Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_01_31-seq313 spokenText "111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 112. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq309 spokenText "109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.".
- 2013_01_31-seq305 spokenText "107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 108. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq303 spokenText "106. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq301 spokenText "105. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq297 spokenText "103. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pilnvarām nodokļu administrācijai. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq295 spokenText "102. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq293 spokenText "101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 103. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq291 spokenText "100. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq289 spokenText "99. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 100. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq287 spokenText "98. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ierosinājums par sodu palielināšanu par likuma pārkāpumiem no tūkstoš latiem uz desmit tūkstoš latiem. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq277 spokenText "93. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq275 spokenText "92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq273 spokenText "91. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq271 spokenText "90. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq269 spokenText "89. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq263 spokenText "86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par noteikumiem, kā ir jāveic fondēto pensiju vai ieguldījumu fondu līdzekļu pārvaldīšana un konvertācija. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq255 spokenText "82. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizējumu - vārda „Indeksa” aizstāšanu ar vārdiem „Naudas tirgus indeksa”. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq253 spokenText "81. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq251 spokenText "80. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq249 spokenText "79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq245 spokenText "77. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq239 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir runa par to, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtību izsaka veselos eiro. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq233 spokenText "71. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq231 spokenText "70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 71. -komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq229 spokenText "69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq540 spokenText "69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq784 spokenText "69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq227 spokenText "68. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 18.panta nosaukumu šādā redakcijā: „Nodokļu (nodevu) pārmaksas, nepareizi iemaksāto un nepareizi piedzīto nodokļu (nodevu) maksājumu pieprasīšana un atmaksa.” Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq215 spokenText "62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq209 spokenText "59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz: „Gada pārskatos un finanšu pārskatos par pārskata gadu, kas noslēdzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, gada pārskatiem un finanšu pārskatu gada noslēgumiem eiro ietvertās summas naudas izteiksmē norāda euro valūtā. ” Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq207 spokenText "58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq204 spokenText "Deputāti neiebilst. Klementjeva kungs, beidziet sarunāties! (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2013_01_31-seq203 spokenText "56. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq202 spokenText "55. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2013_01_31-seq200 spokenText "54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq196 spokenText "52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq194 spokenText "51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 52. -komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq192 spokenText "50. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq184 spokenText "46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq213 spokenText "46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq180 spokenText "44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_02_02-seq272 spokenText "44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq178 spokenText "43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq170 spokenText "39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq164 spokenText "36. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq160 spokenText "34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdod eiro, izņemot noteiktus gadījumus. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq154 spokenText "Attiecībā uz skaitlisko vērtību noapaļošanu jāteic, ka to tiesību aktos noteikti ievēro... likuma 31.pantā tas jau ir aprakstīts. Par to, kādas komisijā bija debates un kāpēc tāda veida priekšlikumu komisija neatbalstīja. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka tad, ja tās summas, kas ir mazas, noapaļo uz augšu... skatoties pēc šiem noapaļošanas principiem, tas sektors vai tas objekts, kam noapaļo mazas summas, iegūst proporcionāli krietni vairāk nekā tas, kam noapaļo lielākas summas. Līdz ar to, teiksim, ja 99,5 noapaļo uz 100, tad šī procentuālā izmaiņa ir maza, bet, teiksim, ja no 1,5 noapaļo uz 2, tad procentuāli izmaiņa ir 25 procenti. Līdz ar to tik tehniski to skatīt nedrīkst. Mēs palikām pie versijas, kāda sākotnēji ir iecerēta, un nākošā gada budžeta ietvaros skatīsimies, lai tanī brīdī, kad mēs būsim ieviesuši eiro valūtu... Protams, būs nepieciešams pietiekoši liels darbs, lai noapaļotu lai cilvēki saprastu, cik liels ir, teiksim, 40 latu pabalsts eiro valūtā, redzētu precīzu pabalsta summu eiro valūtā. Lai nebūtu tā, ka ar eiro centiem visu laiku notiek tā rēķināšana. Tas ir liels darbs, un tas mums stāv priekšā. To mēs darīsim. Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_01_31-seq152 spokenText "Godātie kolēģi! Tā kā te bija pārmetums par to, ka eiroskeptiķi ir pārāk emocionāli, tad mans priekšlikums ir bez emocijām - tīri tehnisks, jo arī likums ir tehnisks. Priekšlikuma būtība bija tāda, ka visi veselie skaitļi, kas bija latos, pārrēķinot tos eiro, arī būtu veselos eiro - bez eiro centiem. Ļoti vienkāršs priekšlikums! Un noapaļošanas būtība būtu tāda, ka viss, kas ir zem 0,5, tiek noapaļots uz leju, bet viss, kas ir virs 0,5, tiek noapaļots uz augšu. Komisija neatbalstīja manu priekšlikumu, taču izteica solījumu un apliecinājumu, ka šī ideja tiks ņemta vērā un būs pat uzlabotā veidā - pārrēķinot veselos skaitļus no latiem uz eiro, visa noapaļošana notiks tikai uz augšu. Tātad tas ir vēl labāks piedāvājums, un par to es varu tikai priecāties. Taču es gribu no tribīnes to vēlreiz pateikt un atgādināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadības vārdus un solījumus. Es ticu, ka, veidojot nākamā gada budžetu, būs ievēroti tādi paši noapaļošanas principi un ka visi skaitļi tiks noapaļoti uz augšu. Paldies.".
- 2013_01_31-seq150 spokenText "31. - deputāta Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq141 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq140 spokenText "Komisijas vārdā ir piebilstams vienīgi tas, ka mēs šo priekšlikumu neesam atbalstījuši. Gan publiskajā telpā, gan arī... Mūsu mērķis ir sasniegt šo kursu 0,702804 jeb esošo Latvijas Bankas fiksēto, noteikto, kursu. Šis mērķis nav mainījies, un uz to mēs arī ejam. Šo Kārļa Seržanta priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.".
- 2013_01_31-seq139 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_01_31-seq78 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_01_31-seq138 spokenText "Labdien vēlreiz! Šis mans priekšlikums ir vērsts uz to... Atkal atgādinu, ka, protams, tam nav nekāda sakara ar to, ka es būtu pret eiro ieviešanu. Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai mums būtu vismaz pusgadu pirms šīs procedūras kaut kāda zināma noteiktība. Jūs visi varbūt atceraties situāciju, ka mums reiz bija peldošais valūtu kurss un ka vienas nakts laikā šis valūtu kurss tika piesaistīts eiro. Pirms tam neviens īsti nezināja, kāds būs šis kurss, un uzņēmēji vienkārši gāja uz risku: vieni pirka, otri pārdeva, un, protams, bija situācijas, ka cilvēki, kuri tajā laikā nodarbojās ar lieliem investīciju projektiem, vienā naktī pazaudēja vairākos simtos mērāmas summas. Šis aicinājums ir vērsts uz to, lai pusgadu pirms eiro ieviešanas reāli tiktu nostiprināts valūtas kurss, kurš arī šī pusgada laikā nemainās. Jo vienīgā atsauce uz šo valūtas kursa noteikšanu... Nu, likumā ir teikts, ka to nosaka Eiropas Savienība, bet nekāds termiņš nav pateikts. Un vienīgā atsauce, ko es lasīju... Es lasīju kādas Latvijas Bankas analītiķes rakstu, kurā bija teikts, ka tas varētu notikt „apmēram jūlijā”. Nu, piedodiet, bet tādā jautājumā vārds „apmēram” skan, nu, vienkārši mežonīgi! Man liekas, banku apritē ir diezgan nepieņemams šis vārds - „apmēram”. Tāpēc arī ir šis mēģinājums tomēr rosināt, lai mēs zinātu šos spēles noteikumus... lai visi tos zinātu un lai nebūtu iespējams, ka kāds... varbūt valūtas spekulants, piemēram, Soross, uzzina, teiksim, nedēļu iepriekš šos ciparus un nograuj kā savulaik mārciņu Lielbritānijā. Tas ir mans vienīgais mērķis šeit, nekas cits. Paldies.".
- 2013_01_31-seq136 spokenText "26. - deputāta Seržanta kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq130 spokenText "23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq126 spokenText "21. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_01_31-seq118 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums par maksāšanas līdzekļa apgrozības beigām un likumīgā maksāšanas līdzekļa Latvijas Republikā - eiro - ieviešanu. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq115 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq114 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2008_10_02-seq72 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_01_31-seq112 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Un ministri! Te izskan, ka Saeima nodarbojas ar ļoti šauriem jautājumiem, ka tagad tīri tehniskas lietas tai jālemj. Es gribu teikt, ka mums ir ļoti nopietna iespēja kļūt slaveniem pat pasaules mērogā. Lieta tāda, ka nu jau apmēram desmit gadus kāds bulgāru zinātnieks, kurš tika izraidīts no Bulgārijas sakarā ar pretpadomju aģitāciju un kopš tā laika dzīvo Vācijā, Minhenes apkaimē, ir izstrādājis ļoti nopietnu vispārēju teoriju, kas balstās uz vienu vispārēju principu. Es nerunāšu par to šeit, jo te nav īstā vieta, lai runātu par šo universālo likumu; šis likums darbojas ne tikai fizikā, kosmoloģijā, matemātikā, bet ir vēl citas ļoti nopietnas lietas, jo viņš aizstāvēja Vācijā doktora disertāciju medicīnā. Viņš ļoti spēcīgi darbojas medicīnā un bioloģijā. Un vēl viens aspekts, kurš balstās uz pamatprincipu, kas izriet no šī universālā principa, ir tāds, ka būtībā visas lietas saistās ar enerģijas apmaiņu, un tādā nozīmē arī nauda ir enerģijas apmaiņa. Un, lūk, šo cilvēku patlaban atbalsta ļoti spēcīga starptautiska organizācija. Viņš 31.decembrī publicēja vēstuli vadošajām pasaules universitātēm (pie mums runā, ka mums nav vadošās universitātes, tāpēc es pieņemu, ka mūsu universitātes to nezina), un šis priekšlikums ir tāds: ja kādi cilvēki atradīs, kā šo vispārējo zinātnes principu var publicēt zinātniskās publikācijās, tad, lūdzu, publicējiet, un tajā gadā attiecīgā valsts universitāte saņems vienu miljonu eiro lielu prēmiju. Lūk, šeit ir iespēja izpausties visām tām ģeniālajām idejām! Un, starp citu, Georgijs Stankovs, šis autors, nebūt nav tāds eiro aizstāvis. Viņš jau 2010.gadā publicēja nopietnu monogrāfiju, kurā paredzēja, ka 2011.gads un tālākie gadi būs ļoti nopietnu ekonomisko satricinājumu gadi. Tā ka, lūk, šis materiāls ir ļoti brīvi atrodams internetā. Kā cilvēks viņš ir ļoti atsaucīgs, viņš pārvalda apmēram desmit valodas, tajā skaitā krievu valodu, vācu valodu, angļu valodu, itāļu valodu. Tā ka ar viņu ir vienkārši sazināties, tas viss ir internetā atrodams. Lūdzu! Te var šīs kolosālās lietas darīt gan no kreisās puses, gan no centra. Lūdzu! Ir iespējams, lūk, šādā veidā strādāt. Paldies.".
- 2013_01_31-seq110 spokenText "Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi! Man jau arī tā diezgan nožēlojami šķiet tas, ka Saeimai tiek atvēlēta tikai iespēja lemt par tehniskiem jautājumiem. Nu, kaut kad varbūt, teiksim, nākošo ceturtdien, mēs lemsim arī par trakumsērgas vakcinācijas biežumu suņiem, bet visus globālos jautājumus - tos visus, šos lielos politiskos jautājumus, kas attiecināmi uz visu mūsu sabiedrību, - tos tad, protams, lems šaurā lokā - Vilks, Zaķis un Dombrovskis. Cienījamais premjera kungs, man šķiet, ka šīs runas par to, ka mēs jau neko, ka mēs jau nevaram lemt, ka mums ir jāgaida, kad Eiropa mums piedāvās iestāties eirozonā... Nu, atvainojiet, arī jums, kad piedāvā kukuli, ir vismaz divas vai, es pieņemu, trīs iespējas. Jūs varat to kukuli pieņemt, varat no tā atteikties un varat aizsoļot uz KNAB. Un arī šinī gadījumā... Es domāju, ir ļoti nožēlojami teikt, ka tur, Eiropā, lemj par visu, arī par to - iestāties vai neiestāties mums eirozonā. Vai tad tiešām Saeima ir nolaidusies līdz tādam līmenim, ka lems tikai par trakumsērgas vakcināciju?".
- 2013_01_31-seq108 spokenText "Godājamie kolēģi! Nu gluži analogs šis priekšlikums nav. Nav tāds! Es pat nesapratu, kāpēc šis priekšlikums īsti neguva atbalstu, jo tas nav nekādā ziņā vērsts uz eiro ieviešanas „torpedēšanu”. Mana vienīgā vēlme bija atgādināt, ka valsts augstākais likumdevējs tomēr ir Saeima un ka šādos tik svarīgos jautājumos mums tomēr pieder pēdējais vārds vai vismaz tā vajadzētu būt. Kā mēs šajā sasaukumā jau vairākas reizes esam redzējuši, mēs uzticam tādas lietas darīt Ministru kabinetam, un pēc tam pozīcijas pārstāvjiem jākāpj šeit tribīnē un jāber sev pelni uz galvas un jāstāsta: „Ai, kā mēs kļūdījāmies!” Nu, pēdējā laikā tā tas bija, pieņemsim, algu jautājumā. Tā ka es nesaprotu, kas būtu slikts, ja mēs šeit, Saeimā, pēc visu to procedūru iziešanas, par kurām šeit runāja (konverģence, uzaicinājumi un viss pārējais), ar vienkāršu - pat vienkāršu, nevis konstitucionālu! - balsu vairākumu uzliktu šo punktu un noteiktu, ka Saeima tomēr šo eiro ieviešanas faktu apstiprina, pat nerunājot ne par kādiem datumiem un neko citu. Tas, protams, paredz arī to, ka Saeima uzņemsies zināmu atbildību par to, bet, spriežot pēc pēdējiem revolucionārajiem priekšlikumiem, es pat nevaru noticēt, ka pozīcijai būtu bail no kādas atbildības. Tā ka varbūt tomēr izlemsim par to! Un vēl viens aspekts, ko es nosauktu par tādu varbūt pēdējā brīža cerību vai par glābšanas riņķi. Nu, iedomāsimies, ka ir jau kaut kāds augusts, mēs esam saņēmuši visus uzaicinājumus, papīrus un pēkšņi... pēkšņi Obama „savāra ziepes” Amerikā un Eiropas ekonomika nobrūk. Tad mums ir tā pēdējā iespēja tomēr pateikt varbūt: „Veči, pagaidīsim!” (No zāles dep. J.Reirs: „Amerikā nav eiro!”) Amerikā nav eiro, bet jūs ļoti labi zināt - ja pirms divām nedēļām Obama nebūtu vienojies ar republikāņiem par parāda palielināšanu, tad Eiropā būtu vēl viena krīze. Paldies.".
- 2013_01_31-seq106 spokenText "15. - deputāta Seržanta priekšlikums. Analoga rakstura, arī nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq105 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq104 spokenText "Jā, kolēģi, mēs šos jautājumus skatījām gan pēc makroekonomiskās būtības, gan arī pēc juridiskās un neatbalstījām šo priekšlikumu. Lūgums neatbalstīt.".
- 2013_01_31-seq103 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs kaut ko vēlas piebilst?".
- 2013_01_31-seq102 spokenText "Nu redziet, deputāts Reirs atkal aizbildinās ar Eiropas Savienības likumdošanu, ar mūsu nevarību kaut ko mainīt: „To jau visu pieņem Eiropā. Ja mēs sēdēsim pie tā galda, varbūt mēs kaut ko mainīsim.” Bet tā tas nav! Ļoti daudz kas ir atkarīgs jau šobrīd no mums, no mūsu gribēšanas. (No zāles dep. J.Reirs: „Nu!”) Par to pašu Zviedriju. Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā uz tādiem pašiem principiem kā Latvija - bez atrunām... kā Dānija un Lielbritānija... Taču Zviedrijas valdība 2003.gadā rīkoja referendumu, viņa neatrunājās ar Eiropas likumiem, kuros it kā jau viss ir izlemts. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Somija?”) Tā ka tā ir gribēšana no valdības puses. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Somija?”)".
- 2013_01_31-seq101 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2012_11_15-seq563 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2011_12_15-seq773 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2011_12_15-seq713 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2011_10_25_a-seq55 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2011_06_02-seq106 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.".
- 2013_01_31-seq100 spokenText "Kolēģi! Visasprātīgākais šajā priekšlikumā ir tas, ka, ievērojot šos kritērijus, mēs tieši attālināmies no šo kritēriju izpildes, neieviešot eiro. Bet es gribētu nedaudz viest skaidrību par Rimšēviča kunga krāmētajiem zelta stieņiem, par ko tik tēlaini Grigules kundze izteicās. Tā bija nepatiesa informācija. Likums un saistības nosaka, ka līdz 7 procentiem no valūtas rezervēm un 10 procenti zelta rezervju ir jānodod Eiropas Centrālajai bankai, tā ka nekādā ziņā nav runa par tonnām. Tādos apmēros tas nav mērāms! Visas valstis šo lietu izpilda tādā veidā, nevis tā, kā Grigules kundze pateica, - par visu zeltu... Tā ka lūdzu nākošajās diskusijās varbūt lietot korektus salīdzinājumus un netracināt iedzīvotājus, runājot par tādām lietām, kuru nav ne šajā likumā, ne kādos citos normatīvajos aktos.".
- 2013_01_31-seq98 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Vai jūs atceraties Saeimas vēsturē momentu, kad ministrs būtu nācis debatēt par kādu priekšlikumu? Paldies ministra kungam! Tas nozīmē, ka mūsu priekšlikums ir bijis tiešām ļoti nopietns, koalīcijai bažas raisošs un ievērības cienīgs. Es gribētu arī nedaudz atsaukties uz iepriekšējo debatētāju par 10.priekšlikumu - uz Dombrovska kungu. Dombrovska kungs, debatējot par 10.priekšlikumu, teica, ka mūsu izaugsme palielināsies, dzīves līmenis celsies. Tas nekas, ka Kokina kungs savā viedoklī ir paudis, ka mūsu izaugsmes tempi - taisni otrādi! - samazināsies, ka mūsu izaugsmes tempi pielīdzināsies Eiropas vidējam rādītājam - 1,5-2 procentiem. Turpretī, paliekot ārpus eirozonas, tie varētu būt pat 7 procenti. Tas būs atkal jauns veiksmes stāsts. Mēs jau divus esam piedzīvojuši. Pirmo mēs esam piedzīvojuši, kā trešā nabadzīgākā valsts iestājoties Eiropas Savienībā, un vēl joprojām mēs esam trešā nabadzīgākā valsts. Otrs veiksmes stāsts ir 300 tūkstoši cilvēku ārpus valsts robežām. Šis būs trešais. Mēs runājam par Māstrihtas kritērijiem. Jā, šobrīd mēs tos izpildām. Nākošgad? Kas to lai zina! Pagājušajā pavasarī, ja nemaldos, tika ratificēts Eiropas Savienības Fiskālās disciplīnas līgums, kas nosaka: ja dalībvalsts iziet no Māstrihtas kritērijiem, jebkura cita dalībvalsts var pielietot soda sankcijas, ierosinot lietu Eiropas Tiesā. Vai mūsu valsts to grib? Ja mums nav pārliecības, ka mēs ilgstoši varēsim ievērot Māstrihtas kritērijus, vai mums šobrīd ir jāstājas eirozonā? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Jā!”) Mēs uzskatām, ka ne. Jāsaka paldies Godmaņa kungam. Viņu nevarētu piesaukt nekādas angažētības sakarā. Viņš ir teicis: tie ir sapņi un ilūzijas, ka tad, kad mēs būsim eirozonā, mēs sēdēsim pie viena galda un ka mūs ņems vērā. To saka Eiroparlamenta deputāts savā intervijā „Latvijas Avīzē”! Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents kravā mūsu valsts zeltu 3,5 miljardu latu vērtībā un sūta uz Briseli - uz Centrālo banku (No zāles dep. J.Reirs: „Meli!”). Paldies Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ka okupācijas laikā tā nosargāja mūsu zeltu un atgrieza to. Tagad mēs paši to sūtām projām. Vai mūsu pensionāriem, mūsu cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, būtu jāglābj Grieķijas iedzīvotāji, kuri saņem trīs reizes lielāku algu, četras reizes lielākas pensijas? Es domāju, ka ne. Var piekrist Vilka kungam par to, ka būtu jāmin arī ārējās tirdzniecības bilance, bet tas jau bija kolēģu priekšlikumā. Mēs domājam par cilvēkiem. Tad, kad mūsu valsts cilvēki dzīvos labi, tad būs i reitingi, būs i stabilitāte, būs i atbalsts eiro ieviešanai, būs i labklājība. (No zāles: „Būs labklājība!”) Tā ka mēs uzskatām, ka 300 latu liela minimālā alga ir ļoti samērojama. Nākamajā ceturtdienā mēs ratificēsim Eiropas Savienības Sociālo hartu, un arī tur šie 300 lati, mīļie, parādīsies! Nekur jūs neliksieties! (No zāles dep. J.Reirs: „Nekādi grieķi mēs neesam!”) Tā ka es aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, domājot par Latvijas tautu, par mūsu iedzīvotājiem, par mūsu pensionāriem, skolotājiem, mediķiem un policistiem. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi. No frakcijas VIENOTĪBA: „Šķidri tie aplausi...”)".
- 2013_01_31-seq96 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad mēs visi zinām: lai kāda no valstīm kvalificētos eirozonai, ir paredzēti tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Ko tie nozīmē? Tie nozīmē, ka valstī ir zems budžeta deficīts, zema inflācija, zemas procentu likmes tirgū, zems valsts ārējā parāda līmenis un stabila, „nestaigājoša” valūta. Šos rādītājus Latvija izpilda kopš septembra, un, manuprāt, tas, ka Latvija tajos iekļaujas, ir ļoti spēcīga zīme. Par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Te parādās ļoti interesants kritērijs, tā sauktais... es pat nezinu, kā to varētu nosaukt, - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas eiro ieviešanas kritērijs. Un te ir dažādi skaitļi salikti kopā... Bet jebkurā gadījumā, protams, esot eirozonā, mēs pie šiem rādītājiem nonāksim ātrāk, nekā būdami ārpusē. Par to nav šaubu! Nesen man Spānijā bija tikšanās ar Spānijas Centrālās bankas vadītāju un finanšu ministru. Viņi teica: „Bez būšanas Eiropas Savienībā, bez eiro Spānija nekad 20 gadu laikā nebūtu izdarījusi šo straujo lēcienu - no 40 procentiem kopprodukta uz vienu iedzīvotāju līdz 100 procentu rādītājam, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju.” Tagad Spānijā mazlietiņ ir recesija un kādu brīdi varbūt šie rādītāji mazināsies, bet šis solis ir bijis ļoti, ļoti saredzams. Tas pats attiecas arī uz Latviju. Līdz šim Latvija ir nogājusi jau daļu no šiem soļiem, - no 48 procentiem mēs esam sasnieguši, pēc pagājušā gada datiem, kā es lēšu, apmēram 62-63 procentus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Igauņi mums ir priekšā par vairāk nekā 10 procentiem, tāpēc ka tajā valstī ir bijis daudz mazāk populisma, bet bijusi daudz lielāka mērķtiecība, un šī valsts ir bijusi ar krietni spēcīgāku vīziju. Kas attiecas uz šiem rādītājiem, tie principā zināmā mērā ir arī konfliktējoši. Nu, pieņemsim, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - 8 tūkstoši latu. Tas ir sasniegts jau pagājušajā gadā vai tiks sasniegts šī gada pirmajā ceturksnī. Kas attiecas uz minimālo algu, tad galvenais, manuprāt, Latvijai būtu domāt par to, kā būtiski pacelt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tam ir daudz, daudz lielāks efekts, un to arī uzņēmēji pateiks, un tas ir tas, kurp Latvijai jāvirzās. Attiecībā uz bezdarbu. Kā jums liekas: cik Eiropas valstu var atļauties patlaban pateikt, ka tajās bezdarbs ir zem pieciem procentiem? Vai jums vispār ir priekšstats par to vai nav? Ja nav, tad es jums varu pateikt, ka tikai divas valstis tuvākajos gados var kvalificēties. Tā ir Luksemburga, un tā ir Austrija. Viss! Pārējās ir ļoti tālu no šī rādītāja. Tā ka te varētu runāt arī par citiem rādītājiem. Kāpēc nevarētu būt A2 vai A3 kredītreitings valstī, pieņemsim, ienākošās ārvalstu investīcijas 6-7 procentu apmērā no IKP? Tie nav mazāk svarīgi rādītāji! Un pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, vismaz tekošais konts lai būtu pozitīvs. Tātad arī šie varētu būt rādītāji. Katrā ziņā, esot eirozonā, Latvijas ekonomikas potenciāls būs augstāks, un tie rādītāji, kas visiem mums ir svarīgi, kas liecinātu par labklājību, tik un tā tiks sasniegti ātrāk, esot iekšā, nevis ārpusē. Kopumā par Finanšu ministrijas sagatavoto Euro ieviešanas likumu jāteic, ka tas ir pietiekami konspektīvs un vienkāršs apkopojums par tīri praktiskām lietām, kā Latvija pāriet uz eiro, un te ir ņemta tiešām labākā pieredze no citām valstīm, ir analizētas arī kļūdas. Mums ļoti daudz palīdz Igaunijas pieredze, jo ģeogrāfiski, mentāli un arī ekonomiski mēs esam ļoti tuvas valstis un nācijas. Un tas ir ļoti svarīgs rādītājs. Igaunijā šis process notika ļoti gludi. Es nedomāju, ka Latvijā vajadzētu būt kādām problēmām. Ir ņemti vērā arī ļoti daudzi priekšlikumi no jebkurām iesaistītajām organizācijām - gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām. Un es gribētu izcelt vēlreiz šos četrus pamatprincipus, kas skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Pirmais ir tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tātad visi līgumi, jebkādi... arī Ministru kabineta noteikumi, juridiski saistošie dokumenti nemainās; ieviešot eiro, tie visi paliek tādi, kādi tie ir. Šajā ziņā iedzīvotājiem nekas nav jādara. Noslēgtie līgumi, depozīti, kredīti, likumdošana - tie nemainās, mainoties valūtai. Otrais ir preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana. Arī tas ir jau sen aprobēts, citās valstīs tas tā ir bijis: trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc tam cenas tiek parādītas jebkur abās valūtās. Manuprāt, arī tas ir pietiekoši vienkāršs fakts. Nevajadzētu radīt nekādu ažiotāžu! Trešais - latu un eiro vienlaicīga apgrozība divas nedēļas pēc eiro ieviešanas, atlikumu no latiem izdodot eirovalūtā. Tas arī ir, manuprāt, izdarāms pietiekami efektīvi, un Igaunijas pieredze bija ļoti pozitīva šajā jomā. Un ceturtais ir latu nomaiņa ar eiro. Ir skaidrs, ka Latvijas Bankā tos varēs mūžīgi mainīt, nebūs nekādu problēmu. Attiecībā uz „Latvijas pastu” tie būs 3 mēneši bez maksas, bankās - 6 mēneši bez maksas. Tā ka arī tas ir pietiekami skaidri norādīts. Ja mēs runājam par eiro ieviešanas izmaksām, tad jāuzsver, ka tās, kas ir saistītas ar valsts iestādēm, tiek pilnībā finansētas no valsts budžeta. Ja mēs runājam par citu valstu pieredzi, tad jāteic, ka eiro ieviešanas izmaksām nevajadzētu pārsniegt 0,3 līdz 0,8 procentus no valsts kopprodukta. Latvijas gadījumā šīs summas būtu sekojošas: kopējās vienreizējās izmaksas būtu no 50 līdz 140 miljoniem latu. Tās būtu vienreizējās izmaksas! Tie nav nekādi 200, 300 vai 400 tūkstoši vai miljards! Ja Latvija pārsniegs šo skaitli, tad tas ir... būs vienkārši absurds! Cik liecina līdz šim esošās vienošanās ar tirgotāju un daudzām citām uzņēmējdarbības organizācijām, ir vēlme respektēt šo pieredzi un nepārkāpt likumu. Ja ir runa par inflācijas ietekmi, tad jāteic, ka tai nevajadzētu būt lielākai nekā tā, kas ir Igaunijā vai Slovākijā, vai Slovēnijā, vai citur, - 0,2-0,3 procenti. Ja prece maksā 10 latus, efektam nevajadzētu būt lielākam par diviem trim santīmiem. Nav runa par to, ka kaut kam, kas maksā 10 latus, pēkšņi jāpaliek dārgākam par latu vai diviem, vai pieciem latiem. Tas arī būtu absurds, ja mēs pie tā nonāktu. Un janvāris ir bijis diezgan sensitīvs mēnesis jebkuru gadu, ja mēs paskatāmies, kā inflācija mainās ne tikai Latvijai, bet jebkurai valstij. Ir arī nākamgad jebkuram ekspertam pietiekami skaidri jāatspoguļo, kāda ir bijusi ietekme gan tieši no eiro, gan no citiem faktoriem, lai nevilktu visu zem eiro „deķa”, sakot, ka tas ir bijis galvenais iemesls. Euro ieviešanas likums ir ļoti būtisks elements eiro ieviešanā, tas tehniski nodrošina valsts gatavību pāriet no lata uz eiro. Latvijas atbilstība uzņemšanas kritērijiem, Latvijas tehniskā gatavība eiro ieviešanai ir nepieciešami priekšnoteikumi eiro ieviešanai, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Euro ieviešanas likumu un līdz ar to spert ļoti svarīgu soli uz tālāku mūsu valsts ekonomikas potenciāla stiprināšanu un pacelšanu augstākā līmenī. Kā jau daudzkārt diskutēts, eiro nav kaut kāds viens brīnumlīdzeklis visu problēmu risināšanai, bet, prasmīgi saimniekojot un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku un attīstības politiku, ar eiro mūsu ekonomika būs daudz noturīgāka pret krīzēm un satricinājumiem. Tā ka mums, Latvijai, manuprāt, ir ļoti laba iespēja patlaban iestāties eirozonā, kura ir daudz labāk organizēta nekā līdz šim esošā eirozona, kur tiešām netika vienmēr sekots līdzi šiem principiem un likumiem. Tas ir mūsu, iespējams, vēl viens potenciālais papildu arguments, ka eirozonai turpmāk vajadzētu būt labāk organizētai, labāk prognozējamai. Tas viennozīmīgi ir arī ļoti spēcīgs atbalsts Latvijai turpmākajā ceļā. Tā ka es rosinātu balsot „par” Euro ieviešanas likumu un šajā gadījumā neatbalstīt ZZS piedāvātos ļoti interesantos kritērijus, ar kādiem tad valsts... jebkura no valstīm, Latvija vai kāda cita, pieņemsim, varētu startēt un kvalificēties šiem rādītājiem. Turklāt daļu no šiem rādītājiem Latvija jau tagad izpilda, bet daļa principā ir absurdi. Paldies.".
- 2013_01_31-seq95 spokenText "Uzsākam debates. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
- 2012_06_21-seq1408 spokenText "Uzsākam debates. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
- 2012_05_31-seq5 spokenText "Uzsākam debates. Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.".
- 2013_01_31-seq94 spokenText "14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq92 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt. Mēs esam gana debatējuši, diskutējuši par šo jautājumu. Reira kungs, kad skatījām iepriekšējo priekšlikumu, kas pēc būtības bija analogs, jau izskaidroja komisijas viedokli. Mēs lūdzam šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2013_01_31-seq90 spokenText "Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Pirms mēs pieņemam šādu ļoti nozīmīgu lēmumu, tam vajadzētu būt pienācīgi izdiskutētam, pienācīgi saprastam un atbalstītam sabiedrībā. Un zināmā mērā šis priekšlikums ir kompromiss. Ja jau ir tādas bailes no referenduma, tad mēs piedāvājam šādu priekšlikumu: lai kaut kā tomēr nodrošinātu sabiedrības atbalstu šādam lēmumam, to varētu darīt tautas priekšstāvji - pieņemt šādu lēmumu. Ko tas savukārt nozīmētu? Tas nozīmētu, ka, lai šādu lēmumu pieņemtu šeit tautas priekšstāvji, šādai, kvalitatīvai, diskusijai par eiro ieviešanu vismaz būtu jānotiek Saeimā. Un tas, es domāju, būtu ieguvums mums visiem, pirmām kārtām jau mūsu valstij, mūsu valsts un tautas nākotnei, jo tas novērstu šo risku, kas top pašlaik, - risku, ka mēs pieņemam pārsteidzīgu, nepārdomātu lēmumu, balstoties uz emocijām. Diemžēl, ja mēs paskatāmies, kāda ir diskusija „par” vai „pret” vai par laiku, kad ieviest eiro, tad redzam, ka lielākoties prevalē emocijas no abām pusēm. Racionālā ir ļoti maz. Bet tieši racionālais mums būtu jāizvērtē. Racionālais tiek vērtēts ļoti šaurā jomā, tiek ņemta tikai viena šaura monetārā joma, kas absolūti nav pati svarīgākā. Pašas svarīgākās jomas, kas skar šo procesu, ir tās, kas saistītas ar mūsu ekonomisko politiku, ar fiskālo politiku, ar tiem procesiem, kas pašlaik notiek eirozonā, ar ciešākas monetārās un ekonomiskās savienības veidošanu. Šie aspekti vispār netiek analizēti. Varu minēt vienu konkrētu piemēru. Mums Eiropas lietu komisijā iznāca apspriest van Rompeja ziņojumu, un arī tur kā viena no jomām, kurās paredz tālāku, ciešāku, sadarbību, ir minēta fiskālā joma. Un tad es pajautāju: „Jā, jūs sakāt, ka Latvija atbalsta šo ciešāko sadarbību. Tas nozīmē, ka ir runa par nodokļu harmonizāciju. Vai jūs atbalstāt to, ka mums būs tādi paši nodokļi kā Eiropā? Ka mums būs jāmaina... ka mums vairs nebūs tiesību... nebūs vairs tādas elastības, veidojot savu fiskālo politiku, un būs jāpieņem tās nodokļu likmes, ko mums uzliks Eiropa?” Uz to man ierēdnis atbildēja: „Jā... Mēs to neatbalstām!” Es teicu: „Jā, bet kā tad jūs to domājat panākt? Kā jūs to redzat? Ka visā eirozonā būs vieni nodokļi, bet Latvijā būs kādi citi? Un cik tas ir ticami, ja mēs redzam, ka mēs pat nespējam aizstāvēt to, kā latviešu valodā pareizi jāizrunā vārds „eiro”? Tas jautājums neskāra neviena ekonomiskās intereses, tā dēļ nebija jārauj kādam kumoss ārā no mutes, taču pat šajā ziņā mēs nespējam aizstāvēt savas intereses! Cik liela tad ir varbūtība, ka mēs to spēsim izdarīt, runājot par nodokļu politiku, kas būs aktuāla visām Eiropas valstīm?” Tā ka, kolēģi, mans priekšlikums ir šo priekšlikumu atbalstīt un, pirms mēs pieņemam šo atbildīgo lēmumu, tomēr sarīkot kvalitatīvu diskusiju un izrunāties par visiem faktoriem, par visu, kas ir svarīgs saistībā ar šo jautājumu. Paldies.".
- 2013_01_31-seq88 spokenText "13. - deputātu Zariņa un Pimenova priekšlikums, kas pēc savas būtības ir analogs un komisijā nav guvis atbalstu. Lūgums Saeimai to neatbalstīt.".
- 2013_01_31-seq87 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Aleksandra Sakovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq86 spokenText "Tā kā Reira kungam neizdevās noklausīties manu iepriekšējo uzrunu uzreiz pēc sēdes pārtraukuma, es atļaušos ļoti īsi oponēt teiktajam. Es saprotu. Tas nav konverģences ziņojuma jautājums. Attiecībā uz konverģences ziņojumu mūsu mērķis nav iepriecināt vai apmierināt kādu institūciju Eiropas Savienībā. Tā ir mūsu, likumdevēju, izšķiršanās, kā labāk sagatavoties jaunajam mūsu vēstures laika posmam. Un kā mēs to izdarīsim - tas ir pilnīgi atkarīgs tikai no mums. Vēlreiz saku - ja nebūtu to prasību, kuras mums izvirzīja Eiropas Savienības eirozonas institūcijas, mums pašiem tās vajadzētu izgudrot, lai būtu pārliecināti, ka mēs esam sagatavojušies dalībai eirozonā. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir tieši šīs sagatavošanas etaps, un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2013_01_31-seq84 spokenText "Kolēģi, šeit ir tas pats gadījums, kas bija iepriekšējā priekšlikumā, par kuru es jau runāju. Konverģences ziņojumu sagatavo Eiropas Komisija bez nacionālo parlamentu vai ministru kabinetu, vai vēl kādas citas institūcijas līdzdalības, un tikai Eiropas Komisija nosaka, vai ir atceļams pagaidu statuss eirozonas kandidātvalstij vai nav atceļams. Un šeit nevar būt runa ne par divām trešdaļām, ne par vienkāršu balsu vairākumu. Tāda balsojuma vienkārši nav un tāds nepastāv. Ir situācija, kad ir iespējams lūgt ārkārtas ziņojumu. Šī kompetence jeb pilnvara ir nodota Ministru kabineta rokās. Bet šādā veidā, kā kolēģi piedāvā ierakstīt likumā... tad vienā gadā šī norma darbotos, bet otrā gadā - nedarbotos. Līdz ar to būtu tā, ka, teiksim, naktī ir viens braukšanas ātrums, bet dienā - cits. Mums, domāju, būtu nepareizi šādu priekšlikumu atbalstīt, un te nekādā gadījumā tam nav saistības ar to, kam pieder vara vai kas un kā šo varu izmanto. Ir noteikta kārtība, ir noteiktas starptautiskās apņemšanās, vienošanās, par kurām ir balsojuši iepriekšējie parlamenti, par kurām ir balsojusi sabiedrība 2003.gadā, un mēs pildām šīs apņemšanās, pildām šīs vienošanās.".
- 2013_01_31-seq81 spokenText "12. - deputāta Sakovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq80 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq79 spokenText "Kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir budžeta pieprasījums (ja mēs paskatāmies, cik ir 2 procenti no iekšzemes kopprodukta, tad redzam, ka tas ir vairāk nekā 320 miljoni latu), un tam nu gan nebūtu jāatrodas šajā likumā. Protams, ideja, ka ir nepieciešams ieguldīt gan pētniecībā, gan attīstībā, ir laba, bet tas nav jādara šī likuma kontekstā (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”), un tāpēc mēs to neatbalstām. Un lūgums deputātiem - neatbalstīt. Komisijas vārdā nav atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq77 spokenText "Jā, mūsu priekšlikumā ir ietverti divi kritēriji. Par vienu mēs tagad jau diskutējam, un tā ir ārējās tirdzniecības bilance. Otrs ļoti svarīgs kritērijs, ja mēs runājam par to, lai mēs būtu ilgtspējīgi, spētu saglabāt konkurētspēju un savu izaugsmi, ir tas, cik daudz valsts ir gatava ieguldīt savā attīstībā, ieguldīt pētniecībā. Un šeit mēs redzam ļoti stingru korelāciju. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas valstīm, tad redzam, ka tās Eiropas valstis, kuras ilgtermiņā ir sekmīgas, kuras attīstās, ir valstis, kas ir mērķtiecīgi un ilgstoši ieguldījušas savā attīstībā un pētniecībā. Šā ieguldījuma apjoms tām visām pārsniedz 2 vai pat 3 procentus no iekšzemes kopprodukta, un, piemēram, Somijā tas ir pat vairāk nekā 3 procenti. Un tieši tas ir tas faktors, kas nodrošina šīm valstīm šo pastāvīgo labklājības izaugsmi. Savukārt visi šie fiskālie parametri - tie jau ir tikai sekas tam, ka ir izveidota veselīga ekonomika. Un tas ir tas, ko mēs arī piedāvājam un kas būtu ļoti svarīgi arī Latvijai! Jo tas, ko pašlaik mēs redzam, ir vēl viens milzīgs riska faktors: Latvija atrodas... nu, ja mēs paskatāmies uz eirozonas valstīm, tad redzam, ka pēdējā vietā ar atrāvienu... pēdējā vietā tajā ziņā, cik daudz mēs rūpējamies par savu attīstību. Tas savukārt neizbēgami novedīs pie tā, ko mēs jau redzam, skatoties uz eirozonā notiekošo: mēs redzam, kā ir ar, teiksim, šīm Dienvideiropas valstīm, kuras arī nerūpējās par savu konkurētspēju un tagad ir lielas krīzes priekšā. Un nekāda fiskālā disciplīna viņas neglāba! Uzskatāms piemērs tam ir Spānija. Spānijai, līdz sākās visas šīs problēmas, budžets bija vēl labāk sabalansēts nekā Vācijai. Taču, tā kā attiecībā uz konkurētspēju netika pietiekoši strādāts, Spānija piedzīvoja krīzi. Es domāju, neviens no mums nevēlētos, lai šāda pati situācija būtu Latvijā. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_01_31-seq75 spokenText "Jā, paldies. Es gribēju polemizēt ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru, diemžēl viņš nav vēl pievienojies mūsu darbam, bet ceru, ka viņš jau tuvojas. Redziet, mēs iestājamies eirozonā nevis tādēļ, lai Eiropas Komisiju iepriecinātu vai apmierinātu saistībā ar konverģences ziņojumu, bet gan tādēļ, lai baudītu visus tos labumus, kurus mums visai detalizēti aprakstījis cienījamais Ministru prezidents. Māstrihtas kritēriji ir vajadzīgi mums pašiem, un, ja tie nebūtu vispār izstrādāti un pieprasīti no Latvijas tāpat kā no citām dalībvalstīm, kuras taisās iestāties eirozonā, tad mums pašiem vajadzētu šos kritērijus izgudrot, pamatot un nodrošināt to izpildi. Tāpēc mēs izturamies nopietni pret Māstrihtas kritērijiem. Es uzsveru, ka ar šādiem kritērijiem tagad ir par maz. Kritēriji tika pieņemti pirms divdesmit gadiem, taču kopš tā laika ir bijuši krīzes izraisīti satricinājumi, krīzes izraisīti pārbaudījumi, kurus patiesībā neizturēja neviena valsts, kam ir līdzīga ekonomikas struktūra, līdzīga ārējās tirdzniecības bilance, un līdz ar to mums ir jāsecina, ka vēl ir jābūt arī citiem kritērijiem. Un ārējās tirdzniecības bilance ir tieši tas kritērijs, kurš var raksturot mūsu konkurētspēju un kurš visai skaidri parāda un pierāda, kādā stāvoklī atrodas mūsu ekonomika. Tāpēc, lai mēs būtu droši eirozonā, mums šis kritērijs ir jāpieņem par likumu un tas jāizpilda. Līdz ar to es lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu tomēr atbalstīt! Paldies.".
- 2013_01_31-seq74 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 31.janvāra sēdi! Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Euro ieviešanas likums” un bijām uzsākuši debates par 11. - deputātu Ivara Zariņa un Igora Pimenova priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.".
- 2013_01_31-seq72 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Ināra Mūrniece... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
- 2013_01_31-seq71 spokenText "Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_01_31-seq70 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.".