Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_07_14_as-2-seq62 spokenText "3. - deputātu Zīda, Reiznieces-Ozolas un Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq60 spokenText "2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mēs trešajā lasījumā izskatīsim grozījumus Augstskolu likumā. Formāli tie ir tikai grozījumi, bet varētu teikt, ka šajā likumā ir tik daudz jauninājumu un novitāšu, ka likuma pieņemšana tik tiešām ir ievērības cienīgs notikums. Jau pagājušajā reizē no šīs tribīnes publiski izteicu pateicību tām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzēja šo likumu izstrādāt, pateicību arī daudzajiem ekspertiem, kas nežēloja laiku, strādājot darba grupās un piedaloties daudzajās komisijas sēdēs. Un šodien jūsu vērtējumam nododu rezultātu. Vēršu uzmanību uz to, ka daudzi labi un vērtīgi priekšlikumi šajā likumā nav guvuši atbalstu, bet nevis tāpēc, ka tie tiktu atzīti par nepareiziem pēc būtības, bet tāpēc, ka to precizēšanai ir nepieciešams laiks, un tuvākajā nākotnē pie šī likuma mēs noteikti atgriezīsimies. Bet tagad sākam izskatīt priekšlikumus, kuru kopskaits ir 99. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko tā ir atbalstījusi.".
- 2011_07_14_as-2-seq57 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2011_07_14_as-2-seq55 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq54 spokenText "Tātad likumprojekts Nr.381/Lp10 - „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums netika saņemts. Tāpēc komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq53 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.".
- 2011_07_14_as-2-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad izskatīsim likumprojektu Nr.380/Lp10 - „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”. Otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq49 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.".
- 2011_07_14_as-2-seq48 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem bija pieejams astoņu deputātu priekšlikums, kā arī Saeimas Juridiskā biroja atzinums, kurš satur gan konkrētus priekšlikumus likumam, kuru mēs tikko esam ar jūsu balsojumu atbalstījuši, gan ieteikumus optimāla konstitucionālo institūciju budžeta plānošanas procesa veikšanai. Deputātu priekšlikums un Juridiskā biroja atzinums atbalsta Valsts kontroles priekšlikumus par esošā likuma pilnveidošanu, Satversmes tiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu pildot. Deputātu priekšlikums bija iesniegts ar nokavējumu un tāpēc netika skatīts, tomēr uzskatu, ka kolēģu priekšlikums bija labs, jo tā ievērošana novērstu caurlūkojamā likuma trūkumus, uz kuriem norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers savā vēstulē Saeimai, tāpēc ierosināju komisijas sēdē saņemto deputātu priekšlikumu sagatavot komisijas vārdā un šo ierosinājumu izskatīt, bet šo manu iniciatīvu komisija neatbalstīja. Bez tam komisijas sēdē netika uzklausīti un izvērtēti Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļi un priekšlikumi, kaut gan to lūdza Valsts prezidents. Līdz ar to Valsts prezidenta aizrādījumi nebija respektēti, manuprāt, un likums, kuru Valsts prezidents nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, bija iesniegts jūsu uzmanībai bez jebkādām izmaiņām. Līdz ar to visi deputātu un Valsts prezidenta iebildumi par to, ka šis likums nevis īsteno Satversmes tiesas spriedumu, bet vēl vairāk pārkāpj konstitucionālo institūciju neatkarību un padara šīs institūcijas par atkarīgām no valdības, paliek spēkā, tāpēc likumu, manuprāt, nedrīkstēja atbalstīt. Es ceru uz to, ka esošais Valsts prezidents, Valsts prezidents Andris Bērziņš, būs tikpat konsekvents kā viņa priekštecis un rīkosies tāpat, proti, likumu neparakstīs. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 1. Tātad likums apstiprināts tādā redakcijā, kādā tas bija pieņemts. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputāta Igora Pimenova iesniegums. Viņš, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu, ir iesniedzis ziņojumu par balsošanas motīviem sakarā ar likuma „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrreizēju caurlūkošanu un ir izteicis vēlmi to nolasīt uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Tātad, lūdzu, vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq46 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu noteiktajā laikā, saņēma tikai tādus priekšlikumus, kas bija vēstules un ieteikuma formā. Komisija izskatīja šos priekšlikumus un balsojot nolēma neiekļaut komisijas redakcijā. Līdz ar to lūdzu apstiprināt esošo likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas bija apstiprināts Saeimā otrajā lasījumā. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrreizējā caurlūkošana. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_07_14_as-2-seq44 spokenText "Un, pirms balsojam par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, gribu pateikt paldies visiem, kas bija iesaistīti šā likumprojekta veidošanā, un tas pierāda, ka, ja pirms tam ir kvalitatīvi sagatavots likumprojekts, tad tas varētu tikt ļoti ātri un efektīvi izskatīts Saeimā. Tā ka lūdzu atbalstīt.".
- 2011_07_14_as-2-seq42 spokenText "Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq40 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas runā par likuma spēkā stāšanās termiņu. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq38 spokenText "4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī apmēram tāda paša rakstura redakcionālas izmaiņas.".
- 2011_07_14_as-2-seq36 spokenText "3. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura labojums. Maina dažus vārdus. Ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq34 spokenText "2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas aizstāj vārdu „semināri” ar vārdiem „tālākizglītība un profesionālā pilnveide”. Atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šim likumprojektam „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” saņēma sešus priekšlikumus. Es gribu teikt, ka visi tie tika arī atbalstīti. 1. - kultūras ministres Sarmītes Ēlertes priekšlikums, kas aizstāj vārdus „mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbība” ar vārdiem „māksliniecisko kolektīvu darbība”. Komisija atbalstīja.".
- 2011_07_14_as-2-seq31 spokenText "Deputātiem nav iebildumu arī pret 5.priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.".
- 2011_07_14_as-2-seq30 spokenText "Un 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas arī ir atbalstīts. Un es, aicinot jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, vienlaikus gribu izteikt pateicību Juridiskajam birojam, īpaši Kusiņa kungam, par problēmu identificēšanu un par atbalstu likumprojekta sagatavošanā.".
- 2011_07_14_as-2-seq28 spokenText "4.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq26 spokenText "Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2010_04_15-seq52 spokenText "Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq24 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.443/Lp10. Šeit, kā jūs redzat, ir pavisam pieci priekšlikumi. Kā jūs atceraties, šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu, un mēs redzam, ka visi šie priekšlikumi ir iesniegti saistībā ar balsošanu pa pastu ārkārtas vēlēšanu gadījumos. Un, proti, 1.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija... tas priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq21 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu pa Satversmes tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_07_14_as-2-seq20 spokenText "Godātie kolēģi! Saistībā ar Sanitas Osipovas kandidatūru es gribētu runāt par četrām lietām. Pirmā lieta. Kā jūs zināt, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Un kas tad ir tiesīgs izvirzīt šīs kandidatūras? Visupirms saskaņā ar likumu trīs tiesnešu kandidatūras ir tiesīga izvirzīt Saeima, ja tās atbalsta 10 deputāti, tātad iniciatīva ir no 10 deputātu puses, divu tiesnešu kandidatūras - valdība un divu - Augstākās tiesas plēnums. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Šajā laikā, pirms tam, kad valdība izvirzīja Sanitas Osipovas kandidatūru, atsevišķi politiķi runāja par to, ka ir nepieciešams konkurss šajā sakarā. Likums, godātie kolēģi, to neparedz. Proti, nav paredzēta procedūra, nav paredzēti arī kritēriji, kādā veidā viena vai otra kandidatūra būtu vērtējama. Bez tam... Es šeit dzirdēju repliku no zāles: „Slikti!” Tas varbūt nemaz nav slikti, jo mēs esam Eiropas Savienībā un nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu konkursu Satversmes tiesas vai konstitucionālās tiesas tiesnesim likumdevējs nav paredzējis. Tālāk. Nākamais. Likumi prasa, ka šādai kandidatūrai ir jābūt nevainojamai reputācijai. Vai Sanitai Osipovas kundzei ir šāda nevainojama reputācija? Es gribētu teikt, ka jā. Viņai ir pat ļoti augsta atzinība, viņa vienmēr to ir saņēmusi no savu studentu puses. Es jums varu pastāstīt, ka studentu izlaidumos... Ja jūs paši esat beiguši vai jūsu radinieki kādreiz ir beiguši Latvijas Universitāti, tad jūs zināt, ka studenti - beidzēji - balso par to, kurš no pasniedzējiem, kuru Universitātē ir vairāki desmiti, izlaidumā uzrunās šos beidzējus. Un vairākkārt es esmu pārliecinājusies, ka viņi ir izvēlējušies profesori Sanitu Osipovu. Es zinu, kāds tas ir gandarījums. Es zinu, kāda tā ir atbildība, jo es arī esmu stāvējusi Lielās aulas priekšā un izjutusi šo pateicību no studentu puses. Viņai ir arī augsta reputācija zinātnieku aprindās. Ja jūs paskatītos viņas dzīvesgājumu, jūs redzētu uzskaitītus vairākus desmitus starptautisku konferenču; šeit ir nozīmīgākās pieminētas. Viņai ir ārkārtīgi daudz publikāciju, viņa ir organizējusi konferences. Arī pašlaik viņa... es noskaidroju, sazinoties ar ministra kungu, ka viņa neesot varējusi ierasties, jo viņa pašlaik lasot lekcijas Vācijā. Tātad arī viņa šajā ziņā popularizē Latvijas vārdu. Es gribu teikt, ka Satversmes tiesas tiesneša darbā, kā liecina arī vēsture, ļoti liela nozīme ir zinātniskajai darbībai, jo, ja jūs kāds būtu lasījis šos spriedumus, tad jūs redzētu, ka šie spriedumi faktiski robežojas ar zinātniski pētniecisko darbu. Un sākotnēji Satversmes tiesā, kad tā izveidojās, lielākā daļa no Satversmes tiesas tiesnešiem bija tieši zinātnieki, kas arī, manuprāt, sekmīgi sev atvēlēto laiku šajā tiesā strādāja. Līdz ar to es kā Universitātes profesore, bijusī tiesnese aicinu atbalstīt Sanitas Osipovas kandidatūru. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta protokollēmumu, ar kuru profesore Sanita Osipova ir izvirzīta par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Sanitu Osipovu, iepazinusies ar viņas dzīves un darba gājumu. Jums visiem ir izdalīts arī šis materiāls, un tas ir pieejams arī internetā. Līdz ar to es arī vēršu uzmanību uz Sanitas Osipovas gan darba pieredzi, gan izglītību, gan apjomīgo zinātnisko darbību. Juridiskā komisija, aizklāti balsojot, vienbalsīgi ir atbalstījusi lēmuma projektu „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_07_14_as-2-seq17 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 14.jūlija pulksten 12.30, izskatīšana - nākamajā ārkārtas plenārsēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_07_14_as-2-seq16 spokenText "Priekšlikumus lūdzu iesniegt šā gada 14.jūlijā līdz pulksten 12.30 un izskatīšanu veikt nākamajā ārkārtas sēdē.".
- 2011_07_14_as-2-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq14 spokenText "Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2006_02_09-seq221 spokenText "Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2006_02_09-seq215 spokenText "Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_07_14_as-2-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2011_07_14_as-2-seq12 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pavasara sesijas izskaņā mēs apstiprinājām nozīmīgas un lielas izmaiņas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Šīs normas, ko mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā, skāra tādas lietas kā metālu tirdzniecības reversā pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu, kā kokmateriālu reversā pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas, izmaiņas zivsaimniecībā, bet visbūtiskākā izmaiņa, kas bija, tā bija celtniecības jomā. Saņemot priekšlikumus otrajam lasījumam un konsultējoties ar Juridisko biroju, komisija nolēma visu priekšlikumu paketi, kas attiecas uz celtniecību, atstāt rudens sesijai, bet attiecībā uz tiem jautājumiem, kas nav strīdīgi jautājumi, kur deputātiem nav iebildumu, kas attiecas uz metālu tirdzniecību, kas attiecas uz koksnes tirdzniecību, kas attiecas uz kārtību, kādā PVN atmaksājams valstij no Valsts ieņēmumu dienesta puses, kas attiecas uz svaigo zivju un zivju produktu iegādi un PVN atmaksu, uz jautājumiem, kas attiecas uz pastu, kur pret mums bija ierosināta pārkāpumu procedūra no Eiropas Komisijas puses, izveidot atsevišķu likumprojektu un virzīt ātrākai izskatīšanai. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
- 2011_07_14_as-2-seq11 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nagojas-Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana”. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_07_14_as-2-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Citēšu Saeimas klasiķi, kas šodien no tribīnes teica, ka mēs mēdzam jaukt kopā klimpas un ķiļķenus. Tas būtu attiecināms arī uz Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Tā sadaļa, kas ir pārtapusi no kolēģa no „Saskaņas Centra” priekšlikuma par bērnu invalīdu vecāku pensionēšanās nosacījumu pārskatīšanu, būtu atbalstāma. Tas pats ir sakāms arī par pirmo un otro sarakstu. Es gribu paust viedokli tieši par pensiju indeksāciju. Bezstrīdus kārtībā, skatoties uz to, ka iztikas minimums pieaug, un to, ka inflācija ir atkal atsākusi savu kāpumu, mums, valstij, ir jādomā par to, kā atbalstīt cilvēkus ar mazām pensijām, kuriem ziemas sezona noteikti būs ļoti sarežģīta. Ir apkures rēķini auguši, un cenas kāpj. Veids, kā šo problēmu atrisināt, - tātad atbalstīt cilvēkus ar mazām pensijām. Šie veidi var būt dažādi. Šie veidi var būt arī tādi, kas ir mazāk sāpīgi sociālajam budžetam un kas vienlaikus sasniedz mērķi, - cilvēkiem palīdzēt pārziemot. Indeksācija ir vienkāršākais, „plakanākais” veids. Atbilde uz jautājumu par to, ko mēs darīsim nākamgad, pēc tam, kad Saeimas vēlēšanas un tas priekšvēlēšanu trakums būs pāri, joprojām nav saņemta. Tas, ka mazāk ir iztērēts, paturot prātā joprojām deficīta apstākļus, nenozīmē, ka šī nauda automātiski ir jānotērē. Mēs esam uz šādiem grābekļiem kāpuši un kāpuši virsū. Mēs nevaram arī ignorēt starptautisko kontekstu. Ja lielākā pasaules ekonomika, Amerikas Savienotās Valstis, karājas mata galā un ja mēs zinām par riskiem, kas ir sagaidāmi tepat Eiropas Savienībā, kā tas ir Itālijā un Īrijā, vai mēs joprojām neesam mācījušies neko no krīzes un uzskatām, ka katrs neiztērētais, ietaupītais lats ir jāliek tūlīt lietā? Mums nav atbildes, cik maksās šī pensiju indeksācija nākamgad, tāpat mums nav atbildes, kas notiks ar piemaksām par darba stāžu nākamgad, kuru apjoms - 70 santīmi - ir noteikts līdz šā gada beigām. Un šie jautājumi nav skatāmi atrauti. Tāpat kā attiecībā uz šo sēdi ir ierosinājums neskatīt jautājumu par ārkārtas situācijām tieši tādēļ, ka tā diskusija ir pārāk apjomīga, lai to varētu izdarīt Saeimas komisijā. Arī jautājums par pensiju indeksāciju ir tieši tikpat apjomīgs un daudzšķautnains, lai to varētu tādā ātrumā, pa galvu pa kaklu, skatīt Saeimas komisijā. Un vēl es gribu teikt. Vēl viens klasiķis, šoreiz no kulināriem, Mārtiņš Rītiņš bieži vien savos raidījumos lietoja frāzi: „Kas var būt labāks par šo?” Priekšvēlēšanu laikā sociālais budžets ir politiķa „kas var būt labāks par šo”, jo tas skar cilvēkus - ļoti ievainojamus cilvēkus. Bet tā mūsu atbildība ir saprast, ka šis „kas var būt labāks par šo”... ka tam ir jābūt ar ilgtermiņa atbildi. Bet šis pensiju indeksācijas piedāvājums tādu nesniedz. Es aicinu atturēties un šīs diskusijas izvērst Saeimai un Ministru kabinetam, kopīgi atrodot risinājumu, kas būs ilgtspējīgs arī pēc Saeimas vēlēšanu kampaņas. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq9 spokenText "Paldies. Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilze Viņķele.".
- 2011_07_14_as-2-seq8 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi, kopā apvienojot trīs likumprojektus, jūsu priekšā šodien celtos grozījumus likumā „Par valsts pensijām””. Tātad šeit ir apvienots likumprojekts, ko parlamentā iesniedza „Saskaņas Centrs”, jautājumā par iespēju vecākiem, kuri audzina bērnus invalīdus, priekšlaicīgi pensionēties 5 gadus iepriekš. Kaut gan likumā tāda norma uz šodiendienu jau ir paredzēta, mums ir daudz vecāku, kuri mokās un nevar atrast arhīvā izziņas, un pierādīt, kad bērns ir kļuvis par invalīdu. Otrais likumprojekts, kas šeit ir apkopots, ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” jautājumā par regulām, kuras ir Latvijai jāievieš, un šīs normas tādā gadījumā ir ļoti būtiskas. Trešais likumprojekts - tas ir ZZS frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts jautājumā par valsts pensiju indeksāciju, kas nepārsniedz 165 latus. Un, ceturtkārt, šajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir ieslēgta arī tāda norma, ko ierosināja Aizsardzības ministrija jautājumā par militārpersonām, kurām pēc izdienas pensijas izbeigšanās, tātad sasniedzot pilno pensijas vecumu, neieskaita darba stāžā to periodu, kurā viņas ir iepriekšējos gados strādājušas aizsardzības sistēmā, šajā gadījumā - PSRS Bruņotajos spēkos, bet ne tieši Latvijas Republikā. Godātie kolēģi! Vēlos jums teikt, ka arīdzan ir konkrēti aprēķini veikti. Labklājības ministrija ir izdarījusi savu mājas darbu, kuru gan Labklājības ministrijai, gan arīdzan Finanšu ministrijai mūsu Ministru prezidents Valdis Dombrovska kungs uzdeva Koalīcijas sadarbības padomē 29.jūnijā. Tātad ar šiem aprēķiniem Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien tiks iepazīstināti, bet nākamajā nedēļā sasauksim komisijas sēdi, ja jūs šodien atbalstīsiet nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Mēs gatavojam rezolūciju un, protams, pieprasām atbilstoši Saeimas kārtības rullim atzinumu no Finanšu ministrijas un no Labklājības ministrijas. Bet nu par cilvēkiem, kuriem atbilstoši šiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”... uz kuriem attiektos pensiju indeksācija. Tātad tie ir vairāk nekā 430 000 pensiju saņēmēji. Jāņem vērā, ka tie nav tikai valsts vecuma pensijas saņēmēji, tie ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tie ir invaliditātes pensijas saņēmēji, un tie ir arī izdienas pensijas saņēmēji. Un nekādā gadījumā mēs nevaram teikt, ka tie ir cilvēki, kuri ļoti maz strādājuši. Šie drīzāk ir cilvēki, kuri pensionējušies, ja ir runa par valsts vecuma pensionāriem... kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, kad stājās spēkā jaunais likums. Tās ir medmāsas, tie ir arī skolotāji, tās ir bibliotekāres, apkopējas un tā tālāk. Tie ir cilvēki, kurus skar indeksācija, - 74 procenti no visiem pensiju saņēmējiem. Finansējums. Šā gada, 2011.gada, budžetu apstiprinot, kolēģi, mēs nobalsojām, ka bezdarbnieku pabalsta budžetā ir ielikti 76,4 miljoni. Uz šā gada 1.jūniju ir iztērēti 20 miljoni. Indeksācija 2011.gadā prasa 7,5 miljonus latu. Kolēģi, vēlos jums teikt, ka šajā likumprojektā ir arī normas par priekšlaicīgu pensionēšanos, par iespēju pagarināt... un pieprasīt pensijas pēc pirmā un otrā saraksta. Tie ir tie jautājumi, par kuriem parlamentā vērsās pēc arodbiedrības akcijas 25 727 iedzīvotāji, kuru iesniegumi bija adresēti cienījamai Āboltiņas kundzei un ar viņas rezolūciju tika nodoti Sociālo un darba lietu komisijai. Jāņem vērā, kāds bija balsojums komisijā. Mēs esam 12 deputāti: astoņi balsoja „pret”... „par”, trīs balsoja „pret” un viens deputāts atturējās. Es šodien lūdzu šo likumprojektu komisijai nodot, izsakot savu viedokli balsojot.".
- 2011_07_14_as-2-seq7 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strodes, Bekeša, Bērziņa (ievēlēta no Rīgas), Šlesera un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav man pieteicies neviens runāt. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Strodes, Bekeša, Bērziņa, Šlesera un Kučinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.".
- 2011_07_14_as-2-seq6 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie un cienītie kolēģi! Es gribu nedaudz runāt par šo likumprojektu - un tieši šādā kontekstā, ka patiesībā ne tikai vienkārši cilvēki, bet pat šorīt prese un Latvijas Radio patiesībā runāja tikai par lauksaimniekiem, bet par kohēzijas līdzekļiem vispār nerunāja. Ja mēs skatāmies uz kopējo valsts situāciju, tad redzam, ka šis lēmuma projekts ir ne mazāk svarīgs valsts attīstībai kā tas, par ko mēs runājām saistībā ar lauksaimniekiem. Ir runa ne tikai, teiksim, par ceļiem, infrastruktūru, būtībā tas ir nozīmīgs arī tautas izdzīvošanai. Beigu beigās Latvija ir viena no tām valstīm, kurās tieši tautas skaitliskā sarukšana ir visbīstamākā. Un šī nauda, ko pieminēja jau Zaķa kungs, - kādi 500 miljoni, kas mums varētu iet garām, - tie ir ļoti valstij nozīmīgi. Un paskatīsimies uz valsts attīstību, sākot no 1990.gada! Pirmajām valdībām ļoti daudz bija ārzemju padomnieku. Un viņu priekšlikumi uz ko bija orientēti? Uz to, ka mums vajag ļoti atvērtu ekonomiku, ka mums jāsasaistās ar Rietumiem. Starp citu, viens no šiem padomniekiem bija arī Flika kungs, ko mēs tagad redzam airBaltic sakarā. Un galu galā tas šiem padomniekiem bija ne tikai pagodinājums, ka viņi jaunajām valstīm palīdz, bet, kā mēs Flika gadījumā redzam, viņiem tas bija arī pietiekami materiāli ļoti vērtīgi. Un mēs ļoti realizējām... ļoti korekti būdami, mēs realizējām ļoti atvērtu ekonomiku, un beigu beigās, kad sākās šī ekonomiskā krīze, mēs bijām tie, kas cieta patiesībā vissmagāk. Mēs cietām ne tikai iekšpolitisko kļūdu dēļ, bet arī šīs ārkārtīgi lielās atvērtības dēļ. Rezultātā mēs patiesībā uz tautas rēķina panācām to, ka mūsu valsts šobrīd ir slavena ar to, kā mēs krīzi pārvarējām. Paskatīsimies, kas šodien notiek Grieķijā, kas drīz notiks Itālijā! Man kolēģis Lejiņš pateica, kāda situācija šodien Itālijā veidojas. Tas pats ir ar Spāniju, Portugāli un tamlīdzīgi. Tās valstis nevarētu iedomāties tādas grūtības, ko mēs esam uzvēluši savai tautai! Mēs lielā mērā ar šo krīzes pārvarēšanu... mēs izglābām arī Skandināvijas bankas. Un te es gribu atgriezties nedaudz pie situācijas, kādā es strādāju 90. un 2000.gados. Es biju ne tikai matemātiķis, bet arī vadīju LZA un LU Matemātikas institūtu. Es vienlaikus biju no 1993.gada pēc vācu parauga... Ziemeļreinā-Vestfālē bija tāds zinātnes centrs, un tādu nodibināja arī Latvijā. Es biju šī centra direktors. Mēs diezgan daudz pirmajos gados izdarījām, bet es nepieminēšu tās lietas, jo ne par to šodien ir runa. Bet man bija iespēja sekot līdzi... es saņēmu no Vācijas kolēģiem kā dāvinājumu moderno presi. Un es ļoti labi atceros vienu rakstu, ko, nebūdams politiķis, es ļoti nopietni ievēroju. Tas bija apmēram kādā 1999.gadā, un man jau bija zināms priekšstats, jo kopš 1995.gada mani regulāri aicināja uz Eiropu; es biju, teiksim, Vācijā vairākās sanāksmēs, arī Austrijā, kur patiesībā bija viņu intelektuāļi, teiksim, skolotāji, augstskolu pasniedzēji. Un patiesībā, teiksim, vienā sanāksmē Vācijā es biju vienīgais ārzemnieks - visi pārējie bija vācieši. Un jau tajā brīdī man bija skaidrs, ka Latvija iet uz iekļaušanos Eiropas Savienībā. Un, lūk, es atgādinu tagad šo franču... man diemžēl nav palicis atmiņā, un es nevaru nosaukt viņa uzvārdu, bet es pateikšu galvenās tēzes, ko viņš savā rakstā formulēja. Viņš formulēja tā, ka, ja Rietumeiropa attiecībā uz Austrumeiropu un Centrālo Eiropu ieturēs politiku, ka, uzņemot tās Eiropas Savienībā, šīs valstis tiks padarītas par Eiropas Savienības noieta tirgiem, tad tā būs liela kļūda ne tikai attiecībā uz šīm valstīm, bet tā būs arī liela kļūda visas Eiropas mērogā, jo savulaik pēc tam ļoti smagi cietīs arī Rietumeiropa. Un, ja mēs paskatāmies un ņemam vērā to, kas šobrīd notiek Itālijā - un tā vairs nav maza valsts, tā ir liela valsts ar milzu ienākumiem -, tad galu galā šim franču profesoram, uz kura publikāciju, protams, nekādas reakcijas nebija... Viņš nopublicēja savu rakstu, bet viņš tā arī palika nesadzirdēts, un galu galā var iznākt arī tā, ka Eiropas Savienība nonāks ļoti smagā situācijā. Un tad ir jautājums par mūsu mērķiem, ko mēs gribam: vai pievienoties eiro un kas vispār notiks ar eiro? Jau tagad mēs redzam, kādas ir ļoti smagas situācijas. Un, redziet, mana sajūta ir tāda, ka mums tautā ir ļoti iegājies... vienkārši tagad es runāju ne kā deputāts, bet kā... Ilgus gadus, kad es biju tautas pārstāvis, mums ļoti iegājies ir lamāt mūsu politiķus, ka mēs esam īslaicīgi domājoši, īslaicīgi politiķi. Bet patiesībā šobrīd tā situācija ir tāda, ka ar šo paziņojumu mēs pasakām Eiropas Savienībai, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, ka arī mēs no viņiem prasām, lai viņi ir valstsvīri, nevis tie, kas šauri domā par savu tautu interesēm un par to, lai viņu tautas dzīvotu labāk nekā līdz šim. Un tagad pēdējais. Ar to es gribu nobeigt. Tā ir ideja, kas man radās pirms aptuveni 20 gadiem. Tajā brīdī, kad izveidojās Latvijas Tautas fronte, mēs izveidojām Latvijas Zinātnieku savienību. Un toreiz, 1989.gada pavasarī, mēs organizējām konferenci, kur zinātnieki skatījās uz to, kā Latvija varētu attīstīties kā neatkarīga valsts. Un toreiz es ļoti daudz lasīju literatūru, un man tādā ļoti īpatnējā veidā atnāca tāds jēdziens kā „nooms”, to varētu salīdzināt ar tādiem jēdzieniem kā „biosfēra” un „bioms”. Un tā ideja ir tāda, ja mēs skatām Baltijas jūras reģionu un valstis, kas ir ap Baltijas jūru, tātad Baltijas valstis, Poliju, Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstis: lūk, šīs valstis varētu izveidot ārkārtīgi interesantu reģionu, kas varētu taisīt milzīgu uzrāvienu. Un, lūk, šis paziņojums... Man nav laika sīkāk visas šīs lietas ieskicēt, bet tā ir doma par to, ka, apvienojot Baltijas jūras austrumu krasta valstu tautu pieredzi, esot iekšā PSRS sistēmā, ieskaitot Poliju, un rietumu valstis, kas ir Skandināvija, Dānija un Vācija, Baltijas jūras reģions var būt reģions, kas dod milzīgu uzrāvienu. Ir izveidots Vidusjūras reģions, un par Baltijas jūras reģionu ir vairākkārt runāts. Un, lūk, atgādinot tos milzīgos upurus, ko mēs šobrīd nesam, ko mūsu tauta ir nesusi, un to, ka mēs lielā mērā izglābām Eiropas Savienības... vismaz Skandināvijas bankas mēs ar savām darbībām esam izglābuši, mums ir tiesības prasīt arī no Rietumu valstīm citādu attieksmi un prasīt to, lai Kohēzijas fonda ietvaros Baltijas valstis dabū straujāku uzrāvienu un mēs varam realizēt šo nākotnes politiku. Es domāju, ka šis paziņojums ir ļoti korekti un diplomātiski uzrakstīts. Un, ja uz to nebūs reakcijas, tad, es esmu pārliecināts, tauta referendumā nobalsos par jaunu Saeimu, un tad nākamajai Saeimai ir jāpieņem daudz, daudz asāks un skaidrāks paziņojums. Tas ir mans novēlējums mums un nākamajai Saeimai. Paldies par uzmanību.".
- 2011_07_14_as-2-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es esmu ieradies atkārtoti Saeimā, jo tiešām man bija turpat stundu gara saruna ar Valsts prezidentu par ārlietu jautājumiem, tāpēc es gribu paziņot, ka mana aiziešana iepriekšējā jautājuma apspriešanas laikā no šīs zāles nebija necieņas izrādīšana jums, bet - gluži pretēji! - tā bija valstisku pienākumu pildīšana. Un esmu atnācis vēlreiz, lai ikvienam no jums pateiktu paldies, jo šie divi Saeimas ziņojumi, Saeimas viedokļi, ir ļoti nozīmīgi valdības darbam, to speciālistu darbam, kuri ikdienā veiks šo sarunu procesu, diskutējot par taisnīgāku Eiropas Savienības budžetu laika periodam no 2013. līdz 2020.gadam. Es vēlreiz gribu teikt, ka šā darba kopējais mērķis ir tātad solidaritāte, reģionu attīstība, dzīves kvalitātes celšana - tas, ko sauc par konverģenci. Un arī Austrumeiropa, arī pārējās Baltijas valstis ir ļoti ieinteresētas, lai mums, Latvijai, būtu pieejams pēc iespējas vairāk līdzekļu. Un tāpēc ir vajadzīgs - vēlreiz gribu uzsvērt! - saskaņots viedoklis, valdības viedoklis. Šā viedokļa veidošanā ļoti nozīmīgs ir tas darbs, ko jūs šodien veicāt, un šis kopējais viedoklis, ko šeit parādījāt, apstiprinot... Un es ceru, ka arī šis dokuments, kas ir jūsu priekšā, - dokuments par kopējo kohēzijas politiku - tiks apstiprināts. Vēlreiz paldies valdībai. Jūsu atbalsts ir nozīmīgs.".
- 2011_07_14_as-2-seq3 spokenText "Paldies. Tā kā neviens nav pieteicies... Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.".
- 2011_07_14_as-2-seq2 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Līdzīgi kā jautājumā, ko mēs šodien jau teju vai pusotras stundas skatījām no rīta, kas bija par zemnieku tiešo maksājumu godīgāku sadali nākamajā pārskata periodā Eiropas plānošanas kontekstā... līdzīgi kā šajā jautājumā arī Kohēzijas un Sociālajā fondā, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai, plānojot nākamā pārskata perioda budžetu, Eiropā tiktu ievērota taisnīga attieksme pret visām valstīm. Īpaši šajā ziņā lielajām valstīm, manuprāt, ir ērti nodarīt pāri, ja tā tēlaini var izteikties, mazajām valstīm. Šobrīd, ja jūs esat iedziļinājušies, tad... Tā pati Kohēzijas fonda sadale... Ja mēs skaļi neteiksim savu nepiekrišanu pašreizējam viedoklim, tad mēs, iespējams, dabūsim samazinājumu no 3,7 procentiem no pašreizējā kopprodukta uz 2,5 procentiem, tātad varētu vienu pusmiljardu latu zaudēt no mūsu Kohēzijas fonda naudas. Es uzskatu, ka Kohēzijas fonds ir tieši tas naudas resurss, ar ko vecā Eiropa var izlīdzināt jauno, mazāk attīstīto valstu situāciju, pietuvināt tās vecās Eiropas stāvoklim. Tas nozīmē to, ka, laikam ejot, šīm naudām būtu jāpieaug, nevis jāsamazinās, kā to šobrīd varētu piedāvāt Eiropas Savienība. Domāju, ka - līdzīgi kā zemkopības ministram jau šobrīd ir ļoti spēcīgs arguments diskusijām ar Eiropas ierēdņiem par zemnieku naudas sadali - arī citiem ministriem, kas vadīs diskusijas par Kohēzijas fondu vai Sociālo fondu, ir jābūt Saeimas dotam deleģējumam, kas radīs daudz stiprāku pozīciju šiem ministriem, lai viņi varētu rīkoties un panākt labāku pozīciju, labāku situāciju tieši Latvijai. Tāpēc aicinu pieņemt līdzīga rakstura rezolūciju, kādu mēs jau pieņēmām... līdzīga rakstura rezolūciju pieņemt arī attiecībā uz Kohēzijas fondu un Sociālo fondu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-2-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 14.jūlija otro ārkārtas sēdi. Tātad, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 14.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts izslēgts. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Buiķa, Čaklā, Kārkliņas un Čigānes iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.jūlija otrās ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no sadaļas „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Smiltēna, Zaķa, Viņķeles, Bendrātes un Circenes iesniegumu ar lūgumu grozīt 14.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tāpat šie paši pieci deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts izslēgts. Tāpat pieci deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat pieci deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šie likumprojekti no darba kārtības ir izslēgti. Darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Lēmuma projekts, kuru ir iesnieguši deputāti Zaķis, Bendrāte, Smiltēns, Ašeradens, Šadurskis, Loskutovs, Reirs, Viņķele, Circene un Rotbergs, - „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs šo jautājumu skatām? Deputātiem iebildumu nav. Tātad iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2011_07_14_as-1-seq53 spokenText " Paldies. Līdz ar to pirmo Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā Saeimas sēde sāksies pulksten 11.00. ".
- 2011_07_14_as-1-seq52 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Imants Jānis Bekešs, Gundars Daudze... Bekeša nav. Gundars Daudze, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Jānis Klaužs, Valērijs Kravcovs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Visvaldis Lācis un Aleksejs Loskutovs. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq51 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_07_01_as-1-seq465 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_03_17-seq108 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2010_02_11-seq432 spokenText "Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_07_14_as-1-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Aicinu uz Sporta apakškomisijas sēdi tūlīt pat. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq48 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Viena sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās un otra sēde – pulksten 12.30 turpat. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq46 spokenText "Cienītie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_07_14_as-1-seq45 spokenText "Paldies. Uzklausīsim paziņojumus. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.".
- 2011_07_14_as-1-seq44 spokenText "Paldies, Saeimas priekšsēdētāja! Paldies. Es jau savlaicīgi lūdzu, lai man dod vārdu, kad deputātu kungi un kundzes beigs izteikties. Nu, paldies, es eju projām! (Smiekli zālē.) Nē, nu vispirms tiešām es atvainojos... es gribēju pateikties jums visiem par atbalstu mums, un ir ļoti labi, ka jūs arī izteicāt savas domas, arī kritiku, it sevišķi Urbanoviča kungs tā stipri pateica, ka laikam es tur neko nedaru un nemākam visi neko, un ka mūs te jālaiž vaļā. Gan jau kaut kur varbūt viņam bišķi taisnība ir, ka mēs varam darīt vairāk. Un arī Šķēles kunga teiktais man patika. It sevišķi par nodokli, Šķēles kungs, jūs ļoti pareizi pateicāt. Būtu labi, ja jūs atbalstītu arī tad, kad ir jāatbalsta, - tanī brīdī, jā. Jā, es nebalsoju, jā. Ja drīkst, es vēl paturpināšu nedaudz. Es gribēju uzsvērt vienu lietu tikai. Es te pierakstīju jūsu teikto, bet, tā kā laikam man ir tikai minūte vai divas, tad pats būtiskākais: mums ir atbalstītāji. Godātie kolēģi, mums ir atbalstītāji! Un arī man nav lielu bažu par Poliju. Mums ar poļu ministru ir ļoti labas attiecības, un tad, kad mēs, trīs valstis, nobalsojām „pret”... lai jūs druscīt zinātu, kā mēs tur uzvedamies... Jā, mēs nobalsojām „pret”, un poļu kolēģis, ņemot vērā, ka viņš ir prezidējošās valsts ministrs šobrīd, teica: „Es nevaru nobalsot „pret”, bet jūs varat cerēt uz manu atbalstu arī turpmāk.” Un, es domāju, pazīstot Mareka kungu, pazīstot... Viņš ir viens no asākajiem Eiropas lauku politikas kritizētājiem, viens no asākajiem kritizētājiem, un mūsu domas ir vienādas, ka šī kopējā lauksaimniecības politika un tiešie maksājumi ir nevis jāpiefrizē un jāuztaisa tur kaut kādas izmaiņas... Tur izmaiņas nevar izdarīt! Tur var vienkārši sākt to no jauna! Un mēs pie šīs domas paliekam. Es varu jums noteikti apsolīt, ka es konsekventi to turpināšu darīt un turpināšu pildīt šo mūsu iesākto kursu, kāds tas ir. Un varat neuzskatīt to par bažām, kā te izteicās, ka mums ir domstarpības ar premjeru vai domstarpības ar ārlietu ministru. Nav mums domstarpību! Un arī šis paziņojums nekādā veidā nenoliedz kohēziju, ka tā mums, Latvijai, ir ļoti svarīga. Bet mēs ar šo paziņojumu – paldies jums par to, tiešām tas man ir liels atbalsts! – vienkārši norādām uz lauksaimniecību, nekādā veidā neko nekritizējot un nepārstāvot citādā gaismā. Paldies jums visiem par atbalstu! Protams, es turpināšu darīt iesākto darbu gan Eiropā, gan Latvijā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_14_as-1-seq43 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to 14.jūlija pirmās ārkārtas sēdes darba kārtība izskatīta. Lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds zemkopības ministram Jānim Dūklavam - paziņojumam.".
- 2011_07_14_as-1-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Zināmu iemeslu dēļ mēs līdz septembrim pieņemsim ne vienu vien vareni spēcīgu paziņojumu, un tāpēc es aicinu neizšaut visu pulveri šodien un beigt debates, un balsot. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_14_as-1-seq41 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. Vai jums pietiek ar piecām minūtēm?".
- 2011_07_14_as-1-seq40 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visādā ziņā es varētu piekrist tam, ko teica arī iepriekšējais runātājs attiecībā uz to, ka droši vien mēs mūsu lauksaimniecības... mūsu zemkopības ministru ar šo Saeimas lēmumu visnotaļ stiprināsim. Un es domāju, ka droši vien, it sevišķi šajā priekšvēlēšanu laikā, neviens nebalsos „pret”. Kam es nevaru varbūt piekrist... tā ir maniere, kā iepriekšējais runātājs runāja par savu kolēģi, kura gan šobrīd nav zālē. Jo tieši šis iepriekšējais runātājs tuvākajā laikā dosies strādāt uz Eiropas Parlamentu. Es būtu bijis priecīgs... es labprāt dzirdētu, ka viņš tur, no tās tribīnes aizstāvēs Latvijas lauksaimnieku intereses. To būtu labi šeit dzirdēt, un mēs varbūt varētu visi dot viņam arī kādu ceļamaizi, lai labāk veiktos. Priekšvēlēšanu laikā, kad bija publiskās debates, es, debatējot ar kādu Latvijas Zemnieku savienības līderi, teicu, ka zemkopības ministram šobrīd pats svarīgākais... Tas bija pirms astoņiem vai vairāk mēnešiem... ir nevis atrasties šeit priekšvēlēšanu aģitācijas braucienos, bet sēdēt Briselē, jo tieši tajā laikā tika rakstīts šis projekts. Tieši tajā laikā tika rakstīts projekts, kāds izskatīsies nākamais lauksaimniecības atbalsts. Latvijas Zemnieku savienības līderis teica: „Mēs tur visu esam jau sakārtojuši! Mums viss ir skaidrs...” Un ka es kaut ko jaucot, jo ne tas esot vajadzīgs. Nu redzam, ka sakārtots nav nekas. Šobrīd ir vajadzība stiprināt zemkopības ministru, un droši vien viņš jāstiprina šobrīd būtu ar ārlietu ministra un Ministru prezidenta tiešu atbalstu, jo droši vien ārlietu ministram un Ministru prezidentam vajadzētu veidot šīs koalīcijas šobrīd ar tām valstīm, kuras atrodas nevienādā situācijā, saņemot šos lauksaimniecības tiešos maksājumus. Bet es gribētu arī pieminēt vienu lietu, kur tomēr mēs, Latvijas parlaments (un šeit jāsaka tas tomēr arī valdošajai koalīcijai), esam divkoši. Ja jau gribam, lai efektīvā naudas summa, ko saņem Latvijas zemnieki, būtu lielāka, tad varbūt vajag atcelt to normu, kas tika ieviesta 2009.gada beigās, – ka šobrīd ar uzņēmumu ienākuma nodokli un arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek šīs subsīdijas, kas pārsniedz 2000 latus? Ja jau gribat un esat gatavi tā cīnīties par Latvijas zemnieku interesēm, tad šo dāvinājumu, ko Eiropa mums piešķir subsīdiju veidā, nu neapliksim ar nodokļiem, kuri tiek iekasēti valsts budžetā! Nebūsim tad tādi divkoši! Par to tika runāts un tika iesniegts iepriekšējā valsts budžeta apstiprināšanas laikā priekšlikums. Ja valdošā koalīcija nevar atcelt un nav gatava atcelt šo neprātīgo iekasējumu, tad varbūt varam izveidot pārejas noteikumus, kādā veidā mēs samazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli? Tas tika noraidīts. Un tātad pirmais vēlējums visiem kolēģiem, kas startē uz vēlēšanām: neesiet divkoši! Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Šķēlem. Vai jums pietiks ar desmit minūtēm?".
- 2011_07_14_as-1-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Mūsu ļoti cienījamais kolēģis Bērziņa kungs (No zāles: „Kurš Bērziņš?”)... (no Rīgas, protams) pārmeta ārlietu ministram, ka tas norunāja savu runājamo un aizgāja. Jā, ārlietu ministram šobrīd pulksten 10.00 ir tikšanās ar Valsts prezidentu, kur viņi pārrunās to pašu jautājumu loku, ko arī mēs šeit. Tātad katrs dara savu darbu. Nu Bērziņa kungs pateica savu gudro sakāmo un arī aizgāja. (Zālē aplausi.) Turklāt tas sakāmais bija bezgala gudrs. Jūs te runājat par visu ko, bet galīgi ne par lietu. Bet Bērziņa kungs pateica, kas mums patiesībā jādara. Nu kā mums nevienam līdz šim neienāca prātā – sabiedrotie jāmeklē! Nu Bērziņa kungs aizgāja meklēt sabiedrotos. Lai veicas! Ja jau mēs reiz runājam par lauksaimniecību, tad man tas salīdzinājums arī ir no lauksaimniecības jomas. Ko saka dundurs, sēžot zirgam uz... (Ietur pauzi.) muguras? „Mēs aram!” Paldies Bērziņa kungam par palīdzību! (Zālē smiekli un aplausi.) Bet, ja par lietu, tad es saklausīju vienu tiešām ļoti riskantu frāzi šeit. Proti, ja mums šodien ir divi jautājumi par ļoti līdzīgām tēmām, proti, par atbalstu Latvijai lauksaimniecības jomā un kohēzijas jomā, tad es ļoti negribētu, ka mēs šeit sāktu dalīt prioritātes, jo tā nu mums ir iznācis saskaņā ar Kārtības rulli, ka mums viena sēde ir veltīta vienam jautājumam, bet nākamā sēde – otram, un, ja mēs sāksim šeit dalīt prioritātes, to, kas Latvijai ir svarīgāk, tad gan laikam veltīgi būs meklēt sabiedrotos ārpusē, ja paši sev neesam sabiedrotie. Es uzskatu, ka šie abi jautājumi ir bezgala svarīgi un bezgala cieši saistīti. Un tikai no ļoti vienotas gan Latvijas Ārlietu ministrijas, gan valdības kopumā... un, protams, arī no Zemkopības ministrijas veiksmīgām sarunām ļoti daudz kas ir atkarīgs, tajā skaitā sabiedroto meklējumi. Un tie, kas noniecina mūsu šodienas darbu un šodienas veikumu... Godātie kolēģi! Iedosim taču Dūklava kungam šo spēcīgo argumentu – Latvijas Saeimas lēmumu, ar kuru viņš var papildus visām emocijām, papildus apelēšanai pie taisnīguma, godīguma un vienlīdzības nolikt uz galda sarunās ar saviem kolēģiem ļoti cietu argumentu: „Latvijas parlaments tam nepiekrīt!” Ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm. Apbruņosim mūsu ministru, pateiksim viņam lielu paldies par to, ko viņš dara! Absolūti piekrītu Rasnača kunga teiktajam, pret ko gan mans otrs labais kolēģis, Bērziņa kungs, mēģināja tā kā oponēt. Patiesībā es saklausīju Rasnača kunga teiktajā ļoti lielu atzinību Dūklava kungam iepretī viņa priekštecim. Nu, diemžēl no tās pašas partijas, bet mēs visi augam... Kolēģi! Manuprāt, šajā jautājumā Saeima ir pilnīgi vienprātīga. Es domāju tieši tāpat kā nākamās ārkārtas sēdes pirmajā jautājumā par kohēzijas politiku: darīsim savu darbu, apbruņosim mūsu Eiropas Parlamenta deputātus, ministrus, premjeru, prezidentu, visus tos... Saeimas priekšsēdētāju, visus tos, kuri visaugstākajā līmenī par šiem jautājumiem runās, un darīsim kopā vienu darbu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq36 spokenText "Augstā Saeima! Trīs lietas es gribu atzīmēt. Pirmais. Šis paziņojums, dabīgi, ir stipri nokavēts, bet tas liecina arī par to, ka eksistē konflikts starp premjerministru un zemkopības ministru. Zemkopības ministrs ir vērsies Saeimā, lai izskatītu šo paziņojumu, nevis ir piespiedis premjeru aizstāvēt Latvijas pozīcijas tieši šinī jautājumā. Otrs. Eiropas Savienība ieiet vienā no smagākajām finanšu krīzēm savā vēsturē. Tas nozīmē, ka mēs varam prasīt, lūgt, aicināt paaugstināt piešķiramo finansējumu, cik mēs gribam... Tas būs atkarīgs tieši no tā, kā Eiropas Savienība varēs pārvarēt šo reālo krīzi. Trešais. Ja tiešām šis paziņojums, kurš noteikti būs pieņemts... es domāju, ka nebūs neviena, kas atturēsies vai balsos „pret”... Bet, ja tas nenospēlēs savu lomu... un šķiet, ka tieši Dūklava kungam būtu jāpiedāvā alternatīva, ko mēs darīsim, ja viss paliek tā, kā ir. Un tas ir jādara nekavējoties, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot arī aizejošās Saeimas potenciālu. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq34 spokenText "Godātie kolēģi! Es te gribētu dažus vārdus pateikt Rasnača kungam par viņa teikto. Lieta tāda, ka runa ir par ietekmi. Tiešām: nu kāda var būt sevišķi liela ietekme mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem? Un tā tālāk. Bet padomājiet paši! Labi, atcerēsimies to, kas bija kādreiz, – Padomju Savienību. Sakiet, vai Padomju Savienībā Latvijas pārstāvjiem bija kāda ietekme vai nebija? Ziniet, bija! Un ne maza, ņemot vērā visus tos cilvēkus, kuri tur piedalījās, – Pugo, Vosu un tā tālāk. Viņiem bija ietekme, lai kaut ko darītu priekš Latvijas. Mums tagad... (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Mēs esam Eiropas Savienībā, un mēs sakām, ka mums nav nekādas ietekmes, ka mēs tur esam pēdējie no pēdējiem. Tagad vēl otrs jautājums. Man liekas, ka problēma kaut kur citur slēpjas. Lieta tāda, ka šodien mūsu ierēdņi labākajā gadījumā ir starpnieki starp mūsu zemniekiem un Eiropas Parlamenta funkcionāriem, bet jebkurā gadījumā viņi vairāk ir orientēti uz tiem funkcionāriem un izpilda visu to, kas nāk no Eiropas Savienības, nevis to, ko pieprasa mūsu zemnieki. Un tā ir pati lielākā problēma! Tāpēc man liekas, ka tiešām tagad vispār jāmaina ir visa šī attieksme pret šo lietu. Tātad, ja mēs būtu aizstāvējuši pa īstam mūsu zemniekus un ja mēs mudinātu mūsu zemniekus ļoti nopietni sadarboties ar mūsu struktūrām, lai izcīnītu to neatkarību tur, Eiropā, tad mēs panāktu daudz ko vairāk, nevis to, ko mēs redzam pašlaik. Un vēl. Pavisam nesen mēs bijām Vācijā. Es biju ar Āboltiņas kundzi, arī piedalījos oficiālā vizītē. Un mums vēstniecībā bija tikšanās ar latviešiem, kas tagad dzīvo Vācijā. Un tur bija arī daži zemnieki, kuri pameta šeit savas saimniecības un tagad strādā kaut kur ārzemēs kā strādnieki, apkalpodami citu lauksaimniecības... ārzemju firmas. Un ko viņi pateica? Viņi pateica, ka šeit, Latvijā, viņiem pieprasīja izpildīt simtprocentīgi visas Eiropas normas un pieprasījumus, un vēl nezin ko un galu galā noveda līdz izputināšanai. Bet, atbraukuši uz Vāciju, viņi redz, ka paši vācieši neizpilda šitās Eiropas normas šitik strikti, kā to dara pie mums. Tātad tā ir ļoti nopietna lieta, par ko jāpadomā ir visiem. Ja mēs turpināsim tādā veidā piespiest mūsu zemniekus izpildīt visu to, ko tur izdomā un uzraksta, un paši neaizstāvēsim mūsu zemniekus, tad rezultāts arī būs tāds, kāds tas ir. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq32 spokenText "Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas! Godāti kungi! Mēs, protams, balsosim šodien „par” šo paziņojumu, taču ne tāpēc, ka mēs saskatītu, ka tas ir tas īstais veids, kā glābt vai stiprināt Latvijas lauksaimniecību. Manuprāt, godājamie kolēģi, mēs šobrīd jau, tā teikt, mājam pakaļ aizejošam vilcienam. Ir taisnība, ka līdz jaunā budžeta pieņemšanai vēl ir divi gadi, taču pēc būtības Eiropas Komisijas priekšlikums... šis priekšlikums pēc būtības jau trīs gadus ir pārrunāts, tas ir aprunāts, tas ir izveidots, konsultējoties ar citām dalībvalstīm. Ja mēs tur neesam bijuši klāt, tad varat būt pilnīgi pārliecināti, ka pārējās – lielās valstis, it īpaši tās, kas ir donorvalstis, tur ir bijušas klāt un vienojušās par šiem skaitļiem. Manuprāt, tagad cerēt, ka ar vienu Saeimas paziņojumu mēs kaut ko varēsim panākt un ka tas būs kāds glābējinstruments, ir vienkārši muļķīgi un naivi. Godājamie kolēģi! Es nevaru neko iebilst tiem cilvēkiem, kuri uzstājās debatēs pirms manis un runāja, taču viņu runās es saklausīju frāzes: „nejauksim ķiļķenus ar klimpām”, „es vakar aizsūtīju vēstuli Sikorskim”, „mums ir jāsagaida...”, „ir nepieciešams vienots valdības viedoklis”, „ļausim laukiem attīstīties”, „ir stingri jāiebilst pret kohēzijas politiku”, „jāvienojas par prioritātēm, Latvijas prioritātēm, daudzgadu budžeta kontekstā”... Godājamie kolēģi! Kas šodien traucē Latvijas valdībai, visiem ministriem, par to vienoties? Ārlietu ministra uzstāšanās, manuprāt, bija tik līdzena un tik nekonkrēta, ka no tās vispār nevarēja spriest, vai Ārlietu ministrijai ir kaut kāda stratēģija, kā palīdzēt Latvijas lauksaimniekiem attīstīties, kaut kā savākt un izlīdzināt šos maksājumus, vai nav. Jāsaka godīgi... Mēs, protams, neesam vēl dzirdējuši Dūklava kunga runu, acīmredzot Dūklava kungs gaida debašu beigas, tad viņš nāks un mums izstāstīs, saliks visus punktus uz „i”. Taču, godājamie kolēģi, ir atlikusi, manuprāt, tikai viena – viena! – iespēja: ir jāmobilizē un jāvienojas ar dalībvalstīm, ir jāveido koalīcijas, ir jāveido bloki pēc interesēm. Un tur ir jāstrādā gan lauksaimniecības... zemkopības ministriem, gan ārlietu ministriem, gan ekonomikas ministriem, un premjeriem jau vispirms. Un tas tā ļoti interesanti izskatās, ka ārlietu ministrs atnāca, norunāja savu runu un pazuda. Viņu faktiski neinteresē tas, ko mēs šeit teiksim, jo viņam ir savs, izlīdzināts, viedoklis, no kura es varēju noprast: kā tā Eiropas Komisija tos maksājumus ir sadalījusi, tā jums, latviešu zemniekiem, būs tos arī saņemt! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt un nobalsot „par” šo paziņojumu. Bet es aicinu arī Dūklava kungu nākt šeit tribīnē un izstāstīt par visām tām taktikām un stratēģijām, kādas jūs esat ieplānojis, kā mēs cīnīsimies, lai Latvijai tomēr iznāktu virs vidējā līmeņa šie tiešie maksājumi un arī Kohēzijas fonda līdzekļi, un kur būtu nepieciešama mūsu, parlamentāriešu, līdzdalība visā šajā pasākumā. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_06_16-seq892 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_06_09-seq174 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_06_09-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_05_26_a-seq13 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_05_19-seq204 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_05_05-seq7 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_28-seq484 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_14-seq354 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_14-seq329 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_14-seq313 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_04_14-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.".
- 2011_07_14_as-1-seq30 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet citādi skatīties uz šo mūsu politisko cīņu. Varbūt jautājums ir reducējams lielākoties uz to jautājumu, kā ietekmēt Berlīni. Jūs labi zināt, ka Vācija ir lielākais ekonomiskais motors, Vācija ir lielākais donors. Vācijai ir milzīga teikšana Eiropas Savienībā – un ne tikai Eiropas Savienībā. Jūs zināt, ka tā bija Vācija, kas būtībā izglāba Grieķiju, Portugāli, Īriju. Nu, vai izglābs Itāliju, nezinām, bet es gribētu aizrādīt, ka Vācijā ir arī šādas debates. Kāpēc mums tās pigs ir vajadzīgas? Jūs zināt, kas ir pigs? Angliski tas nozīmē – Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija. Nu, pigs latviski nozīmētu – sivēni. Es gribētu arī atgādināt, kādas attiecības ir Vācijai ar Ķīnu. Jūnijā notika tikpat kā valdību kopīgā sēde Ķīnai ar Vāciju. Vācijā, Berlīnē, piedalījās 13 ministri vienā reizē kopā ar vācu ministriem. Vācija atbild par gandrīz... tikpat kā par pusi no visas Eiropas Savienības tirdzniecības ar Ķīnu, tai ir milzīga teikšana. Pārējām valstīm tur nav kur tuvumā stāvēt. Nu, tad jautājums ir tāds: vai vispār Vācijai ir vajadzīga Eiropas Savienība? Es domāju, ka Vācija ļoti labi apzinās, ka tai ir vajadzīga Eiropas Savienība. Vācija pārdeva vilcienu, ātrvilcienu „Sīmanis”, ķīniešiem, un tagad, pēc pāris gadiem, ķīnieši to pašu vilcienu, mazliet modificējuši to, bet perfekti atdarinājuši, pārdod pasaulē par dempinga cenām. Vācija negrib atkārtot Japānas kļūdu. Kāda bija Japānas kļūda? Japāna vienu brīdi jutās ļoti liela un varena, un tai nebija vajadzīga pārējā Austrumāzija un Dienvidāzija, un tā neizveidoja Āzijas–Eiropas savienību, un tagad tā stāv ļoti neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret vareno, pieaugošo Ķīnu. Vācija to ļoti, ļoti apzinās, un es domāju, ka te ir arī viens trumpis, kas ir mūsu rokās. Atgādināšu arī to, ko es šeit teicu ārlietu debatēs janvārī, – ka Eiropas Savienība, ja tā nesavāksies, nu, tad noies dibenā jaunajā globālajā politikā, kur rodas un aug jauni spēka centri. Viens no tiem ir, starp citu, tas, kur mūsu Ministru prezidents aizbrauca, – uz Brazīliju. (No zāles: „Ko viņš tur dara?”) Tātad: kā ietekmēt Berlīni? Vai mums ir atbildes uz to? Var teikt – jā! Caur Poliju! Bet, ja poļi beigu beigās ir apmierināti ar piedāvājumu, ja viņi dabū drusciņ, drusciņ vairāk un viņi turpat ir pie Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ko tad mēs darīsim? Uzsitīsim dūri uz galda, pateiksim: „Paldies, mēs ejam prom no Eiropas Savienības!”? Es gribētu piedāvāt tādu domu. Šrēdera laikā Baltija vispār gandrīz netika pamanīta no Vācijas puses. Nu, mēs faktiski tur neeksistējām. Tomēr lietas mainās, un Merkele atbrauca uz Rīgu pirms gada un nopietni te runāja, un aizstāvēja arī mūsu intereses, piemēram, enerģētikas jautājumos. Vai nebūtu mums laiks tagad, augstākā līmenī... Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, zemkopības ministram un ārlietu ministram meklēt ceļu uz Berlīni, salikt galvas kopā un domāt, kā to visu labāk darīt?".
- 2011_07_14_as-1-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī es par skaitļiem negribētu runāt, bet kādas lielas valsts vadītājs savā laikā teica tā: „Jums būtu... tas ir tas mirklis, kad jums vajadzētu paklusēt.” Es domāju, ka tagad mēs varētu pagriezt uz otru pusi. Tas ir tas mirklis, kad mums nevajadzētu paklusēt. Mēs esam pietiekami ilgi klusējuši. Mēs esam klusējuši un mēģinājuši būt lieli diplomāti. Žēl, ka ministra kungs, mūsu ārlietu ministrs, aizgāja projām... Es domāju, ka diplomātija ir nevis neko neizdarīt, bet diplomātija ir panākt kaut ko, lai mēs varētu redzēt rezultātu. Es negribu piekrist Rasnača kungam, ka astoņi deputāti Eiropas Parlamentā neko nevar izdarīt. Tādā gadījumā varbūt mums vajadzētu vispār atteikties no deputātu pārstāvības Eiropas Parlamentā, ja jau viņi tur neko nevar izdarīt. Es skaidri atceros un, domāju, arī jūs, kolēģi, labi atceraties šīs asās, nopietnās diskusijas tieši par zemkopību... tieši par šiem maksājumiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad katrs sita sev vai nu pa krūtīm, vai pa plecu, vai pa galvu un teica: „Tas būs mans darbs numur viens, lai mēs panāktu vienlīdzīgus šos maksājumus Latvijai!” Ja mēs šodien sakām, ka mēs tur nekā sevišķa izdarīt nevaram, tad ir jautājums: ko tad mēs varam izdarīt ar to Eiropas Parlamenta deputātu pārstāvniecību tur, uz vietas? Vēl viens jautājums. Šis ir arī tas moments, kad mūsu augstākajām amatpersonām vajadzētu doties uz Briseli. Ja ir nepieciešams, doties arī uz kādu citu valsti un neaizbraukt no šīs valsts projām, kamēr uz vietas nav panākts mums pozitīvs rezultāts. Jo būsim godīgi! Katra no šīm valstīm, it sevišķi tagad, kad ir krīze un kad sola, ka būs vēl kāds otrais vilnis, kas nāks pār Eiropu... katra no lielvalstīm mēģina aizsargāt savu valsti, mēģina aizsargāt savu tirgu. Un, protams, nevienam nav lielas ieinteresētības, lai Latvijā attīstītos lauksaimniecība. Šeit Rasnača kungs tā, nu, starp puķēm teica, ka Dūklava kungs esot kaut ko izdarījis. Man liekas, šis ir viens no pirmajiem ministriem, kas ir atļāvies un ir ierosinājis šādu lietu, lai mēs vispār Saeimā izskatītu un izteiktu savu viedokli, parlamenta viedokli, ka mēs tam nepiekrītam. Jā, ir arī nākamais moments: ko mēs darīsim tālāk? Būs paziņojums, tas aizies līdz Briselei, Brisele paskatīsies un teiks: „Nu, jā, mēs saprotam jūsu, teiksim, sašutumu, bet saprotiet, situācija ir tāda. Mēs neko izdarīt nevarēsim!” Lūk, šeit būs tā iespēja parādīt – es vēlreiz gribu teikt – mūsu augstākajām amatpersonām, vai mēs esam spējīgi panākt kaut ko vai mēs esam tikai spējīgi, kad mums piesit kāju pie grīdas, noliekt galvu un pateikt: „Mēs vairāk neko šeit nevaram izdarīt! Mums ir jāsamierinās!” Atcerieties: kad mums bija ļoti nopietnas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un kad mēs spējām panākt daudz citādākas lietas, tad visi teica: „Mierīgi, mierīgi, klusāk! Tā nedrīkst darīt!” Toties mūsu ierēdņi devās un parakstīja, teiksim, regulas, kuras varētu izpildīt varbūt pēc pieciem vai desmit gadiem... Tās tika veiksmīgi parakstītas un izpildītas. Es aicinu... Protams, šodien mēs esam ļoti vienoti... būsim vienoti šinī jautājumā... Es ļoti ceru, ka tiks atbalstīts šis paziņojums, bet ir jābūt tikpat vienotiem arī tālāk, panākot rezultātu. Un, ja gadījumā šī Saeima tiks atlaista un nākamā būs ievēlēta... panāks to, ka zemniekiem būs vienādi vai varbūt par dažiem procentiem mazāki maksājumi nekā citām valstīm, tad tā būs tiešām mūsu uzvara. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq26 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Kolēģi! Šodien daudz tiek runāts par to, kas ir pareizi strādājis, kas nav pareizi, kas bija godīgi uzrādījis apstrādājamās platības, kas negodīgi uzrādījis. Un šodien arī izskan dažādi minējumi par ietekmi Eiropas Savienībā. Tad jāsaka, kolēģi, ka ir aplams priekšstats, ka astoņiem Eiropas Parlamenta deputātiem starp turpat 800 citiem Eiropas Parlamenta deputātiem būtu lielāka ietekme nekā zemkopības ministram. Pat, ja mēs rēķinām, ka viens ministrs Eiropas Savienības Ministru padomē ir turpat vai 4 procenti no ietekmes, savukārt Eiropas Parlamenta deputāti, pat visi kopā ņemot, knapi viens procents, nedaudz vairāk sanāk. Tā ka pat elementāra matemātika nosaka, ka ministrs ir tas, kam ir jāstrādā. Un paldies pašreizējam zemkopības ministram, kas ir labojis daudzas no šā „ilgdzīvotāja” – iepriekšējā ministra – neizdarībām. Arī šodienas sanāksme, es saprotu, ir daļēji tieši Dūklava kunga iniciatīva. Tā ka paldies par to! Ir kaut kas jādara lietas labā. Bet, ja runā par darīšanu lietas labā, tad, protams, 100 galvas šeit vai astoņas galvas Eiropas Parlamentā, vai viens ministrs Eiropas Savienības Ministru padomē... Kā tad tos visus spēkus kopā salikt? Mans piedāvājums ir tomēr arī zemkopības ministram aktīvāk strādāt ar nevalstiskajām organizācijām, jo, es domāju, ja nevalstiskās organizācijas izmantos Lisabonas līgumā noteiktās tiesības pilsoniskās iniciatīvas kārtībā ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus, savācot domubiedrus no vismaz pārējām astoņām valstīm, kurām ir mazāki maksājumi, un savācot vienu miljonu parakstu... Es domāju, ka ietekme šādam vienam miljonam parakstu būs ievērojami lielāka nekā simts balsīm šeit, nekā astoņām balsīm Eiropas Parlamentā un nekā vienai starp divdesmit septiņām balsīm Eiropas ministru sanāksmē. Es aicinu nopietni padomāt par Lisabonas līgumā noteikto tiesību izmantošanu šajā jautājumā. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko jau citi runātāji teica. Šķiet, ka šodien mums ir tāda reta situācija, ka visu frakciju pārstāvji ir vienisprātis. Un tā ir laba zīme. Labāk vēlu nekā nekad. Patiešām līdz šim Saeima pārāk daudz paļāvusies uz valdību šajos jautājumos, kaut gan mums ir daudz plašākas iespējas, nekā mēs līdz šim izmantojām. Kā zināms, neviena valdības pozīcija nav spēkā, kamēr tā nav apstiprināta ar mūsu Saeimas Eiropas lietu komisijas lēmumu. Bet ļoti reti Eiropas lietu komisijā mēs tomēr uzstājam uz to, ka valdībai būtu jāpārskata sava pozīcija. Es domāju, ka komisijai būtu jābūt aktīvākai, un es ceru, ka nākamajā Saeimā tomēr tieši parlamentārieši uzņemsies lielāku un aktīvāku lomu tieši valsts pozīcijas noteikšanā. Un otrais moments. Es negribu strīdēties par to, ko šeit augsti godātais ārlietu ministrs teica, bet gribu uzsvērt vienu lietu: manā skatījumā, šābrīža lauksaimniecības politika rupji pārkāpj pašas Eiropas Savienības pamatprincipus un pamatidejas. Eiropas Savienība balstās uz solidaritāti, un tās galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomisko attīstību Eiropas valstīs, palīdzēt vājākajiem, un paša Eiropas fonda doma ir, ka tie bagātākie iemaksā kopīgajā budžetā vairāk, bet tie, kas atpaliek, saņem vairāk. Līdz ar to Eiropas valstu ekonomiskās attīstības līmenis pakāpeniski izlīdzinātos. Tas ir visu Eiropas valstu un visu Eiropas Savienības dalībvalstu interesēs. Ar lauksaimniecības politiku notiek tieši pretējais: tieši tās bagātākās valstis, kam ir augstāks attīstības līmenis, saņem daudz vairāk nekā nabagās valstis. Man ļoti grūti izskaidrot šo paradoksu, un es domāju, ka tieši tā šis jautājums citu starpā arī jāformulē. Tas ir principiāli. Tas ir Eiropas Savienības pamatidejas un pamatvērtību pārkāpums. Tā ka es, protams, esmu „par” šo piedāvāto projektu, un es ceru, ka tomēr mēs, parlamentārieši, atradīsim sevī spēkus un intelektu, un pietiekamas prasmes un iemaņas, lai kopā ar valdību tomēr konsekventi mainītu šo situāciju, kas, protams, nav pieņemama. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq22 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es šeit nerunāšu par cipariem, ciparus jūs visi redzat, ciparus jūs visi zināt. Bet es gribu aicināt šodien šajā ārkārtas sēdē nejaukt ķiļķenus ar klimpām. Šodien mēs runājam par lauksaimniecības politiku. Par kohēziju, pilnīgi iespējams, mēs arī runāsim šodien, tikai nedaudz vēlāk – citā ārkārtas sēdē, bet varbūt nākamajā ārkārtas sēdē nākamnedēļ. Šis paziņojums ir par atbalstu lauksaimniecības politikai. Un divas lietas, Eiropas Savienības budžetu plānojot, ir pilnīgi atšķirīgas: no tā, cik Latvijai ieplānos, cik lielu piešķirs šo lauksaimniecības atbalstu, absolūti nav atkarīgs atbalsts kohēzijai. Tas nav atkarīgs! Teiksim, šajā viņi nedalās, bet viņi dalās pa valstīm. Tāpēc man tomēr gribas aicināt kolēģus runāt par lauksaimniecību šodien. Mēs dzirdējām ministra kungu, dzirdējām viņa teikto, ka mums ir jāpatur prātā lielo valstu, kuras vairāk maksā Eiropas budžetā, nostāja. Nē, mums tā nav jāpatur prātā! Viņas pašas to paturēs prātā! Mums ir jācīnās par mūsu zemniekiem! Mums esot „jānoskaidro, jāsagaida”... Mums nekas nav jāsagaida! Mums ir stingri jāiestājas par līdzvērtīgiem, godīgiem maksājumiem, turklāt maksimāli īsā laika periodā – nevis līdz 2020.gadam nosakot šo pārejas periodu. Mums esot „jāiesaista Eiropas Parlamenta deputāti”. Kas mums ir jāiesaista? Ko tad viņi tur dara? Ja viņi tur nestrādā, tad varbūt, ņemot vērā vispārējās tendences valstī, izdomāsim mehānismu, kā viņus varam atsaukt. Es aicinu šodien atbalstīt šo rezolūciju, tādējādi palīdzot gan valdībai, gan Eiropas Savienības deputātiem, gan mūsu lauksaimniekiem saņemt godīgākus maksājumus, bet, ja Eiropa nav gatava tam, tad varbūt vajadzētu rosināt diskusiju par to, ka mēs vispār atsakāmies no lauksaimniecības politikas. Ja nav Latvijai, lai nav arī citiem! Mūsu zemnieki izdzīvos. Būs godīga konkurence. Bet šī konkurence ir absolūti negodīga un tirgu kropļojoša. Tā ka, kolēģi, atbalstīsim un nevilksim laiku garumā! Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq20 spokenText "Paldies jums! Liels paldies par atgādinājumu, bet, manuprāt, es tieši par to arī runāju. Jo šis paziņojums un lēmuma projekts ir labs: tas parāda, ka mēs parakstāmies zem sava nespēka. Savukārt es, priekšsēdētājas kundze, stāstu, kāpēc ir šāds nespēks, kāpēc šāda kaite, šāda liga mūsu parlamentā ir iestājusies un turpinās vairāku gadu garumā. Paldies. (No zāles: „Pareizi, Jāni! Malacis!”)".
- 2011_07_14_as-1-seq19 spokenText "Urbanoviča kungs, mēs runājam par lēmuma projektu „Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada”!".
- 2011_07_14_as-1-seq18 spokenText "Cienījamā atlaistās Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās atlaistās Saeimas deputātes un deputāti! (Zālē smiekli. Starpsauciens: „Pagaidi drusciņ!”) Tas, ka es neesmu augstās domās par valdības darbu, nav nekāds jaunums. Šī valdība dara nepareizi daudzas lietas. Bet ir kāda joma, kurā visas iepriekšējās Latvijas valdības ir bijušas vienādi sliktas. Es teiktu – katastrofāli sliktas. Un šī joma ir, kā jūs jau esat daudzi te runājuši, Latvijas interešu aizstāvēšana Briselē. Latvijas valdības pārstāvjus Briseles ierēdņi tin ap pirkstu, kā vien tiem iepatīkas, un Latvija nekad nav spējusi izcīnīt Latvijas cilvēkus nepazemojošus noteikumus nevienā no jomām neatkarīgi no tā, vai tas būtu cukurs, nozvejas kvotas vai platību maksājumi. Vienmēr līdz šim Latvijas valdība ir ļāvusi ierakstīt Latviju otrās kategorijas Eiropas pilsoņos un teju vai ir lepojusies ar to. Iespēja kaut ko mainīt ir reizi septiņos gados, kad tiek apstiprināts Eiropas Savienības budžets. Šobrīd jau ir sācies nākamais periods, kas īsti sāksies 2014.gadā. Visas valstis strīdas, veido kolektīvus, nevis paziņojumus par savu nespēku, kā mēs šodien to darīsim, bet gan kolektīvus diplomātiskus manevrus, kā izcīnīt katra sev, viena otrai piepalīdzot, labākus apstākļus. Mēs redzam atkal visu to pašu, kas ir bijis, – Brisele mums piedāvā pazemojošas, nožēlojamas pabiras, zinot, ka Latvijas valdība tik un tā visam tam piekritīs un ka valdību apkalpojošā koalīcija, tās vairākums, piesegs šo nespēku, jo viņi ir atkarīgi no valdības šīs tā sauktās reputācijas reitingiem. Ko darīt mums, visiem tiem, kuri šodien ir Saeimā un no kuriem daudzi cer būt nākamajā Saeimā? Manuprāt, vajadzētu mainīt lietu kārtību, un jāiet talkā valdībai. Vispirms mums vajadzētu stingri pateikt, kur ir tās sarkanās līnijas priekš valdības visiem sarunu vedējiem, viedajiem diplomātiem, tiem gudrajiem finansistiem un jaukajiem zemkopjiem, kas sēž ministru krēslos, un vēl daudziem citiem, kas strādā Briselē, Strasbūrā un citās Eiropas struktūrās. Vispirms vajadzētu noteikt, kur ir atkāpšanās līnija, sarkanā līnija, kā mēs sakām. Es domāju, ka situācijā, kad mēs esam vislielākajā postā novestā Eiropas Savienības valsts, vajadzētu vienoties, ka mēs nevienā no Eiropas finansējuma jomām, vienalga, kādas tās ir, – vai tie ir zemniekiem tiešie maksājumi... ka mēs nevaram būt zemāk, zem vidējā līmeņa. Tātad, ja mūsu sarunu vedēji vienojas par vidējo līmeni, viņi var palikt darbā, viņi var turpināt strādāt, viņi ir dabūjuši, kā vecos laikos lika, apmierinošu atzīmi – trijnieku. Viņi ir pelnījuši uzslavu, viņi ir pelnījuši karjeras kāpumu brīdī, kad viņi ir dabūjuši vairāk par vidējo līmeni. Ja ir kaut drusciņ, kaut vai par vienu santīmu, centu vai eiro zemāk zem šā līmeņa, viņi ir atlaižami kā nejēgas, nespējas, sliņķi vai Latvijas interešu nodevēji. Visi! Ja šodien ir 269 eiro, tad, lūdzu, 269 eiro – tā ir arī mūsu zemniekiem izmaksājamā summa, kas valdībai jāpaģēr. Daudzi runāja par to, ka tas nav iespējams, ka mēs esam mazi. Taisnība, mēs esam gandrīz teju 0,2 procenti no Eiropas kopējās ekonomikas, bet, ja mēs turpināsim būt tikpat mazi garā, mēs būsim vēl mazāki arī ekonomiskajā īpatsvarā Eiropā. Tāpēc ir instruments, kas ir jāizmanto (cerams, ka pagaidām tikai draudu līmenī), proti, veto tiesības – tiesības, budžetu apspriežot, balsot „pret”. Izmantot veto tiesības, nepieņemt budžetu, kas padara mūs vēl mazāk konkurētspējīgus! Es, protams, uzskatu, ka šie paziņojumi ir labi, kaut vai tie, ko šogad sagatavojušas mūsu abas valdošās partijas. Viņas parāda, ka faktiski parakstās par savu nespēku un nespēju risināt jautājumus. Tas ir paziņojums par nespēju, paziņojums par lētticību. Mēs cerējām, ka sēdēsim klusu, un mums solīja pacelt augstāk šos platību maksājumus. Nu pacēla jau ar’, bet joprojām tie būs paši mazākie no iespējamiem Eiropas maksājumiem. Tālāk. Es domāju, ka ļoti labi bija klausīties ārlietu ministra kungu, kurš... tā ir reta reize, kad kāds no ministriem stāsta par darbiem, liekot saprast, ka ir kādas lietas, kuras ir palikušas aiz kadra un par kurām droši vien diplomātu vadītājam nav labi stāstīt, bet, manuprāt, būtu nepieciešams varbūt slēgtā režīmā tomēr runāt un stāstīt deputātiem par to, kādā veidā tiek plānots aizstāvēt Latvijas ļaužu intereses un ko te var darīt partijas, jo partijām arī ir sava kapacitāte dažādās Eiropas Savienības struktūrās, arī Eiropas Parlamenta frakcijās. Mums vajadzētu visiem kopā sadalīt varbūt darbiņus, mēs varam kopā daudz ko vairāk izdarīt. Tālāk. Es domāju, ka šodien netika runāts par to, bet vajadzētu aicināt Dombrovska kungu, atgriežoties no Amerikas... un runāt varbūt atkal – vispirms kādā ierobežotas publicitātes režīmā – par piedāvājumiem, ko lielās Eiropas spēlētājvalstis – Vācija, Francija – pašreiz apsver, proti, par vienotā Eiropas nodokļa – PVN – izveidošanu. Te nevar viennozīmīgi pateikt, vai tas mums ir labi vai slikti. Tas var būt mums labi, ja ir mums izdevīga šā nodokļa ienākumu sadale, un galīgi var būt mums vēl vairāk kaitējoši, ja tas paliks tādā pašā līmenī, ka mūsu, teiksim, kritiskā atpalicība netiks kompensēta un mēs netiksim paātrināti attīstīti. Visbeidzot es gribu pateikt vispārīgu recepti un tādu vispārīgu diagnozi, kāpēc mums tā iet. Kāpēc mums ir tā, ka valdības locekļi paši sev dod uzdevumus, paši kļūdās, ka viņiem veiksme nāk, un paši sevi vērtē... Un arī mēs visi šeit – it īpaši valdošais vairākums – nodarbojamies ar šo savu izvirzīto... valdības ministru kārtā iecelto personu „piesegšanu”, aizstāvēšanu. Koalīcija „atsit” opozīcijas uzbrukumus un, neskatoties uz to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs ir kandidāts, cik profesionāli viņš pilda savus pienākumus, aizstāv viņu līdz pēdējam. Redziet, tā ir jau lielākas sarunas vērta tēma, bet es tikai gribu piedāvāt par to padomāt tiem, kuri negrib mest mieru politiskajai karjerai un grib valstij labu. Lai jums visiem veicas! Bet, manuprāt, tā problēma ir... Redziet, mums tiek ievēlēti deputāti un pēc tam pēc kaut kādiem... Un nav svarīgi, vai viņš ir sponsoru mīlēts vai viņš ir veiklāks, vai viņam ir lielāki nopelni partijas bosu priekšā... Kāds cilvēks nokļūst par šiem nopelniem vai kā citādi tiek iedabūts... tiek pacelts augstākā – deputāta – līmenī, un viņš kļūst par ministru. Līdz ar to tie, kuri ir palikuši Saeimā, viņi ir zemākas kvalitātes politiķi, un viņi ir spiesti ar lielu „duku” atbalstīt savus ministrus, lai arī kā viņiem tur ietu. Vai nebūtu daudz labāk, ja tomēr ministriem, pirms viņus nozīmē amatā, Saeimā notiktu garākas un detalizētākas debates par viņu darba uzdevumiem, un pēc tam tad varētu paskatīties, kurš šos darba uzdevumus varētu veikt. Es runāju par profesionālas valdības veidošanu! Mums neies labi, ja Latvijā turpināsies feodāla nozaru pārvaldība no partiju puses. Joprojām nozares tiek nīcinātas starppartiju karu vai vienai partijai piederīga ministra dēļ. Manuprāt, būtu...".
- 2011_07_14_as-1-seq16 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā tiešo maksājumu jautājums nav vienīgais būtiskais jautājums sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Vismaz tikpat svarīgs ir arī jautājums par Latvijai akūti nepieciešamo tautsaimniecības attīstības finansējumu, kas mums būtu pieejams no kohēzijas politikas „aploksnes”, ko varam saņemt no Eiropas Savienības. Atgādināšu, ka kohēzijas politika sevī ietver ļoti lielu skaitu tautsaimniecības nozaru. Struktūrfondi līdzfinansē mūsu pamatinfrastruktūru – ceļus, dzelzceļus, ostas, lidostas, vides infrastruktūru, atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat no šīs naudas tiek risināti arī pilsētu attīstības jautājumi, tiek finansēta zinātne, inovāciju attīstība, nodarbinātības jautājumu risināšana, izglītība, kā arī tiek sniegts atbalsts uzņēmējdarbībai. Atcerēsimies, ka Eiropas Savienības kohēzijas finansējums faktiski bija vienīgais Latviju stimulējošais finansējums, kas bija pieejams mums smagajos krīzes gados! No kohēzijas finansējuma tika palīdzēts arī cilvēkiem, kas bija palikuši bez iztikas minimuma, tika realizēta tā sauktā simtlatnieku programma. Šā gada 29.jūnijā Eiropas Komisija publiskoja priekšlikumus Eiropas Savienības daudzgadu budžetam pēc 2014.gada, un ir jāsecina, ka Latvijai ir piedāvāts samazināts kohēzijas finansējums, kas, salīdzinot ar šo periodu, ir vismaz par vienu pusmiljardu eiro mazāks. Un tas viss notiek neskatoties uz to, ka kohēzijas politikas mērķi ir nostiprināti līgumā par Eiropas Savienības darbību (citēju): „...īpaši tiekties mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību”. Šis mērķis faktiski vēl nav sasniegts, jo lielāks atbalsts nekā līdz šim tiek paredzēts tieši labāk pārtikušajiem Eiropas Savienības reģioniem. Līdz ar to mums primāri būtu jācīnās par kohēzijas politikas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā apmērā, un tai būtu jākļūst par svarīgāko Latvijas prioritāti sarunās par Eiropas Savienības budžetu. Latvijai ir stingri jāiebilst pret Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt nacionālā kohēzijas piešķīruma griestu līmeni 2,5 procentu apmērā no nacionālā kopienākuma. Ja salīdzina, tad šajā periodā tie ir bijuši 3,7 procenti. Savukārt, atbildot uz Eiropas Komisijas pausto kritiku par Latvijas nespēju apgūt pieejamos kohēzijas līdzekļus, jāsaka, ka šis pārmetums nav pamatots, un tas noteikti nav attiecināms vienlīdzīgi uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija ir pierādījusi spēju laikus un efektīvi apgūt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Patiesībā mēs esam starp līderiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū pēc maksājumu apjoma... starp finansējuma saņēmējiem. Kolēģi! Es aicinu nopietni vērtēt to, kā mēs komunicējam ar visām šajos jautājumos iesaistītajām pusēm, it īpaši Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Savienības budžets viens ir visiem. Nedrīkstam pieļaut situāciju, ka no Latvijas puses kopējā Latvijas interešu kontekstā izskan neizvērtētas un konfliktējošas ziņas par Latvijas prioritātēm. Tas noteikti neveicinās sarunu vešanu un apgrūtinās darbu mūsu sarunu vedējiem. Un šādā veidā mēs nesasniegsim Latvijai labāko rezultātu. Protams, ir jāvienojas par to, kas ir Latvijas galvenā prioritāte sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Un es piedāvāju par tādu noteikt plašāku tautsaimniecības sektoru aptverošu un finansiāli ietilpīgāku politiku, proti, kohēzijas politiku. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq14 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministru kungi! Skaidrs, ka lauksaimniecība – tā ir viena no nozarēm, kura Latvijai ir ļoti nozīmīga, un, raugoties pēc Eiropas Komisijas šā ziņojuma jeb piedāvājuma par tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem Eiropas Savienības budžetā laikā no 2014. līdz 2020.gadam, šie maksājumi tiešām ir netaisnīgi un nav pieņemami. Eiropas Savienībā tomēr šodien pastāv brīvs kapitāla, preču un darbaspēka pārvietošanās tirgus. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija arī vairākās pozīcijās bija... tā iegādājās, tā teikt, pārejas noteikumus, un faktiski, iestājoties Eiropas Savienībā, arī mums lauksaimniecībā bija šie vēsturiskie maksājumi, bija noteikts šo tiešo maksājumu lielums pēc references ražas un references platībām. Un Latvijā tika panāktas 2,5 tonnas no hektāra ražas un 443 580 hektāru liela platība. Un tādā veidā pēc šiem cipariem tad arī tika viss aprēķināts... šo subsīdiju un tiešo maksājumu lielums. Tomēr šādos apstākļos faktiski Latvijas zemnieki, lauksaimnieki, nevar konkurēt ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, un, kaut arī no Eiropas Savienības kopējā budžeta lauksaimniecībai tiek atvēlēti 42 procenti, tomēr šīs summas ir pašas mazākās Eiropas Savienībā. Pēc pēdējā Eiropas Komisijas piedāvājuma budžeta projektā 2014.–2020.gadam Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi par katru hektāru palielināsies tikai par 50 eiro jeb 35 latiem. Līdz šim tie bija 94 eiro jeb 66 lati. Tātad reāli kopā mūsu lauksaimnieks varēs saņemt par katru hektāru tikai 144 eiro. Vidējais platību maksājums šodien Eiropas Savienībā sastāda 260 eiro par hektāru. Grieķija šodien saņem 580 eiro, tas ir faktiski sešas reizes vairāk nekā Latvijas zemnieki. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut šo netaisnību Eiropas Savienības līdzekļu sadalījumā. Ir skaidrs viens – ja mēs, politiķi, neiesaistīsimies mūsu lauku ražotāju interešu aizstāvībā, tad mēs varam palikt pie tās pašas sasistās siles kā līdz šim un šis laiks aizies. Vēl ir laiks aktīvi iesaistīties visām valsts institūcijām, parlamentam, mūsu konsulāros dienestus ieskaitot, lai mēs varētu uzlabot reāli šo situāciju un ļautu mūsu zemniekiem saņemt lielāku šo atbalstu. Ir jāpārskata tiešo maksājumu aprēķināšanas kritēriji, līdzekļi, kas ir domāti tieši šim atbalstam, ir jābūt objektīvam skatījumam, un katrā valstī reāli ir jāizvērtē šīs iespējas, kādi kritēriji būtu jāpiemēro, lai mēs varētu iznīcināt šo netaisnību. Pašlaik faktiski tikai septiņas Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par tādu kopēju tiešo maksājumu izlīdzinājumu, un, kā jūs zināt, šīs valstis ir Baltijas valstis, Polija, Zviedrija, Rumānija, Kipra, un tāpēc mums ir jādomā, kā pierādīt un citām, pārējām dalībvalstīm arī piedāvāt šos risinājumus, lai reāli mēs varētu atbalstu dabūt no lielākā vairuma Eiropas Savienības valstu. Latvijas lauksaimnieku... un pārstrādes rūpniecība ir viena no lielākajām eksportētājām valstī. Pēc statistikas, 2010.gadā lauksaimniecības un pārstrādes produkcijas apjoms sastādīja 18,6 procentus no Latvijas kopējā eksporta. Taisnīgi būtu, ja tiešais maksājums zemniekiem ikvienā dalībvalstī būtu vismaz 80 procenti un ne vairāk kā 20 procenti no vidējā maksājuma uz 2014.gadu. Tomēr, kā jūs zināt, lauksaimniecība ir nozare, kur visā pasaulē notiek šī subsidēšana, gan tiešā, gan šķērssubsidēšana, un ir skaidrs, ka zemnieki, lauksaimnieki, nevar izdzīvot bez šā atbalsta. Tāpēc es lūdzu jūs visus šodien atbalstīt šo paziņojumu, kas ļaus mūsu laukiem attīstīties. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq13 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.".
- 2010_12_16_a-2-seq435 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.".
- 2011_07_14_as-1-seq12 spokenText "Godātā Saeima! Ministri! Mums ir izdalīti viegli salīdzināmi dati saistībā ar Eiropas Savienības plānotajiem tiešajiem platību maksājumiem lauksaimniekiem. Arī līdz 2020.gadam Eiropas Savienība vēlas pret Baltijas valstu pilsoņiem izturēties kā pret zemākas klases cilvēkiem. Aplūkojot starpvalstu tirdzniecību, var redzēt, ka esošie un plānotie platību maksājumi kropļo vienlīdzīgu konkurenci Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Kā piemēru var minēt Nīderlandes un Latvijas tirdzniecības bilanci. Tā Nīderlande uz Latviju 2010.gadā importēja tādus viegli izaudzējamus produktus kā gurķi 500 tūkstošu latu apjomā, burkānus – miljons latu apjomā, sīpolus – 2,2 miljonu latu apjomā, tomātus – 6,3 miljonu latu apjomā. Der atzīmēt, ka Nīderlandei piešķirtie tiešie platību maksājumi ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā – tie ir trešajā vietā un sastāda aptuveni 450 eiro par hektāru, turpretī Latvija saņem vien 95 eiro, un rezultātā tas atspoguļojas arī tirdzniecības bilancē. Latvija uz Nīderlandi eksportē tomātus, kartupeļus, kāpostus un burkānus nulle latu apjomā. Vienīgi pagājušajā gadā mēs esam paguvuši eksportēt gurķus 6000 latu apjomā. Vai tas vispār ir salīdzināms, ka mums ieved viegli izaudzējamu produkciju krietni lielākos apjomos nekā mēs varam konkurēt? Lai radītu vienlīdzīgu konkurenci, Latvijai vajadzētu īstenot tirgus aizsardzības pasākumus, ja Eiropas Savienība nevēlas tiešām radīt kopēju lauksaimniecības politiku. Es uzskatu, ka Latvijai vajadzētu ne tikai ieviest tirgus aizsardzības pasākumus, bet arī valdības līmenī izskatīt iespēju, ka veco Eiropas Savienības dalībvalstu pārtikas preču imports tiek aizliegts, kamēr netiek panākta vienlīdzīga attieksme starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un netiek respektētas Latvijas intereses. Cienīsim sevi!".
- 2011_07_14_as-1-seq10 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministru kungi! Kolēģi! Es domāju, ka latvietis sirdī... jeb katrā latvietī mīt zemnieks. Kaut gan šodien zirgu iejūgt prot vairs tikai retais, es gribu teikt, ka tomēr lauku izjūta sēž katrā no mums. Lauku reģionos joprojām dzīvo gandrīz trešdaļa mūsu iedzīvotāju. Pilsētās ērtībās iekārtojušies ir daudzi ļaudis, un daudzas ērtības ir ienākušas arī mūsu lauku mājās. Bet ļoti daudzās lauku mājās šo ērtību vēl trūkst, un it īpaši mūs sāpina tas, ka šodien ir daudzas lauku mājas, kuras ir pamestas. Lauku cilvēki cieš no vājās lauku infrastruktūras un, pats galvenais, arī no darba iespēju trūkuma. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, zemniekiem, lauku ļaudīm Eiropas Savienības atbalsts viņu ienākumos kļuvis noteicošais. Bez šā atbalsta neseno krīzi daudzi lauksaimnieki vienkārši nevarētu pārdzīvot. Esmu pārliecināts, ka mums jāizcīna, ka jaunajā Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā lauksaimniecības finansējums... ka izmaiņām tiešajos maksājumos jāstājas spēkā jau ar 2014.gadu. Diskusijās par turpmāko lauksaimniecības politiku Latvijas cilvēki ir bijuši vieni no aktīvākajiem un faktiski ir ieņēmuši ceturto vietu šajā priekšlikumu izteikšanā. Mums jāpanāk godīgas konkurences nodrošināšana visiem lauksaimniekiem visā Eiropā. Šeit gan taisnīgi gribu pieminēt arī to, ka patlaban tiešos lauksaimniecības maksājumus... aizņem tikai piekto daļu no visām Eiropas Savienības lauksaimniecības platībām... saņem 80 procenti – lielās lauku saimniecības – no kopējā lauksaimniecības budžeta. Turklāt lauki ir vispiemērotākā vide pozitīvas demogrāfiskās situācijas risināšanai, latviešu tautas ilgtspējai. Statistika liecina, ka lauksamniecības sektors Latvijas tautsaimniecībā dod aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, turklāt tieši ar lauksaimniecību saistītās nozares dod vairāk nekā pusi no mūsu valsts eksporta, tādēļ Eiropas Savienības līmenī jānosaka jauni, objektīvi, reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un „finanšu aplokšņu” taisnīgai un godīgai noteikšanai dalībvalstīm. Par kritēriju jānosaka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, zemes uzturēšanas izmaksas. Mums jāpanāk, lai Latvijas lauksaimnieki saņemtu, manā uztverē, ne mazāk kā 200 eiro par hektāru, par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Es domāju, ka līdzīgu rezolūciju jau ir pieņēmusi... nevis domāju, bet zinu, ka ir pieņēmusi Lietuvas Republika šādu rezolūciju, tā to jau ir pieņēmusi 9.jūlijā, tādēļ pēdējais brīdis ir arī mums, Latvijas Saeimai, pieņemt šādu paziņojumu. Un, lai jums rastos tāds emocionālāks noskaņojums, dažas dzejas rindas. Klusi lauki, rāma tāle, Vai tu biji tur vai nē; Ruda zeme, zaļa zāle, Zelta ziedi purvainē. Tur es augu, tur es aru Katru gadu vagas tā, Lai es ilgi dzīvot varu Savā dzimtā pagastā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_07_14_as-1-seq9 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Guntim Rozītim.".
- 2011_07_14_as-1-seq8 spokenText "Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais kolēģi Dūklava kungs! Dāmas un kungi! Saeimas deputāti! Esmu nācis šeit tribīnē, lai nedaudz parunātu par Latvijas kopējo taktiku un aktivitāšu koordināciju šajos svarīgajos jautājumos, par ko jūs šodien esat uzsākuši debates. Sākšu ar to, ka es apsveicu Saeimu par parādīto iniciatīvu šo divu būtisko paziņojumu – „Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada” un „Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada” – apspriešanā, un es pilnā mērā arī paļaujos un ticu to pieņemšanai. Gribu paskaidrot dažus būtiskus jautājumus, kas pēc būtības ir Latvijas kopējā taktika. Pieminēšu to, ka Eiropas Savienība savu pirmo pozīciju saistībā ar nākamā budžeta perioda veidošanu pieteica jau 2010.gada oktobrī. Līdz šim brīdim, līdz šā gada jūlijam, patiesībā ir bijusi tāda kā intensīva pozīciju iztaustīšana. Sākotnēji šķita, ka šo pozīciju iezīmēšana būs cerīgāka. Diemžēl tagad, kad šā gada 1.jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu precizēto priekšlikumu, mēs redzam, ka mūsu valsti it sevišķi šāds priekšlikums neapmierina, jo sākotnējā sarunu pozīcija gan par lauksaimniekiem, gan arī par kopējo Eiropas budžeta nacionālo paketi patiesībā ir citāda, nekā mēs to varētu vēlēties. Līdz ar to ir nepieciešams šos jautājumus precīzi koordinēt un arī saprast to, cik reālas ir iespējas šo sākotnējo pozīciju mainīt. Gribu teikt, ka skaidrs ir tas, ka Latvija ir ieinteresēta saņemt vairāk līdzekļu savas valsts attīstībai un it sevišķi arī, protams, zemkopības tiešajiem maksājumiem – tātad lauksaimniecības attīstībai. No otras puses, mums ir jāpatur prātā, ka, protams, Eiropas Savienības kopējā budžetā ir maksātājvalstis. Arī šīs maksātājvalstis, kuras iemaksā lielo, tātad šo sadalāmo, Eiropas Savienības kopējo budžeta summu, nav vairs gatavas maksāt tik lielā mērā, kā tas ir bijis līdz šim. To, jāsaka, man savā ārlietu ministra darbības laikā vairākkārt ir nācies dzirdēt no ministriem, kas pārstāv savu valstu viedokļus. Un, protams, arī šis piedāvājums, kas ir pašreiz, kaut arī skaitās, ka kopumā vidēji ir panākta zināma tiešo maksājumu vai arī citu maksājumu izlīdzināšana, tātad sabalansēšana, tomēr joprojām ir netaisnīgs, taču jāpatur prātā, ka arī Eiropas Savienības valstis ļoti nelabprāt atteiksies no vēsturiski izveidotās budžeta sistēmas. Lūk, šāda ir starta pozīcija! Ar to es gribu teikt, ka cīņa mums ir jāveido pragmatiska un balstoties uz aprēķiniem... es pat gribētu teikt, ka balstoties varbūt pat uz emocionāli pamatotiem argumentiem. Mums šajā taktikā ir jāpatur prātā arī Latvijas iepriekšējā pieredze. Kāpēc? Tāpēc, ka debašu šajā laikā būs ļoti daudz – tās būs pusotru gadu aptuveni, un šajā laikā mums nāksies sastapties ar dažādu valstu paziņojumiem, ar dažādu institūciju un dažādu politiķu paziņojumiem. Taču atcerēsimies, ka viss šis process pēc būtības virzīsies, bet beigu beigās viss tiks izšķirts pēdējās ministru prezidentu un valstu vadītāju sanāksmēs. Taču vēlreiz gribu teikt, ka jāstrādā ir jau pašlaik, lai Latvijas valsts pozīcija būtu maksimāli redzama, lai Latvijas valsts iniciatīvas būtu saprotamas. Šeit es gribu teikt, ka tiešām ir jāuzsver arī Zemkopības ministrijas līdzšinējā iniciatīva, ja ir šis paziņojums. Es gribu arī uzsvērt Imanta Lieģa tikko minēto. Gribu teikt, ka ļoti svarīgi ir šajā procesā iesaistīt arī Eiropas Parlamentu, un Sandra Kalniete ir ļoti daudz darījusi šajā jautājumā. Mēs varam arī atcerēties, ka pat Alfrēds Rubiks, neskatoties uz to, ka viņiem ir tikai divdesmit viena balss Eiropas Parlamentā... ka pat viņš ir izvirzījis savus priekšlikumus tieši Latvijas interešu pārstāvēšanā. Tātad tas nozīmē, ka darbs norit daudzās frontēs, taču tur ir nepieciešama koordinācija. Un koordinācija nozīmē to, ka mums nepietiek tikai uzsvērt lauksaimniecības platību tiešos maksājumus kā īpašu prioritāti. Svarīga ir arī Kohēzijas fonda un sociālo fondu Eiropas Savienības līdzekļu sadaļa. Gribu teikt, ka arī es personīgi, lai uzsvērtu šo abu virzienu nozīmīgumu, esmu vakar nosūtījis vēstuli Polijas prezidentūras ārlietu ministram Radekam Sikorskim, uzsverot tieši šīs abas Latvijas intereses – gan lauksaimniecības tiešos maksājumus, gan kohēzijas vajadzības. Tātad sarunu rezultātā, kopējo sarunu rezultātā, mums ir jāpanāk šādi mērķi: jānoskaidro, kādas būs Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā, un jāsagaida arī Latvijai piešķiramais kopējais finansējums, jāpanāk tā maksimālais apjoms jeb „nacionālās aploksnes” kopējais apjoms. Izejot tieši no „nacionālās aploksnes”, mēs varēsim sasniegt vairākus Latvijai nozīmīgus mērķus, jo finansējuma nosacījumi būs svarīgi gan transporta, gan vides, gan pētniecības, gan zinātnes, gan inovāciju, gan tieslietu, gan iekšlietu un ārējo attiecību jomām. Šis finansējums, par kuru mēs pašreiz runājam, tātad par kopējo „nacionālo aploksni”... tas būs ļoti būtiski finansējuma piesaistei Latvijai stratēģisku objektu attīstībai. Un tātad svarīgi ir tas, lai šie līdzekļi Latvijai nestu maksimālu atdevi, lai tā nebūtu tikai šaura vienas nozares interesēs. Manas uzstāšanās galvenais iemesls bija vēlme vēlreiz uzsvērt tieši šo kopējo nacionālo pieeju. Būtu ļoti slikti, ja Latvija starptautiski sūtītu atsevišķu nozaru pozīcijas, ir nepieciešama kopējā valdības pozīcija turpmākā pusotra gada garumā. Ir nepieciešams pārdomāts un vienots viedoklis. Ir nepieciešams vienots valdības viedoklis, un tāpēc es domāju, ka valdībai tas arī ir tuvākais darbs, viens no tuvākajiem pienākumiem. Un, vēlreiz uzsakot un atbalstot Dūklava kunga iniciatīvu, kā arī atbalstot Saeimas iniciatīvu par paziņojumu, kas saistīts ar Eiropas Savienības budžetu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanas vajadzībām, aicinu abus šos paziņojumus atbalstīt. Paldies par uzmanību.".
- 2011_07_14_as-1-seq7 spokenText "Paldies. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.".
- 2011_06_02-seq104 spokenText "Paldies. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.".
- 2010_11_09_a-seq36 spokenText "Paldies. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.".