Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_11_06_a-seq110 spokenText "Vienkārši tie ir neloģiski bez šī grozījuma.".
- 2013_11_06_a-seq109 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!".
- 2013_11_06_a-seq108 spokenText "5.priekšlikums...".
- 2013_11_06_a-seq107 spokenText "Tātad par priekšlikumu... par katru no priekšlikumiem... 5.priekšlikums tātad...".
- 2013_11_06_a-seq106 spokenText "Arī 5., 6. un 7.priekšlikums - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumi - ir saistīti ar iepriekš neatbalstīto. Vai frakcija uzstāj uz balsojumu?".
- 2013_11_06_a-seq105 spokenText "Balsosim par 4. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq104 spokenText "Balsojam!".
- 2013_11_06_a-seq102 spokenText "Nē, nē.".
- 1996_01_11-seq64 spokenText "Nē, nē.".
- 2013_11_06_a-seq101 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Taču es jums gribētu atgādināt, ka Čigānes kundze pieteicās runāt kā VIENOTĪBAS frakcijas deputāte, jo parlamentārajiem sekretāriem ir iespējas pieteikties gan vienādi, gan otrādi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Dubultojas, vai?”) Vai komisijas vārdā Parādnieka kungs ko vēlas piebilst?".
- 2013_11_06_a-seq100 spokenText "Mani īstenībā izbrīna Čigānes kundzes uzstāšanās. Būdama parlamentārā sekretāre Finanšu ministrijā, jūs nespējat atšķirt energoefektivitātes jautājumus no nodokļu jautājumiem. Varbūt jums atgādināt to, ka valdība krīzes laikā ir veikusi nodokļa palielinājumu no tiem 5 procentiem uz augšu? Ja jūsu partija tagad deklarē, ka krīze ir beigusies, tad kāpēc nav jāsamazina šī nodokļa apmērs? Tas ir pirmkārt. Otrkārt, jūs pārmetat par Rīgu. Protams, jums ir izdevīgi tagad manipulēt ar vienu otru ideju, bet nez kāpēc jūs noklusējat, ka līdz šim brīdim Rīgā ir nosiltinātas visas skolas (No zāles dep. A.Loskutovs: „Nav visas! Nav visas!”) un ir nosiltināti visi bērnudārzi? Nākamais jautājums valdībai ir attiecībā uz Eiropas struktūrfondu līdzekļu pārdali. Kāpēc jūs neveicināt šāda veida pieeju un attīstību? Jūs, Čigānes kundze, ļoti daudz kur melojat un daudz kur noklusējat, un jūs kā parlamentārā sekretāre esat nekompetenta. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_06_a-seq99 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Andrej, pasaki taisnību!”)".
- 2013_11_06_a-seq98 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šo „Saskaņas Centra” priekšlikumu, man liekas, redzu jau kādu... nu, vismaz reizi trešo. Arī pagājušajā ziemā tas bija aktuāls un gan jau arī iepriekšējās ziemās. Taču ir būtiski kaut kas mainījies kopš pagājušās ziemas: pagājušoziem gāzes cena bija 230 lati, bet šobrīd tā ir 205 lati. Tātad tagad tā ir par veseliem 11 procentiem zemāka, un, ja salīdzina šo likmi ar pagājušo gadu, tad tā ar uzviju sanāk... tarifs būs zemāks. Bet, ja mēs skatāmies kopumā, tad nu droši vien primāri jums vajadzētu sakārtot savu Rīgas saimniecību, nosiltināt varbūt tur kādu māju vismaz šogad un tikai tad runāt par to, ka vajadzētu samazināt likmi. Paldies.".
- 2013_11_06_a-seq96 spokenText "Gribētos atbildēt Lolitai Čigānei, ko mēs darām. Es pats esmu no Jēkabpils, un es dzīvoju mājā, kurai es pats izveidoju dzīvokļu īpašnieku kopsabiedrību. Un tieši par to mēs domājām - kā uzsākt mājas siltināšanu. (Blakusmājā dzīvo jūsu kolēģis Dzintars Zaķis, un tur nav izveidota dzīvokļu īpašnieku kopsabiedrība.) Tieši tas ir piemērs tam, ko mēs darām, lai uzsāktu dzīvokļu siltināšanu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Ko tu stāsti pasakas!” Starpsaucieni.)".
- 2013_11_06_a-seq95 spokenText "Paldies. Sakovska kungs, jūs savas divas minūtes izmantojāt (No zāles dep. A.Klementjevs: „Ai, ai, ai!”), es jums nedodu otrreiz vārdu. Jūs izmantojāt savas septiņas minūtes, kurās ir iespējams debatēt. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2013_11_06_a-seq94 spokenText "Labdien, augsti godātie kolēģi! Ministru prezident! Ja reiz sākāt runāt par siltināšanu kā alternatīvu līdzekli šim priekšlikumam, es gribētu vērst uzmanību... aicinu šajā brīdī ekonomikas ministru pievērsties tam, kā tad mums tā siltināšana nākotnē izpaudīsies. Ņemot vērā tagadējo situāciju, nākotnē siltinās tikai Rīgu un reģionu lielo pilsētu centrus. Pieņemsim, tādā pilsētā kā Jelgava siltinās tikai Jelgavas centru, bet apkārtējos mikrorajonus nesiltinās tikai tāpēc, ka komercbankas nedos līdzfinansējumu. Bez līdzfinansējuma šī programma nestrādā. Un ir jāsāk domāt jau tagad, kādā veidā nākošajā periodā valsts varēs palīdzēt līdzfinansēt, jo komercbankas vienkārši nedos šo līdzfinansējumu tām mājām, kas atrodas ārpus pilsētu centriem vai ārpus galvaspilsētas. Tas ir jāņem vērā, un aicinu arī ekonomikas ministru par to padomāt. Paldies.".
- 2013_11_06_a-seq92 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes jau vairākkārt ir izskanējis, ka šis „Saskaņas Centra” piedāvātais grozījums patiesībā dod priekšrocības tiem, kuri ir bagāti un kuri var daudz patērēt siltumenerģiju. Ja mēs runājam par veidu, kā risināt siltumapgādes parāda sakrāšanos, tad VIENOTĪBAS frakcija to ir neskaitāmas reizes uzsvērusi, un mēs joprojām uzskatām, ka galvenais risinājums ir ēku siltināšana. Paskatīsimies uz mūsu lielāko pašvaldību - Rīgu! Cik tur mums ir nosiltinātu ēku? No citu pašvaldību piemēra mēs ļoti labi zinām, ka tad, kad kaimiņi ierauga, ka kaimiņmāja ir nosiltināta, ka tā izskatās estētiski skaista un iedzīvotāji nemaksā milzīgus rēķinus par siltumapgādi, tad arī viņi ir gatavi siltināt savu ēku. Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centra” kolēģi! Ko jūs esat darījuši, lai veicinātu iedzīvotāju biedrību veidošanos, kas būtu gatavas uzņemties atbildību un siltinātu ēkas? Ēku siltināšana ir īstais risinājums, kas dos labumu visiem, nevis tikai bagātajiem, kā tas ir jūsu piedāvātajā risinājumā. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2013_11_06_a-seq90 spokenText "Es zinu, ka Ekonomikas ministrijai būs pretargumenti, kas tika izteikti jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā, ka šo jautājumu vajag risināt caur siltumenerģijas efektivitāti, ka vajag mājokļus renovēt. Tā ir pilnīgi saprotama lieta! Mēs piekrītam, ka to ir nepieciešams darīt. Bet, runājot tagad par renovāciju, manuprāt, šis process ir pārāk lēns. Tur ir daudz darba. Mums jāizstrādā jauna koncepcija, kādā veidā šos līdzekļus, Eiropas līdzekļus, mēs apgūsim nākamajā plānošanas periodā. Taču, ņemot vērā tos tempus, kā notiek renovācija mūsu, Latvijas, apstākļos, mums vēl daudzus gadus mājokļi stāvēs bez renovācijas un bez siltināšanas. Tā ka tas nebūs problēmas risinājums! Mēs uzskatām, ka, lai problēmu vismaz sāktu risināt, 5 procenti apkurei tiešām būtu jau signāls sabiedrībai, ka valdība cenšas kaut ko darīt un mēģina mazināt šos rēķinus. Par fiskālo ietekmi. Man te ir vesels „abzacs” par fiskālo ietekmi. Es varu pateikt tikai vienu, ka mēs aprēķinājām... tātad iedzīvotāju ienākuma likmes iespējamā paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, ja to paceltu līdz 15 procentiem, dotu papildu ieņēmumu 18 miljonu eiro apmērā, kas varētu daļēji arī segt šo starpību, ja mēs mazinātu likmi no 12 uz 5 procentiem. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2013_11_06_a-seq89 spokenText "Lūdzu, turpiniet divas minūtes.".
- 2013_11_06_a-seq88 spokenText "Vai divas minūtes varu paņemt?".
- 2013_11_06_a-seq87 spokenText "Sakovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Jūsu laiks ir beidzies! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Divas minūtes!”)".
- 2013_11_06_a-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Gan šis priekšlikums, gan visi pārējie „Saskaņas Centra” priekšlikumi ir saistīti ar vienu un to pašu: ir runa par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei - likmi 5 procentu apmērā. Proti, „Saskaņas Centrs” ierosina samazināt PVN likmi no 12 procentiem līdz 5 procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām un koksnes kurināmā iegādei mājsaimniecību vajadzībām, sākot ar 2014.gadu. Siltumapgādes pakalpojumu parāda iemesls galvenokārt ir Latvijas ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, kuras dēļ mājsaimniecībām ir mazinājusies spēja maksāt rēķinus, to skaitā arī rēķinus par siltumapgādes pakalpojumiem. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka krīzes laikā strauji pieauguši apkures rēķini. Jāizmanto visi iespējamie ātri ieviešamie risinājumi maksājumu mazināšanai. 2013.gada 21.februārī Saeimas vairākums noraidīja „Saskaņas Centra” ierosinājumu piemērot samazināto PVN likmi - 5 procentu likmi - koksnes kurināmā piegādēm, kā arī elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un ūdens piegādēm iedzīvotājiem. Šim lēmumam tagad ir tādas sekas, ka parādi ir lieguši siltumapgādes uzņēmumiem pa vasaru sakārtot infrastruktūru, uzlabot katlumāju darbību un nepieciešamās investīcijas netiek ieguldītas. Investīciju plānošana šajā situācijā arī ir apdraudēta. Latvijā savulaik jau eksistēja samazinātā PVN likme - 5 procentu apmērā - centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībām; to Eiropas Komisija saskaņoja 2006.gadā, pieņemot lēmumu par Latvijas Republikas lūgumu piemērot samazināto PVN likmi centralizētajai siltumapgādei un dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām. Iestājoties ekonomiskajai krīzei, samazinātā PVN likme, kas bija 5 procentu apmērā, tika palielināta līdz šobrīd spēkā esošajai likmei 12 procentu apmērā. Tāpat tika ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei - 12 lati par 1000 kubikmetriem. Tas viss neizbēgami noveda pie apkures cenu pieauguma. Eiropas Padomes 2006.gada direktīva attiecībā uz samazinātajām PVN likmēm nosaka, ka tās var būt viena vai divas. Ieviešot otro samazināto PVN likmi, Latvija nebūtu izņēmums, jo šādu iespēju savā normatīvajā regulējumā ir noteikušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp arī Beļģija, Francija, Zviedrija, Polija, Somija, Lietuva, Igaunija, Ungārija un citas. Ņemot vērā iedzīvotāju patēriņa izdevumu struktūru, jāteic, ka mājokļu uzturēšanas izdevumu lielumu visvairāk izjūt trūcīgas mājsaimniecības, kā arī pensionāru mājsaimniecības. Turklāt mājokļu uzturēšanas izdevumi ir tā pozīcija, kuru mājsaimniecībām neizdodas būtiski ietekmēt un uz kuras rēķina nav iespējams ietaupīt. Līdz ar PVN likmes samazināšanu uz 5 procentiem tiks mazināts slogs mājsaimniecību budžetiem. Šis faktors ietekmēs patēriņa pieaugumu citās jomās. Tikko, 25.oktobrī, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar publisku informāciju, ka, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu, parādu apjoms mazinās. Tā ir laba tendence, bet kā vienu no pamatiemesliem Ekonomikas ministrija nosauca to, ka pašvaldības nāk pretī cilvēkiem, ieviešot izlīdzināto maksājumu vai arī atlaižot parāda procentus. Kāpēc šajā situācijā nav runa par pašvaldību finansiālās situācijas pasliktināšanās risku? Viens no veidiem, protams, ir ņemt aizņēmumus un uz tā rēķina nodrošināt cilvēkiem siltuma pieslēgšanu. Piemēram, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” arī šogad plāno ņemt 5 miljonu latu overdraftu, tiek gatavota līguma parakstīšana, lai veiksmīgi uzsāktu apkures sezonu, situācijas risināšanai ar AS „Rīgas siltums”. Bet šāds scenārijs nav pieņemams novadiem, uz ko norāda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. AS „Rīgas siltums” norāda, ka parādi par patērēto siltumenerģiju ir mazāki nekā pagājušajā gadā, bet tas ir daļēji to klientu nopelns, kuri, neraugoties uz pietiekami sarežģīto ekonomisko situāciju, ir norēķinājušies par saņemto pakalpojumu, tādējādi nodrošinot ēku iedzīvotājus ar drošu un nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi. Parāds „Rīgas siltumam” par patērēto siltumenerģiju uz 4.oktobri bija 1,6 miljoni latu, kas šogad sasniedza zemāko atzīmi un bija mazāks gan absolūtajos skaitļos, gan bija uzlabojies nomaksas procents. Šāds rādītājs ir sasniegts, pateicoties tam, ka „Rīgas namu pārvaldnieks” izmantoja kredītlīniju neapmaksāto parādu kompensēšanai. Pašvaldību pārstāvji situāciju vērtē ne tik pozitīvi kā Ekonomikas ministrija. Latvijas Pašvaldību savienība nosauca situāciju siltuma apgādē, uzsākot šā gada apkures sezonu, par vidēji kritisku. Par to liecina parāda apjoms par piegādāto siltumenerģiju, kas šogad, uzsākot apkures sezonu, ir lielākais pēdējo četru gadu laikā iepriekšējo apkures sezonu parādu dēļ.".
- 2013_11_06_a-seq84 spokenText "4. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq82 spokenText "3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq79 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq78 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.912/Lp11. Komisija saņēmusi 28 priekšlikumus. 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_11_06_a-seq76 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_06_a-seq72 spokenText "1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq64 spokenText "Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16_a-1-seq130 spokenText "Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_06_a-seq63 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq62 spokenText "Komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_06_a-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq58 spokenText "6. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq57 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 45, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq56 spokenText "Labrīt, kolēģi! Manuprāt, deputātes Siliņas priekšlikums ir konceptuāli pareizs. Es gan īsti nesaprotu, kāpēc tas nav atbalstīts Ministru kabinetā, un es varbūt daļēji saprotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurā arī pats darbojos, lēmumu, ka mēs vienkārši respektējam Ministru kabinetā pieņemto. Tomēr, ja mēs iedziļināmies šī priekšlikuma būtībā, kļūst skaidrs, ka valdes loceklim atbilstoši uzņēmuma finansiālajam stāvoklim, ja šis uzņēmums darbojas, vajadzētu saņemt kādu atalgojumu. Un, ja mēs nosakām, ka gadījumā, ja šinī uzņēmumā valdes loceklis nesaņem pat minimālo algu, ja tur nav neviena darbinieka, kas noteikts citā likumā, kuru jau Siliņas kundze pieminēja, un, ja tur nav arī apgrozījuma, tad tik un tā viņam ir jāmaksā; pareizāk sakot, ja tas ir lielāks par šiem noteiktajiem 12 tūkstošiem, tad viņam ir jāsaņem vismaz minimālā alga. Tad kāpēc mēs to nevaram noteikt Komerclikumā, kur skaidri un gaiši būtu noteikti vismaz principi, un tad atbilstoši šai noteiktajai algai viņš arī tiks aplikts ar nodokļiem? Tas būtu pareizi. Arī Juridiskais birojs norādīja uz to, ka šāda valdes locekļa atalgojuma aplikšana, kas nav tieši noformulēta kā alga, ir pretrunā ar paša atalgojuma būtību. Līdz ar to, manuprāt, šāds priekšlikums konceptuāli ir atbalstāms, un es ceru, ka mēs pie tā kādreiz - agrāk vai vēlāk - vēl nonāksim; ja ne tagad, šajā budžeta paketē, jo varbūt steigā tas netika pilnībā izdiskutēts, bet tajā brīdī, kad mēs diskutēsim par likumprojektiem, kur ir noteikta šā valdes locekļa atalgojuma aplikšana ar nodokli pie konkrētiem nosacījumiem. Es domāju, ka tas īsti korekti nav. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs nerīkojamies konsekventi. Bet šobrīd tiešām situācija ir tāda, ka mēs neatbalstām, bet es ceru, ka mēs šo jautājumu tuvākajā laikā vēl diskutēsim un pieņemsim labu un izsvērtu lēmumu. Paldies. (No zāles: „Diezgan liekulīgi!”)".
- 2013_11_06_a-seq54 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Tieši pie šī priekšlikuma būtības mēs noteikti šīsdienas sēdē atgriezīsimies vairākkārt. Ir runa par šīgada jaunievedumu - valdes locekļu nodokli. Un izmaiņas skar gan iedzīvotāju ienākuma nodokli... šā nodokļa likumu, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu regulējošo likumu, bet tā problēma sākās jau Komerclikumā. Proti, Komerclikuma 221.pantā un 308.pantā mēs runājam par to, ka kapitālsabiedrībās vai akciju sabiedrībās mēs ļaujam strādāt valdes locekļiem bez atlīdzības. Proti, valdes loceklim ir tiesības prasīt atlīdzību, ja viņš to grib, bet, ja viņš negrib, viņš var strādāt bez atlīdzības. Un patiesībā, radot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu regulējošajā likumā, mēs nonākam pretrunā ar Komerclikumu, jo, ja mēs neizdarām izmaiņas šeit, nosakot, ka valdes loceklis, ja viņš ne tikai pasīvi uzņemas pilnvarojumu, bet arī darbojas aktīvi un ģenerē uzņēmumam ienākumus jeb ieņēmumus, tad... Lai būtu tikai godīga konkurence starp to, ka... Ja mēs nodarbinām visus šos cilvēkus un par to viņiem paredzam - kā minimumu! - Ministru kabineta noteikto minimālo algu vai minimālās stundu tarifa likmes apmēru, tad mums būtu jāizmaina arī Komerclikums un jāpasaka, ka valdes locekļiem, ja viņi darbojas uzņēmumos aktīvi, ir jāsaņem atlīdzība. Un šī priekšlikuma būtība bija tieši par to: ja valdes loceklis darbojas tā, ka uzņēmumam ir ieņēmumi, tad mums jāparedz, kāds ir stundu apmērā tas darba apjoms, ko viņš ir veicis uzņēmumā, un jānosaka par to atlīdzība.".
- 2013_11_06_a-seq52 spokenText "5. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq45 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.".
- 2013_11_06_a-seq44 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien 2014.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi izskatām otrajā, galīgajā, lasījumā. Jāatzīst, ka šogad iesniegto priekšlikumu skaits otrajam lasījumam ir krietni lielāks nekā citus gadus. Kā jūs visi zināt, pirms budžeta otrā lasījuma kopumā tika iesniegti vairāk nekā 800 priekšlikumi no deputātiem un aptuveni 200 priekšlikumu - no ministrijām, no Ministru kabineta. Arī iesniegto priekšlikumu apjoms tālu pārsniedz reālās budžeta iespējas. Kā jau parasti, budžeta pieņemšanas procesā konstatējām, ka mūsu vēlmes un spējas tērēt diemžēl joprojām krietni pārsniedz mūsu spējas pelnīt, tādēļ, balsojot par nākamā gada budžetu, aicinu deputātus būt atbildīgiem. Jāatceras, ka ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt tikai uz stabiliem pamatiem, nevis ar dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem un attiecīgi strauji augošu budžeta deficītu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Par priekšlikumu!?”) Būtiskākās 2014.gada valsts budžeta prioritātes - valsts konkurētspējas celšanu, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu - es jau uzsvēru budžeta debatēs pirms pirmā lasījuma. Tagad tikai īsi informēšu par būtiskākiem valdības atbalstītajiem priekšlikumiem otrajam lasījumam. Vispirms par ieņēmumu daļu. Lai varētu piešķirt līdzekļus papildu izdevumiem, ir jābūt reālam segumam ieņēmumu daļā. Šī gada nodokļu ieņēmumi turpina uzrādīt nelielu plāna pārpildi. Attiecīgi izvērtējot reālos budžeta ieņēmumu rādītājus šī gada 10 mēnešos, esam palielinājuši vairāku nodokļu ieņēmumu prognozes: PVN prognozi - par 9,2 miljoniem eiro, akcīzes nodokļa prognozi - par 0,7 miljoniem eiro, par 9,6 miljoniem eiro ir palielinātas plānotās valsts kapitālsabiedrību dividenžu iemaksas, ir palielinātas arī vairākas citas ieņēmumu pozīcijas. Tagad par izdevumu daļu. Valdības īstenotā stingrā fiskālā politika un budžeta deficīta samazināšana ir atjaunojusi finanšu tirgu uzticību Latvijai. Turpina samazināties valsts aizņēmuma procentu likmes. Attiecīgi valsts parāda apkalpošanas izdevumu prognoze nākošajam gadam ir samazināta par 4,3 miljoniem eiro, šos līdzekļus novirzot papildu izdevumu priekšlikumiem otrajam lasījumam. Kā būtiskākos papildu izdevumu priekšlikumus otrajam lasījumam vēlos atzīmēt sekojošos. Ņemot vērā Valdības deklarācijā noteikto prioritāti - tautas ataudzes veicināšanu -, budžeta otrajā lasījumā lielākie papildu līdzekļi tiek paredzēti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - kopumā 17 miljoni eiro vēl papildus jau šogad īstenotajiem un pirmajā lasījumā atbalstītajiem pasākumiem. Ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu saistīto likumprojektu paketi Saeima jau tikko atbalstīja. Esam turpinājuši sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību par līdzsvarotu valsts un pašvaldību budžeta pieaugumu un atbalstījuši papildus 7,1 miljona eiro piešķiršanu mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām. Esam piešķīruši arī papildus 2,1 miljonu eiro, lai atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas precizētajiem aprēķiniem pilnā apmērā nodrošinātu plānoto pedagogu algu pieaugumu. Papildu līdzekļi tiks piešķirti arī veselības aprūpei. Proti, Veselības ministrijā ir atbalstīti papildus 1,4 miljoni eiro, lai visiem bērniem nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksāšanu 100 procentu apmērā. Tiek plānots, ka šis papildu finansējums ļaus apmaksāt kompensējamos medikamentus apmēram 30 tūkstošiem bērnu. Valdības nospraustais pēdējo gadu konsekventais kurss ir nesis savus augļus. Latvija ir piemērs tam, ka fiskālā disciplīna un izaugsme ir savstarpēji papildinoši, nevis pretrunā esoši jēdzieni. Tieši nodrošinot finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi, valstij parādās papildu līdzekļi pakāpeniskai valsts iedzīvotāju labklājības uzlabošanai un konkurētspējas veicināšanai. Sagatavotais budžeta projekts ir fiskāli un sociāli atbildīgs, līdzsvarots un uz ekonomisko izaugsmi vērsts. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un pavadošo likumprojektu paketi otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu atbalstīt arī 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2013_11_06_a-seq43 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2013_01_31-seq49 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2012_11_15-seq15 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2012_08_22_as-2-seq5 spokenText "Uzsākam debates. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2013_11_06_a-seq42 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pabeigusi budžeta paketes izskatīšanu. Bija saspringts grafiks. Piecās dienās nācās izskatīt vairāk nekā 1000 priekšlikumu. Esam tikuši galā. Veiksmīgi beidzām izskatīšanu vakar četros. Tas nozīmē, ka arī dienesti varēja visu nakti strādāt un kopēt materiālus, un mums šie materiāli ir pieejami. No budžeta paketes 43 dokumentiem atlikuši 40 - tātad 2 budžeti un 38 tos pavadošie likumprojekti. Šis budžets iezīmējas ar to, ka priekšlikumi bija vairāk likumprojektiem, nevis pašam budžetam, un varbūt tas šo izskatīšanu padarīja nedaudz neierastu un nedaudz nervozāku, jo cīņa vairāk bija nevis par budžetu, bet par likumprojektiem. Priecē, ka viena lieta mūsos ir ieaudzinājusies no krīzes - neviens no koalīcijas pārstāvjiem budžeta izskatīšanas laikā nemēģināja iziet ārā no tā sauktās fiskālās telpas. Lielākās cīņas bija par pozīciju pārdali, un tas vieš cerības, ka mēs tomēr no krīzes daudz ko esam sapratuši - ka tiešām izmaiņas budžetā var būt tikai fiskālās telpas ietvaros, nevis paplašinot fiskālo telpu un dzīvojot uz deficīta rēķina, kurš ne pie kā laba nenoved. Sāksim ar pirmo likumprojektu - „Grozījumi Komerclikumā”. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq41 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas papildināt? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 11, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11)”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 8, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Sākam izskatīt 2014.gada valsts budžeta likumprojektu un pavadošo likumprojektu paketi. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq40 spokenText "...būtisku rezervi. Es aicinu kolēģus šo naudu drīzāk novirzīt daudz vajadzīgākām lietām, nevis pasargāt azartspēļu nozari. Paldies.".
- 2013_11_06_a-seq39 spokenText "Parādnieka kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_11_06_a-seq38 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Jā, es biju tas deputāts, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iebilda pret šī likumprojekta izņemšanu no budžeta paketes, un es arī argumentēšu - kāpēc. Bet pirmām kārtām tiešām vajag uzsvērt to, ka, pateicoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas uzstājībai, mums praktiski nedēļas... nepilnas nedēļas laikā, četru dienu laikā, izdevās panākt to, kas trīs gados netika izdarīts. Un, kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reira kungs teica, ir panākts, ka azartspēles internetā beidzot tiks apliktas ar nodokli, un prognozētie budžeta ieņēmumi, pēc Finanšu ministrijas datiem, varētu būt 1,5 miljoni eiro, kas gan, jāsaka, ir ļoti optimistiska prognoze, jo tiešām būs jāvērtē arī šo nodokļu samazinājums, lai reālie ieņēmumi patiešām būtu. Atgādināšu, ka šī likumprojekta fiskālā ietekme uz budžetu bija 2,4 miljoni eiro, un pat tad, ja mēs pieņemtu, ka šie 1,5 miljoni tiks ieņemti no interneta azartspēlēm, tik un tā tas veido, ja tā var teikt, deficītu nepilna miljona eiro apmērā, bet es domāju - daudz vairāk. Tagad es pamatošu, kāpēc, manuprāt, mums nevajadzētu šo likumprojektu ņemt ārā no budžeta paketes, jo šie 2,4 miljoni mums budžetā lieti noderētu, un tie ir ieņemami... Bet kas notiek šajā nozarē? Taisnība, mēs 2010.gadā cēlām likmi par 14,3 procentiem, bet nākošajā gadā cēlām vēl par 15 procentiem, taču izdarījām dažus atvieglojumus tieši attiecībā... Es runāšu tagad tikai un vienīgi plašāk nevis par visu azartspēļu nozari, bet tieši par spēļu automātiem. Spēļu automātiem mēs noņēmām nost tā saukto ikmēneša apkopi, un visai nozarei turpmāk nav nepieciešams maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 500 un virs 500 latiem gūtā laimesta. Un kāda tagad ir situācija, kā tā ir mainījusies pa gadu... šo divu gadu laikā, kuros likme nav celta? Varbūt kolēģi atceras, ka Nacionālā apvienība tad, kad tika celts par šiem 15 procentiem, rosināja celt pat par 50 procentiem likmi tieši spēļu automātiem. Un situācija mainījusies tā, ka kopš 2012.gada jūnija spēļu automātu skaits ir palielinājies par 100 gabaliem (tas ir nepilni 3 procenti) un nākušas klāt ir četras jaunas spēļu zāles. Rentabilitātes rādītāji, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni: tad rentabilitāte (paredzamā) bija 18,6 procenti, tagad rentabilitāte (paredzamā) ir 20 procenti. Nu, jāsaka, ka nav slikta rentabilitāte! Es domāju, ka katrs, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, sapratīs, ka resursi tur vēl ir. Un tagad es aicinu kolēģus mazliet iedziļināties salīdzinājumos, ciparu salīdzinājumos, kas attiecas uz Igauniju. Un varbūt pirms tam vēl... Reira kungs, man patīk, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs diskutējam par katru jautājumu... ja kāds nāk ar kādu argumentu, ka, pieņemsim, Eiropas valstīs ir tāda un tāda kārtība, tad Reira kungs vienmēr saka: „Lūdzu, konkrēti! Konkrēti kas tad tur īsti ir?” Un tagad, kad mēs esam vairākkārt teikuši, ka Igaunijā ir cita nodokļu politika attiecībā uz spēļu zālēm, es arī palīdzēšu Reira kungam un varbūt arī citiem un tagad pastāstīšu, kas tad īsti... kas tur konkrēti ir savādāk un ar ko tas atšķiras, un kāpēc mums tomēr ir resursi, lai palielinātu spēļu automātiem nodokļa likmi. Pašreiz azartspēļu nodoklis automātiem Igaunijā ir 5360 eiro gadā - iepretim Latvijai, kur tas ir 3140 eiro. Starpība ir 2220 eiro. Jā, mums atšķiras azartspēļu darbības licences vienreizējā maksa: pie mums tā ir 430 tūkstoši eiro, bet Igaunijā tā ir 50 tūkstoši eiro. Mums arī ir ikgadējā licence 2500 latu... 25 tūkstoši latu... Un arī licence spēļu zālei mums atšķiras... 1000 eiro apmērā, tikai mums ir jāmaksā vēl katru gadu. Bet nu, kā jau kolēģis ar kalkulatoru, es paņemu šo jau folklorizēto rīku un saskaitu... Ņemu un sadalu visus šos ieņēmumus, kas ir paredzēti no licences... pareizinu ar vidējo skaitu... pareizāk sakot, sadalu to vidējo skaitu, tas ir, to, cik ir spēļu zālēs automātu... tie ir 25 gabali... Un vidējais zāļu skaits, kas pieder vienam uzņēmējam, ir 20... Un tas sanāk... ja mēs rēķinām biznesu uz 10 gadiem, palielinājums ir... uz vienu spēļu automātu ir 327 eiro. Nu, atkal vienkārša matemātika: noņemam no 2220 eiro 330 eiro, un mums sanāk, ka vairāk nekā 1900 eiro mums vēl ir rezerve. Rezerve, salīdzinot ar Igauniju. Tātad 10 procentu palielinājums no šobrīd 3140, kas... Paredzēja tikai 300 eiro... celt šo likmi... Tātad tas mums vēl atstātu...".
- 2013_11_06_a-seq37 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2012_06_21-seq587 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2013_11_06_a-seq36 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais finanšu ministra kungs! Augsti godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par... divus lēmumu projektus - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” un lēmuma projektu, lai tiktu noņemta steidzamība šim likumprojektam. Kolēģi! Mēs trīs nedēļu laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam panākuši tādu situāciju, kādu nebija iespējams divu gadu laikā panākt, - tātad ir likumprojekts, kas paredz, ka azartspēles internetā tiks licencētas. Līdz ar to mēs esam izkustinājuši lielo akmeni par nelegālo azartspēļu... iesaistīšanos nelegālajās azartspēlēs un praktiski esam panākuši situāciju, ka Latvijā varēs licencēt interneta azartspēles. Šis likumprojekts par izložu un azartspēļu nodevu paredz paaugstināt nodevas esošām azartspēļu zālēm par 10 procentiem. Mēs komisijā, vienam deputātam balsojot „pret”, bet pārējiem vienbalsīgi atbalstot šā likumprojekta izņemšanu, nolēmām, ka mēs jau esam... vienojoties ar nozari, trīs gadus tika celtas azartspēļu likmes 10 procentu apmērā, azartspēļu nozarei būtiski tika paaugstināts nodoklis par 30 procentiem jau 2008.gadā. Un tad notika budžeta ieņēmumu samazinājums no azartspēlēm, jo uzņēmēji samazināja azartspēļu galdu skaitu, un mums, raugoties no fiskālā... no fiskālās telpas, nevis matemātiski skatot šo procesu, likās, ka būs nevis ieguvums no šī 10 procentu pieauguma, bet gan samazinājums, jo uzņēmēji vienkārši samazinās galdu skaitu. Līdz ar to mēs, no vienas puses, esam panākuši situāciju, ka azartspēlēm būs internetā nodoklis, bet, no otras puses, ir nepieciešams mainīt likmes šo azartspēļu uzsākšanai, jo pašreizējā likme - 420 tūkstoši latu -, es domāju, nepiesaistīs interneta provaiderus licencēties, jo šī likme ir par augstu. Līdz ar to mums tas viss ir jāizvērtē, lai iegūtu pēc iespējas lielāku fiskālo efektu, lai veicinātu visas interneta azartspēles, kas darbojas jau pašreiz, licencēties Latvijā. Šeit nav runa par to, ka mēs gribam palielināt azartspēļu skaitu vai apjomu, vienkārši mēs gribam tādu likumu, kas veicinātu visus, kas darbojas šajā jomā, licencēties un ienest naudu budžetā. Līdz ar to radās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes, noņemt tam steidzamību un turpināt pie tā strādāt, lai kopā ar Finanšu ministrijas ekspertiem izvērtētu maksimālo nodevas daļu un nodokļu daļu, uzsākot biznesu, lai tas būtu darbību veicinošs, un arī turpinātu sarunas ar spēļu zāļu biznesu par samērīgu nodokļu palielināšanu 2015. un 2016.gadā. Līdz ar to, kolēģi, lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par likumprojekta izņemšanu no budžeta paketes, kā arī lēmuma projektu par tā steidzamības atcelšanu.".
- 2013_11_06_a-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.928/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_11_06_a-seq34 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2008_12_11-seq517 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_06_a-seq32 spokenText "6.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq30 spokenText "5.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq28 spokenText "4.priekšlikums - iesniegusi deputāte Daina Kazāka. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq26 spokenText "3.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq24 spokenText "2. - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq22 spokenText "Godātie kolēģi, arī likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izgāja tikpat grūtu un ērkšķainu ceļu Sociālo un darba lietu komisijā, bet galu galā likumprojekts ir sakārtots. 1.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2013_11_06_a-seq20 spokenText "Lūdzu, kolēģi, atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.".
- 2013_11_06_a-seq18 spokenText "8.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Tas ir jautājumā par likuma spēkā stāšanās laiku un ir komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq16 spokenText "7.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq14 spokenText "6.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq12 spokenText "5.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq10 spokenText "4.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa un Daina Kazāka. Atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq8 spokenText "3.priekšlikums - izstrādājusi atbildīgā komisija. Komisijas sēdē ir atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq7 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāti atbalsta 2.priekšlikumu. Tātad, lūdzu, Barčas kundze, turpiniet ar 3.priekšlikumu.".
- 2013_11_06_a-seq6 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Lai cik grūti, vajag spēt, stipram būt un uzvarēt! Tieši tā var raksturot šo likumprojektu, šā likuma grozījumus, visu, kas mums bija jāpiedzīvo Sociālo un darba lietu komisijā. Tomēr pats galvenais ir tas, ka valsts beidzot dod cilvēkiem izvēli, nevis nosaka... pasaka visu priekšā. Cilvēks pats var pieņemt lēmumu, vai par bērniņu rūpēties un neatsākt darba gaitas līdz bērna pusotra gada sasniegšanai, vai arī atgriezties darbā, kad bērns sasniedzis viena gada vecumu. Grozījumi šajā likumā dos arī iespēju sākt strādāt vēl ātrāk, attiecīgi saņemot, protams, mazāku summu no vecāku pabalsta. Būtiski ar šiem grozījumiem ir „aizlāpīts caurums”, kas bija saistīts ar bērnu no viena līdz pusotra gada vecumam. Kad laimīgi tika nosvinēta bērniņa pirmā dzimšanas diena, daudzas jo daudzas māmiņas nonāca trūcīgo statusā, bezdarbnieku rindās, jo bērniņu nebija kur atstāt, līdz ar to darba gaitas atsākt bija sarežģīti. Jāteic, ka komisijas sēdē vēl bija jādzird interesanti skaidrojumi no Labklājības ministrijas ierēdņu puses, tāpēc varu vienīgi aicināt Labklājības ministriju ieraudzīt cilvēku, nevis tikai likumus un papīrus. Tā kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Ašeradena kungs komisijas sēdē izteica domu, ka varbūt vajadzētu mainīt definīciju, ka bērna piedzimšana ir nevis sociālais risks, bet sociālā laime, es ceru, ka mēs to turpmākajā laikā arī varam nodefinēt. Galvenais, lai grozījumi dod būtisku ieguldījumu ne tikai budžeta pirmajā lasījumā paredzēto līdzekļu ekonomijā, bet - pats galvenais! - daudz, daudz veselīgu mazulīšu mūsu Latvijas ģimenēs! Un paldies deputātiem Ingai Bitei, Dainai Kazākai, Elīnai Siliņai un Imantam Parādniekam par neatlaidību un milzīgo darbu! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_06_a-seq4 spokenText "2.priekšlikums - iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inga Bite, Elīna Siliņa, Daina Kazāka. Atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq2 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi strādāja ar iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Pavisam saņēmām 19 priekšlikumus, bet, kā redzat, šodien jums priekšā likti astoņi priekšlikumi. Un tas ir noticis ļoti rūpīgā darbā. Šodien komisijas vārdā saku lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam, Labklājības ministrijai un mūsu Saeimas darbiniekiem - redaktoriem. Protams, arī Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem un darbiniekiem. 1.priekšlikums - iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.".
- 2013_11_06_a-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdi. Pirmā darba kārtības jautājumu sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2013_10_31_a-seq5 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 31.oktobra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_10_31_a-seq4 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... ir, Rihards Eigims... nav, Nikolajs Kabanovs... ir, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav.".
- 2013_10_31_a-seq3 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Dacei Melbārdei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Daci Melbārdi ar kļūšanu par Latvijas Republikas kultūras ministri! (Aplausi.) Līdz ar to visi 31.oktobra ārkārtas sēdes jautājumi ir izskatīti. Sēdi pasludinu par slēgtu. Atgādinu, ka Saeimas ārkārtas... Nākamā Saeimas sēde ir ārkārtas sēde 6.novembrī, un pēc tam kārtējā Saeimas sēde - 7.novembrī. Visdrīzāk, mēs sasauksim... Prezidijs šo sēdi izsludinās pirmdien. Visdrīzāk, tā sāksies 9.00, jo demogrāfijas pakete ir jāskata pirms tam... Bet mums ir arī vēl jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! (Smejas.) Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Nav! Režīma nav. (Smejas.) Brīvais apmeklējums! (Smejas.) Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_10_31_a-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šodien esam sagatavojuši jūsu vērtējumam lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Dacei Melbārdei”. Par Melbārdes kundzi var teikt, ka viņas vārds, domāju, īpaši jautājumus, it īpaši kultūras nozares cilvēkiem, neizraisa. Melbārdes kundzei ir plaša darba pieredze kultūras jomā, strādājot gan dažādās kultūras institūcijās, gan gatavojot Dziesmu svētkus, gan vadot Latvijas Nacionālo kultūras centru, gan arī iepriekš strādājot par valsts sekretāra vietnieci Kultūras ministrijā. Līdz ar to tiešām jāteic, ka Melbārdes kundze ir kultūras nozares profesionāle. Viņa ir ar lielu pieredzi Latvijā un guvusi arī starptautisku atzinību, arī starptautiski ir pamanīta. Piemēram, pašreiz viņa vada UNESCO Ģenerālās konferences 37.sesijas Kultūras komisiju. Līdz ar to domāju, ka Melbārdes kundze sekmīgi tiks galā arī ar kultūras ministra pienākumiem. Šajā jomā darāmā tiešām ir ļoti daudz, ir arī darbi, kuriem ir jāķeras klāt nekavējoties. Jau nākošgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta; jāgatavo arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kultūras programma. Protams, jāstrādā arī pie nozares ikdienas jautājumiem, pie mūsu ļoti plašās un daudzpusīgās kultūras dzīves. Līdz ar to aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Melbārdes kundzes kandidatūru kultūras ministra amatam. Paldies.".
- 2013_10_31_a-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 15.00, sākam Saeimas 31.oktobra ārkārtas sēdi. Mums ir darba kārtībā viens jautājums - lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Dacei Melbārdei”. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2013_10_31-seq517 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 31.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2013_10_31-seq516 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inguna Rībena... ir, Elīna Siliņa... ir, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2013_10_31-seq514 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.45 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.".
- 2013_10_31-seq513 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdē pirms budžeta likumprojektu paketes. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad arī šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdē pirms budžeta likumprojektu paketes. Pirms mēs reģistrējamies, es atgādinu, ka pulksten 15.00 tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai lemtu par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Dacei Melbārdei. Vēl es vēlos jūs informēt, ka mums ir palikuši neatbildēti četri deputātu jautājumi Valdim Dombrovskim: „Par akciju sabiedrības „Citadeles banka” pārdošanu”, „Par valsts kapitālsabiedrību atsavināšanu un privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsavināšanā”, „Par turpmāko rīcību ar ministriju pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām”, „Par iespējamo vienošanos ar „TeliaSonera AB grupa” par savstarpējo tirgus sadali un nekonkurenci atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās”. Tātad uz šiem jautājumiem bija saņemtas rakstiskas atbildes, kas iesniedzējus neapmierināja. Ekonomikas ministrs šodien var ierasties, un tātad pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz šiem jautājumiem. Savukārt uz piekto jautājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Seržants, Grigule, Barča un Bērziņš veselības ministrei Ingrīdai Circenei, „Par 2014.gada budžeta finansējuma novirzīšanu NMP slimnīcu stiprināšanai reģionos” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Ir saņemti arī jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Sakovska, Zariņa, Pimenova, Ribakova un Ādamsona jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par VID jauno administratīvo ēku”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto regulējumu par reālajiem budžeta iestāžu finanšu gada rezultātiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto finanšu manipulāciju ietekmi uz 2013.gada, 2014.gada un vidējā termiņa budžetiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Savukārt deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
- 2013_10_31-seq512 spokenText "Labdien, kolēģi! Saeima ir saņēmusi Ministru kabineta sagatavoto un Valsts kontroles izrevidēto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Esam gan šo pārskatu, gan arī Valsts kontroles revīzijas atzinumu izskatījuši Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Gribu īsumā iepazīstināt deputātus ar pāris raksturojošām lietām, kas skar šo pārskatu. Saimnieciskā gada pārskatā ir apvienoti 13 ministriju, 15 centrālo valsts iestāžu un 119 pašvaldību 2012.gada konsolidētie finanšu pārskati. Ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu kvalitāte kopumā gadu no gada uzlabojas. Valsts kontrole 2012.gadā jau deviņās iestādēs nav konstatējusi nozīmīgas nepilnības grāmatvedības uzskaitē. Iepriekšējā gadā tādas bija tikai piecas iestādes. Par 119 pašvaldību 2012.gada pārskatiem atzinumus mums sniedz neatkarīgi zvērināti revidenti. Bet septiņās pašvaldībās diemžēl šie atzinumi arī no neatkarīgiem zvērinātiem revidentiem ir bijuši ar iebildēm. Un interesanti, ka četras no šīm septiņām ir republikas pilsētas; tā ir gandrīz puse no deviņām mūsu republikas pilsētām... no viņu atzinumiem. Atsevišķās jomās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir vērojami uzlabojumi. Piemēram, mums ir samazinājušies līgumos neparedzēti avansa maksājumi (uz tiem bija tendence daudzās gan mūsu iestādēs, gan kontrolējamās kapitālsabiedrībās) un prettiesiski nodokļu maksājumi, kā arī ir uzlabojusies Eiropas Savienības fondu projektos izmaksāto avansu apguve. Tomēr šīs pašas problēmas joprojām pastāv daudzās iestādēs. Es vēlos uzsvērt atsevišķas lietas, kurām arī Valsts kontrole ir pievērsusi uzmanību un līdz ar to sniegusi atzinumus ar iebildēm. Viena svarīga un neatrisināta lieta ir tā, ka valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” atsavināšanai turējumā ir nodots valsts īpašums vismaz 124 miljonu apmērā, un tas nav iekļauts saimnieciskā gada pārskata bilances aktīvu sastāvā. Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par šo datu pareizību, nevarēja pārliecināties par to, cik daudzi atsavināšanai nodotie valsts īpašumi nav uzrādīti gada pārskatā, un nevarēja līdz ar to noteikt šīs kļūdas apmēru. Šī ir lieta, kas steidzami jāatrisina. Otra lieta, uz ko Valsts kontrole ir vērsusi uzmanību, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas 2012.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem nodokļu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, bet pēc naudas plūsmas principa. Valsts kontrole nevarēja izteikt atzinumu par nodokļu ieņēmumu pilnīgumu - par to, vai pārskatā ir uzrādīti visi ieņēmumi, pret kuriem ir radies nodokļu pienākums, un visas saistības, kas radušās nodokļu administrēšanas rezultātā un kas attiecas uz pārskata periodu. Vienīgais izņēmums šeit ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko administrē pašvaldības. Kā zināms, šobrīd mums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu parādi jau ir pieauguši līdz miljardam latu, bet par šo datu pareizību Valsts kontrole diemžēl atzinumu nevar sniegt, jo gada pārskatā, kā jau iepriekš minēju, netiek uzrādīti dati pēc uzkrājuma principa. Joprojām ir jāsecina, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība nav caurskatāma, un šo lietu ikgadējos saimnieciskajos pārskatos esam akcentējuši jau vairākkārt arī šeit no parlamenta sēžu tribīnes. Nav iespējams gūt pārliecību, ka kapitālsabiedrību politika ir efektīva, jo rakstveidā nav fiksēta valsts kapitālsabiedrību politika, kurā būtu noteikti valsts kapitālsabiedrību ieguldījumu mērķi, sagaidāmie darbības rezultāti un metodes, ar kurām tos sasniegt. Saeimā beidzot pēc trīs gadu ilgas gaidīšanas ir iesniegti normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami izstrādātās publisko personu kapitālsabiedrības koncepcijas un valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas ieviešanai, tomēr jāsecina, ka šis process ir ļoti lēns un ka arī izstrādātie dokumenti ir būtiski pilnveidojami. 2013.gada pavasara sesijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākkārt vērtēja atbildīgo iestāžu, Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra, paveikto darbu valsts kapitālsabiedrību reformu jomā. Un jāteic, ka izstrādātās koncepcijas neradīja pārliecību, ka tas, kas ir nonācis līdz Saeimai, ietver visefektīvākos risinājumus. Vēl viena lieta, uz ko vēlos vērst uzmanību un ko ir akcentējusi arī Valsts kontrole. Nav saprotams, kādēļ valdība gadu no gada pieļauj atšķirīgu attieksmi pret valsts kapitālsabiedrībām, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Kā zināms, šobrīd normatīvajos aktos ir noteikts, ka 90 procenti no dividendēm no peļņas būtu jāiemaksā valsts budžetā kā dividendes. Diemžēl tādām kapitālsabiedrībām kā „Latvijas Dzelzceļš”, „Augstsprieguma tīkls”, „Starptautiskā lidosta „Rīga””, „Ceļu satiksmes drošības direkcija”, „Latvijas Koncerti”, „Latvijas Nacionālais teātris” gadu no gada ir doti izņēmumi, un arī šogad Ministru kabinets turpina praktizēt šādu atšķirīgu attieksmi pret kapitālsabiedrībām. Un problēma jau ir tā, ka tas atstāj būtiskas sekas uz pārējo kapitālsabiedrību attīstību, jo, kompensējot šos negūtos dividenžu ieņēmumus, mēs nevaram mainīt šo pamatlikmi - 90 procentus no peļņas iemaksāt valsts budžetā. Skaidrs, ka, paturot tikai 10 procentus no peļņas, pārējām kapitālsabiedrībām ir liegta iespēja attīstīties. Tā nav taisnīga attieksme pret visām valsts kapitālsabiedrībām kopumā! Visskarbākie secinājumi, uz ko ir norādījusi Valsts kontrole, ir par valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēmu. Ir jāpiekrīt Valsts kontroles secinājumam par to, ka valsts galvojumu piešķiršanu un uzraudzību reglamentējošie normatīvie akti ir nekvalitatīvi un nerada priekšnosacījumus efektīvai valsts sniegto galvojumu uzraudzībai un valsts interešu aizsardzībai. Kā piemērs, protams, ir jāmin „Liepājas metalurga” stāsts. Apzinoties ekonomisko krīzi 2009.gadā un arī politisko spiedienu - atbalstīt nozari un Liepājas pilsētu cīņā par izdzīvošanu -, es tomēr vēlos akcentēt vairākas kļūdas un - uzdrošinos pat teikt - neprofesionālas neveiksmes šajā galvojuma piešķiršanas un uzraudzības procesā. Piemēram, viena no tām ir... Lai piešķirtu galvojumu, bija nepieciešams biznesa plāns, kas bija būtiska finanšu informācija galvojuma izsniegšanas procesā. Kā zināms, atzinumu par biznesa plānu sniedza auditoruzņēmums „BDO”, kas reizē bija ikgadējo uzņēmuma gada pārskatu revidents. Vēl viena lieta, protams, „Liepājas metalurga” sakarā ir tā, ka mēs noslēdzām līgumu, kur galvotāja pozīcijas bija ļoti vājas, lai uzraudzītu galvojuma saņēmēja tālāko rīcību ar šiem līdzekļiem. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka saimnieciskā gada pārskatā nav iekļauti arī brīvostu gada pārskati. Un mums būtu jāpilnveido arī šī sistēma, jo mēs uzskatām, ka brīvostas ir atvasinātas publiskās personas un tās netiek uztvertas kā izpildvaras funkciju veicējas, lai gan patiesībā veic publiskas mantas pārvaldīšanu. Trīs brīvostu pārvalžu kopējā aktīvu vērtība ir 317 miljoni, pamatlīdzekļu vērtība - 255 miljoni. Līdz ar to tā ir liela aktīvu vērtība, ko būtu nepieciešams iekļaut arī saimnieciskā gada konsolidētajā pārskatā. Vēl viena lieta, uz ko ir vērsusi uzmanību arī Valsts kontrole, ir valsts pārvaldes vienotās atlīdzības sistēmas nepilnības. Gadu no gada ar dažnedažādiem piemaksu, prēmiju veidiem mēs kropļojam un graujam šo vienotās atlīdzības sistēmu, tajā pašā laikā nepasakot, ka mums varbūt ir laiks strādāt pie kādas jaunas atlīdzības sistēmas. Jau nākošnedēļ, balsojot par 2014.gada budžetu un pavadošo likumprojektu paketi... Balstoties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darbā gūtajām atziņām, es esmu iesniegusi vairākus priekšlikumus - gan attiecībā uz galvojumu piešķiršanas un uzraudzības kārtību, gan arī attiecībā uz atlīdzības sistēmu, vismaz uz tās tālāku nekropļošanu. Iespējams, ka daudzas no šīm lietām nav atrisināmas steigā, balsojot par budžetu. Tomēr šie ir jautājumi, kas mums, likumdevējam, ir neatliekami jārisina. Šobrīd aicinu parlamentu pieņemt sekojošu lēmumu: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.” Paldies. (Pie frakcijām nepiederošo deputātu aplausi.)".
- 2013_10_31-seq511 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.".
- 2013_10_31-seq509 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_09_13-seq522 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_10_31-seq508 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskajā komisijā izskatīšanai pirms otrā lasījuma atrodas likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11). Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika izvērstas plašas debates un identificēti vairāki būtiski problēmjautājumi par likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kas civilprocesā paredz ieviest personiskos tiesību aizsardzības līdzekļus. Uz minētā likumprojekta otro lasījumu saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tieslietu ministrs iesniedza vairākus priekšlikumus, un diskusiju gaitā Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma, ka atsevišķi no šiem priekšlikumiem ir ļoti būtiski un tātad ir virzāmi atsevišķa likumprojekta veidā. Šāds likumprojekts šobrīd jums visiem ir pieejams, un šo likumprojektu mēs šobrīd arī izskatīsim. Tātad šajā likumprojektā ir trīs būtiski punkti. Pirmais punkts ir saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2012/220103 izpildi. Saskaņā ar šo spriedumu bija apstrīdētas Ministru kabineta noteikumu Nr.670 attiecīgās normas, un Ministru kabinetam atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam no 2014.gada 1.janvāra ir jānosaka atbilstoša kārtība, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem tiek segti izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes panāktās vienošanās par šobrīd atbilstošāko valsts budžeta līdzekļu izmaksas kārtību īstenošanai ir veicami attiecīgie grozījumi Civilprocesa likuma 567.pantā. Savukārt attiecīgie grozījumi, papildinot pārejas noteikumus ar 73.punktu, ir vērsti uz to, lai turpinātu uzsākto darbu pie Augstākās tiesas palātu reorganizācijas, attiecīgi pārdalot kompetenci. Un pēdējais priekšlikums ir vairāk tehniska rakstura. Civilprocesa likumā ir ietverta atsauce uz Eiropas Padomes... Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/35/EK, taču šī direktīva ir tikusi atcelta ar citu direktīvu - direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, un līdz ar to ir nepieciešamas šīs izmaiņas. Juridisk��s komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_10_31-seq507 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_10_31-seq505 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.".
- 2013_10_31-seq504 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14.novembris.".
- 2013_10_31-seq503 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_10_31-seq498 spokenText "15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq496 spokenText "14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq490 spokenText "11.B - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq488 spokenText "11.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_10_31-seq486 spokenText "11. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".