Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_07_09_as-seq205 spokenText "22. - atbildīgās komisijas priekšlikums par Ministru kabineta deleģējumu... par garantijas laiku būvniecībai... būvdarbiem. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq202 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq201 spokenText "20. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
• 2013_07_09_as-seq199 spokenText "19. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq197 spokenText "18. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums nav atbalstīts tādēļ, ka pēc būtības tas skar iepirkuma organizēšanas un tehniskās specifikācijas izstrādes, taču šī likuma uzdevums ir noteikt darbības, kas notiek projektēšanas un būvdarbu ietvaros, nevis to, kā izvēlēties personu, kura to darīs. Tāpēc tas nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq195 spokenText "17.priekšlikums ir par redakcionālu precizējumu izdarīšanu tālākajos likuma pantos jau atbalstītajai redakcijai. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq191 spokenText "15. - deputātu Parādnieka, Bērziņa, Lāčplēša un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq189 spokenText "14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums par deleģējumu Ministru kabinetam izdot visus likuma izpildei nepieciešamos noteikumus. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq187 spokenText "13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq183 spokenText "11. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma darbības jomu redakcionāliem precizējumiem. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq179 spokenText "Paldies. 9. - atbildīgās... 8.priekšlikums nav atbalstīts. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq178 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq177 spokenText "Jā. Kolēģi, mēs faktiski esam mēģinājuši atrast kompromisu, kādā veidā sabalansēt ekonomiskās attīstības intereses ar publiskās apspriešanas interesēm, un esam debatēs nonākuši pie tā, ka mēs iesim šo ceļu tālāk un lielāku uzsvaru liksim uz teritorijas plānojumu. Tāda ir stratēģija, kas faktiski ir izvēlēta, un es komisijas vārdā lūdzu 8.priekšlikumu, kas komisijā neguva atbalstu, neatbalstīt.".
• 2013_07_09_as-seq176 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_01_31-seq153 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_07_09_as-seq175 spokenText "Cienījamie kolēģi! Informēšana nav līdzdalība! Līdzdalība ir kas daudz vairāk - ka visi, kas tiek informēti un uzrunāti, arī var izteikt savu viedokli. Jūs redzēsiet, ka vēlāk būs arī viens mans priekšlikums, bet es šobrīd gribu runāt, jo man liekas, ka mēs esam nonākuši pie tā konceptuālā jautājuma: vai ir vajadzīgas sabiedriskās apspriešanas? Gan Čepānes kundzes, gan mans priekšlikums nerunā par to, ka katru reizi vajadzētu sasaukt sapulci. Ir runa par izņēmuma gadījumiem, kad ieceres laikā ir iespējams būtiski aizskart iedzīvotāju intereses jeb būtiski aizskart vides ietekmes jautājumu. Tā ka tie būtu izņēmumi... arī tad, ja nav detālplānojuma. Tā ka mēs runājam par atsevišķiem gadījumiem, kas varētu būt samērā svarīgi tieši sabiedrībai. Mēs piedalījāmies vairākkārt komisijas sēdē, un Ozoliņa kungs... un arī šeit izskan, ka... Jūs sakāt: „Jā, visi ir par sabiedriskajām apspriešanām, bet tām jābūt citur.” Es nepiekrītu, jo, kā jau nupat minēja arī Līdakas kungs, jāredz konkrētais projekts. Tas vien, ka teritorijas plānojumā ir iezīmēts kaut kas, vēl nenozīmē, ka attiecīgie cilvēki zinās, kas tur konkrēti notiks. Tā ka tas ir tomēr jāieliek šeit - tajos attiecīgajos gadījumos pieļaut publiskās apspriešanas. Es gribu norādīt vēl arī uz to, ka tika minēts jau Teritorijas attīstības plānošanas likums. Jā, to arī vajag stiprināt, bet to vajag darīt saskaņā ar šo likumu. Un mēs gaidīsim noteikti arī tur konkrētus priekšlikumus. Es gribu arī vēlreiz, atkārtoti, norādīt uz to, kāpēc ir vajadzīgs, lai mēs aizstāvētu šo sabiedrības interesi, lai tā var pateikt, izteikt savu viedokli. Tas nāk par labu arī būvniekiem, jo tad, kad sabiedrība sapratīs, kas īsti ir noteikts, būs lielāka sadarbība vēlāk. Un tas mani noved pie protesta jautājuma, ko jau es agrāk minēju. Ir bijuši... tagad, pēdējos gados, Latvijā ir bijuši lieli protesti pret cūku fermām, ir bijuši minētie protesti Daugavpilī. Bet, lūdzu, ņemiet vērā, kas pašlaik noticis... Visā pasaulē, starp citu, arvien biežāk ir sabiedrības protesti tajos brīžos, kad kāds būvniecības projekts parādās konkrēti, nevis kaut kur plānošanas... Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kas notika Turcijā. Viena konkrēta pašvaldība gribēja viena parka vietā uzcelt lielu iepirkšanās centru, un tad sākās protesti, kas tagad velkas jau nedēļām ilgi un satricina visu valsti. Tas ir tāpēc, ka tad, kad tie iedzīvotāji redz, ka viņus neuzklausa, tas konflikts sāk eskalēties. Arī šādā veidā eskalāciju, varbūt nevajadzīgu protestu izvēršanos mēs varam novērst, ja pašā sākumā iesaista sabiedrību, tai dod iespēju izteikties un tās intereses ņem vērā. Ja, piemēram, ir runa par kaut kādu ietekmi uz cilvēku īpašumiem vai būtiska ietekme uz viņu dzīves kvalitāti... tad to arī būvnieki varētu ņemt vērā tajā situācijā, tad tas nāktu visiem par labu. To es vēlreiz gribu uzsvērt. Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt Čepānes kundzes un vēlāk arī manus priekšlikumus. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq173 spokenText "Ir, ir. Dzird, jā? Cienījamie kolēģi! Nu pirmām kārtām jau Ķirša kunga pieminētās ražošanas teritorijas. Ja ir detālplānojumā paredzēts, ka šī ir ražošanas teritorija, tad tas nekādā veidā neļauj apkārtējiem iedzīvotājiem saprast, kādi ražošanas objekti tur tiks būvēti. Ražošanas teritorijas mēdz būt ļoti dažādas. Mēdz būt gan tādas, kas nopietni ietekmē apkārtējo teritoriju iedzīvotājus un arī šo iedzīvotāju īpašumu vērtību un viņu labsajūtu... un var būt arī ražošanas objekti, kuri to neietekmē. Un līdz ar to, es domāju, publiskās apspriešanas kā tādas būtība jau ir ne tikai izzināt sabiedrības viedokli, bet arī veidot sabiedrības viedokli. Tātad tieši sabiedriskā apspriešana nodrošina šo informācijas apmaiņu un labāku sabiedrības informētību par to, kas līdzās tur notiks. Lūdzu atbalstīt deputātes Čepānes priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu, lai viņš var runāt no vietas!".
• 2013_07_09_as-seq171 spokenText "Čepānes kundze, es nekādā gadījumā neesmu pret sabiedrības līdzdalību! Es vēlreiz to saku, taču ir lietas, kas jārisina, iepriekš plānojot, nevis pēc tam, kad ir jau sākts būvēt. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Iecere!”; dep. I.Čepāne: „Es par ieceri runāju!”) Tātad, ja jums šķiet, ka ir nepieciešams stiprināt sabiedrības līdzdalību, tad šis Būvniecības likums nav īstā vieta. Tad ķersimies pie Teritorijas attīstības plānošanas likuma, noteiksim tur daudz stingrāku kārtību un tad apspriedīsim uz velna paraušanu! Bet ne jau Būvniecības likumā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Es par ieceri runāju!”)".
• 2013_07_09_as-seq169 spokenText "Es tomēr Ķirša kungu un Ozoliņa kungu aicinu nemaldināt deputātus un nevulgarizēt atsevišķus jautājumus. Godātais Ozoliņa kungs, te tam visam nav nekāda sakara ar kaut kādas būves krāsas apspriešanu vai tamlīdzīgi! Es par to runāju arī nākošajā priekšlikumā, uz kuru es arī turpmāk norādīšu, proti, par ieceres kā tādas apspriešanu. Ķirša kungs, nemāciet mani, ka būvniecība ir teritorijas plānošanas vienots process! Bet, ja mēs paskatāmies, tad es nezinu, vai jums pašam ir skaidrs, kā tas notiek. Protams, ir pašvaldības teritorijas plānojums, un es domāju, ka Vējoņa kungs, ja viņš šeit ir... Žēl, ka viņa nav, bet viņš to noteikti pārzinātu, ka pēc tam ir attiecīgi lokālplānojums vai detālplānojums, bet šodien galvenais plānotājrīks, kad nevajadzētu šo būvniecības sabiedrisko apspriešanu, protams, ir detālplānojums. Un nestāstiet, ka detālplānojumu izstrādes iespējas ir paplašinātas! Tieši otrādi! Tās ir sašaurinātas šajā gadījumā. Un praksē, cik es esmu noskaidrojusi, lielajās pilsētās pēdējā gada laikā, kopš ir stājies spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, detālplānojumus gandrīz nemaz neizstrādā. Līdz ar to ir vēl viena lieta. Jūs noteikti to nezināt, ne arī par to runājat. Šeit es negribu aizskart uzņēmējus, runājot ne tikai par ekonomisko attīstību. Cerams, ka jūs vismaz tik daudz saprotat, ko ietver ilgtspējīga attīstība. Bez ekonomiskās attīstības tur, protams, ir arī vairāki citi komponenti šajā lietā iekšā, proti, gan vides aizsardzība, gan arī kultūras un sociālo problēmu risināšana. Es neesmu pret uzņēmējiem, bet es uzskatu, ka ir jāpanāk līdzsvars starp zemes īpašniekiem, attīstītājiem, būvniekiem un sabiedrību. Šodien likumprojektā, kāds tas ir uztaisīts, arī turpmāk faktiski sabiedrības ietekme ir gandrīz nulles vērtībā. Tā ir tikai formāla sabiedrības tiesību nodrošināšana.".
• 2013_07_09_as-seq167 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Čepānes kundzes teiktajam, ka sabiedrībai ir jābūt ietekmei uz teritorijas attīstību, ko, teiksim, konkrētajā vietā drīkst būvēt. Taču, kā jau katrā procesā, arī būvniecībā pastāv zināma, teiksim, loģiskā ķēdīte, zināma cēloņsakarība. Un būvniecība tiešām ir tikai un vienīgi turpinājums teritorijas plānošanai. Ja mēs reizi jau esam, domājot par teritorijas attīstību, diskutējuši, kas konkrētajā vietā drīkst būt, un esam nonākuši pie secinājuma, ka šeit drīkst būvēt ražotni, ka šeit drīkst būt dzīvojamā apbūve, un tā tālāk, tad kāpēc mums ir jāliek... ir jāļauj diskutēt par to vēlreiz - jau pēc tam, kad kāds, pamatojoties uz iepriekš pieņemtu lēmumu, ka šeit drīkstēs būvēt, piemēram, rūpnīcu, tagad nopērk to zemi, bet sabiedrība tomēr nonāk pie secinājuma: nē, šeit tomēr nedrīkst būvēt! Nu, kā mēs varam gribēt mūsu valstī kaut kādu ekonomisko attīstību, ja mēs cilvēkiem, kas vēlas ražot, kas vēlas, teiksim, būvēt dzīvojamās mājas, nevaram dot tādu skaidru signālu, ko kurā vietā drīkst darīt? Respektīvi, tu pērc zemi, bet tā... Tas ir kaķis maisā, jo varbūt tu drīkstēsi kaut ko būvēt, bet varbūt arī nedrīkstēsi neko būvēt. Un es piekrītu: tad, kad šo likumu sāka skatīt, tad šī plānošanas sadaļa bija diezgan vāja, un tieši tāpēc tā tika pastiprināta - tika pastiprināti tie gadījumi, kuros ir jābūt tātad detālplānojumiem (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.), un to skaits tika paplašināts. Tātad šobrīd detālplānojums ir jāveic vairāk gadījumos nekā iepriekš, kas vien jau īstenībā nodrošina sabiedrības iesaisti. Tātad es aicinu atcerēties par uzņēmējiem ne tikai tad, kad mēs pārdalām viņu samaksātos nodokļus kādam par labu, bet arī tanī brīdī, kad ir nepieciešams viņiem dot brīvas rokas, lai viņi var strādāt un lai mēs viņiem netraucētu. Es tomēr aicinu pieturēties pie komisijas lemtā un priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2013_07_09_as-seq165 spokenText "Kāpēc un kādas bija debates par to? Kāpēc Čepānes kundzes priekšlikums par sabiedriskās līdzdalības principu netika šādā redakcijā atbalstīts, un kur tas ir iekļauts? Būvniecība ir teritorijas plānošanas procesa turpinājums jeb tā realizācija dabā. Lai ievērotu iepriekš akceptēto likuma mērķi - kvalitatīvas un efektīvas būvniecības procesu -, sabiedrība jautājuma lemšanā ir jāiesaista pēc iespējas agrākā posmā, tas ir, pirms vispār kāds konkrētajā teritorijā sācis domāt par konkrētu projektu. Tas nozīmē, ka teritorijas plānošanas sistēmai ir jānodrošina tiesības indivīdam izteikties un piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā. Bet, ja konkrēti tad, kad māja jau ir pa pusei uzcelta, grib atnākt un pateikt: „Man nepatīk vairs tā krāsa, kāda ir!”, tanī brīdī esošā situācija ir faktiski pārmērīga. Kas ir likumprojektā noteikts? Tā kā ir noteikts, ka būvniecības... būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis, ir paredzēta sabiedrības papildu informēšanas kārtība. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām (tas ir gan 14.panta 2., gan 5.punktā aprakstīts), gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas (tas ir 6.pants ceturtajā daļā), gan arī pasūtītājam, būvniecības ierosinātājam (tas ir 14.panta sestajā un septītajā daļā). Un ko tad īsti dara pašvaldība un iestādes, kas veiks būvvaldes funkcijas? Pirmkārt, saņemot būvniecības ieceres pieteikumu, publicē informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā, kas ir publiska vieta. Otrkārt, paziņo sabiedrībai lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, - publicē informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu, būves veidu un dienu, kurā stāsies spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju, pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā. Šādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir obligāti. Savukārt pasūtītājam uzliktie sabiedrības informēšanas pasākumi ir būvtāfeles izvietošana zemes gabalā un individuāla blakusesošo zemes gabalu īpašnieku rakstveida informēšana, un tiem ir informatīvs raksturs. Tas nozīmē, ka pašvaldībai nav pienākuma tieši kontrolēt šo pasākumu izpildi, bet pamatota iesnieguma par būvatļaujas apstrīdēšanu saņemšanas gadījumā tā varēs izvērtēt veiktos informēšanas pasākumus un, ja tie nebūs atzīti par labiem, varēs tos atcelt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ļoti labi!”) Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq163 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar šo jauno Būvniecības likumu es esmu ļoti detalizēti iepazinusies. Es esmu salīdzinājusi to ar jau spēkā esošo Būvniecības likumu. Es esmu izpētījusi sakarā ar savu darbu Latvijas Universitātē apmēram 10 gadu laikā gan speciālo literatūru, gan arī to, kā ir attīstījusies tiesu prakse. Un šodien es gribu teikt, ka, no vienas puses, šis Būvniecības likums ir vajadzīgs jauns. Taču, no otras puses, šeit ir atsevišķas bīstamas lietas, un par šīm atsevišķajām bīstamajām lietām es arī atļaušos runāt. Un tā patiešām nav mana iegriba, bet tā ir mana, iespējams, tieši kā cilvēka, kas šajā jomā ir diezgan daudz darbojies, pārliecība. Un, proti, šis 8.priekšlikums ir saistīts ar 20. un 93.priekšlikumu un salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu paredz atteikties no sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā. Atsakoties no sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā, kas pašlaik ir noteiktas 12.pantā, jāņem vērā, ka pastāv arī Ministru kabineta noteikumi. Manuprāt, Saeima rīkotos pretēji praksei, kas ir nostiprinājusies gan Satversmes tiesas judikatūrā, gan administratīvo tiesu nolēmumos, gan arī tiesību doktrīnā paustajiem viedokļiem. Es gribētu apgalvot vēl vairāk. Proti, ka šāds regulējums, iespējams, būtu pretrunā ar Satversmes 115.pantu un ar 105.pantu un noteikti ar Orhūsas konvenciju, kas paredz sabiedrības līdzdalības tiesības jautājumos, kas saistīti ar vidi, tostarp arī būvniecības jautājumos. Lemjot par sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā, manuprāt, jāņem vērā arī Vides aizsardzības likuma 8. un 12.pants, kur ir paredzētas šādas tiesības. Proti, 8.panta pirmās daļas 1.punkta 3.apakšpunktā ir paredzēts, ka ir pieļaujama sabiedrības līdzdalība arī jautājumā par iecerēto būvniecību saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Mēs, kā es jau teicu, paredzam pilnībā atteikties no šīs lietas. Un kāds tad ir galvenais mērķis šai sabiedrības līdzdalībai? Ņemot vērā to, ka uz šo likumu jāskatās kopumā, mēs redzēsim, ka būvvaldēm šodien tiek piešķirtas ārkārtīgi plašas tiesības - ārkārtīgi plašas tiesības! - salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Taču sabiedrības līdzdalības tiesības ir iespējams apstrīdēt, tāpat arī sabiedrības tiesības līdzdarboties atsevišķu projektu realizācijā principā tiek gandrīz atņemtas. Taču Orhūsas konvencija paredz trīs vaļus, uz kā šeit balstās sabiedrības tiesības, proti, pirmkārt, tās ir tiesības uz informāciju, bet tās ir samērā apšaubāmas šajā likumprojektā. Otrkārt, tās ir līdzdalības tiesības un, treškārt, tā ir pieeja varai. Mēs izraujam šo vienu komponentu jeb pīlāru, jeb vali no šiem visiem trijiem ārā. Turklāt sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tiktu pieņemts vislabākais iespējamais risinājums sabiedrības interesēs, lai katra cilvēka iebildumi tiktu izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā. Pat tad, ja cilvēki nepiekrīt kādam projektam šajā procesā, viņiem ir jāpalīdz saprast iemeslu, kāpēc būviecere tiek virzīta tieši tāda, kā arī jārada pārliecība, ka sabiedrības izteiktie viedokļi tiek apspriesti. Dažkārt nepareizi un maldīgi mēs domājam, ka sabiedrības viedoklis obligāti ir jāņem vērā. Tāda pieeja nav pareiza! Proti, sabiedrības viedoklim nav veto tiesību, taču sabiedrībai ir jāizskaidro tas vai cits lēmums, kas tiek pieņemts būvniecības jomā, un jāpamato, tieši kādēļ tas lēmums ir šāds vai citādāks. Un, ja mēs rīkojamies pretēji, tad... es vēlāk runāšu vēl arī par nākošajiem priekšlikumiem... mēs, no vienas puses, radām neuzticību šeit arī pašvaldību institūcijām, iespējams, pat būvvaldei. Mēs radām arī neskaidrību, un līdz ar to iespējams, ka pat varētu palielināties pieteikumi administratīvajā tiesā, jo sabiedrība, nezinot, kāds ir tas vai cits projekts, kāda ir šī projekta būtība, vienkārši vērstos tiesā un to apstrīdētu. Un pēdējais, ko es gribu teikt. Godātie kolēģi, tas būs ārkārtīgi nesamērīgs, liels solis atpakaļ, kuru neuzdrošinājās spert ne 9.Saeima, ne 10.Saeima. Kā jūs zināt, „treknajos gados” pie varas bija Tautas partija, Pirmā partija, ZZS. Viņi neuzdrošinājās, lai gan mēģinājumi bija. Es ceru, ka arī mēs to neuzdrošināsimies spert, un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2013_07_09_as-seq161 spokenText "Jā, Čepānes! Es atvainojos!".
• 2013_07_09_as-seq160 spokenText "Tas ir deputātes Čepānes priekšlikums!".
• 2013_07_09_as-seq159 spokenText "8. - deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq157 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz sakārtot likuma struktūru. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq156 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq155 spokenText "6. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Un tam iemesls ir tāds, ka būvizstrādē ekspluatācijas īpašības ir norādāmas būvizstrādājuma aprakstā, tas ir, tehniskajā dokumentācijā, nevis definējamas likumā kā termins. Tas faktiski arī ir neatbalstīšanas iemesls.".
• 2013_07_09_as-seq153 spokenText "5. - deputāta Raimonda Vējoņa un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kur ir precizēts termins „būvizstrādājums”. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq149 spokenText "3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq147 spokenText "2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq145 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Būvniecības likums”, kas sagatavots trešajam lasījumam. Šis ir diezgan apjomīgs likumprojekts. Kopumā ir iesniegti 146 priekšlikumi. Īsi atgādināšu par to, kāds ir šī Būvniecības likuma mērķis. Likumprojekts „Būvniecības likums” ir izstrādāts, lai uzlabotu un padarītu efektīvāku būvniecības procesu no būvniecības ieceres līdz pat būves ekspluatācijai. Likumprojektā paredzētas izmaiņas gan būvniecības ieceres iesniedzējiem izvirzītajās prasībās, gan būvvalžu lēmumu pieņemšanas procesā; izmaiņas attieksies arī uz projektētājiem un būvdarbu veicējiem. Tā kā likumprojektu izskatām trešajā lasījumā, sniegšu īsu kopsavilkumu par to, ko tad mēs faktiski pieņemam. Galvenā atšķirība starp esošo regulējumu un jauno ir tā, ka lēmums jeb administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bija līdz šim. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam lēmums par būvatļauju jāpieņem mēneša laikā no ieceres iesnieguma pieņemšanas dienas, un, šādu lēmumu pieņemot, gan būvvaldei, gan sabiedrībai ir jāzina trīs galvenie raksturojošie rādītāji attiecībā uz būvniecību. Pirmais - plānotās būves veids (māja, birojs, ēka). Otrais - plānotās būves novietojums konkrētajā zemes gabalā. Un trešais - šīs būves apjoms jeb lielums. Šo datu kopums ļauj pieņemt lēmumu, tas ir, administratīvo aktu, par būvniecības ieceri, iekļaujot tajā divas nosacījumu grupas - projektēšanai un būvniecībai. Tādējādi līdz ar šī likuma pieņemšanu būvvaldei vairs nebūs jāizdod arhitektūras plānošanas uzdevums. Lēmums šobrīd ir jāpieņem 10 darba dienu laikā (tas pēc būtības dublē apbūves noteikumus). Un ir jāpieņem atsevišķs lēmums par tajā ietverto nosacījumu izpildi un projekta akceptēšanu, un šobrīd faktiski arī tas tiek 15 dienu laikā izlemts (un arī tas dublē). Atsakoties no šiem būvniecības saskaņošanas posmiem, tiek ietaupītas faktiski 25 darba dienas, un tas būtiski uzlabo ātrumu. Būtiski, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi ir uzskatāmi par administratīvā akta nosacījumiem un to izpildes apstrīdēšana nav jauns administratīvais process. Nosacījumu izpildes kontrole ir būvvaldes iekšējā darbība, kas nav nedz administratīvais akts, nedz arī starplēmums, un atbilstoši administratīvajam procesam visus iestādes lēmumus var apstrīdēt tikai adresāts. Savukārt gadījumos, ja būvvalde konstatē, ka būvatļaujas nosacījumi nav izpildīti, tai ir tiesības atcelt būvatļauju. Būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Ar likumu ir iecerēts noteikt, ka būvju sadale grupās atvieglotu būvniecības procesā nepieciešamo dokumentu iesniegšanas procesu, kā arī lēmumu pieņemšanas procedūru, vienkāršākām būvēm prasot vienkāršāku dokumentāciju būvniecībai, bet sarežģītām - detalizēta projekta izstrādi. Tas, ka lēmuma pieņemšana notiek būvniecības procesa sākumā, nozīmē arī to, ka tā apstrīdēšana tiek pārnesta uz būvniecības procesa beigu posmu, kad ir uzsākti... pārnesta no būvniecības procesa beigu posma, kad ir uzsākti būvdarbi, uz pašu būvniecības procesa sākumu, kad notiek tikai projektēšanas darbu uzsākšana. Un būvniecības procesa sākumā ir skaidrība par to, vai būvatļauju kāds apstrīdēs vai ne. Tādā veidā tiek novērsti pārmērīgu zaudējumu riski, kā tas ir šobrīd, kad būvniecības procesā būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā tiek apturēti jau iesākti būvdarbi. Tas īsumā par procesu. Un, kolēģi, es domāju, būs pietiekoši daudz debašu par daudziem no 146 priekšlikumiem. Mums, tā teikt, ir jāiet cauri visiem un tie jāskata. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq144 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Būvniecības likums”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2013_07_09_as-seq142 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq141 spokenText "Paldies. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā trešajā, galīgajā, lasījumā!".
• 2013_07_09_as-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq139 spokenText "Paldies maniem kolēģiem komisijā par vispusīgo ieskatu šī jautājuma izskatīšanas vēsturē. Gribu atgādināt, ka komisija, uz otro lasījumu skatot šādi formulētu priekšlikumu, jau izteica dažus aizrādījumus par nepietiekami skaidriem formulējumiem, piemēram, par to, kā traktējams valsts pārbaudījums, par vispārējās izglītības ieguvi, to, kas ir starptautiski atzīta testēšanas institūcija, vai to, ka šāds formulējums pagaidām vēl neregulē, kā centralizētie eksāmeni būtu izmantojami augstskolu iestājpārbaudījumu funkcijā, un tāpēc uz trešo lasījumu es lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju šādus jēdzienus precizēt. Šādu precizējumu mēs nesaņēmām, tāpēc pie šī jautājuma vēlreiz atgriezāmies, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, un, tā kā komisijas locekļu vairākums un arī izglītības un zinātnes ministrs, kas bija klāt šajā sēdē, atzina, ka šādu grozījumu Vispārējās izglītības likumā ir iespējams pieņemt arī šīgada rudenī, jo tas tik un tā neattiektos uz šīgada eksāmeniem, tad mēs šo jautājumu nolēmām atlikt precizēšanai. Kolēģi jau norādīja uz nepieciešamību šādu likuma grozījumu veikt. Tik tiešām arī mūsu komisijā ir bijusi īpaša sēde par iespējām šo starptautiskās testēšanas institūcijas veikto pārbaudījumu izmantot mūsu augstskolu reflektantu un skolu absolventu svešvalodu zināšanu pārbaudē, bet kopumā mēs vienojāmies, ka pašreiz uz trešo lasījumu šāds neskaidrs formulējums nebūtu atbalstāms. Jūs esat dzirdējuši argumentus, un tagad izlemšana ir Saeimas rokās.".
• 2013_07_09_as-seq138 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?".
• 2013_05_09-seq151 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?".
• 2013_07_09_as-seq137 spokenText "Godātie kolēģi! Skatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs tiešām atzinām to, ka starptautiski atzītu institūciju vērtējumi varētu tikt pielīdzināti valsts pārbaudījumu rezultātiem. Tas attiecas, kā jau Vanagas kundze teica, galvenokārt uz tā sauktajiem centralizētajiem eksāmeniem, bet likumprojektā ir teikts mazlietiņ citādāk. Runa ir par valsts pārbaudījumiem, un valsts pārbaudījumi ir ne tikai centralizētie eksāmeni, bet tie ir arī tie pārbaudījumi, kurus kārto skolēni, kuri varbūt nebeidz 9. vai 12.klasi, tie ir tā sauktie starpeksāmeni. Ko es vēl gribētu piebilst pie tā, ko Vanagas kundze teica? Pēc būtības runa šobrīd nav tikai par valodu eksāmeniem. Latvijā ir arī tādas institūcijas, teiksim, informāciju tehnoloģiju jomā, kuras piedāvā savus kursus... Tātad piedāvā starptautiski atzītus vērtējumus par šo kursu apgūšanu, kas apliecina prasmes, iemaņas. Un arī ar šādiem pārbaudījumiem varētu aizstāt, teiksim, kaut vai informāciju tehnoloģiju jomas priekšmetos, atbilstošos vērtējumus. Iemesls, kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atlika šo jautājumu, bija tāds, ka no Latvijas Rektoru padomes ir saņemta vēstule par to, ka nebūs pietiekami vienveidīga attieksme pret vidusskolu absolventiem uzņemšanas procesā, jo, kā jūs jau zināt, centralizēto eksāmenu rezultāti šobrīd ļoti daudzās augstskolās tiek izmantoti arī kā iestāšanās eksāmeni. Taču, vērtējot visu šo lietu, visu šo situāciju kopumā, manā skatījumā, mums pie šī jautājuma vēl būs jāatgriežas. Šodien es būšu... es pieturēšos pie tāda viedokļa, ka lūgšu atbalstīt komisijas viedokli... ka mēs balsosim tā, kā lēma komisija, respektīvi, ka šie centralizētie eksāmeni šobrīd netiek atzīti kā... Es atvainojos! Ka starptautiski sertificēto institūciju vērtējumi netiek atzīti kā centralizētie eksāmeni vai kā valsts pārbaudījumi, bet ar nosacījumu, ka jau rudens sesijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēlreiz atgriezīsies pie šī jautājuma un skatīs to daudz plašākā kontekstā, ņemot vērā gan tos iebildumus, kuri bija Latvijas Rektoru padomei, gan visu šo situāciju, kas saistīta arī ar citiem mācību priekšmetiem, ne tikai ar valodu zināšanām. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq135 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! 2.priekšlikuma būtība ir šāda. Mēs, iesniedzot šo priekšlikumu no ministrijas puses, vēlējāmies paplašināt Ministru kabineta kompetenci, proti, vēlējāmies papildināt attiecīgo pantu ar to, ka Ministru kabinetam... Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē iespēju valsts pārbaudījumus par vispārējās izglītības ieguvi aizstāt ar starptautiski atzītiem testēšanas institūciju pārbaudījumiem. Kā zināms, noslēdzot izglītības posmus, ir šie centralizētie eksāmeni, kas ir arī atrunāti standartos. Un priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka ļoti daudzi, īpaši jaunieši, izvēlas kārtot šo starptautisko institūciju pārbaudījumus, piemēram, IELTS un TOEFL (pārsvarā tie gan ir svešvalodās). Turklāt arī Latvijā darbojas šīs starptautiskās institūcijas, kuras piedāvā šos pārbaudījumus. Līdz ar to būtu iespēja šiem izglītojamiem izvēlēties, vai kārtot šo starptautisko institūciju organizētos pārbaudījumus. Mēs tos atzīstam un akceptējam (tas jau praktiski tiek daļēji īstenots mūsu valstī), un tad viņiem nebūtu jākārto šie centralizētie eksāmeni, kas no ministrijas puses tiek organizēti Valsts izglītības satura centra pārraudzībā. Tātad mēs ar šiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktu, kuru institūciju, šo starptautisko institūciju, organizētos pārbaudījumus mēs akceptējam. Es arī gribu teikt, ka pašlaik Latvijā... jā, mēs vairāk atzīstam šos pārbaudījumus svešvalodās - angļu, vācu, franču valodas un arī Ziemeļvalstu valodu prasmju atzīšanu -, un tas ir arī saistīts ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvē (Eiropas Padomes 2001.gada dokuments). Līdz ar to tātad šie pārbaudījumi ir savstarpēji salīdzināmi, šīs programmas tātad ir salāgotas, un tāpēc mēs uzskatām, ka būtu jāsper solis uz priekšu arī mūsu normatīvajos aktos, jo standarti ir atbilstoši. Gribu teikt, ka tiem, kuri stājas augstskolās, vairākas Latvijas augstskolas ņem vērā šo starptautisko institūciju pārbaudījumu rezultātus (piemēram, Ventspils Augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Latvijas Universitāte); tos ņem vērā, piemēram, arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Tātad praksē mēs jau šos pārbaudījumus atzīstam. Un, kā mēs zinām, ne tikai augstskolās tos ņem vērā; arī darba devēji gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs šos valodu eksāmenus īpaši atzīst un pat arī prasa bieži vien, un arī akadēmiskajā un zinātniskajā vidē, kā mēs zinām, šie pārbaudījumi jau ir akceptēti. Kā jau es norādīju, šeit tātad ar likumu mēs dotu deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai būtu šī kārtība un kritēriji, un es lūdzu tomēr balsot. Tātad komisijas priekšlikums bija izslēgt likumprojekta 2.pantu un komisijā vairākums nobalsoja par izslēgšanu, bet no savas puses un arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses un, protams, arī frakcijas vārdā lūdzu balsot šoreiz „pret”, lai mēs spertu pirmo soli uz šo starptautisko organizāciju organizēto pārbaudījumu pielīdzināšanu, atzīšanu. Kā es jau minēju, praksē jau ir pirmie iedīgļi, kas reāli darbojas. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq133 spokenText "2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq131 spokenText "Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, kurus mēs tūlīt izskatīsim. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq130 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2013_07_09_as-seq129 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_03_22-seq55 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2009_06_11-seq320 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_07_09_as-seq119 spokenText "1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq118 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 14.00. Tātad turpinām 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Turpinām likumprojektu izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis... (Pauze. No zāles: „Viņš nav sagatavojies!”) Jā, jā, Ainars Latkovskis beidz sarunāties ar Ingunu Rībenu un dodas ziņot par likumprojektu. Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.".
• 2013_07_09_as-seq117 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00... nē, līdz pulksten 14.00. (Pārtraukums.)".
• 2013_07_09_as-seq116 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Jānis Ādamsons... Kur ir Ādamsona kungs?... Ir? Ingmārs Čaklais... nav, Rihards Eigims... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Imants Parādnieks... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Rubiks... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq114 spokenText "Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde pulksten 13.00 Sarkanajā zālē.".
• 2013_07_09_as-seq113 spokenText "Tā. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu - Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edvarda Smiltēna, Igora Pimenova, Edmunda Demitera un Ineses Lībiņas-Egneres - iesniegums ar lūgumu izsludināt 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdē pārtraukumu no pulksten 13.00 līdz 14.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „A ko viņi grib darīt?”) Viņi grib sasaukt Eiropas lietu komisijas sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Pirms mēs reģistrējamies pirms pārtraukuma, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt deputātu Jāni Dombravu, kuram 29.jūnijā bija ļoti skaista pusapaļa jubileja! (Aplausi.) Tāpat mūsu visu vārdā sveicu citā pusapaļā jubilejā deputāti Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kurai dzimšanas diena bija 30.jūnijā! (Aplausi.) Tā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam... Neredzu Sergeju Dolgopolovu. Vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
• 2013_07_09_as-seq111 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2013_07_09_as-seq108 spokenText "Godātie kolēģi! Iesniegts tikai viens priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku: likumam jāstājas spēkā nākošajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq107 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq104 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” saņemts viens priekšlikums, ko iesniedza deputāti Barča un Bērziņš un kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku: likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq103 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq102 spokenText "Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_07_09_as-seq100 spokenText "Likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” ir iesniegts tikai viens priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq98 spokenText "Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_07_09_as-seq96 spokenText "2.priekšlikums ir identisks ar iepriekšējiem likumprojektiem un ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikuma iesniedzēji - Barča un Bērziņš. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq95 spokenText "Krēsliņa kungs, debates jau ir slēgtas! Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq94 spokenText "Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka deputāts Krēsliņš aicina mainīt izdienas pensiju aprēķināšanas kārtību, jo, lūk, šodien izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas mēneša dienesta atalgojuma un piešķirto naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanās no dienesta. Bet Krēsliņa kungs piedāvā izdienas pensiju aprēķināt pēc atbilstošās dienesta pakāpes, kas tomēr nav mēneša dienesta atalgojums, un pēc militārpersonas izdienas stāža mēneša dienesta atalgojuma summas par pēdējiem pieciem gadiem. Un tāpēc komisijas vārdā, kolēģi, es vēlos teikt, ka arī šis priekšlikums tomēr būtu ļoti nopietni izdiskutējams, jo mēs šodien vēl tā īsti nemaz nevaram pateikt, cik cilvēkiem tas nāks tā kā par labu, bet cik cilvēki mums rakstīs un stāstīs, ka tas ir pavisam nepareizi. Tāpēc komisijas sēdē šis jautājums netika atbalstīts. Tātad 1.priekšlikums komisijas sēdē atbalstu neguva. (Dep. K.Krēsliņš ir pieteicies debatēt.)".
• 2013_07_09_as-seq92 spokenText "Cienījamā Saeimas vadītāja, godātie kolēģi! Es gribu nosaukt dažus faktus, un tad katrs padomājiet un pēc savas sirdsapziņas arī balsojiet. Pirmais fakts. Šinī redakcijā, kas pašlaik pastāv, seržants saņem lielāku pensiju pie mazākas izdienas nekā ģenerālis. Pirmais fakts, kas militārās struktūrās tā kā nav labi. Otrais fakts. Ģenerāļi un daudzi citi virsnieki saka: „Jo es ilgāk palieku Bruņotajos spēkos, jo man būs mazāka pensija.” Tas ir otrais fakts, kas liek aizdomāties. Un daudzi jau taisās atvaļināties. Trešais pēc būtības ir tas, cik daudz tas finansiāli prasa, un tamlīdzīgi... Par nožēlu Aizsardzības ministrijā nebija faktisko datu. Militāro pensionāru ir apmēram 2 tūkstoši cilvēku, un, ja runā par pensiju, par to, cik liela ir pensija un cik tā militārajā budžetā aizņem, tad tas ir apmēram miljons, un tie nav lieli izdevumi. Bet cilvēki ir griezušies... Tie, kas ir pensijā, ir griezušies, lai uzzinātu, Saeimas komisijā un daudzās citās institūcijās, arī mūsu valsts pārvaldes institūcijās... lai saņemtu konkrētu atbildi, bet nesaņem. Un šeit es uzskatu, ka tā ir būtiska lieta. Cilvēki zaudē ticību, taču ticība, labklājība un drošība ir trīs pamatlietas. Runājot par ticību vai uzticību, arī valsts pārvalde nevar skaidri, pamatoti paskaidrot. Un tad vēl ir arī tāds jautājums. Pie manis ir griezušies daudzi karavīri, kas grib un plāno aiziet prom no Bruņotajiem spēkiem, šogad un nākamgad vairs nepagarināt līgumu. Tas arī saistīts ar to, ka viņi uzskata... ka viņiem vairs nav pārliecības, ticības, ka tas likums par pensijām ir taisnīgs. Tāpēc es jūs aicinu: balsojiet pēc savas sirdsapziņas, kā jums tā liek!".
• 2013_07_09_as-seq91 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_07_09_as-seq90 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” mēs saņēmām no deputāta Krēsliņa kunga vairākus priekšlikumus. Komisijas sēdē tie nopietni tika diskutēti, piedaloties Labklājības ministrijai un Aizsardzības ministrijai, un komisijas sēdē mēs vienojāmies, ka par vairākiem priekšlikumiem notiks Sociālo un darba lietu komisijā diskusijas rudens sesijā. Komisijas sēdē vienojāmies, ka mēs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju veidosim un aicināsim arī kolēģus izveidot speciālu darba grupu, jo, ieklausoties deputātā Krēsliņā un uzklausot arī Aizsardzības ministriju, Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka vairākas lietas būtu uzlabojamas un precizējamas. Taču komisijas sēdē, ņemot vērā, ka tā ir ārkārtas situācija, Krēsliņa kungs vairākus priekšlikumus atsauca, bet 1.priekšlikums, kas ir redzams jūsu tabulās un kur deputāts Krēsliņš ir aicinājis izdienas pensiju militārpersonām aprēķināt pēc atbilstošās dienesta pakāpes un izdienas stāža, komisijas sēdē netika atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq89 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Arī likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir jautājumā par likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikuma iesniedzēji ir deputāti Barča un Bērziņš. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq84 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_07_09_as-seq82 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” arīdzan ir saņemts viens priekšlikums no iepriekš minētajiem deputātiem Barčas un Bērziņa. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq78 spokenText "Godātie kolēģi! Arī likumprojektam „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” ir saņemts tikai viens priekšlikums no iepriekš minētajiem deputātiem Barčas un Bērziņa, un tas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq74 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” Sociālo un darba lietu komisijā ir saņemts viens priekšlikums. To iesnieguši deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš, un tas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2013_07_09_as-seq72 spokenText "Visi iesniegtie priekšlikumi... grozījumi likumā „Par valsts pensijām” ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_07_09_as-seq70 spokenText "17. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas ir nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq68 spokenText "16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq67 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq66 spokenText "15. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums jautājumā par to, ka laika periodā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim invalīdiem, 1. un 2.grupas invalīdiem, nepieciešams pārrēķināt pensiju, ņemot vērā algu iemaksu. Lietas būtība ir tāda, ka laika periodā līdz 2003.gadam šīs personas, kurām bija piešķirta 1. vai 2.grupas invaliditāte un kuras turpināja savu darba dzīvi, tātad maksāja sociālās apdrošināšanas iemaksas, pret invaliditāti kā sociālo risku apdrošinātas netika. Līdz ar to komisijas sēdē diskutējot šis priekšlikums netika atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq64 spokenText "14. - Ministru kabineta priekšlikums. Tajā ir aicinājums izslēgt pārejas noteikumu 51.punktu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq63 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq62 spokenText "13.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš. Jautājums ir par pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkta izslēgšanu. Komisijas sēdē atbalstu neguva. Vienlaikus, kolēģi, vēlos jūs informēt par diskusiju, kāda notika komisijas sēdē par šo jautājumu. Lietas būtība ir tāda, ka personas bija tiesīgas 1999.gadā pieprasīt pensijas pārrēķinu (precīzāk - piešķiršanu no jauna), ja viņu pensijas apmērs bija neliels un bija maksātas iemaksas no lielākām naudas summām, jo no 1996.gada 1.janvāra notiek personificēta uzskaite katrai strādājošai personai par katru mēnesi. Tām personām, kurām pensijas apmērs nepārsniedza 100 latus mēnesī, šī atmaksāšana netika pieprasīta, bet personām, kurām pensijas apmērs pārsniedza 100 latus kaut vai par 1 vai 10 santīmiem, bija nepieciešams atmaksāt iepriekš piešķirto pensiju. Komisijas sēdē, uzdodot jautājumu atbildīgai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonai, mums nekādi neizdevās noskaidrot, cik tad tādu personu šodien vēl ir un kāds no tā ir ieguvums sociālās apdrošināšanas... pensiju budžetā. Izrādījās, ka tāda uzskaite nav precizēta un ka to mēs pašreiz nevaram iegūt. Komisijas vārdā, kolēģi, informēju jūs, ka neatkarīgi no tā, kāds šodien būs jūsu lēmums, komisija rudens sesijā uzsāks šī jautājuma pētīšanu, jo mums ļoti aizdomīgi šķiet tas, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tādus ciparus nezina un neuzskaita, jo atskaitījums šajā gadījumā no pensijām ir atbilstošs vai nu likuma 16.punkta 12.apakšpunktam, vai tiesas nolēmumiem vai arī administratīvajiem protokoliem. Cik tad liela šī summa ir katru gadu? Un komisija bija ļoti izbrīnīta: kā tad ir iespējams veidot budžetu un atskaitīties par budžeta izpildi? Komisijas sēdē 13.priekšlikums atbalstīts netika. Lūdzu, kolēģi, izteikt savu viedokli balsojot.".
• 2013_07_09_as-seq60 spokenText "12.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq58 spokenText "11.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq57 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq56 spokenText "Godātie kolēģi, vēlos pievērst jūsu uzmanību...! Ja ne šodien jūs esat gatavi to darīt, tad es aicinu to darīt nākošajā gadā. Jautājums ir par to, kā mēs indeksējam pensijas kopumā - ne tikvien valsts vecuma pensijas, bet arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas. Jūs varbūt esat ievērojuši, ka mūsu priekšlikumā - manis un deputāta Andra Bērziņa izstrādātajā priekšlikumā - attiecībā uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām mēs esam aicinājuši atbalstīt indeksu 1,07. Tas ir indekss, ko Latvijas Pensionāru federācija akcijā ar vēstuli... pie Saeimas priekšsēdētājas vērsās ar vēstuli, kuru pavadīja 106 004 paraksti. Un tādēļ mēs domājam, ka ir nepieciešams atbalstīt arī to, ko Latvijas Pensionāru federācija vēstulē bija izteikusi, vēršoties pie mums pēc Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdes. Un tur viņi nosauca šo skaitli - 250 latus. Godātie kolēģi! Gan telefoniski, gan rakstiski sazināmies ar cilvēkiem, gan arī tiekamies ar cilvēkiem tagad, pašreiz, vasaras periodā, un ļoti daudzi zina, ka mēs šodien skatīsim jautājumu par pensiju indeksāciju. Kļūst skumji tajā gadījumā: ja viņiem pensija ir 200 latu un ja ir kaut vai viens santīms virs šiem 200 latiem, tas nozīmē, ka šis grozījums likumā „Par valsts pensijām” viņus neskar. Un arī tas cilvēkus neapmierina. Cenšos skaidrot: „Tā ir jūsu tīrā pensija, nevis piemaksa par darba stāžu.” Bet cilvēki saka tā: „Man pensija ir 201 lats!” - „Protams, atbilstoši šim likumprojektam jūsu pensija netiks indeksēta.” - „Bet tam manam kaimiņam, kuram pensija ir 199 lati un daži santīmi, taču indeksēs!” - „Jā, viņam indeksēs!” - „Tas nozīmē, ka viņam pēc septembra pensija būs lielāka nekā man.” Protams, vienmēr tā ir - ne tikvien likumā „Par valsts pensijām”, bet arī daudzos citos likumos sociālajā jomā! -, ka ir tā robežšķirtne jeb tas noteiktais skaitlis, kas norāda, uz kuru personu tad tas attieksies vai neattieksies. Komisijas sēdē mūsu priekšlikums netika atbalstīts, bet es aicinu, kolēģi, izteikt savu viedokli balsojot.".
• 2013_07_09_as-seq55 spokenText "Deputāti lūdz... Uzsākam debates. Vārds deputātei Aijai Barčai.".
• 2013_07_09_as-seq54 spokenText "10.priekšlikums. Tā iesniedzēji - deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš - jautājumā par pensiju indeksāciju arī piemēro atšķirīgus indeksus. Komisijas sēdē diskutējot nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq52 spokenText "Diskusiju rezultātā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu kolēģus izteikt savu viedokli balsojot!".
• 2013_07_09_as-seq51 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst?".
• 2013_07_09_as-seq50 spokenText "Labdien, kolēģi! Priekšlikuma būtība ir tiešām tāda, kā Barčas kundze jau teica, - diferencēti indeksēt pensijas pēc to apmēra. Un, protams, mēs šodien vienu labu darbu jau izdarījām - atbalstījām pensijas indeksāciju, palielinājumu, represētajiem. Es domāju, ka būtu tikai lietā un vietā šodien atbalstīt arī šo mūsu priekšlikumu. Un, proti, - kāpēc? Tāpēc, ka Latvijai ir veiksmes stāsts, krīze Latvijā ir beigusies, un mēs strauji zem mūsu laimes karoga tuvojamies eiro. Viss zeļ un plaukst! Un līdz ar to būtu tikai vietā un laikā arī Latvijas tautai just šos krīzes pārvarēšanas augļus - šo pensiju indeksāciju. Un būtu ļoti labi, ja to justu pēc iespējas lielāka sabiedrības masa. Manuprāt, runāt par to, ka vajag vēl celt algas skolotājiem un veselības sistēmas darbiniekiem, ka viņiem nepietiek, un ka ceļi jābūvē... Nu, protams, arī to vajag, bet mēs kaut kā nejūtam, ka līdz ar to, ka tagad nedod tiem pensionāriem, tiktu palielinātas algas skolotājiem, ka būtu ceļiem piešķirta nauda. Tā ka kaut kur neiet kopā šie jēdzieni, šie veiksmes stāsti ar to, ka mums ir, teiksim, šie... ka mēs šiem pensionāriem nevaram tātad šo naudu iedot. Tā ka, es domāju, izdarīsim šo goda darbu jau šodien un indeksēsim šīs pensijas! Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiešām arī paši pensionāri vairākkārt ir uzsvēruši šo mazo pensiju indeksāciju kā prioritāti. Un arī vairāki pensionāri ir griezušies, kā es saprotu, Latvijas Pensionāru federācijā jautājumā par šo lēmumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā, cik tas ir korekti, lojāli. Tikai varbūt kādas atsevišķas grupas pensionāri iztiek ar to... Un, protams, šeit ir vietā tiem, kuriem ir šīs lielās pensijas, faktiski tās indeksēt ļoti, ļoti maz. Tā ka atbalstiet, lūdzu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu!".
• 2013_07_09_as-seq48 spokenText "Paldies, kolēģi! 9.priekšlikumu iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Priekšlikums ir virzīts uz to... ZZS frakcija komisijai iesniedza priekšlikumu, kurā aicina pensijas indeksēt diferencēti, izmantojot dažādus koeficientus. Komisijas sēdē diskutējot, priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_07_09_as-seq46 spokenText "Godātie kolēģi! Vēlreiz atgādinu, ka Sociālo un darba lietu komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, ņēma vērā Latvijas Represēto apvienības priekšlikumu, un, iespējams, dažiem bija neērti varbūt citādi balsot, tādēļ ka Resnā kungs bija klāt mūsu komisijas sēdē. Bet, lai vai kā, es tomēr aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, jo varbūt tad saņemsimies un ne tikvien vārdos runāsim un atbalstīsim, un jutīsim līdzi mūsu represētajām personām, bet izdarīsim to ar ļoti konkrētu darbiņu. Es lūdzu atbalstīt 8. - komisijas priekšlikumu.".

• first
• previous
• next