Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_10_31-seq145 spokenText "12. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2013_10_31-seq143 spokenText "11. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un tas ir vienkārši papildinājums, kas nāk no Eiropas Savienības.".
- 2013_10_31-seq141 spokenText "Nākamais ir 10.priekšlikums, kas arī ir no komisijas iesniegts. Tur ir viena maiņa - tur nav runāts par augstākās pakāpes izglītību, bet gan par sasniegto augstākās pakāpes izglītību. Vienkārši atkal precizējums.".
- 2013_10_31-seq139 spokenText "Nākamais, 9.priekšlikums, arī ir ierosinājums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Tas ir vienkārši precizējums: tur, kur ir minēts „vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums”, tagad ir vārdi „vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums”. Precizējums!".
- 2013_10_31-seq137 spokenText "Nākamais, 8.priekšlikums, arī ir no Tieslietu ministrijas... Ministra vietā to iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Un tas paredz izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punktu, jo tas, tā teikt, ir nosegts 7.priekšlikumā.".
- 2013_10_31-seq135 spokenText "7.priekšlikums ir ierosinājums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende un kas ir atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq133 spokenText "Arī 6. ir komisijas priekšlikums. Tas, ka mēs tur vienkārši izslēdzam bišķi... nu, informāciju par kandidāta dzimšanas gadu, pilsonību, dzīvesvietu, - tas ir domāts publiskiem ziņojumiem, bet šī informācija ir iekļauta sarakstos.".
- 2013_10_31-seq131 spokenText "Arī 5. ir komisijas priekšlikums, kas vienkārši precizē to termiņu, kurā zaudē valsts amatpersonas amatu vai deputāta mandātu cilvēks, kas ir ievēlēts Eiropas Parlamentā un kas ir amatpersona (teiksim, Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, kas ir ievēlēts Eiropas Parlamentā).".
- 2013_10_31-seq129 spokenText "Arī 4. ir komisijas priekšlikums, tas ir precizējums, un par to nekādu lielu debašu nebija.".
- 2013_10_31-seq127 spokenText "Arī 3. ir komisijas iesniegts priekšlikums. Mēs vienkārši nomainām to, kas bija agrāk... Mums tagad ir rakstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar piedalīties persona, kas likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu. Un to tekstu mēs mainām uz tādu normu, kas atbilst Eiropas Savienības terminoloģijai, - nosakām, ka ir nodibināta aizgādnība.".
- 2013_10_31-seq125 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir komisijas iesniegts, un tas paredz izslēgt 3.panta 1.punktu, jo minētais punkts neatbilst Eiropas Savienības direktīvai.".
- 2013_10_31-seq123 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Ir iesniegti 49 priekšlikumi. Visi ir komisijas atbalstīti. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas ir vienkārši tehnisks... tā ir redakcionāla maiņa - mēs nomainām likumā vārdus „vēlēšanu gaitas protokols” ar vārdiem „vēlēšanu gaitas žurnāls”.".
- 2013_10_31-seq122 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
- 2013_10_31-seq121 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” trešajā lasījumā.".
- 2013_10_31-seq119 spokenText "Un 3.priekšlikums ir tīri tehnisks - aizstāt vārdu „atzinumu” ar vārdu „ziņojumu”. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2013_10_31-seq117 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir faktiski par terminoloģiju. Tā sadaļa sauksies... tas pants sauksies „Slēguma finanšu pārskats”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2013_10_31-seq115 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam „Grozījumi Politisko partiju likumā” ir iesniegti trīs priekšlikumi. Un tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. 1.priekšlikums, ko iesniedza komisija, komisijas sēdē ir atbalstīts. Ir runa par to, ka par valdes locekli... partijas valdes locekli var būt pilngadīga fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa. Aicinājums atbalstīt.".
- 2013_10_31-seq114 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba k��rtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2013_10_31-seq113 spokenText "Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” un atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_10_31-seq112 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2013_10_31-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2013_10_31-seq109 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3000 - likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”. Arī tas tika izskatīts komisijā un apstiprināts. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_10_31-seq108 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_10_31-seq107 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2999. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” Ārlietu komisijā tika izskatīts un apstiprināts trešajam lasījumam. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_10_31-seq106 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_10_31-seq105 spokenText "Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_10_31-seq104 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_10_31-seq103 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Attiecīgajam likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_10_31-seq102 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, mums ir vēl viens priekšlikums par iespējamiem grozījumiem tajā. Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
- 2013_10_31-seq101 spokenText "Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, kas tika savulaik izņemts no budžeta paketes, otrajā lasījumā.".
- 2013_10_31-seq99 spokenText "Un 9. - noslēdzošais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq97 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.".
- 2013_10_31-seq85 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.868/Lp11). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemti deviņi priekšlikumi. 1. - pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq84 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_10_31-seq83 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.".
- 2013_10_31-seq77 spokenText "13. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq75 spokenText "12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq67 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. -komisijas priekšlikumā.".
- 2013_10_31-seq65 spokenText "7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2013_10_31-seq63 spokenText "6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_06_13-seq343 spokenText "6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq62 spokenText "Debates slēdzu. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.".
- 2013_10_31-seq61 spokenText "Labrīt, kolēģi! Gluži kā nupat, kad 40 minūtes mēs tā asi diskutējām par to, vai ir nepieciešami šie ierobežojumi vai nav, faktiski jau pusgadu publiskajā ēterā dominē šie ultimāti, cīniņi par to, vai būs 500 vai 700 kvotas, un tā vien likās... arī daži cilvēki apkārt teica: nu, ko jūs tur par budžetu spriežat? Galvenais taču ir tās uzturēšanās atļaujas! Bet visa tā kontekstā es aicinu palūkoties arī uz to, kas notiek ārpus mūsu diskusijām un ārpus valsts robežām, un arī mazliet palūkoties nākotnē. Proti, pēc FAO datiem, 2050.gadā uz Zemes mēs jau būsim 9,2 miljardi cilvēku, kas ir ievērojami vairāk nekā šobrīd. Pēc prognozēm, pieprasījums pēc pārtikas palielināsies par 70 procentiem, pieprasījums pēc atjaunojamiem resursiem - līdzīgi. Un faktiski arī klimata pārmaiņu rezultātā zemes, uz kuras var kaut ko ražot, tajā skaitā pārtiku, kļūst arvien mazāk. Vēl viens piemērs. Ķīna nesen - es lasīju ziņās! - Ukrainā ir iegādājusies 3 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes, saprotot šīs nākotnes tendences - to, ka faktiski cīņa par šiem resursiem jau labu laiku notiek. Bet 3 miljoni hektāru, kā jūs zināt, - tā ir puse no Latvijas teritorijas un divas reizes vairāk, nekā šobrīd mēs ražojam uz mūsu lauksaimniecības zemes. Un tas tika izdarīts ar vienu darījumu! Ko es ar to visu gribu teikt? Manuprāt, daudz svarīgāka ir diskusija par ražošanas resursiem, par nacionālo bagātību, kā to saglabāt mūsu pašu vietējo ražotāju, vietējo iedzīvotāju rokās, lai šī nauda arī paliktu Latvijas ekonomikā. Tāpēc, manuprāt, ir daudz jēdzīgāk nevis iztirgot zemi ārzemniekiem, bet pašiem to apsaimniekot un pārdot tiem pašiem ķīniešiem jau piena pulveri vai dažādus gaļas izstrādājumus, produktus... tātad gatavu produkciju, nevis, teiksim, ārzemniekiem dot pašu pamatresursu, kas šobrīd ir arī mūsu eksporta mugurkauls. Kā jūs zināt, pārtika un meža nozare šobrīd eksportā ir galvenais virzītājspēks. Es ceru, ka Zemkopības ministrijai būs iespēja nodrošināt... arī nākamajos septiņos gados palīdzēt mūsu lauksaimniekiem šo zemi paturēt savā īpašumā un apsaimniekot. Galu galā tie būs 2,68 miljardi eiro, kas ieplūdīs mūsu laukos. Un tādēļ arī mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir viens no daudzajiem mehānismiem, pie kā jau divus gadus strādā Zemkopības ministrija. Faktiski galvenie mērķi ir šādi: pirmais ir noturēt mūsu pašu resursus vietējo cilvēku rokās, lai nauda paliek mūsu ekonomikā, un otrais - lai katrs zemes hektārs dotu labumu mūsu valsts iedzīvotājiem un mūsu valsts ekonomikai. Paldies.".
- 2013_10_31-seq60 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edvardam Smiltēnam.".
- 2013_10_31-seq59 spokenText "5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq58 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq57 spokenText "Jā. Tātad šo 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu - mēs plaši izdebatējām arī komisijā, un šeit visu pieminētais 50 tūkstošu lielais ieguldījums tika pārrunāts arī tur. Ja mēs skatāmies pēc būtības, tad šis ieguldījums, iemaksa budžeta programmā „Ekonomikas investīciju fonds” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas tas par fondu?”) faktiski ne ar ko neatšķiras no ieguldījumiem pret valsts bezprocentu vērtspapīriem, kas arī šajā likumprojektā ir minēts. Savukārt, ja mēs runājam par šo budžeta programmu, tad Rasnača kungs jau minēja vienu no prioritātēm. Proti, tādas ir divas, par kurām, debatējot arī komisijā, deputātiem galu galā nebija šaubu, lai nobalsotu „par” šo priekšlikumu. Ir divas programmas: viena ir jau minētā jauno ģimeņu pirmā mājokļa programma, bet otra - granti vidējo un mazo uzņēmumu darba vietu radīšanai reģionos. Šeit jums ir arī atbilde, kur galu galā nonāks šie līdzekļi. Tātad komisijā minētais priekšlikums ir atbalstīts, un es aicinu komisijas vārdā arī jūs to atbalstīt.".
- 2013_10_31-seq55 spokenText "Olšteina kungs! Mēs jau esam saņēmuši mantojumā no jums un Kampara kunga to, ko esam saņēmuši. (Zālē smiekli, starpsaucieni, aplausi.) Nu ar tiem pusfabrikātiem... ar tiem pusfabrikātiem mums arī jāstrādā! Kādi tie ir, tādi ir! Ņemiet par labu!".
- 2013_10_31-seq53 spokenText "No saviem vārdiem neatkāpjos un arī ikvienu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu aicinu atvērt KNAB mājaslapu un paskatīties, kā ar Rietumu banku saistītas personas ir 10 tūkstošus vasaras mēnešos... septembrī noziedojušas (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Oooo!”), kā dažādas ar nekustamo īpašumu nozari saistītas personas ir ziedojušas. Nu paskatieties ziedotāju sarakstu! Jums pašiem būs interesanti paskatīties. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.)".
- 2013_10_31-seq51 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais Ķirša kungs! Jūs minējāt, ka no šī uzturēšanās atļauju, kā saka, jautājuma labumu gūst tikai dažas nozares un ka tās ir tikai būvniecības nozare, tikai vēl kāda nozare un tikai vēl kāda nozare. (No zāles dep. V.Ķirsis: „Konkrētāk! Konkrētāk!”) Ja nemaldos, jūs pārstāvat vienu tādu lielu ministriju, ko sauc par Ekonomikas ministriju, un, manā ieskatā, ekonomikas ministra galvenais (Starpsaucieni.)... galvenais pienākums būtu piesaistīt tiešām jaunas investīcijas un rūpēties par to, lai mūsu valsts ekonomika attīstās. Bet, ja nemaldos, ekonomikas ministram līdz šai dienai vēl īsti nav izdevies piesaistīt nevienu tādu kārtīgu investīciju. Un tas, manuprāt, ir diezgan slikti, ja jūs minat to, ka šis jautājums spēj attīstīt tikai dažas nozares... Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija no savas puses īsti neko nav izdarījusi, lai attīstītu vispār mūsu valsts ekonomiku. Tad varbūt darīsim tā: attīstām tad šīs dažas nozares, un tad tālāk varbūt domājiet, kā jūs varat pienest vēl kaut ko citu drusku vairāk, plašāk! Un tad var runāt par kādu tiešām reālu investīciju mūsu valstī. Paldies.".
- 2013_10_31-seq49 spokenText "Jā, varētu, protams, Ķirša kungam oponēt un paskaitīt, cik, teiksim, samaksā nodokļos un par pakalpojumiem cilvēks, kas nopērk patiešām vērtīgu īpašumu, nevis, teiksim, kādi 20 ķīnieši, kas samet naudu vienai būdai. Es par tādiem gadījumiem nerunāju, bet nu... Labi, izlaidīsim šo... Bet es gribētu nocitēt Dombravas kunga vakardienas ierakstu tviterī (tas ir tāds labi zināms sociālais tīkls): „Brīžos, kad aktualizējas nacionālie jautājumi, tad krīt maskas un varam redzēt, kurš joprojām ir uzticīgs PSRS un kuriem nauda ir Dieva vietā.” Dombravas kungs, es ļoti, ļoti vērošu jūsu balsojumu attiecībā uz šo priekšlikumu. (ZZS frakcijas aplausi, starpsaucieni.)".
- 2013_10_31-seq47 spokenText "Kolēģi! Es negribu iedziļināties detaļās (No zāles: „Vajag! Vajag!”), kur un par cik var nopirkt atļauju - ar īpašumu vai bez īpašuma, vai tāpat. Bet, ja mēs salīdzinām, kāda ir esošā sistēma un kāda būs plānotā sistēma priekš Latvijas ekonomikas, tad redzam, ka tā noteikti ir būtiski labāka. Ja jūs paskatāties uz esošo sistēmu... Kurš gūst labumu? Gūst labumu tikai dažas atsevišķas nozares - nekustamā īpašuma tirgotāji, attīstītāji, būvnieki. Un tas arī vairāk vai mazāk viss! Tas, protams, nav slikti, tas ir labi. Taču, ja mēs paskatāmies uz mūsu valsti kopumā... Piemēram, vai jūs zināt, kas ir lielākais investors Latvijā? Tas ir Cemex. Viņi ir investējuši 300 miljonus eiro, un viņi atduras... viņu investīcijas atduras pret to, ka pašvaldība nevar par dažiem miljoniem salabot ceļu. Tātad mums katastrofāli trūkst naudas priekš attīstības. Jaunā kārtība paredz, ka mēs būtisku daļu no šīs naudas nevis novirzīsim dažām nozarēm, bet varēsim novirzīt attīstībai, kur nu to vajag, tātad arī šim Cemex, ceļiem vai, piemēram, pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, vai dažādām citām... darba vietu radīšanas instrumentiem, programmām, kuras mēs citkārt nespējam atļauties. Tā ka nevajag saskatīt... nevajag iedziļināties sīkumos un pazaudēt beigās lielo bildi. Paldies.".
- 2013_10_31-seq45 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runājot par 4.priekšlikumu, kurš patiesībā ir jauninājums pilnīgai reformai attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Mēs, protams, varētu runāt par to, cik labi ir strādājuši iepriekšējie vai arī cik slikti... kāda varētu būt likumdevēju pieeja attiecībā uz iespējamiem grozījumiem. Bet secinājums no šīs debates šodien man personīgi ir tāds: katram ir sava cena, un Nacionālās apvienības cena, lai Latvijā uzturētos pilsoņi no trešajām valstīm, tajā skaitā no tām, kuras neietilpst Eiropas Savienības un Šengenas zonā, ir 50 tūkstoši eiro. Jūs var nopirkt, Nacionālā apvienība! Paldies.".
- 2013_10_31-seq43 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu... aicinu virzīties uz priekšu un pieņemt šo steidzamo likumprojektu. Ir vēl vairāki citi neatrisināti jautājumi arī par citiem investīciju veidiem, ja mēs šo vispār varam nosaukt par investīciju. Un šie jautājumi būs risināmi otrā likumprojekta redakcijā, kurš virzās vispārējā kārtībā. Tas skar gan valdes locekļu statusu, gan citus jautājumus. Runājot par šiem 50 tūkstošiem... Jā, es piekrītu Kārlim Seržantam! Tiešām ir pamatotas bažas par šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, taču šīs bažas mazina trīs svarīgi faktori. Pirmais ir tas, ka tā pirmām kārtām ir vistiešākā investīcija pirmā mājokļa programmā. Otrais, kas varētu mazināt šīs bažas, ir tas, ka Drošības policijai būs papildu resursi, lai kontrolētu tieši šī kontingenta ieplūšanu, un acīmredzot ne jau tikai viņu naudas izcelsmi, bet arī viņu iespējamo pagātni. Šie ir divi galvenie faktori. Trešais, ko Kārlis teica par šo iespējamo lielo skaitu vai kaut ko tamlīdzīgu. Jā, tās ir vislielākās bažas arī man, un es domāju, ka likumdevējam ir jābūt gatavam, ja šis skaitlis izrādīties neprognozēti liels, attiecīgi arī ātri... nekavējoties reaģēt. Tādējādi, izvērtējot šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto priekšlikumu visus plusus un mīnusus, Nacionālā apvienība, protams, uzskata, ka vienošanās ir jāpilda, jo mūsu prasība par regresīvo kvotu sistēmu tiek atbalstīta, līdz ar to mēs atbalstām... Mēs neesam par to sajūsmā, bet mēs atbalstām to un aicinām virzīties uz priekšu. Un noslēgumā īss aicinājums Ādamsona kungam. Jums ir vairāki kolēģi, kas strādā Eiropas lietu komisijā, un, ja jūs šādus izdomājumus no tribīnes par dažādām bēgļu kvotām izplatāt... par Ziemeļāfrikas bēgļu kvotām, tad varbūt pakonsultējieties... Tie cilvēki jums pastāstīs - tādu kvotu nav! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Gan jau būs!”) Nu, nevajag šo tribīni izmantot tādām muļķībām!".
- 2013_10_31-seq41 spokenText "Ādamsona kungs, jūs pieminējāt šos piemērus, ka kadastrālā vērtība ir 10 tūkstoši, bet reālā tirgus vērtība ir daudzkārt augstāka. Tās daudzos gadījumos ir pilnīgas muļķības. Reālā tirgus vērtība ir mākslīgi sadārdzināta, tā tika sadārdzināta tā sauktajos treknajos gados, un tā turpina sadārdzināties arī šajā brīdī (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.), kad tiek pārdotas uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu. Rezultātā ģimene ar vidējiem ienākumiem... tai nav iespējas iegādāties nekustamo īpašumu (No zāles dep. I.Zariņš: „Par 150 tūkstošiem!”), jo bieži vien šīs minimālās summas ir pacēlušās līdz 50 tūkstošiem latu un ģimenei ar vidējiem ienākumiem... varat, nezinu, atvērt kredītkalkulatorus un parēķināt, kāds būs kredītmaksājums un kādi ir nepieciešamie termiņi. Līdz mūža nogalei varbūt arī viņiem ir iespējams samaksāt kredītu par, teiksim, vidēja līmeņa māju. Attiecībā uz... Jā, un vēl varam arī novērot ļoti daudz... Domāju, jūs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājot, esat dzirdējuši arī drošības iestāžu atzinumus un informāciju par to, kā bieži vien pilnīgi fiktīvi tiek samanipulēti skaitļi, kā tiek samanipulēti darījumi, izmantojot ārpus Latvijas esošas bankas, kur norēķini notiek starp dažādiem ģimenes locekļiem (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nu nebija mums tādu ciparu!”), un rezultātā īpašums tiek iegūts tiešām par ļoti simbolisku naudu, bet pārējā nauda tiek vai nu atmaksāta atpakaļ, vai... vai vispār šis darījums reālitātē nav noticis. Protams, šie ierobežojumi nav optimāli, bet tas ir solis, lai ierobežotu. Mēs vēlamies pilnīgu šo uzturēšanās atļauju atcelšanu pret nekustamo īpašumu, bet diemžēl, kā mēs redzam, Saeimā ļoti daudzas personas ir saistītas ar šo nozari. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kādā veidā?”) Politiskā griba izpaliek (Starpsaucieni no SC frakcijas. Aug troksnis.), un mēs varam redzēt, ka dažādos balsojumos „Saskaņas Centrs” ir aktīvi iestājies pret jebkāda veida uzturēšanās atļauju atcelšanu. Var papētīt Zaļo un Zemnieku savienības ziedotāju sarakstu pēdējā laikā, un tad redzam, ka nekustamā īpašuma nozare ir finansējusi šo partiju. Un tā mēs varam turpināt. (Izsaucieni no zāles.) Ja jums, Saeimas vairākumam, patiešām būtu politiskā griba, tad mēs varētu jau šogad šo sistēmu pilnībā atcelt, bet diemžēl šīs politiskās gribas nav. (No SC frakcijas: „Jums jau ir politiskā griba!”) Ir vien kaut kādi mēģinājumi parādīt kaut kādas domstarpības. Jā, mēs gribam atcelt pilnībā šo sistēmu, un es domāju, ka mums pavisam drīz, kad tiks ievēlēta nākamā Saeima, to izdosies izdarīt. Paldies.".
- 2013_10_31-seq39 spokenText "Cienījamie kolēģi un augsti godātais Dzintara kungs! Es tomēr aicinu būt korektiem, lietojot ciparus! Tos, kuri jau šobrīd eksistē likumā - Imigrācijas likumā... Tur ir runa par 10 tūkstošiem - par kadastrālo vērtību, bet tirgus vērtība ir pavisam cita, un tā mērāma vairākkārtēji. Otrs. Visi šie likuma grozījumi man atgādina to, ko savā laikā... Bija tāda dziesmiņa „Mēs veco pasauli grausim”, un pēc tam... pēc tam gan nekad nesekoja pantiņa otra daļa, kur būtu pateikts, kas tad būs pēc tam. Man ir tāda sajūta, ka 20 gadu laikā mēs visu laiku mēģinām kaut ko graut, bet vietā īsti neko nevaram piedāvāt. Un, komisijas sēdē uzdodot jautājumus Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem... Jautājums ir ļoti vienkāršs, klausieties, kolēģi! Skaidrs, ka, ja šis likums tiek ieviests dzīvē, tātad tiek pārvilkts liels krusts arī tām investīciju programmām. Bet, lai piesaistītu investīcijas, valstī ir jābūt saprotamai ekonomikas politikai, ir jābūt saprotamai nodokļu politikai. Ar to mums visiem ir problēmas - lielie uzņēmumi iet prom no Latvijas, un Latvijas pilsoņi automašīnas nez kāpēc labprātāk reģistrē gan Lietuvā, gan Igaunijā... Kas tad būs vietā, ja šī programma tiek aizvērta ciet? Ar ko mēs varam kompensēt tos 450 miljonus, kuri tiek iegūti? Atbildes nebija diemžēl. Nu turpināsim graut un skatīties, pie kā tas novedīs!".
- 2013_10_31-seq37 spokenText "Es vēlreiz atkārtoju: pēc pašreizējās sistēmas investoram ir iespējams iegādāties, kā mēs to mēdzam saukt, būdu, kuras kadastrālā vērtība ir 10 tūkstoši latu, un saņemt uzturēšanās atļauju, pēc pašreizējās kārtības valstij neiemaksājot neko. Ja ir jāiemaksā valsts budžetā 50 tūkstoši, tā tomēr ir atšķirība, tas tomēr ir būtiskāks ierobežojums. Mūsu uzdevums ir šobrīd panākt tik lielus ierobežojumus, kādus mēs ar šo partiju sastāvu varam izdarīt. Paldies.".
- 2013_10_31-seq36 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2013_05_09-seq100 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2013_04_18-seq65 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2012_12_20-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2012_11_22(15)-seq129 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2012_10_25-seq100 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2011_04_28-seq450 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2011_04_28-seq414 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.".
- 2013_10_31-seq35 spokenText "Nē, šoreiz anekdotes nav vajadzīgas, jo pats likumprojekts jau ir kā anekdote. Tas, ko mēs uzskatāmi redzam, kolēģi, no šīs diskusijas un arī iepazīstoties ar likumprojektu... tas viss, kas tika skaisti deklarēts un pasniegts sabiedrībai... no tā visa ir sanācis vanckars. Neviens nav apmierināts: ne paši likumprojekta virzītāji, ne viņu koalīcijas partneri, ar to, ko viņi ir sastrādājuši, ne arī opozīcija. Tad rodas jautājums: priekš kā tad jūs visu šo jezgu sākāt un priekš kā jūs to vispār turpināt? Ļoti labi, ka jūs beidzot esat sapratuši, uz kurieni tas viss ved. Varbūt tad vienkārši neturpināsim tālāk visu šo cirku, labi saprotot, ar ko tas beigsies? Šādi likumprojekti... grozījumi, pat ja tos tagad apstiprinās, beigās līdz reālai darbībai nenonāks. Tie tiešām ir absurdi! Kaut vai šis konkrētais priekšlikums par 50 tūkstošiem padara pilnīgi bezjēdzīgu visu šo kvotu sistēmu, ko esat ar tādu lielu centību un pūlēm... esat mēģinājuši tagad ieviest. Jo, raugi, nekādu problēmu... nekādus imigrācijas ierobežojumus šī kvotu sistēma vairs nespēs dot. Brīvi varēs izmantot šīs likumprojekta grozījumu piedāvātās iespējas, un iznāk tiešām risinājums, ar kuru jūs visi pamatoti esat neapmierināti. Priekš kam visa šī ākstīšanās?".
- 2013_10_31-seq33 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kopš tā laika sprīža, kad Ainārs Šlesers nāca klajā ar ideju tirgot uzturēšanās atļaujas, Nacionālā apvienība un tās dalīborganizācijas kopš paša sākuma ir bijušas „pret” šo principu kā tādu. Un daļa arī citu partiju kolēģu ir bijuši līdzīgās domās, bet vēlāk šo viedokli ir mainījuši. Nacionālā apvienība arī šobrīd paliek stingrās pozīcijās, un es atgādināšu, ka ne kvotas, ne iespējas par 50 tūkstošu lielu iemaksu fondos saņemt uzturēšanās atļauju - tā nav Nacionālās apvienības ideja... iniciatīva, un tas nekādā gadījumā nav priekšlikums, ko Nacionālā apvienība atbalsta pēc būtības. Nacionālās apvienības priekšlikums bija pilnībā atteikties no uzturēšanās atļauju tirdzniecības pret nekustamo īpašumu prakses. Tas jautājums, kas ir pašlaik, ir šāds: vai esošā sistēma, par ko mēs šodien balsosim, ierobežo šo uzturēšanās atļauju tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas notiek pašlaik? Pašlaik Latvijas valsts uzturēšanās atļaujas tirgo tā, kā tas nenotiek nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Bieži mūsu reklāmās tiek stāstīts par to, ka Latvija ir izdarījusi... ir pieņēmusi gudru paraugu... mācījusies no gudrām valstīm, bet patiesībā ir tikai dažas valstis, kas pret nekustamo īpašumu piešķir uzturēšanās atļaujas, un neviena no tām nepiešķir šīs uzturēšanās atļaujas par tik zemiem ieguldījumiem, kā tas ir Latvijā. Te uztraucas... un tas uztraukums ir pamatots par to, ka par 50 tūkstošiem var iegādāties uzturēšanās atļauju, ieguldot šos līdzekļus valsts budžetā. Bet kāda sistēma ir šobrīd? Šobrīd faktiski var nopirkt par 20 vai par 10 tūkstošiem būdu, fiktīvi uzrādīt lielāku summu un nomaksāt attiecīgo nodevu valstij. Valsts no tā saņem grašus, bet mēs dabūjam gan jaunus imigrantus, gan kaimiņiem lielākus nodokļus par nekustamo īpašumu, gan mākslīgu nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos un vēl visas citas sekas, par kurām mēs esam daudzkārt debatējuši. Tātad tas, pie kā mēs esam nonākuši - es pilnīgi piekrītu! -, neapmierina nevienu, bet atstāt šo sistēmu bez ierobežojumiem mēs arī nevaram. Tā tendence, kas pašlaik tiek iezīmēta, ir ceļš uz šīs sistēmas pārtraukšanu. Šobrīd tas ir tikai ceļa sākums, kuru mēs noteikti esam gatavi turpināt. (No zāles: „Bruģējat!”) Paldies.".
- 2013_10_31-seq31 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Diskutējot par šo priekšlikumu, jāteic, ka, protams, sanāk diezgan absurda situācija, jo tiešām šis priekšlikums paredz to, ka principā pret naudu mēs varēsim iemainīt uzturēšanās atļauju. Tā, manuprāt, nebūtu atbalstāma lieta. Taču, redzot to un saprotot arī to kolēģu norādījumus, kuri, tā teikt, ir no kreisā flanga, par to, ka tiešām mūsu valstī eksistē koalīcijas valdība un eksistē arī vienošanās savā starpā, kur mēs varam, kā saka, izskatīt dažādu partneru priekšlikumus... Un šī ir tā reize, kad koalīcijas partneri kopā ir vienojušies, manuprāt, par priekšlikumu, kas ir visai diskutējams. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam to, ka šodien ļoti daudz latviešu ir izceļojuši no valsts, un redzam, ka tiek diskutēts par dažādu imigrācijas politiku, par to, kādā veidā un kam Latvijā ieceļot un kādā veidā tiešām izvēlēties to, kas būs tie imigranti, kas pie mums iegriezīsies. Jo šis jautājums, manuprāt, ir pirmām kārtām adresēts Iekšlietu ministrijai, kura nosaka imigrācijas politiku mūsu valstī. Un arī pateikt to, vai no austrumiem vai no rietumiem, vai no citurienes mēs Latvijā, kā saka, integrēsim cilvēkus... Bet par to būtu jārunā tad, kad mēs būtu, kā saka, atgriezuši pilnīgi visus latviešus no Īrijas un Anglijas. Un domāju, ka tie pārsimt tūkstoši latviešu, kas ir izbraukuši, tiešām labprāt atgrieztos šeit un strādātu, ja būtu tāda iespēja. (No zāles dep. I.Zariņš: „Par priekšlikumu!”) Ja mēs runājam par šo priekšlikumu pēc būtības, tad, protams, tas nekādā veidā nerisina šo problēmu. Tas kaut kādā veidā man kā deputātam liek risināt to problēmu, ko mēs ar nākamajiem priekšlikumiem it kā ierobežosim. Tāpēc es domāju, ka, runājot par šiem Imigrācijas likuma grozījumiem, šobrīd nekādā veidā nebūtu liekams punkts, bet drīzāk tikai komats tālākajām diskusijām. Un es nedomāju, ka pie tā, kas šobrīd tiek diskutēts, mēs apstāsimies. Es tiešām aicinu šo jautājumu nenolikt malā un turpināt šīs diskusijas, jo šis tiešām, manuprāt, mūsu valsts ekonomikai, tautsaimniecībai ir ļoti būtisks posms, bez kura mēs diez vai tuvākajā nākotnē varēsim attīstīt mūsu valsts ekonomiku un runāt par jaunām darba vietām, par ekonomisko izaugsmi un citiem jautājumiem. Paldies.".
- 2013_10_31-seq29 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, Ādamsona kungs jau daudz ko pateica, bet dubults neplīst, un tāpēc arī es drusku par šo tēmu parunāšu. Es gribu tomēr vērst deputātu, sevišķi koalīcijas deputātu, kuri balsos „par” šo priekšlikumu, uzmanību uz to, ka faktiski ar šo priekšlikumu mēs legalizējam Šengenas vīzu vienkāršu un prastu tirgošanu par 10 tūkstošiem eiro gadā. Un otrs variants, kas ir paredzēts 6.priekšlikumā, ir tāds, ka, ieguldot valstī... respektīvi, valsts kādam pēkšņi ir parādā 250 tūkstošus... eiro, un vēl samaksājot 5 tūkstošus eiro gadā par... ieguldot šajā ekonomiskajā fondā 25 tūkstošus, Šengenas vīzu var dabūt jau par 5 tūkstošiem eiro un pēc pieciem gadiem mierīgi šos ieguldītos 250 tūkstošus saņemt atpakaļ. Jāsaka tā, ka, apspriežot šo priekšlikumu komisijā, es savā deputāta darbības laikā vēl ne reizi nebiju sastapies ar tik klaju Saeimas Juridiskās komisijas iebildumu ignorēšanu, tāpēc gribētu šo Juridiskās komisijas viedokli... Juridiskā biroja viedokli arī nocitēt: „Likumprojektā ietvertais 23.panta 31.punkts paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz, ja persona ir samaksājusi 50 tūkstošus eiro. Vēršam uzmanību uz to, ka šī tiesību norma pēc b��tības izjauc Imigrācijas likumā nostiprināto sistēmu, ka uzturēšanās atļauju piešķir gadījumos, kad personai ir pamatots iemesls uzturēties Latvijā darba, mācību vai nekustamā īpašuma iegādes rezultātā. Likumprojektā faktiski ierosināta uzturēšanās atļaujas iegāde, lai iegūtu pakalpojumus un vīzu, kas ļauj ieceļot un noteiktu laiku uzturēties jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī. Ja persona neatbilst Imigrācijas likuma detalizēti reglamentētiem nosacījumiem, atbilstoši kuriem piešķir uzturēšanās atļauju, viņa varēs šo neievērot, vienkārši samaksājot naudu. Tas faktiski nozīmētu ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas.” Nu tā - vienkārši... Un faktiski šo atbalstīto normu nonākšana likumā, manā uztverē, ir pretrunā ar visu līdz šim pēdējo mēnešu laikā dzirdēto gan par nekontrolētajiem ieceļotājiem, gan par valsts drošību un Latviju faktiski pārvērš par Šengenas vīzu ļoti lētu tirgotāju. Un jāteic, ka, tā īsti neticot savām acīm par šo balsojumu komisijā, es vienam no koalīcijas deputātiem, kurš visvairāk publiski uztraucas par valsts drošību, jautāju: „Nu kā tad tā? Nu kas tad tagad notika?” Viņš teica: „Nu tāda ir vienošanās. Man vēl šodien zvanīja un atgādināja par to.” Nu, ar ko un kā - tas man tā īsti vairs interesanti nebija... Zaļo un Zemnieku savienība šajā balsojumā nepiedalīsies. Ne jau tāpēc, ka mūs neuztrauktu Latvijas lauksaimniecības un meža zemju liktenis vai trešo valstu pilsoņu pastiprināta ierašanās. Mēs nebalsosim tāpēc, ka nevēlamies atbalstīt teatralizētu pasākumu, kura mērķis, kā izrādās, ir bijis tikai vēlētājiem nodemonstrēt, cik ļoti partijas rūpējas par saviem skaļi deklarētajiem mērķiem. Taču rezultātā - visticamāk, ar iepriekšēju nolūku - ir sabalsots nekvalitatīvs un pretrunīgs likums, kurā uzreiz kā priekšlikumu varēja ierakstīt arī punktu: „Valsts prezidents atgriež šo likumu otrreizējai caurlūkošanai.” Un es prognozēju, ka tā arī notiks. Mani tikai interesē: kas pēkšņi notiktu, ja Valsts prezidents nolemtu šo likumu izsludināt un kāda no austrumos esošajām lielvalstīm pēkšņi izdomātu iztērēt tādu nieku kā vienu miljardu eiro un iegādāties saviem pilsoņiem 20 tūkstošus uzturēšanās atļauju Latvijā? Protams, neatkarību tas varbūt neapdraudētu, bet nopietnas demonstrācijas, pieņemsim, Uzvaras pieminekļa nojaukšanas gadījumā, sarīkot gan varētu. Tā ka aicinu tomēr padomāt un par šo priekšlikumu nebalsot, un to neatbalstīt.".
- 2013_10_31-seq27 spokenText "Kas tad šeit notiek? Ļoti elementāri! „Vidējais cilvēks”, kas brauc uz šejieni un iegādājas nekustamo īpašumu, ir apmēram 45 gadus vecs, viņam ir augstākā izglītība, divi vai trīs bērni. Visnotaļ inteliģents cilvēks! Bet kas nāks pie mums viņa vietā no Ziemeļāfrikas vai no Vidusāzijas? Par to būtu jums pašiem jāpadomā! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā un aicinu kolēģus padomāt, uz kurieni mēs ejam. Nevar būt tāda situācija, ka viens politiskais spēks diktē noteikumus kaut kādas mīļās, labās koalīcijas vārdā. Nākošais solis acīmredzot tad būs tāds, ka kāds no koalīcijas partneriem aicinās nolēkt aizā un jūs visi koalīcijas stabilitātes vārdā to arī darīsiet. Vēlu veiksmi!".
- 2013_10_31-seq26 spokenText "Es domāju, ka vēl minūti mēs varētu Ādamsona kungam dot.".
- 2013_10_31-seq25 spokenText "Man vēl 30 sekundes, lūdzu! Es pacentīšos vairāk nerunāt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu iedosim viņam 30 sekundes!”)".
- 2013_10_31-seq24 spokenText "Ādamsona kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.".
- 2013_10_31-seq23 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu priekšā ir viens no absurda likumiem, ko kārtējo reizi iesniedza „tiesiskuma koalīcija”. Un kāds tas iesniegšanas process vispār mums bija? Nez kāpēc lēmumu par to, ka kaut kas jāmaina Imigrācijas likumā, pieņem Koalīcijas padome, bet par atbildīgo komisiju, kurai visa šī jezga būtu jāizstrebj, tiek nozīmēta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kaut gan līdz šim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija attiecīgos grozījumus ir skatījusi vismaz reizes piecas un uzklausījusi visdažādākos speciālistus. Kāpēc es nosaucu šos priekšlikumus par absurdiem? Absurdi tie ir vairāku iemeslu dēļ. Mūsu cienījamie kolēģi no Nacionālās apvienības, uzstājoties gan no šīs Saeimas tribīnes, gan arī publiskajā telpā, visu laiku ir skandējuši: „Jūs ziniet, nevar tirgot par nekustamo īpašumu termiņuzturēšanās atļaujas!” Kas tad tiek piedāvāts attiecīgajos Imigrācijas likuma grozījumos? Es jau arī komisijas sēdē esmu teicis un paudis savu viedokli, ka es esmu gatavs diskutēt par dažādām lietām, par to, kas skar... par to, vai paaugstināt vai pazemināt attiecīgās likmes vienā vai otrā pantā, bet tagad paskatīsimies, kāda ir būtība. Ir laikam ļoti atzinīgi vērtējams tas, ka, iegādājoties nekustamo īpašumu, 25 tūkstoši tiek novirzīti valsts budžetā konkrētiem mērķiem. Bet ko piedāvā šis likumprojekts? Šis likumprojekts piedāvā tirgot termiņuzturēšanās atļaujas bez jebkādiem ieguldījumiem: 50 tūkstošus samaksā, un tu saņem termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Vai tā nav elementāra iztirgošana? Te jau ir tā Šengenas vīzu tirgošana! Un tagad man nosauciet vienu iemeslu, kāpēc tas imigrants, kurš ir iekļauts kvotā, pēkšņi guldīs naudu šeit, ja viņam ir iespēja iegādāties termiņuzturēšanās atļauju, brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un attiecīgi naudu viņš var ieguldīt jebkurā citā Eiropas Savienības valstī! Kas tas ir par absurdu? Pie tam, ja mums līdz šim ir atstrādāta sistēma, ka ārzemnieki iegulda naudas līdzekļus, finanšu līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā, tad ir veselas struktūras, kuras pārbauda šo naudas līdzekļu izcelsmes legalitāti. Tā ir gan Drošības policija, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kurš ir pie Ģenerālprokuratūras, tie ir visi mūsu specdienesti, Valsts policija un tamlīdzīgi. Šobrīd nav paredzēta sistēma, kas tad pārbaudīs, cik legāli ir šie 50 tūkstoši, tāpēc ka arī tur trūkst vesela mehānisma. Tālāk - lai neatkārtotos un neuzstātos par visu pārējo, ko paredz šis likumprojekts. Līdz šim mums ir bijusi ļoti selektīva pieeja nekustamā īpašuma iegādei, jo viena cena par nekustamo īpašumu ir Jūrmalā vai Rīgā, bet cita cena ir Jelgavā, Zilupē vai Liepājā, kas arī atbilst tirgus cenām. Ko mums piedāvā šobrīd un kas ko lobē? Kādas kompānijas? Šobrīd mums piedāvā par 150 tūkstošiem. Tā ir minimālā summa, kas jāmaksā par nekustamo īpašumu. Līdz ar to nekustamā īpašuma vērtība... Tie, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, uzskata, ka Zilupē un Rīgā nekustamajam īpašumam ir jābūt absolūti vienādai vērtībai. Kā mēs šeit jau smējāmies, acīmredzot par 150 tūkstošiem pusi Zilupes noteikti varēs nopirkt. Atsevišķs ir stāsts par termiņuzturēšanās atļaujām un par kvotām, kas arī ir absurds. Tas ir elementārs korupcijas perēklis, lai neteiktu vairāk. Mēs veidojam šo korupciju! Un, runājot par kvotām, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu jūs padomāt arī mazliet tālāk: ko mēs darīsim ar tām kvotām, kuras agrāk vai vēlāk tiks ieviestas sakarā ar iespējamo imigrantu pieplūdumu Eiropas Savienībā, un kvotēšanas ieviešanu attiecībā uz bēgļiem, kad mums viņi būs jāuzņem? Mēs komisijas vārdā palūdzām, lai Iekšlietu ministrija dod priekšstatu par cilvēkiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu Latvijas teritorijā, kuri investē uzņēmējdarbībā. Un tad sanāca interesanta situācija.".
- 2013_10_31-seq22 spokenText "Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 3.priekšlikumu. Uzsākam debates par 4.priekšlikumu.".
- 2013_10_31-seq21 spokenText "Nē, par 4.priekšlikumu! Tāpēc, ka jūs teicāt, ka tiek atbalstīts 4.priekšlikums. Es piespiedu podziņu, lai runātu tieši par 4.priekšlikumu.".
- 2013_10_31-seq20 spokenText "Tātad par 3.priekšlikumu, Ādamsona kungs!".
- 2013_10_31-seq19 spokenText "Mēs palikām pie 3., nākošais ir 4.priekšlikums...".
- 2013_10_31-seq18 spokenText "Deputāti piekrīt. Uzsākam debates par 3.priekšlikumu. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
- 2013_10_31-seq17 spokenText "3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_10_31-seq15 spokenText "2. - deputāta Cilinska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq13 spokenText "Labdien! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi par steidzamu atzīto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.958/Lp11). Ir saņemti 15 priekšlikumi. 1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq12 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ilmāru Rimšēviču (Aplausi.) un vēlam tikpat stipru mugurkaulu arī turpmāk, vadot Latvijas Banku! Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti daži iesniegumi par iespējamām tās izmaiņām. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, likumprojekts bija atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, likumprojekts bija atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Tātad par izskatīšanu ārkārtas sēdē 6.novembrī pirms 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un tas pats attiecas arī uz otru likumprojektu. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Tātad arī šim likumprojektam lūdz noteikt citu izskatīšanas datumu - 6.novembra ārkārtas sēde pirms valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Nākamā sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2013_10_31-seq11 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Rimšēviča kungs! Par cilvēku jāspriež nevis pēc viņa vārdiem, bet pēc padarītajiem darbiem. Un konkrētajā gadījumā mums ir jāvērtē centrālās bankas prezidenta darbība un tās rezultāti. Kā jau minēja Pimenova kungs, Latvijas Bankas galvenā funkcija ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Bet valstī ir ekonomiskā krīze, cilvēki masveidā aizbrauc pēc kredītu buma, kad nepamatoti tika paceltas cenas, bet, burbulim plīstot, tās atkal nokrita. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Rimšēviča kungs apgalvoja, ka zviedru bankas finanšu līdzekļus kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem eiro valūtā saņēma no savām mātes bankām. Bet kur ņēma eiro valūtu citas Latvijas komercbankas, kuru pamatkapitāls nav zviedru vai kuru dalībnieki nav zviedri? Rimšēviča kungs arī skaidroja, ka Latvijas Banka izmantoja divus kredītu buma ierobežošanas instrumentus, proti, refinansēšanas likmes palielināšanu un komercbanku obligāto rezervju likmes palielināšanu. Bet, ja rezervēšanas likme ir 4 procenti, tad no katriem 100 latiem vai eiro 4 ir jānonāk centrālajā bankā kā rezervei līdz kredīta termiņa beigām. Latvijā tikai eiro valūtā vien hipotekārajos kredītos tika izsniegti 18 miljardi, bet obligāto uzkrājumu, kas veidojas no komercbanku izmaksām centrālajā bankā, nav. Taču kurš liedza noteikt, pieņemsim, obligātu rezerves likmi atbilstošā apmērā eiro valūtā? Esmu pārliecināta, ka tieši Rimšēviča kungs ir pieļāvis kredītu bumu, ar kura sekām mēs vēl šobrīd nevaram tikt galā. Paņemiet oficiālo izdevumu „Latvijas Vēstnesis”! Tur katru dienu ir izsludinātas ap 50 Latvijas iedzīvotāju dzīvokļu un māju izsoles, katru dienu aptuveni 50 ģimenes paliek bez pajumtes un patvēruma, bet gada laikā tādu ir aptuveni 10-12 tūkstoši ģimeņu. Tie ir aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, kas katru gadu aizbrauc no valsts, glābjoties no banku sistēmas un „labiem” kreditoriem. Tā mēs esam nonākuši demogrāfijas krustā - pieaug vecu cilvēku skaits, bet dzimstība samazinās. Tajā pašā laikā valsts tautsaimniecība ir sagrauta, un arī tai ir pārvilkts krusts. Un tieši tas ir Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča nopelns. Pie šādiem apstākļiem Rimšēviča kunga kandidatūra nav atbalstāma! Paldies.".
- 2013_10_31-seq9 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mūsu valstī nav daudz valstsvīru ar vēsu prātu un stratēģisku skatu uz valsts attīstību, taču Rimšēviča kungs noteikti tāds ir. Atcerieties brīdi, kad mūsu politiķi bija ieslīguši pašapmierinātībā un uzvedās kā tādi medņi riesta laikā: cits bļāva, ka „jāspiež gāze grīdā”, cits solīja „septiņus treknus gadus”. Taču viņš bija vienīgais, kas ar vēsu prātu teica: „Piebremzējiet, kungi! Mēs braucam par ātru! Mēs braucam ar ātrumu 200 kilometri stundā, un jebkurš akmentiņš uz ceļa izsitīs mūs no līdzsvara, un mēs būsim grāvī.” Tāpat brīdī, kad mēs gājām no krīzes ārā, daži oligarhi, kuri bija paņēmuši kredītus latos, spieda uz to, ka ir jādevalvē lats, proti, lai viņiem būtu vieglāk šos kredītus atdot. Taču arī tam viņš spēja nostāvēt pretī. Latvijas Banka ir bijusi šos gadus drošās rokās, un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai mēs neuzticētu šīm pašām rokām to turēt vēl piecus gadus. Paldies.".
- 2013_10_31-seq7 spokenText "Paldies. „Parex bankai” līdzīgās grūtībās bija nonākušas dažas Dānijas komercbankas. Mēs varam tās nosaukt par piemēru tai rīcībai, kuru veica attiecīgās valsts centrālā banka. Piemēram, krīzes sākumā bankrotēja Roskilde Bank. Bankas hibrīdkapitāla turētāji zaudēja 2,5 miljardus Dānijas kronu, tas ir, apmēram 250 miljonus latu. Latvijas gadījumā nodokļu maksātāji apmaksāja pilnīgi visus zaudējumus. Dānijā ir bijuši vairāki bankroti, un nevienā gadījumā netika segti tādi parādi, kurus „Parex bankas” gadījumā apmaksāja Latvijas nodokļu maksātāji. Taču Latvijas Banka uzstājīgi panāca, ka Latvija apmaksā tādus „Parex bankas” privātos parādus privātiem ārvalstniekiem, kādus tai pēc tiesas un pēc taisnības nevajadzēja apmaksāt. Tagad atklājas jauns - eiro laikmets, kurā iestājamies ar izteikti konkurētnespējīgu ekonomiku. Eiropas Savienības apstākļos tas rada ļoti lielus kapitāla pieplūdes riskus, kas var piepildīties ar lielu varbūtību. Un šādos jaunos apstākļos es gribētu redzēt Latvijas Bankas prezidenta postenī stingrāku valstsvīru, kurš nebūs vien Eiropas Centrālās bankas piekoptās politikas īstenotājs, bet gan valsts interešu aizsargs pie jebkādiem ārējiem nosacījumiem. Balsot „par” Ilmāru Rimšēviču nozīmē balsot „par” līdzšinējo Latvijas Bankas politiku. Es to nevaru atbalstīt, tāpēc šajā balsojumā balsošu „pret”. Paldies.".
- 2013_10_31-seq6 spokenText "Vai deputāti neiebilst pret to, ka pagarinām uzstāšanās laiku deputātam Pimenovam? Tātad drīkst runāt vēl 30 sekundes. Lūdzu!".
- 2013_10_31-seq5 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas, kungi! Rimšēviča kungs! Lēmums par atkārtotu ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu ir vairāk nekā konkrētās personas atbilstības nosauktajam amatam vērtējuma rezultāts. Tas neizbēgami ir Latvijas Bankas veiktās politikas novērtējums. Tātad - kas bija tie darbi, kurus es ņēmu vērā, vērtējot Latvijas Bankas darbību? Kā to var noteikt, novērtēt īsi - piecu minūšu laikā? Likumā „Par Latvijas Banku” noteikts, ka „Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī”. Vai bija sasniegts šis mērķis ilgtermiņā? Nē! Cenu ilgtermiņa stabilitātes mehānisma valstī nav. Latvijas Bankas nozīme bija noteicoša 2005.gada lēmumā par fiksēto lata apmaiņas kursu pret eiro. Fiksētais lats, kā arī valdības nepretošanās kreditēšanai eiro izteiksmē veicināja milzīgas privātā kapitāla masas ieplūdi Latvijas iekšējā tirgū. Tas kļuva par ekonomikas pārkarsēšanas iemeslu. Par kādu cenu stabilitāti tad varēja runāt? Fiksētais lata kurss veicināja inflācijas spiedienu, algu apjoma pieaugumu, kā arī ekonomikas konkurētspējas kritumu. Valstīs ar peldošu valūtas kursu nominālā valūtas apmaiņas kursa palielinājums var tikt izmantots kreditēšanas buma bremzēšanai. Tas apvalda ekonomikas pārkarsēšanu. Latvijā tas nebija iespējams tieši tāpēc, ka lats bija fiksēts. Citās Austrumeiropas valstīs, kas līdzīgi sadūrās ar krīzi, dažādos veidos ierobežoja aizdevumus ārvalstu valūtā ar administratīvām metodēm. Var strīdēties, cik sekmīgi: Bulgārijā - mazāk sekmīgi, Slovākijā un Čehijā - vairāk sekmīgi, tomēr neviena no šīm trim valstīm nav nonākusi ekonomiskās grūtībās. Ar administratīvām metodēm nav viegli ierobežot kreditēšanu, tomēr Bulgārijai, Čehijai un Slovākijai tas izdevās. Kreditēšanas apjomus varēja ierobežot, piemēram, tā, kā to izdarīja Čehija, nosakot, ka kredītus drīkst izsniegt tikai tādā valūtā, kādā aizņēmējam veidojas ienākumi. Likuma „Par Latvijas Banku” 6.pants nosaka, ka „Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos”. Latvijas Banka īsti sekmīgus soļus nespēra, tā ar savu bezdarbību veicinot krīzi. Latvijas Bankas uzturētā monetārā politika mūs pakāpeniski iedzina strupceļā, jo ap 80 procentiem kredītu tika izsniegti eiro valūtā. Kad sākās krīze, tad bija divas iespējas: samazināt valsts izdevumus, veicot iekšējo devalvāciju, ko Ministru kabinets arī īstenoja, vai devalvēt latu. Lata devalvācijas pretinieki līdz šim apgalvo, ka tas novestu sabiedrību bankrotā, jo lielākā daļa aizņēmēju bija ņēmuši kredītus eiro valūtā. Pēc lata devalvācijas cilvēkiem vajadzētu vairāk latu, lai nopirktu eiro, kas nepieciešami parādu atmaksai. Tomēr atrisinājums bija aizņēmēju parādsaistību nominēšana latos pēc Latvijas Bankas kursa, pirms devalvēt latu. Šāda rīcība gan radītu niknumu bankās, ko es labi saprotu, bet ļautu cilvēkiem vieglāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinātu ražošanu eksportam. Latvijas Banka un valdība varēja sākt pārrunas ar komercbankām un to mātes uzņēmumiem par šā sloga sadalīšanu starp valsti, pašām komercbankām un mātes uzņēmumiem ārpus Latvijas, lielākoties Skandināvijā, tomēr šī rīcība netika īstenota. Latvijas Banka sadarbībā ar Ministru kabinetu un Saeimu varēja īstenot šādu situāciju, bet izvēlējās citu ceļu, kas izslēdza no Latvijas ekonomikas, kā arī no pašas Latvijas vismaz 200 tūkstošus cilvēku, nerunājot par tiem, kas pazaudēja jebkādu uzticību valstij. Tas notika dēļ Latvijas Bankas nepiekāpīgās turēšanās pie lata cietā kursa. Tomēr Ilmārs Rimšēvičs prot būt visai noteikts. To pierāda viņa dalība „Parex bankas” pārņemšanā. Latvijas Bankas prezidents kategoriski iestājās par valsts pārņemtās „Parex bankas” sindicētā parāda atmaksu 760 miljonu latu apmērā. Arī šīs summas dēļ valsts ielīda parādos, noslēdzot aizdevuma līgumu ar starptautiskajām organizācijām. Cienījamā Saeima, es lūdzu vēl 30 sekundes, lai pabeigtu savu uzrunu!".
- 2013_10_31-seq4 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2013_03_07-seq140 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_01_21-seq119 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2013_10_31-seq3 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Saeimas Prezidija nodotos desmit deputātu - Zaķa, Demitera, Reira, Upenieka, Cilinska, Dzintara, Ašeradena, Liepiņas, Latkovska un Ābiķa - sagatavotos dokumentus par izvirzīto kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Komisija rūpīgi izvērtēja dokumentus, atklātā sēdē uzklausīja šā amata pretendentu Ilmāru Rimšēviču, sagatavoja lēmuma projektu „Par Ilmāra Rimšēviča apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidentu” un atbalstīja to, kā arī lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2013_10_31-seq2 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Cileviča, Cvetkovas, Ādamsona un Ribakova sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 27, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 5, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_10_31-seq1 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 31.oktobra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Zaķis, Bērziņš, Upenieks, Lībiņa-Egnere un Smiltēns lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” un iekļaut to 2013.gada 28.novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Cileviča, Cvetkovas, Ādamsona un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_10_24-seq105 spokenText " Paldies. „Saskaņas Centra” frakcija atkal piereģistrēja klātneesošo Urbanoviču, kurš... (No zāles dep. V.Agešins un citi deputāti: „Re, kur viņš ir!”) Kā tad...? Paldies, ka viņš ir. Viss kārtībā! Tātad Saeimas 24.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_10_24-seq104 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... ir, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Jānis Reirs... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav, Dzintars Zaķis... nav. Paldies.".
- 2013_10_24-seq102 spokenText "Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.15. Sāksim pēc 15 minūtēm. Paldies.".
- 2013_10_24-seq101 spokenText "Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet nu vēl informācija par to, ka mums joprojām ir četri jautājumi, kas ir adresēti premjeram Valdim Dombrovskim, bet pāradresēti atbildes sniegšanai ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Atbildes jautājumu iesniedzējus neapmierina, bet arī šodien ekonomikas ministrs nevar ierasties. Mums vēl bija deputātu Cvetkovas, Rubika, Ribakova, Zariņa un Tutina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts ieņēmumu dienesta jauno administratīvo ēku un plānotajām nomas un uzturēšanas izmaksām”. Uz šo ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina, bet, tā kā ministrs, kura atbildes neapmierina, nevar ierasties, tad šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Vēl ir saņemts jauns iesniegums. Deputāti Reizniece-Ozola, Seržants, Grigule, Barča un Bērziņš ir uzdevuši jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par 2014.gada budžeta finansējuma novirzīšanu NMP stiprināšanai reģionos”. Jautājums tiks nodots veselības ministrei. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.".
- 2013_10_24-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.".
- 2013_10_24-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi frakcijas VIENOTĪBA iesniegumu ar priekšlikumu izvirzīt darbam Centrālajā zemes komisijā deputāti Līviju Plavinsku. Komisija ir izskatījusi šo jautājumu un sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.".