Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_12_15-seq812 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man ir jāsaka Grigules kundzei, ka būtu vērts tomēr skatīties ciparos un nemētāties ar vārdiem, jo cipari ir statistika, cipari ir budžets, cipari ir atskaites, un, ņemot vērā konkrētus ciparus, mēs redzam arī to, kas ir uzrakstīts, melns uz balta. Mēs runājam par veselības aprūpi. Pamatfunkciju veikšanai pagājušā gada budžetā uz 1.janvāri bija 443,3 miljoni. Ir rakstīts, ka uz 2012.gada 1.janvāri budžets veselības aprūpes veikšanai, pamatfunkcijām, ir 446 miljoni. Tas nav daudz vairāk, bet tik un tā tas ir vairāk, un tā ir nepatiesība, ko Grigules kundze pauž no šīs tribīnes. Es varu jūs informēt arī par to, kā šis budžets tiek lietots un kas ir plānots. Gan veselības aprūpei kopumā, gan konkrēti ārstniecības daļai ir pieaugums: bija 360, tagad ir 362,2 miljoni. Arī tas nav daudz, bet tik un tā tas ir vairāk. Galvenās izdevumu pozīcijas. Stacionārajai aprūpei un sekundārajai ambulatorajai aprūpei nāk klāt pieci miljoni. Šī nauda nav liela, bet tās ir vairāk. Tas pats ir ar kompensējamiem medikamentiem. Bija 67 miljoni, un būs pieaugums: uz 1.janvāri būs 75 miljoni. Tas nozīmē, ka mēs turpināsim kompensēt visus medikamentus, un tātad tas attieksies arī uz C hepatīta slimniekiem, kuri bija satraukušies, ka viņiem šī 75 procentu kompensācija varētu netikt turpināta. Mums centralizētajiem medikamentiem ir pieaugums. Tas saistīts ar hemodialīzes pacientiem, kam ir smagi nieru funkciju traucējumi. Mums ir palielinājums arī specializētajā veselības aprūpes daļā par 1,4 miljoniem. Un tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdz ar to - nevis mazāk, bet vairāk ir naudas, lai nodrošinātu šo neatliekamās palīdzības funkciju. Tā daļa, kas budžetā varbūt ciparos izskatās mazāka, tie ir 30,4 miljoni, kuri ir pārnesti uz Finanšu ministrijas pārraudzību, pārvaldību; tā ir Eiropas struktūrfondu izmantošana, kurai nav samazināts neviens santīms. Līdz ar to arī šajā sadaļā turpinās pilna programma. Mums ir simtprocentīgi saglabāta palīdzība trūcīgajām personām. Tas nozīmē, ka mums tiek stiprināta arī primārā veselības aprūpe, kur ir iekļauta vēl otra māsa ģimenes ārsta praksē. Tas nozīmē, ka labāka būs gan patronāža, gan vakcinācija, profilakse, hronisku slimnieku aprūpe. Mums ir iekļauts, ka būs lielāka apmaksa arī šīm mājas aprūpes epizodēm, jo, protams, ir jārunā arī par efektivitāti, ne tikai par apjomu. Viena ātrās palīdzības brigāde, kas izmaksā 136 tūkstošus gadā, dod 1400 gadījumos mājas aprūpi. Tad kas ir svarīgāks pacientam? Viņam ir svarīga šī aprūpe mājās, tuvāk savai dzīvesvietai. Mums nākamā gada līgumos ir paredzēts ielikt prakses pieejamību pilnas 8 stundas. Tas nozīmē, ka mēs atsevišķās vietās divreiz palielinām šo laiku, ko pacients izmanto pie mediķa. Mums ir plānots turpināt arī ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību, un tas nozīmē, ka ir iespējama pieejamība arī pēc ģimenes ārstu prakses darba. Mums ir saplānots dienas stacionāra pakalpojumu pieaugums, tā ir plānveida palīdzība. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka būtu notikusi pasliktināšanās šajā sektorā. Protams, mums ir jādomā par sociāli jutīgām grupām, un šiem trūcīgajiem arī nākamgad ir pilnīgi kompensēti visi līdzmaksājumi kompensējamiem medikamentiem, visa dienas stacionāra palīdzība, kā arī palīdzība cilvēkiem ar garīgajām slimībām. Arī daļa no šīs naudas, kas paredzēta mājas aprūpei, ir kā sociālā atbalsta funkcija. Taču, lai mēs dabūtu vairāk naudas, mums pilnīgi noteikti ir jāmaina finansēšanas sistēma, jāiziet no ēnu ekonomikas, kur 40 procenti joprojām ir ēnu ekonomika, tā palielinot kopējo budžeta ienākumu daļu. Un es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu arī par to, lai mēs tāpat kā civilizētas Eiropas valstis izietu no ēnu ekonomikas un kļūtu par Eiropas sastāvdaļu arī šajā jomā. Tikai tad, kad budžets būs lielāks, mēs varēsim arī šeit teikt: „Jā, mēs esam saplānojuši, ka mēs palielināsim algas un palielināsim apjomu un visu pārējo, kas saistās ar veselības aprūpi!” Bet pilnīgi noteikti nākamajā gadā pakalpojumu apjoms netiks samazināts. Paldies. Aicinu atbalstīt budžetu.".
- 2011_12_15-seq810 spokenText "Tā kā man frakcijas vadītājs ir solījis bezmaksas pienu pēc sēdes, tad nu es esmu saņēmusies un nāku vēlreiz. Kā vienmēr, tēma ir mana mīļotā valdības deklarācija. (No zāles dep. J.Reirs: „Nolasi savējo!”) Mēs neesam valdībā. Tad, kad būsim, es lasīšu tikai mūsu valdības deklarāciju, Reira kungs. Ir paredzēts pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu. Kas ir noticis šinī budžetā? Nākamajam gadam veselības aprūpes finansējums ir mazāks par šāgada veselības aprūpes finansējumu. Mēs, protams, varam spēlēties ar šiem vārdiem - „bāzes finansējums ir lielāks”. Kaut gan, teiksim, aiz šīm sienām, varbūt pat šajās sienās neviens lāgā nesaprot, ko nozīmē bāzes finansējums. Faktiski nākamgad Veselības ministrijas budžetā naudas būs mazāk, nepietiks ātrajām palīdzībām, nepietiks neatliekamās palīdzības slimnīcām, nepietiks medikamentiem. Šeit jau lieki būtu runāt par to, ka Latvijas medicīnas aprūpes budžets nākamajam gadam ir mazākais pēdējo astoņu, deviņu gadu laikā; nemaz nesalīdzināsim ar Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes budžetiem, kas ir divreiz lielāki, rēķinot pret IKP, nekā Latvijai. Cik ironiski! Pagājušajā gadā es šeit stāvēju un teicu, ka ir jānotur finansējums neatliekamās palīdzības slimnīcām, un šogad mēs darām to pašu. Ir jāpalielina finansējums veselībai, lai varētu nodrošināt šīs neatliekamās palīdzības sniegšanu, plānveida operāciju veikšanu un varbūt pat domāt tomēr arī par algas pielikumu mediķiem! Mēs vakar visi noteikti lasījām par traģisko gadījumu, kas notika ar sievieti, kuru veda uz Talsu slimnīcu un aizveda uz nepareizo slimnīcu. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka Talsos ir likvidēta šī neatliekamās palīdzības slimnīcas funkcija. Ja mēs samazinām finansējumu, ja atkal pacelsies runas (No zāles dep. I.Čepāne: „Runas nevar pacelties!”) par to, ka lokālajām slimnīcām ir jāatņem šis neatliekamās palīdzības slimnīcu statuss, tad... kas notiks? Mēs vadāsim pa Latvijas lauku ceļiem, simtiem kilometru, slimniekus, kuru dzīvības glābšana ir minūšu jautājums! Tā ka varbūt šis Talsu gadījums, pēdējais (No zāles dep. J.Reirs: „Pirmais, nevis pēdējais!”) un ļoti uzskatāmais, lai liek jums padomāt un tomēr rast sevī spēku atbalstīt šo mūsu priekšlikumu! Paldies.".
- 2011_12_15-seq809 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq791 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq779 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq769 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq707 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq337 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2010_12_16_a-2-seq1185 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2010_12_16_a-2-seq1179 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2010_12_16_a-2-seq1073 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_12_15-seq808 spokenText "81. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq798 spokenText "Jā. 76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq797 spokenText "Deputāti atbalsta. 74. un 75. ir atsaukti.".
- 2011_12_15-seq793 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs?... Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq792 spokenText "Nu jau mēs visu Kultūras ministrijas budžetu tūlīt būsim izgājuši cauri, tā ka... Par šo priekšlikumu. Redziet, kā mēs jau iepriekš pārliecinājāmies no Izglītības likuma, no debatēm par Izglītības likumu un citiem priekšlikumiem, Saeimai ir bijusi tāda tendence, ka mēs pieņemam likumus, bet nenodrošinām līdzi finansējumu. Šis ir kārtējais tāds gadījums. Ir pieņemts likums - Vispārējās izglītības likums -, kurā ir paredzēts, ka privātpersonas var atvērt mākslas un mūzikas skolas un valsts, teiksim, veicot šo akreditāciju, maksā mērķdotācijas šo skolu skolotājiem. Ļoti laba un apsveicama lieta! It sevišķi, ja mēs kā tauta lepojamies gan ar savām mūzikas un mākslas skolām, gan ar savām dziedāšanas, spēlēšanas un dejošanas tradīcijām. Ir tikai viena maza nianse. Skolas pašlaik ir atvērtas, bērni skolās ir uzņemti. Paralēli ir arī šīs pašvaldību uzturētās mākslas un mūzikas skolas dažādās Latvijas pilsētās, reģionos. Bērni arī šajās skolās mācās. Ja parēķina visus tos pedagogus un tos bērnus, kas 2011.gada 1.septembrī sāka mācības šādās gan privātās, gan pašvaldību skolās, iztrūkums šīm atalgojuma mērķdotācijām ir tieši 1 600 000 latu. Ko darīt? Vai jāņem nost pašvaldībām un jāslēdz pašvaldību skolas ciet? Vai kā? Šeit ir kārtējā nesakritība starp likumu un finansējumu, kas netiek dots līdzi likumam. Jā, ir bijušas kļūdas! Es piekrītu Druvietes kundzei. Bet tad tās kļūdas ir jālabo - vai nu ir jālabo likums, vai ir jāatrod finansējums. Es aicinu priekšlikumu atbalstīt, lai nākamajā gadā visiem tiem skolēniem, kuri uzņemti mākslas un mūzikas skolās, būtu pedagogi, kas viņiem māca dziedāt un māca spēlēt. Paldies.".
- 2011_12_15-seq790 spokenText "71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq789 spokenText "Paldies. Debates slēdzam. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Lūdzu, Reira kungs, turpiniet ar 71.priekšlikumu!".
- 2011_12_15-seq788 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējais atbalstītais - un paldies par jūsu atbalstu - valdības priekšlikums, kas paredz palielināt izdevumus Dziesmusvētkiem par 80 tūkstošiem, nozīmē to, ka šis process varēs tikt uzsākts, un gan kultūras ministre, gan Nacionālā apvienība kopumā skatīsies, lai šis process turpinātos, un mēs varam apgalvot, ka, kamēr mēs būsim valdībā, šai lietai līdzekļu nepietrūks un Dziesmusvētki, protams, notiks. Bet, ja mēs atgriežamies pie 70.priekšlikuma, tad man mazliet nav skaidrs, kādā veidā tiek veidotas šīs tabulas, jo pēc būtības 70.priekšlikumā ir tieši tas pats, kas jau ir atbalstīts 69.priekšlikumā. Varbūt tikai mazliet precīzāk noformulēts. Un līdz ar to 70.priekšlikums, protams, būtu dubults, un tamdēļ Nacionālā apvienība atsauc savu 70.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq787 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_09_08-seq740 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_06_16-seq812 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_05_05-seq5 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq558 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2010_12_16_a-2-seq242 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2010_12_02-seq263 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_12_15-seq786 spokenText "70. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq783 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq782 spokenText "Kolēģi! uzmanīgi vērojot tabulā 68.priekšlikumu, gribu atgādināt, ka te ir samazinājums pozīcijai „Budžeta izpilde un valsts parāda vadība”. Tātad nav runa par ēnu ekonomiku. Kā var samazināt ēnu ekonomiku, samazinot budžetu? Tur ir kaut kāda pretruna. Šeit ir skaidri norādīts, ka šī pozīcija samazina budžeta ieņēmumu daļu. Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un, kā jau es teicu, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurā ir runa par citu līdzekļu piešķiršanu 80 tūkstošu latu apmērā.".
- 2011_12_15-seq781 spokenText "Debates slēdzu. Vai Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu, Reira kungs!".
- 2011_12_15-seq780 spokenText "Paldies Reira kungam par norādījumiem. Tad, kad es būšu finanšu ministre, es tiešām zināšu, no kuras pozīcijas labāk paņemt. Es savā priekšlikumā biju norādījusi pozīciju - no līdzekļiem, kas tiks iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas. Pēc iepriekšējā runātāja loģikas, varbūt mums tiešām labāk būtu atteikties gan no Dziesmusvētkiem, gan no Deju svētkiem, gan no citiem Latvijas valstij svarīgiem svētkiem, jo tie atstāj tik neizdzēšamu ietekmi uz Latvijas valsts budžetu un uz konsolidācijas procesu, ka varbūt to, tā pareizi komunicējot ar tautu, tauta sapratīs. Par šo priekšlikumu. Manās rokās nonāca bijušās ministres Sarmītes Ēlertes sagatavots priekšlikums, izdiskutēts ar kordiriģentiem, ar pasākuma organizētājiem, ar virsvadītājiem, - cik nākamajam gadam ir nepieciešams naudas šīm tīri organizatoriskajām lietām - materiālu sagatavošanai, reklāmas kampaņu organizēšanai, mārketingam, skašu organizēšanai gan reģionos, gan pilsētās gan deju kolektīviem, gan Dziesmusvētku dalībniekiem, koru dalībniekiem. Un principā šī summa nav tāpat vien uzrakstīta. Ja mēs paskatāmies tālāk, tad redzam, ka valdība ir piešķīrusi 282 tūkstošus Rīgai - Eiropas kultūras galvaspilsētai. Tas ir ļoti labi, jo šie kultūras pasākumi ir tie, kas lielā mērā veido mūsu valsts tēlu. Taču Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā. Respektīvi, tam it kā būtu vēl laiks. Varbūt mēs tomēr varam sasparoties un nieka 400 tūkstošus piešķirt Dziesmusvētku organizēšanai, kas būs 2013.gadā? Paldies.".
- 2011_12_15-seq778 spokenText "68. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq777 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq776 spokenText "Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka visi iesniegtie priekšlikumi... budžetā ir vairāk nekā 170 miljoni... veido deficītu vai pārdali. Tas nav pieļaujami. Tātad, Grigules kundze, jums bija iespēja sabalansēt... veidot sabalansētu budžetu un paredzēt līdzekļus no kādiem citiem izdevumiem, pārdalīt to posteni. Bet jūs jau to nemaz nevarat izdarīt. Populistiskāk ir audzēt budžeta deficītu. Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, Dziesmusvētku organizēšana tika ļoti izvērtēta kopīgi ar Kultūras ministriju (Laizānes kundze jau ziņoja par to, kāda ir situācija), un vienā no nākamajiem priekšlikumiem ir piešķirti 80 tūkstoši latu minimālai nepieciešamās darbības uzsākšanai, lai organizētu šos svētkus - Dziesmusvētkus. Tātad šo priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.".
- 2011_12_15-seq775 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko piebilst vēlas? Lūdzu, Reira kungs!".
- 2011_12_15-seq774 spokenText "Es arī vēl bišķiņ paprecizēšu tiem, kuri tā īsti nesaprot, kāda nauda un kādiem mērķiem aiziet. 80 tūkstoši, kas ir pieprasīti no Kultūras ministrijas Dziesmu un deju svētku procesa organizēšanai, - tie ir administratīvie izdevumi, kas principā būs nepieciešami vienas nedēļas pasākumiem Rīgā, reģionālajām skatēm un tā tālāk. Šeit ir runa par mērķdotācijām kolektīvu vadītājiem - par viņu algām, par 150-160 latiem kolektīvu vadītājiem. 200 tūkstoši no „Latvijas Dzelzceļa” - to naudiņu algām izmantot nedrīkst, to mēs ļoti labi zinām. Tas aiziet mārketingam, kur lielākā daļa aizies atpakaļ dzelzceļa popularizēšanai; tas aiziet vēl citādiem izdevumiem. Bet šeit ir runa tieši par mērķdotācijām algām kolektīvu vadītājiem. Tā ka lūdzu atbalstīt.".
- 2011_12_15-seq772 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā ir ļoti svarīgi, ka mēs visi esam satraukušies par Dziesmusvētkiem, un tas patiešām ir mūsu katra pienākums. Un arī mēs, Nacionālās apvienības deputāti, esam satraukti un varam šo satraukumu kliedēt ar to, ka budžetā jau ir paredzēti 80 tūkstoši Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, lai cilvēki varētu sākt strādāt pie Dziesmusvētku programmas izveides, stiprināt kapacitāti. Un tātad šis pirmais finansējums budžetā jau ir iestrādāts. Vēlos informēt, ka „Latvijas Dzelzceļš” jau ir noslēdzis sadarbības līgumu un jau nākamgad Dziesmusvētkiem ir atradis 200 tūkstošus. Tātad mēs varam būt droši, ka Dziesmusvētki notiks, ka kolektīvu vadītāji tiks atalgoti un repertuārs tiks sastādīts. Tāpat gribu uzsvērt, ka Kultūras ministrijas budžets šogad ir nevis samazinājies, bet pat palielinājies. Un ļoti svarīgi ir tas, ka Kultūrkapitāla fondam finansējums ir palielinājies par 800 tūkstošiem latu. Jebkurš radošs cilvēks varēs... viņam būs iespējas pilnveidot un īstenot savus projektus. Veidojot budžetu, kultūras ministre tikās gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan arī uzturēja šo dialogu ar radošiem cilvēkiem, tādēļ satraukuma par kultūras finansiālo jomu mums nav. Bet, protams, mums visiem ir jātur roka uz pulsa saistībā ar Dziesmusvētkiem un visu pārējo. Paldies.".
- 2011_12_15-seq770 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jau atkal par valdības deklarāciju. Mēs neesam greizsirdīgi un skaudīgi uz kolēģiem, un, ja ir kas labs, kāda laba lieta rakstīta vai nu valdības deklarācijā, vai jūsu programmās, mēs to pasakām, mēs paslavējam, jo, man liekas, tā mums visiem vajadzētu rīkoties. Valdības deklarācijā teikts, ka stiprināsim Dziesmu un deju svētku tradīciju nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai. Mēs zinām, ka līdz Dziesmusvētkiem laika ir pavisam nedaudz - tikai pusotrs gads - un ka šie Dziesmusvētki Latvijas tautai būs īpaši. Tie būs 25.Dziesmusvētki un 15.Deju svētki, tā būs 140.gadadiena kopš pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Tā būs 140.gadadiena, kad pirmo reizi tika izpildīta Latvijas himna. Šajā laikā, kad sabiedrībā ir vērojama zināma šķelšanās, kad tiek daudz runāts par nacionālām lietām, par nacionālismu, par patriotismu, es neredzu Latvijas kultūras dzīvē otru tādu pasākumu, kas vēl vairāk vieno tautas, kuras dzīvo mūsu valstī, un kas vēl vairāk ceļ nacionālo pašapziņu, vēl vairāk vairo ticību un lepnumu par savu valsti. Šis ir pasākums, kas sasauc mājās un ne tikai mājās, bet sasauc arī viesos izkliedētos latviešus no visas pasaules. Un tie cilvēki, kas šeit ir, ir saistīti ar kultūru, un viņi ļoti labi zina, ka šādus lielus pasākumus ir jāsāk organizēt ļoti laicīgi. Es zinu, ka 2009.gadā Dziesmu un deju svētku likumā bija iestrādāta atruna, ka uz laiku šīs mērķdotācijas tiek apturētas, un bija paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra tās atjaunos. Bet pusgads šāda pasākuma sagatavošanai - nu, tas nav nopietni! Arī pagājušajā gadā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatīja šo jautājumu un pieņēma tādu rekomendējošu lēmumu - ieteikt Kultūras ministrijai izskatīt visas iespējas un atjaunot šo mērķdotāciju no 2012.gada 1.jūlija. Mēs taču zinām, ka Pierīgas kolektīvi, lielo pilsētu kolektīvi vēl kaut kā izdzīvo, bet laukos - tur, kur kolektīva vadītājam ir jāapbraukā plašākas teritorijas gan pie saviem dziedātājiem, gan dancotājiem, gan spēlētājiem -, viņš to dara uz savas ģimenes budžeta rēķina. Un, ja mēs gribam kvalitatīvi noorganizēt šo pasākumu, ja mēs gribam tiešām cienīgi sagaidīt un nosvinēt 140.gadadienu, kopš vispār ir Dziesmusvētki Latvijā, tad šī nu būtu tā lieta, kas stāv ārpus visām politiskajām partijām, piederībām, frakcijām. Es aicinu atbalstīt šīs mērķdotācijas paredzēšanu, šo līdzekļu paredzēšanu, jau ar nākamā gada 1.jūliju. Un grozījumi likumā par to, ka šīs mērķdotācijas atsāk ar 1.jūliju, ir viegli izdarāmi. Grūtāk ir rezervēt un atrast naudu. Tā ka es lūdzu atbalstīt.".
- 2011_12_15-seq768 spokenText "67. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq763 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq762 spokenText "Kolēģi! Paskaidrošu situāciju. Tiešām Cilinska kungs nerunāja par šo lietu, bet runāja Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri var arī skaidrot likumus. Bet Kārtības rullis paredz to, ka uzstāties no Saeimas tribīnes var tikai deputāti, Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri. Līdz ar to tie Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri skaidroja šo lietu, ka emisijas kvotu instrumentu nevar izmantot šādām vajadzībām, vienkārši nevarēja nākt tribīnē un par to stāstīt. Līdz ar to lūdzu neatbalstīt arī 64. - deputāta Līdakas priekšlikumu.".
- 2011_12_15-seq761 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_12_15-seq755 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_12_15-seq695 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_12_15-seq666 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_12_15-seq760 spokenText "Vispirms vēršos pie jums, Reira kungs. Man tā šķiet, ka Cilinska kungs par šo jautājumu, par šiem maniem priekšlikumiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs netika uzklausīts, un līdz ar to, teiksim, jūsu iepriekšējais pamatojums, kāpēc būtu jānoraida, pamatojoties uz Cilinska kunga izteikumiem, viņu uzklausot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs... nu, diez vai būtu korekts. Bet nu par 64.priekšlikumu. Tātad runa ir par Vides pārraudzības valsts biroju. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Vides pārraudzības valsts biroja uzdevumi ir visai svarīgi un bieži vien ir saistīti ar tiesvedības procesiem un ka vienmēr Vides pārraudzības valsts birojam ir bijusi problēma ar kvalificētu juristu piesaisti, lai varētu tiešām kvalitatīvi nodrošināt, tā teikt, juridisko segumu tiesvedības procesos. Ir paredzams, ka 2012.gadā šo tiesvedības procesu nebūs mazāk. To būs tikai vairāk, un šajā sakarā ir atkal tas jautājums - kā Vides pārraudzības valsts birojam rīkoties? Vai mēģināt vienmēr meklēt kaut kādus kompromisus pretēji savai, teiksim, profesionālajai sirdsapziņai, zinot to, ka tik un tā apstrīdēšanas gadījumā nevarēs nolīgt juristus, jo tam nolūkam naudas nebūs un tātad nevarēs normāli, tiešām sakarīgi piedalīties šajos tiesu procesos? Es tomēr aicinu palielināt Vides pārraudzības valsts biroja budžetu par 40 tūkstošiem un galvoju, ka šie 40 tūkstoši tiks tur izmantoti visai lietderīgi un par labu Latvijas dabai. Paldies.".
- 2011_12_15-seq758 spokenText "64. - deputāta Līdakas priekšlikums. Šāda paša iemesla pēc, ka avoti ir emisijas kvotu izsolīšana un instrumenta administrēšana, tas nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq757 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq756 spokenText "Komisija, ņemot vērā Cilinska kunga izteiktos norādījumus, arī neatbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_12_15-seq754 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Runāšu kā VARAM parlamentārais sekretārs šoreiz. Vispirms, protams, paldies Līdakas kungam, kas rūpējas par ierēdniecības nostiprināšanu. Parasti mēs tā kā vairāk cenšamies ierēdņiem kaut ko atņemt, un liekas, ka tā būs labāk. Katrā ziņā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija un ministrs rūpēsies par to, lai šīs institūcijas - gan Valsts vides dienests, gan Vides pārraudzības valsts birojs, par ko droši vien Līdakas kungs runās savā nākamajā priekšlikumā, - tiktu nostiprinātas un varbūt tiktu arī veiktas kādas reformas, kas ļautu šajās institūcijās ietaupīt līdzekļus. Taču, runājot par šo konkrēto priekšlikumu un arī par nākamo, īstenībā šie priekšlikumi nemaz nebūtu balsojami, jo tie faktiski runā pretī Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, jo, proti, līdzekļi, kas ir iegūti no emisijas kvotu tirdzniecības, ir izmantojami tikai šim mērķim, bet tie nav izmantojami citiem mērķiem, kā to piedāvā Līdakas kungs. Un tādēļ, neskatoties uz Līdakas kunga noteikti labo gribu, iesniedzot šos priekšlikumus, es tomēr esmu spiests aicināt tos noraidīt. Paldies.".
- 2011_12_15-seq752 spokenText "Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gada budžets ir vērtējams visumā pozitīvi, jo tas ir ar pieaugumu. Taču, paskatoties mazliet detalizētāk, nākas ar skumjām secināt, ka vairākām institūcijām budžets tomēr ir samazināts. Un viena no šīm institūcijām ir Valsts vides dienests, kuru es gribētu tomēr saukt par vides aizsardzības jomas mugurkaulu. Un līdz ar to es tomēr ierosinu Valsts vides dienesta budžetu palielināt par 140 tūkstošiem latu, jo man ir tādas, manuprāt, diezgan pamatotas aizdomas, ka kādā citā sadaļā, kas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrācija, varētu būt gana daudz līdzekļu, lai varētu veikt gan šā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrēšanu, gan arī atvēlēt 140 tūkstošus tieši Valsts vides dienesta vajadzībām. Tieši šeit ir runa nevis par štatu palielināšanu vai par algu palielināšanu, kaut arī algas tiem pašiem vides inspektoriem atbilstoši viņu kvalifikācijai varbūt ir pārāk zemas, bet šeit drīzāk runa ir par materiāli tehnisko bāzi, kaut vai par degvielu. Jau šajā gadā šis budžets bija nepietiekams, un, manuprāt, ja atmiņa neviļ, teiksim, degviela šogad tika saņemta no valsts rezervēm, un tātad šajā Valsts vides dienesta budžetā tas neatspoguļojās. Tad kas būs nākamajā gadā? Nākamajā gadā, kā es jaušu, varbūt jau augustā vai septembrī Valsts vides dienests vērsīsies atkal pie mums, pretendējot uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un tas, manuprāt, būtu pilnīgi nepareizi. Lai nu kā, bet, vērojot šo samazinājumu Valsts vides dienesta finansējumam, man rodas tādas aizdomas, ka Valsts vides dienests un šie vides inspektori varbūt Latvijā vispār ir kļuvuši diezgan lieki un ka kāds viņiem varbūt grasīsies vēl ieteikt, ka viņiem nav ko apkārt braukāt reidos un nav ko traucēt uzņēmējus viņu raženajā darbā... ka nav ko traucēt kaut vai malu zvejniekus viņu jaukajā darbā... Un, protams, tādi solījumi, ka kaut vai tiem pašiem zivju inspektoriem daudz palīdzēs sabiedriskie inspektori... Nu, ko, tad atgriezīsimies pie „družiņņiku” laikiem? Bet jāatzīst, ka „družiņņikiem” arī ir vajadzīgs gan ekipējums, gan transports, kas Valsts vides dienestam, cik es jaušu, ir stipri novecojis, līdz ar to nepārtraukti līdzekļi tiek tērēti tā remontam, bet tas budžetā, manuprāt, neatspoguļojas. Līdz ar to man ir aicinājums tiešām, lai nebūtu vairs jāatgriežas pie šā jautājuma, tomēr nobalsot „par”. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrēšana no tā necietīs.".
- 2011_12_15-seq750 spokenText "63. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq744 spokenText "60. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq519 spokenText "60. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq990 spokenText "60. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq735 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 54.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. 55.priekšlikums ir atsaukts.".
- 2011_12_15-seq734 spokenText "54. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.".
- 2011_12_15-seq727 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Pirms mēs skatām tālāk, es vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegumu, ka frakcija atsauc savu priekšlikumu Nr.55 par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Romualda Ražuka iesniegumu, ar kuru viņš informē, ka atsauc savus priekšlikumus - Nr.74 un Nr.75 - par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Tātad šie priekšlikumi nav ne debatējami, ne balsojami, jo atsaukti pirms tam. Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!".
- 2011_12_15-seq726 spokenText "Nu, lūk, kolēģi! Es jau nu arī gandrīz vai par cirka mākslinieci te kļūšu. Atsaucot savu priekšlikumu, noklausoties gan ļoti skarbus, gan reizēm arī taisnīgus vārdus, man gan gribētos pavaicāt... Jo, redziet, energoauditu veica Sociālās integrācijas valsts aģentūrā speciālisti, sertifikātus izsniedza nekur citur kā mūsu... iepriekš viena cienīta ministra Kampara kunga vadītajā ministrijā. (No zāles starpsaucieni: „He-hē!”) Tad ir jautājums gan par kvalitāti, gan par visu pārējo. Bet mani nesatrauc Viņķeles kundzes skarbie vārdi. Absolūti ne! Jo, lai mani nosauktu par kādas iestādes vai kā cita lobētāju... tā gan bija mūsu telefoniska saruna... Es gadiem ilgi šajā tribīnē - šeit, parlamentā, - esmu lobējusi sociālā bloka jautājumus, un to es turpināšu darīt, kamēr vien šeit būšu. Pēc tīras sirdsapziņas. Absolūti. Un, ja ir kāda informācija par kādu uzņēmēju, kurš par kaut ko ir vēstījis, vai kāds uzņēmējs, vai arī kādas iestādes vadītājs negodprātīgi strādājis tad nu... pavisam nesen runāju ar Loskutova kungu, tā ir viena ļoti nopietna iestāde... un tad tur ir jāuzraksta iesniegumi, lai tad izmeklē no sākuma līdz beigām. Bet, ņemot vērā, kolēģi, ka savu priekšlikumu esmu atsaukusi, tātad... līdz ar to mūsu šodien pieņemamajam budžetam nu nekāds kaitējums nevar rasties. Paldies.".
- 2011_12_15-seq725 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.".
- 2011_12_15-seq724 spokenText "Kolēģi! Es domāju, jums būs ļoti interesanti dzirdēt šā priekšlikuma vēsturi, un šī būs pirmā reize, kad es, iespējams, izmantošu visu vienai personai debatēm atvēlēto laiku. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Es gribu sākt ar retorisku jautājumu. Vai institūcijai, kas, kā Barčas kundze nupat raksturoja, nodarbojas ar svētu darbu, finanšu disciplīna ir saistoša vai nav saistoša? No konteksta es saprotu, ka nav. Un paskaidrošu, kādēļ. Otrs retorisks jautājums ir šāds: vai ir pareiza tā sistēma, ka mēs cilvēkus ar invaliditāti segregējam, izveidojam vienu mācību iestādi, kurā visi cilvēki ar invaliditāti mācās, nevis integrējam tos vispārējās izglītības sistēmā? Bet tas acīmredzot nav šo debašu jautājums. Tātad īss ieskats vēsturē. Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas, kā Barčas kundze ļoti pareizi norādīja, ir bijusi ZZS frakcijas rūpju lokā, septiņu gadu laikā ir spējusi - ļoti sekmīgi, protams, - apgūt ne vairāk un ne mazāk kā sešus, komats... miljonus latu no Eiropas Savienības fondu finansējumiem. Brīnišķīgi, jauki, viss ir pareizi. Runājot par projektu, kuram Barčas kundze ir lūgusi 145 tūkstošu latu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jāteic, ka situācija ir šāda: Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir pieteikusies uz Klimata pārmaiņu instrumentu, paredzot nosiltināt sešas kotedžu tipa mājas, kuras tiek izmantotas kā kopmītnes apmācāmajiem, studentiem. Ir veikts viss nepieciešamais sagatavošanas darbs projekta īstenošanai, tātad arī šo ēku energoaudits. Ir uzrakstīts pieteikums projektam, ir apstiprinātas būvniecības tāmes, un tad - eku, šeku! - kā nu ne, izrādās, ka energoaudits nav bijis pietiekami kvalitatīvs un projekta sadārdzinājums vispirms veido 80,1 tūkstoti latu, ko aģentūra apņemas segt no saviem izdevumiem, bet tomēr nekvalitatīvais energoaudits ir, kā izrādās, palaidis garām kādas būvju konstrukcijas īpatnības, kas projektu sadārdzina vēl par 145 tūkstošiem latu. Ko dara aģentūra? Kā kolēģi ministrijā teica, to, kas ir darīts vienmēr: dodas uz Saeimas komisiju pie Barčas kundzes un noorganizē pieprasījumu - tieši tā tas arī tika darīts! -, noorganizē pieprasījumu „pa taisno” uz budžetu. (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”) Un ko saka valsts sekretārs? „Bet mums vienmēr tā tas ir darīts! Tas ir izdevies! Nu, kas notiek? Kas šoreiz ir mainījies?” Un, ziniet, kas šoreiz ir mainījies? Man patiešām kā atbildīgajai ministrei ir vēlme noskaidrot, kā šis projekta sadārdzinājums ir radies, un tikai tad, kad būs pārliecība, ka patiešām šis izmaksu palielinājums nav bijis paredzams un ir pēkšņi atklājies, tad es būšu pirmais cilvēks, kas cīnīsies par šā projekta sadārdzinājuma segšanu un iekļaušanu neparedzētajās izmaksās. Papildus vēl tam, Barčas kundze, ko jūs sakāties nezinām. Tātad iepirkums saistībā ar šo projektu ir ticis pārtraukts. Cienījamā Simsones kundze, kas ir šīs aģentūras ilggadīga direktore, ir iesniegusi dienesta ziņojumu, kurā ir teikts, ka izsludinātais iepirkums ir pārtraukts, jo (citēju) „ņemot vērā straujo tirgus cenu kāpumu būvmateriāliem un būvdarbu izmaksām, SIA „Gavars”, kas ne vienu reizi vien jau ir vinnējis iepirkumus šajā aģentūrā uz būvdarbiem, informēja, ka par līgumā paredzētajiem finanšu līdzekļiem nevar realizēt projektu un ka tiek parakstīts līguma pārtraukšanas akts”. Palūkojos objektīvā informācijas krātuvē, kas saucas „Centrālā statistikas pārvalde”. Ko saka dati? Tātad tika minēts, ka bijis straujš tirgus cenu kāpums būvmateriāliem. Ko saka Centrālās statistikas pārvaldes dati? Ticiet vai ne, bet būvmateriālu cenas laikā starp 2010. un 2011.gadu, šajā salīdzināmajā laika periodā, ir samazinājušās par 1,7 procentiem. Ko saka Centrālās statistikas pārvaldes dati? Starp... (Zālē starpsaucieni, troksnis.) Kā, lūdzu?... Nedrīkst sarunāties ar zāli!... (Aplausi.) Tātad - ko saka tā pati Centrālā statistikas pārvalde par būvniecības cenām? No tā brīža, kad ir slēgts līgums, līdz brīdim, kad līgums ir pārtraukts, sadārdzinājums būvniecības darbiem ir bijis 0,8 procenti. Sakiet, lūdzu, ko nozīmē „straujš tirgus cenu kāpums būvniecībā” 0,8 procenti? Un tad man pamatoti rodas jautājums: vai patiešām, aizbildinoties ar to, ka šī Sociālās integrācijas valsts aģentūra veic patiešām ļoti vajadzīgu darbu, mēs varam vienkārši akceptēt neskaidrus projektu sadārdzinājumus? (No zāles dep. J.Reirs: „Nē!”) Vai tā ir tā labā pārvaldība? Rūpe par invalīdiem? Nē! Un tādēļ es nevaru to atbalstīt. Ļoti labi, ka arī Barčas kundze to ir sapratusi un šo priekšlikumu atsaukusi. Vēl gribu norādīt uz vairākām neprecizitātēm Barčas kundzes ziņojumā. Sociālās integrācijas valsts aģentūra pirms vēršanās pie Barčas kundzes ar pieprasījumu pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nebija izdarījusi savus mājasdarbus un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nebija līdz galam izgājusi šo ceļu, lai saprastu, ka gadījumā, ja šis sadārdzinājums ir radies objektīvi un ir attiecināms uz to... vai tad šis sadārdzinājums nebūtu attiecināms un nofinansējams no tā sauktās 80. budžeta programmas, kas, Barčas kundze, nenozīmē līdzekļus neparedzētiem gadījumiem? Paldies. Viss. (Aplausi.)".
- 2011_12_15-seq723 spokenText "Debatēs var pieteikties. Debatēt var līdz balsošanas sākumam, bet... pat ja priekšlikums ir atsaukts.".
- 2011_12_15-seq722 spokenText "Bet es esmu pieteikusies debatēs.".
- 2011_12_15-seq721 spokenText "Paldies. Priekšlikums ir atsaukts, bet ja Viņķeles kundze vēlas... Jā, tātad vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_12_15-seq720 spokenText "Godātie kolēģi! Te pirms manis visi runāja tikai par miljoniem un miljoniem, bet es runāšu tikai par 145 tūkstošiem 299 latiem. Jautājums ir par Sociālās integrācijas valsts aģentūru. Komisijai adresētu vēstuli no šīs aģentūras mēs saņēmām 9.decembrī plkst. 9.15, un, tā kā man nebija vairs iespēju sasaukt komisijas sēdi, tādēļ priekšlikums tika noformulēts manā vārdā. Situācija, kolēģi, ir tāda, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra dara ļoti labu darbu, gan sociāli, gan arī profesionāli rehabilitējot mūsu jauniešus invalīdus. Ieklausieties dažos ciparos! Un tie ir arī darīti zināmi kopā ar visu šo vēstuli Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem. 2010.gads. Precīzi cipari: profesionāli rehabilitētas ir 400 personas ar invaliditāti, sociāli ir rehabilitētas 400 personas ar invaliditāti. Un tie visi ir mūsu jaunieši invalīdi. Pēc taisnības tā ir koledža, īpaša koledža, kura strādā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Un lietas būtība ir tāda, ka dienesta viesnīca, kurā dzīvo šie invalīdi, ir ļoti katastrofālā stāvoklī, un, ja jūs, kolēģi, esot Jūrmalā, Dubultu prospektā 59, palūkojaties uz šiem namiņiem, kuri ir celti padomju laikā... Uzsākot šo namiņu sakārtošanu atbilstoši programmai, kuru administrē VARAM, ir atklājies, ka tur ir vēl nepieciešama papildu naudiņa. Un tādēļ manā priekšlikumā runa nav par budžeta deficīta palielināšanu, bet runa ir par finansējumu, kurš ir paredzēts neparedzētiem gadījumiem. Man bija tā iespēja piedalīties Reira kunga vadītajā komisijā un runāt par savu priekšlikumu, bet, protams, atbalstīts tas netika, jo to neatbalstīja arī Ministru kabinets, bet man bija tā iespēja noklausīties Labklājības ministrijas Finanšu un attīstības departamenta direktori un atbildīgo amatpersonu no Finanšu ministrijas, un Finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona galu galā tik tiešām arīdzan pauda viedokli, ka gan jau galu galā mums nekas cits neatliks kā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem naudiņu piešķirt. Bet tas noteikti būs nākamajā gadā, ne šogad. Diemžēl. Nu, ko darīt? Esmu nokļuvusi opozīcijas deputātu skaitā, pie tās frakcijas (No zāles: „Par priekšlikumu!”), kurai laikam ir palicis tuvāk vai tālāk stāvošs pēdējais oligarhs, kaut gan pārstāvu Liepājas partiju parlamentā. Bet... acīmredzot mūsu pozīcijai ir tāds viedoklis. Nu, ko lai dara! Situācija ir tāda. Šajās dienās vairākkārt esmu runājusi ar Labklājības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, it sevišķi ar Indru Kārkliņas kundzi. Zinu, kādi uzdevumi ir doti no labklājības ministres puses, un zinu, kā ministrija varētu rīkoties. Vienlaikus es uzticos Sprūdža kunga vadītajai ministrijai un esmu pārliecināta, ka VARAM ierēdņi arī zina... profesionāli pārzina šo sistēmu un kādā citā projektā tur naudu nemaz nav ko meklēt. Godātie kolēģi! Es apņemos, ka Sociālo un darba lietu komisijā, kur šis jautājums arīdzan jau tikai nedaudz ir aplūkots, rosināšu nākamajā sesijā izbraukuma sēdi Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, un mēs nopietni, atbilstoši Satversmes 25.pantam, uzmanīsim, lai Labklājības ministrijai izdodas šo projektu kopīgiem spēkiem realizēt. Tādēļ, cienot jauno labklājības ministri, šodien savu priekšlikumu atsaucu. (Aplausi.)".
- 2011_12_15-seq718 spokenText "50. - deputātes Barčas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq717 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, kā es saprotu, Reira kungs aicināja neatbalstīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq716 spokenText "Kolēģi! Es uzskatu, ka lielākā kļūda, ieviešot māmiņu algas un pabalstus, ir tā, ka netiek pārskatīti un reformēti pārējie pabalsti. Šis pabalsts, kā mēs atceramies, tika veidots Godmaņa laikā, lai kompensētu piena un maizes cenu pieaugumu, kad inflācija bija 100 un 150 procenti. Līdz ar to, ieviešot daudz lielākus un daudz nopietnākus... simtiem reižu pārsniedzot šos pabalstus, mēs nereformējām pārējos pabalstus. Un tā ir pati lielākā kļūda. Tā ka es uzskatu, ka ir nepieciešams to, ko Viņķeles kundze teica, tiešām pārskatīt un reformēt visus pabalstus, lai būtu vienoti un saprotami pabalsti šajā jomā. Paldies.".
- 2011_12_15-seq715 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.".
- 2011_12_15-seq714 spokenText "Paldies Reira kungam! Lai arī cik ironiski tas šķita varbūt tiem deputātiem, kas šeit ir pirmo reizi... Pagājušajā gadā, kad bija budžeta diskusijas, mēs tā kā bijām pozīcijā, bet tas mani netraucēja nostāties pret to, ko ierosināja Finanšu ministrija un VIENOTĪBA. Pagājušajā gadā VIENOTĪBA ierosināja šo ģimenes valsts pabalstu ar 1.jūliju šajā gadā vispār reformēt un maksāt tikai trūcīgajiem, respektīvi, plānoja sākt šķirot bērnus bagātajos un nabagajos (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi! Pareizi!”). Man kā pozīcijas deputātei toreiz nebija viegli piecelties un nostāties pret VIENOTĪBAS kolēģiem. Bet tā tas notika. Tā ka paldies Reira kungam, ka viņš to atgādināja, un es tomēr uzskatu, ka mums ir jāatbalsta šis priekšlikums un beidzot ģimenēm ar bērniem jādod pilnīgi konkrēti un noteikti signāli. Paldies.".
- 2011_12_15-seq712 spokenText "Kolēģi! Runāšu kā deputāts, nevis komisijas pārstāvis, jo ir dažas lietas, ko es gribu pateikt un kas nebija komisijas sarunās. Pirmkārt. Man ļoti patīk, ka šā priekšlikuma kontekstā deputāte Grigule piesauca programmas - to, ko katrs ir solījis. (No zāles dep. I.Grigule: „Paldies!”) Skaidrs, ka viegli piesaukt un analizēt, jo pašiem programmas nebija. Pašiem nav programmas... un nav, ko citiem analizēt. Tātad jūs uzskaitāt visas programmas - vienai partijai, otrai, trešai... Jūsu programma... 4000 zīmes tur ir... Tik tiešām, tur nav, ko analizēt. Tāpēc jūs laikam tik ļoti uzmanīgi esat izanalizējuši citu partiju programmas un atsaucaties uz to. Lūdzu tad arī pārstāvjus no otras opozīcijas partijas: ja nākotnē atsaucas uz mūsu programmām, pozīcijas programmām, tad pieminiet arī tās labās lietas, ko jūs sakāt savās programmās. Tagad par šo pabalstu. Man ļoti patika arī Grigules kundzes teiktais, ka beidzot ir jāsāk kaut kas darīt. Es atgādināšu, Grigules kundze, ka Zaļo un Zemnieku savienība labklājības nozarē jau ir devīto gadu. Un pietika ar diviem mēnešiem... un jūs beidzot sapratāt, ka beidzot ir kaut kas jāsāk darīt. Ļoti labi, Grigules kundze! (Aplausi.) Tas ir tiešām brīnišķīgi. Un, ņemot vērā to, ka budžeta deficītu palielināt mēs nevaram, avots ir budžeta parāda vadība, tātad - atkal tuvāk bankrotam, nemaksāsim par procentiem. Savā un arī komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq710 spokenText "Kolēģi! Labklājības ministrija jau trešo reizi ir apņēmusies veikt ģimenes valsts pabalsta reformu. Kolēģi, īpaši no ZZS, vislabāk zinās, ka jau divas reizes ir bijis šāds mēģinājums. Vienu reizi tas saturēja četrus variantus, ar ceturto variantu - nemainīt neko. Otro reizi tas saturēja sešus variantus, ar sesto variantu - nemainīt esošo kārtību. Šoreiz Labklājības ministrija cer šo darbu novest līdz galam. Mēs esam apņēmušies un arī valdības deklarācijā fiksējuši šo savu apņemšanos - līdz 1.aprīlim valdībā un arī Saeimā (protams, atbildīgajā komisijā) prezentēt ģimenes valsts pabalsta reformu. Uzskatu, ka vienkārši no pusgada... turklāt ar neskaidrām finansējuma iespējām apsolījums palielināt ģimenes valsts pabalstu būtu negodprātīgs, pirms mums nav skaidrības par to, kuru ceļu šā pabalsta reformēšanā mēs ejam. Paldies.".
- 2011_12_15-seq708 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs šeit vairākas reizes esam piesaukuši priekšvēlēšanu programmas, prioritātes, ko nu kura partija ir solījusi saviem vēlētājiem. Demogrāfija vienmēr ir bijusi visu partiju redzeslokā. Arī Ministru kabineta deklarācija sadaļā „Labklājība un demogrāfija” sākas ar vārdiem: „Noteiksim demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti.” Un te nu mēs nonākam pie lietas būtības - tie ir mūsu bērni. Pēc dažādiem datiem, pēc dažādiem aprēķiniem mūsu sociologi un statistikas veicēji prognozē gana drūmu likteni Latvijai: pēc simts gadiem būšot cik tur tūkstošu latviešu, pēc astoņdesmit... Mums šī dzimstības lieta ir šinī brīdī jālauž. Igaunija ir noteikusi demogrāfiju par savu pirmo un stratēģisko valsts mērķi. Nevis krīzes pārvarēšanu vai iestāšanos eirozonā, kā, teiksim, Latvijai tas ir, kam šī iestāšanās eirozonā ir stratēģiskais mērķis, Igaunijai tieši dzimstības palielināšana ir šis mērķis. Un tiem, kas saka, ka naudai nav nekāda sakara ar dzimstību, es īsti piekrist nevarētu. Jo mēs atceramies, ka tajā laikā, kad tika izveidota Bērnu un ģimenes lietu ministrija, sekretariāts, ko vadīja Baštika kungs, tika ieviesta šī sistēma, ka māmiņu algas tika maksātas 100 procentu apmērā. Kad pabalsts ģimenēm tiešām reāli tika piešķirts, dzimstības līkne uzlabojās. Igaunijā ģimenēs, kurās ir viens vai divi bērni, valsts ģimenes pabalsts, kas par katru bērnu tiek maksāts, ir 15 lati. Tām, kurās ir trīs vai vairāk bērnu, par katru bērnu maksā 40 latus. Un ko nu vēl runāt par māmiņu algām, kas tur ir 100 procentu apmērā (pretstatā mūsu 80 procentiem), dažādiem citiem pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem! Tad nu beidzot sāksim kaut ko darīt! Es domāju, ka 10 lati par pirmo un otro bērnu un 15 lati par nākošajiem - tas tiešām šīm daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem būs labs signāls. Tas neatrisinās visas problēmas, bet tas būs signāls par mūsu attieksmi - tas liecinās par to, ka mēs beidzot pildām to, ko rakstām valdības deklarācijās, ko rakstām savās partijas programmās, ko runājam Demogrāfijas lietu apakškomisijā un vēl kādās tur demogrāfijas komisijās. Spersim šo pirmo soli! Parādīsim sabiedrībai, ka mēs tiešām par to rūpējamies, ka mums tas ir svarīgi! Mums ir svarīgi, lai šeit būtu latvieši, mums ir svarīgi, lai šeit dzimtu bērni, un tāpēc spersim šo pirmo soli! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. It sevišķi tāpēc, ka šeit ir runa par to, ka šī reforma būtu sākama no 1.jūlija. Tā ka ir pusgads laika sagatavoties, izstrādāt vēl visādus uzlabojumus, papildinājumus un sākt atbalstīt ģimenes. Paldies.".
- 2011_12_15-seq706 spokenText "49. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq703 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputātu Rubika un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq702 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pie iepriekšējā priekšlikuma ziņotājs teica, ka tas paaugstinās - iespējami daudz paaugstinās - budžeta deficīta procentu. Kritēriji budžeta deficītam, lai iestātos eirozonā, ir noteikti 3 procentu apmērā. Un statistiski pusprocentu liels budžeta deficīts sastāda aptuveni 70 miljonus latu, tas ir, pusi procenta! Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam valsts autoceļiem papildus 4,74 miljonus. Tikai! Tas budžeta deficītu paaugstinātu par 0,000... nezinu, cik procentiem, bet tas dotu iespēju labot, uzturēt un rekonstruēt vēl daudzus ceļus, kas ir valsts pārziņā. Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq700 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tāpat kā arī iepriekšējais priekšlikums atbalsta mūsu ceļus un to uzturēšanu. Un uz šo jautājumu, kad mums komisijas sēdē piedalījās ministrs un viņam tika uzdots jautājums par šo nozari, jo būs ziema tāpat kā bija aizpagājušajā gadā un pagājušajā gadā, tad tika saņemta tāda informācija, ka daļu no ceļiem vispār netīrīs. Un es tā sapratu, ka tie cilvēki, kuri dzīvo tālāk no centra, vispār nevarēs aizbraukt kaut vai uz veikalu vai kur citur. Bet, atbildot uz šo jautājumu, tika pateikts, ka it kā tad līdzekļus atradīšot un ka vispār ziema - tāda ziema, kāda bija iepriekšējā gadā, esot tikai reizi 80 gados, tāpēc nevarot paļauties uz to... Mums neviens nespiežot palielināt... turēt uz tāda paša līmeņa budžeta deficītu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq699 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Artūram Rubikam.".
- 2011_12_15-seq698 spokenText "47. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq697 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputātu Rubika un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq696 spokenText "Kolēģi! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, ņemot vērā likuma normu, ka priekšlikumam ir jābūt sabalansētam gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Šis priekšlikums praktiski palielina budžeta deficītu par pieciem miljoniem. Tas nebūtu pieļaujams, jo mēs redzam to situāciju, kas ir Eiropas tirgos, mēs redzam to situ��ciju, kas ir pasaules tirgos, un mēs atceramies pirmā lasījuma diskusijas, kur tika norādīts, ka vajadzētu domāt arī par rezerves variantu gadījumam, ja nāksies samazināt budžetu. Mēs par rezerves variantu gadījumam, ja nāksies samazināt budžetu, nedomājam, taču nepieļāvām situāciju, ka ar šiem priekšlikumiem tiek palielināts budžeta deficīts. Kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_12_15-seq694 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums - 46.priekšlikums -, ko mēs iesniedzām, dotu iespēju pašvaldībām piešķirt papildu līdzekļus - 5 miljonus latu - ceļu uzturēšanai, ceļu remontiem. Visiem ir skaidrs - un neviens laikam neiebildīs man -, ka attīstībai, uzņēmumu attīstībai un novadu attīstībai, pats galvenais ir infrastruktūra, pats galvenais ir ceļi. Tāpat kā šajā likumā, arī pārējos pavadošajos likumos, kā mēs jau redzējām, valdība plāno atlikt, samazināt mērķdotāciju maksājumus, kā arī cita veida maksājumus, kuri obligāti būtu jāveic valdībai. No nepieciešamajiem līdzekļiem, kas pienāktos autoceļu uzturēšanai un remontiem, rekonstrukcijai, šā gada budžetā... nākamā gada budžetā valdība paredzējusi četras reizes mazāk to līdzekļu. Varbūt nākamajā gadā vēl izdzīvosim. Bet kas būs pēc diviem, trijiem, četriem gadiem, kad būs nepieciešams tiešām jau remontēt šos ceļus un vēl citus ceļus, kas jau būs sabrukuši? Man liekas, tad - pēc trijiem četriem gadiem -, lai salabotu tos ceļus, kas būs jālabo, nepietiks arī to likumā ierakstīto 80 procentu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas ir ierakstīts likumā. Tāpēc es aicinu priekš pašvaldībām atbalstīt šo mūsu priekšlikumu - 46.priekšlikumu - un balsot „par”. Paldies.".
- 2011_12_15-seq692 spokenText "Labdien, kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda. Likuma „Par autoceļiem” 20.panta ceturtā daļa paredz, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikdienas nodevas un mazāks par 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto. Jau trīs gadus pēc kārtas valdība neievēro šā likuma normas un tādējādi rada zaudējumu gan tautsaimniecībai, gan Latvijas tautai kopumā, jo nesalaboti ceļi rada tiešus zaudējumus gan biznesam, gan iedzīvotājiem, kā arī atbaida potenciālos investorus. Tādēļ ierosinām 2012.gadam nemazināt tiešos izdevumus ceļu remontam un atgriezt Valsts autoceļu fondā 2 tūkstošus septiņdesmit... septiņsimt četrus... 7400 miljonus latu, kuri bija tam nogriezti budžeta konsolidācijas laikā. Tajā pašā laikā ceļu uzturēšanas līdzekļi paliek mazāki par 2011.gada līmeni, kas ir tikai 25 procenti no finansējuma apjoma, ko nosaka likums „Par autoceļiem”. Gribu piebilst, ka mums gan nav ļoti labā stāvoklī autoceļi un mēs neuzturam tos tādā stāvoklī, kādā uztur tos mūsu kaimiņi - gan Lietuva, gan Igaunija. Tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2011_12_15-seq691 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 15.decembra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un tikām līdz 46. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikumam, kuru komisija nav atbalstījusi. Sākam debates. Vārds deputātam Artūram Rubikam.".
- 2011_12_15-seq690 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_12_15-seq689 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs un Ilona Jurševska. Viņu abu nav arī klāt. Paldies.".
- 2011_12_15-seq687 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tūlīt un tepat Dzeltenajā zālē notiks sadarbības ar Čehijas parlamentu sadraudzības grupas dibināšanas sanāksme.".
- 2011_12_15-seq686 spokenText "Tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma, jo laika ir atlicis mazāk par 5 minūtēm, kas nepieciešams vienam debatētājam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_12_15-seq685 spokenText "46. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq682 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq681 spokenText "Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Es domāju, ka mēs visi noteikti to atbalstīsim. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šim priekšlikumam Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē savu atbalstu ir sniedzis arī premjers Valdis Dombrovskis. Es domāju, ka ir notikusi vienkārši kaut kāda... ka nav komunikācija bijusi starp premjeru un starp Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo priekšlikuma būtība ir par visiem mums labi zināmu lietu, kas mums visiem rūp: ārzemnieki izpērk mūsu zemi Latvijā! Un šis priekšlikums ir par 30 miljonu kredīta līdzekļu izdalīšanu tieši lauksaimniecības zemes iegādei. Mēs esam šeit runājuši, ka šie ir līdzekļi, ko lauksaimniekiem mēs varētu kredīta veidā piešķirt ar zemiem procentiem. Tie, kolēģi, tik un tā atgriezīsies atpakaļ budžetā. Atgriezīsies ar procentu likmi. Mēs izdarīsim ļoti labu darbu un dosim labu signālu Latvijas lauksaimniekiem, ka mēs par viņiem rūpēsimies. Tā ka atbalstiet Zaļo un Zemnieku savienības un premjera Valda Dombrovska šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_15-seq680 spokenText "Sākam debates. Vai Brigmaņa kungam pietiks ar 4 minūtēm? Jā? Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_12_15-seq679 spokenText "44. - Dūklava kunga... deputāta Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq668 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq667 spokenText "Komisija ir izvērtējusi šo priekšlikumu un nolēmusi neatbalstīt. Lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_12_15-seq664 spokenText "38. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2004_12_09-seq258 spokenText "38. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2003_10_16-seq124 spokenText "38. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq653 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq652 spokenText "Komisija izskatīja šo priekšlikumu, ņemot vērā avotu, kas ir budžeta izpilde un valsts parāda vadība. Tātad - 21 miljons no procentu maksājumiem. Tas varētu novest varbūt pat pie defolta, ja mēs nemaksājam procentus. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.".