Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_01_12-seq42 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien vēlreiz. Ja iepriekš jums novēlēju laimīgu Jauno gadu, tagad laikam novēlēšu deputātu pieprasījumiem bagātu šo gadu! Sākumā izklāstīšu hronoloģiskā secībā svarīgākos notikumus, kas saistīti ar tā saucamo bufernaftas lietu. 1968.gadā tika pabeigts un nodots ekspluatācijā naftas vads Polocka-Ventspils. 1991.gada 20.martā Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru visi Latvijas Republikā esošie objekti, tajā skaitā šī naftas vada Latvijas Republikas teritorijā esošā daļa, kļūst par valsts īpašumu. 1994.gada 7.marts. Ar Finanšu ministrijas rīkojumu tika nolemts palielināt valsts īpašuma daļu akciju sabiedrībā „LaSaM”, ieguldot tajā šī naftas vada infrastruktūru. 1994.gada 9.marts. Puses - Latvija un Krievija - paraksta akciju sabiedrības „LatRosTrans” dibināšanas līgumu, kurš paredzēja, ka akciju sabiedrība „LaSaM” iegulda tajā iepriekšminēto infrastruktūru un iegūst divas trešdaļas no akciju sabiedrības „LatRosTrans”. 1996.gadā valstij piederošās akciju sabiedrības „LaSaM” akcijas tika nodotas privatizācijai, un 1997.gadā privatizācijas rezultātā akciju sabiedrība „LaSaM” tika pievienota akciju sabiedrībai „Ventspils nafta”. Lai izvērtētu, kam tad īsti pieder šī nafta, ir jāņem vērā divi svarīgi aspekti. Pirmkārt. Šī ir tehnoloģiskā nafta, kura var tikt uzskatīta par šī naftas vada piederumu, jo bez tā tas nevar darboties. Nu gluži kā, piemēram, mašīnas motors nevar darboties bez eļļas. Un, vadoties no šāda aspekta, tātad privatizējot šo cauruļvadu, automātiski tiktu privatizēta arī tajā esošā nafta. Taču, ja skatāmies no otras puses, tad pat tad, ja mēs tā neuzskatām, ka šī ir tehnoloģiskā nafta un tas ir naftas vada piederums līdz ar to, tad mums ir jāpierāda, ka tas tā ir. Un, tā kā šis ir civiltiesisks strīds, tad valstij, nevis faktiskajiem naftas vada valdītājiem, SIA „LatRosTrans”, būtu pierādīšanas pienākums. Tāpēc Ministru kabinets, lai izvērtētu minēto jautājumu, izveidoja darba grupu no vairāku institūciju pārstāvjiem - no Ekonomikas ministrijas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Privatizācijas aģentūras un Latvijas Valsts arhīva. Darba grupa vērtēja dokumentus, kā arī sauca uz sēdēm tālaika atbildīgo institūciju amatpersonas. Un ko tad secināja šī komisija? Komisija secināja, ka valsts rīcībā nav dokumentu, kas saturētu faktus par to, ka valstij ir īpašumtiesības uz naftu, kas atrodas šajā cauruļvadā. Tāpat pēdējā laikā Ministru kabinets kopumā sešās sēdēs ir skatījis šo jautājumu un izvērtējis iespēju celt prasību par naftas cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas piederību. Kā vēl viens svarīgs pavērsiens šajā lietā ir jāmin tas, ka 2010.gada 3.decembrī Baltkrievijas uzņēmums „Družba” Daugavpils tiesā cēla prasību pret SIA „LatRosTrans” par īpašumtiesībām uz minēto naftu, un pirmajā instancē tai bija negatīvs spriedums. Tiesa gan, spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to iespējams apelācijas kārtībā pārsūdzēt. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka prasība uz īpašumtiesībām nenoilgst, Ministru kabinets šobrīd rūpīgi vērtē, vai minētās lietas ietvaros ir atklāti kādi jauni fakti, uz kuru pamata valsts varētu celt īpašumtiesību prasību. Pašlaik Ministru prezidenta uzdevumā atbildīgās institūcijas - Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja - iepazīstas ar Latgales apgabaltiesas pilno tiesas spriedumu, un minēto vērtējumu ir plānots skatīt Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra sēdē. Ja tajā atklāsies kādi jauni fakti, tad valdība iesniegs pieteikumu tiesā. Tāpat jāpiebilst, ka nepamatotas prasības celšanas gadījumā valsts zaudētu aptuveni 200 tūkstošu lielu tiesas nodevu, plus vēl tai būtu jāsedz pretējās puses tiesas izdevumi. Varu minēt, ka Baltkrievijas pusei šobrīd šajā tiesā ir radušies jau 275 tūkstoši latu zaudējumi. Paldies.".
- 2012_01_12-seq40 spokenText "Cienījamie deputāti! Minētais pieprasījums Pieprasījumu komisijai tika adresēts nevis saistībā ar kaut kādu īpašuma strīdu pastāvēšanu starp juridiskām personām, kuras tiesājās vienā no valsts iestādēm - attiecīgi Latgales apgabaltiesā -, bet saistībā ar situāciju, kura vispār uz doto brīdi ir valsts pārvaldē un izpildvarā, un attiecībā uz valsts attieksmi pret šīm īpašuma tiesībām. Pirmkārt. Pieprasījumu komisijas sēdē valdības deleģētais pārstāvis neatbildēja uz virkni jautājumu, kuri tika viņam adresēti no minētās komisijas - Pieprasījumu komisijas - puses un kuru mērķis bija noskaidrot patiesību: kas tad īsti notiek? Būtība izskatījās lielā mērā drūma, jo pārstāvis norādīja, ka valstij uz doto brīdi attiecībā uz minēto civiltiesiska rakstura strīdu... privāttiesiska rakstura strīdu ir nogaidoša pozīcija. Bet kāpēc tad tā nogaidošā pozīcija šajā situācijā ir? Jo, redziet, atklājies, ka nesen valsts konstatēja, ka ir nozaudēti dokumenti, kuri pierāda valsts īpašumtiesības uz minēto priekšmetu. Godājamie deputāti! Uz šo brīdi nav skaidrs un lielā mērā saprotams, kāpēc situācijā, kad valsts uz tik lielu un nozīmīgu aktīvu... un kādos apstākļos minētos dokumentus uz īpašumtiesībām ir nozaudējusi. Uz jautājumu par to, kādi tad konkrētie dokumenti ir pazuduši no Privatizācijas aģentūras, no Valsts arhīva, valdības deleģētais pārstāvis norādīja, ka tas ir noslēpums, un komisijai nekādi paskaidrojumi ne par cilvēkiem, ne par atbildīgajām personām, ne arī par konkrēto dokumentu veidu, formu un saturu norādīti netika. Līdz ar to uz doto brīdi pirmais jautājums, par ko mēs varam tagad runāt, ir tāds, ka valsts pozīcija šīs tiesvedības sakarā ir saistīta nevis ar to, ka mēs zinām, ko mēs vēlamies, ko mēs gribētu, bet saistīta ar to, ka mūsu rīcībā nav dokumentu, kuri liecinātu, vai mēs vispār uz kaut ko varam pretendēt un vai tas vispār ir mūsu. Būtiskākais strīds šajā gadījumā radās galvenokārt attiecībā uz to, vai valsts bija ieguldītājs vienā no minētajām kapitālsabiedrībām, lai varētu pretendēt un paredzēt savas īpašumtiesības. Tas ir viens. Otrs. Citi dokumenti liecināja par to, ka privatizācijā nebija nodota minētā nafta, kura atradās minētajā vadā. Trešie apsvērumi... argumenti bija tie, ka „LatRosTrans” aktīvos minētais aktīvs tika minēts kā mazvērtīgs. Un tad šajā gadījumā parādās virkne problēmu. Pirmais, vai nu valsts ir zaudējusi privatizācijā un privatizācijas rezultātā tika privatizēts daudz mazāk... valsts ir zaudējusi attiecīgi ieguvumā privatizācijas procesā, vai, otrais, minētā nafta jebkādā citā prettiesiskā veidā attiecīgi tika atsavināta no valsts. Uz doto brīdi no mūsu valsts attieksmes situācijā, kad civiltiesiska rakstura strīda laikā puses darbojas uz pušu autonomijas un dispozitivitātes principu pamata un ir saistītas vienīgi ar pušu iesniegtajiem pierādījumiem... Valsts tagad sēž un nogaida, kamēr divi subjekti savā starpā iztiesāsies, un tad mēs izpētīsim šos lietas materiālus un izvērtēsim... Jā, varbūt tas tik tiešām ir mūsu, jo mums ir nozagti dokumenti vai mēs esam tos pazaudējuši... Vai mums ir... Valsts nav tik rūpīga attiecībā uz savu mantu, ka mēs nevaram pat tos atrast... Nav pat jautājums... netika atklāts, vai ir iespējams kaut kādā veidā minētos dokumentus atjaunot. Nav jautājums izdiskutēts arī attiecībā uz to, vai valsts šajā gadījumā varētu prezumēt, ka tā manta ir viņas, un pārlikt pierādīšanas nastu uz pusēm, kuras tad attiecīgi pret valsti šajā situācijā varētu cīnīties, un tad arī piestādītu šos īpašumu apliecinošos dokumentus... Jo pēc būtības arī tiesvedības gaitā minētie īpašumu apliecinošie dokumenti piestādīti netika. Mēs redzējām sabiedrībā virkni kritikas no vairākiem cilvēkiem attiecībā uz to, ka valsts ir lielā mērā bezrūpīga, nolaidīga attiecībā uz būtiskiem finanšu līdzekļiem. Tai pašā laikā visu šo brīdi valdībā notiek diskusijas par to, ka... Visi atzinumi, visi viedokļi, kurus valdība saņem, tiek diktēti un sakārtoti divās mapītēs: vienā mapītē, kur valsts nosaka, ka tā iesaistīsies tiesvedībā, otrā mapītē - ka neiesaistīsies tiesvedībā. Un tad atkarībā no politiskās situācijas, no koalīcijas partneriem, peripetijām savā starpā valsts arī pieņem lēmumu, par kuru tā tik tiešām pat nevienam arī neziņo, un neviens arī par tiem juridiskajiem atzinumiem un viedokļiem sabiedrībā nav informēts - vai tad tā iesaistīsies vai neiesaistīsies... Ierēdņu rīcība šajā gadījumā lielā mērā mulsina, ir diskutabla. Ir runa par to, ka ir iespējams valdībai šajā situācijā pieslieties jebkuram no atzinumiem par iesaistīšanos, neiesaistīšanos. Bet - vēl jo vairāk! - izrādījās... Ļoti interesanti, ka, komisijas sēdē uzdodot jautājumus, izrādījās, ka nafta, piemēram, ir viela, kura tajā naftas caurulē gaist, ka problēmas valstī varētu rasties attiecībā uz to, ka mēs nezinām, kas kur atrodas un par kādu konkrētu priekšmetu mums būtu jāvirza tā prasība. Situācija tik tiešām rada ļoti daudz mulsuma un satraukuma sakarā ar to, ka minētajā naftas vadā, iespējams, vairāk nekā arī nav. Līdz ar to šajā situācijā... manā skatījumā, godājamie deputāti, ja mēs pieprasījuma izskatīšanas laikā nesaņēmām skaidras atbildes... Pārstāvis no valdības... deleģētais valdības pārstāvis norādīja, ka nekādas tiesībsargājošās iestādes minētā jautājuma atrisināšanai nav, teiksim tā, reaģējušas, nekādu atzinumu nav. Formāli tika norādīts, ka ierēdņi paši, nebūdami tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, konstatē, ka, redz, vienam otram ir iestājies noilgums, cits ir miris, trešais vairs nestrādā tajā valsts pārvaldē... Godājamā tiesiskuma koalīcija, man tik tiešām ir nozīmīgs jautājums attiecībā uz tik būtiska, tik nozīmīga aktīva atsavināšanu: kāpēc šajā situācijā valsts kaut ko nogaida? Iespējams, ka tik tiešām strīda priekšmetā nekā nav, ka valsts faktiski ir apkrāpta, valstī tiek nozaudēti dokumenti. Mani interesē arī reakcija, atzinumi un viedokļi, kuri ir pieņemti valdības sēdēs attiecībā uz regulējuma pilnveidošanu, uz atbildīgo sodīšanu. Bet kur tas viss ir? Nekā nav. Un kā šajā gadījumā mēs varam runāt par to, ka mēs ievērojam tiesiskumu? Godājamie deputāti! Es lūdzu minēto pieprasījumu atbalstīt pēc būtības, nevērtēt, kas ir vainīgs, kas nav vainīgs, bet vērsties ar konkrētu prasību, lai izvērtētu šos jautājumus, lai mēs saņemtu skaidras un saprotamas atbildes, kāpēc valsts tā rīkojas. Kāpēc? Atbilde šobrīd vēl nav saņemta. Paldies.".
- 2012_01_12-seq39 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_01_12-seq38 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”, uzklausīja uzaicinātos nozaru ekspertus, iepazinās ar valdības rīcību un nekonstatēja šeit valdības bezdarbības pazīmes, un noraidīja šo pieprasījumu.".
- 2012_01_12-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 43, atturas - 10. Pieprasījums nav atbalstīts. Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, vēlos jūs informēt, ka zālē atrodas mūsu tikko apstiprinātais... amatā apstiprinātais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, un es aicinu deputāti Jeļenu Lazarevu mūsu visu vārdā sveikt Kristapu Zakuli ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā, un es tiešām aicinu Zakuļa kungu strādāt tā, lai tiktu atjaunota ne tikai uzticība banku sistēmai, bet arī uzticība valstij, jo, kā saprotam, ar to cilvēki zināmā mērā saista arī uzticību valstij. Paldies. (Aplausi.) Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums - deputātu Elksniņa, Agešina, Zariņa, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2012_01_12-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar cieņu izturoties pret informāciju, kas tapa pieejama, runātājiem izsakot savus argumentus, vēlos informēt par komisijas viedokli, ka attiecīgu Ministru kabineta noteikumu neesamība vēl nav iemesls, kā dēļ netiek sniegta palīdzība attiecīgajos mūsu apspriestajos dzīvokļu jautājumos. Attiecīgās palīdzības sniegšanas priekšnoteikums ir valsts budžetā paredzētie līdzekļi, nevis attiecīgo noteikumu esamība vai neesamība. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Kā tas iespējams?! Ko tu stāsti?!”) Cienījamajai opozīcijai vēlos arī sniegt sekojošu informāciju, kas varētu būt nākošo pieprasījumu pamatā, - ka no valsts budžeta netiek - krīzes apstākļos netiek! - finansētas arī citas programmas, tādas kā mērķdotācijas pašvaldībām dzīvojamo māju būvniecībai, dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu iemītniekiem, galvojumu došanai dzīvojamo telpu iegādei vai būvniecībai. Tāpēc komisijas vārdā aicinu runāt nevis par juridiskām kaut kādām finesēm, bet par lietas būtību, tātad par līdzekļu neesamību valsts budžetā noteikto programmu īstenošanai. Aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.".
- 2012_01_12-seq34 spokenText "Godājamie kolēģi! Es varbūt kā papildinājumu tad... Zaļo un Zemnieku savienība arī Pieprasījumu komisijā atbalstīja minēto pieprasījumu. Tas ir viens attiecībā uz Cilinska kunga šaubām. Bet būtību es varbūt raksturošu ar vienu piemēru. Mums trūkst līdzekļu, lai uzturētu ieslodzījuma vietas. Laidīsim ārā noziedzniekus! Kāpēc? Paņemsim, nopērsim varbūt kaut kur uz ielas viņus vai kā savādāk izrīkosimies... Bet priekš kam! Tas ir klasisks piemērs attiecībā uz to, kā finanses tiek saistītas ar normu prasību izpildes ignorēšanu. Līdz ar to tik tiešām... nu, balsojums parādīs, kas ir kas šajā situācijā.".
- 2012_01_12-seq32 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es tomēr arī uzskatu, ka šī valdība ir jauna valdība un ka tā nav pilnā mērā atbildīga par visām neizpildēm, kuras ir gājušas gadiem ilgi. Tas ir tas iemesls, kāpēc es tomēr, neskatoties uz to, ka es atzīstu šo problēmu, ko es teicu iepriekšējā reizē... kāpēc es tomēr atturēšos balsot „par” šo pieprasījumu, bet katrā gadījumā man būs ļoti interesanti, ja „zaļie” un „zemnieki” atbalstīs šo pieprasījumu, kuru valdīšanas laikā liela daļa no šīm neizpildēm ir radusies. Paldies.".
- 2012_01_12-seq30 spokenText "Vispirms es vēlētos uzteikt savu kolēģi Eināru Cilinski par drosmi atzīt kļūdu. Un es ceru, ka arī pārējiem kolēģiem būs vismaz tikpat drosmes, lai to atzītu. Un es piekrītu arī kolēģim par to, ka šodien diskutēt par jautājumu, kā vajadzēja rīkoties valstij, kā viņiem vajadzētu palīdzēt, ir ļoti sarežģīti un varbūt arī nevietā. Jo iemesls ir ļoti vienkāršs - tāpēc ka nav izstrādāti šie noteikumi, kur valsts noteiktu, kādā veidā un kad ir sniedzama šī palīdzība. Un tieši par to šodien ir šis pieprasījums. Šis pieprasījums nav par to, kā mēs dalīsim naudu. Šis pieprasījums ir par to, kā šinī valstī tiek ievērots tiesiskums un kāpēc netiek pildīts likums, un kāpēc šī likuma neizpildes rezultātā tad ir radusies šī situācija, par kuru mēs tagad diskutējam. Kāpēc mēs nezinām, vai sniegt palīdzību vai nesniegt palīdzību un kādā veidā šī palīdzība būtu sniedzama? Šis balsojums būs simptomātisks, un tas varētu būt kā zīme visai sabiedrībai, ko tad darīt ar likumu. Jo, ja likumu var neievērot pašā augstākajā līmenī, tad jau tas nozīmē, ka tas būs signāls arī visai tautai, ka mēs tieši tāpatās varam attiekties pret likuma ievērošanu. Tā ka es ceru, ka šodien tiesiskuma koalīcija nobalsos saskaņā ar tiesiskuma principiem un pierādīs, ka tā ir tiesiskuma koalīcija, nevis dubultiesiskuma koalīcija, kur ir dubulti standarti: vieni - priekš tautas, otri - priekš savējiem. Paldies.".
- 2012_01_12-seq28 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Stāsts ir par to, ka, klausoties šīs debates, mani pārņem tāda... nu, tāda kā mazliet sirreāla sajūta saistībā ar „Saskaņas Centra” argumentiem par to, kas ir pildīts, kas nav pildīts. Bet pēc būtības nu tiešām jūs īsti nevēlaties to jautājumu pa īstam palīdzēt atrisināt, jo tad, kad bija budžeta plānošanas laiks, mēs šeit runājām, teiksim, par to... (Troksnis zālē.) Ir 20 miljoni latu nepieciešami tam. Ir visādas vīzijas, ko tad darīt, no kurienes ņemt, un tā tālāk. Es tiešām ceru, ka jūs palīdzēsiet atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumu, kurš mums noteikti palīdzēs ilgtermiņā risināt jautājumus, kas ir saistīti... (Troksnis zālē.) ar valsts ekonomiskās sistēmas stabilitāti. Šādā situācijā mums noteikti būs pietiekami daudz resursu, jo, izvērtējot jautājumus par to, kam kurā brīdī, teiksim, krīzes gados, piešķirtos līdzekļus neiztērēt, tos uzkrāt un tajā brīdī, kad ir nepieciešams, tos arī saprātīgi izlietot... Tanī brīdī jūs faktiski neko neierosinājāt. Šeit notiek tādas nu... Es šeit Elksniņa kunga virzienā skatos... teiksim, faktiski runa ir par lieliem finanšu līdzekļiem, bet mēs runājam par kaut kādu pilnīgi citu lietu. Tas ir tas, ko es gribēju teikt. Paldies.".
- 2012_01_12-seq27 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Jāni!” Dep. I.Zariņš: „Lai viņš atzīst kļūdas!”)".
- 2012_01_12-seq26 spokenText "Bet, kad runa ir par to, ka koalīcija un valdība nepilda likumu, tad jūs esat apbrīnojami vienoti, un tas man atgādina pilnīgi citas attiecības. Tā ka, kolēģi, es aicinu jūs vienreiz būt godīgiem un atzīt, ka likums ir pārkāpts. Tas ir jūsu, parlamentāriešu, pienākums - to atzīt un par to nobalsot. Paldies.".
- 2012_01_12-seq25 spokenText "Vai tas ir jautājumā par likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”?".
- 2012_01_12-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūs joprojām saucat sevi par tiesiskuma koalīciju, kaut gan tagad retāk. Man tiešām ļoti interesanti klausīties, kā jūs izprotat tiesiskumu. Man vispār rodas iespaids, ka tiesisks ir tas, par ko jūs esat vienojušies. Ka tiesisks ir tas, ko par tiesisku uzskata koalīcija, un ka tas, ko ierosina opozīcija, pēc definīcijas nav tiesisks. Un šeit ir runa par ļoti konkrētām lietām. Te nav nekādas politikas. Un situācija ir absolūti skaidra: patiešām valdība nepilda likumu. Viss! Un nav ko te locīties! Un - gods kam gods! - ministrijas parlamentārais sekretārs tā arī nedarīja. Viņš teica atklāti - jā, mēs nepildām likumu. Tāpēc, ka likums bija pieņemts treknajos gados, tāpēc, ka mums nav naudas, tāpēc, ka mēs ierosinājām grozīt šo normu. Bet šobrīd norma taču ir spēkā! Vai patiešām jūs uzskatāt, ka tas, ka valdība uzskata, ka būtu neērti (naudas nav!) pildīt šo normu, - ka tas attaisno likuma nepildīšanu? Sīkumos parādās arī būtība, un, godīgi sakot, arī lielos kaut kādos darbos jūs uzvedīsieties tāpat un uzvedaties faktiski tāpat. Un tas... nu, nedomājiet, ka tas nav redzams! Nedomājiet, ka ar jūsu „smadzeņu skalošanas” mašīnu jūs varēsiet pārliecināt visus cilvēkus, ka, nē, tas ir sīkums... ka mēs rīkojamies tiesiski! (No zāles dep. R.Ražuks: „Nav par tēmu!”) Tas beigsies diezgan ātri. Tātad esiet vīrišķīgi! Esiet godīgi vienu reizi! Jo, redziet, patiešām, man... tas ir apbrīnojami, kā izpaužas jūsu koalīcijas vienotība. Mēs tikko dzirdējām, ka koalīcija nespēj vienoties par kandidātu ļoti nopietnam amatam (No zāles dep. O.Ē.Kalniņa un dep. A.Buiķa starpsaucieni.), un mēs bijām spiesti klausīties kašķus - koalīcijas partiju kašķus! - parlamentā, kas būtībā ir aizvainojoši. Jūs varētu, Dombrovska kungs un Reira kungs, atrast citu vietu, kur skaidrot savas attiecības starp partijām. Bet jūs uzskatāt, ka tas ir pilnīgi iespējams. Bet...".
- 2012_01_12-seq22 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Varbūt minēto situāciju es raksturošu diezgan vēsturiski. Viens no Platona darbiem „Dialogi” - lielā mērā apjomīgs... Un tur ir atspoguļota ļoti viena jauka diskusija, kura ir ar nosaukumu „Kritons”. Minētās diskusijas laikā Kritons ar Platonu runā par ļoti interesantu tēmu - par to, ka... ar Sokrātu... par to, ka Sokrātam tiek piespriests nāves sods. Kritons viņam piedāvā mukt projām no valsts, rada visas iespējas tam... Bet Sokrāts atbild: „Piedodiet, es esmu notiesāts saskaņā ar likumu, man šis likums ir jāizpilda, un, neskatoties uz to, ka likums ir bargs, tas tomēr ir likums.” (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par tematu!”) Tā arī radās tēze: „Dura lex, sed lex!” - par to, ka ir bargs likums (Zālē smiekli, starpsaucieni: „Leksuss ir Leksuss!”), bet dura lex, sed lex. Likums ir jāpilda. Šajā gadījumā es vēlētos minēt to, ka mūsu valstī ir milzīgs cieņas trūkums pret likumu. Mūsu nacionālais trūkums ir... tas tik tiešām ir mūsu nacionālais trūkums... Likums ir likums, bet draudzība ir draudzība. Un šajā gadījumā attiecības starp valsti, starp Saeimu un valdību ir... nav... ir attiecības nevis kā starp likumu un likumu, bet kā draudzību un draudzību. Jo šajā situācijā tas, ko Pieprasījumu komisija ir saņēmusi attiecībā uz Ministru kabineta neizpildītajiem aktiem, uz neizpildītām prasībām, kuras ir deleģējusi Saeima... Tā parādība nav normāla - šo neizpildīto uzdevumu ir pāri par 150. Viss minētais attaisnojums tiek balstīts uz Ministru kabineta kārtības ruļļa 236.punktā noteikto par to, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevumu izpildes termiņu, pat neskatoties uz to, ka Saeima var pieņemt likumu, un arī tas nav jāpilda. Līdz ar to, godājamie deputāti, it īpaši tie, kuri ietilpst tiesiskuma koalīcijā un kuri lielā mērā ir saistīti ar zinātni, šajā gadījumā es vēlētos panākt skaidru jūsu attieksmi attiecībā uz tiesiskumu, par kuru jūs tik cītīgi uzstājaties. Jo tas tiesiskums, kurš ir pašreiz, tas tiesiskums, ko jūs deklarējat, proklamējat un visiem cenšaties iepotēt, lielā mērā nav atbilstošs tiem reālajiem darbiem, kādus jūs attiecīgi arī veicat. Sengrieķu domātāji šajā situācijā ir bijuši likuma prasībām daudz atbilstošāki... viņu rīcība bija atbilstošāka nekā tas, par ko jūs pašreiz runājat. Šajā gadījumā es domāju, ka pieprasījums Ministru prezidentam ir atbalstāms. Tik tiešām ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams skaidrojums, kāpēc mūsu valstī attiecības starp parlamentu un varu laikā, kad lielākā daļa no parlamenta stutē valdību, ir attiecības nevis starp likumdevēju un izpildvaru, bet attiecības starp draugu un draugu. Kāda būs tagad šajā situācijā jūsu attieksme? Cik lielā mērā jūs piesegsiet tās neizdarības, kuras notiek? Tas nav viens gadījums. To ir tik tiešām pāri par 150. Vai jūs aizvērsiet acis, ka tā nav bijis? Ka tas tā nenotiek? Līdz ar to, godājamie deputāti, es vēlos, lai jūs atbalstītu minēto pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Pieprasījumu komisijas vairākums, kuru arī stutē tie paši koalīcijas partneri lielā mērā... Es gribu, lai tiktu panākts taisnīgs rezultāts. Paldies.".
- 2012_01_12-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti bija noklausīties divus parlamentāros sekretārus: viens parlamentārais sekretārs atzina, ka tiešām ir problēma, bet otrs parlamentārais sekretārs, kura problēma šodien tika skarta i pieprasījumā, i debatēs, atzina, ka, lūk, bija tik labi gadi un mēs paredzējām vienu... taču situācija mainījās, tad kāpēc jāpilda tas, kas bija pieņemts citos gados... Tagad būs eirozonas krīze vai tā jau notiek... Varbūt mēs nepildīsim tos likumus, ko mēs pieņemam šodien, skatoties rītdienā? Man šķiet, ka šī pozīcija, nu, maigi izsakoties, ir nepārliecinoša. Es domāju, ka šeit galvenais jautājums ir viens: vai mēs tiešām runājam par tiesiskumu? Un tas nozīmē, ka tiesiskums attiecas uz visiem - ne tikai uz vienas daļas iedzīvotājiem, bet arī uz Ministru kabinetu... ka bija likums jāpilda pirmām kārtām Ministru kabinetam un jārāda piemērs šinī te... Vai ne? Vienkāršs, elementārs jautājums! Ja prasības mainās, jāmaina likuma normas. Ja nevar izpildīt to likuma prasību, ir jāgriežas parlamentā, kas, starp citu, ne pats ir izstrādājis šo priekšlikumu un šo piedāvājumu, bet tas bija akcepts tam, ko izstrādāja Ministru kabinets. Man šķiet, ka šeit tā pieeja... pieejai ir jābūt konsekventai un tiešām ir jāaizstāv tiesiskums visos līmeņos, sākot ar Ministru kabinetu. Paldies.".
- 2012_01_12-seq18 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šeit ir divi jautājumi. Par pirmo. Proti, par to, vai Saeimas dotos uzdevumus Ministru kabinets var nepildīt bez Saeimas akcepta un termiņa pagarinājuma. Es domāju, ka šajā ziņā mums ir jāatzīst, ka opozīcija ir darījusi savu darbu un ir aizrādījusi pamatoti (Dep. I.Zariņš aplaudē.), un es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots. Tas prasīs varbūt vēl pāris mēnešu, kamēr pilnībā visas šīs problēmas tiks novērstas, jo daži noteikumi vēl nav izstrādāti, bet es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots, un par to faktiski arī... gribu arī pateikt paldies opozīcijai, un tas bija pamatoti. Otrs jautājums: cik lielā mērā valstij būtu šādā gadījumā jāpalīdz un vai tas būtu pilnībā jāsedz no valsts līdzekļiem? Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Redziet, kādu laiku atpakaļ Vides ministrijas darbiniecei nodega privātmāja, un arī darbinieki ministrijā sameta savu naudu, lai palīdzētu, un tanī gadījumā nevienam neienāca prātā, ka tas pilnā mērā būtu valsts uzdevums - šo māju atjaunot un uzcelt, jo tomēr ir īpašnieks, kurš atbild par savu īpašumu, un ir apdrošināšanas sistēma, kas tomēr šādos gadījumos to skādi sedz. Un tas, kas ir jādara, - ir cilvēki tomēr jāmudina apdrošināt savu īpašumu. Protams, ja tā nelaime ir notikusi un cilvēkiem nav kur dzīvot, tad zināma palīdzība ir jāsniedz, un tas arī šinī gadījumā tika izdarīts. Bet vai pilnā mērā tas ir valsts un pilnā mērā pašvaldības uzdevums to izdarīt un nemaz tas nav šā īpašnieka jautājums? Nu, par to es gribētu krietni padiskutēt, jo, manuprāt, gluži tā tas nav. Un tāpēc es domāju, ka attiecībā uz finansējumu šajā konkrētajā gadījumā valdība ir savu darbu izdarījusi un... Nu, protams, gribētos vienmēr, lai tas būtu vairāk, bet šis pārmetums, manuprāt, nav vietā. Paldies par uzmanību.".
- 2012_01_12-seq16 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat mēs dzirdējām ļoti klasisku ierēdņa atbildi uz jautājumiem, kur būtu jāatbild pēc būtības. Ar to pašu mēs saskārāmies arī Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, kad mēs uz to uzaicinājām arī attiecīgos ierēdņus... kaut gan mēs aicinājām tieši Ministru prezidentu. Būtu naivi domāt, ka pāris mēnešu laikā ekonomikas ministrs ir spējīgs saprast visu to darba apjomu, kas viņam būtu jādara. Bet ieradās tie, kas ieradās. Un ko tad mēs saņēmām pretī, kādas atbildes? No sākuma par to jautājumu, kuram pieskārās Ražuka kungs. Kā tad reāli tiek sniegta palīdzība konkrēti šajā te Mālpils gadījumā? No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība ir piešķīrusi 10 tūkstošus latu, kaut gan māja praktiski ir sabrukusi. Tā arī ir visa palīdzība! Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs uzņēmās pilnu atbildību, ka viņš ir kompetents atbildēt uz visiem, absolūti visiem, jautājumiem, kas skar arī Ministru prezidenta kompetenci. Šajā gadījumā es domāju, ka viņš ļoti, ļoti pārsteidzās. Viņš nevar atbildēt par to, kas netika izdarīts pirms... tajā periodā, kad viņš neieņēma šo amatu. Ja mēs uzskatām, ka 10 tūkstoši latu ir pilnīgi pietiekoši, lai atjaunotu vai sniegtu palīdzību cilvēkiem... lai atjaunotu šo daudzdzīvokļu māju... Nu, atvainojiet, tad paņemiet 10 tūkstošus, nopērciet kaut kur sev dzīvokli vai māju par 10 tūkstošiem! Es uz jums paskatīšos, kā to ir iespējams izdarīt. Un visi ierēdņi ļoti normāli uztver to faktu, ka cilvēki ir spiesti nakšņot un dzīvot pussabrukušā graustā un ka nekas nav jādara. Un pie tam ierēdņi uzskata, ka tā ir normāla parādība - nepildīt pieņemtos likumus, aizbildinoties ar to, ka budžetā nav naudas. Ja jau likumdevējs ir pieņēmis kaut kādas normas, tad acīmredzot arī likumdevējam jādod iespēja meklēt šos naudas līdzekļus, bet, ja attiecīgās nozares ministrija nevēršas pie parlamenta, ka tādi naudas līdzekļi ir nepieciešami, tad, dabiski, neviens tos arī nepiešķirs. Nākošais. Ko tad mēs konstatējām šajā komisijas sēdē? Izrādās... Uz mūsu deputātu naivo jautājumu, cik tad normatīvo aktu netiek pildīti vai, pareizāk sakot, cik Ministru kabineta noteikumu nav pieņemti... Izrādās, uz šo brīdi ir vairāk nekā simt piecdesmit Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem saskaņā ar likumu, bet tas nav izdarīts. Nākošais jautājums. Cik tad ir akūtu un ļoti svarīgu Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem? To ir gandrīz nepilni četrdesmit, kuri arī nav pieņemti. Kolēģi, kā tad mums strādā valdība un uz kurieni tad mēs ejam? Priekš kā mēs vispār pieņemam kaut kādus likumus šajā parlamentā vai nākošajā parlamentā, vai iepriekšējos, ja valdības ierēdņi tos nepilda? Es uzskatu, ka tā norma, kura ir iestrādāta šobrīd Ministru kabineta iekārtas likumā, ir jāmaina, ka Ministru prezidentam nav tiesību tomēr pārcelt noteiktos, likumdevēja noteiktos, termiņus. Un, ja ir nepieciešams pagarināt kādu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, tādā gadījumā attiecīgi valdībai ir jāvēršas pie parlamenta un šie termiņi būtu jāpagarina. Bet šajā konkrētajā gadījumā tā ir absolūta nekompetence no attiecīgo ierēdņu puses (šajā konkrētajā gadījumā - no Ekonomikas ministrijas ierēdņu puses), tā ir absolūta nekompetence no valdības puses, ka netiek risināti aktuāli, svarīgi jautājumi. Mēs varam atrast naudas līdzekļus pabalstu izsniegšanai ministriem, aizejošiem deputātiem, kas ir mērāmi desmitiem... vairāku desmitu vai simts tūkstošu latu apmērā, bet, lai palīdzētu tik tiešām problēmu risināšanā, kur notikusi traģēdija, nez kāpēc mēs naudas līdzekļus nevaram atrast. Uz kurieni tad mēs ejam, cienījamie kolēģi? Paldies.".
- 2012_01_12-seq14 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien. Vispirms gribu novēlēt jums laimīgu Jauno gadu! Lai ražīgs un notikumiem bagāts šis gads! (No zāles: „Paldies!”) Pēc būtības šeit ir tikai viens jautājums - vai tiek pildītas šajā likuma pantā ietvertās normas vai ne? Ko tad īsti paredz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.2 pants? Tas paredz valsts pienākumu sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem: par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai, dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai; tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas; energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā. Šie likuma grozījumi tika izstrādāti 2007.gadā, tā saucamajos treknajos gados, kad bija pilnīgi cita izpratne par to, kas valstij ir jāfinansē un kas - nav. Tāpat bija pilnīgi cita budžeta situācija. Un ir svarīgi atzīmēt to, ka pat tad netika atrasti budžeta līdzekļi šiem mērķiem, tomēr par spīti tam šajā pantā ietvertās normas tika pildītas pēc būtības, taču no citiem līdzekļiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „Nosauciet! Esiet tik laipns!”) Tā, piemēram, daudzdzīvokļu māju īpašnieki var pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem mājokļu siltināšanai, stihisku nelaimju vai katastrofu gadījumos tiek paredzēts... var saņemt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem. Savukārt tas, vai valstij par citu iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, naudu vispār būtu jāsedz zaudējums, piemēram, mājas īpašniekam, kurš, savu īpašumu neapsaimniekojot, to ir nolaidis līdz avārijas stāvoklim, ir stipri vien diskutabls jautājums. Tāpat Ekonomikas ministrija ir iecerējusi uzsākt kampaņu un aicināt īpašniekus domāt par savu mājokļu drošību, apdrošinot tos pret nelaimēm. Šāds risinājums lielākajā pasaules daļā tiek piekopts un lieliski strādā. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu, kas paredz šo normu svītrošanu no minētā likuma. Mēs visi labi zinām, kāds šobrīd ir mūsu budžeta stāvoklis. Priekšā mums stāv neziņa par to, kas tuvākajā laikā notiks eirozonā, un es baidos, ka uz šāda fona šim mērķim nav iespējams atrast finansējumu, kas būtu vairāk nekā 20 miljonu latu. Kā jau iepriekš minēju, svarīgākais ir tas, ka šā likuma pantā minētās funkcijas tiek pildītas, taču ar citiem līdzekļiem. Tādēļ var uzskatīt, ka Saeimas dotais uzdevums pēc būtības tiek pildīts. Paldies.".
- 2012_01_12-seq12 spokenText "Labdien, kolēģi! Es gribētu precizēt, jo pieprasījums nebija par palīdzības sniegšanu - tas bija iepriekšējais pieprasījums. Šī pieprasījuma būtība bija par to, kādēļ likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma izpilde netiek veikta tieši likuma sakarā - kāpēc netiek pildīts likums, nevis kāpēc netiek sniegta palīdzība. Un pieprasījuma būtība bija - ja kādam tas vēl joprojām nav bijis saprotams, es paskaidrošu! - noskaidrot, kā ir radusies situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto, tas ir, atliktu tā īstenošanu uz sev vien izvēlētu laiku. Tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Un, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums tika sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības. Tas ir, konkrēti šo piemēru. Tātad četras lietas, kuras tika lūgts noskaidrot. Pirmā. Tika jautāts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš valdības vadītāja amatu ieņem jau trešo reizi, kāpēc viņš kā valdības vadītājs periodā no 2009.gada 12.marta, kad viņš pirmo reizi ieņēma Ministru prezidenta amatu, līdz pat šodienai nenodrošināja likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēto uzdevumu izpildi. Tika noskaidrots, ka tik tiešām šis likums nav izpildīts. Kā atruna tika minēts tas: „Redziet, budžetā jau droši vien naudu neatradīs, tāpēc nav vērts!” Nu, diez vai Ministru prezidentam ir dotas tādas tiesības - to izlemt. Jo - būtība ir kāda? Ja tik tiešām ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ to nevar izdarīt, tad Ministru prezidenta pienākums būtu bijis ziņot par to Saeimai un teikt: „Lūk, redziet, šādu likuma normu mēs vienk��rši nevaram izpildīt. Vai jūs nevarētu lemt ko citu par to, izmainīt termiņus vai nosacījumus?” Tomēr šāds lūgums Saeimai netika izteikts. Un tāpēc tika uzdots otrais jautājums. Kāpēc viņš pieļāva Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildes atlikšanu uz tik ilgu laika periodu un negatavoja iespējamos grozījumus likumā, lai Saeima kā likumdevējs varētu izvērtēt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņa pamatotību, ja pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri nepieļāva Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā? Šāds lūgums netika iesniegts, tātad arī pēc šī jautājuma mēs noskaidrojām, ka ir pārkāpums. Atruna, ka Saeima ir pieņēmusi varbūt lēmumus, kurus nevar izpildīt, šeit nestrādā. Jo viņam šinī gadījumā vajadzēja ziņot Saeimai par to, ka Saeima ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tas atkal netika izdarīts. Trešais jautājums, kas tika uzdots, - kāpēc jautājums par uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, nevis Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā? Arī šeit Valsts kanceleja atzina: „Jā, šis jautājums netika skatīts Ministru kabineta kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā un lēmums netika pieņemts Ministru kabineta sēdē.” Arī šeit ir pārkāpums. Šoreiz pārkāpts tika Kārtības rullis. Ceturtā lieta. Kā viņš kā amatpersona, kura kā pirmā parakstījusi Ministru kabineta kārtības rulli, skaidro šā ruļļa noteikto normu, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu? Vai Ministru kabineta kārtības rullis dod tiesības Ministru prezidentam neievērot likumā noteikto? Mēs noskaidrojām, ka nedod. Taču, neskatoties uz to, šie termiņi tika pārkāpti. Un tad Valsts kancelejai tika uzdots tiešs jautājums, uz kuru tika saņemta tieša atbilde. Valsts kanceleja pateica: „Jā, likums šinī gadījumā ir pārkāpts.” Un ko izdara Pieprasījumu komisija? Pieprasījumu komisija nobalso, ka viss kārtībā. Un tad jautājums ir - kas tad ir ar tiesiskumu mūsu valstī tādā gadījumā? Mums patīk runāt par divu ātrumu Eiropu. Izskatās, ka mums būs jāsāk runāt arī par divu tiesiskumu Latviju. Ka ir viens tiesiskums priekš tautas un otrs tiesiskums - priekš savējiem. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, šodien pierādiet to ar savu balsojumu! Paldies.".
- 2012_01_12-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu jautājumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piedaloties nozares ekspertiem un izanalizējot esošās finansiālās iespējas. Pamatojoties uz to, ka daļēji jautājums tiek risināts un pārējā izpilde pašreiz nav reāla budžeta ierobežotās finansēšanas apstākļos, komisija šo pieprasījumu noraidīja.".
- 2012_01_12-seq9 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 17. Lēmums pieņemts. Jā, Zakuļa kunga nav zālē, bet nu... (Aplausi.) Vēlam viņam veiksmes, jo tas darbs un tie pienākumi ir tiešām ļoti grūti un atbildīgi. Turpinām Saeimas 12.janvāra sēdi. Nākamā sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Tātad nākamais jautājums - deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”. Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2012_01_12-seq8 spokenText "Kolēģi, šī kandidatūra parādījās 27.decembrī... tātad iesniegums bija. Atgādināšu, ka 8.decembrī mēs esam atbrīvojuši iepriekšējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju no amata, bet jau no 1.decembra mums ir zināma politiska informācija par to, ka nebūs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja. Kolēģi! Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru ļoti rūpīgi, nopietni meklēja kandidātu šim amatam - ne pārāk veiksmīgi sākumposmā. Vēl gribētu piebilst to, ka tātad šodien ir 12. datums, jau bija iespēja 15 dienas strādāt ar šiem kandidātiem. Piemēram, frakcija „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” jau pagājušonedēļ tikās ar kandidātu, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks... starplaiks starp sesijām. Kolēģi! Ir divas tiesvedības: viena tiesvedība par noziedzīgo nodarījumu, kur tiek turētas aizdomās bankas amatpersonas, un ir maksātnespējas lieta. Komisijai ir vajadzīga vadība, komisijai ir vajadzīgs vadītājs. Un tāpēc nav skaidrs vispār, kāpēc varētu būt šādi iebildumi, ja principā mēs iebilstam vai piekrītam, bet vēl neesam paspējuši izskatīt. Jautājumu par ostu realizāciju jūs paspējāt izskatīt, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks, bet jautājumu par amatpersonu, kas nav politiska amatpersona, jautājumu par amatpersonu, kas ir Latvijas Bankas virzīta amatpersona, jūs nepaspējāt izskatīt. Un praktiski FKTK darbība ir atkarīga... Ļoti svarīgi... Cilvēki gaida... cilvēki, kas nav dabūjuši savus ieguldījumus virs 70 tūkstošiem, pašvaldības gaida no mums šo lēmumu, ātrāk gaida šo lēmumu, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu normāli strādāt ar normālu vadītāju. „Nevienam nav iebildumu, bet šodien mēs nebalsosim!” Tad ir jāatklāj īstie iemesli, kāpēc jūs negribat balsot šodien. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2012_01_12-seq6 spokenText "Nu, galvenais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka mēs esam drusciņ pārsteigti par šādu rīcību. Es domāju, ka pēdējo dažu gadu laikā mēs visi esam redzējuši, ka finanšu sektors ir pietiekami svarīgs tautsaimniecībai. Mums bija visāda pieredze ar dažādām bankām, mēs esam redzējuši, cik lielu cenu par to mēs, visi nodokļu maksātāji, varam samaksāt un cik svarīga ir FKTK loma. Līdz ar to mēs vakardien diezgan skaidri nokomunicējām mūsu koalīcijas partnerim, ka mums nepietika laika, lai pietiekami izdiskutētu Zakuļa kunga kandidatūru. Mēs nedomājam - un mēs ceram, ka mēs neesam vienīgie -, ka sasteigti lēmumi ir nepieciešami un vienmēr labi lēmumi. Un mēs esam pārsteigti par to, kas te tagad notiek. Ka, neskatoties uz to, ka mēs palūdzām vēl papildu laiku - un runa nebija par to, ka mēs lūdzam daudz laika (mums nākamā frakcijas sēde būtu pirmdien), - ka tomēr šis jautājums tiek forsēts uz priekšu. Un tas rada noteiktu izbrīnu. Kāpēc ir tik svarīgi... kāpēc tik svarīgu lēmumu vajag pieņemt tik sasteigtā kārtā? Tātad, ņemot vērā to, ka šis ir aizklāts balsojums, un to, ka kopumā mūsu frakcija tomēr nosliecas par labu Zakuļa kungam (nu, neskatoties tomēr uz tādām lietām kā diezgan acīm redzams pieredzes trūkums banku sektorā), es tomēr aicināšu savas frakcijas deputātus atbalstīt tagad Zakuļa kunga kandidatūru, bet es gribu uzsvērt, ka tomēr lielā mērā šī atbildība gulstas uz Latvijas... atbildība par to, kas notiks nākamo gadu laikā, gulstas uz to partiju pleciem, kuras virza tomēr šo kandidatūru. Un vēlreiz es gribu uzsvērt, ka es nedomāju, ka sasteigti lēmumi ir vienmēr labi lēmumi. Un es tomēr aicinu nākotnē nu varbūt pievērst vairāk uzmanības un laika diskusijām un kandidātu izvērtēšanai. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_01_12-seq5 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
- 2012_01_12-seq4 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta iesniegumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Šo iesniegumu mēs saņēmām 27.decembrī. Komisija saņēma pagājušajā nedēļā un izskatīja divās sēdēs šos dokumentus un sagatavoja lēmuma projektu par Zakuļa kunga iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Šī kandidatūra tika apspriesta visās frakcijas sēdēs, tātad divas reizes skatījām arī komisijas sēdes laikā un nolēmām virzīt šo kandidatūru apstiprināšanai. Ir sagatavots attiecīgs lēmuma projekts, un lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.".
- 2012_01_12-seq3 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 12.janvārī. Neapmaksātais atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 9.janvāra līdz 13.janvārim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_01_12-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Es lūgtu, lai atbildīgā komisija būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ņemot vērā Juridiskās komisijas pārslodzi.".
- 2012_01_12-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 12.janvāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamām izmaiņām 12.janvāra sēdes darba kārtībā. Tātad deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Zatlers, Ražuks, Eņģelis, Demiters un citi ir lūguši izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Ražuka, Eņģeļa un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas un Klauža pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Tātad pieprasījums tiek iekļauts darba kārtībā. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut aiz sadaļas „Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei!".
- 2011_12_22_a-seq15 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Taču, tā kā mums ir izsludināta kārtējā sēde, mēs varam darbu tūlīt turpināt un uzsākt 22.decembra kārtējo Saeimas sēdi. ".
- 2011_12_22_a-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski šajā ārkārtas sēdē nav reģistrējušies šādi deputāti: Valērijs Agešins (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kauns! Kauns!”), Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Irina Cvetkova, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dūklavs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksandrs Jakimovs, Viktors Jakovļevs, Nikolajs Kabanovs, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Janīna Kursīte-Pakule... nav klāt, Jeļena Lazareva, Igors Meļņikovs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Vladimirs Reskājs, Ivans Ribakovs, Dmitrijs Rodionovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Aleksandrs Sakovskis, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Juris Viļums, Ivars Zariņš, Valdis Zatlers, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Neviens no šiem acīmredzot nav zālē. Paldies.".
- 2011_12_22_a-seq13 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi ārkārtas sēdes jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_12_22_a-seq12 spokenText "Kolēģi! Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, šodien balsojam „pret” iesniegtajiem grozījumiem Satversmē, kuri paredzēja krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu. Mēs viennozīmīgi uzskatām, ka valsts valodas jautājumos nekādi kompromisi nav iespējami un jebkura piekāpšanās apdraud gan latviešu valodu, gan mūsu valstiskumu. To ļoti labi apzinājās arī mūsu Satversmes tēvi jau 1918.gadā, valsts valodas statusu ieliekot pirmās brīvvalsts pamatos. Vēsture parādīja, cik ātri situācija var mainīties, un to nedrīkst aizmirst. Kaut arī pašlaik Latvijas Republikas Satversmē valsts valodas statuss ir nostiprināts pietiekami, Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava atbalstīt arī vēl lielāku tās konstitucionālo aizsardzību. Apzinoties to, ka valodas jautājumā viedokļi daļā sabiedrības ir atšķirīgi, Zaļo un Zemnieku savienība tomēr uzskata, ka konstruktīvs dialogs tajā ir panākams nevis ar Satversmes maiņu, bet gan ar saprātīgu integrācijas politiku. Par nacionālo identitāti un piederību jādomā ir ikdienā, nevis kampaņveidīgi. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka referenduma ignorēšana nav pareiza, tāpēc mēs visus valsts iedzīvotājus aicinām piedalīties un balsot „pret” krievu valodu kā otro valsts valodu. Šajā referendumā latviešu valodai ir jāuzvar tik pārliecinoši, lai to sadzirdētu visā pasaulē. Tieši tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība saka: „Viens miljons balsu savas valodas un nacionālās pašcieņas atbalstam būs vislabākā atbilde tam, kādu mēs redzam Latvijas nākotni!” (Aplausi.)".
- 2011_12_22_a-seq11 spokenText "Paldies. Vārds motivācijai Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā Augustam Brigmanim.".
- 2011_12_22_a-seq10 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atbilstīgi Latvijas Republikas Satversmes 78.pantam Saeimas izlemšanai šodien tiek nodots 187 tūkstošu 378 balsstiestiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosināts Satversmes grozījumu projekts, kura mērķis ir piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāti iestājas par Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto Latvijas valsts pamatu – latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda sākotnēji nebija iestrādāta Latvijas Republikas Satversmes normu tekstā. Satversmes 4.pants stājās spēkā šajā, esošajā, redakcijā 1998.gadā, taču tas nebūt nenozīmē, ka tika pieļauta divu vai vairāku valsts valodu pastāvēšana Latvijas valstī. Gluži pretēji! Satversmes tēviem latviešu valodas Latvijā kā nacionālas Eiropas valsts valodas vērtība bija pašsaprotama. Latvijas Republika ir dibināta kā nacionāla valsts, un to veidojuši latvieši un Latvijā dzīvojošās mazākumtautības plecu pie pleca. Arī Latvijas valstiskums tika atjaunots, latviešiem un mazākumtautībām kopā iestājoties par demokrātiskas valsts vērtībām un padomju režīma sagraušanu. Un tieši latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī mazākumtautībām, kas jau 20.gadsimta 20.–30.gados Latvijā bija ceturtā daļa no iedzīvotājiem, ir ielikta valsts dibināšanas šūpulī kā kodols, kam jāsaliedē sabiedrība un jāveicina kopība, saprašanās citam ar citu. Tā mūs visus šogad valsts svētkos 18.novembrī uzrunāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: „Jā, pagātne ir devusi daudz iemeslu sarūgtinājumam, taču nākotne prasa izlīdzināšanos un kopīgu darbu Latvijas labā. Tas ir ierakstīts valsts integrācijas programmās, bet, lai to sasniegtu, ir jāsaprot līdz prāta un sirds dziļumiem, ka patriotisms nav ienīst un atgrūst cittautiešus, bet darīt to, kas kalpo tautas nākotnei, vai vismaz netraucēt to darīt citiem. Latvijā ir vajadzīgs izlīgums un kopīgs darbs tādas valsts labā, kur latviešu valoda, kultūra un pati tauta ir drošībā un ir mērķos vienota ar citu tautību pilsoņiem.” Zatlera Reformu partijas frakcija šodien, kad Saeimas balsojumam ir nodots Satversmes grozījumu projekts, kuru iesnieguši 187 tūkstoši 378 vēlētāji, balsoja pret minēto grozījumu nodošanu Saeimas komisijām. Ar savu balsojumu „pret” mēs apliecinājām vienu no svarīgākajiem Zatlera Reformu partijas dibināšanas pamatprincipiem – visi ir mūsējie, kas godā un ciena latviešu valodu. Tādēļ arī, sargājot Latvijas valsts pamatlikumu, Satversmi, un godājot un cienot latviešu valodu, mēs aicinām visus neatkarīgi no dzimtās valodas katrā Latvijas ģimenē piedalīties sarīkojumā „Tautas nobalsošana” un iestāties par mūsu kopīgo Latvijas vērtību – par latviešu valodu un paust tai savu cieņu un godāt to. Mums ir jāpārtrauc dalīt Latvijas pilsoņi pēc viņu etniskās izcelsmes – labajos un ne tik labajos, pareizajos un mazāk pareizajos. Nevaram vairs atļauties neveidot dialogu un krāt aizvainojumus sevī. Latvijas valsts izaugsme šajā globālo izaicinājumu pilnajā laikā ir mūsu visu kopīgs pienākums. Tādēļ šodien, neskatoties uz to, kāda ir bijusi katra Latvijas pilsoņa sākotnējā motivācija parakstīties par šiem piedāvātajiem Satversmes grozījumiem, Zatlera Reformu partija aicina ne vien latviešus, bet jo īpaši visu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvjus vienoties un nākt talkā mūsu kopīgajai izaugsmei mūsu kopīgajā Latvijas zemē, mūsu kopīgajā Latvijas tautā un mūsu Latvijas valstī ar vienu mūsu kopīgo – latviešu – valodu. (Aplausi.)".
- 2011_12_22_a-seq9 spokenText "Paldies Āboltiņas kundzei. Motivācijas nolasīšanai vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
- 2011_12_22_a-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas kā neatkarīgas valsts pamats. Latvija ir nacionāla valsts. Satversme nosaka valsts būtības pamatprincipus, un tie ir: Latvija ir neatkarīga un demokrātiska, tās teritorija ir nedalāma, un vara pieder tautai. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Priekšlikums par grozījumu iesniegts par normu, kura izteic, kas tieši ir Latvijas Republika. Līdztekus pārējiem Satversmes pamatprincipiem latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka mūsu valsts esības jēgu. Ja latviešu valoda vairs nebūtu vienīgā valsts valoda, Latvija kļūtu pavisam cita valsts, kuras pamatā būtu citi principi un citi priekšnoteikumi. Atbalstīt šādus grozījumus nozīmē piekrist būtiski jaunas un atšķirīgas valsts veidošanai. Pēc šodienas lēmuma nobalsošanas par grozījumiem Satversmē... lēmuma nobalsošana par grozījumiem Satversmē var notikt, tādēļ ikvienam, kas vēl spriež, vai nepieciešams tajā piedalīties, ir jāizlasa iesniegtie grozījumi un jāsaprot, ko šīs izmaiņas varētu nozīmēt ikviena pilsoņa dzīvē. Izmaiņas nozīmētu, ka ikvienam pilsonim, kurš grib būt līdzdalīgs savas Latvijas valsts pārvaldē, ir obligāti jāprot krievu valoda, jo grozījumi paredz, ka gan valsts, gan pašvaldību darbs notiktu gan latviski, gan krieviski. Tas radikāli mainītu kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sabiedrībā iesakņojušos tradīciju, ka jebkuras svešvalodas zināšanas (tajā skaitā jebkuras mazākumtautības valodas zināšanas) izglītotam pilsonim ir vēlamas, bet ne obligātas. Pasaulē nav citas valsts, kur iespējama latviešu valodas izaugsme. Ja atteiksimies no iedzīvotāju vairākuma valodas kā vienīgās valsts valodas un Latvijas Republikas jēgas, Latvijas nācija kā iznīcībai lemta būs jāieraksta tautas Sarkanās grāmatas bezcerīgajā nodaļā. Ikvienam Latvijā tam ir jābūt saprotamam. Mazākumtautību atšķirīgo identitāšu saglabāšana nav pretrunā ar mūsu valsts kopīgo pamatu. Grozot Satversmi valodas jautājumā, mēs grozītu mūsu valsts, mūsu Latvijas, vēsturi. Ikviens tautas priekšstāvis dod solījumu, kura tiesiskais saturs ir ar aktīvu rīcību stiprināt latviešu valodu, būt lojālam Satversmes pamatprincipiem, neveicot darbības to grozīšanai. VIENOTĪBAS deputāti nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatu, paust nelojalitāti konstitūcijas pamatiem un sašķelt Latvijas tautu, tādēļ VIENOTĪBA balsoja pret šiem grozījumiem. VIENOTĪBAS frakcija aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot „pret” – pret krievu valodu kā otru valsts valodu –, ikvienam piedaloties tautas nobalsošanā. Savukārt kā otra augstākā amatpersona es no šīs tribīnes varu zvērēt, ka, lai ko es darītu, lai ar ko es nodarbotos, es varu apsolīt, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda mūsu valstī, mūsu Latvijā. Lai Dievs svētī Latviju! (Aplausi.)".
- 2011_12_22_a-seq7 spokenText "Paldies Upenieka kungam! Tomēr aicinu no Saeimas tribīnes runāt valsts valodā. Vārds motivācijas nolasīšanai Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_12_22_a-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Es sākšu ar citātu no likumprojekta par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un aicinu ikvienu no jums ieklausīties un aizdomāties par to, vai jūs spētu teikt šādus vārdus: „Es, Jānis Upenieks, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būs uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu, tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas.” Un tagad arī otrā versija, kura, cerams, tāpat kā pirmā versija, kuru tikko nolasīju, no šīs tribīnes skan pirmo un pēdējo reizi: „ ?, ???? ????????, ??????? ? ????????? ???????? ??????, ????? ??????? ?????? ??????? ???? ?????? ??????, ????????? ?? ??????????? ? ??? ?????????, ??? ??????? ???? ??? ???????????? ???????????????? ?????. ” Nu, es šādu zvērestu nekad – nu nekad! – nevarētu dot un ceru, ka tas nebūs jādara arī nevienam no jums, jo Latvijā ir un būs tikai viena valsts valoda – latviešu. Jautājums ir vairāk nekā absurds, un diemžēl jāatzīst, ka mūsu kaimiņvalsts Igaunija kārtējo reizi ir mums solīti priekšā, jo tur bez jebkādas auklēšanās šāda jautājuma darba kārtībā vienkārši nav. Gan Igaunijas prezidents, gan sabiedrība nebaidoties var izteikt savu viedokli par krievu valodu, pilnībā izslēdzot, ka tā varētu kļūt par otru valsts valodu. Un jautājums par piedalīšanos vai par nepiedalīšanos referendumā vispār ir lieks. Ikvienam latvietim ir jāiet un jāpauž sava nostāja, balsojot „pret” krievu valodu kā otru valsts valodu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22_a-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiktu nodots visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 60, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī četru frakciju un deputātu četrus iesniegumus, kuros saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 144.panta otro daļu ir iesniegti lūgumi nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem pēc balsojuma par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” rezultātu paziņošanas. Tātad pirmais šādu iesniegumu ir iesniedzis Saeimas deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu, jums vārds!".
- 2011_12_22_a-seq4 spokenText "Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc tik emocionāli skaista notikuma, protams, ir ļoti grūti sakoncentrēties, lai runātu par lietu, bet es mēģināšu. Nacionālā apvienība, protams, aicina noraidīt grozījumus un nedot tos tālākai skatīšanai komisijās. Noraidījusi Saeima ir daudzus likumprojektus, arī dažādus Satversmes grozījumu piedāvājumus, taču šoreiz situācija ir īpaša. Faktiski tas ir spļāviens sejā tiem latviešiem, kas jau reiz ir piedzīvojuši divvalodību piecdesmit gadu garumā, bet bez iespējām nobalsot „pret”. Faktiski ar agresīvu, no ārzemēm finansētu kampaņu ir pieteikta atklāta cīņa pret Latvijas valstiskumu. Brīvā valodu konkurencē latviešu valoda nevar konkurēt ar krievu valodu, kurā runā simts reižu lielāks pasaules iedzīvotāju skaits. Oficiāla divvalodība nozīmētu faktisku atteikšanos no latviešu valodas kā Latvijas neatkarības pamata, un tā būtu Latvijas pārkrievošanas pabeigšana. Protams, divvalodības Latvijā nebūs. Tās nebūs nekad. Tas ir tas, kas šodien būtu jāpasaka visām valsts augstākajām amatpersonām. Latvijā vienmēr būs tikai viena oficiālā valoda, un tā ir latviešu valoda. Līdz ar to nav vairs runa par šā priekšlikuma saturisko jēgu, bet par to, ka lielai Latvijas iedzīvotāju daļai ir likts noticēt nekad neīstenojamai un ar Latvijas vārdu nesavietojamai idejai. Tā ir bīstama darbība, kas ir vērsta arī pret nacionālo drošību. Šī darbība ir finansēta no ārvalstīm un laika rāmī saskaņota ar citām līdzīgām kampaņām Ukrainā un Dienvidosetijā. Latvijā šo kampaņu īstenot palīdzēja vietējie aģenti, tajā skaitā no parlamentā plaši pārstāvētā „Saskaņas Centra”, arī no galvaspilsētas un citu pašvaldību vadītājiem. Latvijas valsts institūcijas faktiski ir izmantotas un iesaistījušās cīņā pret pašu valsti. Kā šodien spekulē, pretvalstisko kampaņu esot izraisījis priekšlikums par to, ka Latvijas valsts finansētajās skolās ar laiku būtu jāmāca tikai valsts valodā, – tā, kā tas notiek normāli visās pasaules valstīs. Pat visabsurdāko ideju atkārtojot pietiekami daudz reižu, atradīsies kāds, kas tam noticēs. Taču, Nacionālās apvienības redzējumā, divvalodības kampaņas pamatā ir pavisam citi cēloņi, skaitā divi. Pirmkārt, tā ir Latvijas okupācija 1940.gada 17.jūnijā, tai sekojošā nelikumīgā kolonizācija un gadu desmitiem īstenotā pārkrievošanas politika. Otrkārt, tā ir līdzšinējā Latvijas valsts vadītāju nespēja stingri īstenot latviskas Latvijas politiku un dot nepārprotamu signālu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu saliedēšanās un draudzīga kopādzīvošana ir iespējama tikai uz neapstrīdamiem latviešu valodas un kultūras dominantes pamatiem. Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība piekrīt Valsts prezidentam, ka plānotais referendums ir antikonstitucionāls, un, mūsuprāt, valsts līdzekļi tā īstenošanai nav jāpiešķir. Ja tomēr referendums notiks, tad Latvijas iedzīvotājiem jābalso „pret”. Ne jau tādēļ, lai parādītu, ka esam vairākumā, bet gan tādēļ, lai dotu vērtējumu arī līdzšinējam valstiskās politikas trūkumam nacionālajos jautājumos. Lai iestātos par latvisku Latviju, referendumā būs jābalso „pret”. Un šodienas balsojums lai ir signāls, ka pretlatviskas idejas Latvijā nav un nebūs apspriežamas! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22_a-seq3 spokenText "Paldies... Aplausus... „Pret” ir pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!".
- 2011_12_22_a-seq2 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs dzīvojam it kā demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tas tiek piesaukts vietā un nevietā, bet demokrātijas principi lielākoties netiek ievēroti. Saeimā visu nosaka vairākums. Pēdējie gadi pagājuši, cīnoties pret oligarhiem un par tiesiskuma vērtībām. Šajā cīņā Latvija un tās iedzīvotāji ir zaudējuši. Tie, kurus dēvē par oligarhiem un tiesiskuma pretiniekiem, pašlaik nav pie varas, bet tie, kuri ir stājušies viņu vietā, ir daudzkārt ciniskāki un bezkaunīgāki. Mēs esam atgriezušies deviņdesmitajos gados – gan ekonomiskās attīstības, gan sociālās aizsargātības ziņā. Un pats galvenais – pēc politiskās kultūras līmeņa. Tāpat kā deviņdesmitajos gados katru reizi, kad toreiz valdošajām labējām partijām vajadzēja novērst uzmanību no kārtējiem pazudušajiem „Latvenergo” trim miljoniem, no bankas „Baltija” krīzes vai no pedofilijas skandāla (Zālē starpsaucieni.), lietā tika likta nacionālā jautājuma kārts. Politiķi sāka runāt par latviešu interešu aizstāvību un cīņu ar nelatviešiem. Bet kāpēc par to runāt? Kuru gan interesē tādi sīkumi? Mums taču ir krievu draudi! Demokrātija un tiesiskums Latvijā tiek piesaukti vietā un nevietā, bet demokrātijas principi lielākoties netiek ievēroti. Īpaši 11.Saeimā, kad vairākums par nemēģina ieklausīties opozīcijas priekšlikumos un noraida tos, pat neapspriežot. Izcilais dzejnieks un sociāldemokrāts Jānis Rainis savā laikā teica, ka latviskā Latvijā demokrātija ir visiem. Arī mēs iestājamies par valsti, kurā vairākums neapspiež mazākuma tiesības. Vairāk nekā 180 tūkstoši cilvēku parakstījās par referenduma rīkošanu. Ne tāpēc, ka viņi ir pret latviešiem vai pret latviešu valodu, viņi parakstījās tāpēc, ka viņi iestājas pret labējiem politiķiem, kuri tikai pēdējo mēnešu laikā vien vainojami pie krīzēm Latvijas Krājbankā, airBaltic un arī neveiksmīgā konkursā saistībā ar pasažieru vilcieniem. Un vēl viņi iestājas pret labējo partiju nacionālo politiku. Vairāk nekā 180 tūkstoši parakstu – tas ir trauksmes signāls. Kaut kas ir jāmaina. Nepieciešama diskusija, bet brīdis, kad to vajadzēja darīt, diemžēl ir palaists garām. Tieši „Saskaņas Centrs” mēģināja uzsākt dialogu par problēmām, kuras sasāpējušas Latvijas sabiedrībai. Bet vairākums ar nebijušu augstprātību atteicās pat apspriest Valodas likuma grozījumus, kuru pamatā ir Eiropas pieredze un Eiropas principi politikai attiecībā pret mazākumtautībām. Ir Ziemassvētku laiks. Un, kolēģi, pietiek tracināt Latvijas cilvēkus (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”, dep. L. Čigāne: „Tieši tā!”) – gan tos, kuri pārstāv mazākumtautības, gan latviešus! Tāpēc jaunajā gadā „Saskaņas Centrs” novēl attapties un padomāt, vai tiešām mēs esam demokrātiska un tiesiska valsts. Mēs esam savas valsts patrioti, un mums rūp Latvijas nākotne, jo šī ir zeme, kur dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Pēdējo divdesmit gadu laikā labējie ir pieļāvuši desmitiem kļūdu ekonomikas, finanšu un sociālajā jomā. Drīz visiem kļūs skaidrs, ka viņi ir pieļāvuši arī desmitiem kļūdu nacionālajā politikā. Tāpēc šodien mēs nepiedalīsimies šajā farsā, un „Saskaņas Centrs” atstāj šo zāli. (SC frakcija iziet no zāles. Troksnis. No zāles dep. Dz.Ābiķa, I.Čaklā starpsaucieni. Dep. R Kārkliņa: „Tā ir nedemokrātiska rīcība!”)".
- 2011_12_22_a-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā mums ir viens jautājums. Valsts prezidents likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā ir iesniedzis likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, un Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu! Ādamsona kunga nav zālē?... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ādamsons nobijies!”) Lūdzu, jums vārds!".
- 2011_12_22-seq262 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 22.decembra sēdi pasludinu par slēgtu un atgādinu, ka sesiju mēs slēdzam rītdien, 23.decembrī. Patiešām vēlu visiem gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Pirmām kārtām patiešām mīļumu un jaukumu ģimenēs, jo varbūt visiem mums tā mazliet ir pietrūcis. Tā ka es tiešām vēlu no sirds tās jaukākās un gaišākās domas šajos svētkos, lai 9.janvārī mēs atkal varētu atsākt ļoti smagu darba sesiju. Visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Vēl aizmirsu pastāstīt, ka pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, bet uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ivanovas-Jevsejevas, Orlova un citu deputātu iesniegto jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kas apmierina iesniedzējus, un līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks. ".
- 2011_12_22-seq261 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Buiķis... bet ir klāt, Jānis Dūklavs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jeļena Lazareva... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Igors Pimenovs... ir, Dzintars Rasnačs... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... ir, Valdis Zatlers ... nav un Mihails Zemļinskis... ir. Paldies.".
- 2011_12_22-seq259 spokenText "Sveiki vēlreiz! Godātie kolēģi! Tuvojas Ziemassvētki. Tas ir tāds labestības un dāvināšanas laiks, kad mēs novērtējam labus darbus. Un Nacionālā apvienība ir lēmusi ieviest kādu tradīciju un arī novērtēt kādu pieminēšanas vērtu atgadījumu, pieminēšanas vērtu cilvēku. Un pēc iepriekšējās ceturtdienas debatēm mēs esam nolēmuši pasniegt tādu kā atzinības balvu rubrikā „Par īsti džentlmenisku rīcību, par mūsdienu bruņnieciskumu un īpaši smalkjūtīgu attieksmi pret sievietēm”. Un es to vēlētos pasniegt Jānim Urbanovičam. Bet, tā kā kolēģa Jāņa Urbanoviča nav klāt, es lūgšu... lūdzu nodot to „Saskaņas Centra” pārstāvim. (Aplausi.) (No zāles: „Nē! Nē! Kā mēs varam ņemt cita dāvanu?” Dep. Dz.Rasnačs deputātiem demonstrē ierāmētu karikatūru.)".
- 2011_12_22-seq258 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts! Tas attiecas arī uz presi. Lūdzu, nefilmējiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais un pēdējais šīsdienas sēdes un šīs sesijas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. (Aplausi.) Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Mēs arī veiksmīgi tuvojamies mūsu, 11.Saeimas, pirmās sesijas noslēgumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēl Raivis Dzintars ir lūdzis vārdu īsam Nacionālās apvienības paziņojumam pēc kārtējās Saeimas sēdes beigām kolēģa apsveikšanai Ziemassvētkos! Lūdzu!".
- 2011_12_22-seq257 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jāsaka godīgi, ka mēs sākam ieviest Saeimas darbā ļoti sliktu praksi, izveidojot „trijniekus”, „piecniekus” un tā tālāk, vērtējot savus kolēģus, viņu atbilstību vai neatbilstību. Man liekas, ka to vērtējumu ir devuši vēlētāji, jo vēlētāji tiešām ir izdarījuši savu izvēli, likdami plusus un mīnusus. Un man šķiet, ka šī sliktā prakse - tas ir koks ar diviem galiem. Un, ja mēs attīstīsim šo slikto praksi, tad agri vai vēlu tas otrais koka gals sitīs pa to ierosinātāju galvām un citām vietām. Es aicinu neatbalstīt šāda veida praksi Latvijas Republikas Saeimas darbā. Paldies.".
- 2011_12_22-seq256 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_12_22-seq255 spokenText "Godātie kolēģi no visām frakcijām! Nacionālās apvienības frakcija šo lēmuma projektu ir sagatavojusi divu iemeslu dēļ, un es šos iemeslus minēšu ar diviem retoriskiem jautājumiem. Vai Latvijas valsti NATO Parlamentārajā Asamblejā, šajā svarīgajā forumā, var pārstāvēt cilvēks, par kuru tiesā ir pierādīts, ka viņš ir tāds cilvēks, kas ir atklāti naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij? Vārds vārdā, burts burtā. Un otrs retorisks jautājums. Vai mūsu valsti šajā svarīgajā starptautiskajā forumā var pārstāvēt cilvēks, kurš vērsies pret nacionālu Latvijas valsti un pārkāpis solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Nevar pārstāvēt. Paldies.".
- 2011_12_22-seq254 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu sastāva”. Vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā vai debatēsiet? Jā, iesniedzēju vārdā. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_12_22-seq253 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Kolēģi! Protams, arī mēs nebūsim tam pret, bet kārtējo reizi šis ir pierādījums tam, ka finansējums veselības nozarei ir neatbilstošs esošajai situācijai. Mēnesi atpakaļ mēs balsojām par to, lai iedalītu arī miljonu ārstniecības iestādēm, lai kompensētu darbu, kas nebija apmaksāts. Tagad mēs redzam, ka kārtējo reizi nav precīzi sastādīts budžets un ka nepieciešami finansējumi ne tikai medicīniskajai palīdzībai, bet arī transportlīdzekļu uzturēšanai, atalgojumam... Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka veselības nozarei vajadzētu palielināt finansējumu tā, kā mēs solījām pirms vēlēšanām, - vismaz līdz 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta.".
- 2011_12_22-seq252 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq534 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2009_10_29-seq71 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2011_12_22-seq251 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra Vilka vēstuli un Ministru kabineta rīkojumu Nr.675 ar lūgumu Saeimai piekrist likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei. Komisija izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un lūdz pārdalīt no valsts parāda vadības 71 855 latus par labu Satiksmes ministrijas budžeta programmas „Sabiedriskais transports” apakšprogrammai „Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Kolēģi! Ir lēmuma projekts, ir komisijas atbalsts. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2011_12_22-seq250 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē” apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_22-seq249 spokenText "Labdien, kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija bija izveidojusi iepirkuma komisiju šādā sastāvā: Aleksejs Loskutovs, Jānis Tutins un Jānis Ozoliņš. Kolēģi Tutins un Ozoliņš ievēlēja mani par komisijas priekšsēdētāju, lai organizētu iepirkumu finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē. Iepirkumam bija pieteikušies četri kandidāti, četri uzņēmumi, un, izvērtējot visus saņemtos piedāvājumus ar mazāko cenu un adekvātu kvalitāti... cena - 900 lati plus PVN... Tātad finanšu pārskata revīzijas veikšanai Latvijas Republikas Valsts kontrolē tika izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „D.Daņēvičas revidentu birojs”. Un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt Saeimas šāda satura lēmumu „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”: „Saeima nolemj: apstiprināt, ka par zvērināta revidenta komercsabiedrību LR Valsts kontroles 2011.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA „D.Daņēvičas revidentu birojs”.”".
- 2011_12_22-seq248 spokenText "Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.79/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ir lūgums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2012.gada 16.janvārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.79/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2011.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2011_12_22-seq246 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 28.decembris.".
- 2011_12_22-seq245 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2011.gada 28.decembris.".
- 2011_12_22-seq244 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq243 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es gribu izteikt pateicību visu frakciju deputātiem par to, ka debatēs tik tiešām tika runāts par valodu un par valodu izglītībā, nevis par imigrāciju, demogrāfiju, vērtību sistēmām un tamlīdzīgi un ka tik tiešām debates bija lietišķas. Aicinu tādas arī turpmāk īstenot Saeimā. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_12_22-seq242 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq241 spokenText "Un beidzamais - 13. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredzēja izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu. Nav atbalstīts, uzklausot Juridiskā biroja argumentus par to, ka likumā ir jāparādās arī likuma vēsturei. Tātad jāatspoguļo, kāda ir bijusi šā likuma spēkā stāšanās būtība. Un, otrkārt, nevar noliegt, ka tādā gadījumā, ja mēs izslēgtu pārejas noteikumus, mums būtu jārunā par simtprocentīgu izgl��tību tikai valsts valodā, taču tas acīmredzot nebūtu bijis iesniedzēju mērķis. Tātad aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2011_12_22-seq240 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq239 spokenText "12. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 41.panta trešo daļu. Tā kā mēs neesam atbalstījuši 11.priekšlikumu, 12.priekšlikums zaudē jēgu tīri formāli un arī pēc būtības nebūtu atbalstāms, jo pašreiz iedibinātā prakse, ka Ministru kabinets nosaka tos priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā, ir loģiska un saturiski pamatota. Tātad komisija neatbalstīja. Aicinu Saeimu darīt tāpat. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2011_12_22-seq238 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq237 spokenText "Druvietes kundze, kā arī pārējās deputātes un deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka vārds „bilingvāls” nav skaidrs tieši tāpēc, ka Saeimas vairākums nepieņēma šā vārda skaidrojumu mūsu iesniegtajā 1.priekšlikumā, kuru arī mūsu eksperte Druvietes kundze atzina par pareizu un reālajai praksei atbilstošu. Līdz ar to es te saskatu zināmu loģisku pretrunu. Un tāpēc es domāju, ka tas arguments vērā nav ņemams, un līdz ar to lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_12_22-seq235 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs uzskatām, ka mazākumtautību izglītības programmām ir jābūt realizētām bilingvāli. Pirmkārt, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams leģitimēt bilingvālās programmas. Bilingvālā izglītība ir Latvijas sasniegums. Tas ir fakts, kas ir fiksēts oficiālās ministriju atskaitēs. Līdz ar to, apgūstot konkrēto etnisko kultūru, ir jāņem vērā šīs kultūras valoda ne tikai kā mācību priekšmets, bet arī kā izglītība šajā valodā un kā tās apguves līdzeklis. Otrkārt, mūsu piedāvātais priekšlikums ir vērsts uz juridisko pretrunu novēršanu Izglītības likumā. Likuma 9.pants paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus, kuri tiek apgūti latviešu valodā, taču šā paša likuma 41.pants šo regulējumu attiecina uz Ministru kabineta kompetencēm. Savukārt likuma pārejas noteikumu 9.punkts, kas ir pretrunā ar minētajiem pantiem, pats nosaka valodu proporciju. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tikai sakārto esošo situāciju, nostiprina likumā vairāku gadu politiskās deklarācijas par bilingvālo izglītību. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!".
- 2011_12_22-seq234 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.".
- 2011_12_22-seq233 spokenText "11. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas vārdā nav jaunu argumentu, vien tie, kas jau tika izteikti, runājot pret 1., 2., 3., 4.priekšlikumu. Tātad aicinu neatbalstīt, jo termins „bilingvāli” ir neskaidrs.".
- 2011_12_22-seq232 spokenText "Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Bet, kaut arī zālē ir maz deputātu, es vēlreiz atgādinu: katrs balso par sevi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq231 spokenText "Varētu piebilst vienīgi to, ka komisijā izskanēja arī arguments, ka šāds priekšlikums būs jāskata kopsakarā ar pašvaldību tiesībām lemt par izglītības iestāžu dibināšanu un slēgšanu, it īpaši par slēgšanu, bez ministrijas saskaņojuma. Tātad, manuprāt, par to nav bijis pietiekami daudz diskusiju, un līdz ar to šis priekšlikums ir apsverams, bet nav atbalstāms tieši pašreiz. Aicinu neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq230 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 22.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” un nobalsojām „pret” 9. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojektu ar 10.priekšlikumu. Lūdzu, Druvietes kundze, jums komisijas vārdā vārds par 10.priekšlikumu!".
- 2011_12_22-seq228 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... nav un Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2011_12_22-seq227 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad acīmredzot turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Bet es atgādinu, ka pulksten 15.00 Sarkanajā zālē darbinieki un deputāti ir aicināti uz Ziemassvētku ieskaņai veltītu pasākumu.".
- 2011_12_22-seq226 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir atcelt saskaņošanu ar Izglītības un zinātnes ministriju par skolu direktoru iecelšanu. Šis priekšlikums tiek uzskatīts par pragmatisku soli uz Izglītības likuma pilnveidošanu. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz objektīviem priekšnoteikumiem šā likuma izmaiņai. Pirmkārt. Skolu direktoru saskaņošana ministrijā - tā ir lieka birokrātiska procedūra. Tā ir pārvērtusies par tīri formālu darbību: pēdējo gadu laikā ministrija nav atteikusi saskaņošanu neviena direktora iecelšanas gadījumā. Arī pašvaldību pārstāvji ir vērsušies ministrijā ar ierosinājumu samazināt birokrātisko procedūru skaitu attiecībā uz direktoru iecelšanu. Otrkārt. Izglītības sistēmā ir nepieciešama decentralizācija, lai skolas kopā ar pašvaldībām un vecākiem uzņemtos lielāku atbildību. Ideālas sistēmas nepastāv. Bez šaubām, koalīcijas partiju pārstāvji uzmanīgi ir izlasījuši Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības deklarāciju, kurā ir pausta apņēmība mainīt direktoru iecelšanas sistēmu, ieceļot direktorus uz noteiktu laiku. Treškārt. Pašvaldības izglītības pārvalde veic personāla analīzi un atlasi, jo neviens cits to nevar izdarīt labāk kā pati pašvaldība, it īpaši maza pašvaldība, jo tikai novadā un pagastā tiešām pazīst lietderīgu kandidātu. Ceturtkārt. Ministrijā veicamās direktoru kandidatūru saskaņošanas atcelšana ļaus pašai ministrijai veltīt vairāk laika, lai sniegtu skolām konsultatīvu, profesionālu un metodoloģisku palīdzību. Un secinājums - direktoru iecelšana ir jāuztic pašvaldībām. Cienījamie kolēģi, dosim pašvaldībām šādu iespēju! Paldies.".
- 2011_12_22-seq225 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Aleksandram Jakimovam.".
- 2011_12_22-seq224 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām, kā teica Druvietes kundze, šis jautājums absolūti nav saistīts ne ar kādām valodas lietām. Vienīgi... Kam es nevaru piekrist? Ka, lūk, ir kaut kādi draudi jeb apdraudējumi, ka skolas direktora amatā pašvaldība var ielikt kādu nevēlamu personu. Rīgas pieredze pēdējo divu gadu laikā, kad notika vairāku skolu reorganizācija, apvienošana, jaunu direktoru iecelšana, liecina par to, ka divu gadu laikā neviena gadījuma, ka ministrija nebūtu saskaņojusi šo kandidātu, nebija. Punkts numur viens. Punkts numur divi. Šī norma ir ārkārtīgi arhaiska, tā bija parādījusies likumā tad, kad mums bija vairāk nekā 500 mazo pašvaldību; bija mazās un lielās pašvaldības, un tad tiešām varēja būt situācijas, ka mazās skoliņās mazos pagastos varētu dažādu motīvu vadīti cilvēki tikt iecelti tanīs amatos. Pašvaldību pielietotā procedūra šodienas apstākļos ir šāda: pirmkārt, notiek konkursi uz direktora amata vietu; otrkārt, šo jautājumu skata izglītības pārvaldes vai nodaļas (kā nu kurā pašvaldībā tas ir); treškārt, to apstiprina domes komiteja un plenārsēde. Līdz ar to saskaņošanas procedūra ir arhaisms, kas tomēr prasa no ministrijas attiecīgu ierēdņu uzturēšanu, ierēdņu sagatavoto dokumentu apriti un parakstīšanu. Līdz ar to es aicinu pārlikt pilnu atbildību par skolu darbību un skolu vadību uz pašvaldību pleciem. Tas ir moderni, un tas mazinātu administratīvi birokrātisko slogu, un par to tik skaļi un skaisti aģitēja visas Saeimā pārstāvētās partijas un to frakcijas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_12_22-seq223 spokenText "Paldies. Pirms mēs turpinām debates, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Kalniņa, Kārkliņas un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visas darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Piekrītam! Piekrītam!”) Tomēr es aicinu jūs nepiekrist šim priekšlikumam, jo pulksten 15.00 Sarkanajā zālē visi Saeimas darbinieki un Saeimas deputāti ir aicināti uz Ziemassvētku pasākumu, kurā paši Saeimas darbinieki sniegs priekšnesumus, un es aicinu viņu dēļ, lai gan mums gribas ātrāk pabeigt šo sēdi, šos svētkus neizjaukt... Bet, protams, priekšlikums ir iesniegts. Mēs varam par to balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu - turpināt 22.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 1. Tātad pulksten 15.00 tiks izsludināts pārtraukums. Jā, bet nu turpināsim debates! Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_12_22-seq222 spokenText "Kolēģi! Šis ir vienīgais priekšlikums, kas nesaistās ar valodu, bet tas nenozīmē, ka tas ir mazāk nozīmīgs, jo tik tiešām, kā mēs redzam arī no debatētājiem, šeit jautājums ir gan par pašvaldību kompetenci, gan arī par mūsu skolvadības principiem, citiem vārdiem sakot, par to, cik lielu autonomiju mēs piešķiram pašvaldībām, organizējot savu skolu tīklu. Un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka turpmāk varētu arī nebūt nepieciešams šis Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums skolu vadības izvēlē. Un es, nerunājot komisijas vārdā, minēšu īsi tos argumentus, ar kuriem es pamatoju savu balsojumu „pret” komisijā. Izglītības un zinātnes ministrija tikai ļoti retos gadījumos izmanto savas tiesības nesaskaņot pašvaldību demokrātiski ievēlētos skolu vadītājus, bet tās reizes, kad šāda prakse ir izmantota, tik tiešām ir bijušas pamatotas, jo tās ir novērsušas zināmas subjektīvisma izpausmes, draugu būšanu, nekonsekvenci, jā, arī politizētu pieeju izglītības iestāžu vadītāju izvēlē, un tādēļ, manuprāt, šāds filtrs varētu būt nepieciešams. Saskaņošana ar attiecīgās nozares ministriju tikai atbilstu pamatprincipam, ka izglītība ir Latvijas valsts funkcija. Tātad šajā gadījumā varu uzskatīt, ka notiek mērķtiecīga un nozīmīga pašvaldību un valsts sadarbība, saskaņojot šos skolu vadītājus. Tādējādi es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka nevaru uzskatīt, ka tas būtu pietiekami plaši pārrunāts arī saistībā ar citiem jautājumiem, kurus mēs pārspriežam attiecībā uz pašvaldību kompetences paplašināšanu.".
- 2011_12_22-seq221 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2011_12_22-seq199 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2011_12_22-seq171 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2010_07_12_as-1-seq86 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2010_04_15-seq835 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2011_12_22-seq220 spokenText "9. - arī politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq219 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq218 spokenText "8. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt. Motivācija: ja mēs profesionālo kvalifikāciju un pārkvalificēšanos, kas finansēta no valsts budžeta, veicam arī mazākumtautību valodās, tad mēs mazinām šo cilvēku konkurētspēju, jo, kā zināms, pašreiz latviešu valodas prasme dažādos valodas līmeņos ir obligāta ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, un mēs šiem cilvēkiem līdz ar to mazinām iespēju paaugstināt savas valsts valodas zināšanas. Tā bija pamata argumentācija, kāpēc, mūsuprāt, ir jāsaglabā līdzšinējā norma, ka šī pārkvalificēšanās notiek tikai valsts valodā.".
- 2011_12_22-seq217 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq216 spokenText "7. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2011_12_22-seq215 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Bet es aicinu deputātus nebalsot par zālē neesošajiem deputātiem. It īpaši tas attiecas uz Orlova kungu, par kuru visu laiku balso Urbanoviča kungs un kura nav zālē visā šajā laikā, kopš mēs esam zālē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq214 spokenText "Godātie kolēģi! Šajā pirmssvētku laikā, šodien kāpjot tribīnē, acīmredzot katrs no deputātiem runā par to lietu, kas viņam sāp. Un arī šajā jautājumā es gribu pateikt par to, kas man sāp. Daļēji šis jautājums tika tiešām cilāts jau 10.Saeimas laikā, bet tā sāpe, godīgi sakot, nav mazinājusies. Tā ir gājusi tikai vairumā. Runa ir par Latvijas ekonomikas... tieši par to, ko tikko Druvietes kundze teica, - par Latvijas ekonomikas konkurētspēju un par to, kā mēs šo konkurētspēju varam vairot. Un šeit viens no svarīgākajiem elementiem ir augstākā izglītība, turklāt tāda augstākā izglītība, kura ļauj gan no Rietumiem, gan no Austrumiem iespējami ātri paņemt tās zināšanas, kas tur ir radītas, un pārvērst tās ekonomiskās vērtībās. Un Latvija no laika gala, atrazdamās krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, ir bijusi tajā privileģētajā situācijā, ka mēs varam ņemt gan no vienas puses, gan no otras puses. Tad nu, lūk, šis piedāvātais grozījums - 6.priekšlikums... pēc būtības tātad šeit ir runa par vienu normu, kas ir diskriminējoša valsts augstskolām. Privātās augstskolas to, par ko es tikko runāju, - šo konkurētspējas, teiksim, vairošanu un inovatīvu ideju uzņemšanu no abām pusēm... privātās augstskolas to pilnā mērā var darīt. Valsts augstskolām tas šobrīd ir liegts. Mēs varam tātad izglītoties un uzaicināt viesprofesorus, kas lasa lekcijas angļu, franču, vācu vai jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā... varam uzaicināt uz augstskolu un bez tulka, ja studenti pret to neiebilst, šīs iespējas realizēt jebkurā citā valodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Mēs to šobrīd it kā nedrīkstam darīt. Kāpēc es saku - it kā nedrīkstam? Tāpēc, ka situācija attiecībā pret to, kas notika 10.Saeimas laikā, ir mainījusies. 10.Saeimas laikā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kuri atļāva... šobrīd atļauj augstskolām realizēt kopīgas studiju programmas, izsniegt kopīgus diplomus. Tātad arī Latvijas iekšienē... Tas nozīmē, ka jebkura Latvijas valsts augstskola var sadarboties ar jebkuru Latvijas privāto augstskolu. Un privātās augstskolās tātad izglītība ir iespējama jebkurā valodā, jebkurā svešvalodā. Un, ticiet man, augstskolas to ir uztvērušas, un es varu, ja nepieciešams, nosaukt arī konkrētas studiju programmas, kur tādā veidā tas tiek darīts. Tā ka šī norma, par kuru mēs šobrīd runājam, ir formāls ierobežojums, kuru ir iespējams arī apiet. Un, manuprāt, jebkurš šāds formāls ierobežojums augstākās izglītības sistēmā ir nepamatots. Te tika pieminēti mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Ticiet man, ne Lietuvā, ne Igaunijā šādu normu, kas attiecas uz augstākās izglītības sistēmu un valodu lietošanas ierobežojumu šajā sistēmā, nav. Es negribu ar savu uzstāšanos šeit vēl vairāk nokaitēt valodu jautājumu, par ko mēs šodien esam jau pietiekami daudz runājuši. Es vienkārši aicinu aizdomāties par šiem konkurētspējas jautājumiem. Paldies.".
- 2011_12_22-seq212 spokenText "6. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Aicinu neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq211 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq210 spokenText "Varu piebilst, ka komisija tik tiešām iebilda pret šā priekšlikuma saturu, nevis pret formu, jo... Nesākšu lieku reizi pierādīt, ka šim priekšlikumam nebūtu pozitīvas ietekmes uz Latvijas valsts valodas politiku. Argumentus jau izklāstīju, un droši vien par to runāsim arī turpmāk. Un tā ir vispārzināma lieta, ka bieži valodas politika nonāk pretrunā ar ekonomiskajām interesēm. Tā ir pretruna pēc būtības, un ikvienas valsts parlaments izšķiras, kam tad dot priekšroku. Un šārīta debates, manuprāt, liecina par to, ka mēs tomēr neesam gatavi ekonomisku interešu - un, manuprāt, apšaubāmu ekonomisku interešu - dēļ pakļaut riskam ļoti nozīmīgu valodas politikas jomu. Tātad aicinu neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq209 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst? (No zāles: „Nevajag! Nevajag! Mēs visu sapratām!”)".
- 2011_12_22-seq208 spokenText "Mūsu kolēģis Reskāja kungs, manuprāt, visai plaši un pamatoti uzsvēra, ka ir nepieciešams tomēr nodrošināt iespēju ārzemju studentiem valsts dibinātās skolās mācīties arī valodās, kuras nav Eiropas Savienības valodas. Es nerunāšu ilgi, es gribu jums atgādināt tikai vienu apstākli - to, ka Latvijas valsts augstskolās joprojām strādā - joprojām strādā! - pasniedzēji... 20 gadi ir pagājuši, bet viņi joprojām prot mācīt studentus krievu valodā. Un tas ir mūsu resurss! Viņu dotības, viņu zināšanas, viņu iemaņas dod iespēju viņiem ne tikai palīdzēt studentiem, bet arī, piedodiet, pelnīt naudu un ienest naudu arī mūsu budžetā. Tas nedraud ne ar ko Latvijas valstij un tai politikai, kurai par sargu sevi uzskata daži mūsu politiķi arī Saeimā. Un vēl. Kā pati Druvietes kundze minēja, runa ir par krievu valodu. Dāmas un kungi! Nu, ja jūs nevēlaties redzēt un dzirdēt krievu valodu augstskolās, tad varbūt vienkārši pateiksim: „Aizliegts izmantot krievu valodu kā mācību valodu augstskolās, kas bija dibinātas valsts vārdā!” Un viss! Nevis mudināsim likuma lasītājus atrisināt šo algebrisko vienādojumu, lai saprastu, par kādu valodu ir runa un kāpēc mēs tādu profilu izvēlamies... Lai galu galā būtu skaidrs: „Ahā, portugāļu valodā var mācīties Latvijas Universitātē, bet, nu, piedodiet, to, kas ir uz austrumiem, to valodu mēs nevaram izmantot!” Manuprāt, tā ir liekulība, kas likumdevējiem īsti nepiestāv. Paldies.".