Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_07_08_as-seq278 spokenText "21. - Juridiskā biroja priekšlikums un 22. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq276 spokenText "Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq274 spokenText "18. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - līdzīgi kā iepriekšējais nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs var izbeigt elektroenerģijas tirgošanu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq272 spokenText "17. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs var izbeigt elektroenerģijas ražošanu. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq270 spokenText "16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_01_as-1-seq251 spokenText "16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2001_06_20-seq111 spokenText "16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq268 spokenText "15. - ekonomikas ministra Kampara un Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē atsauces uz pantiem. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq266 spokenText "14. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2011_07_08_as-seq264 spokenText "12. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - ir precizējoša rakstura un ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq262 spokenText "Arī 11. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - attiecas uz kārtību, kādā regulatorā tiek iesniegti dokumenti un informācija šā likuma prasību izpildei. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot".
- 2011_07_08_as-seq260 spokenText "10. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - paredz no likuma izslēgt atsauci uz padomi, kura neeksistē. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq258 spokenText "9. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - maina attiecīgās likuma normas, pārceļot tās no vienas daļas uz citu. Ir atbalstīts no komisijas puses.".
- 2011_07_08_as-seq256 spokenText "8. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - attiecas uz kārtību, kā regulators nosaka, kādi dokumenti ir iesniedzami regulatorā šā likuma prasību izpildei. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq254 spokenText "7. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - precizē amatu savienošanas kārtību pārvaldes sistēmas operatora padomes vai valdes locekļiem. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq252 spokenText "Arī 6. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - attiecas uz pārvaldes sistēmas operatoru sertificēšanas prasībām. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq250 spokenText "5. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - precizē pārvaldes sistēmas operatoru sertificēšanas kārtību. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq248 spokenText "4. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - nosaka kārtību, kādā dokumenti iesniedzami regulatorā. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq246 spokenText "Arī 3. - ekonomikas ministra Kampara priekšlikums - ir vairāk redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq244 spokenText "2. - ekonomikas ministra Kampara redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq242 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Ir saņemts 31 priekšlikums. 1. - ekonomikas ministra Arta Kampara redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq241 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
- 2011_07_08_as-seq239 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2011_07_08_as-seq238 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.335/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu Juridiskajā komisijā neviens priekšlikums netika iesniegts, tāpēc aicinu kolēģus apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_08_as-seq237 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Čaklais.".
- 2011_07_08_as-seq236 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_08_as-seq234 spokenText "Un 6. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq232 spokenText "5. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Arī par termiņa precizēšanu atsevišķām normām. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq230 spokenText "4. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Precizē termiņu. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq228 spokenText "2. - deputāta Šķēles kunga priekšlikums. Atsaukts. 3. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq226 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.340/Lp10), ko komisija sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā. Bija saņemti seši priekšlikumi. 1.priekšlikums - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums, precizējums. Komisija atbalstīja.".
- 2011_07_08_as-seq225 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Laimis Šāvējs.".
- 2011_07_08_as-seq224 spokenText "Komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_08_as-seq222 spokenText "44. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq220 spokenText "43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq218 spokenText "42. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq216 spokenText "41. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq214 spokenText "40. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq212 spokenText "39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq210 spokenText "38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_05_20-seq730 spokenText "38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq206 spokenText "36. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq202 spokenText "34. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq200 spokenText "33. - deputātes Reinikas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq196 spokenText "31. - deputātes Reinikas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq192 spokenText "29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq426 spokenText "29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq188 spokenText "27. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 24., 25., 26., 28., 29. un 30.priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq178 spokenText "22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_05_20-seq1419 spokenText "22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq176 spokenText "21. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums, bet tas nav atbalstīts. (No zāles: „Ooo!”)".
- 2011_07_08_as-seq174 spokenText "20. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq170 spokenText "18. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq168 spokenText "17. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq166 spokenText "16. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Tutins: „Dīvaini! Aizdomīgi!”)".
- 2011_07_08_as-seq164 spokenText "15. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq160 spokenText "13. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq158 spokenText "12. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq152 spokenText "9. - finanšu ministra Andra Vilka kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_07_08_as-seq148 spokenText "7. - deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq142 spokenText "4. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq140 spokenText "3. - deputāta Edgara Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq138 spokenText "2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq136 spokenText "Tātad skatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Ir saņemti 44 priekšlikumi. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq135 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_07_08_as-seq134 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_08_as-seq127 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! No kurienes nāk šā panta traktējums, kurš mums ir piedāvāts? Tā ir praktiski kopija no termiņuzturēšanās atļaujas prasībām. Urbanoviča kungs piedāvāja to mainīt. Es gribu jums pastāstīt par kādu iesniegumu, kuru es saņēmu. Pirms dažām dienām es saņēmu iesniegumu no Kazahstānas pilsoņa, kurš dzīvo Latvijā pastāvīgi no 2001.gada. Viņam šeit ir bērni, mazbērni. Viņš ir invalīds - pēc būtības neredzīgs cilvēks -, bet viņam vajag katru gadu šo termiņuzturēšanās atļauju atjaunot. Jūs paši varat iedomāties, kādas mocības ir šim cilvēkam vienkārši stāvēt rindās, apmeklēt visus kabinetus un tā tālāk. Protams, viņam ir iespēja atteikties no valodas pārbaudes, bet viņam tomēr vajag iet pie ģimenes ārsta, pie rehabitologa un tā tālāk, un tā joprojām. Man šķiet, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri dzīvo pie saviem radiniekiem, kuri šeit iebrauca ģimenes apvienošanās gadījumā. Man šķiet, ka mums vajag atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu - atcelt šos prasījumus. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq125 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu... Sākam debates. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
- 2011_07_08_as-seq124 spokenText "6. - apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq123 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ņikiforova kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centra” frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq122 spokenText "Paldies Cileviča kungam, kurš norādīja uz likumdošanas vai likumu nepilnībām, jo tiešām tā ir absurda situācija, ka tā nu sanāk, ka ārvalstniekiem, tā sauktajiem nepilsoņiem vai bezpavalstniekiem, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā ilgstoši, mēs nez kāpēc neesam izvirzījuši kādas īpašas prasības pēc valsts valodas zināšanām. Manuprāt, šīs nepilnības ir strauji jānovērš, un paldies, Cileviča kungs, ka jūs par to iestājaties, ka cilvēkiem, kas šeit dzīvo ilgstoši un noteikti grib palikt šeit, izrāda šādu vēlmi, vajadzētu zināt valsts valodu. Arī bezpavalstniekiem, tajā skaitā nepilsoņiem.! Tā ka es ceru, ka jūs atbalstīsiet mūsu iniciatīvu, kad mēs nāksim klajā ar šādu priekšlikumu. Un šinī gadījumā nav nekāda pamata atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq120 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām gribu teikt, ka es tiešām nevienu negribēju aizvainot personiski un, manā skatījumā, arī neaizvainoju. Es nevienam nepārmetu to veselā saprāta zaudēšanu. Es vienkārši uzsveru, ka tas nav ideoloģisks jautājums, bet veselā saprāta jautājums. Šadurska kungs, piedodiet, - ja jūs neko neesat sapratis, nav ar ko lielīties, jo ar jūsu pieredzi un profesionālo izglītību nu vajadzētu gan saprast. Es gribu vienkārši uzsvērt, ka tieši tiem Latvijas nepilsoņiem, kas grib palikt Latvijā, nav vajadzīgs šis statuss, jo šis statuss nedod absolūti nekādas papildu tiesības salīdzinājumā ar tām, ko Latvijas likumdošana paredz nepilsoņiem. Šis statuss ir vajadzīgs tieši tiem nepilsoņiem, kas grib izbraukt no Latvijas, un nekas cits. Un tieši tāpēc es tur nekādu loģiku nesaskatu. Cienījamā Čepānes kundze! Tur ir tā problēma. Es sapratu, ka likumdevēja mērķis ir nodrošināt, lai visām personām, kam ir likumīgas tiesības dzīvot Latvijā, visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, būtu zināms valsts valodas zināšanu līmenis, bet mēs to nevaram nodrošināt ar šīs normas palīdzību. Vēlreiz gribu uzsvērt: tās personas, kas ieguvušas pastāvīgā Eiropas Savienības iedzīvotāja statusu citās valstīs, iebrauc Latvijā jau ar šo statusu, ko mēs tām atņemt nevaram. Un tieši tāpēc daudz vieglāk tiem cilvēkiem, kas tiešām grib dzīvot Latvijā, iegūt šo statusu citur, nevis mocīties, pētot un mācoties latviešu valodu. Jo mums... Es pilnībā piekrītu jums, ka tas ir leģitīms mērķis, uz to jātiecas, un „Saskaņas Centrs” to visnotaļ atbalsta. Šeit ir runa par metodēm, kā mēs stimulēsim tos ārvalstniekus, kas grib dzīvot Latvijā, tomēr mācīties valsts valodu. Ar šādām normām mēs to nepanāksim. Par to ir runa. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq118 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Acīmredzot Cileviča kungam būs vēl kaut kas sakāms pēc manis teiktā. Es tikai gribu īsi pievienoties Čepānes kundzes izteiktajiem argumentiem, par ko tika runāts arī Juridiskajā komisijā, un piebilst vēl dažas lietas. Attiecībā uz šiem nosacījumiem, kas ir minēti spēkā esošā likuma redakcijā, proti, ka trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, ja vienlaikus pastāv virkne nosacījumu, to skaitā tas, ka šī persona ir apguvusi valsts valodu, es gribu uzsvērt to, ka šī valsts valodas apgūšana ir limitēta termiņā, un runa ir par pieciem gadiem, nevis par prasību valsts valodu zināt uzreiz. Manuprāt, piecu gadu laikā latviešu valodu iemācīties var. Attiecībā uz šādu papildnosacījumu esamību konkrētajā likumā, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajiem aktiem, arī eksperti, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, viennozīmīgi apgalvoja, ka valodas nosacījums dominē šo valstu normatīvajos aktos. Un visbeidzot par veselo saprātu. Manuprāt, valodas zināšana personai, kura ilgstoši uzturas konkrētā valstī, ir šis veselais saprāts. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq116 spokenText "Godātie kolēģi! Šis jautājums Juridiskajā komisijā, uzaicinot arī ekspertus, tika pamatīgi diskutēts, un es gribu noraidīt tādus izteicienus, ko Cileviča kungs mēģina teikt, - ka tie cilvēki, kas balsos „pret” šo priekšlikumu, ir zaudējuši veselo saprātu. Nu, tik tālu vēl nav, ka Juridiskajā komisijā kāds būtu zaudējis veselo saprātu, jo šis priekšlikums neguva atbalstu. Kādu iemeslu dēļ? Šis likumprojekts jau neparedz tikai to, ka kādai personai būtu piešķirama biļete braukšanai uz Eiropas Savienību, proti, ka Latvija būtu kāda tranzītvalsts. Nē, tas ir saistīts arī ar zināmu uzturēšanos Latvijā. Un šīs privilēģijas, proti, lai varētu saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, prasa arī vēl vairākus citus priekšnoteikumus. Un šeit arī eksperte, kura iesniedza šo likumprojektu, skaidroja šo problēmu, stāstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažāds šā jautājuma tiesiskais risinājums, bet, ņemot tomēr vērā to, ka latviešu valodas apdraudējums mums ir salīdzinoši liels, un ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir saistīts... Šis likums ir vērsts ne tikai uz to, lai Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, kas saņēmuši šādu statusu Latvijā, varētu ceļot, bet šeit ir arī citas lietas. Līdz ar to komisija neatbalstīja jūsu priekšlikumu. Es tiešām aicinu nu... tā savaldīgi tomēr runāt par šīm lietām, jo tas tomēr ir ļoti jutīgs jautājums. Latvijai mūsu valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, un es noraidu jebkuras šādas lietas. Protams, par to mēs varam diskutēt. Es tikai gribu saviem kolēģiem no „Saskaņas Centra” teikt, ka es Juridiskajā komisijā kopā ar viņiem ļoti labi varu strādāt, jo viņi ir ļoti kompetenti cilvēki, bet, tiklīdz parādās šie valodas jautājumi, tā viņi pilnīgi it kā tiek samainīti. Es patiešām nesaprotu, kāda iemesla dēļ tas notiek. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq114 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Cileviča kungs! Man diemžēl jāsaka šeit no tribīnes tas, ka es neko no jūsu teiktā nesapratu, jo visu laiku jūsu argumentācija bija saistīta ar tām personām, kas grib aizbraukt no Latvijas, bet šajā 3.panta pirmajā daļā ir runāts par trešo valstu pilsoņiem, kas ir tiesīgi pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. Un kā 1.punkts tiek minēti pietiekami iztikas līdzekļi, bet 2.punkts ir valodas zināšanas, un tā joprojām... Godātais Cileviča kungs! Vai nu jūs kaut kā paskaidrojiet, ko jūs gribējāt šeit sacīt, vai arī, manuprāt, jūs nerunājāt par lietu. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq112 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs sastopamies ar politiski jutīgu problēmu, tas ir, kādās situācijās valsts var regulēt valodu lietošanu un prasīt valsts valodas zināšanas. Bet šī situācija ir ļoti būtiski atšķirīga no citām, līdzīgām diskusijām arī šajā Saeimā, jo šobrīd runa ir par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un grib braukt uz Eiropas Savienību. Tātad faktiski, nosakot šo prasību, mēs veidojam šādu situāciju: lai dabūtu iespēju izbraukt no Latvijas vai pamest Latviju, cilvēkam jānodemonstrē valsts valodas zināšanas. Kur ir loģika? Protams, pamatprincipus, kādā situācijā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiek piešķirts, nosaka Eiropas Savienības direktīva, un šī direktīva nekādas valodas prasības neietver. Dalībvalstīm ir iespējas papildināt šo prasību uzskaitījumu, šo nosacījumu sarakstu. Juridiski jau mēs varam to darīt, bet - kādēļ? Es īpaši gribētu vērsties pie kolēģiem no „Visu Latvijai!”: vai jums nešķiet, ka jūs faktiski, atbalstot šo valsts valodas zināšanu prasību, rīkojaties pretrunā ar pašu paustajiem lozungiem? Jūs jau taču visu laiku gribat, lai nepilsoņi pamestu Latviju, bet tagad, prasot šīs valsts valodas zināšanas, jūs liekat šķēršļus šiem cilvēkiem, kas patiešām grib dzīvot citā Eiropas Savienības valstī. Tātad, pirmkārt, es vienkārši neredzu absolūti nekāda pamatojuma, kāpēc šī prasība ir vajadzīga. Un otrais moments. Kā es jau minēju, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu trešo valstu pilsoņi un bezvalstnieki var iegūt jebkurā Eiropas Savienības valstī. Un jau šobrīd veidojas situācijas, ka Latvijas nepilsoņi, nostrādādami 5 gadus Lielbritānijā, iegūst šo statusu tur un pēc tam atgriežas Latvijā jau ar šo statusu. Tātad... Un, izrādās, tas ir vieglākais ceļš. Faktiski rodas situācija, ka, ja citās valstīs šis statuss ir iegūstams daudz vieglāk, tad mums vienkārši būs ļoti maz pretendentu, jo mūsu nosacījumi, lai saņemtu to pašu statusu, ir daudz stingrāki. Ja mēs paanalizēsim skaitļus, tad redzēsim, ka tā tas arī notiek. Jo mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, kur arī ir liels nepilsoņu - pastāvīgo iedzīvotāju - skaits, kam ir formāli cits juridiskais statuss, nav tāda īpaša nepilsoņu statusa atšķirībā no Latvijas likumdošanas, bet tomēr visi pastāvīgie iedzīvotāji var iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vienkārši reģistrācijas kārtībā, bez jebkādiem papildnosacījumiem. Tie deputāti, kas strādāja Saeimā šā likuma pieņemšanas brīdī, labi atceras, ka arī toreiz bija ļoti nopietnas diskusijas. Un toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atsūtīja šo likumu atpakaļ uz Saeimu, tieši apšaubot nepieciešamību noteikt valsts valodas prasību pretendentiem uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. „Saskaņas Centrs” arī toreiz pievērsa uzmanību tam, ka šai prasībai nekāda loģiska pamatojuma nav. Es aizstāvēju šo viedokli diskusijās ar prezidenta padomniekiem. Bet tad arī bija līdzīga situācija: tuvojās vēlēšanas, un atkal Saeimas vairākums nobalsoja „par” šo pašu normu. Šobrīd šeit nav nekādas politikas. Runa ir vienkārši par veselo saprātu. Šo divu argumentu dēļ, ko es jau minēju, šai prasībai nav nekāda pamatojuma un vienkārši nekādas jēgas, jo šo statusu personas var iegūt arī citādāk. Faktiski mēs vienkārši mēģinām novērst situāciju, ka cilvēki, kas negrib dzīvot Latvijā, bet grib dzīvot citās Eiropas Savienības valstīs, nevar to izdarīt tāpēc, ka viņi nezina valsts valodu. Bet varbūt tieši tāpēc, ka viņiem ir problēmas ar valsts valodu, viņi grib pamest Latviju? Tā ka nekādu loģiku es šeit neredzu. Līdz ar to es vēlreiz gribu aicināt visus vadīties nevis pēc ideoloģijas, bet pēc veselā saprāta apsvērumiem un atbalstīt „Saskaņas Centra” priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq110 spokenText "5. - apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq104 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq102 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””. Juridiskā komisija saņēma deviņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq101 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2011_07_08_as-seq100 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.".
- 2011_07_08_as-seq98 spokenText "7. ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq96 spokenText "6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq94 spokenText "5. ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq92 spokenText "Jā, kolēģi, 4. ir deputāta Andra Šķēles priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq91 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 3.priekšlikumu? Nē, tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.".
- 2011_07_08_as-seq90 spokenText "Tātad, dāmas un kungi! Tagad mūsu priekšā ir 17.1 pants, kas pēc būtības ir šā likuma... šā likumprojekts saturs. Un kas tad 17.1 pantā mums ir noteikts? 17.1 pantā ir noteikts, ka tiem kapitālsabiedrību dalībniekiem, kuriem pieder vairāk nekā 25 procenti no kapitāla daļām, vai cilvēkiem, kuri tur šīs kapitāla daļas kāda cita vārdā, kas īstenībā ir būtiska lieta un par ko šeit var diskutēt atsevišķi, - tā sauktie trasti... Vai katram no trastiem, kas ir noslēgti, kārtību sargājošās iestādes spēs uzzināt... Nu, grūti pateikt, jo Civillikums arī mutiski noslēgtu līgumu uzskata par līgumu. Pastāvēs noteikti daudzi gadījumi, kad trasts tiks noslēgts mutiski un kāds kāda vārdā kaut ko turēs, bet īpašnieks neatzīsies. Bet neaizmirsīsim to, ka ziņu nesniegšana vai nepatiesu ziņu sniegšana no to cilvēku puses, kuri tur vairāk nekā 25 procentus no kapitāla daļām, kas ir ārzonā, vai tiem, kuri ir trasta turētāji... šo nepatieso ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana turpmāk būs kriminālprocesa subjekts, respektīvi, būs izskatāms kriminālprocesa kārtībā. Respektīvi, dažāda veida blēdīšanās ar šādiem datiem būs ļoti apgrūtināta. Otra lieta, ko vēlos atgādināt, ir tā, ka specializētajā likumā, respektīvi, likumā, kas skata tikai banku un kredītiestāžu apgrozījumu un lieto šo banku un kredītiestāžu apgrozījumu, to nebūtu pareizi likt tur iekšā kaut vai tāda iemesla dēļ, ka ne jau visām kompānijām, kas Latvijā ir reģistrējušās, arī konti ir Latvijā. Pastāv pilnīgi mierīgi iespēja, ka ir liela kompānija, kas ir reģistrējusies Latvijā un kam vairāk nekā ceturtā daļa pieder kādam no ārzonas... nu, kādai ārzonas personai vai uzņēmumam, vai holdingam, sauksim to, kā gribam, bet tās konti ir atvērti ārzemju bankās. Tāda iespēja pastāv. Šobrīd tiešām ir tāda situācija, ka bankas tiek ļoti stingri kontrolētas un par katru kontu, ko ver vaļā bankā, firmai ir jāziņo un jāpaskaidro, kas ir patiesais labuma guvējs šādā kontu operāciju kontekstā. Un banka never vaļā kontu tad, ja tai nevar paskaidrot, kas ir patiesā labuma guvējs, bet ne jau visām kompānijām konti būs Latvijā, un tieši tāpēc Komerclikumā, nevis kādā citā specializētajā likumā šī norma bija vajadzīga. Es uzskatu, ka šī norma ir izstrādāta pietiekami sabalansēta. Es uzskatu, ka tas tiešām ir pirmais solis, kā jau es to iepriekš teicu un arī iepriekšējais runātājs apgalvoja. Tālākais regulējums vēl būs nepieciešams, bet pirmais solis, manuprāt, būs izdarīts pietiekami kvalitatīvs. Es aicinu 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - atbalstīt.".
- 2011_07_08_as-seq88 spokenText "Godātie kolēģi! Tā kā otrajā lasījumā debašu laiks ir ierobežots, nākas runāt varbūt cita priekšlikuma izskatīšanas reizē, bet faktiski runāšu par to, ko es esmu gribējis teikt arī agrāk. Un gribu drusku precizēt varbūt kolēģi Kārli Šadurski, kurš piesauca visādus svarīgus savas intereses aspektus saistībā ar uzņēmumiem. Man jāsaka, ka, ja jūs apskatītos ļoti precīzi un izlasītu šo priekšlikumu, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kā atbildīgās komisijas izstrādāts... Tas, neapšaubāmi, ir ļoti būtisks solis uz priekšu kvalitātes ziņā. Tas ir kā diena pret nakti, ja tā var izteikties, salīdzinot ar tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikumu, kuru ierēdņi mēģināja izmisīgi aizstāvēt, bet bija spiesti padoties gan deputātu, gan arī klātesošo ekspertu viedoklim. Bet tas, ko es gribētu teikt par Šadurska kunga izvirzīto vienu maldīgo premisu... Šeit ir redzams pilnīgi precīzi, ka patiesā labuma guvējs... Nebūs, viens pret vienu, tāds pats regulējums kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jo šeit ir izdalītas 17.1 panta pirmās daļas sakarā tikai 5.punkta „a” un „b” apakšpunktā minētās lietas. Un, ja mēs skatām šo likumu, tad mēs redzam, ka - nebūt nē, kolēģi Šadurski, nebūt nē! - netiks sasniegts tas mērķis, par ko jūs iestājaties, - ka varēs zināt, kura labā vai kura interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības, ka varēs zināt, kura labā vai kura interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības. Tā ka es gribu tikai uzsvērt, ka ir ļoti labi, ja ir regulējumi, kas ir nopietni vajadzīgi Latvijas sabiedrībai, lai novērstu nelegālu līdzekļu klātesamību Latvijas ekonomikā, lai izskaustu droši vien arī tos augstos mērķus, kas neļauj... neļautu valsts amatpersonām iesaistīties, pārkāpjot speciālo amatpersonu regulējumu... bet nebūt nav tā... nebūt nav tā, kā šeit to komentēja iepriekšējie runātāji. Šis likums ir varbūt solis uz priekšu, bet ne tajā vietā un ne tajā laikā... Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq86 spokenText "3. - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq84 spokenText "Kolēģi, 2.priekšlikums - tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2011_07_08_as-seq83 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_07_08_as-seq82 spokenText "Godātie kolēģi! Varbūt par tiem milzīgajiem naudas apjomiem, par ko runāja kāds iepriekšējais debatētājs. Latvijas komercreģistrā - Uzņēmumu reģistrā - šo tā saukto beznodokļu vai zemu nodokļu zonu uzņēmumu pārstāvniecības sastāda 4,8 procentus. Otra lieta. Latvijā visi uzņēmumi, kam vien ir Latvijas bankās kādi konti, ir spiesti atklāt patiesos labumu guvējus, un to apstiprināja arī komisijās vairākkārtēji klātesošais Burkāna kungs. Kas attiecas uz to, vai šis likums būs patiešām vērsts pret ofšoriem, - nē. Vēlreiz uzsveru: tas tiešām ir intereses likums, jo piedāvātais komisijas atbalstītais regulējums elementāri pieļauj situāciju, ka, teiksim, varbūt viena no vismelnākajām beznodokļu zonām - Panama... Panamas uzņēmums reģistrē uzņēmumu tepat blakus - Igaunijā -, un tas ir simtprocentīgs Latvijas uzņēmuma īpašnieks. Un Latvijā par šādu uzņēmumu nekas komercreģistrā neparādīsies tādēļ, ka Igaunija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tātad faktiskais tas augsti pieteiktais mērķis, ka cīnīsimies ar vismelnākajām zonām, netiks sasniegts. Un neliekuļosim! Tam arī kolēģis Zaķis, ar ko mēs tiešām auglīgi debatējām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, piekrita, un es tiešām ceru, ka būs vēl nākamajā Saeimā varbūt uzlabojumi, lai tādas, tik melnas zonas Latvijā varbūt arī netiktu pārstāvētas ar savu kapitālu. Kas attiecas uz to... ja gribētu, teiksim, G-8 valstis pa īstam tikt galā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad, teiksim, tāda lielvalsts kā Amerika varbūt pirmām kārtām varētu aiztaisīt savas beznodokļu zonas - Delavēru, Vaiomingu, Nevadu... Visas pasaules absolūti lielākā melnā nauda ir koncentrēta šajos štatos Amerikas Savienotajās Valstīs. Līdz ar to šis likums faktiski ir tikai atkal netiešs biznesa pārdales likums par labu citām zonām un citām valstīm. Es aicinu vēlreiz apdomāt.".
- 2011_07_08_as-seq80 spokenText "Palabošu savu teikto... Lielā mērā paldies Šķēles kungam par viņa aktivitāti šā likuma pieņemšanas gaitā, jo viņa klātbūtne, diskusija un arī vēlme izslēgt šo pantu vispār no likuma uzlaboja šā likumprojekta kvalitāti, un mēs tagad esam nonākuši pie tiešām laba un atbalstāma scenārija. Bet es aicinu neatbalstīt Šķēles kunga 1.priekšlikumu. 2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tas ir ministra Štokenberga kunga priekšlikums. 3. ir komisijas priekšlikums. Es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir tiešām izsvērts un labs priekšlikums, tāpēc, kolēģi, neatbalstīsim nedz 1., nedz 2.priekšlikumu! Atbalstīsim 3.priekšlikumu! (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Aizdomīgi! Aizdomīgi!”)".
- 2011_07_08_as-seq78 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģis Šķēles kungs nosauca šo likumu par „intereses likumu”, un es varu tam piekrist. Es gribu vēl piebilst, ka tas ir efektīvas intereses likums, jo situācijā, kad mēs ierakstām kādas normas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā vai kādos citos speciālajos likumos, valsts iestāde var iegūt informāciju tikai pēc kriminālprocesa uzsākšanas... pēc tam ir tiesiskās palīdzības lūgums, pēc tam ir ļoti ilgs laiks, pēc tam ir gadi, ļoti ilga lietu izmeklēšana... Es domāju, jau tas vien, ka šie dati par patiesajiem labuma guvējiem glabāsies reģistrā, varētu veikt ļoti labu preventīvu funkciju - piemēram, liks vienai otrai valsts amatpersonai atturēties no iesaistīšanās neatļautos darījumos vai neatļauta labuma gūšanas. Līdz ar to tā tiešām būtu efektīva interese. Līdz ar to es domāju, ka šī norma ir ļoti derīga un ka tā ir jāpieņem. Protams, ir dažādas metodes, kā novērst sev nevēlamu normu pieņemšanu. Un vislielākais „meistars” šeit, manuprāt, ir bijis Kalvīša kungs, kurš savulaik Sākumdeklarēšanas likumā ieviesa... ierosināja ļoti radikālu normu, ka deklarējas absolūti visi, un viņš ar šo radikālo soli spēja panākt to, ka mums Sākumdeklarēšanas likuma joprojām nav. (No zāles dep. E.Zalāns: „Nekur nav!”) Līdz ar to... Es, protams, ceru, ka tas drīz būs. Līdz ar to pārlieka radikalizēšana šeit varbūt nav īsti vietā. Un es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātais variants ir ļoti pieņemams un Latvijas situācijai atbilstošs. Šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Zaķa kunga teiktajam. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq76 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Uz katru no lietām noteikti var skatīties no vairākiem skatpunktiem. Šķēles kungs tikko izstāstīja vienu no skatpunktiem, no kā uz šo likumu skatās. Es centīšos izstāstīt citu. Proti, sākumā nedaudz atspēkošu Šķēles kunga teikto. Tika pieminēts, ka neviens no ekspertiem nepiekrita tam scenārijam, kādu šobrīd ministrija piedāvā. Neviens no ekspertiem nepiekrita pirmajam scenārijam, un Šķēles kungs piekritīs, ka pirmais scenārijs bija pagalam švaki uzrakstīts, jo bija acīm redzama diskriminācija starp Latvijas un Eiropas uzņēmējiem. Šis scenārijs, kas tagad tiek piedāvāts, ir krietni labāks, un diskusiju beigās gan Strupiša kungs, gan Šadinova kungs piedāvāja kaut kādus detālus labojumus, bet galu galā nemaz neiebilda. Bija apgalvojums, ka vajadzētu likt gan speciālajā likumā, kas ir nelegāli iegūtās naudas apkarošanas likums... Jā, tāda diskusija tiešām bija, bija arī diskusija, ka to vajadzētu ielikt Koncernu likumā. Nelaime tā, ka nelegālās aprites apkarošanas jeb tā sauktajā Burkāna kunga likumā, kas ir nelegālās naudas apkarošanas likums... Ja šajā likumā liktu iekšā, tad tās normas attiektos tikai uz subjektiem, kas ir bankas, kas ir apdrošinātāji un kas nodarbojas ar naudas operācijām. Tas neattiektos tādā gadījumā uz veselu virkni subjektu. Šķēles kungs apgalvoja, ka šis neregulē tieši ofšorus. Piekritīšu un teikšu, ka šis regulē vēl plašāk nekā tikai ofšorus, tas regulē vēl plašāk, jo 17.1pantā šobrīd ir noteikta norma, ka šis attiecas uz visiem tiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības... nu, likumdošanas (teiksim tā, vienā vārdā). Respektīvi, visi tie, kas ir ofšori, kas ir trešo valstu uzņēmumi, tie šobrīd, ja kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem... ja kādam šādam uzņēmumam piederēs vairāk nekā ceturtā daļa no akcijām, tam būs jāuzrāda patiesais labuma guvējs komercreģistram - Uzņēmumu reģistram. Un šie dati glabāsies Uzņēmumu reģistrā, un šis nebūs ziņkārības likums. Nē, šis būs reģistrs, kurā datus par šiem patiesajiem labuma guvējiem varēs saņemt izmeklētājs tanī brīdī, kad ir iesākta kāda izmeklēšanas procedūra. Respektīvi, likums šobrīd ir noregulēts tā, ka dati par patiesajiem labuma guvējiem tik tiešām stāv Komercreģistrā un ir izmantojami izmeklēšanas vajadzībām. Vēl vairāk! Varu pateikt, ka tik tiešām ir divi veidi, kā šīs lietas regulē Eiropā. Viens no tiem ir tāds, ka šāda veida dati glabājas pie pašiem uzņēmējiem, un otra metode ir tāda, ka šāda veida dati glabājas, apkopoti kādā no reģistriem. Bet pilnīgi droši varu apgalvot, ka Latvija būs viena no retajām valstīm (No zāles: „Vienīgā!”), kur šie dati glabāsies, apkopoti Komercreģistrā... Latvija būs viena no retajām valstīm. Bet Latvija diemžēl ir arī viena no retajām valstīm, kur šāda veida, kā mēs šobrīd labi zinām, nezināmas izcelsmes dažādu uzņēmēju aktivitāte... Latvija ir vienīgā valsts, kur šī aktivitāte ir milzīgi augsta, ja pat ne visaugstākā visā Eiropas Savienības teritorijā. Vēlme dažādos veidos slēpt patiesos labuma guvējus Latvijā ir milzīga, un šajos gados, kamēr Latvija ir neatkarīga valsts, to mazināt nav izdevies. Es domāju, ka šis ir solis pareizajā virzienā. Es domāju, ka mēs šo likumprojektu šodien varētu pieņemt. Šis ir pirmais, tas nav pēdējais solis. Tas ir tikai pirmais solis! Un pilnīgi noteikti mums būs vēl jāveicina patieso labuma guvēju atklāšana gadījumos, kad ir publiskie iepirkumi, jo mums ir jārūpējas arī par interešu konflikta novēršanu. Un pilnīgi noteikti mums būs jārūpējas par stingrāku regulējumu stratēģiskajās nozarēs, lai patiesā labuma guvēji stratēģiskajās nozarēs, iespējams, šajā Komercreģistrā nonāktu nevis tikai 25 un vairāk procentu īpašuma gadījumā, bet arī mazākā procentu gadījumā. Paldies. Es aicinu šo atbalstīt. (Aplausi.)".
- 2011_07_08_as-seq74 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts, kas šodien ir ietverts mūsu darba kārtībā, tika ļoti rūpīgi un ilgstoši debatēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Arī man bija iespēja vairākkārt piedalīties šajās debatēs, un man jāsaka sekojošais. Tas augstais patoss, ar kādu, šo likumu virzot Saeimas izskatīšanai, to pieteica kā ofšora likumu, nav tāds. Šā likuma patiesais nosaukums parādās vēlāk arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītajā... faktiski citā atbalstītajā priekšlikumā. Tas būtu jānosauc par „intereses likumu”, tas ir, ir interese zināt... Ir interese zināt, kas ir attiecīgo Latvijas komercuzņēmumu patiesie īpašnieki. Ja tas būtu ar tādu jēgu jau no sākuma pieteikts, tad droši vien šīs debates būtu virzījušās krietni ātrāk un mēs droši vien būtu nonākuši pie ļoti sakarīga rezultāta. Slēpjoties it kā zem ofšoru, tātad nezināmu beznodokļu vai zemu nodokļu zonā reģistrētu kompāniju, esamības Latvijas ekonomikā, ne tajā vietā, tātad ne speciālajā likumā, lai apkarotu noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, bet Komerclikumā tiek iedibināts regulējums, kura nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī. Man jāsaka deputātiem, kuri ir vienmēr iestājušies par to, ka viņi ieklausīsies profesionāļu viedoklī... tad jāsaka, ka neviens komerctiesību speciālists, kas piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē... pilnīgi neviens, tajā skaitā visa universitātes komerctiesību profesūra un zieds... neviens neuzskatīja šo piedāvājumu par saprātīgu. Vairākkārtīgi uzdodot jautājumus un mēģinot atsegt būtību, kādā veidā palīdzēt varbūt arī kompetentajai iestādei, kas ir prokuratūras paspārnē strādājošā... tautā iesauktā Burkāna kunga vadītā iestāde, tikt galā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējām, galu galā konstatējām, ka ar šo priekšlikumu nekāds labums vai saprātīgs regulējums nebūs sasniegts. Kad bija runa un bija šis augstais patoss saistībā ar šīm ofšora kompānijām, tad es vairākkārtīgi, piedaloties komisijas sēdēs, piedāvāju radikālāku risinājumu. Pilnīgi skaidru un precīzu: vai nu ierakstīt Komerclikumā īpašu kārtību par beznodokļu un zemu nodokļu valstīs un teritorijās dibinātu kompāniju regulējumu Latvijā, paredzot šo Ministru kabineta speciālo sarakstu, kurš jau pastāv, iekļaut likumā... Tas tika noraidīts. Tad es piedāvāju to, ka varbūt mēs varētu rīkoties tiešām ļoti radikāli un izveidot kārtību, ka nav iespējams Latvijā atvērt nevienu komercsabiedrību, ja tās sastāvā ir no šā saraksta kompānijas un šo kompāniju patiesie īpašnieki nav darīti zināmi Burkāna kunga vadītajai iestādei. Šis priekšlikums arī tika noraidīts. Vārdu sakot, neviens no tiem priekšlikumiem, kuri tā kā ar patosu tika pieteikti tiešām kā tādi, kas būs vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu un izskaušanu Latvijas ekonomikā... tie tika noraidīti. Es tomēr uzturu spēkā savu priekšlikumu un aicinu Saeimu par to domāt. Es saprotu, ka droši vien priekšvēlēšanu jūsmā šis priekšlikums negūs atbalstu. Vēlreiz atkārtoju: šī nav pareizā vieta, nav saprātīgs, samērīgs regulējums, būtu jāmaina un jāuzlabo, jāparedz tad daudz stingrāks regulējums speciālajā likumā, kas ir domāts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Par to, ka šis likums ir virzīts sasteigti un to ir vadījuši droši vien tā sauktie intereses momenti, liecina arī tas, ka tieslietu ministrs nevienā no komisijas sēdēm, vismaz tajās, kurās es vairākkārt biju, nepiedalījās un ka tieslietu ministrs ir bijis spiests vairākkārt fundamentāli pārrakstīt savu priekšlikumu, kas ir ticis Saeimā atbalstīts pirmajā lasījumā. Tas neliecina par tieslietu ministra nopietnu darbu, tas neliecina par tiem patiesajiem mērķiem, kas ir acīmredzot bijuši izvirzīti, šo likumprojektu piesakot izskatīšanai Saeimā. Es paredzu, ka, pieņemot šo likuma normu, kas, visticamāk, tiks pieņemta, nākamajos uzņēmējdarbības viegluma, veiktspējas indeksos (angliski - Doing Business) mēs noteikti būsim par dažām pakāpēm zemāk, jo šī kārtība noteikti neveicinās biznesa uzsākšanu Latvijā, tā noteikti būs palikusi lēnāka un daudzkārt sliktāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šādas normas vienkārši nav. Paldies.".
- 2011_07_08_as-seq72 spokenText "Sveiki, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.414/Lp10), kā arī ar iesniegtajiem... Jums katram uz galda ir šie izdalītie un Tieslietu ministrijas sagatavotie papildmateriāli... precizētā anotācija likumprojektam „Grozījumi Komerclikumā”, kā arī redzama komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija. Kopumā komisijā ir saņemti 7 priekšlikumi. 1. - deputāta Andra Šķēles priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kā tad tā?”)".
- 2011_07_08_as-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_07_08_as-seq70 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".