Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_05_09-seq152 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq150 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Kā mēs zinām, Augstskolu likums nebūt ne pirmo reizi ir mūsu darba kārtībā. Un šoreiz tas atkal skar jautājumus, kas saistāmi ar šīm studiju virzienu akreditācijas lietām. Es gribu teikt tā: jā, mēs arī iepriekš komisijā esam runājuši par šiem termiņiem un arī iepriekš lūdzām pagarināt šos termiņus, ņemot vērā virkni aspektu gan saistībā ar projekta realizāciju, gan arī saistībā ar darbiem, kā tie tiek organizēti ministrijā, saprotot, ka mēs tīri fiziski nepaspēsim iekļauties tajos termiņos, kas jau sākotnēji tika iestrādāti Augstskolu likumā. Un tāpēc šie jautājumi tika skatīti gan Ministru kabinetā, gan arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Bet jāsaka tā, ka tiešām mums jau vienreiz šis termiņa pagarinājums tika dots, bet vairāku tehnisku un juridisku apsvērumu dēļ, kā arī saistībā ar dialoga uzturēšanu starp iesaistītajām pusēm darbu virzīšana uz priekšu nenotika tā, kā bija iecerēts. Un, kā mēs zinām, tematiskās grupas ir trīs, kuru ietvaros ir šie studiju virzieni. Šai pirmajai tematiskajai grupai... tātad šiem studiju virzieniem bija jābūt izvērtētiem līdz 1.jūnijam, otrajai tematiskajai grupai - līdz 15.maijam, taču ir virkne iemeslu, kādēļ mēs, tātad arī ministrija, tīri fiziski nevaram veikt šos darbus. Un tāpēc tiešām ir rasts kompromiss. Šeit patiesi ir jāsaka paldies iesaistītajām pusēm par to, ka šis termiņš ir dots līdz 30.jūnijam, un arī ministrija ir apņēmusies... tātad ministrijas pārstāvji, kas tagad ir pieslēgušies pie šo studiju virzienu akreditācijas procesa raitākas virzīšanas uz priekšu, ir apņēmušies šo darbu veikt līdz 30.jūnijam, un tāpēc mēs arī komisijā, diskutējot par šiem jautājumiem... Protams, ministrija labprātāk būtu gribējusi, lai šie termiņi būtu garāki, taču šis lēmums tika pieņemts tādēļ, ka ir svarīgi, lai augstskolu absolventiem būtu kārtībā visi jautājumi, kas saistīti ar valsts atzītu diplomu izsniegšanu, un lai nebūtu nekādu bažu. Jo arī šie jautājumi ir ļoti būtiski nākamajiem studentiem, reflektantiem, lai viņiem būtu skaidrs, kas notiek ar katru studiju programmu un ka šī studiju virzienu akreditācija ir novesta līdz galam. Un, protams, tas viennozīmīgi ir ļoti būtiski arī visam augstākās izglītības sektoram, lai beidzot šie jautājumi tiktu atrisināti. Es gribētu arī teikt tiešām paldies gan komisijas kolēģiem, gan komisijas vadītājai, es gribētu pateikt paldies par šo pretimnākšanu arī sociālajiem partneriem, un te es tomēr atļaušos pateikt no šīs tribīnes paldies un paust visu cieņu arī jaunajai valsts sekretārei Izglītības un zinātnes ministrijā, kura saņēma mantojumā gaužām nepadarītu, iesāktu darbu gūzmu saistībā ar šīm studiju virzienu akreditācijas lietām. Un paldies par šo iecietību un sapratni. Un, kā jūs zināt, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam ir apstiprināta jauna direktore - valsts sekretāres vietniece, un es ceru, ka mums kopā turpmāk šo jautājumu risināšana, šis savstarpējais dialogs... Arī izglītības un zinātnes ministrs mums ir jauns... Ceru, ka visiem kopā šo jautājumu risināšana būs raitāka un vairāk uz rezultātiem orientēta. Un, kā jau Druvietes kundze pateica, no ministrijas puses mēs esam apņēmušies - un komisijā arī tas ir apstiprināts -, ka Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu un mēs maksimāli darām visu, lai tieši tajā pašā dienā tiktu izsniegta šī studiju virziena akreditācijas lapa, lai tiktu veiktas attiecīgās izmaiņas Izglītības programmu reģistrā un lai būtu publiski pieejami protokoli. Proti, tas nozīmē to, ka mēs darām visu maksimālo, lai ieinteresētās, iesaistītās puses redz šī procesa caurskatāmību un redz, ka arī izpildvara dara visu maksimālo, lai, tā teikt, līdz šī mācību gada beigām novērstu jelkādas bažas attiecībā uz izlaidumiem un jauno uzņemšanu. Paldies vēlreiz, un veiksmīgu mums kopīgo darbu pie studiju virzienu jautājumu sakārtošanas līdz galam!".
• 2013_05_09-seq149 spokenText "Vai Inga Vanaga vēlas debatēt par steidzamību? Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jānobalso par steidzamību un tad jālemj par pirmo jautājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Un, tā kā ir izskanējis aicinājums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, tad uzsākam par to debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
• 2013_05_09-seq148 spokenText "Godājamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušajā nedēļā strādāja pie Augstskolu likuma grozījuma, kas nodrošinātu mūsu studējošajiem iespējas saņemt valsts atzītus diplomus. Šis grozījums ir īpaši svarīgs tiem, kuri diplomus saņem šogad, un tiem, kuri gatavojas iestāties Latvijas augstskolās šajā studiju gadā. Mēs pateicamies kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, pateicamies Juridiskajam birojam par to, ka mūsu darbs ir vainagojies ar rezultātu. Un mēs šodien jūsu vērtējumam piedāvājam Augstskolu likuma grozījumu, kas nosaka, ka programmām, kuras ir iesniegtas akreditācijai un kuras ir licencētas, akreditācijas termiņi netiek pagarināti, bet programmas tiek uzskatītas par akreditētām līdz šī gada 30.jūnijam. Izglītības un zinātnes ministrija solīja nodrošināt, lai vienlaikus Izglītības programmu reģistrā tiktu izdarīta atzīme par attiecīgā studiju virziena akreditāciju attiecīgajā augstskolā vai koledžā, kā arī par šim studiju virzienam atbilstošajām akreditētajām augstskolas vai koledžas studiju programmām. Īpaši gribu pievērst uzmanību teikumam, ka lēmums par studiju virzienu akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju programmu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tātad mums ir pamats uzskatīt, ka līdz ar to mēs būsim atrisinājuši šo problēmu kopumu, kas saistīts ar mūsu studiju virzienu un programmu akreditāciju. Tādēļ aicinu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt un komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.".
• 2013_05_09-seq147 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2013_02_21-seq107 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Groz��jums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2013_05_09-seq145 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies.".
• 2013_05_09-seq144 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.maijs.".
• 2013_05_09-seq143 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_05_09-seq142 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2012_04_26-seq61 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq140 spokenText "14. - deputāta Dolgopolova priekšlikums, kas precizē deputāta amata savienošanas kārtību. Ir daļēji atbalstīts un, nedaudz precizējot, iekļauts 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq138 spokenText "Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq136 spokenText "12. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq132 spokenText "10. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq130 spokenText "9. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq128 spokenText "8. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq126 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 6.panta trešo daļu, kas dublē citus likumus, un ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq124 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq123 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq122 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Daži paskaidrojumi komisijas vārdā. (Starpsaucieni: „Pietiek!”; „Viss skaidrs!”) Proti, šeit izskanēja jautājums, kāpēc ir izvēlēti smagi vai sevišķi smagi noziegumi. Tātad šī pieeja tiek izvērtēta, lai deputātu pilnvaru ierobežošanas institūts būtu saskaņots ar pašlaik pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktajiem pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Tad vēl bija jautājums, kāpēc tos ierobežojumus nevar noteikt kriminālprocesa... tātad procesa virzītājs. Taču procesa virzītājs piespiedu līdzekli attiecībā uz noteiktas nodarbošanās ierobežojumu, aizliegumu ieņemt kādu amatu vai pildīt to tikai daļēji var noteikt vienīgi kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, nevis citiem mērķiem, kas vairs nav šī likuma jautājums. Šī likuma jautājums ir laba pārvaldība. Un visbeidzot, es domāju, ka bija iesniegti ļoti daudzi pamatoti priekšlikumi, ko varētu uzlabot uz trešo lasījumu, to skaitā arī tas, ka droši vien varētu, līdzīgi kā Saeimas deputātu imunitātes institūta gadījumā, informāciju par kriminālvajāšanu pašvaldībai iesniegt ģenerālprokurors, nevis procesa virzītājs. Tas tad arī nozīmētu vēl attiecīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, kuri varētu stāties spēkā vienlaikus ar šiem grozījumiem. Paldies.".
• 2013_05_09-seq121 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_01_24-seq255 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_05_09-seq120 spokenText "Jā, es pateicos Čigānes kundzei par skaidrojumiem, bet tomēr es tiem nevaru piekrist. Protams, publiska persona - es piekrītu jums! - ir attiecībā uz tiesas praksi, nevis attiecībā uz pilnvaru apturēšanu vai ierobežošanu. Attiecībā uz privāto tiesa nekad nav teikusi, ka ievēlētam deputātam var ierobežot tiesības pilnā mērā pārstāvēt viņa vēlētāju gribu tikai tāpēc, ka viņš ir publiska persona, ka viņš ir ievēlēts un pilda savu amatu. Attiecībā uz pilnvaru apturēšanu vai ierobežošanu es šeit neredzu principiālu starpību, jo patiešām tiesības vai nu tiek īstenotas pilnā apmērā, vai arī netiek īstenotas pilnā apmērā. Un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka runa ir ne tikai par pasīvajām vēlēšanu tiesībām, bet arī par aktīvajām vēlēšanu tiesībām, jo es tiešām domāju par tiem cilvēkiem, kuri ievēlēja savus deputātus pat tajā brīdī, kad tiem jau tika izvirzītas apsūdzības, un tas notika acīmredzot tāpēc, ka šī apsūdzība viņus nepārliecināja. Piedodiet, ja prokuratūra astoņus gadus nevar pierādīt, ka persona patiešām ir vainīga... Jūs varbūt ticat šai prokuratūrai, bet acīmredzot daudzie vēlētāji to nedara. Un vēl pats pēdējais. Ziniet, jūsu arguments par to, ka tā ir mūsu demokrātiskā prokuratūra un, ja jau prokurors saka, tad tā tas arī ir, man atgādina argumentus, kurus es dzirdēju pirms vairākiem gadiem. Varbūt, ja mēs patiešām simtprocentīgi uzticamies prokuratūrai, tad nākamais solis varētu būt - vispār atcelt tiesas, ja jau prokuratūrai vienmēr ir taisnība. Tad priekš kam mums tērēt naudu un pūlēties, lai rīkotu tiesas prāvas un tā tālāk? Uzticēsimies prokuratūrai! Lai tad prokurors arī pieņem galīgo lēmumu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Mums būs parlamentārā tiesa!”) Taču tā ir ļoti bīstama pieeja. Paldies.".
• 2013_05_09-seq118 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažus precizējumus gribētu veikt iepriekš teiktajā. Vispirms, ja mēs runājam par Cileviča kunga teikto, es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi saprast, ka šobrīd mēs nerunājam par pilnvaru apturēšanu kriminālvajāšanas gadījumā, mēs runājam par pilnvaru ierobežošanu, un tā tomēr ir ļoti būtiska atšķirība. Tieši tāpat mēs šobrīd nerunājam par pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežošanu - par ierobežošanu cilvēkam kandidēt. Cileviča kungs, es domāju, ka jūs ļoti labi zināt Eiropas cilvēktiesību praksi, kurā patiešām tiek runāts par to, ka šai latiņai, kādā veidā ierobežot pasīvās vēlēšanu tiesības, ir jābūt ļoti augstai. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa daudzos savos spriedumos arī ir norādījusi, ka tanī brīdī, kad cilvēks ir ievēlēts, kad viņam ir dots šis mandāts, kad viņam ir deputāta pilnvaras, viņam ir jāpieņem gan daudz plašākas publiskās kritikas robežas, gan arī jāuzņemas daudz lielāka atbildība. Un tieši tāpēc jau šobrīd gan Kārtības rullī, gan arī Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā šie noteikumi, kādos gadījumos un kādā veidā cilvēkiem, kas ir ieguvuši vai nu Saeimas deputāta, vai pašvaldības deputāta mandātu... tie ir stingrāki nekā kandidēšanas ierobežojumi. Tieši tāpēc amatpersonai, kura ir ieguvusi pilnvaras, kura ir ieguvusi mandātu, deputāta mandātu, šie ierobežojumi ir daudz stingrāki. Es gribu atbildēt arī Parādnieka kungam, ka attiecībā uz attaisnojošiem spriedumiem kriminālvajāšanas gadījumā šī statistika ir 1,4 procenti. Tā tas ir Eiropas Savienības valstu līmenī, un neviens attaisnojošs spriedums nekad nav bijis tikai Baltkrievijā. Un es domāju, ka Baltkrievijā noteikti nav tā demokrātija vai tas valsts pārvaldes modelis, kuram mēs gribētu līdzināties. Paldies. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsauciens: „Nesapratu jautājumu...”)".
• 2013_05_09-seq116 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausījos šī priekšlikuma atbalstītāju argumentus. Diemžēl šie argumenti bija vairāk politiska rakstura. Nu runāsim taču juridiski! Es neatkārtošu to, ko Dolgopolova kungs jau teica, bet faktiski šeit mēs runājam par fundamentālu tiesību ierobežošanu - par tiesībām tikt vēlētam un tikt ievēlētam. Tieši tā! Jo faktiski pilnvaru apturēšana aptur arī šīs personas tiesības tikt ievēlētai un arī šīs personas vēlētāju tiesības vēlēt. Jo faktiski tas pārstāvis, ko viņi izvēlējušies, nevar pildīt savas funkcijas, līdz ar to nevar īstenot savu vēlētāju gribu. Es domāju, ka šeit nav par ko smaidīt, tas ir diezgan skumīgi, Čepānes kundze! Piedodiet... Tātad faktiski, protams, šīs tiesības nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas situācijās, kad to prasa sabiedrības likumīgas intereses. Un ir zināmas procedūras, kā to var izdarīt, un man joprojām nav skaidrs, vai pilnvaru apturēšana, ko jūs piedāvājāt, - tas ir drošības līdzeklis vai sods? Vai kaut kas trešais. Sods tas nevar būt, jo nav tiesas sprieduma, jo nevar būt sods bez tiesas sprieduma. Arī drošības līdzeklis tas nevar būt, jo tas vienkārši nav paredzēts mūsu likumdošanā. Ja patiešām runa ir par to, ka, pildot savus pienākumus, deputāta pienākumus, attiecīgā persona var traucēt izmeklēšanai, var traucēt patiesības noteikšanai, tad tā ir nopietna problēma. Tad acīmredzot jāparedz mehānisms, kā šajā gadījumā attiecīgo drošības līdzekli var piemērot. Šobrīd faktiski nekāda tāda mehānisma nav. Jūs piedāvājat tīri automātiski piemērot šo līdzekli. Ja tas nav nedz sods, nedz drošības līdzeklis, tad runa ir vienkārši par patvaļu, par fundamentālu tiesību ierobežošanu pilnīgi patvaļīgi; tas neatbilst tiesiskas valsts principiem, un šis aspekts man tiešām nav skaidrs. Var daudz runāt par ētiku, par labu pārvaldību, bet labas pārvaldības īstenošana nevar būt pretrunā fundamentālām cilvēktiesībām, tāpēc es ļoti gaidīju skaidrojumu, bet tā arī nesagaidīju. Nu varbūt jūs tomēr varētu paskaidrot šo aspektu? Paldies.".
• 2013_05_09-seq114 spokenText "Labrīt, augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nerunāšu par ZZS spējām vai nespējām, jo grūti tās būtu pārbaudīt. Bet diezgan viegli ir redzams tas, ka arī cilvēkiem, kuri nepiedalās... kuri šobrīd nepiedalās nedz Saeimas, nedz pašvaldības sēdēs, piemēram, Mierkalns, Berķis, Vaitaitis, Stepanovs... Patiesībā neviens te nenoliegs, ka viņiem tomēr ir kāda ietekme, turklāt visai būtiska, uz kādu lēmumu pieņemšanu. Runājot par līdzīgiem ierobežojumiem Saeimas deputātiem, atcerēsimies, ka Saeimas deputāti, piemēram, lemj par Krimināllikumu. Tas būtu diezgan absurdi, vai ne, ja nebūtu lieguma krimināli vajātiem cilvēkiem lemt par likumu, pēc kura viņiem būs jāatbild? Tāpat arī par Saeimas deputāta izdošanu lemj Saeima. Te tika minēts arī Muižnieces gadījums. Arī par Muižnieces izdošanu tiesāšanai lēma pat Satversmes tiesa. Tātad kāds tomēr lēma, un ne tikai prokurors. Te tika pieminēts, ka ASV... protams, ne tikai ASV atcēla nāves sodu, jo ir bijuši gadījumi, ka tiesa kļūdās. Lemberga sakarā prokuratūra jau ir kļūdījusies vismaz divas reizes, un viņš ir ne tikai apsūdzēts smagos noziegumos, bet arī divas reizes attaisnots smagos noziegumos. Un, ja kāds domā, ka būtu pilnīgi pietiekoši gadījumā, ja deputāts tiek attaisnots, viņam izmaksāt šo neizmaksāto mēnešalgu... Vai tiešām jums ir tik svarīgi šie varbūt dažā mazā pašvaldībā 30 lati mēnesī? Tā ir nauda? Kas patiesībā ir nauda, salīdzinot varbūt ar šo morālo kaitējumu, ko šis cilvēks ir cietis? Tad vēl es domāju, ka šis nav jautājums tikai par labu pārvaldību. Attiecībā uz politiķiem daudz būtiskāks tomēr būtu - un tā tam vismaz būtu jābūt - tieši morāli ētiskais aspekts. Nepārprotami vainīgie Silovs un Jaunups savulaik nolika mandātu. Šlesers? Nu Šlesers te vairs nesēž. Bet vai kāds ir dzirdējis par to, ka viņš tiktu atzīts kaut kur par vainīgu? Es domāju, ka šī lieta ir vienkārši noklususi, jo viņš šeit nesēž. Un domāju, ka šie likuma grozījumi - tas ir ļoti labs ierocis, kā pašvaldībās, kurās jau ir kašķi, kurās jau opozīcijas un pozīcijas skaits ir ārkārtīgi līdzsvarots, nospiest šos svaru kausus vienā vai otrā virzienā. Nu kaut vai runājot par šo pašu Jūrmalu vai Daugavpili, kur mēri mainās jau ar tādu ļoti lielu regularitāti... Domāju, ka šie likuma grozījumi varētu vēl vairāk palielināt to pašvaldību skaitu, kurās notiek ārkārtīgi straujas vadības maiņas, un patiesībā varētu arī kaut kādā veidā jaukt pašvaldības harmonisku darbu. Nu, un ko darīt tajos gadījumos, ja ētika ir tukša skaņa? Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tad partijai tomēr ir jārēķinās ar krītošiem reitingiem vai arī... Ir, protams, otrs variants - ir jāizslēdz no savām rindām visi tie nodokļu shēmotāji, kontrabandisti, kaut arī viņu pārkāpumi ir visai apšaubāmi, jo, kā jau te kādreiz teica kāds no mūsu kolēģiem, ja krīt ēna - tātad vainīgs. Nu, es ceru, ka tikai ēna. Mūsu Latvijā, kurā ir šādas jaukas, saulainas dienas kā šodien, tas ir retums. Ja mēs skatīsimies un sekosim katrai ēnai, tad mēs dzīvosim absolūti melnā, tumšā mežā. Paldies. Aicinu neatbalstīt. (No zāles starpsaucieni: „Par mežiem!”)".
• 2013_05_09-seq112 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien diskusijās ir izskanējuši daudzi dažādi „par” un „pret” attiecībā uz šiem piedāvātajiem grozījumiem likumā. Un īstenībā, es domāju, ir, protams, vērā ņemami argumenti gan vienai, gan otrai pusei. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, mēs šeit tā vai citādi tomēr saprotam, ka šie likumprojektam piedāvātie priekšlikumi, arī šis konkrētais priekšlikums, tomēr ir sasteigts. Kāpēc sasteigts? Pirmām kārtām jau tāpēc, ka īstenībā mēs tā vai citādi saprotam, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un visi Saeimas iepriekš veiktie grozījumi citos likumos nedod tos rezultātus, ko daži varbūt ir iedomājušies, jo mēs daudz diskutējām par to, kas var vai nevar būt pašvaldības deputāta amata kandidāts, un pieņēmām daudzus būtiskus ierobežojumus attiecībā uz to, kas vispār var pretendēt uz deputāta amatu, būt par deputāta amata kandidātu. Un tur jebkurā gadījumā jau pastāv ierobežojums, ka nevar pretendēt kriminālsodītas personas, tas ir, personas, kas sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Tagad, tuvojoties vēlēšanām, kuras būs nu jau nedaudz vairāk kā pēc pusmēneša, mēs gribam tomēr, redzot, ka... un te tomēr tā sanāk, ka šie likuma grozījumi ir vērsti pret atsevišķām personām, pret atsevišķiem deputātiem pašreizējos sasaukumos un, iespējams, arī nākamajos sasaukumos. Jo, ja pašvaldību likums attiecībā uz šīm personām nedarbojas un iedzīvotāji viņām atkārtoti izsaka atbalstu, un, neskatoties uz to, ka viņām varbūt ir kādi kriminālprocesi, ievēlē viņas par pašvaldību deputātiem... Tātad viņām vietējās pašvaldības iedzīvotāji izsaka atbalstu, neskatoties uz to, ka varbūt šīs personas ir kādos kriminālprocesos iesaistītas. Mēs, redzot to, ka cilvēks tā vai citādi tiek ievēlēts, gribam ierosināt to, ka, ja tu pat esi ievēlēts, tad tu tik un tā nevari strādāt par deputātu, pildīt savus pienākumus, jo tev ir kriminālvajāšanas process kā tāds. Līdz ar to, manuprāt, tas nav samērīgi, jo tad jau mums jārunā par pirmsākumiem, kas vispār var vai nevar būt deputāta kandidāts, ja mums nav uzticēšanās deputātiem, deputātu kandidātiem, kurus tā vai citādi pašvaldībā ievēlē iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu. Tad varbūt mainīsim tās sākotnējās normas, kas var vai nevar būt deputāts? Otrs. Ja jau šis ir tik nozīmīgs un gadiem nerisināts jautājums, tad ir jājautā: kāpēc šis priekšlikums Saeimā ir tapis tikai burtiski pirms pašām pašvaldību vēlēšanām? Jo tad jau to varēja normāli izdiskutēt atbildīgie ministri, ministrijas, viss Ministru kabinets un nākt klajā ar saskaņotu priekšlikumu par to, kādai šai normai būtu jābūt. Ja jau šī ir tik sasāpējusi problēma daudzu gadu garumā, tad kāpēc viņi neatnāca uz Saeimu jau ar konkrētu priekšlikumu, bet pašlaik starp lasījumiem tiek iesniegti sasteigti, nesaskaņoti priekšlikumi? Un tāpēc tā diskusija, kas bija pirms šī perioda, bija arī par to, ka īstenībā ne Tieslietu ministrija, ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB, ne Tiesībsarga birojs īsti nav redzējuši šos priekšlikumus un arī nav izteikuši savu viedokli. Tāpēc ir nepieciešams viņu atzinums. Un te var pilnībā piekrist kolēģei: nebojāsim likumdošanas procesu! Tiešām nebojāsim likumdošanas procesu ar nepārdomātiem priekšlikumiem! Sākumā tiksim skaidrībā par priekšlikumiem, par to būtību un tad nāksim un atbildīgi balsosim šeit, Saeimā. Un trešā lieta. Pašreizējais Kriminālprocesa likums paredz iespēju kriminālprocesā piemērot procesuālo piespiedu līdzekli - noteikt nodarbošanās aizliegumu. Tad atkal ir jautājums: kāpēc tad pret tām personām, kuras mēs šeit esam pieminējuši un kurām ir kriminālvajāšana par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem... kāpēc kriminālprocesa ietvaros pret viņām nav piemērotas jau likumā atļautās normas? Īstenībā tad mums vai nu tiesu varā ir kādas problēmas, vai kas cits mums ir. Un īstenībā, manuprāt, ir jāstrādā tieši ar tiesu varu, nosakot varbūt prioritāras izskatīšanas kārtību tajos gadījumos, kas skar amatpersonas, un līdz ar to mēs te nemocīsimies ar pilnīgām muļķībām. Paldies.".
• 2013_05_09-seq110 spokenText "Augstā Saeima! Jautājums, kas šodien tiek diskutēts, nav vienkāršs, nav viegls, un tāpēc šeit arī virmo emocijas, bet, ja atmestu šīs emocijas un pārietu pie juridiskās tehnikas un pie likuma būtības, tad jāteic, ka šeit mēs mēģinām mainīt valstī esošo juridisko sistēmu. Gribam mēs to... pamatoti, apzināti vai neapzināti, bet mēs mainām šo sistēmu. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet priekšlikumu par deputāta pilnvaru ierobežošanu, tad šeit ir rakstīts sekojošais: ja ir uzsākta kriminālvajāšana, tad ar to brīdi, kad šī informācija ienāk pašvaldības domē, deputāta pilnvaras tiek apturētas. Visos pārējos gadījumos, ja mēs runājam par Saeimas deputātiem vai par citām amatpersonām, spēkā ir cits mehānisms. Kā jūs atceraties, kriminālvajāšanas uzsākšana attiecībā uz Saeimas deputātiem ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu, un precedenti rāda, ka tā arī notiek. Ir bijuši arī tādi gadījumi, ka tas tā nenotiek, kā šeit tika minēts, teiksim, Šlesera kunga gadījumā. Starp citu, es domāju, ka nevienam no klātesošajiem šodien nav informācijas, notika vai nenotika pieprasītā kratīšana pēc tam, kad tā imunitāte tika noņemta, kādi ir kriminālvajāšanas rezultāti un sekas un kas vispār ar šo lietu notiek. Neviens to nezina, jo neviens par to neinteresējas. Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad, no vienas puses, dabīgi, cilvēks var balotēties, būdams krimināli vajāts, viņš var tikt ievēlēts, kā tas, starp citu, bija ar Lemberga kungu, kurš, būdams krimināli vajāts, kandidēja un divas reizes tika ievēlēts ar diezgan lielu... nevis diezgan lielu, bet ar ievērojami lielu atbalstu no iedzīvotāju puses. Ja viņš balotētos parlamentā, tad esmu pārliecināts, ka viņš arī šeit tiktu ievēlēts ar pārliecinošu balsu vairākumu, bet tas ir tikai pieņēmums, tāpēc šeit... Emocionālā loģika varbūt ir ļoti interesanta pēc būtības, bet šis priekšlikums... No šā priekšlikuma izriet, ka viens cilvēks, būdams prokurors, ar argumentiem, bez argumentiem... nu, principā droši vien ar labiem pierādījumiem, tomēr viens cilvēks pieņem lēmumu par cilvēka tiesību ierobežošanu. Jo, gribam vai negribam, deputāts arī ir cilvēks, un deputāta pilnvaru ierobežošana ir zināma veida represija un tiesību ierobežošana. Pat represiju laikā šāda veida lēmumus pieņēma „trijnieks”. Tagad mēs to uzdodam vienam cilvēkam. Otrs moments. Es jau pagājušo ceturtdien, kad bija runa par to, ka vajadzētu šo likumu skatīt dziļāk un pamatotāk, teicu, ka šāda prakse, šāda ierobežošana, neeksistē nevienā no Eiropas Savienības valstīm. Nevienā! Es jau toreiz teicu, ka ir saņemts negatīvs un argumentēts atzinums no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Mēs esam pieprasījuši atzinumu no Tieslietu ministrijas, no Ģenerālprokuratūras, no Tiesībsarga biroja. Tie vēl nav saņemti. Un līdz ar to šodien, kardināli mainot šāda veida ierobežojumu formu, tehniku un principu, mēs paļāvāmies tikai uz revolucionāro sirdsapziņu, ne vairāk. Jo juridiskā bāze šeit ir ļoti klibojoša, lai neteiktu bargāk un skarbāk. Es domāju, ka neatbildēto jautājumu šeit ir daudz vairāk nekā atbildēto jautājumu. Un jebkuru labu vēlmi realizēt ar nepateicīgiem un neekvivalentiem paņēmieniem - tā ir ne tikai kļūda, bet arī zināma veida noziegums. Paskatieties arī likuma 9. - nevis likumprojekta, bet likuma! - pantu, kas ir par deputāta tiesībām! Mēs mēģinām ierobežot tikai piedalīšanos domes un komiteju, komisiju sēdēs. Viss! Visas pārējās tiesības, to skaitā arī tiesības pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības, tiek saglabātas. Es domāju, ka šis priekšlikums nevar būt atbalstāms konceptuāli, jo uzlabot var visu, bet nevar uzlabot murgus. Paldies.".
• 2013_05_09-seq109 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 9.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” un uzsākām debates par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2013_05_09-seq105 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.".
• 2013_05_09-seq103 spokenText "Kolēģi! Atgādinu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 attiecībā uz to īso jautājumu, ko vakar...".
• 2013_05_09-seq102 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribu jūs visus informēt, ka mums... mēs šodien, protams, atbalstījām atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam, bet mēs viņu noteikti sveicam apaļajā jubilejā, kas viņam bija 6.maijā. (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.".
• 2013_05_09-seq101 spokenText "Pavisam īsi. Es saklausīju īstenībā divus būtiskākos iemeslus vai mērķus, kāpēc mums šādi grozījumi būtu nepieciešami. Vakar šo jautājumu frakcijā uzdevām arī Čigānes kundzei. Tas pirmais atslēgvārds bija „demokrātija”. Lai arī cik daudz politikas teorijā un sabiedriskajā telpā ir definējumu vārdam „demokrātija”, taču es nekādi nevaru aizdomāties, kā var demokrātiski būt tas, ja vēlētāji ievēlē deputātu, uzticas viņam, dod viņam iespējas, bet mēs ar likuma varu cilvēku, kurš nav... kura vainu nav atzinusi tiesa... vienkārši šo vēlētāju gribu ignorējam. Kā to var tulkot kā demokrātisku soli? Un otrais, kas tika šodien Saeimas debatēs piesaukts, ir ētika. Un acīmredzot „par” balsošanas ētika ir tāda: ja varbūt cilvēks ir vainīgs, tad mēs sodīsim viņu, jo varbūt mēs trāpīsim, bet varbūt arī netrāpīsim. Ja Lemberga kunga gadījumā, es pieļauju, varbūt pietiekoši lielam klātesošo skaitam ir pilna pārliecība, ka Lemberga kungs ir vainīgs, es vismaz ceru, ka jums ir šaubas - nu, saprātīgas šaubas -, ka ne visos gadījumos tā tas būs, un līdz ar to tā ētika, balsojot „par”, ir trāpīt. Un es gribētu teikt, ka es zinu gadījumus, ka ir sabojāta dzīve nevainīgiem cilvēkiem, šādā veidā izdarot izvēli. Paldies.".
• 2013_05_09-seq99 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā tik tiešām tika vērtēts minētais likumprojekts, bet likumprojekts vairāk vai mazāk tika vērtēts politiskā griezumā, jo diemžēl Juridiskās komisijas sēdē nepiedalījās nedz Ģenerālprokuratūras, nedz tiesībsarga pārstāvji, un nebija arī Tieslietu ministrijas atzinuma. Vienīgie, kas izskanēja, bija Juridiskā biroja argumenti, proti, par šī likumprojekta... konkrēti šīs normas leģitīmo mērķi - ka tas būtu jādefinē daudz precīzāk. Šodien bija mēģinājums to darīt. Par to var diskutēt. Bija šaubas par to, vai šis ierobežojums ir samērīgs, un viens no risinājumiem, par ko varētu runāt, izskatot šo problēmu, būtu ātrāka lietu izskatīšana... šīs kategorijas lietu ātrāka izskatīšana tiesā. Mēs esam lūguši arī tieslietu ministru izvērtēt šādu iespēju. Tas, protams, savā ziņā rastu risinājumu tām problēmām, kas ir saistītas ar pārlieku gariem tiesvedības procesiem. Juridiskais birojs norādīja arī uz to, ka juridiskā nozīmē šībrīža situācija nav likuma robs. Tātad mēs nevaram runāt par likuma robu. Tāpat Juridiskais birojs ir norādījis uz nepieciešamību precizēt aizvietošanas kārtību un uz iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Jāteic, ka par šiem argumentiem ir pārāk maz diskutēts, un arī komisijā es teicu, ka nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu, ja visi šie jautājumi nebūs atrisināti. Tagad nedaudz par nevainīgu cilvēku likteņiem, par ko runāja Raivis Dzintars, un par labu pārvaldību, par ko šeit arī runāja daži kolēģi. Manā rīcībā ir viens 2010.gadā izdarīts spriedums. Šajā lietā, jāatzīst, ir bijuši ļoti daudzi tiesas spriedumi (ētisku apsvērumu dēļ neminēšu personu vārdus). Šajā gadījumā 1994.gadā tātad tika ierosināta krimināllieta pret kādu sabiedrībā zināmu personu. 1997.gadā prokuratūra cēla apsūdzību par smagu noziegumu izdarīšanu, savukārt 1999.gadā Centra rajona tiesa, pirmā instance, attaisnoja šo personu. Personu attaisnoja arī Rīgas apgabaltiesa 2003.gadā, visbeidzot arī 2004.gadā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments. Tā ir tā redzamā daļa. Tā neredzamā daļa ir tā, ka šī persona, protams, no visa šī procesa bija cietusi. 1994. un 1995.gadā presē parādījās virkne dažādu publikāciju par šo personu, un rezultāts bija tas, ka šai personai nācās pamest darbu augstskolā, viņa zaudēja darbu vairākās darbavietās, viņa nevarēja piedalīties virknē konkursu, viņai tika liegtas dažādas atļaujas un tā tālāk. Un visbeidzot šai personai nomira tuvs cilvēks. Tātad par kādu labu pārvaldību mēs runājam? Kāds tad bija rezultāts šai lietai? Rezultāts bija tāds, ka pēc ilgām tiesvedībām, kurās tika pierādīts tas, ka šī persona nav vainīga konkrētajā lietā, šī persona no valsts saņēma apaļus 10 tūkstošus latu morālā kaitējuma atlīdzināšanai. Vai šeit mēs varam runāt par labu pārvaldību, grūti spriest. Drīzāk ne. Līdz ar to es arī aicinu aizdomāties par šādām situācijām, tātad par šo samērīguma principu. Šeit kolēģi minēja to, ka lietas, kurās ir uzsākta kriminālvajāšana, netiek nodotas tiesai gadiem ilgi. Diemžēl tā tas ir. Es nezināju par šo gadījumu, kuru minēja Elksniņa kungs un kurā ir runa par padsmit gadiem, zinu gadījumu, kurā ir runa par sešiem septiņiem gadiem. Nu, protams, tas ir jautājums šobrīd varbūt vairāk nevis tiesu sistēmai, bet izmeklēšanas sistēmai. Kolēģi, diemžēl es nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq97 spokenText "Argumentācijas mākslā ir viens tāds labs paņēmiens: argumentum ad absurdum. Un atkarībā no tā, cik daudz auditorija ir iedziļinājusies šajā jautājumā pēc būtības un ir iepriekš sagatavojusies tiešām diskutēt par tā nozīmību, šiem absurdajiem argumentiem ir mazāka rezonanse. Man tiešām negribētos, lai visi šie absurdie argumenti (No zāles dep. I.Zariņš: „Nu tad nevajag!”) un tādi ļoti labi saukļi, kas šeit izskan, kļūst par vadmotīvu, kāpēc mēs nosliecamies par labu šim priekšlikumam vai ne, jo es ticu, ka visi deputāti šeit tiešām apzinās jautājuma nozīmīgumu, svarīgumu un to, ka tik tiešām demokrātiskā, tiesiskā valstī šobrīd pastāvošais regulējuma trūkums mums kā likumdevējam neko labu nedara. Un šie absurdie argumenti, kas šeit nāk no kolēģiem, lai būtu, par ko paķiķināt, mūs neiemidzinās un neiežūžinās. Tāpēc, vēl mazliet paturpinot par to, cik traki tiem politiķiem ir, jo viens prokurors, uzsākot kriminālvajāšanu, var „norakt” visu viņu karjeru, es gribu atgādināt, ka politiķus, tāpat kā mušas, visvieglāk ir nosist pirmām kārtām ar avīzi. Nevajag jau nemaz nekādu prokuroru! Un, ja tik tiešām mēs tik ļoti par to savu korporatīvo vidi šobrīd baidīsimies un katrs iedomāsimies to vienu cilvēku, kuru mēs šobrīd gribam pasargāt, tad tik tiešām šāda jautājuma izlemšana ir jānodod suverēnam likumdevējam - Latvijas tautai. Nu tad nevaram mēs, Latvijas Republikas Saeima, vispār ar šo jautājumu šeit „ķeskāties”, jo katram padomā ir kāds deputāts, potenciālais vai esošais, kuram, šķiet, šis likumprojekts vai priekšlikums ir „piemērīts”. Un, ja mēs šādi izlemjam, tad tik tiešām šo jautājumu mēs pēc būtības šodien nevaram izlemt. Spriežot pēc tiem argumentiem, ko es noklausījos no Nacionālās apvienības un no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses, es kā kolēģe gribu jūs lūgt: nu, nebalsojiet, lūdzu, „par” šo priekšlikumu, ja jūs vienkārši neesat spējīgi... (No zāles dep. U.Auguļa starpsaucieni: „Mēs esam spējīgi!...”) Jo jums ir tikai un vienīgi viens šablons, caur kuru jūs skatāties. Un, ja jūs nevarat no tā abstrahēties, tad, lūdzu, nebojājiet likumdošanas procesu! Ne tādēļ mēs šeit, Saeimā, esam! Mēs pieņemam likumus, vispārēju regulējumu attiecībā uz nenoteiktu personu loku. Nav svarīgi, cik deputāti tiks vai netiks ievēlēti nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Mums ir jāatrisina jautājums! Ja Saeimas deputāti, prokurori vai tiesneši tik tiešām piedalās lēmumu pieņemšanā gadījumos, kad ir uzsākta kriminālvajāšana... mēs tiesiskā valstī saprotam, ka viss nav kārtībā, ja viņi turpina pieņemt lēmumus gan par publiskajiem resursiem, gan par naudas līdzekļu izmantošanu, pieņemt likumus, un pašvaldību saistošie noteikumi nevarētu būt izņēmums. Nu, nevar tas kaut kādā ziņā mums šobrīd aptumšot prātu! Un es aicinu tiešām darīt likumdevēja darbu. Ja mēs to nevaram nebalsot, caur manas balss iniciatīvu vai kā citādi to var nodot likumdevējam - Latvijas tautai. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Eiro atdodiet tautai!”) Un es zinu, ka Latvijas tautai prāts saistībā ar šo jautājumu droši vien neaptumšosies. Taču es viennozīmīgi balsošu „par”. Šis ir otrais lasījums. Otrais lasījums ir tas lasījums, kurš nav galīgs. Visi šeit izskanējušie aicinājumi par to, ka priekšlikums būtu vai nu jāpaspilgtina, jāpastiprina, vai kaut kādā ziņā jāatvieglo, ir apsverami. Visi šie priekšlikumi izskanēja arī Juridiskajā komisijā - gan par ģenerālprokurora iesaisti, gan par to, ka varbūt ne tikai attiecībā uz smagajiem vai sevišķi smagajiem noziegumiem, bet arī uz jebkuru kriminālpārkāpumu šāds regulējums būtu attiecināms. Tad nu par to arī diskutēsim! Bet, lūdzu, šos absurdos argumentus tik svarīga jautājuma izlemšanā paturēsim tādām... virtuves sarunām. Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_05_09-seq95 spokenText "Godātie kolēģi! Es nedaudz brīnos par to kritiku, ka pašvaldību deputātiem būs tādi paši noteikumi kā parlamenta deputātiem (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nu nebūs!”), jo galu galā... Galu galā mēs turpinām strādāt, un nekas traģisks nav noticis, viss ir normāli, viss risinās, kā vajag. Un es gribu atgādināt tikai vienu lietu. Šeit bija ļoti interesanti apgalvojumi, teiksim, apgalvojums par ētiku. Šeit ir runa par smagiem vai ļoti smagiem noziegumiem. Kāds tam sakars ar ētiku?! Tās ir krimināllietas, un, ja cilvēkam uzrāda šādu apsūdzību, tad nevar atļaut viņam lemt par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrību vai kādu sabiedrības daļu. Tā ka es katrā ziņā atbalstīšu šo priekšlikumu. Un es gribu vēl atgādināt no parlamenta vēstures. Atcerēsimies 10.Saeimu, kur bija Šlesera jautājums! Un kā parlaments nolēma? Un jūs zināt, kā tas bija: pēc viena gada parlamentu atlaida. (No zāles dep. I.Zariņš: „Un ko tad tā kratīšana panāktu?!”) Tā ka - lūdzu! Es balsošu „par”!".
• 2013_05_09-seq93 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs esam likumdevējs, un mums ir jāvadās pēc tiesiskuma un likumības principiem (No SC frakcijas: „Pareizi!”), un es gribu uzsvērt, ka šeit ir divi aspekti, proti, šis priekšlikums, kas ir jāatbalsta, aizpilda vienu likuma robu. Tātad, ja mēs skatāmies uz līdzīgām situācijām tiesnešiem, ģenerālprokuroram un Saeimas deputātiem, tad redzam, ka te ir līdzīgi noteikumi. Es jums atgādināšu mūsu pašu Saeimas kārtības ruļļa 17.panta otro daļu, kur ir teikts: ja Saeimas deputāts ir nodots kriminālvajāšanai, tad viņš nevar piedalīties Saeimas sēdēs un tur būt, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju, kā arī citu institūciju sēdēs un tā tālāk. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu bet dodam pašvaldībām tiesības to lemt!”) Tā ka tas ir līdzvērtīgi, un mums līdzīga situācija jārada arī pašvaldības deputātiem. Lūdzu, ievērojiet vēlreiz, kāds ir priekšlikuma formulējums! Ja ir celta apsūdzība par smagiem vai īpaši smagiem kriminālnoziegumiem... (No zāles dep. I.Zariņš: „Nu bet apsūdzība un notiesāšana ir divas dažādas lietas!”) Vai jūs patiešām domājat, ka tādam cilvēkam vajadzētu turpināt piedalīties pašvaldības sēdēs?! Tagad es gribētu vēl uzsvērt, kas notiek, ja viens kriminālapsūdzēts deputāts piedalās sēdēs, kur lemj arī par citiem likumiem, par pašvaldības saistošiem noteikumiem. Viņš veido līdzi likumus un spriež arī par budžetu un tamlīdzīgi. Gribu norādīt, ka tas ierobežo citu pilsoņu tiesības. Te jau kolēģis minēja Satversmes 116.pantu, kur ir teikts: ja kaut kāda darbība ierobežo citu cilvēku tiesības, demokrātisko iekārtu vai tikumību, tad ir iespējams ierobežot atsevišķu cilvēku tiesības. Un šī ir tāda situācija - ja viens cilvēks ir smagi apsūdzēts, viņam nevajadzētu piedalīties lemšanā par citu cilvēku tiesībām un iespējām. Tā ka es aicinu šo tiešām, manuprāt, principiālo priekšlikumu atbalstīt. Un tas nav vērsts pret individuāliem cilvēkiem, bet tas ir principiāls jautājums, kā aizpildīt likuma robu.".
• 2013_05_09-seq91 spokenText "Godātā Saeima! Problēma ir tā, ka mēs nespējam paskatīties vienkārši pašvaldību līmenī, bet skatāmies tikai šajās augstajās kategorijās. Es aicinu iedomāties vidēja izmēra pašvaldību, kur tomēr ir resursi, kur ir gana liela konkurence, ir arī pietiekams iedzīvotāju skaits, bet tā nav pārāk liela pašvaldība, kur ir ļoti spēcīga centrālā vara, kur ir ļoti spēcīgas pozīcijas esošajam mēram, un viņš katrās domes vēlēšanās iegūst vairāk nekā 50 procentus balsu; visi uzņēmumi, visas citas institūcijas ir tieši vai netieši saistītas ar šā mēra vadīto partiju, un varbūt arī vietējās prokuratūras darbinieki ir ar radniecības vai varbūt pat mantiskām saitēm saistīti ar šo mēra partiju. Un tad pie apvāršņa parādās jauna, perspektīva politiķe, kura met izaicinājumu esošajam pilsētas mēram. Taču pirms šīm pašvaldību vēlēšanām viņa ir devusies ārzemju braucienā, vairākas draudzenes viņai ir palūgušas atvest dažādus auduma izstrādājumus no ārzemēm, bet tas apjoms ir bijis pārāk liels. Rezultātā, aktivizējot šīs radniecības korporatīvās saites, tiek uzsākts kriminālprocess pret šo personu. Es atgādinu, ka, piemēram, par kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, ko var pierādīt, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, un tā šai jaunajai, perspektīvajai politiķei var tikt sabojāta politiskā reputācija un visa turpmākā darbošanās politiskajā procesā, jo šo tiesvedību var ievilkt daudzu jo daudzu gadu garumā. Un es varu teikt, ka arī man ir apnicis skatīties jau kopš vidusskolas laikiem, kā notiek Lemberga mūžīgā tiesāšana, un es uzskatu, ka viņš beidzot ir jānotiesā, un viss. (Zālē smiekli. Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.) Šis process ilgst jau astoņus gadus - astoņus gadus pret vienu pašvaldības amatpersonu! Ja būtu piedāvāts tāds priekšlikums, ka maksimālais termiņš valsts vai pašvaldības amatpersonai tiek noteikts pusgada, maksimums viena gada garumā, kad ir jāiztiesā visas lietas, tad varbūt šajā laikā arī varētu tikt ierobežotas viņa pilnvaras. Tā būtu cita situācija, un es domāju, ka Nacionālā apvienība nešaubīgi to atbalstītu. Bet pašreizējo priekšlikumu tādā formā, kādā tas ir uzrakstīts, vienkārši nevar atbalstīt, jo tas izmetīs no politiskā procesa visus potenciālos un esošos politiķus, kas sastāda konkurenci esošajai varai konkrētās pašvaldībās. Paldies.".
• 2013_05_09-seq89 spokenText "Cienītā Prezidija priekšsēde! Godātie deputāti! Es gari nerunāšu. Ir faktiski divas lietas, ko es gribu pieminēt. Pirmā. Es esmu noklausījies visas debates, un tur es daudziem piekrītu, dažiem nepiekrītu. Pirmā lieta ir tā, ka tagad mēs faktiski runājam par indivīda un sabiedrības interesēm un tiesībām. Un tā izšķiršanās īstenībā nav nemaz viegla, jo te tiešām tiek aizskartas indivīda intereses. Bet te ir aizskartas arī sabiedrības intereses! Un, kad mēs komisijā par šo lietu runājām, tas izšķirošais, manuprāt, bija Satversmes 116.pants. Es to vēlreiz nolasīšu: „Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Un tur vēl arī par reliģiju pieminēts... Tas ir tieši tas, par ko mēs tagad runājam, - par labu pārvaldību, par sabiedrības drošību, par labklājību, par tikumību, par demokrātisko valsts iekārtu. Un ar to man pietiek, lai es varētu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinātu arī jūs to darīt. Bet te ir vēl viens cits moments. Ja šie cilvēki... Un es nedomāju, ka tas ir vērsts pret cilvēkiem; tas ir vērsts pret tādām situācijām, kas pamato lietot Satversmes 116.pantu. Bet, ja šīs personas var vienkārši turpināt savu darbu netraucēti, tad padomājiet, kādu signālu tas dod, pirmkārt, sabiedrībai - par to jau es esmu runājis - un, otrkārt, citiem pašvaldības deputātiem! Viņi var uzvesties tieši tāpat, var būt kriminālvajāšana, un tur nekas nenotiek. Un tā lieta aizies tālāk - es vienkārši darīšu, ko gribu, bet jūs man neko nevarat izdarīt. Tā situācija ir jāpārtrauc! Mēs jau zinām... Te tika minēti daži vārdi, bet tā ir tikai viena daļa, kas faktiski vispār grauj sabiedrības uzticēšanos demokrātiskiem procesiem. Bet šī ir viena ļoti svarīga daļa, jo tieši tā notiek visredzamākajā veidā - tieši pašvaldībās. Tā ka paldies par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_05_09-seq87 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Frāze „dažiem cilvēkiem ētika neko nenozīmē” izsaka diezgan daudz. Bet kas ar to tiek domāts? Vai Judina kunga teiktais, ka, skatot konkrētus gadījumus, nevis vispārīgus principus, jūsu viedoklis nav pareizs... Vai tas ir ētiski vai nav ētiski? Varbūt tiešām ir nepieciešams nodibināt kādu patiesības ministriju, kuru noteikti vajadzētu... kuru obligāti vajadzētu vadīt VIENOTĪBAI. Gan jau jūs atradīsiet, kurš varētu šo ministriju atbilstoši vadīt, lai tad pateiktu, kuri viedokļi ir pareizi vai kuri nav pareizi, un uzskatīt tos par... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Runa ir par noziegumu, nevis par viedokļiem!”) par gana ētiskiem. Kas attiecas uz konkrētiem gadījumiem, tad es gribu teikt, ka ļoti bieži, gan strādājot Saeimā, gan vispār pasaules praksē no konkrētiem gadījumiem tiek izdarīti vispārīgi... tiek izvirzīti vispārīgie principi, kas rezultējas tādās vai citādās likuma izmaiņās. Amerikas Savienotajās Valstīs dēļ tā, ka ar nāves sodu tika notiesāti nevainīgi cilvēki, tika mainīti principi un vairākos štatos tika atcelti nāves sodi. Daudzi šādi piemēri varētu tikt minēti. Tepat pavisam nesen mēs konstatējām gadījumu, kad netaisnīgi ticis interpretēts likums pensiju sakarā, kur daudzbērnu ģimenes pārstāvji nevarēja priekšlaicīgi pensionēties, jo darba stāžā netika ieskaitīts... netika ņemtas vērā pārejas laika perioda noteikumos rakstītās normas. Arī šajā gadījumā grozījumi tika veikti, lai šie cilvēki taisnīgi varētu priekšlaicīgi pensionēties. Un šie konkrētie gadījumi, kas šeit tiek minēti, liek mums aizdomāties par to, vai vispārīgu normu, kura šobrīd tiek deklarēta kā pareiza un savukārt visi pārējie viedokļi kā nepareizi, mēs atzīstam par labu esam. Tikko izskanēja frāze jeb jautājums: vai mēs uzticamies vai neuzticamies mūsu tiesu sistēmai un prokuroram? Demagoģisks jautājums. Uzticamies! Bet, kad es Čigānes kundzei vakar jautāju... Vai jūs varat atbildēt, lūdzu? Tā kā jums patīk noteikti statistikas dati, jo atsevišķi gadījumi jums neko nenozīmē, tad varbūt pasakiet, cik procentos gadījumu lietas, kad ir uzsākta kriminālvajāšana, ir noslēgušās ar notiesājošu spriedumu atbilstoši šai sankcijai... pēc šīs pašas sankcijas (No zāles dep. I.Čepāne: „Daudzi! Ap 90 procentu!”), kura ir atbilstoša smagiem vai ļoti smagiem noziegumiem? Jūsu statistikas dati... Tad, kad jūs tos atnesīsiet precīzus, tad arī mēs par to runāsim. Tie jūsu minētie dati... Vēlreiz atkārtoju, ka konkrēts jautājums bija tātad: ja ir sākta kriminālvajāšana pēc smaga vai ļoti smaga nozieguma, cik procentos šādu gadījumu lietas ir beigušās ar notiesājošu spriedumu pēc tādas pašas sankcijas? Atbilde uz šo jautājumu netika sniegta. Un tad vienīgais jautājums, kas mums ir jāuzdod: pat ja tie būs 70 procenti gadījumu (No zāles dep. I.Čepāne: „90!”) vai vēl vairāk... Tātad, ja ir no desmit gadījumiem trīs tādi, kuros cilvēks ir bijis nevainīgs, vai mēs esam gatavi šeit lemt par to, ka šis nevainīgais cilvēks gadiem ilgi tiek vazāts pa institūcijām un viņam tiek uzlikti šādi ierobežojumi? Es varētu atbalstīt šādu priekšlikumu ar diviem nosacījumiem. Pirmais - ka ģenerālprokuroram ir pēdējais vārds, vērtējot, vai šādi ierobežojumi ir adekvāti. Un otrs nosacījums - ja šāds tiesas process līdz pat pēdējai instancei nevilktos ilgāk par vienu gadu. Es domāju, ka arī Muižnieces gadījums liecina par to, ka brīžos, kad šādi ierobežojumi kādām amatpersonām tiek uzlikti, ir jābūt īpašiem nosacījumiem, kādā periodā tiek izskatītas šādas lietas. Nemaz nerunājot par to, ka, protams, kopīgais mērķis ir vispār šo tiesas procesu ilgumu maksimāli samazināt. Līdz ar to, kamēr šo nosacījumu nav, nav iespējams tos ievērot, un tikmēr šādi grozījumi nav atbalstāmi, un es aicinu balsot „pret”. Paldies.".
• 2013_05_09-seq85 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tagad centīšos tomēr neatkārtot visus šos gan „par”, gan „pret” argumentus. Tikai atzīmēšu, ka faktiski pats piekrītu tiem, ko izteica Cilinska kungs jau pašā, pašā sākumā. Ceru, ka jūs vēl tos atceraties. Tāpat arī Čigānes kundze uzskaitīja pietiekoši plašu argumentāciju, bet es tikai... Ņemot vērā to, ka jums ir vēl daudz sakāmā, es pateikšu faktiski tikai vienu lietu, kas, manuprāt, tā labi raksturo šo problēmu. Tikko runātājs teica, ka šis likumprojekts ir vērsts tikai uz viena pašvaldības deputāta kaut kāda veida ietekmēšanu. Tika minēts arī otrs piemērs. Te parādījās arī jau trešais. Es varu minēt vēl ceturto, piekto vai sesto, jo, piemēram, Viļuma kungs, piemēram, Dzintara kungs, piemēram, Brigmaņa kungs, piemēram, Elksniņa kungs, ja viņi gadījumā kādreiz kļūs par pašvaldību deputātiem un ja viņiem pietrūks godaprāta vai pietrūks drosmes, kā teica viens no „Saskaņas Centra” kolēģiem, tad, es domāju, šis likumprojekts tieši palīdzēs vēlētājiem būt drošiem, ka pašvaldība tomēr strādās nevis kāda atsevišķa pašvaldības deputāta un viņa likteņa sargāšanai, bet gan visas pašvaldības interesēs. Un līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs arī man, lai es saviem nākamajiem vēlētājiem, ja gadījumā startēšu pašvaldību vēlēšanās, varētu droši teikt: „Jums likumā ir iestrādāta kārtība! Ja gadījumā pret mani tiks ierosināta (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Bet pats?”; „Kas tas par sarakstu?”)... tiks iesākts kriminālprocess, tad attiecīgā likuma ietvarā man savi deputāta pienākumi uz laiku būs jāpārtrauc.” Un vēl viena lieta. Strautiņa kungs nesen kādā rakstā minēja, ka diemžēl sabiedrība vispār valsts varu un politiķus uztver kā tādus... tas droši vien ir no padomju laikiem... uztver, teiksim, kā ienaidniekus. Un līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts... ka vispār kopumā mums ir jāstrādā pie tā, lai sabiedrība vairāk ticētu politiķiem, vairāk uzticētos gan Saeimas deputātiem, gan arī pašvaldību deputātiem, un tādēļ aicinu gan šo likumprojektu, gan šo priekšlikumu atbalstīt. Un, protams, atbalstīt arī visu likumprojektu kopumā. Paldies.".
• 2013_05_09-seq83 spokenText "Labrīt, godājamie deputāti! Es lasu šo priekšlikumu un brīnos. Proti, brīnos par to, ka cilvēkam grib piedāvāt naudu, maksāt par to, lai viņš neiet uz darbu. Mani tas dziļi izbrīna! Tas ir ļoti „jauks” efektīvas pārvaldības likums - maksāt tātad deputātam 50 procentus un liegt viņam piedalīties sēdēs, komisijās... Nu, es domāju, var būt, ka daudzi būs Latvijā priecīgi, ka, teiksim, tāda lieta ir. Tas ir tas... viena sentence, kas nāk ārā no šī likuma. Otrs jautājums: kam tad šī priekšrocība, privilēģija tiek piedāvāta? Šī priekšrocība, privilēģija tiek piedāvāta faktiski Aivaram Lembergam. Nu, nešaubos, ka tas likums ir viņam veltīts. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.) Tātad, ja mēs saliekam abas šīs sentences kopā - to, ko teica kolēģi no „Visu Latvijai!”, un to, ko teica mums kolēģi no VIENOTĪBAS -, tātad mēs gribam... nu, tātad deputāti, atbalstot šo likumprojektu, grib ieriebt Aivaram Lembergam - samaksāt par to, lai viņš nenāk uz darbu. Kuriozi, absurdi, bet tā tas arī no šejienes izriet! Es uzskatu, jā, ka tas ir Lemberga likums, un skaidrs, ka te nu nevajag mums aizvērt acis un domāt par ko citu, jo tiesiskuma koalīcija, sākdama šajā Saeimā šo darbu... Tas bija viens no viņu pamatpostulātiem, kas bija izvirzīts, - tikt ar Lembergu galā. Nu, un tad visā šajā galā tikšanas epopejā bija vairāki etapi, un katrs tas etaps cieta savu fiasko. Nu, pirmais etaps ir sagaidīt tiesas lēmumu, ar kuru viņu notiesās un arestēs, un iebāzīs cietumā. Neizdevās! Tiesas notiek, un ir tikai attaisnojoši lēmumi. Otrs etaps ir uzrīdīt virsū Sprūdžu, lai tas viņu no amata noņem nost un, tā teikt, pasaka: „Tu tas mērs neesi!” Nu, kā mēs redzam, pašreiz tas arī ir cietis fiasko, jo Sprūdžs kaut kā ir pieklusis jautājumā par šo noņemšanas faktu. Nu ir tagad nākošais etaps - divas minūtes pirms vēlēšanām uzrakstīt viņam par godu likumu, ar kuru pateikt: „Aivar Lemberg, tu faktiski vari startēt, bet nu tu par mēru nekādā gadījumā netiksi, jo likums tev to aizliegs darīt.” Ko es redzu visā šajā sakarā? Šeit runāja par ētiku un runāja arī par to, ka uz kādiem krīt kāda ēna... ka kādus varbūt tur Lembergs iespaido un ka ir ētiski... nav ētiski... ka Latvijā ir neētiski cilvēki, kas nesaprot, cik tas viss ir slikti. Nu tad es gribētu pateikt, ka tātad neētiski... ka faktiski ēna krīt pār apmēram 80 procentiem ventspilnieku. Tāds ir pašreiz Ventspilī Lembergam atbalsts no viņa cilvēkiem, no viņa vēlētājiem! Nu ko tad? Viņi dzīvo kaut kādā maisā, viņi dzīvo kaut kādā tukšā, izolētā telpā? Viņiem nav informācijas par to, kas ir Aivars Lembergs un kādas ir par viņu... kādi ir visi šie viņa darbi un kādi ir pašreiz viņa tiesas procesi? Ir pilnīga informācija pilnā spektrā! Ir kāda cita nianse, kas rāda to, kāda ir tendence tajā pusē, kur ir runa par šo konkrēto cilvēku. Es vakar izlasīju ziņu, ka tiek likvidēta VIENOTĪBAS nodaļa, cilvēki negrib vairs sastāvēt VIENOTĪBĀ, negrib strādāt tur - šajā partijā. Nu kā tad tā, ja jau tik briesmīgs ir tas Lembergs un tik briesmīga viņam tur ir tā negodīgā rīcība? Nu VIENOTĪBA pasaka: „Lai viņš strādā, lai viņš tur darbojas, lai viņam viss tur veidojas!” Un ir pilnīgi skaidrs, ka šis priekšlikums ir pilnīgi absurds, jo tas ir vienam cilvēkam uzrakstīts ar mērķi, lai viņš nekļūtu par mēru. Un es teiktu, ka Zaļo un Zemnieku savienība ne mirkli nešaubās, ka balsojumā par šo jautājumu mēs visi balsosim „pret”. Skaidri un nepārprotami! Mums, var teikt, nekādas tur īpašas pamācības no malas nav vajadzīgas, mēs paši tiksim galā ar saviem jautājumiem. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Ha! Ha! Ha!”) Paldies.".
• 2013_05_09-seq81 spokenText "Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ļoti simpatizē, ka atsevišķas mūsu politiskās partijas un atsevišķi to pārstāvji grib kļūt... būt svētāki par Romas pāvestu. Tas tiešām ir tāds ļoti labs stils. Un es ceru, ka nākošais uz trešo lasījumu tiks iesniegts priekšlikums par to, ka par deputātu nevar kļūt un ka jāatņem deputāta mandāts arī par administratīviem pārkāpumiem, tāpēc ka arī tas met ēnu uz jebkuru deputātu neatkarīgi no tā, vai viņš ir pašvaldības, Eiropas Parlamenta vai nacionālā parlamenta deputāts. Tas pats skar arī visus pārējos ierēdņus. Cienījamie kolēģi, man jau patīk, ka viens otrs šeit izrāda absolūtu ticību un uzticēšanos mūsu tiesu sistēmai, taču es varu minēt daudz dažādu piemēru, kad šī uzticēšanās nav attaisnojusies. Viens no tādiem raksturīgākajiem piemēriem ir bijušais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers, kurš cīnījās par Latvijas neatkarību, kurš organizēja lauksaimniekus, lai viņi brauktu uz Rīgu 1991.gadā puča laikā, kurš cīnījās par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu ko ēst tanīs grūtajos laikos. Pret viņu tika izvirzīta apsūdzība Lata International lietā, un tikai pēc 12 gadiem Augstākā tiesa viņu attaisnoja un pieņēma lēmumu par to, ka viņš nav vainīgs. Viņu attaisnoja pilnīgi visos apsūdzības punktos, tāpēc ka vaininieks bija kāds pavisam cits - viņa bijušais vietnieks. Var minēt vēl veselu virkni citu piemēru. Pavisam nesen, pāris mēnešu atpakaļ, Augstākā tiesa attaisnoja vairākus cilvēkus, kuri tika apsūdzēti sevišķi smagās slepkavībās. Jūsu priekšā arī ir cilvēks, pret kuru tika izvirzītas apsūdzības, un es izgāju visas instances Latvijas tiesu sistēmā, kamēr nonācu līdz Eiropas tiesai, kur pieņēma lēmumu, ka tās apsūdzības, kuras man tika izvirzītas, ir absurdas. Mēs varam runāt par to, ka Latvija tiešām ir unikāla valsts ne tikai ar to, ka mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, bet ka mums arī patīk pieņemt visādus likumus, kas ir vērsti pret atsevišķām personām. Tāds ir anti-Rubika likums, anti-Bojāra likums, anti-Ādamsona likums vai šā likuma interpretācija. Tagad pieņemsim likumu par Lembergu vai Munkevicu. Bet pavisam nesen bija arī cits gadījums, kad kādu aizturēja - Zilupes mēru Agafonovu pirms vairākiem gadiem, kuram tika izvirzītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos. Pēc tam izrādījās, ka šīm apsūdzībām nav nekāda pamata. Varbūt tiešām mazliet tomēr ticēsim tiesu sistēmai un mazliet uzticēsimies tiem spriedumiem, ko pieņem tiesa, nevis tas vai cits ierēdnis? Lai safabricētu krimināllietu pret kādu personu, daudz prāta nevajag. Jebkurš izmeklētājs, kurš ir nostrādājis zināmu laiku, to jums var uztaisīt ja ne gluži piecās minūtēs, tad pusstundas laikā gan. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu gan!”) Par ko mēs gribam cīnīties? Par ko tad mēs iestājamies? Laikam jau mēs visi gribētu cīnīties un iestāties par tiesisku valsti. Bet tad to vajag arī darīt ar tiesiskiem līdzekļiem! Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus. Paldies.".
• 2013_05_09-seq79 spokenText "Godātie kolēģi! Mani nedaudz pārsteidz, ka tie cilvēki, kas iebilst pret attiecīgo priekšlikumu, faktiski skatās uz priekšlikumu, domājot par atsevišķiem cilvēkiem. Priekšlikums nav domāts atsevišķām personām (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Āāā?”), bet, ja jūs reducējat attiecīgo priekšlikumu un to sasaistāt ar atsevišķiem cilvēkiem, manuprāt, jūsu viedoklis par grozījumiem nav pareizs. Jautājums ir par principu. Ja cilvēks ir apsūdzēts smagā vai sevišķi smagā noziegumā - vienalga, kāds viņam ir uzvārds -, vai, jūsuprāt, viņam ir tiesības sēdēt domē un lemt svarīgus jautājumus? Es sapratu, ka jā. Jūsuprāt, nekādas problēmas nav, ka viņš ir apsūdzēts. Kaut ko līdzīgu es dzirdēju arī gadījumos, kad cilvēki ir notiesāti. Un daži saka: „Bet tas nekas, tas ir pirmais spriedums.” Tātad pēc tam seko otrais spriedums, apelācija. „Tas nekas, vēl būs priekšā kasācija!” Man šķiet, ka vairāki cilvēki diezgan nepareizi saprot mūsu tiesvedības sistēmu, un, kamēr nav galīga sprieduma, viņi uzskata, ka nekas nav noticis. Bet, runājot par attiecīgo priekšlikumu, šis jautājums ir par labu pārvaldību, un gadījumā, ja cilvēks ir apsūdzēts likumpārkāpumā - smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā -, viņš nedrīkst turpināt strādāt un pieņemt lēmumus, kas ir svarīgi visiem iedzīvotājiem. Nebūtu pareizi atņemt viņam mandātu, ja tiešām nav notiesājoša vai attaisnojoša sprieduma, bet noteikt ierobežojumus ir samērīgi, un mani pārsteidz, ka jūs negribat to atbalstīt. Tāpat pārsteidza no Nacionālās apvienības izskanējušais viedoklis. Jūs sākāt analizēt konkrētu lietu. Es nevaru to darīt, tāpēc ka neesmu ne prokurors, ne advokāts. Es sapratu, ka jūsu frakcija jau lietu iztiesāja un jūs attaisnojāt cilvēku. Jums ir pietiekama informācija... jums ir pietiekama informācija, lai spriestu. Man tādas informācijas nav, bet vienīgais, ko es redzu, - es redzu attiecīgās lietas gaitu, un es redzu, ka sēde, kas bija paredzēta 3.aprīlī, nenotika tāpēc, ka apsūdzētais Helmanis... apsūdzētā Helmaņa advokāts Vārpiņš nevarēja piedalīties sēdē. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas.) Viņš iesniedza lūgumu, un sēde tika pārcelta uz augustu, tāpēc ka advokāts nebija spējīgs piedalīties sēdē. Jūs varat paskatīties tiesas kalendārā un pārbaudīt! Kāds ir jautājums? Protams, kamēr nav notiesājoša sprieduma, mums ir jārunā par... jāņem vērā nevainīguma prezumpcija. Cilvēks nav vainīgs! Un mēs nerunājam par to, ka cilvēks tiks notiesāts vai attaisnots ar attiecīgiem grozījumiem. Mēs runājam par ko citu - vai cilvēks, kurš apsūdzēts, drīkst vai nedrīkst pieņemt lēmumus tautas vārdā. Un šis ierobežojums ir samērīgs, ja ir apsūdzība, ja prokurors tā uzskata un uztur apsūdzību, ja uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, un to ignorēt nedrīkst. Ja mēs runājam par labu pārvaldību, tad taisnība ir Agešina kungam. Tas ir ētikas jautājums! Bet ko darīt, ja dažiem cilvēkiem ētika neko nenozīmē? Es atceros kādu stāstu par vienu apsūdzētu personu, kad man teica: „Jā! Šī persona nekad nenoliks... neatteiksies, teiksim, no tā stāvokļa, ko viņa ieņem, tāpēc ka bērnam ir kredīti, un viņa nevar iet prom. Viņai ir jāstrādā, jāsēž tur, kur viņa ir, tāpēc ka nepieciešama nauda.” Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami! Cienījamie kolēģi, laba pārvaldība... lai nodrošinātu labu pārvaldību, es aicinu atbalstīt attiecīgos grozījumus. Paldies.".
• 2013_05_09-seq77 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Priekšlikums pēc būtības paredz automātisku deputāta pilnvaru ierobežojumu, un tas, ko gribu uzsvērt šodien šeit, ir tas, ka mēs neatbalstām automātisku deputāta pilnvaru ierobežojumu, ņemot vērā to, ka tā tomēr ir vēlēta amatpersona un pret to būtu jāizturas uzmanīgi. Mēs plānojam iesniegt uz trešo lasījumu vēl vienu priekšlikumu, kas paredzēs iesaistīt šajā procesā vēl kādu personu. Tas varētu būt ģenerālprokurors, ja būtu nepieciešams akcepts šī procesa tālākai virzīšanai. Jo esošajā situācijā pat tajos gadījumos, ko spilgti minēja Dzintara kungs... pat tajos gadījumos, kad šī amatpersona ir izdarījusi kādu pārkāpumu, tas varbūt, pat pēc prokurora domām, neattiecas uz... nekādā veidā neietekmē viņa darbu, bet mēs ar šiem grozījumiem automātiski apturam viņa pilnvaras. Un arī prokurors to nekādā gadījumā nevarēs - apturēt šo pilnvaru ierobežojumu. Tas viss notiks automātiski, un te, mūsuprāt, ir jābūt kādai iespējai, kā... ka kāda instance, ko šajā gadījumā mēs varētu piedāvāt... Tas varētu būt ģenerālprokurors, kas pasaka: „Jā, šim deputātam ir jāierobežo pilnvaras.” vai arī: „Nē, šis deputāts var turpināt savu darbu tālāk, jo tā lieta, kas pret viņu ir iesākta, nekādā gadījumā nevar ietekmēt deputāta darbu.” Kā piemērs minams ir tas, ko Lolita Čigāne... Čigānes kundze ir apsolījusi iesniegt. Tie ir ceļu satiksmes negadījumi... šie gadījumi, bet tādi var būt arī citi, piemēram, Neo gadījums. Ja Poikāns tagad startētu vēlēšanās Rīgā, Liepājā vai vienalga kur, tad viņu ievēlētu, viņš tā kā tāds tautas varonis mums tagad ir, bet pret viņu ir uzsākts process. Un tad, gribi vai ne, pēc šīs redakcijas automātiski šie viņa amata pienākumi tiktu ierobežoti. Vai tiešām tas noziegums, kuru viņš ir izdarījis un par kuru ir sākts šis process, ir tā vērts, lai ierobežotu viņa, deputāta, darbu? Manuprāt, īsti ne. Un te jābūt šim posmam, kurā kāds tomēr pasaka „jā” vai „nē”. Un tas, mūsuprāt, varētu būt ģenerālprokurors, kas papildus... Tāpat kā tiesnešiem... Tiesnešiem tas ir ģenerālprokurors; mums, Saeimas deputātiem, tā ir pati Saeima, kas pasaka, vai ir jāatņem šī imunitāte vai nav. Šajā gadījumā tas viss notiek automātiski, un es vēlos, lai jūs pievērstu uzmanību šai niansei. Un atbalstiet mūsu priekšlikumu, ko mēs iesniegsim uz trešo lasījumu! Tas būs ļoti konceptuāls, tomēr tas arī mainīs pašu būtību, bet tas būs pareizs, un es aicinu atbalstīt trešajā lasījumā mūsu priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_05_09-seq75 spokenText "Līdz ar to, godājamie kolēģi, šai piedāvātajai kvalifikācijai prokuratūrai vienā vai otrā gadījumā tiešām nav noteicošas nozīmes. Šis tiešām ir jautājums, kas būtu jārisina Juridiskajai komisijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un jāpilnveido Kriminālprocesa likums. Kāpēc? Tāpēc, ka ir iespējams... piemēram, ir noteikta ātrāka lietas izskatīšana attiecībā uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem vai attiecībā uz personām, kuras atrodas apcietinājumā. Līdz ar to ir iespējams paredzēt papildu kategoriju šīm lietām, ka lieta ātrāk skatāma arī gadījumā, ja Kriminālprocesā ir izvirzīta apsūdzība amatpersonai. Kāpēc šāds gadījums un šāds piemērs netiek analizēts? Nu, acīmredzot likumprojekta autori pieturas pie šādas pozīcijas, vienīgi lai „izgrūstu cauri” šos grozījumus. Nākamais. Godājamie kolēģi, saskaņā, piemēram, ar Kriminālprocesa likuma 526.pantu, ja pirmajā instancē ir bijis attaisnojošs spriedums, tad kriminālprocesā persona tiek atbrīvota no apcietinājuma. Viņai tiek atcelti visi drošības līdzekļi, un tā saikne starp apsūdzēto un prokuratūru galā veidojas otrāda - veidojas atgriezeniska. Un vai šajā gadījumā cilvēkam ir jāgaida notiesājošs spriedums? Mūsu Krimināllikumā ir iestrādāta norma, ka noilguma termiņa tecējums tiek pārtraukts no brīža, kad uzrādīta apsūdzība. Un šajā situācijā šis jautājums nav noregulēts arī nākamajā aspektā - tiklīdz tiek uzrādīta apsūdzība prokuratūrā, automātiski tiek pārtraukts noilgums. Lietuvā likumdevējs ir izvēlējies citu pozīciju. Par katra personas noziedzīga nodarījuma smagumu lemj otrajā instancē. Lietai ir jānokļūst vismaz līdz otrajai instancei, un otrajā instancē, izskatot lietu pēc būtības, ir jāatrisina šis jautājums. Es tiešām, godājamie kolēģi, aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu, vadoties pēc veselā saprāta, nevis viena vai otra kontrabandista ambīcijām.".
• 2013_05_09-seq74 spokenText "Ja deputāti neiebilst, Elksniņa kungs runās vēl divas minūtes. Lūdzu, runājiet divas minūtes!".
• 2013_05_09-seq73 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es laikam būšu nepopulārs, bet šie grozījumi ir raksturojami ar trim vārdiem: šķībi, greizi, nepareizi. Būtība ir sekojoša. Nu, acīmredzot Čigānes kundzei gan nav jābūt tai personai, kurai ir jārunā, ka šie likuma grozījumi ir virzīti sabiedrības interešu vārdā ar mērķi nodrošināt likumību, tiesiskās valsts iekārtas aizsardzību un tā tālāk. Konkrētie grozījumi ir vērsti pret diviem cilvēkiem valstī: tas ir Lemberga kungs, un tas ir Munkevica kungs. Konkrētā VIENOTĪBAS iniciatīva visnotaļ ir saistīta ar šo konkurenci, kas ir virzīta attiecībā uz... ir starp minētajām politiskajām personām. Pirmais jautājums, uz ko šajā kontekstā ir jāatbild: vai Saeimai ir jāiejaucas VIENOTĪBAS izrēķināšanās kampaņās attiecībā uz pašvaldības deputātiem parlamentārā līmenī? Atbilde visnotaļ būtu noraidoša, un es domāju, ka tas nav atbalstāms. Otrais jautājums. Likumā piedāvātā redakcija paredz, ka pašvaldības deputāti nevarēs piedalīties pašvaldības darbā, ja pret viņiem ir celta apsūdzība smagā vai sevišķi smagā noziedzīgā nodarījumā. Lietišķā valodā runājot, - ja viņš zog viens, tad viņš varēs turpināt darbu; savukārt, ja viņi, deputāti, zog divatā vai grupā, tad darbu turpināt nevarēs. Krimināllikumā vēl ir paredzēti tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri atbilst mazāk smaga noziedzīga nodarījuma kritērijiem, piemēram, nacionālā, etniskā vai rasu naida kurināšana. Pašvaldības deputāts kurina nacionālo, etnisko naidu - turpināt var. Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai, piemēram, personas nolaupīšana... Ja Aivars Lembergs nolaupa kādu personu, pret viņu tiek celta apsūdzība par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, un viņš var turpināt darbu pašvaldībā. Kontrabanda. Čigānes kundze, tas ir tik tuvs jautājums jums (Zālē smiekli.), un tieši no labiem tikumiem, no labas pārvaldības, ko jūs minat... jums nebūtu jāiesaistās minētā likumprojekta apspriešanā, ņemot vērā jūsu personīgo iesaisti... tajā skaitā iepriekš... prettiesiskās darbībās, par ko jūs esat saņēmusi sodu. Un pie kārtīga prokurora lietas materiālus varētu arī pārskatīt pat šodien un pat šodien pret jums celt apsūdzību. Kukuļņemšana. Pašvaldības deputāts, kurš ir paņēmis kukuli un pret kuru ir celta apsūdzība par tādu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu kā kukuļņemšana, var turpināt darbu pašvaldībā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Nevajadzētu turpināt!”) Tas ir... Tas ir pirmais... patiesībā spēcīgs arguments attiecībā uz to, ka tam nav jābūt. Nākamais jautājums ir attiecībā uz pašu kriminālvajāšanu. Kriminālprocesa likumu Čigānes kundze tikko piesauca. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālvajāšana ir pieņēmums... procesa virzītāja pieņēmums. Nu, klasisks gadījums attiec��bā uz attaisnojošu spriedumu, kurš bija pirmajā instancē, bija saistīts ar Diānas Kozlovskas slepkavību: tika attaisnoti abi viņas vecāki. Šajā situācijā tas, ko piedāvā likumprojekta autori... norāda, ka tam cilvēkam, kurš tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir jāiziet visas trīs instances. Tas tiešām tāds ilgs, skaidrs projekts, VIENOTĪBAS skatījumā, ka persona nav jāpielaiž pie darba pašvaldībā... Nu, pēc mūsu tiesvedības termiņiem, vismaz septiņi astoņi gadi... Vēl jo vairāk! Es zinu tādas lietas, kuras... piemēram, Rīgas Centra rajona tiesā pagājušajā gadā tika pabeigta lieta, kas tika skatīta 16 gadus, tātad cilvēks 16 gadus atradās kriminālvajāšanā apsūdzētas personas procesuālajā statusā. Nākamais jautājums. Godājamie kolēģi, pieņemsim, ka personai kriminālvajāšanas laikā, kad lieta atrodas prokuratūrā, tiek celta apsūdzība par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu. Šobrīd likumdevējs Kriminālprocesa likumā ir paredzējis, ka prokurors no šīs apsūdzības var atteikties vai var grozīt to uz vieglāku apsūdzību. Tas nozīmē, ka iztiesāšanas stadijā smags var pārtapt par mazāk smagu, un tas jau nebūs ierobežojošs nosacījums, lai pašvaldības deputāts neturpinātu strādāt. Nākamais. Vai prokurors ir pietiekami neatkarīga persona, lai varētu attiecībā uz pašvaldības deputātu pieņemt lēmumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu? Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu amatā augstāks prokurors - un tas šajā gadījumā ir ģenerālprokurors, ko ieceļ parlaments, - var atņemt lietu jebkuram prokuroram, kurš, piemēram, neceļ vienā vai otrā gadījumā apsūdzību, un nodot lietu citam prokuroram, kurš vienā otrā gadījumā to apsūdzību cels. Es lūdzu man vēl divas minūtes! (No zāles: „Lai runā!”)".
• 2013_05_09-seq71 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka par šo jautājumu mēs diskutējām jau pagājušajā nedēļā, jo bija ierosinājums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas noteikt divas līdzatbildīgās komisijas šim likumprojektam. Šīs komisijas tika noteiktas, un otrdien Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu. Es gribētu atgādināt, kolēģi, ka arī Juridiskā komisija, kas tiešā veidā strādā ar Kriminālprocesa likumu, ar Krimināllikumu (No zāles dep. A.Elksniņš: „To mēs neskatīsim!”), protams, arī ar tiesu varu regulējošo likumdošanu, šo priekšlikumu atbalstīja, un to atbalstīja arī Agešina kungs. Paldies jums par to! Jums bija ļoti laba argumentācija Juridiskajā komisijā, kur jūs teicāt, ka jūs atbalstāt šo priekšlikumu, jo uzskatāt, ka tas ir nepieciešams, vajadzīgs demokrātijas un demokrātiskas valsts iekārtas vārdā. (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.) Jūs teicāt to pašu, tomēr šoreiz jūs paudāt, ka šo priekšlikumu neatbalstīsiet. Cienījamie kolēģi, es gribu tomēr apgalvot, ka tie, kuri runā, ka šis likumprojekts ir iesniegts viena cilvēka vai pāris cilvēku dēļ, viņi patiešām maldās, jo mēs šeit runājam par sistēmisku jautājumu, par labas pārvaldības jautājumu. Šis regulējums attieksies uz visiem deputātiem, un nākošajās pašvaldību vēlēšanās tiks ievēlēti 1618 deputāti, kuru statusu, tiesības un pienākumus regulēs šis likums. Tātad šis grozījums potenciāli attieksies uz visu šo cilvēku kopumu. Cienījamie kolēģi, es atļaušos apgalvot, ka tie, kuri runā par to, ka šis likumprojekts ir domāts atsevišķiem cilvēkiem, patiešām lobē šo atsevišķo cilvēku intereses, nevis domā par lielāku sabiedrisko labumu, nevis domā par to, kā mums visiem kopā piederošos nelielos publiskos līdzekļus iztērēt visefektīvākajā veidā. Cienījamie kolēģi! Tie, kuri uzskata, ka kriminālvajāšanu var uzsākt tāpēc, ka prokuroram tā gribējās (No SC frakcijas: „Tā ir!”), tāpēc, ka viņam kāds nepatika, tāpēc, ka viņam subjektīvi gribējās kādam ieriebt, tie dzīvo pasaulē, kurā nevalda tiesiskums. Tomēr mēs jau 23 gadus dzīvojam atjaunotā Latvijas Republikā, kur tiesiskums ir pamatprincips un kur likuma vara ir pamatprincips. Ja mēs ticam likuma varai, tad mēs ticam arī tam, kas ir noteikts Kriminālprocesa likumā par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likums uzdod par pienākumu personu saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un ja prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Prokuroram ir milzīga atbildība - savākt šos pierādījumus, kas apstiprina personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ceļot apsūdzības. Cienījamie kolēģi, vai tiešām mēs esam gatavi neticēt prokuroram, vai tiešām mēs esam gatavi būtiski neuzticēties mūsu tiesībsargājošām institūcijām, apšaubot viņu lēmumus (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.), uzskatot, ka tie var būt subjektīvi, ka tie var būt manipulēti, ka tie var būt personiskas atriebības vadīti? Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt Satversmes tiesas 2011.gada lēmumu tiesneses Muižnieces lietā. Toreiz Satversmes tiesai bija jālemj par tiesneses Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai, un šajā lēmumā Satversmes tiesa norādīja vienu ļoti būtisku lietu: tā atzina, ka kriminālvajāšanas uzsākšana ir prokurora kompetence. Un atzina: ja reiz tas ir noticis, tad attiecīgā tiesnese kriminālvajāšanai ir izdodama, nešauboties par to, vai konkrētais prokurors ir savācis pierādījumus, un nevērtējot, vai šo pierādījumu bāze ir pietiekama, un tātad uzticoties mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, ka tās ievēro Kriminālprocesa likumā noteikto: prokuroram ir jābūt pārliecinātam, ka personas vaina ir pierādīta. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt labas pārvaldības vārdā šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārliecinoši atbalstīto grozījumu. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_05_09-seq69 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ne tuvu nesimpatizē Aivara Lemberga politiskie uzskati. Droši vien grūtāk būtu atrast jautājumu, kurā mūsu viedokļi sakrīt, nekā jautājumu, kurā tie ir šķirti. Lai piedod Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, bet politiskā cīņa pret Aivaru Lembergu nav nekas tāds, kas man šķistu tāls un nesaprotams! Arī šo grozījumu autori, protams, politkorekti noliedz, ka tie būtu radīti vienam cilvēkam, lai gan, domāju, vairākums no mums labi saprot, ka tieši tā tas arī ir. (Zālē starpsaucieni.) Tas, kas mani visvairāk satrauc, - vai šāds paņēmiens neizrādīsies neefektīvs pret personu, kurai grozījumi paredzēti, bet cietīs pilnīgi citi cilvēki. Cietīs tie pašvaldību deputāti, pret kuriem ir vai vēl tiks nepamatoti veikta kriminālvajāšana; tiesa būs jāgaida gadiem ilgi, un šajā laikā viņiem būs liegtas iespējas strādāt savu vēlētāju interesēs. Un es šoreiz nerunāju abstrakti. Nesen Valstiskās audzināšanas apakškomisijā mēs, visu klātesošo frakciju pārstāvji, lielā vienprātībā piešķīrām atzinības rakstu Ogres Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolas vadītājam un dibinātājam Egilam Helmanim. Viņš jau četrus gadus, baudot lielu vēlētāju uzticību, ir pilsētas vicemērs, un visa viņa ikdiena, viņa darbs... viss viņa laiks tiek ieguldīts darbā Ogres iedzīvotāju labā. Protams, viņa plānos ir iesākto turpināt arī pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Egilam tiek pārmests, ka īsi pirms iepriekšējām pa��valdību vēlēšanām viņš, būdams pietiekoši veiksmīgs un turīgs uzņēmējs, esot centies no sava politiskā konkurenta izspiest... izspiešanas veidā dabūt 6000 latu. Ja tā būtu taisnība, tad man būtu jābrīnās, kā par lielas pilsētas vicemēru var kļūt cilvēks, kurš pirms vēlēšanām sīvam politiskajam sāncensim mēģina izspiest naudu. Šobrīd Ogres vicemērs ir pilnīgi pārliecināts par tiesas spriedumu, un veselais saprāts liecina, ka pirms vēlēšanām pret viņu tika izstrādāta smalka provokācija, kādu var saorganizēt pret jebkuru. Ja apstiprināsim šos grozījumus, arvien no jauna pārsūdzēts tiesas spriedums liegs iespēju Egilam Helmanim strādāt domē daudzu gadu garumā. Ticiet man, 50 procenti no algas - tā nav motivācija! Viņš ir savu spēku līderis Ogrē, un, atņemot viņam iespēju strādāt, tiek iznīcināta viņa politiskā karjera, faktiski tas, kam viņš dzīvo un ar ko ir saistīta viņa dzīves misija. Nav veidu un nebūs veidu, kā pēc daudziem gadiem to varētu kompensēt. Godātie deputāti, katram no mums, kas šodien balsos „par”, ir jāspēj apstiprinoši atbildēt vismaz uz vienu no diviem jautājumiem. Lūdzu, ieklausieties, jo vismaz uz vienu no šiem diviem jautājumiem jums ir jāatbild apstiprinoši! Pirmais jautājums: vai jūs esat pilnīgi pārliecināts vai pārliecināta, ka Egils Helmanis ir vainīgs viņam pārmestajos nodarījumos, kā arī ikviens cits cilvēks, kas var nonākt identiskā situācijā? Vai jūs esat pilnīgi pārliecināts? Un otrais: vai jūs piekrītat, ka nevainīgu cilvēku likteņi tiek lauzti tikai ar mērķi - mazliet ieriebt Lembergam? Kāds teiks, ka tā nav nekāda likteņa laušana. Nepiekrītu, jo zinu, ka ir cilvēki, kam iespēja strādāt vēlētāju uzticības attaisnošanai ir viņu dzīves jēga un aicinājums, nevis tikai algas pelnīšanas iespēja. Ieguvums tiešām būs tikai sīka ieriebšana Lembergam. Ja „Latvijai un Ventspilij” domē ir vairākums, tad šis vairākums atradīs veidu, kā iesaistīt Lembergu tās darbā un ļaut viņam reāli vadīt pilsētu. Tā būs tikai neērtība, tas būs tikai neērtības un izdomas jautājums. Projekta iniciatori, protams, būs sev nopelnījuši politiskos punktus. Galarezultātā politiski iegūs arī ar upura lomu apveltītais Lembergs, jo parādīs, ka iedzīvotāju griba joprojām ir par labu viņam un ka viņš turpina valdīt. Tas viss notiks uz kādu cilvēku rēķina, kuri nav vainojami ne pie kā. Ja tas jūs apmierina - balsojiet „par”. Es aicinu palīdzēt tieslietu ministram cīnīties par tiesu darba efektivizāciju, kā arī pārliecināt ventspilniekus atklātā politiskā sacensībā. Aicinu balsot „pret”.".
• 2013_05_09-seq66 spokenText "Diskusijā gan darba grupā, gan arī vēlāk komisijā tātad... un arī Juridiskajā komisijā, kas atbalstīja šo likumprojektu, bija... izskanēja jautājumi par deputāta pilnvaru ierobežojumiem Satversmes 101.panta gaismā. Un tātad, kā zināms, Satversmes 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, kā arī pildīt valsts dienestu. Un, lai šo izvērtētu, bija nepieciešams konstatēt normas leģitīmo mērķi. Par minētās normas leģitīmo mērķi uzskatām demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību, kas izpaužas kā krimināli vajātu pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošana, sekmējot lielāku uzticēšanos pašvaldībai kā tautas vēlētai pārvaldes sastāvdaļai. Un šeit var rasties jautājums: vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai? Vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi? Manuprāt un arī pēc komisijas vairākuma domām, šie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo līdzeklis ir noteikts ar Saeimas pieņemtu likumu, kas paredz deputāta pilnvaru ierobežošanu, un tas atbilst Satversmes 101.pantā noteiktajam, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, kā arī pildīt valsts dienestu. Vai šāda rīcība ir nepieciešama, un vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem? Šeit jāatzīmē, ka diskusijās tika piedāvāti arī tādi risinājumi, kas šīs tiesības ierobežotu vēl vairāk, proti, ka šī deputāta aizvietošana, kā tika piedāvāts vienā no priekšlikumiem, notiktu jau tanī brīdī, kad ir uzsākts kriminālprocess, nevis kriminālvajāšana. Tāpat arī bija priekšlikumi par to, ka tas attiektos uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevis tikai uz smagiem vai īpaši smagiem nodarījumiem. Līdz ar to komisija rūpīgi visu izvērtēja un šī piedāvātā norma faktiski ir tāda, kas mazāk ierobežo indivīda tiesības, nekā to paredzēja citi izskatītie priekšlikumi. Tika arī izvirzīta doma, ka varbūt varētu šo jautājumu risināt ar īpašas, paātrinātas, kriminālās tiesvedības procedūras ierosināšanu attiecībā uz krimināli apsūdzētiem pašvaldību deputātiem vai citām amatpersonām. Nenoliedzot to, ka kriminālprocesa izskatīšana un tiesas procesa izskatīšana būtu jāpaātrina, kā to atzinis arī tieslietu ministrs, Kriminālprocesa likums tomēr neparedz īpaši paātrināt krimināllietu izskatīšanas procedūru, un visi smagos vai sevišķi smagos noziegumos krimināli apsūdzētie Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Līdz ar to īpaša tiesvedības kārtība šādām personu grupām būtu jāvērtē ar piesardzību - īpaši vienlīdzības principa gaismā. Tad varētu rasties jautājumi: vai ierobežojums ir atbilstošs, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu un vai sabiedrībai ir ieguvums, atturot no tiešas iesaistes lēmumu pieņemšanā personas ar tām uzrādītu apsūdzību smagos vai sevišķi smagos noziegumos? Apsūdzības uzrādīšana nozīmē, ka prokuroram ir pietiekams pamats saukt personu pie kriminālvajāšanas. Turklāt, sagatavojot šo priekšlikumu, tika diskutēts arī par vairākiem indivīda tiesības garantējošiem instrumentiem, tajā skaitā par to, ka likumdevējs ir saglabājis šajā priekšlikumā daļēju atlīdzību 50 procentu apmērā laikā, kad ir ierobežotas šī deputāta pilnvaras. Tāpat arī ir paredzēts, ka, atjaunojot deputāta pilnvaras līdz ar kriminālvajāšanas izbeigšanu vai viņa attaisnošanu, persona saņem atlīdzību par visu pilnvarās ierobežoto laiku. Līdz ar to uzskatu, ka šis likumprojekta priekšlikums ir samērīgs un atbilstošs visai likumdošanas kopējai sistēmai, tāpēc aicinu to atbalstīt. Paldies.".
• 2013_05_09-seq64 spokenText "Jā. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums tika izstrādāts darba grupā, ņemot vērā iepriekš iesniegto deputātes Čigānes priekšlikumu un arī ministra Sprūdža priekšlikumu. Komisijā atbalstītais priekšlikums paredz papildināt 4.1 pantu ar jaunu pirmo un otro daļu. Šī panta spēkā esošā redakcija, kas pašlaik paredz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku, tiek papildināta ar deputāta pilnvaru ierobežošanas institūtu. Šī norma šobrīd nav unikāla Latvijas publiskajā pārvaldē. Jau pašlaik likums paredz iespējas deputāta pilnvaru apturēšanai un deputāta aizvietošanai ar citu deputātu, ja deputāts trīs mēnešus pēc kārtas neapmeklē domes sēdes veselības stāvokļa vai kriminālprocesuāla piespiedu līdzekļa dēļ. Un tāpēc šis priekšlikums arī iekļaujas kopējā likumdošanas sistēmā, un līdzīga norma attiecas arī uz Saeimas kārtības rulli. Tātad šī norma attiecas tikai un vienīgi uz tādu pašvaldības deputātu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Šī pieeja izvēlēta, lai deputāta pilnvaru ierobežošanas institūts būtu saskaņots ar jau pašlaik pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktajiem pasīvajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Paldies.".
• 2013_05_09-seq63 spokenText "Tā. Tālāk ir 5.priekšlikums.".
• 2013_05_09-seq62 spokenText "Vismaz man bija saņemts tāds...".
• 2013_05_09-seq60 spokenText "4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir atsaukts.".
• 2013_05_09-seq58 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par to pašu tēmu. Komisija ir atbalstījusi.".
• 2013_05_09-seq56 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs kā 1., komisija ir atbalstījusi.".
• 2013_05_09-seq54 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti 15 priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izslēdz vārdus „vai valsts ministra”, tā kā tas arī citos likumos jau ir izslēgts. Komisija ir atbalstījusi.".
• 2013_05_09-seq53 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
• 2013_05_09-seq52 spokenText "Šā gada 22.maijs.".
• 2013_05_09-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_05_09-seq50 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2009_05_07-seq98 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq48 spokenText "Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.622/Lp11. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - un ir to atbalstījusi.".
• 2013_05_09-seq47 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2013_05_09-seq45 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.maijs.".
• 2013_05_09-seq44 spokenText "Šā gada 14.maijs.".
• 2013_05_09-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_05_09-seq42 spokenText "Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq40 spokenText "Un 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā, - arī ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq38 spokenText "Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” ir izstrādāts, lai noteiktu, kā transportlīdzekļu reģistrāciju rindā veic Valsts robežsardze. Par šo likumprojektu otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi, abi priekšlikumi ir saistīti ar likuma spēkā stāšanās laiku. Tātad 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq37 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.".
• 2013_05_09-seq36 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.maijs.".
• 2013_05_09-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_05_09-seq34 spokenText "Augsti godātie deputāti! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Izstrādātais likumprojekts paredz Militārā dienesta likumu papildināt ar jauniem terminiem - „kareivis speciālists” un „instruktors speciālists”, kā arī nosaka dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību kareivjiem un instruktoriem speciālistiem. Likumprojekts nosaka pārejas periodu tiem karavīriem, kuri pieņemti profesionālajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, jo viņiem būs jāapgūst kareivja speciālista pamatkurss vai instruktora speciālista kurss, vai citi tam pielīdzināti kursi līdz 2015.gada 30.jūnijam gadījumā, ja karavīrs nebūs ieguvis karavīra vispārējo militāro izglītību NBS kājnieku skolā vai NBS instruktoru skolā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq33 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
• 2013_05_09-seq32 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.maijs.".
• 2013_05_09-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_05_09-seq30 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Labrīt! Mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts ar nolūku novērst nepilnības spēkā esošajā likumā, padarot to nepārprotamāku un nodrošinot biometrijas datu apstrādes sistēmas efektīvāku izmantošanu. Un tādēļ likumprojektā precizēti biometrijas datu iekļaušanas gadījumi sistēmā, novēršot datu apstrādi neatbilstoši to iegūšanas mērķim. Likumprojektā precizēti sistēmā iekļautie datu izmantošanas mērķi un gadījumi, precizēts to iestāžu uzskaitījums, kuras sniedz un aktualizē datu sistēmu un ir tiesīgas to izmantot. Likumprojekts paredz to precizēt un deleģēt Ministru kabinetam, piešķirot valdībai tiesības noteikt datu iekļaušanas un izmantošanas nosacījumus. Likumprojekts arī nosaka tiesības izmantot sistēmā uzkrātos datus publisko pakalpojumu sniegšanai. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq29 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.maijs un izskatīšana - 23.maija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
• 2013_05_09-seq28 spokenText "Paldies par atbalstu. Mēs gaidīsim priekšlikumus līdz 16.maijam, un mēs lūdzam likumprojektu iekļaut Saeimas 23.maija sēdē un izskatīt galīgajā lasījumā - otrajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2013_05_09-seq26 spokenText "Paldies. Komisija lūdz atbalstīt arī pirmajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq25 spokenText "Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
• 2013_05_09-seq24 spokenText "Paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Gribu atgādināt, ka deputāti izstrādāja šo likumprojektu un iesniedza komisijā. Komisijai bija divu nedēļu laikā iespēja tikties ar ierēdņiem gan no Finanšu ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, un ir saņemti atzinumi no abām ministrijām. Labklājības ministrija atbalsta ideju un sola sagatavot tehniskus labojumus, lai nebūtu vislielākā slodze, ieviešot šo likumprojektu, jaunas normas caur aģentūru... Mēs saprotam, ka aģentūrai šodien sarežģīts darbs un atalgojums nav tik liels, tāpēc mēs piekritām iedot vairāk laika, lai ieviestu šīs normas. Bet gribu visus pensionārus nomierināt ar to, ka viņi saņems to piemaksu, kura nebūs izmaksāta šajā laikā. Un mēs saprotam... Komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka šo likumprojektu var izskatīt divos lasījumos, un vispirms mēs ierosinām atbalstīt steidzamību. Un tad ļoti ātri sagatavosim priekšlikumus, galvenie iesniedzēji būs no ministrijas, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, kā es saprotu, iesniegs. Ar deputātiem un komisijām, ar profesionālām komisijām, mēs sarunājām, ka neiesniegsim nevienu priekšlikumu, lai nesarežģītu šī likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā. Un komisija vienbalsīgi atbalstīja, ka vajag piešķirt šim likumprojektam steidzamību.".
• 2013_05_09-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vekseļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.".
• 2013_05_09-seq22 spokenText "Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” trešajā lasījumā.".
• 2013_05_09-seq20 spokenText "Un 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā”. Ir iesniegti trīs priekšlikumi. 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2013_05_09-seq12 spokenText "6. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq10 spokenText "5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq6 spokenText "3. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_05_09-seq2 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un apspriedusi likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_05_09-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.maija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2013.gada 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 9.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo darba kārtības jautājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt iespējas palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs izskatām tālāk sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” un izskatīt to pirms Pilsonības likuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. un 8.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8.maija līdz 14.maijam. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
• 2013_05_04_s-seq4 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2013.gada 4.maija svinīgo sēdi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā pasludinu par slēgtu. Bet es aicinu jūs, visus klātesošos, uz Sarkano zāli turpināt svinēt svētkus un baudīt glāzi šampanieša. ".
• 2013_05_04_s-seq3 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Iedvesmu 4.maija sajūtām man pavisam nesen sniedza kāda kundze Daugavpilī. Viņa ar patiesu izbrīnu man sacīja: „Ja padomā, cik bieži mēs aizmirstam, kāda vērtība ir dzīvei brīvā valst��! Mutes vaļā, un mēs drīkstam runāt!” Jā, patiešām! Mēs drīkstam runāt. Mēs drīkstam kritizēt. Mēs drīkstam apšaubīt, pierādīt, strīdēties, argumentēt, meklēt un atrast labākos ceļus mūsu valstij. Ne velti mēdz teikt, ka atmiņa ir maldinoša, jo to iekrāso šīsdienas notikumi. Tieši šādā veidā šodienas aktualitātes un laika ritējums palēnām aizkrāso mūsu atmiņas par dzīvi okupētā valstī, par aizliegumu paust savu viedokli, par klusinātām politiskajām sarunām virtuvē, par vajāšanu un teroru. Tomēr atmiņu politika ir būtiska un nepieciešama demokrātiskas valsts politikas sastāvdaļa. Arī Latvija kā demokrātiska valsts balstās uz noteiktām pamatvērtībām, kuras atspoguļojas gan simbolos, kāds ir 4.maijs, gan mūsu vēstures skaidrojumos un laikabiedru atmiņās. Mūsu spēkos ir kopt mūsu atmiņu politiku un turēt dzīvus neatkarības atgūšanas ideālus. Tie ir bijuši un no jauna var kļūt par tautu vienojošiem un attīstību virzošiem spēkiem. Godātie klātesošie! Pirms 23 gadiem ārkārtīgi sarežģītā politiskajā situācijā Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju, ar kuru atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti. Starp deputātiem, kuri nobalsoja par deklarācijas pieņemšanu, bija arī Imants Ziedonis. Viņš vakar būtu svinējis savu astoņdesmito dzimšanas dienu. Šodien, līdz ar citiem Augstākās padomes deputātiem godinot arī mūsu dzejnieku, ir vērts pakavēties pie viņa 1985.gadā rakstītajām dzejas rindām: varonīgi izturēt varonīgi sevī sēt varēšanu, pašiespēju varonīgi savu seju turēt pretī, nenovērsties pretī acis nenolaist nenobīties visa gaiss kad sāk pretī briest un berzties nenovērsties Kopš 1990.gada neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas Republika ir jau izaugusi liela. Mēs esam sasnieguši daudz kā tāda, kas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīdī šķita vēl tāls un nereāls. Taču jaunā patstāvība mums ir atnesusi arī jaunus izaicinājumus un grūtības. Tādēļ arī tagad, brīžos, “kad sāk pretī briest un berzties”, ne mazāk kā pirms 23 gadiem ir svarīgi izturēt un nenovērsties. Tas nozīmē – strādāt un būt atbildīgiem par darbu, kuru esam uzņēmušies, proti – veidot plaukstošu, neatkarīgu un eiropeisku Latviju. Vienotu Latviju ikvienam. To atcerēties mums ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pasaule strauji mainās un pamats zem kājām šķiet ļodzāmies. Tādos mirkļos ir būtiski nezaudēt skaidrus savas rīcības orientierus un mērķus. To spēja mūsu valsts dibinātāji 1918. un 1919.gadā un Augstākās padomes deputāti 1990.gada 4.maijā. Tas jāspēj arī mums. Protams, katram laikmetam ir savas problēmas un savi izaicinājumi. Mūsdienu Latviju nodarbina visai Eiropai raksturīgās grūtības, kurām nav tiešu vēsturisku analoģiju. Tomēr tas, ko joprojām varam mācīties no 18.novembra un 4.maija, ir skaidra izpratne par saviem mērķiem un uzticība tiem. Par spīti domu dažādībai un dažreiz visai sīvām diskusijām tieši konsekvence un ticība saviem spēkiem ļāva Latvijai izkļūt no smagās ekonomiskās krīzes. Mēs esam gatavi uzņemšanai eirozonā nākamgad. Latvija ir atguvusi Eiropas un pasaules uzticību. Un tomēr. Daudzi to savos maciņos nejūt. Daudzas ģimenes, kuras lielo krīzes smagumu ir iznesušas uz saviem pleciem, joprojām dzīvo uz nabadzības sliekšņa un valsts panākumu stāstu savā ikdienā neredz un nesaprot. Sabiedrībā pastāv nevienlīdzība. Vienīgais iespējamais risinājums ir viens – Latvijas izaugsme. Tādēļ es aicinu ikvienu iesaistīties un palīdzēt valsts attīstībai, lai pozitīvie signāli, kas redzami makroekonomisko rādītāju tabulās, pēc iespējas drīzāk būtu jūtami katrā mājā, katrā ģimenē. Tāpat es aicinu solidarizēties un, pierādot savas objektīvās vajadzības, nesākt pretstatīt pensionārus jaunajām māmiņām, bezdarbniekus – studentiem, aizbraucējus – palicējiem, darba devējus – darba ņēmējiem. Tādā veidā sabiedrība tiek naidota un šķelta, un beigu beigās katrs cīnās pats par sevi kā nu prot un bieži – bez redzamiem rezultātiem. Taču mūsu cilvēki, kas cīnās par izdzīvošanu, kas šodien ir bez darba, kas aizbrauc vai dzīvo trūkumā, nedrīkst tikt atstāti vieni cīņā ar savām problēmām. Gluži pretēji: bezdarbs un emigrācija ir mūsu kopīgās problēmas, kuras apdraud mūsu kopīgo attīstību nākotnē. Latvija šodien joprojām zaudē cilvēkus, kuri dodas projām, un to cilvēku enerģiju, spējas un zināšanas, kuri nevar atrast pie mums darbu. Šie cilvēki nav formāli statistisks lielums; viņus nedrīkst pakārtot makroekonomiskiem apsvērumiem. Tie ir reāli, dzīvi Latvijas cilvēki ar pukstošām sirdīm, un viņi mūsu valstij ir vajadzīgi. Vai šodien spēsim ielikt stabilu pamatu nākamo paaudžu labklājībai, lai tās varētu pilnvērtīgi dzīvot mūsu valstī un justies lepnas par to? Šis jautājums nav vienkārši atbildams. Mūsdienu pasaule ir atvērta. Tādēļ mēs varam daudz iegūt, ja gribēsim un pratīsim izmantot šīs atvērtības sniegtās priekšrocības, bet arī daudz zaudēt, ja to negribēsim un nepratīsim. Tā ir mūsu, politiķu, atbildība – radīt priekšnoteikumus ilgtermiņa izaugsmei, vienlaikus nenovēršoties arī no kārtējām sociālajām vajadzībām. Valsts – tie esam mēs katrs, tāpēc arī valsts izaugsme ir atkarīga no mūsu pašu izaugsmes. Ja cilvēkiem būs pieejams darbs, medicīniskā aprūpe, izglītība, dažādas sociālās garantijas, ja cilvēki jutīsies sabiedrībā pietiekami droši, lai plānotu ģimenes nākotni un radītu bērnus, viņi spēs izmantot savas labākās prasmes un priekšrocības, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Tad Latvijā dzims bērni, kurus audzinās par ģimenes labklājību pārliecināti vecāki un nodrošināti vecvecāki. Tad Latvija uzplauks. Mēraukla politiķu profesionālajai varēšanai būs tas brīdis, kad Latvijas kopīgais veiksmes un panākumu stāsts būs nepārprotami redzams mūsu iedzīvotāju labklājībā. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Konkurētspējas trūkums, bezdarbs un migrācija ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma, un arī tās risinājums ir meklējams Eiropas līmenī. Tomēr Eiropas Savienība ir kopīga platforma, kur var diskutēt un risināt kopīgas problēmas, nevis kāds impērijas centrs, kas visu izdarīs mūsu vietā. Šeit man atkal jāatsaucas uz atmiņu, ko iekrāso vai pat aizkrāso ikdienas notikumi. Mēs – un šoreiz es domāju visus eiropiešus – ļoti bieži ikdienā piemirstam Eiropas Savienības izveides apstākļus, mērķus un jēgu. Mēs piemirstam, kāpēc Latvija izvēlējās iet Eiropas integrācijas ceļu. Vēl pirms 23 gadiem daudzas Eiropas daļas, tai skaitā Latvija, bija lielu ideoloģisku un ģeopolitisku cīņu kaujaslauks. Tādi vārdi kā brīvība, demokrātija, tiesiskums, Rietumu vērtības un Eiropas integrācija bija svarīgi un zināmi, taču nebija vēl piepildīti ar jēgu un dziļāko būtību. Cilvēki par šiem vārdiem cīnījās. Cilvēki bija gatavi to dēļ ziedot pat dzīvību. Es labi atceros, ka man kā studēt gribošai jaunietei nācās piedzīvot pazemojošus brīžus, stājoties Latvijas Universitātē, kad bija jāsāk atbildēt uz jautājumiem: vai jums ir radi ārzemēs? Vai kāds no jūsu ģimenes ir bijis izsūtīts uz Sibīriju? Un tā tas ilga stundām. Manai paaudzei nav bijusi iespēja brīvi papildināt savas zināšanas ārvalstu augstskolās vai iesaistīties studentu apmaiņas programmās, kuras nenotiek stingru uzraugu un stukaču pavadībā. Taču maniem bērniem, tāpat kā ikvienam citam Latvijas bērnam, šāda iespēja ir. Mēs visi tagad esam brīvi cilvēki, ar pašizpausmes iespējām, ar iespējām brīvi kritizēt, bet arī ar iespējām piedāvāt risinājumus. Šobrīd, kad Eiropa nav vairs sadalīta ne fiziski, ne ideoloģiski un atmiņas par kara šausmām lēnām izgaisušas, ir īstais laiks sev pašiem definēt, kāda ir mūsu paaudzes misija. Mums pašiem sev jāpasaka, kāda ir mūsu loma, lai nodrošinātu to, ka mūsu bērni un mazbērni, nākamās paaudzes, turpina dzīvot miera apstākļos un labklājībā. Nenovērsties – šis aicinājums šodien var būt noderīgs ne tikai mums pašiem. Arī Eiropas Savienība ir saskārusies ar problēmām, kuras nedrīkst ignorēt kopīgās nākotnes vārdā. Latvijas interesēs ir tas, lai Eiropas Savienība joprojām paliktu uzticīga savām sākotnējām vērtībām – brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai, tiesiskumam un cilvēktiesībām. Latvija pēdējos gados ir pierādījusi, ka mēs esam kopīgās Eiropas identitātes sastāvdaļa un mums ir svarīgi to saglabāt. Mūsu piederība Rietumiem un Eiropai ir nevis kādas partijas vai koalīcijas projekts, bet gan valstiskuma un identitātes jautājums. Tādēļ ar lielu nopietnību raugos uz gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Es esmu pārliecināta, ka Latvija spēj ne tikai tehniski izpildīt šo uzdevumu, bet arī būtiski aizstāvēt savas nacionālās intereses un apliecināt Eiropai savus ilgtermiņa mērķus. To varam paveikt, pētot mūsu sabiedroto pieredzi un apvienojot labākās no mūsu idejām. Pēc tā, kā būs īstenota Latvijas prezidentūra, spriedīs nevis par Latvijas politiķiem, bet gan par pašu Latviju. Godātie klātesošie! Tuvākie mēneši Latvijas politikā būs visai saspringti. Interese par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir skaidri sajūtama it visur, arī šeit Saeimā. Uzrunājot Pašvaldību savienības kongresu, salīdzināju valsti ar varenu ozolu. Tā stumbrs ir parlaments, kas sargā Satversmē iesakņotās vērtības un likuma garu, sazarotā lapotne sastāv no ministrijām un Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas nodrošina budžeta zīļu ražu, savukārt pašvaldības ir ozola saknes, ar kurām mūsu valsts turas pie zemes, gūstot tās spēku un stabilitāti. Es šo salīdzinājumu atgādinu, jo no sirds esmu pārliecināta, ka tieši pašvaldības kā vietējās varas struktūras atrodas ļaudīm vistuvāk, tās ir vispersoniskākās. Pašvaldību darbs ir ārkārtīgi būtisks, jo tas rāda, vai spējam paši sevi pārvaldīt. Ikkatrs Latvijas nostūris un katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis uzmanību un godīgu attieksmi. Pat vistālākās mājas ir mūsu pašu mājas, kurās cilvēki vēlas būt pārliecināti, ka spēs samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, vēlas būt droši par savu darba vietu, audzināt un skolot bērnus, pārvietoties pa izbraucamiem ceļiem, skatīties televīziju latviešu valodā un vienkārši justies piederīgi. Savukārt aizbraukušie cer uz reālu iespēju atgriezties mājās un saistīt savu dzīvi ar savu novadu, ar savu Latviju. Pašvaldību vēlēšanas ir laiks, kad notiek aktīva politiskā cīņa un gaiss kļūst „biezs”. Tomēr tas mūs neatbrīvo no atbildības par rezultātu. Tādēļ arī diskusijās un strīdos mums ir jāspēj sadzirdēt Ziedoņa imperatīvu: nenovērsties. Tas nozīmē – nepazaudēt to svarīgo, kā dēļ esam politikā, proti, mūsu valsts pamatos liktās vērtības un apziņu, ka ikviens cilvēks ir nozīmīgs un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt pārmaiņas. Iespēja visas problēmas par labu vērst nav tikai politiķu rokās. Varam retoriski jautāt: vai tad tos sliktos ceļu segumus politiķi lika? Vai tad politiķi daudzus strādājošos mudināja izvēlēties saņemt algu aploksnē? Vai tad valdība ir rekomendējusi izstrādāt nodokļu nemaksāšanas shēmas valsts apkrāpšanai miljoniem latu apmērā? Atbildes vietā varu vien teikt, ka problēmu atrisinājums ir rokās mums katram. Tikai ar godprātīgu darbu un godīgu attieksmi mēs spēsim nodrošināt jūtamas pārmaiņas ikvienam un ikdienā. Cienījamās dāmas un godātie kungi! 21.gadsimts Latvijai ir globalizācijas un eiropeizācijas laikmets. Var šķist paradoksāli, bet šajā laikā nacionālās identitātes loma un nozīme pieaug. Mums ir jākonkurē starptautiskā līmenī un jāspēj saviem iedzīvotājiem pierādīt, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni, ka Latvija ir labākā valsts, par kuras attīstību rūpēties. Tikai stiprinot savu nacionālo identitāti, mēs spēsim veidot mūsu valsti spēcīgu. Tādēļ mums nenogurstoši jāsekmē patriotisma un valstiskās apziņas iesakņošanās sabiedrībā. Ne jau tikai mācību stunda skolā vai kāda īpaša akcija mūs padara par īstiem savas valsts patriotiem. Tā drīzāk ir piepildīta ikdiena, izkoptas tradīcijas, ar valstisku apziņu piesātināti svētki, kas sniedz ieguldījumu spēcīgas Latvijas valsts attīstībā un padara iespējamu Latvijas mērķu stādīšanu augstāk par saviem personīgajiem. Diemžēl jāatzīst, ka daudzi šeit pastāvīgi dzīvojošie ļaudis vēl nav spējuši izveidot saikni ar Latviju kā demokrātisku, nacionālu un eiropeisku valsti, viņi jūtas dezorientēti un atsvešināti. Turklāt šo atsvešinātību jo vairāk pastiprina grupas, kas izmanto nozīmīgas piemiņas dienas politiskai pašreklāmai un provokācijām. Šeit nav iespējami ātri un vienkārši risinājumi. Sabiedrības integrācija vēl 23 gadus kopš Neatkarības deklarācijas nav zaudējusi savu aktualitāti. Turklāt šķiet, ka šīs problēmas ne vienmēr ir risināmas ar likumdošanas palīdzību. Ne mazāk svarīga ir arī emocionālā attieksme, veids, kā mēs runājam viens ar otru, vai sadzirdam līdzcilvēku teikto, vai spējam pieņemt to, ka mēs esam ļoti dažādi. Un vienlaikus – ka mūs savā dažādībā vieno Latvijas valsts, 18.novembra ideālisms un 4.maija skaidrā prasība pēc savas valsts atgūšanas. Svarīgi ir pieņemt un mīlēt reālo šodienas Latviju tādu, kāda tā ir – savējā, vienīgā, ar visiem trūkumiem, pagātnē piedzīvoto un izsāpēto un tā atstātajām rētām. Domāju, daudzi man piekritīs, ka vislabākais veids, kā paust cieņu daudzajiem totalitāro režīmu upuriem, ir veidot plaukstošu Latviju, kura droši un pārliecināti skatās nākotnē. To ļoti skaidri īsos vārdos ir pateikusi 3. Jauniešu Saeimas deputāte Jūlija Burdukēviča-Orlovska: “Pieminot daudzo latviešu traģiskos likteņus, ir svarīgi izprast domu, ka upuru vēlme būtu, lai viņu skarbais liktenis dod spēku un gara stiprumu nākamajām paaudzēm.” Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien, 4.maijā, uzrunājot parlamentu, šajā tribīnē es neesmu viena. Kopā ar mani patiesībā stāv un par Latviju domā daudzi Alsviķu arodskolas skolēni. Tie ir audzēkņi ar invaliditāti, kuri Alsviķos apgūst arodu, mīl Latviju, vēlas būt aktīva un pilnvērtīga sabiedrības daļa. Viņi man dāvināja šo sarkanbaltsarkano rozi ar vēlējumu, lai tā tiktu piesprausta 4.maijā. Es šo solījumu pildu. Un šī roze ir kā atgādinājums par siltām sirdīm, gaišām domām, Latviju un augstiem ideāliem, kam jāmīt ikkatrā no mums. Tā ir kā atgādinājums – ja ikkatrs radīs sevī spēku pacelt galvu, nenovērsties, iesaistīties, mēs tuvosimies tādai Latvijai, kurā nav atstumto, kurā ļaudis var dzīvot drošībā, stabilitātē un labklājībā. Savulaik pirmie latviešu dziesmusvētki daudziem parādīja – ja spējam svarīgu mērķu vārdā nolikt pie malas ikdienas ķīviņus, tad ieguvēji esam mēs visi – gan kopā, gan katrs atsevišķi. Augstiem mērķiem un cilvēku kopābūšanai ir milzīgs spēks, ne mazāk svarīgs par ekonomisko ietekmi vai politisko varu. Latvijas valstiskuma nodibināšana 1918.gadā un Neatkarības deklarācijas pieņemšana 1990.gada 4.maijā ir apliecinājusi šīs atziņas spēku jau augstākā, politiskā līmenī. Valsts netop vienreiz un uz visiem laikiem, tā jāveido ik dienu. Latvija ir nodota mums mantojumā, un mūsu pašu spēkos ir valsti atdot tālāk saviem bērniem un mazbērniem attīstītu, spēcīgu un plaukstošu. Dievs, sv��tī Latviju! (Aplausi.)(Skan himna.)".
• 2013_05_04_s-seq2 spokenText "Vārds svētku uzrunai Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
• 2013_05_04_s-seq1 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam Saeimas 2013.gada 4.maija svinīgo sēdi kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanai.".

• first
• previous
• next