Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_11_21-seq60 spokenText "Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī par šo likumprojektu priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2013_11_21-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2013_11_21-seq58 spokenText "Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”. Priekšlikumi vai iebildumi komisijā netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2013_11_21-seq57 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2013_11_21-seq55 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2013_11_21-seq54 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_21-seq53 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 7. - komisijas izstrādāto priekšlikumu.".
- 2013_11_21-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi! Runājot par pārejas noteikumiem, gribu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka no 1.janvāra divi esošie nacionālie komerckanāli, tas ir, LNT un TV3, aizies no šīs virszemes bezmaksas apraides, līdz ar to būs jauns konkurss, kā mēs to redzējām priekšlikumos. Un šeit es gribu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka diemžēl NEPLP nav laikus veikusi šos likuma grozījumus, kā arī strādājusi ar nozari jautājumā par to, ka būtu jārīko šis konkurss. Konkurss ir jau izsludināts, pieteikšanās laiks ir līdz 15.decembrim. Tas, uz ko es gribu vērst uzmanību, ir tas, ka pēc rezultātu pasludināšanas, kas notiks, pēc NEPLP teiktā, pēc Ziemassvētkiem, būs desmit dienu ilgs testa režīms jaunai virszemes apraidei. Līdz ar to šeit varētu būt arī tehniskas problēmas jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri būs vinnējuši šajā konkursā. Tādējādi es lūdzu sabiedrību vērst uzmanību uz to, ka gan komisija, gan arī NEPLP strādā pie tā, lai paplašinātu virszemes apraides kanālu daudzumu no diviem sabiedriskajiem medijiem - tātad televīzijas kanāliem TV1 un TV7 - uz lielāku kanālu skaitu. Kā maksimālo kanālu skaitu mēs šeit varam norādīt piecus kanālus, un tad redzēsim, cik veiksmīgi NEPLP risinās šo konkursu jautājumu un šī virszemes apraides nacionālā resursa maksimālu izmantošanu, lai informētu mūsu sabiedrību, kas skatās virszemes bezmaksas apraidi. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu arī sabiedrību nesamulst par to, ka, piemēram, daži elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslētāji publiski paziņo, ka mums no 1.janvāra būs tikai divi sabiedriskās televīzijas kanāli šajā virszemes apraidē, un mēģina pārvilināt klientus pie sevis. Mēs iestājamies par to, ka cilvēkiem, kas diemžēl nevar vai nevēlas maksāt par televīzijas apraidi... ka viņiem būs... mēs cīnāmies par to, lai viņiem būtu iespēja skatīties vairāk kanālu, nevis tikai šīs divas sabiedriskās televīzijas. Es ceru, ka NEPLP veiksmīgi veidos šo konkursu un ka mēs maksimāli atbalstīsim vietējā satura ražotājus. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!".
- 2013_11_21-seq50 spokenText "7.priekšlikums ir vairāk tehnisks, tas skar likuma pārejas noteikumus un saskaņo atsevišķu normu stāšanos spēkā.".
- 2013_11_21-seq48 spokenText "6.priekšlikums paredz: ja nu gadījumā konkursa rezultāti tiek pārsūdzēti, tad skatītāji necietīs, jo televīzijas kanāli, kurus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome būs noteikusi par konkursa uzvarētājiem, varēs pārraidīt savu saturu līdz atbildīgās institūcijas galalēmuma pieņemšanai. Komisijā atbalstīts, un lūdzu atbalstīt.".
- 2013_11_21-seq46 spokenText "5.priekšlikums. Tajā ir precizēts, kādā veidā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ik pēc gada pārskata to, cik efektīvi televīzijas kanāls ir pildījis sabiedrisko pasūtījumu.".
- 2013_11_21-seq44 spokenText "4., atvainojos! 4.priekšlikums nosaka to, ka priekšroka konkursā dodama tiem pretendentiem, kuri jau sākotnēji veidos savu saturu oriģinālvalodā, un tas ir saskaņots arī ar Eiropas prasībām. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_11_21-seq43 spokenText "4.priekšlikums... 4.priekšlikums...".
- 2013_11_21-seq42 spokenText "5.priekšlikums. Precizēts...".
- 2013_11_21-seq40 spokenText "Tātad es aicinu patiešām atbalstīt priekšlikumu.".
- 2013_11_21-seq38 spokenText "Saistībā ar 1.priekšlikumu es stāstīju, kāda ir atšķirība starp nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli un... kāda būtu vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu platforma, savukārt šeit es gribu vēl precizēt, ka tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri nodrošinās sabiedrisko pasūtījumu... likumā jau ir noteikts, ka tie varēs šajā raidlaikā, kas ir sabiedriskā pasūtījuma daļa, izvietot reklāmu samazinātā apjomā, tātad nevis 12 minūšu garumā, bet gan 6 minūšu garumā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_11_21-seq36 spokenText "3.priekšlikums ir saistīts ar Eiropas Komisijas prasībām saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu, jo šādā izpratnē sabiedriskais pasūtījums - tas ir valsts atbalsts, un līdz ar to ir iekļautas prasības televīzijas kanālam veidot atsevišķu raidlaiku un finanšu uzskaiti tai programmas daļai, par kuru tiek saņemts sabiedriskais pasūtījums. Komisijā priekšlikums ir izdiskutēts, un es patiešām lūdzu atbalstīt to.".
- 2013_11_21-seq34 spokenText "2.priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Faktiski te vēl papildu jaunums ir tas, ka novērsta situācija, ka teorētiski viens televīzijas kanāls vienam kabeļtelevīzijas operatoram varētu pieprasīt maksu par saturu, bet citam - ne. Tātad ir novērsta šī potenciālā iespēja diskriminēt kabeļtelevīzijas operatorus. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.".
- 2013_11_21-seq32 spokenText "Nē, komisijas vārdā man jāpasaka, ka tas, ko kolēģe debatēs pauda, ir ļoti, ļoti, attālināti saistīts ar priekšlikuma būtību, lai neteiktu, ka faktiski nav saistīts. (Zālē smiekli.) Tomēr mēs respektējam katra deputāta vēlmi un tiesības diskutēt, un tas būtu atbalstāmi. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_11_21-seq31 spokenText "Mēs runājam nevis vēsturiski, bet runājam otrajā lasījumā par konkrētiem priekšlikumiem. Un es jums tomēr ieteiktu vēlreiz izlasīt Kārtības rulli. Paldies. Debates slēdzu, es saprotu, ka deputāti atbalsta...".
- 2013_11_21-seq30 spokenText "Jā, paldies! Es jau beidzu šo uzrunu! Un mēs redzēsim, kā vēsturiski tas attīstīsies.".
- 2013_11_21-seq29 spokenText "Kazākas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2012_09_06-seq220 spokenText "Kazākas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_11_21-seq28 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. 1.priekšlikums ir saistīts ar to, ka mēs tomēr definējam, kādi komerciālie kanāli varētu startēt no nākošā gada virszemes bezmaksas apraidē. Un es gribu teikt, ka komisija vienojās par to, ka mēs šādu redakciju virzām uz priekšu. Taču šeit es gribētu nedaudz komentēt, kāda bija šī priekšlikuma izstrādes gaita. Tātad atbilstošā iestāde, kas mums regulē šo nozari, ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un šeit es gribu teikt, ka diskusijas padomē bija karstas par šo jautājumu. Šīs nozares atbildīgais speciālists Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir Ivars Zviedris, un viņš (līdzīgi kā es) iestājas par to, ka mums būtu jāregulē tas, ka šajos komerckanālos un platformā varētu startēt pieci kanāli. Un šobrīd, ierakstot tikai vārdus „nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis”, mēs pasakām, ka tikai tie, kas pārraida visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi varētu startēt arī šajā konkursā, par ko tālāk jau stāstīs arī komisijas priekšsēdētāja. Savukārt mēs ar Ivaru Zviedri aizstāvējām ideju, ka vienu kanālu varētu pārstāvēt arī astoņas vietējās un reģionālās televīzijas astoņās ID zonās pa visu Latviju. Tas nozīmētu, ka šādā veidā mēs varētu nodrošināt viedokļu daudzveidību un arī nodrošināt decentralizētu mediju kanālu, ko veidotu 12 vietējās un reģionālās televīzijas. Šobrīd esošā situācija ar šo nozari ir tāda, ka šīs 12 televīzijas vidēji nedēļā raida 143 minūtes, un šeit es gribētu atsaukties uz to, ka tas uzstādījums, ka mums vajadzētu nodrošināt daudzveidīgu informāciju, nāk arī no diskusijām saistībā ar sabiedriskā medija koncepciju. Un Reformu partija bija vienīgā koalīcijas partija, kas atbalstīja šo koncepciju. Mēs virzījām arī pāris iebildumu, norādot, ka mums sabiedriskajam pasūtījumam vajadzētu dot vairāk procentu - ne tikai esošos 15 procentus, kas ir ierakstīti likumā, bet līdz pat 30 procentiem. Kādi būtu ieguvumi no šādas decentralizācijas? Mums būtu viedokļu daudzveidība - tas ir viens. Un otrs - mums būtu labākie koncepti, kādi būtu sabiedriskajā pasūtījumā, un šis tieši saistās arī ar virszemes apraidi tādā ziņā, ka būtu konkursi par labāko saturu, labāko cenu, labāko ideju un arī kvalitatīvāko sniegumu. Šobrīd šī koncepcija ir NEPLP un vēl netiek virzīta, bet šis priekšlikums par nacionālo virszemes apraidi ir tieši par to, ka mēs varētu decentralizēt. Diemžēl darba grupā ne mani, ne arī Ivara Zviedra priekšlikumi netika atbalstīti. Un šeit es gribētu priekš vēstures pateikt, ka ar šo mēs tomēr virzām tikai vienu reģionālo kanālu platformu, atbalstām šo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas šobrīd ir. Izskatās, ka viens no reģionālajiem kanāliem paņem šo platformu, bet tādā veidā mēs atkal ļaujam vienam centralizēti lemt, ar ko tad tas sadarbosies, ar ko tas nesadarbosies, kam tas ļaus „logus” aizpildīt ar reģionālo un vietējo saturu un kam - ne. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, bet tajā pašā laikā arī priekš vēstures es varu teikt, ka mums aizvien ir jādomā, kā mēs varētu attīstīt vietējās un reģionālās televīzijas, kā arī atbalstīt neatkarīgos producentus, un, jo lielāka kapacitāte būs šai radošajai nozarei, jo vairāk mēs dosim priekšrocības tai startēt konkursos un veidot alternatīvus sižetus un saturu, jo lielāku ideju daudzveidību mēs Latvijā varētu saņemt. Un, jo vairāk mēs stabilizēsim šo radošo nozari tādā veidā, pēc tam šī nozare ilgtermiņā jau varētu izaugt un pretendēt uz Austrumeiropas un Eiropas mediju projektiem, un tādā veidā mēs papildus iegūtu vēl vienu radošo industriju, kas varētu veiksmīgi eksportēt mūsu radošās industrijas pakalpojumus.".
- 2013_11_21-seq26 spokenText "Labrīt, kolēģi! Kopumā ir septiņi priekšlikumi. Tie visi ir komisijas izstrādāti, vispirms darba grupā... pēc tam komisijā, kā saprotu, vienbalsīgi ir pieņemti. 1.priekšlikums attiecas uz tā dēvēto obligātās retranslācijas jeb must carry principu. Mēs to esam modificējuši, respektējot katra televīzijas kanāla nākotnes plānus un arī esošo situāciju. Tātad tas notiks pēc katra televīzijas kanāla izvēles: kanāls varēs izvēlēties, vai nu darboties saskaņā ar must carry jeb obligātās retranslācijas principu, vai arī nesekot šim principam. Priekšlikums ir komisijā izdiskutēts un atbalstīts.".
- 2013_11_21-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt tālāk darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienu no iespējamiem tās grozījumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.novembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2013_11_21-seq24 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Rudzišas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_11_21-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Bērzkalnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_11_21-seq22 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_11_21-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Gozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vitas Puškundzes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_11_21-seq20 spokenText "Vienu minūti! Paldies. Eiropas Komisija uzstāj uz to, ka gados jaunie uzņēmēji ir jāatbalsta. Tos finansēšanas avotus es jau nosaucu. Es varu piekrist tam, ka ir jāmāca paši jaunākie, tas ir, 15-25 gadu vecumā, organizēt savu dzīvi. Bet būsim reālisti! Tie, kuri pabeidz vidusskolu, neiegūst profesionālo izglītību. Diez vai viņi būs veiksmīgi kā pašnodarbinātās personas. Un par to liecina arī statistika. Tikai 2,7 procenti no jauniešiem līdz 25 gadiem šobrīd ir uzņēmēji. Savukārt vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem tādu ir daudz vairāk - gandrīz 8 procenti. Un viņiem ir krietni lielāks potenciāls. Viņiem ir darba un dzīves pieredze. Līdz ar to mēs ierosinām uzņēmējdarbības veicināšanas apakšprogrammu adresēt arī jauniešiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Paldies.".
- 2013_11_21-seq18 spokenText "Es lūdzu vēl vienu minūti. (No zāles dep. J.Reirs: „Jā, minūti, labi.”)".
- 2013_11_21-seq17 spokenText "Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_11_21-seq16 spokenText "Kolēģi! Jau pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums izvirza jauniešus kā personu grupu, kurai paredzēts īpašs atbalsts. Līdz ar to nav šaubu par to, ka jāveicina īpaši jauniešu bezdarba mazināšana. Un šai veicināšanai jābūt strukturētai, saprotamai un jābūt skaidri atrunātai minētajā likumā. Turklāt likumā esošā redakcija ir tikai izplūdis raksturojums: lūk, jaunatne ir prioritāra grupa, kurai jāpalīdz darba meklējumos. Taču nav minētas metodes, kuras jāpielieto valstij cīnoties... kuras jāpielieto, valstij cīnoties pret jauniešu bezdarbu. Mēs gribam aizpildīt likumā šo robu un fiksēt likumā šīs metodes, to skaitā, piemēram, šādas: uzlikt valstij par pienākumu radīt subsidētas darba vietas, nodrošināt jauniešu nodarbinātības iespējas vasaras brīvlaikā, sniegt finansiālu atbalstu darba devējam jaunu darbinieku apmācībā un tā tālāk. Labi, ka līdzekļus tam piešķirs ES programmu „Jauniešu garantija” un „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva” ietvaros, kā mums tikko apliecināja arī Ašeradena kungs, bet mums jābūt pilnīgam priekšstatam, ka tie līdzekļi būs iztērēti efektīvi. Saeimas komisijā Labklājības ministrija prezentēja savu „Jauniešu garantijas” modeli tikai vienu reizi - aprīlī. Pēc tam viss notika aiz slēgtām ministrijas durvīm. Kā es jau minēju, nebija pat mēģinājuma harmonizēt likumdošanas bāzi un izvirzīt jaunas iniciatīvas, kas skar jauno cilvēku nodarbinātību. Turklāt Latvija ir viena no pēdējām tajā ziņā, ka vēl nav sniegusi Eiropas Komisijai un nav parakstījusi „Jauniešu garantijas” ieviešanas plānu. To izdarīja Čehija, Polija, Lietuva, Slovākija, bet ne Latvija. Par ko tas liecina? Par to, ka Saeimai jādod impulss atbildīgajai ministrijai, jāpalīdz viņiem paātrināt procesu un noteikt, kādiem no aktīvās nodarbinātības pasākumiem mērķauditorija ir jaunieši. Un, lai to sekmētu, iesniegtajā likumprojektā mēs definējam arī jauniešu mērķauditorijas apakšgrupas, ņemot vērā viņu vecumu, izglītības līmeni un nodarbinātības statusu. Un kāpēc mēs ierosinām arī noteikt to jauniešu tiesības uz valsts atbalstu, kuri ir vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem? Pirmkārt, augstskolu beidzēju vidējais vecums, pēc Eurostat datiem, ir 25,2 gadi, un tātad šie absolventi nokļūs darba tirgū pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas. Par to liecina arī tas fakts, ka 2012.gadā Latvijā 20 procentiem no reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri bija 25-29 gadu vecumā, bija augstākā izglītība. Otrkārt, bieži vien šīs vecuma grupas pārstāvjiem nav nekādas darba pieredzes. Eiropas Padome ne vienu vien reizi pasvītrojusi, ka gan jauniešiem līdz 25 gadiem, gan tiem, kuri tikko pabeiguši mācības un ir vecumā līdz 29 gadiem, ir jānodrošina labas kvalitātes darba piedāvājums, iespējas turpināt izglītību un iziet praksi. Tieši viņiem un tieši šiem mērķiem kalpo „Jauniešu garantija” un līdzīgi pasākumi, ko ieviesušas šīs nacionālās valstis, izstrādājot jauniešu nodarbinātības politiku un piemērotu likumdošanas platformu. Pašreiz mums tāda fundamenta nav, cienījamie kolēģi! Pat vairāk! Tagad Nodarbinātības valsts aģentūra var atņemt jaunam cilvēkam bezdarbnieka statusu, ja viņš mācās un nevar strādāt pilnu slodzi. Mēs uzskatām, ka ir jāievieš kārtība, kas atļautu jaunam cilvēkam vienlaicīgi mācīties un strādāt uz daļējas nodarbinātības nosacījumiem, jo tieši tas ļauj praksē pielietot iegūtās zināšanas un tieši šādas pieredzes trūkst jauniem cilvēkiem. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka likumdošanas līmenī ir jānosaka ar NVA un pašvaldībām saistīto veicinošo darbību saskaņošana un sadarbība attiecībā uz nodarbinātību. Tāpat likumā ir jānosaka, ka jaunam cilvēkam, bezdarbniekam, ir jābūt iespējai piedalīties aktivitātēs, kas veicinātu viņa nodarbinātības atjaunošanos ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad viņš ieguvis bezdarbnieka statusu. Tā ir Eiropas Komisijas prasība, to atbalsta Labklājības ministrija, un tas ir jāieraksta arī likumā. Un visbeidzot. Jāpārskata tie NVA pasākumi, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un tās veikšanai. Eiropas Komisija uzstāj uz to, ka gados jauniem...".
- 2013_11_21-seq15 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis „par” un viens - „pret”, bet deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva savā uzrunā aicināja mainīt atbildīgo komisiju, jo pašreiz, pēc Prezidija piedāvājuma, atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Deputāte savā runā aicināja mainīt arī atbildīgo komisiju, un līdz ar to šis jautājums ir izlemjams vispirms. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām un ka atbildīgā komisija ir Sociālo un darba lietu komisija? Deputātiem nav iebildumu. Paldies. Mums tālāk ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 32, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.".
- 2013_11_21-seq14 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs patiesībā šobrīd diskutējam par diviem likumprojektiem, kas būtu skatāmi paketē, - par opozīcijas piedāvāto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” un opozīcijas piedāvāto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā”. Kā jau iepriekšējā runātāja teica, tas pamatā ir saistīts ar iniciatīvas „Jauniešu garantija” ieviešanu, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības iniciatīvu. Un kolēģi jau minēja, ka, ja mēs to neieviesīsim likumdošanā, tad tā izgāzīsies tāpat kā citi līdzšinējie projekti. Es arī gribētu apliecināt cieņu Ivanovas-Jevsejevas kundzei, ka viņa rūpīgi seko līdzi notikumiem, kas risinās Latvijas attiecībās ar Eiropas Savienību, un seko līdzi arī tam, kādā veidā šīs lietas attīstās, taču šis viņas izklāsts nav pilnīgs. Ja mēs runājam par to, kādā veidā šādas aktivitātes tiek regulētas, tad jāteic, ka tas notiek sekojošā veidā. Tātad, pirmkārt, ir kopējais Eiropas Savienības un valsts līgums par fondu izlietojumu, un šajā fondā... šajā te līgumā ir paredzēta atsevišķa sadaļa par to, kādā veidā tiek realizēta iniciatīva „Jauniešu garantija” un kādā veidā tā tiek finansēta. Un, otrkārt, ir, protams, tas, ka tad, kad šis līgums tiek sagatavots, attiecīgi tiek akceptēti Ministru kabineta noteikumi, kādā veidā šī aktivitāte tiek realizēta. Nu, lūk! Un, ja tiek minēti neveiksmīgi piemēri, tad es gribētu piebilst un teikt gluži pretējo. Kaut vai viens piemērs. Mēs zinām stipendiātu programmu, kas bija krīzes laikā un kas tika regulēta līdzīgi. Tā tika realizēta ļoti precīzi, un, pēc Pasaules Bankas atzinuma, tā bija viena no labākajām iedzīvotāju atbalsta programmām nodarbinātības jomā. Pārējās programmas, ko Ivanovas-Jevsejevas kundze pieminēja, teiksim, mobilitātes programma, tieši tāpat darbojas ļoti efektīvi, un arī pēc tās ir liels un augošs pieprasījums, taču ir jāskatās, kā šo programmu attīstīt tālāk. Attiecībā uz reemigrācijas plānu es komentārus nesniegšu, jo tas nav Labklājības ministrijas kompetencē. Tā ka, es gribētu teikt, ka šis, protams, ir brīnišķīgs laiks, lai mēs parunātu par jaunatni un par Jaunatnes likumu, tas varētu būt ļoti labi. Nodosim likumprojektus komisijām, diskutēsim, bet par to, kas attiecas uz „Jauniešu garantiju”, es gribu teikt, ka nav nekādas nepieciešamības šos likumus revidēt, jo, kā es jau teicu, vispirms būs līgums ar Eiropas Savienību, kurā tiks noteikts arī regulējums, kādā veidā šis 60 miljonu eiro finansējums nākamajos piecos gados tiks izlietots. Un tālāk to nodrošinās jau Ministru kabineta noteikumi. Es neredzu šinī brīdī nekādu nepieciešamību to pārcelt uz likumdošanu un iestrādāt atsevišķos likumos. Tā ka aicinu noraidīt abus nākamos likumprojektus, kas tiks likti priekšā balsošanai. Paldies.".
- 2013_11_21-seq13 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt Arvils Ašeradens.".
- 2013_11_21-seq12 spokenText "Paldies. Arī atsevišķās citās valstīs, piemēram, Polijā, Somijā, Lietuvā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā, ir nostiprināts tāds pats jauniešu vecums - līdz 29 gadiem. Bet, atgriežoties pie citiem priekšlikumiem, jāteic, ka, bez šaubām, Jaunatnes likums ir novecojis. No vienas puses, šeit ir skaidri pateikts, ka likums ir jaunatnes politikas īstenošanas platforma, bet, no otras, - tur nav ne vārda par tās politikas daļu, kas skar atbalstu jauniešu nodarbinātībai, jauniešu karjeras plānošanu un tā tālāk. Galvenās prioritātes ir sekmēt jauniešu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Bet vai ar to pietiek, it īpaši ņemot vērā, ka turpmāko septiņu gadu laikā lielākie ieguldījumi tiks veikti tieši jauniešu integrēšanai darba tirgū? Kolēģi, pārskatiet vēlreiz likuma esošo redakciju, it īpaši tā 5.pantu par pašvaldības kompetenci politikas nozarē! Jūs neatradīsiet nevienu rindkopu par to, ka pilsētas vai novada dome var iesaistīties jauniešu nodarbinātības programmās. Un tas ir, neskatoties uz to, ka reālajā dzīvē tas jau notiek. Šajā vasarā darbā tika iekārtoti gandrīz 2 tūkstoši skolēnu, un to izdarīja pašvaldības par saviem līdzekļiem. Vai tā nav jaunatnes politika? Bet, kolēģi, šodien pašvaldības to dara gandrīz nelegāli, jo likums šādas funkcijas tām neparedz. Un līdz ar to es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju, jo gan minētais likumprojekts, gan grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir jāskata vienā paketē. Īstenībā izmaiņas Jaunatnes likumā būtu vietā tikai kopā ar attiecīgu Bezdarbnieku un darba meklētāju likuma uzlabošanu. Paldies. (Daži SC frakcijas deputāti aplaudē.)".
- 2013_11_21-seq11 spokenText "Vai deputāti neiebilst? Tātad deputāti neiebilst.".
- 2013_11_21-seq10 spokenText "Es lūdzu vēl vienu minūti, lai pabeigtu!".
- 2013_11_21-seq9 spokenText "Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_11_06_a-seq2680 spokenText "Ivanovas-Jevsejevas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2013_11_21-seq8 spokenText "...arī Latvijai un Lietuvai. Par to var pārliecināties, izlasot Eiropas Komisijas šī gada 12.novembra memorandu. Atzīmēšu, ka zem šīs apakšprogrammas stāv arī liela nauda, proti, 6 miljardi eiro ES valstīm, turklāt realizēšanas periods ir divi gadi. Ko tas nozīmē Latvijai? Lasām memorandu: klāt apsolītajam finansējumam „Jauniešu garantijas” ietvaros mums pienākas vēl 27 miljoni eiro. Un tāpēc man rodas jautājums: vai mēs gribam šo naudu mērķtiecīgi izmantot un izmantot visiem, kam tā ir adresēta, tas ir, jauniešiem līdz 29 gadiem? Man nav nekādu šaubu, ka mūsu kaimiņi lietuvieši to izlietos lietderīgi, jo jau tagad, Lietuvas likumdošanas izpratnē, jaunieši ir cilvēki līdz 29 gadiem, un viņu tiesības, iespējas un atbalsta instrumenti tur jau ir iestrādāti likumos. Un viens no efektīvākajiem ir atbalsts „Pirmā darba vieta”, kas paredz, ka visiem uzņēmējiem, kuri pieņem darbā jaunieti līdz 29 gadiem bez darba pieredzes, tiek kompensēti 23 procenti no viņam izmaksātās darba algas. Un, starp citu, šis instruments ir pilnīgi nodrošināts no Eiropas fondiem. Arī turpmāk viņi saņems šo naudu... to naudu, ko jau tagad saņem „Jauniešu garantijas” vai „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas” ietvaros. Tad kāpēc lietuvieši grib un var dabūt naudu jauniešiem līdz 29 gadiem, bet mēs to negribam? Turklāt, kā jūs ļoti labi zināt, pašlaik visur Eiropas Savienības uzskaitē, statistikā un stratēģijās figurē vecums 15-29 gadi, ar ko saprot jauniešu populāciju. Arī atsevišķās citās valstīs, piemēram, Polijā, Somijā...".
- 2013_11_21-seq7 spokenText "Zariņa kungs un Urbanoviča kungs...! Paldies.".
- 2013_11_21-seq6 spokenText "...bet tā ir pamatprogramma. Taču vēl ir arī apakšprogramma, kas saucas Youth employment initiative jeb „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva”, un tā ir orientēta uz daudz plašāku mērķauditoriju, tas ir, uz jauniešiem līdz 29 gadiem (ieskaitot), un ir adresēta reģioniem ar augstu jauniešu bezdarba līmeni, tostarp arī...".
- 2013_11_21-seq5 spokenText "Demitera kungs un Klauža kungs, lūdzu, apsēdieties!".
- 2013_11_21-seq4 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Pirmām kārtām man gribētos izskaidrot, kāpēc iesniegtais likumprojekts ir aktuāls tieši šodien. Ir zināms, ka no nākamā gada Latvijā būs ieviesta jauna Eiropas Savienības programma - „Jauniešu garantija”, kuras mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību valstī. Jo tieši jauniešu bezdarba mazināšana ir viens no būtiskākajiem ES darba kārtības jautājumiem. Klāt piedāvātajam pamatdizainam, tas ir, kā jāizskatās jauniešu garantijai, kas ar to ir domāts, Brisele aicina dalībvalstis izstrādāt savas jauniešu garantijas īstenošanas shēmas, lai tās atspoguļotu reālo situāciju darba tirgū un jauno cilvēku vajadzības. Respektīvi, ir runa par modernizētu jaunatnes nodarbinātības politiku nākamajam plānošanas periodam, kā arī par uzlabotu likumdošanas bāzi. Kolēģi, ja mēs ieviešam jaunus aktīvas nodarbinātības pasākumus jauniešiem, ja mēs pastiprinām pašvaldības lomu nodarbinātības veicināšanā, ja mēs vienojamies par to, ka turpmāk jauniešiem, bezdarbniekiem, būs jānodrošina darba izvēle ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, tad tas jāieraksta likumā. Taču, neskatoties uz to, ka Eiropas programmai „Jauniešu garantija” jābūt Latvijā uzsāktai jau no nākamā gada 1.janvāra, atbildīgā ministrija jeb atbildīgā institūcija, proti, Labklājības ministrija, līdz šim nav izvirzījusi nevienu likumdošanas iniciatīvu, kas sakārtotu jaunatnes nodarbinātības politiku. Līdz ar to tas jāizdara Saeimai, pretējā gadījumā programma „Jauniešu garantija” pārvērtīsies par kārtējo neveiksmes stāstu, kā tas jau bija ar mobilitātes programmu un reemigrācijas programmu. Runājot par konkrētiem ierosinājumiem Jaunatnes likumā, jāteic, ka viens no svarīgākajiem ir tās vecuma robežas izmainīšana, no kuras cilvēks tiek uzskatīts par jaunieti. Es aicinu palielināt šo vecumu līdz 29 gadiem, un, kolēģi, tas nav izrauts no minētā konteksta. Paskaidrošu: „Jauniešu garantija” paredz atbalstu, kas ir saistīts ar darba, izglītības vai prakses piedāvājumiem jauniešiem 15-24 gadu vecumā...".
- 2013_11_21-seq3 spokenText "Paldies. Tātad turpinām Saeimas 21.novembra sēdi. Ir saņemts viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā par likumprojektu nodošanu komisijām komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Klementjeva, Zariņa, Sakovska un Cvetkovas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.".
- 2013_11_21-seq2 spokenText "Šoreiz es teikšu īsi: gods strādāt Latvijai! (Aplausi.)".
- 2013_11_21-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 21.novembra sēdi. Vai es varu palūgt tomēr klusumu un lūgt jūs apsēsties? „Saskaņas Centra” biedri, lūdzu, ieņemiet vietas un apsēdieties! Druvietes kundze! Paldies. Nacionālā apvienība! Paldies. Jā, Pimenova kungs! Dūklava kungs! Pirms mēs sākam izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību un runāt arī par izmaiņām, es tomēr gribu sēdi sākt, manuprāt, ar ļoti priecīgu un jauku notikumu. 18.novembrī, mūsu valsts svētkos, mūsu valsts dzimšanas dienā, parasti tiek pasniegti valsts augstākie apbalvojumi. Un šoreiz šis valsts apbalvojums tika pasniegts kādam no mūsu vidus. Tātad Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns saņēma Triju Zvaigžņu ordeni ar ordeņa III šķiru un tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Es domāju, tas ir novērtējums gan tam darbam, ko Jānis ir darījis līdz tam, būdams pasniedzējs, gan arī tas ir novērtējums tam darbam, ko viņš dara šobrīd kā politiķis, un tā, protams, ir tāda cerība, ka viņš arī tālāk turpinās jebko, ko viņš dara, darīt ar Latvijas vārdu un pārliecību, kā viņš to ir darījis līdz šim. Tā ka es vēlos mūsu visu vārdā sveikt Jāni Vucānu ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu! (Aplausi.)".
- 2013_11_18_s-seq4 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2013.gada 18.novembra svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai, pasludinu par slēgtu. Bet aicinu visus uz tostu Sarkanajā zālē! ".
- 2013_11_18_s-seq3 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Šogad mēs godinām Latvijas Republiku tās proklamēšanas 95. gadadienā. Vēl nesen mēs pulcējāmies, lai atzīmētu 25 gadus kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas. Šīs divas gadadienas ir kā zīmes, kas mums burtiski liek apstāties, domāt un runāt par savu valsti, tās pamatiem un pamatos ieliktajām vērtībām. Šīs divas gadadienas ir kā apstāšanās zīmes, kas aicina ieraudzīt pašiem sevi gandrīz gadsimtu ilgā laikposmā, ieraudzīt nepārtrauktību un tautas gara spēku. Reizēm tiek uzskatīts, ka svētku reizēs jārunā par vispārīgām lietām, par svarīgiem principiem, universālām vērtībām. Tomēr šoreiz es runāšu par konkrēto. Katram no mums gadās brīži, kad esam apmaldījušies vispārīgos principos, padomos un pamācībās – kad mūsos konfliktē mīlestība un pienākums, pagātne un nākotne, cerības un pieredze. Tādos gadījumos mēs beigās parasti nonākam atpakaļ pie konkrētā – pie konkrētajiem pienākumiem, pie saviem līdzcilvēkiem, pie konkrētām problēmām un to risinājumiem. Katram no mums ir vecāki. Taču tie nekad nav vecāki vispār – tie vienmēr ir savi vecāki, mūsu ģimene un līdzcilvēki, ar kuriem kopā mēs kļūstam par to, kas mēs esam. Katrs no mums ir cilvēks – taču nevis abstrakts cilvēks, cilvēks kā tāds, bet gan neatkārtojama būtne ar savu unikālu biogrāfiju, ar savu vienreizēju pasaules redzējumu. Ikdienā gan mēs mēdzam teikt: „Es tavā vietā būtu rīkojies citādi.” Taču vienlaikus labi apzināmies: mēs vienmēr dzīvojam savā, nevis citu vietā. Par šo cilvēka pieredzes neizbēgamo konkrētību mēs reizēm aizmirstam arī tad, kad domājam par Latviju, par savu valsti. Tad mēs sakām „šī valsts”, visbiežāk jau negatīvā intonācijā: „Šī valsts nespēj...”, „Šī valsts jau nevar...” Tādās reizēs mēs bezkaislīgi salīdzinām Latviju ar visām citām pasaules valstīm un tad izdarām secinājumus par tās vājajām pusēm. Tam dažkārt ir pamats. Citējot publicistu, Pulicera balvas laureātu Tomasu Frīdmenu – mūslaiku „plakanajā pasaulē” no šādiem salīdzinājumiem nav iespējams izvairīties. Taču tādējādi mēs diemžēl aizmirstam patieso Latviju un tās daudzās saiknes, kas mūs ar viņu saista. Latviju mēs nekad nepiedzīvojam abstrakti – kā „šo valsti”. Mēs to piedzīvojam kā vietu, kur esam sastapuši priekus un bēdas, kur aug mūsu bērni, kur pēc garas un grūtas darba nedēļas varam atgūties, atpūšoties pie dabas. Un tieši šeit ir meklējamas saknes arī mūsu patriotismam. Pēdējos gados sabiedrībā par patriotismu ir daudz runāts un spriests, bet patriotisms nav algebra – to nevar iemācīt kā vispārīgus principus. Patriotisms nozīmē piederības sajūtu. Tas nozīmē mīlēt savus līdzcilvēkus un savu Tēvzemi kā unikālu, kā mūsu vienīgo valsti. Ne tādēļ, ka tā būtu vislabākā, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta vai vidējās algas, bet tādēļ, ka mūsējā, konkrētā. Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas karogs plīvo blakus citu Eiropas Savienības valstu karogiem. Mums kļūst silti ap sirdi ikreiz, kad redzam Latvijas karogu kādā ārvalstīs notiekošā koncertā, sporta sacensībās vai uz NATO karavīra pleca. Īsts patriotisms nekad neslēpjas aiz vispārīgām frāzēm, formulām un principiem. Tas drīzāk atklājas kā spēja ik mirkli sekot tam, kas notiek mums apkārt: kā Latvijā jūtas cilvēki, kādas perspektīvas šeit saskata jaunieši, kā dzīvo tie, kuriem klājas visgrūtāk. Šovasar, sastopot ar mīlestību un izdomu sakopto dārzu saimniekus Nīcas novadā, sava novada patriotus, un liliju audzētājus Vecumnieku novadā, un šīs brīnišķās idejas aizsācēju, selekcionāru, dārzkopi, 90 gadus jauno Jāni Vasarieti, es redzēju, cik nesavtīgi visi šie ļaudis dara savu darbu un cik dāsni pašu radītajā viņi dalās ar līdzcilvēkiem un veido mūsu Latviju sakoptāku un skaistāku. Konkursa „Sējējs” nominācijas „Ģimene lauku sētā” laureātu Vaičuļu ģimenes rokas izstaroja darba tikumu, ar ko mēs lepojamies kā mūsu tautai kopumā piemītošu. Šī ģimene saimnieko zemnieku saimniecībā „Zundi” Dagdas novadā, un arī viņu darbs ir ieguldījums mūsu kopīgajā nākotnē. Savukārt pavisam nesen, sastopot tautiešus Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā, pārliecinājos, ka Filadelfijas latviešu saimnieču ceptie pīrāgi garšo tāpat kā šeit – Latvijā – dzīvojošo mammu un vecmāmiņu ceptie. Mēs visi kopā – gan šeit, gan ārvalstīs dzīvojošie – esam Latvijas tauta. Latvijas karogs neplīvo vējā vien, tas plīvo, jo tauta tur Latvijas karogu augsti, cēli un brīvi. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Nav iespējams rūpēties par sabiedrības interesēm, vienlaikus nepievēršot uzmanību tam, kas notiek ar mūsu cilvēkiem un ģimenēm. Šādas atbildības ziņā politiķa darbs uzstāda ļoti augstu latiņu, kuras sasniegšana katram no mums ir atbildīgs uzdevums un godaprāta jautājums. Ir maz tādu lietu Latvijā, par kurām politiķis var pateikt: „Tas uz mani neattiecas.” Mums ik dienu ir nopietni jāiedziļinās problēmās, kuras varbūt agrāk mums bijušas svešas; ir jāspēj iejusties tādu Latvijas iedzīvotāju ādā, kuri atšķiras no mums pašiem – gan vecuma, gan izglītības, gan tautības ziņā. Tieši to prasa politiķa kalpošana sabiedriskajām interesēm: nevis augstprātīgi noraidīt konkrētās problēmas abstraktas „sabiedrības” vārdā, bet gan uztvert un pieņemt ikkatru Latvijas iedzīvotāju kā vienlīdz vērtīgu, kā vienlīdz svarīgu mūsu valstiskajai kopībai. Arī ar vispārīgu principu un lozungu piesaukšanu nedrīkst izvairīties no atbildības par paveikto un nepaveikto. Runas par krīzi, par globalizāciju un konkurētspēju reizēm kalpo kā aizsegs pašu bezatbildībai un vēlmei novērsties no nepadarītā. Globālie procesi reizēm ir ērts iegansts, lai piemirstu pašreizējās Latvijas realitātes. Sak’, mēs esam mazi, atvērti pasaulei, tāpat neko nevaram darīt, tādēļ labāk ierausimies katrs savā privātajā komforta telpā un centīsimies nedomāt par to, kas notiek apkārt. Taču nemānīsim sevi – par Latvijas iedzīvotāju labklājību pirmām kārtām esam atbildīgi tieši mēs paši, nevis Eiropas Savienība, ASV, globālie finanšu tirgi vai vēl kāds cits. Tādēļ patriotisms nav jāsludina; tam ir jākļūst dzīvam konkrētā rīcībā un konkrētā atbildībā. Godātie klātesošie! Latvijai kā suverēnai valstij ir intensīvi jāattīsta attiecības ar saviem starptautiskajiem partneriem. Arī šajā ziņā mēs reizēm iedomājamies, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO visas problēmas ir atrisinātas, ka Latvija var atļauties ignorēt tos jautājumus, kurus mums uzdod starptautiskā vide. Taču Eiropa un pasaule šobrīd strauji mainās. Šādā situācijā nekas nav svarīgāks par nepārtrauktu dialogu ar saviem sabiedrotajiem. Latvija ir uzticams partneris tajās starptautiskajās organizācijās, kurās tā piedalās. Tomēr tagad mēs vairs nevaram paļauties uz rutīnu. Latvijai ir jārūpējas arī par savām interesēm Eiropas Savienībā. Palielināts atbalsts mūsu lauksaimniekiem nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā ir labs piemērs tam, kā aktīva darbība ļauj mums veiksmīgi darboties Eiropas kopējā ietvarā. Tāpat nepieciešamība palielināt ieguldījumu valsts drošībā, tai skaitā kiberdrošībā, nav vis rītdienas vai parītdienas, bet jau šodienas jautājums. Tādēļ ir īpašs prieks šodien, svētku dienā, redzēt Saeimas namā jaunsargus – jauniešus, kuriem Latvijas drošība ir sirdslieta. Viņu klātbūtne apliecina, ka patriotismu nevar deleģēt tikai valstij un politiķiem, kuri valsts drošību varētu nopirkt kā ārpakalpojumu. Gluži pretēji, Latvijas drošība nekad nebūs pilnīga, ja tā nebalstīsies pilsoniskā pārliecībā un gatavībā aizstāvēt savu zemi. Nākamgad svinēsim desmit gadus, kopš esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Šis laiks ir pagājis ātri. Tomēr sadarbība ar mūsu transatlantiskajiem un Eiropas partneriem nedrīkst kļūt rutinēta. Arī Saeima, pildot ikdienas darbu un pienākumus, līdztekus ir centusies dažādot un pilnveidot parlamentārās sadarbības formas. Pavisam nesen Eiropas lietu komisija, gatavojoties ikgadējām Saeimas ārpolitikas un Eiropas Savienības lietu debatēm, rīkoja deputātu un ekspertu diskusiju par Austrumu partnerību. Tas ir ārkārtīgi svarīgs ģeopolitisks jautājums, kurā Latvija nedrīkst stāvēt malā. Saeimas Ārlietu komisija ar savu darbu ir demonstrējusi, ka tā uz Latvijas ārpolitiku raugās ne vien Eiropas Savienības, bet plašākā mērogā. Sadarbība ar pasaules lielāko un strauji augošo ekonomiku parlamentiem ir veicinājusi gan sadarbību ekonomikā, gan politisko dialogu. Vēl šomēnes Saeimā viesojās Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Usupašvili. Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts vienmēr ir atbalstījusi Gruziju tās reformu īstenošanas procesā. Gruzija un citas Austrumu partnerības valstis ar Latvijas atbalstu var rēķināties arī turpmāk. Ar šiem pavisam konkrētajiem piemēriem es vēlos uzsvērt, ka mūsu sadarbība ar starptautiskajiem partneriem var būt daudzveidīga un ar plašu skatījumu. Ir nepārtraukti jāmeklē jauni veidi, kā nostiprināt Latvijas vietu Eiropas un pasaules telpā. Tieši no šādas perspektīvas ir jāraugās arī uz 2015.gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē – ir jādomā par savu īpašo vēstījumu, prioritātēm un piedāvājumu Eiropai. Šī ir reize, kad Latvijas politiķiem būtu jācenšas uz mirkli nolikt malā savas ikdienas domstarpības un panākt, lai Latvijas vārds un mūsu vērtības godam atbalsotos Eiropā un pasaulē. Godātie klātesošie! Latvija ir maza valsts – pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka mūsu skaits tikai pavisam nedaudz pārsniedz 2 miljonus, turklāt tas pastāvīgi samazinās. Tādēļ vienmēr ir jāuzsver – Latvijas valstij ir svarīgs katrs tās pilsonis. Latvijas situācija ir īpaša. Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā milzīgi daudz pilsoņu – inteliģence, politiskā vadība, rūpnieki un daudzi citi – bija spiesti pamest savu tēvu zemi, un nedz viņi, nedz vi��u pēcteči 50 gadus nevarēja Latvijā atgriezties. Mūsu tautu ir skāruši vairāki deportāciju viļņi, kad pieaugušie, bērni, sirmgalvji, veselie un slimie tika izsūtīti uz Sibīriju. Tas bija genocīds pret visu tautu ar vienu vienīgu mērķi – ar spēku, ar varu iedzīt ļaudīs pārliecību par komunistiskā režīma visvarenību un likuma, tiesiskuma, patstāvīga viedokļa un cilvēcības bojāeju. Arī mūsdienās, jo sevišķi nesenās ekonomiskās un finanšu krīzes iespaidā, daudzi mūsu tautieši ir devušies uz ārvalstīm labāka darba un labākas dzīves meklējumos. Mūsu tautieši pasaulē – gan izsūtītie, Otrā pasaules kara bēgļi, viņu bērni un mazbērni, gan tie, kas 21. gadsimtā devušies darba meklējumos, – visi ir piederīgi Latvijai. Lai arī tālu projām, šie cilvēki ar savu Latviju ir saistīti stiprām saitēm. Pilsonības likuma grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.oktobrī, ļauj ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem saglabāt piederību savai valstij. Tas bija mūsu parāds tiem, kas ar Latviju sirdī dzīvoja visus trimdas gadus. Tā ir juridiska drošība svešumā dzimušiem bērniem, kas vēlēsies atgriezties vecāku dzimtenē. Lai arī pasaule mums visiem ir atvērta, Latvija joprojām ir laba vieta, kur dzīvot un veidot savu nākotni. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Pēdējo mēnešu laikā pie mums ir sākusies principiāla diskusija par Latvijas valsts pamatprincipiem, kuru ir raisījis Satversmes preambulas projekts. Dzīvā interese par šo jautājumu nav nejauša. Acīmredzot pēdējo gadu laikā, kamēr esam saspringti risinājuši ikdienas uzdevumus, daudz kas ir palicis neizrunāts un nesaprasts. Acīmredzot tās vērtības, kas Satversmē tika pieņemtas kā pašas par sevi saprotamas, ir nepieciešams izteikt un apstiprināt daudz tiešākos vārdos. Tas, ka latviešu tauta, realizējot savas pašnoteikšanās tiesības, izveidojusi savu valsti, ir neapstrīdami – tieši tādēļ Latvijas valsts nav un nekad nebūs iedomājama bez latviešu valodas un bez latviešu kultūras. Taču tas nepadara latviešus par kādu privileģētu kārtu šajā valstī. Gluži pretēji, tas uzliek milzīgu atbildību – arī par tām mazākumtautībām, kuras izsenis dzīvo Latvijā un kopīgi ar latviešiem veido Latvijas tautu. Tikai tad, kad dažādu tautību cilvēki Latvijā jutīsies labklājīgi un droši, valstsnācijas misija būs izpildīta. Diskusija par Satversmes preambulu jau ir raisījusi viedokļu konfrontāciju. Tomēr es ticu, ka mēs kā likumdevējs spēsim būt tik tālredzīgi, gudri un viedi, lai apdullinošajā fona troksnī, kur skan pārmetumi par preambulas izstrādes formu un pat par Latvijas valsts mērķu maiņu, spētu nezaudēt ideju un būtību – konstitūcijas tekstā precīzi atsegt un iezīmēt Latvijas valsts mērķi un jēgu, kā arī stiprināt vērtības, kas liktas mūsu valsts dibināšanas pamatos. Mūsu spēkos ir katru dienu dzīvot savstarpējā cieņā un visiem kopā veicināt valsts izaugsmi. Mūsu spēkos ir panākt, lai mūsu bērni varētu ar pārliecību nest savas 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts pamatvērtības tālāk – nākotnē. Godātie klātesošie! Latvija ir konkrēta valsts, un arī tās patriotiem jābūt konkrētiem. Mēs nevaram mīlēt kādu abstraktu Latviju nākotnē vai pagātnē; mums ir jāmīl šodienas Latvija, kāda tā ir un kāda tā spēj būt. Šajā sakarā es vēlos atgādināt filmu „Uzturiet debesis spēkā ...”, kas Saeimā tika demonstrēta, atzīmējot Latvijas Tautas frontes 25. gadadienu. Tā ir līdz sirds dziļumiem aizkustinoša filma, kuras pamatā ir Atmodas laika deputātu un viņu laikabiedru, neatkarīgas valsts idejas atbalstītāju, nepastarpināts un emocionāls atskats uz Latvijas Atmodas vēsturi. Viens no šīs filmas varoņiem, bijušais Augstākās padomes deputāts Jānis Dinevičs tajā saka šādus zīmīgus vārdus: „Manuprāt, šobrīd cilvēki – vismaz daudzi cilvēki – jūtas vairāk vai mazāk vīlušies. Viņiem liekas, ka tas sapnis, kura dēļ viņi stāvēja uz barikādēm, ka tas nu viņus ir pievīlis. Es gribētu teikt: tā nav! Nav lielākas vērtības kā neatkarīga valsts, kas ļauj šai tautai augt un attīstīties. (...) Esmu dziļi pārliecināts, ka mums izdosies izkļūt arī no šīs bedres, kurā mēs šobrīd esam, jo nav skaistākas vietas par Latviju. Tā ir Dieva mīlēta, Dieva sargāta vieta.” Tādēļ – būsim reālisti, taču arī nepārspīlēsim ar kritiku un skepsi. Respektablais žurnāls The Economist raksta, ka nupat Latvija pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju jau ir apsteigusi pat Poliju un Ungāriju, lai gan vēl pirms diviem gadiem mēs šajā ziņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm stabili atradāmies trešajā vietā no beigām. Šis žurnāls Latvijai arī 2014.gadā, tāpat kā šogad, prognozē straujāko ekonomikas pieaugumu. Šie fakti un prognozes vēlreiz apliecina to, ka mums ir lieliska valsts un iespēja pašiem veidot tās nākotni. Daļa no šeit klātesošajiem noteikti atceras, kāda Latvija izskatījās 1976.gadā – šajā visdrūmākajā, visbezcerīgākajā padomju stagnācijas laikā. Mēs dzīvojām okupētā valstī, drīkstējām tikai klusībā pieminēt cilvēkus, kas mūsu Latviju ir radījuši un, ziedojot dzīvību, savu valsti aizstāvējuši līdz pēdējai asins lāsei. Taču šie drūmie apspiestības un nebrīves gadi netraucēja Ojāram Vācietim, īstam savas zemes patriotam, kura 80. jubileju mēs šogad atzīmējam, rakstīt ļoti dziļas un viedas rindas – tik tiešas savā konkrētībā: Aiz mums bija tikai viena. Ap mums tagad tikai viena. Un mums priekšā tikai viena. Latvija. Atsperies pret kaulu kaudzi. Esi sēkliņa un audzi. Esiet viens, un būsit daudzi Latvijā. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)".
- 2013_11_18_s-seq2 spokenText "Vārds Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai svinīgai uzrunai.".
- 2012_11_18_s-seq2 spokenText "Vārds Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai svinīgai uzrunai.".
- 2011_11_18_s-seq2 spokenText "Vārds Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai svinīgai uzrunai.".
- 2013_11_18_s-seq1 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam Saeimas 2013.gada 18.novembra svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai.".
- 2013_11_14-seq91 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 14.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Jauku jums dienu! ".
- 2013_11_14-seq90 spokenText "Godātie kolēģi! Šajā sēdē nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... komandējumā, Gaidis Bērziņš... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ivans Klementjevs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav.".
- 2013_11_14-seq89 spokenText "Paldies. Un visbeidzot vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_11_14-seq88 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 11.20. Paldies.".
- 2013_11_14-seq86 spokenText "Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti un deputātes! Lūdzu pulksten 11.30 ierasties 221.telpā uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi. Paldies.".
- 2013_11_14-seq85 spokenText "Paldies. Vārds Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam Dāvim Staltam.".
- 2013_11_14-seq84 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28.novembris. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 14.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos informēt, ka uz jau iesniegtajiem deputātu jautājumiem ir saņemtas ministru rakstveida atbildes, bet šie ministri, kuri ir snieguši atbildes, šodien nevar ierasties uz šo sēdi dažādu darba pienākumu un komandējuma dēļ. Līdz ar to visa atbilžu sniegšana mutvārdos uz deputātu papildu jautājumiem ir pārceļama uz nākamo nedēļu. Tāpat ir saņemti jauni deputātu jautājumi. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”. Jautājums adresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Tātad tas tiks nodots ministram atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”. Tas tiek uzdots finanšu ministram Andrim Vilkam. Arī tas tiks nodots ministram atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Cvetkovas, Agešina, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un Dolgopolova jautājums „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Šis jautājums adresēts finanšu ministram Vilkam, tātad tiks nodots ministram atbildes sniegšanai. Un vēl pēdējais. Ir saņemts deputātu Elksniņa, Agešina, Rubika, Tutina un Orlova jautājums „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Jautājums tiek adresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Tiks nodots ministram atbildes sniegšanai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Un, pirms tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2013_11_14-seq83 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.novembris.".
- 2013_11_14-seq82 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_11_14-seq81 spokenText "Godājamais Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” ir izstrādāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un virzīts uz to, lai novērstu nepilnības, kas pastāv jau spēkā esošajā likumā. Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 19.pants satur normas par ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšanu. Cita starpā, likumā ir noteikts, ka Valsts policija anulē ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju, arī dienesta ieroču nēsāšanas atļauju un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ja persona ir apsūdzēta kriminālprocesā vai ja persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā. Liekas, ka šis ierobežojums ir loģisks un pamatots, bet likums nosaka, ka pat tajos gadījumos, ja kriminālprocess izbeigts uz reabilitējošu apstākļu pamata vai ja kriminālprocesā ir taisīts attaisnojošs spriedums, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam tiks atjaunotas minētās tiesības uz ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas, kā arī uz kolekcijas atļauju. Tāpēc, lai nebūtu nepamatoti ierobežotas cilvēku tiesības, komisija piedāvā grozīt likumu, nosakot, ka cilvēka tiesības... cilvēkam atļaujas netiks anulētas, jo šodien likums paredz, ka tad, ja tiesības anulētas, cilvēks pat pēc attaisnojoša sprieduma ir spiests maksāt valsts nodevu un viņam no jauna ir jākārto visi eksāmeni. Tāpēc komisija piedāvā apsūdzētajam vai aizdomās turētam cilvēkam nevis anulēt atļauju, bet tikai apturēt tās darbību. Taču, ja viņš tiek notiesāts, tad atļauja tiek anulēta, bet, ja tiek attaisnots vai kriminālprocess tiek izbeigts uz attaisnojoša pamata, tad viņš saņem atpakaļ gan savu ieroci, gan viņam tiek atjaunotas visas spēkā esošās... līdz šim bijušās atļaujas. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas priekšlikumus un līdz ar to atbalstīt arī likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_11_14-seq80 spokenText "Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 13.decembris. Paldies. Un visbeidzot nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!".
- 2013_11_14-seq79 spokenText "Ņemot vērā to, ka par šo likumprojektu tomēr radās diezgan daudz diskusiju, tad komisijas vārdā aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 13.decembrim.".
- 2013_11_14-seq78 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.".
- 2013_11_14-seq77 spokenText "Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_10_17-seq344 spokenText "Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_02_11-seq419 spokenText "Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_11_14-seq75 spokenText "4. - tātad ir atsaukts. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_11_14-seq73 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka šo valsts ierēdņu atlases kārtību apstiprinās Ministru kabinets. Atbalstīts komisijā.".
- 2013_11_14-seq71 spokenText "Tieši tā! Līdz ar to uzreiz piedāvāju atbalstīt 2.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.".
- 2013_11_14-seq70 spokenText "Jā, es vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11.Saeimas deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu, ka viņš atsauc savus iesniegtos priekšlikumus šim likumprojektam - 1. un 4.priekšlikumu.".
- 2013_11_14-seq69 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi, bet, cik saprotu, 1. un arī 4.priekšlikums ir atsaukts.".
- 2013_11_14-seq68 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums. Lūdzu!".
- 2013_11_14-seq66 spokenText "Tātad, ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.novembris. Paldies.".
- 2013_11_14-seq65 spokenText "Kā jau minēju, kolēģi, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.novembrim.".
- 2013_11_14-seq64 spokenText "Mums vispirms ir jānobalso par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2013_11_14-seq63 spokenText "Jā... Nu, cienījamie kolēģi, tā kā ir atbalstīti pretrunīgi priekšlikumi, ir vairāk nekā skaidrs, ka komisijai uz trešo lasījumu vēl būs pamatīgi jāstrādā, lai likumprojektu novestu līdz galīgajai kondīcijai. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.novembrim.".
- 2013_11_14-seq62 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 33. Tātad rezultāts ir neizšķirts - 39 un 39. Mums jābalso vēlreiz. Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kā mainās viedokļi!”)".
- 2013_11_14-seq61 spokenText "Arī 2.priekšlikums, par kuru jau mēs šeit diskutējām, komisijā ir noraidīts. Aicinu balsot.".
- 2013_11_14-seq60 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 32. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Eņģeļa kungs! Eņģeli...”)".
- 2013_11_14-seq59 spokenText "Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”) Es jau ļoti labi saprotu zāles vispārējo noskaņojumu un, visticamāk, arī... Ā, es atvainojos, un, visticamāk, arī balsojuma rezultātu, bet man ir vienkārši pienākums paskaidrot tos argumentus, kāpēc komisija tomēr, vadoties pēc speciālistu secinājumiem, nobalsoja „pret”. Proti, es tagad runāšu arī kā iesniedzējs par abiem priekšlikumiem, lai mēs ātrāk tiktu skaidrībā ar šīm lietām. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viss skaidrs - balsot!”) Es mēģināšu koncentrētākā veidā, lai jūs lieki nekavētu, paskaidrot, kāpēc komisija neatbalstīja. Šo priekšlikumu atbalstīšana varētu nozīmēt to, ka tikpat labi ikvienā likumā, ikvienā normatīvajā aktā, kas regulē jomas, kas negatīvi ietekmē bērnu attīstību, piemēram, Izložu un azartspēļu likumā, Alkoholisko dzērienu aprites likumā un tā tālāk, var tikt iestrādātas dažāda veida prasības elektronisko sakaru komersantiem. Šāda prakse - sadrumstalot regulējumu - nebūtu pieņemama no tiesību normu pārskatāmības, vienotas un skaidras piemērošanas viedokļa. Ir arī citi iebildumi. Protams, kā to īpaši uzsver arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, nav izprotams, kāpēc komersantiem, kuriem jau Elektronisko sakaru likumā ir uzlikts pienākums informēt par iespējām ierobežot visa veida pieeju bērniem kaitīgai informācijai, kā arī nodrošināt bezmaksas satura filtru uzstādīšanu, vēl būtu jāveic īpaši pasākumi tieši attiecībā uz pornogrāfiska satura informācijas pieejamības ierobežošanas iespēju aprakstīšanu un satura filtru uzstādīšanu. Tāpat nav izprotama abstrakta un deklaratīva frāze attiecībā uz pienākumu nodrošināt skaidru un precīzu informāciju par pornogrāfiska satura pieejamības ierobežošanas iespējām. Turklāt dažādiem komersantiem ir atšķirīga līgumu slēgšanas prakse. Jāņem vērā, ka laika gaitā mainās arī programmatūra, kas nodrošina satura filtrēšanu. Atšķiras arī lietotāja galaiekārtas. Līdz ar to praksē atšķirtos gan komersantu izpratne par to, cik skaidri un detalizēti informācija norādāma, gan arī par to, kāda informācija norādāma pēc būtības. Ir arī vēl citi iebildumi, un gala secinājums ir tāds, ka šīs piedāvātās normas nav pietiekami skaidras un precīzas, lai novērstu iespēju tās pretrunīgi interpretēt un radīt nevajadzīgus konfliktus elektronisko sakaru komersantu un lietotāju starpā, kā arī elektronisko sakaru komersantu un uzraugošo institūciju starpā. Atvainojiet, ka es jūs informēju, bet man tomēr ir jāinformē arī par šo speciālistu viedokli. Kolēģi! Ja jūs atbalstīsiet Eņģeļa kunga priekšlikumus, tad, protams, mums kopīgi ar speciālistiem un ar Juridisko biroju vēl būs pamatīgi jāpiestrādā, lai novērstu tās pretrunas, uz kurām jau speciālisti šeit norādīja. Es, protams, tagad runāju komisijas vārdā un aicinu noraidīt gan 1., gan 2.priekšlikumu, bet viss ir jūsu ziņā. Tātad aicinu balsot par... veikt balsojumu par 1.priekšlikumu.".
- 2013_11_14-seq58 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Jūs vēlaties kaut ko piebilst? Es atvainojos! Referents vēlas runāt komisijas vārdā. Lūdzu, Ābiķa kungs!".
- 2013_11_14-seq57 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es jums vēlētos lūgt atcerēties divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka jebkuram politiskam lēmumam ir jāatbilst Satversmei, ir jābūt juridiski izsvērtam. Un otrā lieta. Es aicinu atcerēties un pateikties Juridiskajam birojam, jo bez Juridiskā biroja palīdzības Saeimā, manuprāt, nevarētu pieņemt pat pusi no politiķu iniciatīvām. Līdz ar to es noraidu jebkuru apgalvojumu par Juridiskā biroja nekvalifikāciju vai neatbilstību. Juridiskajam birojam nav jāapkalpo politiķi, lai politiķi varētu sasniegt politiskus mērķus. Juridiskais birojs, manuprāt, ir pietiekami kvalificēts, lai varētu izsvērt attiecīgā politiskā lēmuma atbilstību Satversmei.".
- 2013_11_14-seq56 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2013_05_09-seq227 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2011_03_31-seq152 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2010_09_23-seq193 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2013_11_14-seq55 spokenText "Godātie kolēģi! Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta ar likumu un krimināli sodāma darbība. Pornogrāfija savā dziļākajā būtībā ir cilvēku tirdzniecība elektroniskā formā. Šīs darbības sabiedrisko kaitējumu nemazina arī fakts, ka iespējamās... izmantotās personas tam ir piekritušas un pat varbūt saņēmušas atlīdzību. Bet ir kāda nozīmīga atšķirība: cilvēku tirdzniecība fiziskajā pasaulē notiek slepeni un nelegāli, turpretim pornogrāfisko materiālu izplatība internetā... tie ir ne tikvien brīvi pieejami, bet... to reklāma ir pat uzbāzīga. Aicina un izaicina gandrīz no katras mājaslapas - neatkarīgi no tās patiesās mērķauditorijas! Piemēram, aptaujājot bērnus, ir noskaidrots, ka 91 procents tīņu pirmo reizi pornogrāfiju skatījušies, kad, meklēdami internetā informāciju mājasdarbiem un referātiem, viņi ieraudzījuši reklāmas logu, kas kaut kur šajās derīgajās un vajadzīgajās lapās izlec un parādās. Elektronisko sakaru likuma, kas te jau vairākkārt ir pieminēts, 19.panta pirmās daļas 17.punkts paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kā arī nodrošināt satura filtra bezmaksas uzstādīšanu, ja abonents to pieprasa. Diemžēl prakse rāda, ka šis regulējums nav pietiekams un nav efektīvs, tāpēc faktiski nesasniedz mērķi - nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu apritē. Izskatāmā likuma - Pornogrāfijas ierobežošanas likuma - 4.pants paredz aizliegumu pat pieļaut, ka bērnam ir pieeja pornogrāfiskiem materiāliem. Likums jau šobrīd nosaka arī vairākus citus būtiskus ierobežojumus, taču diemžēl trūkst šī regulējuma piemērošanas, uzraudzības un kontroles mehānisma; tas šajā gadījumā ir izrādījies kritiski svarīgi. Pornogrāfijas izplatība tādu personu vidū, kuras vēl tikai veido priekšstatu par sevi, savu vērtību un savu lomu ģimenē, dzīvē un sabiedrībā, var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu sabiedrības kopējai morālajai veselībai. Mēs zinām, cik liels ir pašnāvību skaits. Tik tikko, pagājušajā nedēļā, bija konference par to, cik liels ir pašnāvību skaits tieši nepilngadīgo personu vidū. Un atkal jau, aptaujājot tīņus vecumā no 10 līdz 17 gadiem, ir secināts, ka regulāra pornogrāfijas skatīšanās izraisījusi depresiju un vientulības sajūtu, kas ir tieši viens no pašnāvības cēloņiem. Godātie kolēģi, atgriežoties pie tā, ka regulējums pēc būtības jau ir, taču trūkst tā piemērošanas uzraudzības un kontroles mehānisma, gribu teikt, ka Kārļa Eņģeļa iesniegtie priekšlikumi tieši paredz un piedāvā šo mehānismu, kādā veidā būtu iespējams uzraudzīt, lai likumā noteiktais realitātē arī darbotos. Proti, šie priekšlikumi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam paredz tiešu pienākumu rakstveidā sniegt skaidru un precīzu informāciju par iespēju filtrēt saturu un padarīt to bērniem un ģimenei draudzīgu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Kārļa Eņģeļa priekšlikumus. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_14-seq54 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2013_11_14-seq53 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad runājam par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”. Es gribu teikt, ka komisijas balsojums bija neatbalstīt šos priekšlikumus, bet tas bija izsvērts lēmums sakarā ar to, ka Juridiskais birojs mums pateica, ka šie priekšlikumi nav attiecināmi uz šo likumu. Savukārt vēlākajās diskusijās, jau konsultējoties ar juristiem, tika konstatēts, ka šie priekšlikumi, ko iesniedzis deputāts Kārlis Eņģelis, ir atbalstāmi šajā likumprojektā. Mēs, protams, vienmēr varam diskutēt par procesu, par veidu, kādā priekšlikumi tiek virzīti, bet tomēr šeit... man būtu jālūdz tomēr, lai Juridiskais birojs dotu korektus atzinumus par priekšlikumu juridisko formu, jo, kā jau komisijas priekšsēdētājas kundze minēja, principā mēs tos saturiski atbalstījām, savukārt Juridiskais birojs teica, ka tie nav attiecināmi uz šo likumprojektu. Līdz ar to man ir prieks dzirdēt, ka ir politiskā griba tomēr apkarot pornogrāfijas izplatīšanos internetā, un es ļoti ceru, ka šī darba grupa, kas jau ir san��kusi, uzlabos šos priekšlikumus. Un ļoti lūdzu politiski vienoties, ka mums tas ir būtiski - pasargāt jauniešus un skolēnus no pornogrāfiskas dabas informācijas internetā! Protams, tas nozarei uzliks papildu pienākumu - likt šos filtrus -, bet tas jau ir atrunāts Elektronisko sakaru likumā. Līdz ar to lūdzu politiķus balsot atbildīgi un atbalstīt Kārļa Eņģeļa abus priekšlikumus, lai mēs virzītos ar šo problemātiku uz priekšu un uz trešo lasījumu dabūt labāko no redakcijām. Paldies. Lūdzu atbalstīt šos divus priekšlikumus. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_14-seq52 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārda deputātei Dainai Kazākai.".
- 2013_11_14-seq51 spokenText "Godātie kolēģi! Patiešām ir problēma... Tā ir liela problēma, kas notiek internetā. Šis nevēlamais saturs, ko mūsu bērni un jaunieši tur var redzēt, brīžiem ir patiešām šausminošs. Internetā var ne tikai pornogrāfiskus materiālus... pornogrāfiska rakstura materiālus redzēt, bet arī vardarbību, smagu vardarbību, tajā skaitā slepkavības. Aktuāla problēma internetā ir jauniešu novešana līdz pašnāvībai. Tā ka šis spektrs ir ļoti plašs. Un tad nu es gribu teikt, ka tie patiešām ir ne tikai pornogrāfiska rakstura materiāli. Šobrīd mēs redzam, kas notiek sabiedrībā, un arvien vairāk ir jādomā, kā mūsu bērnus, jauniešus pasargāt no visām šīm nevēlamajām lietām. Faktiski komisijā, diskutējot par šiem priekšlikumiem, Juridiskais birojs norādīja uz to, ka juridiski tie ir ļoti būtiski uzlabojami. Savukārt priekšlikuma iesniedzējam es vēlos izteikt atzinību, bet tajā pašā laikā darbs varbūt ir darīts mazlietiņ no otras puses - vispirms ir tapuši priekšlikumi un tikai pēc tam ir izveidota darba grupa kopā ar nozari. Kolēģi, es sliecos atbalstīt šos priekšlikumus un aicinu visus deputātus atbalstīt gados jauna deputāta iniciatīvu, jo tad, kad mūsu pilnvaru termiņš tuvosies beigām, mūsu vēlētāji mums vaicās, kādas iniciatīvas mēs katrs esam virzījuši. Un ceru, ka mums katram būs, ko pateikt par savu darbu. Tātad, ņemot vērā to, ka deputāts ir izveidojis darba grupu un vakar šī darba grupa ir sanākusi, ir ļoti lielas cerības, ka šie priekšlikumi tiks būtiski uzlaboti. Tad nu es ar lielu avansu vēlreiz aicinu jūs šos priekšlikumus atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mēs esam ar mieru atbalstīt!”) Paldies. Bet tajā pašā laikā es saku vēlreiz: šie priekšlikumi patiešām ir būtiski uzlabojami, un es domāju, ka šī darba grupa acīmredzot nonāks pie risinājuma, ka faktiski ir jāstrādā ar Elektronisko sakaru likumu un ka kopumā norādēm uz visiem šiem filtriem un aizliegumiem ir jābūt šajā likumā. Tā ka pagaidām - atbalsts. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_14-seq50 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2013_11_14-seq49 spokenText "Visticamāk, šie pilnveidojumi arī tiks ieviesti, taču šobrīd es ļoti aicinu atbalstīt manus priekšlikumus. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
- 2013_11_14-seq47 spokenText "Paldies. Es pēdējo teikumu pabeigšu.".