Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_07_01_as-1-seq160 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_07_01_as-1-seq158 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_07_01_as-1-seq157 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam komisija ir izskatījusi grozījumus minētajā likumā. Un grozījumu galvenā būtība ir tāda, ka turpmāk zemes uzmērīšanas darbus un procedūras veiks pats Valsts zemes dienests. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq156 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_07_01_as-1-seq155 spokenText "Godājamie kolēģi! Tādējādi visi pieci priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu nobalsot par grozījumiem Bāriņtiesu likumā trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu balsot „par”.".
- 2011_07_01_as-1-seq153 spokenText "Un 5.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka vispārējo likuma spēkā stāšanās laiku. Arī to komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq151 spokenText "Es atvainojos, jā! 4.priekšlikums ir priekšlikums par to, ka likumam tiek noteikts pārejas periods un ka šī likuma norma, 8.punkta norma, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī - vienu gadu vēlāk. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq150 spokenText "4.priekšlikums! Bērziņa kungs, jūs izlaidāt 4.priekšlikumu!".
- 2011_07_01_as-1-seq149 spokenText "5.priekšlikums, kolēģi, ir...".
- 2011_07_01_as-1-seq147 spokenText "3. - deputāta Bērziņa, kas ievēlēts no Rīgas, priekšlikums, ar kuru likumprojekts tiek papildināts ar imperatīvu uzdevumu bāriņtiesai informēt vecākus, audžuģimenes vai viesģimenes par iespējamo apdraudējumu bērnam no personas, kurai ir beidzies sodāmības termiņš un kuras sodāmības pamatā ir dzimumnoziegumi pret bērniem. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2011_07_01_as-1-seq145 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē laiku, kad bāriņtiesai vienpersoniski ir jāsasauc sēde, ja radusies nepieciešamība informēt cilvēkus par vajadzīgām lietām. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq143 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.1180. Godājamie kolēģi, uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi 5 priekšlikumus. 1. - deputāta Bērziņa priekšlikums (No zāles: „Kura Bērziņa?”), kas faktiski paredz precizēt pantu numerāciju likumprojektā. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq142 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Rīgas).".
- 2011_07_01_as-1-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq139 spokenText "Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq137 spokenText "12.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq135 spokenText "11. - arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq133 spokenText "10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq127 spokenText "7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq125 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums par vakarskolu uzdevumu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq123 spokenText "5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq121 spokenText "4. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums, kas nosaka, ka sākumskolās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas īsteno no 1. līdz 6.klasei. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq115 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē termina „speciālās vajadzības” nozīmi. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq114 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2011_07_01_as-1-seq112 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq111 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq109 spokenText "Un 9. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq105 spokenText "7. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq101 spokenText "5. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 6.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq97 spokenText "3. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 4.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq95 spokenText "2. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_01_as-1-seq93 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi deviņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq92 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_07_01_as-1-seq89 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Ir saņemts trešajam lasījumam viens priekšlikums no finanšu ministra Vilka kunga, un tas ir, redakcionāli precizējot, atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq88 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_07_01_as-1-seq86 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq83 spokenText "9. - redakcionāls precizējums, labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq79 spokenText "7. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 8.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq77 spokenText "6. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts, precizēta terminoloģija.".
- 2011_07_01_as-1-seq75 spokenText "5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq73 spokenText "4. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq71 spokenText "3. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo saglabāta otrajā lasījumā atbalstītā redakcija.".
- 2011_07_01_as-1-seq69 spokenText "2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
- 2011_07_01_as-1-seq67 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Iesniegti deviņi priekšlikumi. 1. - labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums. Tas nosaka ministra kompetenci. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_07_01_as-1-seq66 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.".
- 2011_07_01_as-1-seq64 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq63 spokenText "Es atvainojos, kolēģi! Tā... Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, dokuments Nr.302/Lp10. Saskaņā ar to, ka Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā Juridiskajā komisijā neviens priekšlikums netika iesniegts, ir aicinājums apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq62 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā... deputāts Ingmārs Čaklais.".
- 2011_07_01_as-1-seq47 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Agešina kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 36, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq46 spokenText "Kolēģi! Es runāšu tāpēc, lai Agešina kungs varbūt to paskaidrotu vēlāk, kad nonāksim pie pārejas noteikumiem. Ja mēs skatāmies šo tabulu, tad redzam, ka Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Reiznieces-Ozolas kundze, kuras šodien nav klāt, Satiksmes ministrijas vārdā tika ierosinājusi palielināt šos sodus par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī. Manuprāt, šis piedāvājums gan nāca tikai diemžēl uz trešo lasījumu. Vēsture tam ir diezgan sarežģīta, jo Satiksmes ministrija vienu laiku gribēja piedāvāt likumā tādu regulējumu, ka faktiski šīs attiecības tiktu regulētas kā līgumiskās attiecības. Taču normatīvais akts, proti, Ministru kabineta noteikumi, šajā jomā nebija līdz šim izstrādāts, un tādēļ arī radās Agešina kunga priekšlikums - izslēgt 136.pantu. Šeit jūs redzat, ka tiek palielināti diezgan būtiski šie naudas sodi. Protams, būtu daudz labāk, ja mēs par to diskutētu jau pirmajā vai otrajā lasījumā... par šiem naudas sodiem. Jūs redzat, ka tagad 136.panta pirmās daļas 1.punktā ir paredzēts sods no 2 līdz 5 latiem. Es domāju, ka salīdzinājumā ar biļetes cenu - biļetes cena ir 70 santīmi - tas faktiski nav adekvāts sods. Šeit tiek piedāvāts no Satiksmes ministrijas puses uzlikt naudas sodu 20 latu apmērā. Šeit nav „no - līdz”. Tātad šis ir viens no trūkumiem, kuru dēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šai prasībai nebūs efektivitātes, ja par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā pilsētas nozīmes maršrutos uzliks visos gadījumos 20... Patiešām Eiropā, kā mēs zinām, ir prakse, ka šie sodi ir ļoti lieli. Šodien ar tiem 2 latiem, kas tiek uzlikti, visi šie bezbiļetnieki riskē, un, kā mēs zinām, sabiedriskais transports cieš ārkārtīgi lielus zaudējumus. Taču šeit nebūs tā, ka vispār tagad varēs braukt bez biļetes, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts. Mums ir jāpievērš uzmanība pārejas noteikumiem, un pārejas noteikumos, kas ir ļoti cieši saistīti ar šo priekšlikumu, ir 15.priekšlikums, proti, ka 136.panta izslēgšana stājas spēkā tikai 2012.gada 1.augustā. Tātad brauksim joprojām pa vecam un nedomāsim, ka šeit šie sodi vispār netiks maksāti. Lai gan, manuprāt, ir iespējams, ka pie šā jautājuma mums vajadzētu atgriezties, jo problēma pastāv. Patiešām šie sodi ir nesamērīgi mazi šodienas apstākļiem. Šeit nevajadzētu runāt tikai par ekonomisko situāciju, ka brauc daudz bezbiļetnieku tāpēc, ka viņiem nav naudas, bet vajadzētu domāt arī par otru pusi - par to, ka arī šiem pārvadātājiem tas iecērt ļoti lielu robu viņu budžetos. Pagaidām Juridiskās komisijas vārdā man tomēr ir pienākums aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es vienkārši paskaidroju šo situāciju.".
- 2011_07_01_as-1-seq45 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Ā, nē, sākam debates! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2011_07_01_as-1-seq44 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_07_01_as-1-seq43 spokenText "��rlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina visus deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq42 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq41 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, bet netika iesniegts neviens priekšlikums. Tāpēc mēs aicinām jūs balsot „par” šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_01_as-1-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq39 spokenText "Līdz ar to lūdzu otrajā lasījumā apstiprināt šo likumprojektu.".
- 2011_07_01_as-1-seq37 spokenText "Un arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā guvis atbalstu.".
- 2011_07_01_as-1-seq35 spokenText "Tāpat arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq31 spokenText "Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_07_01_as-1-seq29 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāti grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas bija nepieciešami, jo mainījās regulējums Eiropā. Atbildīgajā komisijā ir saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi, kas nemaina būtību, bet drīzāk sakārto tekstu. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq28 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_07_01_as-1-seq27 spokenText "Paldies. Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Dzintaru Melbārdi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendentu, iepazinusies ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_07_01_as-1-seq26 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Dzintara Melbārža apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_07_01_as-1-seq25 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Agnesi Skulmi zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Agnesi Skulmi un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.".
- 2011_07_01_as-1-seq24 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Jakimova un Ņikiforova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Agneses Skulmes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_07_01_as-1-seq23 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_07_01_as-1-seq22 spokenText "Godātā Saeima! Šā gada 16.jūnija sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.48/Lp10), kuri paredzēja arī stingrākus sodus par valsts valodas nelietošanu. Par šo likumprojektu referēja Valērijs Agešins. Bija vienbalsīgs balsojums: „par” bija 75, „pret” un „atturas” - nulle. Tātad „par” šo likumprojektu nobalsoja pilnīgi visi, arī „Saskaņas Centra” frakcija, kas atradās zālē. Nākamajās dienās avīzē „Telegraf” bija lasāms Valērija Agešina komentārs, ka visa „Saskaņas Centra” frakcija ir apzināti balsojusi „par” stingrākiem sodiem attiecībā uz valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanā, baidoties no citu deputātu iniciatīvām. Citēju intervijas fragmentu, ko ir teicis Valērijs Agešins: „Ja mēs sāktu protestēt, tad „Visu Latvijai!” iesniegtu vēl stingrākas sodu normas un „Vienotība”, jūtot tuvojošās vēlēšanas, būtu tās atbalstījusi.” Tomēr drīzumā, sajūtot, ka „Saskaņas Centra” elektorāts var aizslīdēt pie konkurējošām partijām, viņi ir iesnieguši šodien šos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz vājināt sodus par valsts valodas nelietošanu. Varam uzdot jautājumu: kā šis priekšlikums saskan ar deputāta zvēresta tekstu par valsts valodas stiprināšanu? Vēl vairāk! Kur ir deputātu konsekvence, ja vienā nedēļā balso par sodu pastiprināšanu, bet otrā nedēļā piedāvā mīkstināt sodus? „Saskaņas Centrs” piedāvā grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa... tajā skaitā 201.26 panta pirmo daļu, kas paredz samazināt sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, piemēram, aizstājot sodu no 25 līdz 200 latiem ar brīdinājumu, respektīvi, neiekasēt vispār soda naudas. Pēc Ilmas Čepānes apkopotās informācijas, kura iegūta no Valsts valodas centra, no visiem Valsts valodas centra uzliktajiem sodiem, šā panta pirmajā daļā noteiktie sodi sastāda 71,66 procentus no visu sodu īpatsvara. Vāja šķiet arī šā likumprojekta anotācijas daļa, kur uz jautājumu, kāda var būt ietekme uz valsts budžetu vai uz pašvaldību budžetiem, ir rakstīts: likuma grozījumi papildus neprasa valsts budžeta līdzekļus. Nu, tad es atvainojos! Jo Valsts valodas centrs soda naudās iekasē 21 000 latu gadā, un, ja samazinās soda naudas apjomus, paredzams, ka tiks samazināti arī ienākumi valsts budžetā. (No zāles dep. A.Rubiks: „Mēs no sodiem dzīvojam, vai?!”) Papildus vēl interesanti ir arī tas, ka šo likumprojektu piedāvā nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nevis Juridiskajai komisijai, kura jau ir skatījusi šos jautājumus. Nu, pamatu pamatā ir skaidri redzams, ka šis „Saskaņas Centra” priekšlikums ir ne tikai vērsts uz latviešu valodas pozīciju vājināšanu, bet ir arī finansiāli neracionāls un savā būtībā populistisks ar mērķi iegūt imperiālistiski noskaņotu cittautiešu balsis. Tāpēc es aicinu šos grozījumus neatbalstīt.".
- 2011_07_01_as-1-seq21 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Čigānes, Kārkliņas, Kalniņa, Loskutova, Lejiņa, Buiķa un Čaklā iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 16. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Jakimova un Ņikiforova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.".
- 2011_07_01_as-1-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs? Mēs visi ļoti labi zinām, ka sabiedrības uzticība Saeimai ir ļoti, ļoti zema. Latvijas sabiedrība jūtas bezspēcīga (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tāpēc, ka tas vairākums tāds!”), Latvijas sabiedrība jūtas tā, ka viņa nevar ietekmēt politisko dienaskārtību. Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Saeimai ir jāizdomā veids, kā pozitīvi mainīties, kā kļūt atvērtākai. Un šo ļoti, ļoti svarīgo mērķi mums, šai Saeimai, izvirzīja arī mūsu Saeimas priekšsēdētāja savā 18.novembra uzrunā, sakot: „Mums ir jāprot pavisam citā kvalitātē sarunāties ar sabiedrību. Vēlētāju prasības pēc skaidrāka, atklātāka, demokrātiskāka politiskā procesa ir acīm redzami augušas. Sabiedrība pēc vēlēšanām nezaudē interesi par politiku, tā aktīvi vēlas iesaistīties un saņemt atbildes.” Kolēģi! Šis ir tikai ļoti, ļoti mazs solis - konkrēts mazs solis šā mērķa sasniegšanai. Un būtībā tāda prakse, ka valsts iedzīvotāji, valsts pilsoņi var noteikt dienaskārtību politiskajā līmenī, eksistē ļoti daudzās demokrātiskās valstīs. Tāda eksistē Šveicē, vairākos, daudzos Amerikas Savienoto Valstu štatos, vairākās Vācijas federālajās zemēs, ar�� Kanādā (No zāles: „Slikti piemēri!”). Šinī gadījumā mums tuvākā un mums saprotamākā līmenī Lisabonas līgumā - Eiropas Savienības Lisabonas līgumā - ir noteikts, ka 1 miljons Eiropas Savienības iedzīvotāju (no 500 miljoniem tātad) var savākt parakstus (to var arī interneta vietnē), lai panāktu kādu konkrētu regulējumu Eiropas Savienības līmenī. Mums vēl tuvāka un tradicionāli vēl saprotamāka valsts Polija šādas iedzīvotāju iniciatīvas paredz jau no 1999.gada (No zāles: „Bet tur ir cits princips!”). Tur, ja 1000 iedzīvotāju savāc parakstus par kādu likumdošanas ceļā risināmu jautājumu, Seima priekšsēdētājs šo jautājumu iniciē izskatīšanai, un tad par to ir jāsavāc 100 tūkstošu iedzīvotāju paraksti. Protams, mums jāņem vērā, ka Polijā ir 40 miljoni iedzīvotāju. No 1999.gada Polijā šādā veidā ir pacelti 60 jautājumi, un 20 no šiem jautājumiem ir tiešām nonākuši likumdošanā. Un tās diskusijas ir bijušas par ļoti būtiskiem jautājumiem, kas sabiedrībai interesē, piemēram, par skolotāju apmācību programmām, par vardarbības atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos un tamlīdzīgiem jautājumiem, ko Polijas sabiedrība ir uzskatījusi par būtiskiem. Kolēģi! Visbeidzot es gribu piebilst, ka par šo jautājumu, par šīm iedzīvotāju iniciatīvām, par iedzīvotāju iespēju pacelt Saeimā likumdošanas ceļā risināmus jautājumus, par ko pēc tam komisijas diskutē un domā, vai tas ir likumdošanas ceļā risināms jautājums vai ne, - par to šobrīd interneta vietnē www.manabalss.lv ir savākti jau gandrīz 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstu. Katrs no šiem parakstītājiem ir pārbaudāms ar internetbankas palīdzību, tā ka tie nav kādi anonīmi cilvēki, kas tur vienkārši bezatbildīgā veidā ir parakstījušies. Es gribu uzsvērt, ka šī ir tieši jaunu cilvēku iniciatīva. Latvijas jaunie cilvēki grib ar Saeimu sazināties biežāk nekā četros gados, grib runāt ar Saeimu citādākā veidā. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Lai nāk partijā!”) Protams, šajā likumprojektā ir lietas, kas ir uzlabojamas. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, nodot to Juridiskajai komisijai un tad arī attiecīgi diskutēt par niansēm, kas būtu tehniski uzlabojamas šajā likumprojektā. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Oligarhi drīkst parakstīties?”)".
- 2011_07_01_as-1-seq18 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Kaut gan ideja šķiet atbalstāma pēc būtības... un tas ir pareizi - iesaistīt iedzīvotājus politiskās dienaskārtības veidošanā un ļaut sabiedrībai dalīties savās domās par patiešām aktuālām problēmām. Un, kā pareizi anotācijā norāda likumprojekta autori, sabiedrības iespēja iesaistīties politisko lēmumu pieņemšanā ir viena no svarīgākajām demokrātiskas sabiedrības iezīmēm. Bet tālāk runa ir tikai par to, ka jautājumu par politisko dienaskārtību Saeimā var ierosināt 10 000 iedzīvotāju - pilsoņu. Mūsuprāt, tas nav pareizi, jo iedzīvotāji - tie ir visi, kuri dzīvo Latvijā, proti, gan pilsoņi, gan nepilsoņi, visi, kas pakļaujas Latvijas likumdošanai. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt likumprojektu, kas vēl vairāk palielinās starpību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, jo tas nav integrācijas veicināšanas pasākums. Tā mēs arvien vairāk radām šķēršļus šim jautājumam. Līdz ar to es aicinu jūs balsot „pret” šo likumprojektu. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq17 spokenText "Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Kārkliņas, Kalniņa, Loskutova, Lejiņa, Buiķa un Čaklā iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2011_07_01_as-1-seq16 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis piedāvātais likumprojekts ir līdzīga rakstura kā iepriekšējais, - tas nav politisks, tas vienkārši saliek lietas to pareizajā kārtībā un pēc būtības būtiski uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Tas tiešām nozīmēs to, ka neatkarīgi no tā, kurā Uzņēmumu reģistra nodaļā tiks reģistrēts vai nu uzņēmums, vai tas, kādi grozījumi, kādas citas darbības tiks veiktas uzņēmumā, cilvēki to varēs izdarīt tur, kur viņiem ir ērtāk, kur viņi tanī brīdī atrodas. Viņiem nebūs jābraukā no Rīgas uz Daugavpili vai no Daugavpils uz Rīgu, nevajadzēs vēl kādos citos nevajadzīgos naudas tēriņos iegrimt, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus. Es domāju, ka tas arī kopējos uzņēmumu darbības efektivitātes reģistros pasaulē tiks veiksmīgi atzīmēts. Godājamie kolēģi! Aicinu jūs balsot „par”.".
- 2011_07_01_as-1-seq15 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Strodes, Šlesera, Bērziņa (Rīga) un Šķēles iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Rīgas.".
- 2011_07_01_as-1-seq14 spokenText "Labdien, augsti godātie kolēģi! Mūsu iesniegtā likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša - beidzot izdarīt to, ko varbūt varēja izdarīt jau agrāk, proti, paredzēt, ka visus dokumentus, kuri nepieciešami darījumiem, lai ierakstītu... ka dokumentus, kuri nepieciešami, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, var iesniegt nevis tikai tajā nodaļā, kur šis darījums konkrēti tiek reģistrēts, bet jebkurā zemesgrāmatu nodaļā. Ir pilnīgi saprotams, ka bija ilgs laiks un zemesgrāmatu nodaļas bija aizņemtas ar daudzām citām lietām, ar īpašumu atdošanas lietām, un tas darba apjoms bija milzīgs, un tika radītas daudzas... nu, nesavietotas datubāzes, līdz ar to nebija laika šādu principu ieviest. Taču jāteic, ka pēdējos gados ir diezgan daudz darba izdarīts, lai šīs datubāzes apvienotu. Mēs arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esam uzklausījuši cilvēkus, kuri nāk un stāsta par vienas pieturas aģentūru izveidi un par to, kādā veidā samazināt valsts pārvaldes aparātu un visu pārējo. Un šā mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs to, kas attiecas uz darījumiem, uz zemesgrāmatām... vienkārši no likuma izņemtu šīs ekskluzīvās tiesības... to, ka tieši attiecībā uz zemesgrāmatu dokumentus var iesniegt tikai tajā vietā, kur darījums tiek reģistrēts. Un līdz ar to mūsu priekšlikums palīdzētu gan valdībai, gan arī konkrēti ZZS pārstāvošajam ministram Vējoņa kungam, kurš nodarbojas ar e-pārvaldes lietām šobrīd. Un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un nonākt pie tā, ka mēs nedzenājam cilvēkus, piemēram, no Daugavpils uz Talsiem, ja ir gadījies tā, ka iedzīvotājs ir mantojis īpašumu, kurš ir jāpiereģistrē Talsos, un otrādi. No Krāslavas nedzenāt uz Ventspili... Un tas būtu tikai loģiski, un, jāsaka, daudzus rīdziniekus nedzenātu apkārt pa Latviju un neliktu viņiem braukt uz tām vietām, kuras faktiski viņi varētu... kuras viņi varētu arī neapmeklēt, jo vienkārši aizietu Rīgā uz tuvāko zemesgrāmatu nodaļu un iesniegtu nepieciešamos dokumentus. Īpaši es aicinu ZZS atbalstīt mūsu priekšlikumu, kā jau teicu, tikai tāpēc, lai Vējoņa kungs varētu pildīt tos solījumus, kurus viņš ir mums piedāvājis attiecībā uz vienas pieturas aģentūru izveidošanu, uz e-pārvaldes ieviešanu un tā tālāk. Tā ka aicinu te nespēlēt pozīciju un opozīciju un atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Čigānes, Kārkliņas, Čaklā, Loskutova, Buiķa un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Strodes, Šlesera, Bērziņa (Rīga) un Šķēles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns.".
- 2011_07_01_as-1-seq12 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicināšu atbalstīt šo likumprojektu vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām Saeimas līmenī iedzīvotājiem šī iespēja jau ir, viņi var atlaist Saeimu ārkārtas vēlēšanās. Pašvaldību līmenī tas būtu pats par sevi vēl saprotamāk, jo cilvēki nereti ir krietni labāk informēti par pašvaldību darbu, arī par saviem deputātiem. Pašvaldību lēmumi... daudzi no šiem lēmumiem vistiešākajā veidā vairāk vai mazāk skar katru cilvēku. Turklāt šī iespēja liktu domei... man šķiet, pretēji tam, kā to Cileviča kungs teica... padarītu nedrošu šo darbu... Tieši otrādi! Tā liktu domei jau savlaicīgi iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanā. Un pašvaldību līmenī tas ir izdarāms krietni vieglāk nekā Saeimas līmenī. Pamatā šeit ir jautājums par to, vai mēs uzticamies saviem iedzīvotājiem, ka viņi ir spējīgi lemt, vai arī mēs to nedarām... Un, ja mēs gaidām, lai iedzīvotāji mums uzticas, tad, man šķiet, pirmām kārtām mums būtu jāsper pirmais solis un jāuzticas viņiem, ka viņi redz, kas notiek, ka viņi ir spējīgi lemt arī par tādiem smagiem jautājumiem kā skolu slēgšana. Ļoti daudz šajā krīzes laikā cilvēki ir bijuši spiesti sašaurināt savas vēlmes un prasības, un viņi to ir sapratuši. Es domāju, ka tas nav šķērslis. Turklāt, lai stabilizētu domes darbību, šajā likumprojektā ir pietiekami daudzi tā sauktie sieti ietverti. Desmit procenti no vēlētājiem ir tie, kas var ierosināt vispār. Ceturtajai daļai pēc tam ir jānobalso par to, ka notiek šāds referendums. Ja skaitļos to paskatās, tad tādā lielpilsētā kā Rīga būtu iniciatīva jāiesniedz 41 tūkstotim, paraksti pēc tam jāsavāc 100 tūkstošiem un uz referendumu jāatnāk 120 tūkstošiem vēlētāju. Tā ka tie ir samērā augsti sliekšņi. Otrkārt, nevar šo lēmumu ierosināt gadu pēc vēlēšanām un gadu pirms pilnvaru termiņa beigām. Tā ka tas arī nodrošina zināmu stabilitāti. Turklāt atlaist jeb uzskatīt... Uzskatāmas par notikušām šīs vēlēšanas ir tikai tad, ja vairāk nekā puse no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu dalībnieku skaita ir piedalījušies. Tā ka, man šķiet, šie sliekšņi ir ļoti augsti, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu galvenokārt tiešām tāpēc, ka mums ir jāparāda, ka mēs uzticamies saviem cilvēkiem, ja mēs gaidām no viņiem, lai viņi uzticas mums. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq11 spokenText "Paldies. „Par” pieteikusies runāt deputāte Liene Liepiņa.".
- 2011_07_01_as-1-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, pirms vēlēšanām visi deputāti un visas partijas cenšas izmantot visus savus trumpjus. Un mēs, protams, labi zinām, ka šā priekšlikuma iesniedzēju jājamzirdziņš ir demokrātija un tautvaldība un ka patiešām viņi ļoti labi pārzina tautvaldības teoriju, tomēr es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, formāla, dogmatiska, teorētiska pieeja šajos jautājumos var būt vienkārši kaitīga, tā var ne tikai nedot vēlamo rezultātu, bet izraisīt tieši pretējas sekas. Šā priekšlikuma pieņemšana dos aktīviem un ne visai godīgiem iedzīvotājiem iespējas pastāvīgi šantažēt deputātus. Tas spiedīs deputātus pieņemt populistiskus lēmumus, nedomājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī vidēja termiņa perspektīvā. Diezgan bieži atbildīga rīcība prasa no pašvaldību deputātiem grūtu un nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Šādi lēmumi ir bieži nepieciešami. To augļus iedzīvotāji baudīs pēc gada vai pēc diviem gadiem, bet tā ir jārīkojas. Kā piemēru minēšu skolu slēgšanu. „Saskaņas Centra” vadība Rīgas domē pieņēma ļoti smagus lēmumus. Mēs visi atceramies, kāda kampaņa tika vērsta pret „Saskaņas Centru”, kuru valdošā koalīcija nostādīja ļoti smagā situācijā. Bet tomēr tas bija nepieciešams, un šis lēmums tika pieņemts. Gadījumā, ja šāda norma jau toreiz būtu iekļauta likumā, es domāju, ka ne visi deputāti varētu par to balsot. Kādas sekas tas izraisītu? Vienkārši kārtējo robu valsts budžetā! Jo arī šobrīd mums ir zināmi vairāki piemēri, kad pašvaldības rīkojas citādāk, veido lielus „caurumus” pašvaldību budžetos, kuri pēc tam ir jāsedz no valsts budžeta - faktiski no citu nodokļu maksātāju kabatas. Otrkārt. Diemžēl šeit atkal parādās tā mūsu vecā kaite, tā vecā slimība - ne vārda nav par nepilsoņiem. Šobrīd, pirms vēlēšanām, runāt par nepilsoņu līdzdalību pašvaldību vēlēšanās... tas tiek uztverts kā kaut kāda ķecerība. Kolēģi, tā tas nav! Piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās mums iesaka visas starptautiskās organizācijas - gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Padome, gan EDSO. Absolūti visās rekomendācijās, kuras mēs kādreiz saņemam par sabiedrības integrāciju, mums ļoti stingri iesaka to darīt. Politiski tas nav pieņemams. Es tagad nespriedelēšu - kāpēc, bet šis priekšlikums vēl vairāk padziļina plaisu starp nepilsoņiem un citiem valsts iedzīvotājiem. Nodokļu maksātāji mums ir „baltie” un „melnie”. Vieniem nodokļu maksātājiem, kas godīgi pilda pašvaldības kasi, ir piešķirtas zināmas tiesības, citiem - ne, viņi tikai pakļaujas. Un tagad jūs atkal ierosinājāt... pat ierosināt pašvaldību atlaišanu, atkal ignorējot šos cilvēkus, neparedzot nekādu viņu līdzdalību. Tas ir kaitīgi integrācijai, un „Saskaņas Centrs” to atbalstīt nevar. Diemžēl man jākonstatē, ka tā vietā, lai strādātu ar patiešām nepieciešamo jautājumu - pašvaldības referendumu -, šā priekšlikuma iesniedzēji ir izvēlējušies vieglāko ceļu. Protams, ir daudz vieglāk... Pāris pantu par atlaišanu, un viss! Ar referendumiem būtu grūtāk. Bet tomēr ir jāsāk paplašināt tautvaldību tieši pašvaldību līmenī, un vajadzētu sākt tieši ar referendumiem, lai cilvēki apzināti izvēlētos alternatīvu, lai viņi redzētu, kas viņiem tiek piedāvāts, un lai viņi izjustu arī atbildību par savu lēmumu, par savu balsojumu. Ko piedāvājat jūs? Mēs ievēlējām vienus, tie mums nepatika... varbūt frizūra slikta, varbūt runa slikta... Ā, lai iet prom, balsosim par citiem! Par kādu stabilitāti, par kādu stratēģisku plānošanu pašvaldību līmenī mēs varam runāt šajā gadījumā? Es jūs aicinu tomēr neuzstāt uz to šobrīd, pirms vēlēšanām, bet koncentrēt spēkus uz citu grozījumu izstrādi par pašvaldību referendumu, un es patiešām visnotaļ atbalstu nepieciešamību iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Visus iedzīvotājus! Visus nodokļu maksātājus! Ne tikai Latvijas pilsoņus un Eiropas Savienības pilsoņus, kuri tikko iebraukuši Latvijā un kuriem jau ir tiesības balsot. Cilvēkiem, kuri šeit dzimuši un visu dzīvi ir nodzīvojuši, šādu tiesību šobrīd nav. Tā ka šādā veidā piemērot šos vispārējos teorētiskos principus var būt tikai kaitīgi. Aicinu balsot „pret”.".
- 2011_07_01_as-1-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Kučinska, Kārkliņas, Pimenova, Strazdiņa un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.409/Lp10) nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 21, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čigānes, Kārkliņas, Čaklā, Loskutova, Buiķa un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.".
- 2011_07_01_as-1-seq8 spokenText "Labrīt, dāmas un kungi! Es pats biju viens no tiem cilvēkiem, kuri 2008.gadā piedalījās šādas komisijas (toreiz gan tā saucās drusku citādāk un mērķi bija drusku citi) dibināšanā un arī darba vadīšanā. Ar pagājušo Saeimu komisijas statuss ir kļuvis nedaudz citāds, vairāk skatoties uz valsts plānošanas dokumentu realizāciju dzīvē, respektīvi, uz nākotnes attīstības plāna realizāciju dzīvē. Bet sapratīsim visi to, ka deputāti savu gribu pauž, rakstot to likumos! Un šāda veida komisija neatkarīgi no tā, vai tā ir apakškomisija vai patstāvīgā komisija, vairāk ir tāda kā platforma, kur diskutēt. Bet pēc tam jebkurš no mums jebkuru no idejām var realizēt, ierakstot to likumā un aizstāvot šeit, no šīs tribīnes, izmaiņas likumā. Es uzskatu, ka šobrīd mums, šai Saeimai, nu jau var teikt, aizejošajai Saeimai, kad ir tik tuvu līdz vēlēšanām, kā tas ir šobrīd, nav nepieciešams vērt vaļā Saeimas kārtības rulli un mainīt jelko komisiju struktūrā. Pavisam drīz būs jauna Saeima, un pavisam drīz jaunā Saeima varēs nolemt, ar kādu komisiju struktūru tā vēlas strādāt. Tāpēc es aicinu neatbalstīt jelkādu komisiju struktūras maiņu šobrīd Saeimā. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq7 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2011_07_01_as-1-seq6 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! No vienas puses, protams, ir žēl, ka netika atbalstīts iepriekšējais priekšlikums. Bet es vēršu uzmanību uz to, ka viens no argumentiem Saeimas darba uzlabošanai... viena no lietām, ko nepieciešams jebkurā gadījumā izskatīt nākamajai Saeimai, ir jautājums par tā saukto otrā līmeņa komisiju lietderību. Es piekrītu Strazdiņa kungam, ka vienu otru reizi es patiešām nesaprotu, kāpēc uz vienu vai otru komisiju pat būtu jāiet, jo tur nekas nenotiek. Iesniegtie grozījumi Saeimas kārtības rullī par Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidošanu ir loģiski, un mēs esam apakškomisijā vienojušies par to, ka šajā Saeimā ir nepieciešams nonākt vismaz līdz pirmajam lasījumam, lai nākamā Saeima tad varētu pielikt punktu un izlemt, kā labāk strādāt. Es vēršu uzmanību uz to, ka galvenais likums, ar ko šai komisijai ir jāstrādā un ar ko nodarbotos arī apakškomisija, ir Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas vienlaicīgi aptver gan Ministru kabineta, gan Saeimas, gan arī plānošanas reģionu darbību. Lai šo sistēmu varētu kontrolēt, Saeimai ir vajadzīgs instruments, ar ko varētu sekot līdzi tam, kā Ministru kabinets to dara, kā arī, lai palīdzētu mūsu plānošanas reģioniem, ir nepieciešama tālāka sadarbība arī ar pie Valsts prezidenta esošās (es ceru, ka tas tā arī būs) Stratēģiskās analīzes komisiju. Mēs esam iesnieguši arī tādu iniciatīvu, kas, es ceru, jau ir pārtapusi likumdošanas veidā, ka attīstības plānošanas sistēma, ieskaitot uzraudzību, ir jānodrošina tieši Ministru prezidentam, un tieši tur ir jābūt izveidotam šim mehānismam. Un tāpēc, ja mūsu Saeimā paliek apakškomisija, kas, protams, var tā būt, daudz efektīvāk tomēr būtu izveidot komisiju. Par likumiem, par to, kas ir izdarīts šajā laikā un kāpēc es nekaunos par to, kā mēs esam strādājuši. Es domāju, ka izmaiņas Attīstības plānošanas sistēmas likumā ir tieši mūsu apakškomisijas iniciētas. Iepriekšējā Saeimā mēs pieņēmām ilgtermiņa stratēģiju „Latvija-2030”, tieši strādājot caur šo apakškomisiju, iniciējot visas diskusijas. Mēs esam izglābuši pat plānošanas reģionus, kas neapdomīgi bija nolemti iznīcībai. Un es domāju, ka ir vēl viena lieta, uz ko vajadzētu virzīties, - mēs noorganizējām pirmo konferenci, kurā tieši Saeimā runāja par valsts tālāko attīstību. Tas notika pēc Somijas parauga. Šo apakškomisiju, kurai Strazdiņa kungs bija galvenais iniciators, izveidoja, tieši balstoties uz Somijas pieredzi, kur jau ilgus gadus darbojas Nākotnes komisija, kas organizē viņu parlamentā konferences, kas organizē zinātnieku piesaisti visām debatēm, kas organizē attīstību veicinošu... par attīstību runājošu zinātnieku grāmatu izdošanu pat parlamentā, nerunājot jau nemaz par likumdošanu. Es lepojos, ka mēs šajos septiņos mēnešos esam apakškomisijā bijuši vienoti, un es lepojos ar to, ka mums nebija ne reizi problēmas ar kvorumu, kā tas ir bijis ļoti daudzās komisijās. Es nedomāju, ka šobrīd, šajā laikā, kad visos priekšlikumos, visās iniciatīvās dominē priekšvēlēšanu gaisotne, mums ir nepieciešams aiziet līdz galavariantam, tieši tāpēc, ka tieši nākamajai Saeimai... tai, sākot savu darbību, būs jārevidē visas komisijas. Bet atstāt šo iestrādi uz vēl daudziem gadiem - tas nozīmē ja ne soli atpakaļ, tad vismaz stagnāciju un neiešanu uz priekšu. Aicinu atbalstīt. Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seržanta, Strazdiņa, Līdakas, Grigules un Staņas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Kārkliņas, Pimenova, Strazdiņa un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.".
- 2011_07_01_as-1-seq4 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs nupat noklausījāmies Parādnieka kunga argumentus attiecībā uz Saimnieciskās komisijas tālāko darbību. Mēs esam nostrādājuši septiņus mēnešus, un, ņemot vērā manu Saeimas darba pieredzi, atklāti saku: nevienā komisijā tik bezmērķīgi laiku es neesmu pavadījis kā Saimnieciskajā komisijā. Mēs esam bijuši kā piedēklis Saeimas grāmatvedībai, Saeimas Kancelejai. Mēs esam risinājuši dažādus, praktiski formālus jautājumus, piemēram, skatījuši dažādus līgumus, ko varētu pārbaudīt labu juridisko izglītību guvušie Saeimas darbinieki, un tā tālāk. Būtībā Saeimas kārtības rullī ir noteikti visi koeficienti attiecībā uz to, kādas kompensācijas pienākas katram mūsu Saeimas deputātam atkarībā no tā, kāda un cik tālu ir viņa dzīvesvieta no Saeimas. Tā ka tur viss ir noteikts! Būtībā mums ir absolūti tehniska darbība. Vienīgais jautājums, kuru visu laiku cenšas tas pats Parādnieka kungs virzīt, ir Saeimas autobāzes darbs, it kā tas nu būtu pats svarīgākais jautājums, kas mums jārisina. Tur nāk daudzi populistiski priekšlikumi, kāds būtu efekts, ja tur tas nebūtu... un tā tālāk... ka mums būtu tā kā citās valstīs, kā nupat tika pieminēts. Tā gan nav taisnība. Mēs esam bijuši ļoti apmierināti ar Saeimas autobāzes darbu visus šos gadus, visu šo Saeimas laiku. Un es domāju, ka tas, ka savulaik Ministru kabinets likvidēja savu autobāzi, nebija gudrs darbs. Saeima ar to ir tikai vinnējusi. Tā ir mūsu materiālā bāze, kas atvieglo... ne tikai mūsu darbu atviegloja, bet arī nākamajām Saeimām atvieglos darbu. Mums nevajag tur iejaukties. Mums nevajadzētu dublēt attiecīgo institūciju darbību, un tiešām tie jautājumi, kas ir risināmi politiski un uzraudzības jomā... tos, kas ir risināmi, varētu ļoti labi risināt Publisko izdevumu un revīzijas komisija, un katrs deputāts var iesniegt savus iesniegumus, var iesniegt savus prasījumus. Tā ka būtībā visi jautājumi ir risināmi. Nu nepaliksim par grāmatvežiem, nepaliksim par uzskaitvežiem! Risināsim politiskos jautājumus - tos, kas mums jārisina, lai Saeima būtu nodrošināta! Paldies par uzmanību.".
- 2011_07_01_as-1-seq3 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Strazdiņš.".
- 2011_07_01_as-1-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka ir vēlme kaut ko strauji mainīt. Kārtējo reizi ir nākušas daudzas „apgaismības” par to, kas ir jāmaina mūsu iekšējā darba kārtībā. Un tomēr. Lai kaut ko mainītu, pirms tam ir rūpīgi jāizanalizē, kas tiek mainīts, ar kādu mērķi tiek mainīts, un, ja šīs funkcijas kādam tiek pārdalītas, tad ir jāpadomā, vai tiešām tās kāds spēs pildīt. Līdz šim ir bijis tā, un arī Satversmes 25.pants to nosaka, ka Saeima izveido komisijas un nosaka deputātu skaitu un to uzdevumus. Pamatā šo komisiju uzdevumi ir ietverti to nosaukumā; teiksim, Saimnieciskā komisija. Tās nosaukumā ir ietvertas pamatlietas - saimniecība, tātad saimnieks, un kontrole. Tā veic Saeimas saimniecības uzraudzību un kontroli. Publisko izdevumu un revīzijas komisija nevar veikt daudzas funkcijas... tās, ko veic Saimnieciskā komisija. Tās funkcijas ir daudz plašākas. Savukārt Prezidijs atbilstoši tam, ka tajā nav proporcionāli pārstāvētas visas Saeimā esošās frakcijas, nevar pieņemt atsevišķus politiskus lēmumus. Līdz ar to šis solis ir absolūti nepārdomāts. Protams, var jau teikt... iesniedzēji var teikt, kā jau publiski izteikušies: „Ko tad mēs esam tanī komisijā izdarījuši?” Nu nenāciet un nestrādājiet! Komisijā tiešām vajag strādāt, nevis tikai atsēdēt laiku. Šai komisijai ir ko darīt. Varbūt nevajag piecpadsmit deputātus, kas vienkārši pavada tur nelietderīgi šo laiku. Nolemsim, ka tur ir vajadzīgi astoņi, deviņi deputāti, kuri vēlas strādāt! Šobrīd mēs diemžēl ar komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli esam absolūtā mazākumā, kurus interesē Saeimas darba efektivitāte un izdevumu lietderība. Es vēlos pieminēt tikai vienu konkrētu lietu, pie kuras mēs esam strādājuši, bet diemžēl visā šinī periodā, kas ir kopā jau septiņi vai gandrīz astoņi mēneši, līdz galarezultātam vēl neesam nonākuši, bet es esmu pārliecināts, ka to varētu izdarīt, ja daudzu deputātu ieinteresētība būtu nesalīdzināmi lielāka. Un konkrēti. Nez kāpēc Igaunijā un Ungārijā, kur ekonomiskā situācija ir krietni vien labāka nekā mums un rocība noteikti atļauj daudz vairāk, nekā mēs to varam vēlēties, parlamenta darbības nodrošināšanai automašīnu skaits ir mazāks nekā mūsu Prezidija darba nodrošināšanai. Ja vienai pašai apvienības „Vienotība” frakcijai, kurā ir 33 deputāti, ir „piestiprinātas” 25 automašīnas (No zāles: „Ooo! Kauns!”), tad - jūs man varat stāstīt, ko jūs gribat! - tas nav normāli. Un vēl. Bieži vien aiz pareizām frāzēm un aicinājumiem uz līdzekļu taupīšanu, kā šinī gadījumā noteikti likumprojekta autori piedāvā, slēpjas nevis līdzekļu taupīšana, bet daudz lielāku līdzekļu izšķērdēšana, un likumprojekta autori pat nav vīžojuši uzrakstīt anotāciju, tas ir, pamatojumu, šim likumprojektam. Mans aicinājums ir: cienījamie kolēģi, sargiet sevi un citus no šādiem nepārdomātiem lēmumiem! Paldies.".
- 2011_07_01_as-1-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 1.jūlija ārkārtas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi lūgumi izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 1.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 18.punktu - likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 1.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā un 3.punktu - likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ar reģistrācijas numuru 421/Lp10 - izskatīt kā pirmo. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seržanta, Strazdiņa, Līdakas, Grigules un Staņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, vārds deputātam Imantam Parādniekam, kurš runās „pret”!".
- 2011_06_16_a-seq5 spokenText " Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Tā kā tā bija svinīgā sēde, tad droši vien nereģistrēsimies. ".
- 2011_06_16_a-seq4 spokenText "Paldies, un uz redzēšanos!".
- 2011_06_16_a-seq3 spokenText "Paldies Valsts prezidentam! (Aplausi.) Saeimas vārdā es vēlos pateikties Valsts prezidentam Valdim Zatleram par sadarbību ar parlamentu. (Aplausi.)".
- 2011_06_16_a-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šī ir mana pēdējā reize, kad es uzrunāju tieši jūs kā Latvijas Valsts prezidents. Daudzus no jums es jau iepazinu 9.Saeimā, lielu daļu kā deputātus pēdējo septiņu mēnešu laikā. Un vispirms es gribu pateikties visiem par to padarīto, kas līdz šim ir padarīts un veiksmīgi padarīts. Mani četri gadi ir bijuši vēsturiskā brīdī, kad Latvijai nācās pārdzīvot daudzas grūtības – finanšu, ekonomiskā krīze, grūtības, kas ienāca katra cilvēka ģimenē, grūtības, kuras nācās pārvarēt gan Latvijas valdībai, gan Latvijas Saeimai. Ar lielu gandarījumu varu teikt, ka pēdējā laikā ir arī pozitīvi signāli. Ja mēs paskatāmies uz signāliem, kas nāk no starptautiskās vides un nav ne mūsu ietekmēti, ne arī atkarīgi no mums pašiem, redzam, ka uzticība Latvijas valsts rīcībspējai starptautiskajā arēnā ir atjaunota. Par to liecina gan Starptautiskā Valūtas fonda pozitīvais novērtējums, gan arī tādu kompāniju kā „Fitch” un „Moody’s” mūsu valsts ekonomikas un investīciju vides vērtējumi. Vēlreiz teikšu – ārējā uzticība Latvijas valsts rīcībspējai ir atjaunota, un tas ir mūsu visu kopējais panākums. Bet, ja mēs paskatāmies uz iekšējo uzticību Latvijas valsts rīcībspējai, stāvoklis ir daudz bēdīgāks – joprojām pastāv liela plaisa starp varu un starp sabiedrību, joprojām cilvēki uzdod jautājumus, vai tie lēmumi, kas tiek pieņemti šeit, Saeimā, un valdībā, viennozīmīgi ir viņu interesēs un vienīgi viņu labā. Pagaidām pastāv šaubas par to. Mums, politiķiem, šīs šaubas ir jākliedē. Bet šī gaisotne nav radusies ne pēdējās dienās, ne mēnešos, varbūt ne pēdējā gada laikā. Trūkumi Latvijas politiskajā sistēmā un arī vidē bija acīm redzami jau sen, bet tieši šodien mēs redzam tās sekas, kuras ir acīm redzamas. Arī mans lēmums 28.maijā galvenokārt bija pamatots ar to, ka Saeima nespēja, varbūt arī nevēlējās veikt pozitīvas pārmaiņas politiskajā sistēmā un politiskajā vidē. Godātie deputāti! Šis lēmums nebija vērsts ne pret vienu no jums konkrēti, jo daudzi no jums ar pilnu atbildības sajūtu ir strādājuši Latvijas valsts labā un daudzus no jums es dziļi cienu. Bet dzīve neapstājas. Mēs ejam turpināt iesākto darbu. Un droši vien 23.jūlijā, kad notiks referendums, tauta izlems jūsu likteni. Ne es, bet tauta izlems jūsu likteni. Un ir liela varbūtība, ka tauta aicinās rīkot jaunas Saeimas vēlēšanas. Un es vēlreiz gribu aicināt visus jūs saprast, ka tās ir vēlēšanas „par”, nevis vēlēšanas „pret”. Vēlēšanas par jaunu Saeimu, kura būtu ar lielu uzticības pakāpi sabiedrības vidū. Bet šis ir arī reizē rīcības un arī dinamikas laiks. Ja mēs salīdzinātu priekšvēlēšanu kampaņas, kas mums parasti ir bijušas, parasti seko pusgads ar neko nedarīšanu, lai tikai nesakaitinātu vai neaizvainotu savu vēlētāju. Šobrīd, kad vēlētājs ir gājis cauri krīzei, kad vēlētājs ir atguvis ticību, ka Latvijas valstī kaut kas var mainīties, tikai rīcības cilvēki iegūs tautas simpātijas. Un paskatīsimies uz vienu konkrētu piemēru. Es biju gatavojies nedēļas sākumā iesniegt jums likuma grozījumus par ofšoru firmu patiesajiem īpašniekiem, un tajā pašā laikā portāls „manabalss.lv” pēc savas iniciatīvas uzsāka autorizētu parakstu vākšanu par šādu likuma iniciatīvu, un šorīt jau ir savākti – dažu dienu laikā – astoņarpus tūkstoši autorizētu parakstu. Tātad tautas līdzdalība, pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos ir acīm redzama, un tāpēc es aicinu jūs ieklausīties un atlikušajā laikā aktīvi rīkoties. Vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, būtu jāizdara likuma grozījumi Krimināllikumā par kriminālatbildību, ja tiek pieķerti pārkāpumos partiju nelegālie finansētāji. Būtu noteikti jāizdara grozījumi arī likumā, kas paredz politisko reklāmu ierobežošanu 30 dienas pirms vēlēšanām, kas samazinātu nepieciešamību pēc naudas politiskajām partijām un pirmajā vietā izvirzītu nevis politiskos klipus, bet politisko diskusiju. Manuprāt, šeit, Saeimā, noteikti un nekavējoši ir jālemj par KNAB vadītāja atbilstību amatam, sūtot skaidru signālu cilvēkiem: „Mēs esam rīcībspējīgi!”, vienlaikus izdarot grozījumus KNAB likumā par to, kādām profesionālām kvalitātēm, kādiem profesionāliem kritērijiem ir jābūt šā augstā amata kandidātam. Vēl, protams, ir ļoti grūts, bet atbildīgs jautājums – atklāt masu mediju patiesos īpašniekus līdz vārdam un uzvārdam, lai mēs zinātu, kāda avīzi mēs lasām, kuru cilvēku televīziju mēs skatāmies un cik lielā mērā īpašnieku stāja vai nostāja ietekmē pašu mediju. Protams, var darīt vēl daudz ko, bet var izdarīt tik, cik var paspēt. Bet vēlreiz atkārtošu: šis ir rīcības laiks, šis ir dinamisks laiks, kad cilvēki nestāvēs malā. Ja mēs domājam par periodu pēc 23.jūlija, mums vispirmām kārtām ir jādomā, kādi mēs, politiķi, esam, kāds ir mūsu ētikas kodekss, kuru mēs skaidri pasakām saviem vēlētājiem un kuram arī mēs sekojam. Vispirms, protams, politika jānodala no biznesa, jo šis latviskais salikums – „politbizness” – nav kompliments nevienam. Un es gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka vienmēr, kad politika un bizness tiek sajaukti un pazūd šī robeža, kur ir politiskā atbildība un kur – vienkārši bizness, mūsu tautai ir problēmas. Un gribu vērst uzmanību arī uz to, ka ne jau pašā augšā ir šā ļaunuma sakne: politbizness – tieši tā, kā es to saucu, – kā tāda liela piramīda ir līdz pašiem mazākajiem novadiem. Un būtiski ir raidīt signālus, ka tā turpmāk nebūs, jo deputātos ieklausās – Saeimas deputātos ieklausās novadu deputāti. Otrkārt, ir jāsaprot, ka katrs lēmums, ko jūs pieņemat, ir lēmums katra Latvijas pilsoņa, katra Latvijas iedzīvotāja interesēs. Ir jāuzzina šīs intereses, ir jāmāk tās aizstāvēt un arī realizēt. Tikai tad pazudīs šī šķirtne starp varu un sabiedrību. Un, manuprāt, jābūt arī patiesiem. Visvienkāršākais ir vēlētāju uzrunāt noteicošās kategorijās: „Mēs jūs aizstāvēsim, mēs jums neļausim darīt pāri!” Bet ar to ir par maz! Ir jāskaidro situācija, kāda tā ir, kāda ir izvēles iespēja pašam vēlētājam un kurai no šīm izvēlēm ir jūsu priekšroka. Tas ir grūts darbs! Un šis jautājums nav aktuāls tikai Latvijā. Tas ir aktuāls jebkurā šobrīd Eiropas demokrātiskā valstī. Arī vecajās demokrātijās. Jo, ja mēs paskatāmies uz uzdevumiem, kas būtu jāveic nākamajai Saeimai, tad es to gribu saukt par pārmaiņu Saeimu, kas pabeigs tos iesāktos un nepabeigtos darbus, kuri šobrīd ir sabiedrības aktualitātes. Ir jābūt patiesiem. Ja mēs runājam par sociālo sistēmu – par pensijām un pabalstiem –, mums ir atklāti jārunā par cilvēkiem. Jāpastāsta, cik naudas Latvijas valstij ir un kāds, jūsuprāt, ir labākais veids, kā to izlietot viņu interesēs, viņu labā, viņu aizstāvībai. Ja mēs runājam par augstāko izglītību, mums ir skaidri jāskaidro, kādus mērķus mēs gribam sasniegt. Vai mēs gribam, lai Latvijas Universitāte vismaz ir pirmajā tūkstošniekā, kādu izglītību mēs gribam dot saviem bērniem – par to ir atklāti jārunā, jādiskutē atklāti. Jādiskutē un jālemj mūsu bērnu interesēs, mūsu jauniešu interesēs. Atbilstoši viņu vēlmēm. Ja mēs runāsim par veselības aprūpi, jautājums ir tieši tas pats – atklātība. Kur paliek vairāk nekā miljons latu dienā, ko mēs tērējam veselības aprūpei? Kā katrs no šiem latiem nonāk līdz tam cilvēkam, kam ir veselības problēmas un nepieciešama palīdzība? Bet, ja mēs ņemam vērā priekšvēlēšanu gaisotni un nākamās Saeimas uzdevumus, tad, pirmkārt, tomēr būtu jādomā un jāpozicionējas katrai partijai ļoti skaidri par tiem jautājumiem, kas skar Latvijas valsts politiskās sistēmas nākotni, ar skaidru attieksmi pret tiem Satversmes grozījumiem, kurus es iesniedzu jums un kuri ir pamatoti ar Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu rūpīgi izsvērtu analīzi un argumentāciju. Ir jāpadomā par to, ko mēs darām ar savu vēlēšanu sistēmu, lai tā kļūtu vēl godīgāka, vēl proporcionālāka, kā to prasa Satversme, mūsu vēlētāji. Jādomā par vēlētāju reģistriem, ir jādomā par vienādiem vēlēšanu apgabaliem, par tādu sistēmu, kas dod gandarījumu vēlētājam un arī deputātam, kas tiek ievēlēts. Es domāju, uzdevumu ir ļoti daudz, bet būtiskākais, lai mēs saprastu: mēs šobrīd pieliekam punktu gan ēnu ekonomikai, gan ēnu politikai. Mēs gribam, lai mūsu politikā ienāktu jauni cilvēki ar skaidru sirdsapziņu, ar skaidriem mērķiem, ar intelektu, ar spējām strādāt un – pats galvenais – ambīcijām pārvaldīt mūsu valsti labāk, nekā esam to spējuši līdz šim brīdim. Un mūsu lielākā vērtība ir brīva, neatkarīga Latvijas valsts. Tā ir lielākā vērtība. Un mēs to aizstāvam. Un vienmēr esam teikuši, ka Latvijas valsts suverenitāte un tās aizstāvība ir mūsu vissvarīgākais uzdevums. Bet es vēlos tikai piebilst: ja mēs gribam, lai Latvijas valsts attīstās, ja mēs gribam, lai ceļas Latvijas tautas labklājība, ar to vien nepietiek. Mums ir nepieciešams, lai katrs cilvēks pats par sevi kļūtu, justos brīvs, būtu patstāvīgs gan attieksmē pret valsti, gan arī būtu brīvs un patstāvīgs savās domās, savos lēmumos un savā rīcībā. Un tikai tad, ja tas tā notiks un katrs no mums, sākot no jums, politiķi, Saeimas deputāti, līdz visvienkāršākā ikdienišķā darba darītājam, jutīsies brīvi savos lēmumos un rīcībā, mēs visi kopā elposim brīvības gaisotni un vienā ritmā. Šajās dienās, sevišķi pie Brīvības pieminekļa, es sajutu to, ka pārmaiņas sabiedrībā notiek. Esmu bijis astoņos atmiņu pasākumos sakarā ar represijām, un šī bija pirmā reize, kad cilvēki paši nāca klāt. Un ne tikai man. Nāca klāt arī Saeimas priekšsēdētājai, nāca klāt arī Ministru prezidentam, dāvināja ziedus un lūdza rīkoties. Visu četru gadu laikā tā bija pirmā reize, kad es jutu cilvēku atvērtību, brīvības sajūtu, vēlēšanos līdzdarboties un būt atbildīgiem par savu valsti. Un šī gaisotne, ko mēs visi jūtam, ko es jūtu, redzu un dzirdu, liek man domāt un būt pārliecinātam, ka tautas kustība par labu Latviju, tautas kustība par labklājīgu Latviju, tautas kustība par gudru Latviju ir sākusies. Un pēc prezidenta termiņa beigām šai tautas kustībai es piedošu arī politisku virzību. Es tiešām esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā izdosies tie mērķi, par kuriem es centos jūs šodien uzrunāt. Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dievs svētī mūs mūsu darbos! (Aplausi.)".
- 2011_06_16_a-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.jūnija ārkārtas sēdi. Vārds Valsts prezidentam Valdim Zatleram uzrunai. Lūdzu!".
- 2011_06_16-seq900 spokenText " Līdz ar to Saeimas 16.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Un informēju, ka tā bija pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā. Es vēlu visiem priecīgus un gaišus vasaras saulgriežus! Un atgādinu, ka tiks sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes - 1.jūlijā, ļoti iespējams, un 8.jūlijā. 8.jūlijā noteikti būs Saeimas ārkārtas sēde, jo darba kārtībā būs jautājums par jaunā Valsts prezidenta zvēresta došanu. Bet šobrīd vēlu jums saulainas brīvdienas! ".
- 2011_06_16-seq899 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Aleksandrs Jakimovs... Ir. Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Klāvs Olšteins un Jānis Reirs.".
- 2011_06_16-seq898 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Normunda Vilnīša atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”! Balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.".
- 2011_06_16-seq897 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka kolēģis Andris Bērziņš ir bijis pārāk skarbs pret Loskutovu, runājot par šo naudas summu. Es jau runāju iepriekš par to. Atgādināšu jums, ka padomju kara aviāciju uzcēla izcils latviešu izcelsmes latvietis maršals Alksnis. Un tagad, kad nu Staļina laika dokumenti ir kļuvuši pieejami, ir zināma viena viņa svarīga frāze. Ieklausieties, tā ir ļoti laba frāze no vēstures, ļoti labs teikums: „Uzticies, bet pārbaudi!” Es beigšu divās minūtēs. Alekseja Loskutova vienīgā vaina bija tā, ka, būdams godīgs cilvēks, viņš uzticējās un laikā nepārbaudīja. Vienīgā! Nevis runāt par 130 vai cik tūkstošiem latu... Kā zināms - kriminālisti to apstiprinās -, pasaulē visvairāk savus dzīvokļus ar patentatslēgām un bruņām aizslēdz zagļi un kriminālisti. Bet godīgi cilvēki - ne. Godīgi cilvēki rīkojas citādāk. Viņi uzticas.".
- 2011_06_16-seq895 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! No Rīgas ievēlētā Andra Bērziņa spriedumu virkne ir brīnišķīga: Loskutova laikā nozaga 130 tūkstošus - Loskutovs slikts; Vilnīša laikā nenozaga 130 tūkstošus - Vilnītis labs. Bērziņa kungs, varbūt tad vajag KNAB slēgt? Tad nebūs seifa, tad noteikti nenozags! Jautājums ir, manuprāt, pavisam cits - par to, kādas funkcijas izpilda KNAB un kādas bažas par savu rīcību tas rada personām, kuras potenciāli varētu būt iesaistītas koruptīvos darījumos. Un, godātie kolēģi, izlasot šo slepeno dokumentu pilnā apjomā, cik bija dots deputātiem, ir redzams, ka vairāki šie komisijas norādītie pārkāpumi... būtībā ir runa par vieniem un tiem pašiem likumiem, par viena un tā paša panta pārkāpumu. Tātad līdz ar to tie ir sistēmiski un sistemātiski likuma pārkāpumi, tāpēc runāt par to, vai, pārkāpjot likumu, no tā rodas kādas būtiskas sekas vai ne... Es domāju, ka šeit jau nu Saeimas deputāts diez vai atļautos to darīt... taču Vilnīša kungs, cik var spriest pēc viņa preses konferences, runā par to, ka varbūt, uz preses konferenci braucot, viņš ir pārkāpis kādu satiksmes noteikumu, bet, ja nav sodīts par to, tad jau nav vainīgs... Tāda interesanta morāle: ja nepieķer, tad varbūt nemaz nav pārkāpts. Godātie kolēģi! Vilnīša kungam var pārmest (un komisija to pārmet) arī viņa veikto darbību nesavlaicīgumu, jo līdz ar to pārbaudē vairs nav bijis iespējams pārliecināties, vai likuma pārkāpums ir bijis vai ne, kas ir ļoti tuvs, iespējams, noziedzīga nodarījuma piesegšanai, jo priekšnieka kompetencē ir veikt operatīvās darbības ātri, veikt tās lēni vai neveikt nemaz. Līdz ar to, godātie kolēģi, es guvu pilnu pārliecību no šīs komisijas ziņojuma, ka Vilnīša kungs šodien no amata ir jāatbrīvo. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kurš pateiks patiesību?!”)".
- 2011_06_16-seq893 spokenText "Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mums kaut kā ar KNAB vadītājiem neveicas. Padomāsim tagad! Pirmo KNAB vadītāju Saeima ar troksni noņēma, otro vadītāju mēs iecēlām... Tagad mēs atkal viņu taisāmies noņemt! Mēs runājam par kādām tehniskām detaļām, formāliem pārkāpumiem, turklāt, manuprāt, vismaz tajā dokumentā, ko man atļāva izlasīt, tajā dienesta lietošanai domātajā, es nesaskatīju neko tādu, kas būtu radījis kādu kaitējumu, nodarījis kādu ļaunumu vai radījis kādu postu kādam. Tajā pašā laikā es gribu teikt... es atļāvos pajautāt: vai tad beidzot tā ir tāda iedibināta kārtība, kādas nebija Loskutova laikā? Vai tagad tā situācija ir tāda, ka tur 130 000 latu no seifa var mierīgi tā nozagt un kaut kur aizstiept tālēs nezināmās... vai tā kārtība ir labota? Uz to es saņēmu atbildi, ka, jā, šī kārtība Vilnīša kunga laikā esot tik tiešām labota un ka tagad tāda situācija vairs neesot iespējama. Bet, godājamais Loskutova kungs, es gribu paziņot jums, ka tie 130 tūkstoši, kas jūsu laikā tika izzagti no KNAB lietisko pierādījumu... tie vēl tagad nav valstij atmaksāti, un, kā es sapratu, vispār diez vai valsts tos atpakaļ maz saņems. Ko es ar to, godājamie kolēģi, gribu teikt? Mūsu rokās ir liela vara, mēs pašlaik, lemjot par tās vai citas amatpersonas likteni, izšķiram savā ziņā tās likteni. Mēs faktiski uzliekam tai tādu spiedogu uz visu mūžu. Es, godājamie kolēģi, gribu teikt sekojošo - to, ka man neradās pārliecība no tās informācijas, ar kādu man tika dota iespēja iepazīties, ka šodien man ir jābalso „par” Vilnīša atcelšanu no amata, tāpēc es balsošanā nepiedalīšos, bet jūs katru aicinu darīt tā, kā jums liek jūsu sirdsapziņa.".
- 2011_06_16-seq891 spokenText "Godātie kolēģi! Es aicinu tomēr atcerēties, ka indeksu veido ne jau tā seja, kas ir tur galvgalī, un ne jau tas, vai šim cilvēkam ir kašķi ar padotajiem vai nav, bet gan tas, kā sabiedrība uztver valsts varu. Un, jāsaka, kamēr mēs nebūsim likvidējuši partiju atkarību no „naudasmaisiem”, tikmēr jūs liksiet... mēs liksim, vienalga, ko iekšā, bet nekas nemainīsies. Tas indekss lēkās - augšā, lejā - tajā pašā „50-70” pozīcijā. Nekas nemainīsies. Un šodienas balsojums skaidri parādīja, ka šī finansēšana, šī partiju atkarība no „naudasmaisiem” ir jau izdevīga „Saskaņas Centram”, jo tas visos balsojumos aizstāvēja šos „naudasmaisus”. Visos! Tā ka es aicinu, protams, šodien balsot „par” vadītāja atbrīvošanu, kurš nav spējis tikt galā ar saviem pienākumiem, bet aicinu izvērtēt pirms jaunā iecelšanas, kur ir visas būtības sakne, kur tā ir meklējama. Un ne jau no tā, ka tur nākamais KNAB vadītājs tagad „zīmēsies” katrā plašsaziņas līdzeklī un stāstīs briesmu lietas par pārējām varas struktūrām... No tā nekas nemainīsies.".