Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_12_19-seq553 spokenText "Acīmredzot jums ir bijusi ārkārtīgi traumatiska pieredze pirms Saeimas deputāta pilnvaru iegūšanas, un tādēļ jūs esat tik... tik... tāds, kāds jūs esat. Bet fakts ir tāds, ka Raivis Grīnbergs nesniedz juriskonsulta pakalpojumus, viņš mums ir publisko iepirkumu speciālists attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem. Raivis Grīnbergs saņem atalgojumu un sniedz pakalpojumus, veicot iepirkumu speciālista funkcijas attiecībā uz Eiropas Savienības fondu projektiem; tā ir absolūta prasība. Es īsti neredzu, kur tur ir jūsu minētie riski. Jūs varbūt varat izskaidrot plašāk.".
- 2013_12_19-seq551 spokenText "Es gan, ministres kundze, redzu šeit gan pretrunas, gan saistību ar likuma par valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu prasībām, gan saistību ar iespējamiem korupcijas riskiem: viena amatpersona, kura strādā minētajā sociālās aprūpes centrā par iepirkumu speciālisti, vienlaicīgi šim pašam aprūpes centram piedaloties iepirkumu procedūrā, vinnē konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tas bija stāsts par „Latgali”, ko jūs tikko minējāt, bet tas nav vienīgais. Identiska situācija ir arī Labklājības ministrijā, kur juriskonsulta pakalpojumus vairāk nekā 20 tūkstošu latu apmērā sniedz tāda persona kā Raivis Grīnbergs (un tieši laikā, kad jūs esat ministre un atbildīgā par šo sfēru!), un turklāt Raivis Grīnbergs Labklājības ministrijas Juridiskajā departamentā ir iepirkumu speciālists. Vai šajā situācijā šī persona, atbildēdama faktiski par iepirkumiem jūsu tiešā padotībā esošajā Juridiskajā departamentā, vienlaicīgi varētu būt tā persona, kura nez kāpēc vinnēja juridisko pakalpojumu iepirkuma konkursā? Es jums varu pateikt 10 cilvēkus, kuri gribētu pieteikties uz šādu labvēlību varbūt tieši no jūsu puses, lai saņemtu šādus ienākumus... viennozīmīgi.".
- 2013_12_19-seq550 spokenText "Paldies par atbildi. Lūdzu otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam! Lūdzu jautājumu!".
- 2013_12_19-seq549 spokenText "...jūs minējāt faktu kļūdu, jūs norādījāt, ka abu šo līgumu darbības termiņš ir līdz 2015.gadam. Es domāju, ka juristam saistoša ir korekta faktu nosaukšana. Arī Saeimas deputātam... Tātad ir bijušas izsludinātas divas vakances – publisko iepirkumu speciālista un juriskonsulta amata vakance. Iespējams, jūs esat informēti, ka Latgalē ir tāda specifika, ka uz darba vietām sociālās aprūpes centros, sākot ar sociālo aprūpētāju un beidzot ar iepirkumu speciālistu vietām, diemžēl cilvēki nepiesakās. Taču tās funkcijas ir jāveic, tur mums, tā sacīt, neviens atlaides nedod, un tādēļ mēs esam izmantojuši šo iespēju: vienīgais iespējamais pretendents uz šo amata pienākumu pildīšanu bija Sarmīte Zandere, kas pieteicās uz divu pakalpojumu sniegšanu. Es neredzu tur pretrunas. Kādēļ gan juriskonsults nevarētu būt arī iepirkumu speciālists? Kur tas ir noteikts, ka tas nav iespējams?".
- 2013_12_19-seq548 spokenText "Jums ir jautājums uzdots. Divas minūtes, jā.".
- 2013_12_19-seq547 spokenText "Jūs minējāt faktu...".
- 2013_12_19-seq546 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2012_03_22-seq290 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2012_02_02-seq47 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2011_12_08-seq83 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2011_11_03-seq191 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2011_10_25_a-seq61 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2011_06_09(02)-seq225 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2011_03_17-seq29 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2010_07_26_as-2-seq83 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2010_05_13-seq7 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2009_11_05_a-seq185 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2008_08_14_as-2-seq41 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2008_04_10-seq126 spokenText "Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!".
- 2013_12_19-seq545 spokenText "Jā, bet jūs minējāt abus par 2015.gadu... (Zālē sarunas.)".
- 2013_12_19-seq544 spokenText "Tas ir otrais līgums!".
- 2013_12_19-seq543 spokenText "Precizēšu faktu kļūdas. Pirmām kārtām jāteic, ka, runājot par to līgumu, kas ir izsakāms 8841 lata un 67 santīmu apmērā, jūs minējāt neprecīzus līguma darbības termiņus. Tas līgums ir beidzies šī gada 31.jūlijā, bet jūs minējāt 2015.gadu.".
- 2013_12_19-seq542 spokenText "Paldies par jautājumu. Lūdzu, ministre, jums divas minūtes!".
- 2013_12_19-seq541 spokenText "...ir noslēgti līgumi. Tie ir divi. Viens ir par 8841 lata, otrs – par 2160 latu izlietojumu, un pakalpojumu sniedzējs ministrijai ir tāda persona kā Sarmīte Zandere. Vienlaicīgi Sarmīte Zandere ir sociālās aprūpes centra „Latgale” iepirkumu speciāliste. Kā jūs varat izskaidrot to, ka juridiskos pakalpojumus minētajam sociālās aprūpes centram sniedz tā pati persona, kura tur vienlaicīgi atrodas darba tiesiskajās attiecībās, kura faktiski darbojas šajā centrā?".
- 2013_12_19-seq539 spokenText "Līdz 2015.gadam.".
- 2013_12_19-seq538 spokenText "Līdz kuram gadam, lūdzu?".
- 2013_12_19-seq537 spokenText "Jā. Labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs atnācāt! Saistībā ar mūsu jautājumu jums par tiem juridiskajiem pakalpojumiem, kurus ir saņēmusi ministrija un ministrijas padotībā esošās iestādes, mūs uztrauc divi gadījumi, par kuriem, kā mēs domājam, jums būtu jāsniedz mums precīzāks skaidrojums. Pirmkārt, runa ir par valsts sociālās aprūpes centru „Latgale”, kur attiecībā uz laika posmu no 2012.gada līdz... faktiski jau līdz 2015.gadam...".
- 2013_12_19-seq536 spokenText "Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums divi jautājumi. Pirmais ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Cik es saprotu, deputātus rakstiskā atbilde nav apmierinājusi. Sāksim uzdot jautājumus. Pirmais uzdot jautājumu pieteicās Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu! Jums ir viena minūte, lai uzdotu jautājumu. Es gribu atgādināt, ka ministrei ir divas minūtes, lai atbildētu. Jums būs redzams laiks. Lūdzu iegaumēt to, ka pārkāpt šodien reglamentu nevajadzētu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq535 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 19.decembra sēdi, kas ir pēdējā sēde mūsu rudens sesijā, pasludinu par slēgtu. Tiksimies droši vien Jaunajā gadā! Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2013.gada 19.decembrī".
- 2013_12_19-seq534 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Irina Cvetkova... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2013_12_19-seq533 spokenText "Tātad tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - 7.janvāris un 30.janvāris. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2014.gada 17.janvārim. Bet, pirms mēs slēdzam sēdi, mums ir jāuzklausa vairāki paziņojumi. Pirmais attiecas uz deputātu jautājumiem. Tātad atbilde uz deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” iesniedzējus neapmierina. Ministre ieradīsies. Tāds pats uzdotais jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu. Tāds pats jautājums tika uzdots Danielam Pavļutam, un tas ir „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Un arī Daniela Pavļuta kā vides un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāja atbilde iesniedzējus neapmierina, taču ministrs nevar ierasties. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks vispār nav sniedzis atbildi. Tātad arī uz šo jautājumu atbilde šodien sniegta netiks. Vēl es vēlos jūs informēt, ka pulksten 15.30 Balsošanas zālē tie politiskie spēki, kuri vēlas parakstīt un ir izteikuši savu ieinteresētību valsts nākotnē attiecībā uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, ir aicināti parakstīt šīs parlamentārās dimensijas sagatavoto vienošanos. Tas attiecas gan uz frakcijām, gan uz frakcijām nepiederošiem deputātiem. Tātad - pulksten 15.30. Un tūlīt pēc šī dokumenta parakstīšanas - pulksten 15.40 - notiks Frakciju padomes sēde, lai lemtu par termiņu, kādā tiks izvirzīti kandidāti Satversmes tiesas tiesneša amatam, jo šī vakance tur atbrīvosies jau nākamā gada februārī. Tātad tas notiks tajā zālē, kas ir blakus Saeimas priekšsēdētājas kabinetam. Un vēl es vēlos jūs informēt, ka mēs esam saņēmuši dāvanu. Tātad Saeimas deputātiem šāda dāvana ir no raidījuma „Bez tabu” ar skaistu novēlējumu, jo bez mums šis raidījums nebūtu ne tuvu tik atraktīvs un ne tik interesants. Tātad es novēlu mums visiem laimīgu Jauno gadu, lai mēs arī turpmāk sagādātu šādas „dāvanas” TV3 un būtu galvenie varoņi raidījumā „Bez tabu”! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_12_19-seq532 spokenText "Priekšlikumus šim likumprojektam gaidīsim līdz 2014.gada 7.janvārim. Izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē.".
- 2013_12_19-seq531 spokenText "Tātad paldies... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2013_12_19-seq530 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Likumprojekts saistīts ar iepriekšējo, nupat izskatīto, šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu par pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam un atspoguļo to, kā notiek iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma kapitālā; tas tagad tiks ierakstīts arī Likumā par budžetu un finanšu vadību. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī noteikt tam steidzamību.".
- 2013_12_19-seq529 spokenText "Labi. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.janvāris, izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2013_12_19-seq528 spokenText "Precizējums: izskatīšana varētu notikt 30.janvāra sēdē.".
- 2013_12_19-seq527 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Reiram!".
- 2013_12_19-seq525 spokenText "7.janvāris. Un izskatīšana - Saeimas 9.janvāra sēdē.".
- 2013_12_19-seq524 spokenText "7.janvāris.".
- 2013_12_19-seq523 spokenText "Februārī priekšlikumu iesniegšanas termiņš...?".
- 2013_12_19-seq522 spokenText "2014.gada 7.janvāris - priekšlikumu izskatīšanas termiņš, un izskatīšana - Saeimas sēdē 9.janvārī.".
- 2013_12_19-seq521 spokenText "Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2013_12_19-seq520 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” sākotnējās ietekmes novērtējumu un visu dokumentu paketi un sagatavoja to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Šis ir diezgan sarežģīts, apjomīgs likumprojekts (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsot!”), kura būtība ir tāda: pievienojoties eirozonai, mums ir gan pienākumi, gan tiesības. Mums ir jāiemaksā dalības nauda, bet mums ir tiesības izvirzīt savus pārstāvjus lēmuma pieņemšanai par šī fonda izmantošanu... lēmuma pieņemšanai par valstīm ar eirovalūtu, kuras ir nonākušas krīzes situācijā. Komisija likumprojektu atbalsta pirmajam lasījumam un lūdz noteikt to par steidzamu.".
- 2013_12_19-seq519 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2013_12_19-seq517 spokenText "Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 20.janvāris. Paldies.".
- 2013_12_19-seq516 spokenText "Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu noteikt 2014.gada 20.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2013_12_19-seq515 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq512 spokenText "3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq509 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq508 spokenText "Komisijā bija tiešām spraigas debates par šo jautājumu. Mēs uzklausījām arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kuri norādīja, ka Eiropas Komisija, vērtējot katras ES dalībvalsts tiesību sistēmu, kāda tad ir kompetence konkrētajiem notāriem, par kuriem Agešina kungs teica... Eiropas Komisijas lēmums ir tāds, ka pilsonība nevar būt kritērijs un pret Latviju šāda tiesvedība nav uzsākta. Latvijas zvērināti notāri ir ar ļoti plašu kompetenci, tajā skaitā ar tādām kompetencēm, kas citās valstīs ekskluzīvi ir piekritīgas tiesām; piemēram, laulību šķiršanas lietas šobrīd arī Latvijā ir nodotas zvērinātiem notāriem, un šobrīd zvērinātu notāru kompetence tiešām vēl tiek paplašināta. Mēs domājām arī par dažādām bezstrīdus lietām, lai atslogotu tiesas, lai tiesu sistēma būtu efektīvāka, un līdz ar to šo debašu un diskusiju ceļā mēs komisijā secinājām, ka ir jāsaglabā pašreizējais regulējums, ka zvērināts notārs var būt tikai un vienīgi Latvijas Republikas pilsonis. Līdz ar to tas izslēdz arī citu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un pienākumus kļūt par Latvijas Republikas notāriem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.".
- 2013_12_19-seq505 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” otrajam lasījumam. 1. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq504 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 20.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2013_12_19-seq503 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu arī šim likumprojektam noteikt 2014.gada 20.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2013_12_19-seq502 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq499 spokenText "Un 21. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2013_12_19-seq497 spokenText "20. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz mantojuma saraksta sastādīšanai piemērot 50 procentu likmi, tātad pazeminātu likmi, kuras apmērs ir 50 procentu no paredzētās valsts nodevas apmēra, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq495 spokenText "19. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot. Šis priekšlikums paredz, ka lēmumu par izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas, kura faktiski audzina bērnu, dzīvesvieta. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq493 spokenText "18. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz piekritības jautājumus precizēt, nosakot, ka atzinumus tiesai lietās pēc tiesas pieprasījuma sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kā bērns dzīvo. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq491 spokenText "17. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2013_12_19-seq489 spokenText "16. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Šis priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz iespēju vecāku aprūpē vai ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu nodošanu citas personas aprūpē tikai uz konkrētu laiku. Un līdz šim likumā nebija ietverti bāriņtiesu lietu piekritības noteikumi. Ar šo priekšlikumu tas ir izdarīts. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq487 spokenText "15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq485 spokenText "14. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesa lemj par tiesību ierobežošanu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus bērna vecākam vai citai personai, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta. Tas ir saistībā ar iepriekšējo diskusiju un ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq483 spokenText "13. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq481 spokenText "12. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Kā komisijas priekšsēdētāja Čepānes kundze jau minēja, šis Juridiskās komisijas priekšlikums paredz, ka audžuģimenei ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietota bērna intereses un tiesības. Līdz šim šāda skaidra regulējuma nebija, un pēc mūsu lūguma Labklājības ministrija sagatavoja, saskaņoja šādu redakciju. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq479 spokenText "11.priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš minēto priekšlikumu, un arī tas ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq477 spokenText "10. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums, kurā tiek diferencēti to lēmumu veidi, kādus bāriņtiesa pieņem, lemjot par ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai un audžuģimenes statusa piešķiršanai. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq475 spokenText "9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq474 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq473 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Tik tiešām par šo komisijā bija dziļa diskusija. Mēs izvērtējām visus argumentus - gan „par”, gan „pret” -, un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir tapis, tieši izvērtējot visus šos argumentus - gan „par”, gan „pret”. Un nu nedaudz par iepriekšējiem runātājiem. Nākamais pants šajā likumā ir 24.pants par vienpersoniska lēmuma darbības ilgumu, un tas skaidri noteic, ka šāds lēmums ir spēkā līdz 15 dienām, kad uz sēdi sanāk bāriņtiesa. Uz sēdi pieaicina arī ekspertus, psihologus un arī citus, kuri var vērtēt šos apstākļus, un tad tiek pieņemts galīgais lēmums. Vienpersonisks lēmums ir krīzes lēmums tajā brīdī, kad tā konkrētā bāriņtiesas amatpersona - visbiežāk kopā ar policiju - sapratīs, ka tas ir bīstami konkrētā bērna veselībai un dzīvībai. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_12_19-seq471 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Ir jāpiekrīt daudzējādā ziņā tam, ko teica Čepānes kundze, kura, protams, ir izcila teorētiķe. Man diemžēl ir nācies praksē saskarties ar visnotaļ daudziem gadījumiem, kad, pieņemsim, vecāki šķiroties izmanto cīņā par bērnu arī bāriņtiesas pakalpojumus. Es nebūt nekļūdos, sakot vārdu „pakalpojumus”. Es esmu pieredzējis situācijas, kad nezvērs tēvs gadus desmit izvaro savas trīs nepilngadīgās meitas, bet savu nepilngadīgo dēlu tur piesietu suņa būdā ar ķēdi, bet, kad kaimiņi sūdzas bāriņtiesai, bāriņtiesa piecus gadus ne reizi pat tur neierodas, jo vienkārši tam netic, kādas šausmas viņiem stāsta. Par ko es runāju? Mēs, protams, dodam bāriņtiesai diezgan lielas tiesības šinī gadījumā, un arī es atbalstu, ka šādas tiesības tai ir vajadzīgas, bet mums tomēr, manuprāt, ir jāpadomā uz trešo lasījumu arī par to, lai bāriņtiesai tomēr būtu drusku vairāk arī atbildības. Jo, pieņemsim, tādā gadījumā, kad bāriņtiesa acīm redzami kļūdās, pieņemot kādu lēmumu, audžuvecākiem ir tiesības iet uz administratīvo tiesu. Es atvainojos, taču, ja viņi aizies pārsūdzēt uz administratīvo tiesu, tad veidosies situācija, ka bērns tobrīd būs, teiksim, piecus gadus vecs, bet šo galīgo tiesas lēmumu viņi sagaidīs tad, kad bērns mācīsies jau 3.klasē. Un tas process noteikti ir jāpadara kaut kā ātrāks. Un otrkārt. Ja gadījumā mēs bāriņtiesas amatpersonām piešķiram tiesības pieņemt vienpersoniski lēmumu, tad ir jābūt arī mehānismam, kā šo vienpersonisko lēmumu varbūt var ātrāk atcelt... es nezinu, vai nu Labklājības ministrijas kāda amatpersona, bet nevar būt tā, ka cilvēks vienpersoniski piecu minūšu laikā kaut ko pieņem, bet tie, kurus tas ir skāris, pēc tam tiesājas mēnešiem un gadiem. Tā ka man ir lūgums Juridiskajai komisijai par to padomāt uz trešo lasījumu. Paldies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Domājiet!”)".
- 2013_12_19-seq469 spokenText "Godātie kolēģi! Pretēji Parādnieka kunga viedoklim, pretēji Bites kundzes viedoklim es aicinu atbalstīt šo normu. Un kādu iemeslu dēļ? Sākotnēji Juridiskā komisija saņēma no Labklājības ministrijas priekšlikumu, ka vienpersoniski... ka vai nu bāriņtiesas priekšsēdētājs, vai viņa vietnieks, vai bāriņtiesas loceklis bērnu drīkst izņemt gadījumos, ja viņš nolemj, ka viņam ir pamatotas... ja viņam šķiet, ka ir pamatotas aizdomas, ka bērna tiesības un intereses tiek aizskartas. Arī es tajā laikā, saņemot šādu priekšlikumu, uzskatīju, ka tas ir pārāk plaši. Bet, kā jūs tagad redzat, šajā gadījumā mēs runājam par bērna dzīvību un veselību. Nu šeit taču bāriņtiesai... Vai jūs domājat, ka bāriņtiesā kāds vienkārši savas ambīcijas grib apmierināt? Man liekas, Bites kundze, jūs dzīvojat kaut kādā citā - nereālā pasaulē. Ja jūs atnāktu uz Juridiskās komisijas sēdi, kad mēs trešoreiz izskatītu šo jautājumu, tad jūs dzirdētu tos bēdu vai jau pat šausmu stāstus, ko dažkārt bāriņtiesas stāsta par to, kas notiek. Protams, kā jau katrā nozarē, ir arī gadījumi, ka varbūt tie, kas strādā, arī kļūdās. Ir arī tiesu praksē gadījumi, ka dažkārt bāriņtiesa... man ir bijuši... mēs runājam par gadījumiem, ka bērns tiek izņemts, piemēram, tad, ja bāriņtiesa uzskata, ka esošie apstākļi, iespējams, neveicina bērna pietiekamu attīstību... skatoties tikai pēc tā, ka tur, mājās, varbūt katram bērnam nav savas gultas un ka viņi tur divi guļ vienā gultā. Tādi spriedumi ir bijuši, bet tas ir noticis ļoti reti, vērtējot visus šos gadījumus. Un mēs patiešām... Šis ir tik jutīgs jautājums, un mēs tik ilgi šo likumprojektu apspriedām, ka beigu beigās no bāriņtiesu puses un no ministrijas puses nevarēs saprast, kāda iemesla dēļ mums nekas neiet uz priekšu. Jo, no vienas puses, Labklājības ministrija, no otras puses, audžuģimenes, pēc tam vēl bāriņtiesas mēģinās panākt šo līdzsvaru, lai šīs intereses saskaņotu, un tas ir ļoti grūti. Paskatieties nākošo priekšlikumu, Parādnieka kungs! Līdz šim nebija paredzēta tāda kārtība, ka bāriņtiesas lēmumus audžuģimene var pārsūdzēt, bet tagad mēs to paredzam. Ar Juridiskās komisijas priekšlikumu mēs paredzam, ka bāriņtiesas lēmumu audžuģimene var pārsūdzēt, taču, no otras puses, es piekrītu Liepiņas kundzei, ka šis audžuģimeņu tiesiskais statuss ir jāsakārto, jo pašlaik audžuģimenes statuss ir ļoti nenoteikts. Un tad man ir jautājums: kāpēc, piemēram, audžuģimene neadoptē šos bērnus? Audžuģimene ir tikai tāds noteikts pārejas periods. Iespējams, ka trešajā lasījumā mēs varētu atrast risinājumu, bet pašlaik es pirms Ziemassvētkiem ļoti nopietni aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo mēs šeit runājam galvenokārt par cilvēkiem, kuriem ir bērni, bet kuri ir ārkārtīgi vardarbīgi pret bērniem. Es negribu no tribīnes pirms svētkiem minēt šos šausmu stāstus, bet mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Paldies.".
- 2013_12_19-seq467 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es vēlos ieviest skaidrību. Es uzskatu (esmu pārliecināts!), ka mūsu bāriņtiesās strādā godprātīgi, profesionāli cilvēki, kuri savu darbu veic morālā ziņā atbildīgi, veic sabiedrībai ļoti vajadzīgu darbu bērnu interesēs. Ir dažādas situācijas, un dažbrīd tas ir tikai cilvēcīgi, ka nodrošinās pret iespējamām problēmām, kas varbūt tanī brīdī šķiet iespējamas. Mēs zinām, ka ir daudz gadījumu, ka ilgstošas, varētu teikt, cīņas un darba rezultātā visi tie iemesli, kuri lika domāt, ka bijusi vardarbība, izrādījušies vienkārši iedomas vai apzināta apmelošana. Arī tādas situācijas mēdz būt. Un tāpēc pieņemt likuma normu, kura nevis, kā Inese Lībiņas-Egneres kundze teica... Bija runa par to, ka bāriņtiesa pieņem šo lēmumu, bet šeit skaidri rakstīts, ka šo lēmumu par informācijas nesniegšanu par bērna atrašanās vietu var pieņemt gan bāriņtiesas priekšsēdētājs, gan priekšsēdētāja vietnieks, gan bāriņtiesas loceklis. Un tā, man liekas, ir viena no galvenajām problēmām. Ja tiešām tā situācija ir tik draudīga, tādā gadījumā varētu būt, ka tiek sasaukta speciāla bāriņtiesas sēde. Bet ir noteikti arī citi instrumenti, kā var... kā līdz šim ir panākuši to... šo bērnu pasargājuši... Un es sazinājos Zemgalē ar man zināmu bāriņtiesas priekšsēdētāju un jautāju: „Vai šī norma ir kādreiz traucējusi? Vai šīs normas neesamība ir traucējusi izpildīt tos uzdevumus, kādi ir uzdoti?” Es saņēmu atbildi, ka šāda vajadzība nav bijusi - ne tikai tāpēc, ka nav tādi gadījumi bijuši, bet arī tāpēc, ka ir citi veidi, kā panākt šo vēlamo rezultātu. Mani šī norma dara bažīgu, es saku godīgi! Tās bažas, vai šī norma vienmēr varētu tikt godprātīgi izmantota, - tas ir tas iemesls, kā dēļ es aicinu šobrīd nebalsot „par” šādu normu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq465 spokenText "Cienījamie kolēģi, kā jūs varbūt zināt... man liekas, ka es šajā telpā esmu tas cilvēks, kurš visvairāk ir nodarbojies ar šo tēmu - ar pamestajiem bērniem un to, kas ar viņiem notiek. Un man šķiet, ka mums šeit ir jānošķir divas lietas: viena ir likuma norma, bet otra - bāriņtiesas kompetence. Bāriņtiesas kompetence ir kaut kas cits, un tās ir tiešām stipri atšķirīgas - vienā vietā tās ir ļoti labas, bet citā vietā tās ir zem katras kritikas. Bet to mums vajadzētu ar citiem līdzekļiem mainīt, nevis šādā veidā - ar likuma normām. Es pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam: ja mums ir 700 vienpersonisku lēmumu gadā, tad tas ir daudz par daudz... Protams, tas ir daudz par daudz! Tur vajadzētu sociālajiem darbiniekiem strādāt, lai nebūtu šādu vienpersonisku lēmumu. Viņiem vajadzētu rūpēties, lai šīs ģimenes būtu pārraudzībā, viņiem vajadzētu laikus izņemt bērnu ārā no ģimenes, kura acīm redzami netiek galā ar bērna audzināšanu. Bet, ja starp šīm 700 epizodēm ir kaut viens gadījums, kad bērns nonāk krīzes centrā un šo bērnu tēvs vai māte, vai vienalga kurš meklēs, lai viņu atkal izmantotu, tad ir pamatoti šo likuma normu pieņemt un dot bāriņtiesai šādas tiesības. Jo bez šādas likuma normas bāriņtiesai nav pilnīgi nekādu tiesību aizbildnim vai vecākam, kas ir dabiskie aizbildņi, nedot šo informāciju. Tātad nav nekāda likumiska pamata, tāpēc bāriņtiesa bez šīs normas nevar pasargāt bērnu. Līdz ar to es jūs lūdzu tomēr atbalstīt šo normu un kopumā mums vajadzētu domāt, kā pasargāt bērnus no tā, ka vispār tiek pieņemti vienpersoniski lēmumi. Mums faktiski vajadzētu domāt arī par to, ka bāriņtiesas interesēs jau nav izņemt bērnus no ģimenēm. Taisni otrādi! Man liekas, ka bieži vien, tāpat kā citās valstīs, pārāk ilgi viņus neizņem no ģimenēm. Diemžēl viņi, tie bērni, ir tik smagi traumēti, ka viņi nekad pilnvērtīgi... teiksim, tādā ziņā, ka viņi varētu izmantot savus... faktiski potenciālus... viņi to vairs nekad nespēj izdarīt, jo viņi vienkārši ir dvēseliski sakropļoti, tie bērni. Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt un šai tēmai kā tādai tomēr pievērst diezgan lielu uzmanību, jo tādu bērnu nav maz un tie ir mūsu bērni. Mums ir pašiem jāuzņemas atbildība par šiem bērniem, ja viņu vecāki to nespēj. Kā jau teicu, aicinu atbalstīt šo normu - tātad turpināt strādāt ar šo tēmu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq464 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2013_12_19-seq311 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2013_11_06_a-seq2696 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2011_04_14-seq37 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2010_11_25-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2010_03_31-seq253 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2009_10_22-seq350 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2009_09_10-seq104 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.".
- 2013_12_19-seq463 spokenText "Kolēģi, šis priekšlikums ir vajadzīgs tādā gadījumā, ja mēs runājam par to, ka šis pants netiek ļaunprātīgi izmantots. Un tas ir atkarīgs no to cilvēku profesionalitātes un godaprāta, kuri pieņem šo lēmumu. Bet šādi gadījumi ir, kad ir vajadzība, teiksim, šādā veidā rīkoties... tie pastāv. Es negribu tos pašreiz šeit minēt, bet mēs varam atsevišķi varbūt par to diskutēt, ja tas netiks līdz galam pieņemts otrajā lasījumā. Es tiešām piekrītu Lībiņas-Egneres kundzei, ka par to mēs varētu plašāk varbūt diskutēt uz trešo lasījumu, detalizētāk izrunāt šādus jautājumus. Tādi gadījumi tomēr ir, kad šo bērnu meklē arī otra puse, lai dabūtu, teiksim, pierādījumus un lai atteiktos, teiksim, no dažādiem pierādījumiem, kas nāktu par ļaunu tai otrai pusei, taču tie pamatā nāks par ļaunu arī pašiem bērniem. Tāpēc, es domāju, mums šim jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi un mēs nedrīkstam... Tie, kuriem būs dotas tiesības to darīt, nedrīkst rīkoties pavirši... Es gribu teikt, ka es nerunāju par ļaunprātību, es ceru, ka tā tas nav, bet pavirši, vienaldzīgi pieiet, pieņemot šo lēmumu... Diemžēl tās situācijas tādas ir izveidojušās, ka ir nepieciešams arī šāda veida pants. Es nezinu, vai diskusija... Čepānes kundze, es saprotu, ka diskusija turpināsies trešajā lasījumā par šo... (No zāles dep. I.Čepāne: „Maksimums...” Starpsauciens: „Nesarunāties ar zāli!”) Jā, nu, labi! Katrā ziņā es atbalstu šādu priekšlikumu.".
- 2013_12_19-seq461 spokenText "Godātie kolēģi! Es arī jums vēlos izstāstīt par to, ka mēs Juridiskajā komisijā ar ļoti lielu rūpību vairākās sēdēs debatējām par šo ļoti sarežģīto situāciju. Un šis priekšlikums, par kuru mēs šodien debatējam, radās šo diskusiju rezultātā, jo sākotnējo priekšlikumu, kurš bija no ministrijas, mēs neatbalstījām tieši šo bažu dēļ. Bet šis priekšlikums, ko šobrīd apspriežam, un šeit manis... no komisijas puses iesniegtais priekšlikums paredz bāriņtiesai pienākumu lemt un vērtēt katrā konkrētajā situācijā, kad bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta, nevis paredz bāriņtiesai pienākumu vai pieļauj vēlmi kaut ko nepaziņot vecākiem, kuri vēlas rūpēties par saviem bērniem. Nu, es atvainojos, kolēģi, šis ļoti sarežģītais un, tā teikt, traģiski piemērojamais normatīvais regulējums ir vajadzīgs tajos gadījumos, kuros, kā jau Ašeradena kungs teica, ir iespējamas aizdomas par seksuālu vardarbību. Šie bērni... Seksuāla vardarbība pret bērniem ļoti bieži notiek ģimenēs, viņi nonāk krīzes situācijā, ar viņiem ir jāstrādā psihologam, lai šis bērniņš vispār atvērtos un sāktu runāt par to, kas ar viņu ir noticis. Un šajā 15 dienu posmā, kad darbojas vienpersoniskais lēmums... tas darbojas 15 dienas, pēc tam ir jāpieņem lēmums jau koleģiāli. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai šīs traumas nebūtu vēl dziļākas, lai varmāka vai persona, kas šo varmāku piesedz, nezinātu, kur tas bērniņš atrodas. Mēs šeit runājam par maziem bērniem, kuri... Lai viņi uzticētos svešiem cilvēkiem, psihologiem, tiem, kuri vēlas viņiem palīdzēt, ir vajadzīgs laiks. Un es šeit tiešām gribu arī teikt, ka es Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pasniedzu ģimenes tiesības un esmu pie šī jautājuma arī akadēmiskā ziņā daudz strādājusi, esmu skatījusies, kā tas ir citās valstīs. Citās valstīs atbildīgajai institūcijai šādas tiesības ir paredzētas. Tas ir bērna interesēs. Mums ir jāsaprot: ja bāriņtiesās strādā atbildīgas amatpersonas, viņas šo regulējumu nepiemēros uz kaut kādu baumu vai bubuļu pamata, kā jau Bites kundze šeit teica. Un šajā pašā konferencē bāriņtiesas tieši pārmeta Saeimai, ka Saeimā tiek kultivēts kaut kāds tāds bāriņtiesu vienpersonisku lēmumu, kuri ir bez pamata, pieņemšanas mehānisms. Šajā pašā konferencē mums visiem tika izteikts ļoti daudz pārmetumu. Godātie kolēģi, nekultivēsim to, ka bāriņtiesā strādā cilvēki, kuri nerūpējas par bērniem! Un tas, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs (vai cita attiecīga amatpersona) pieņem vienpersonisku lēmumu, visbiežāk notiek, viņam kopā ar policiju ierodoties notikuma vietā; tās tiešām ir krīzes situācijas, kā Ašeradena kungs teica. Šis ir kompromisa variants un otrais lasījums. Ja mums ir nepieciešams vēl skaidrāks regulējums, lai izskaustu jebkuru iespējamu kļūdu, tad, protams, mēs strādāsim pie likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam vienu sēdi, divas sēdes, trīs sēdes - cik būs vajadzīgs. Juridiskajā komisijā lēmumi netop viegli. Mēs nemaz tik ļoti neatbalstām to, ko ministrijas mums atnes. Un nebūt ne šajā ļoti sarežģītajā jautājumā. Bet debates tiešām bija, un tāpēc es arī lūdzu paļauties uz manis teikto, ka šīs debates bija gana dziļas. Savukārt tiem kolēģiem, kuri vēlas iesniegt priekšlikumus un izdebatēt tos uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā, es kā Juridiskās komisijas locekle ar pilnu atbildību varu teikt, ka es uzklausīšu katru kritiku šim priekšlikumam, ja būs kāds cits labāks par to. Bet tādu, kāds tas ir šobrīd, es tiešām aicinu atbalstīt.".
- 2013_12_19-seq459 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es nebūt neesmu ne lepns, ne priecīgs, ka šāds priekšlikums ir jāvirza, bet tas ir absolūti nepieciešams. Visu cieņu Bites kundzei, bet tā nebija īsti taisnība, ko viņa sacīja. Šī situācija ir tāda: Latvijā katru gadu vairāk nekā divus tūkstošus bērnu bāriņtiesas ir spiestas izņemt no ģimenēm. Skaidrs, ka liela daļa no viņiem atgriežas ģimenēs pēc situācijas līdzsvarošanas. Taču situācija ir tāda, ka vairāk nekā 700 bērnu katru gadu tiek izņemti uz vienpersoniska lēmuma pamata! Un vienpersonisks lēmums nozīmē, ka ir bijis apdraudējums bērna dzīvībai vai veselībai. Un tā ir krīzes situācija. Un tās situācijas ir ļoti atšķirīgas un ļoti dažādas: vecāki vienkārši ir bijuši dažādu atkarību varā un nav spējuši parūpēties par bērnu; bērns cieš badu, salst vai kaut kā citādāk cieš. Bet ir situācijas, ka vecāki ir varmākas - fiziski varmākas un seksuāli varmākas. Un šīs vecāku darbības satur ļoti skaidras nozieguma pazīmes - pazīmes, ka izdarīts noziegums pret bērnu. Un tā ir tā situācija, kurā bāriņtiesai, izņemot bērnu no ģimenes, ir jāliedz vecākiem tiesības uz kontaktu ar bērnu, tas ir pilnīgi skaidrs! Visbiežāk šo situāciju dēļ bērni nonāk krīzes centros (par to var runāt Bērziņa kungs daudz labāk nekā es). Katrā ziņā tā situācija ir tāda: ja tāds varmāka ģimenē ir bijis, tad jāliedz viņam iespēja kontaktēties ar bērnu, ietekmēt bērna liecību, jo, protams, bērns jau izšķirsies par labu vai nu šim vecākam, vai, gluži otrādi, vecāka partnerim. Bieži vien ir arī tādas situācijas: mamma aizstāv sava drauga rīcību pret savu bērnu. Bieži vien tādas situācijas ir, jā! Šis ir tiešām nepieciešams labojums, un es aicinu jūs, kolēģi, to atbalstīt šodien. Paldies.".
- 2013_12_19-seq457 spokenText "Godātie kolēģi! Es runāšu specifiski par šo konkrēto priekšlikumu. Lai varētu to darīt, es nolasīšu šo priekšlikumu. Proti, ir piedāvāts papildināt pantu ar jaunu daļu. Tas nozīmē, ka šobrīd pantā šāda regulējuma nav. Tātad piedāvā papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: „Pieņemot vienpersonisku lēmumu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis...” (tātad jebkurš bāriņtiesā strādājošais atbildīgais cilvēks) „ ...var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personīgas attiecības un tiešus kontaktus vai pat šī persona var atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta.” Proti, var būt situācijas, kurās bērns tiek izņemts no ģimenes un vecāks to pat nezina, un viņam pat nav tiesību uzzināt, kur viņa bērns atrodas un kas ar viņa bērnu notiek. Godātie kolēģi! Paldies Juridiskajai komisijai, kura tiešām ilgi strādāja pie šī likumprojekta, un tas deva arī man iespēju aptaujāt bāriņtiesu locekļus par to, vai viņiem šāds regulējums ir nepieciešams. Un tas, ko es saņēmu kā atbildi no bāriņtiesu locekļiem, bija patiesībā izbrīns. Jo viņi teica tā: „Tie vecāki, kuri slikti izturas pret saviem bērniem - kuri dzer, kuri neinteresējas, viņiem neinteresē, kur tie bērni atrodas, viņi nemeklē viņus un nemēģina viņus atrast. Savukārt tie vecāki, kuriem interesē viņu bērni un kuri vēlas par bērniem rūpēties, tie nāk, tie rūpējas, un viņiem faktiski ar laiku arī tiek atjaunotas aprūpes tiesības.” Godātie kolēģi! Mēs bieži vien dzirdam, ka sabiedrībā klīst dažādas baumas... varbūt ne gluži baumas, bet katrā ziņā dažādi nostāsti par to, kā bāriņtiesas strādā, iespējams, nepamatoti izņemot bērnus no ģimenēm un tamlīdzīgi. Es šeit nemēģināšu analizēt, vai tas tā ir vai tas tā nav. Šā gada 29.novembrī es piedalījos Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas organizētā konferencē, un es uzskatāmi redzēju, cik grūts un morāli sarežģīts ir šo bāriņtiesu darbinieku darbs. Un tās baumas, kas klīst sabiedrībā, protams, sāp arī viņiem. Godātie kolēģi, ar šādu grozījumu mēs vēl vairāk pastiprināsim to, ka cilvēki runās par bāriņtiesu patvaļu, pastiprināsim to, ka var rasties aizdomas par šādu rīcību, tādā veidā faktiski iedodot instrumentu, kas dzīvē netiks piemērots, jo bāriņtiesas saka, ka tie vecāki, kuri nerūpējas, tie arī neinteresējas. Tātad šie gadījumi, ko mēs mēģinām risināt, faktiski ir hipotētiski. Ir vēl viena lieta, kas šajā pantā ir pieminēta: ja bērna veselība vai dzīvība ir apdraudēta. Godātie kolēģi, ja tiešām pastāv apdraudējums bērna veselībai vai dzīvībai, tad tas ir ties��bsargājošo iestāžu darbalauks. Ja šis vecāks apdraud bērnu, kurš jau ir izņemts no ģimenes un ievietots iestādē, tad acīmredzot tur ir jāiesaistās policijai, un tad tas būs jau pārkāpums - vismaz administratīvs pārkāpums, ko šis vecāks ar savu apdraudējumu būs izdarījis, bet liegt vecākam tiesības vispār uzzināt, kur atrodas viņa bērns... Godātie kolēģi, tā ir vardarbība gan pret šo vecāku, gan pret šo bērnu morālā izteiksmē. Lūk, viens citāts no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas mājaslapas: „Nav pasaulē lielāku skumju kā redzēt pievilta bērna acis.” Paldies.".
- 2013_12_19-seq455 spokenText "...aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq454 spokenText "Parādnieka kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_12_19-seq453 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pavisam nesen mēs Saeimā spērām soli pareizajā virzienā, pieņemot otrajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likumā, kuri noteic, ka gadījumā, ja ir aizdomas par vardarbību ģimenē, no ģimenes tiek nošķirts varmāka, nevis upuris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam jau ir beidzies, un janvāra sākumā mēs, visticamāk, šo normu apstiprināsim arī trešajā, galīgajā, lasījumā. Un tas, manuprāt, tiešām ir solis pareizajā virzienā. Taču ir sperts arī solis, kas noteikti ir solis pretējā virzienā. Vismaz tā man šķiet, un es pamatošu savu viedokli. Kā jau Lībiņas-Egneres kundze teica, šis priekšlikums, kas ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, paredz, ka tanī gadījumā, kad ir pieņemts bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisks lēmums... ka ir iespējas gan bāriņtiesas priekšsēdētājam, gan bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, gan pat bāriņtiesas loceklim pieņemt lēmumu, ka var ierobežot informācijas sniegšanu pat bērna radiniekiem... tātad ne tikai potenciālajam varmākam, bet arī bērna radiniekiem var ierobežot informācijas sniegšanu attiecībā uz to, kur atrodas bērns, un pat liegt ar viņu komunicēt. Šajā sakarā es vēlos citēt ANO 1989.gada 20.novembra Konvenciju par bērna tiesībām, kurai vēl klāt ir rokasgrāmata, kas saucas „Konvencijas par bērna tiesībām ieviešana praksē”, kur ir pateikts, kādi ir pamatprincipi, kurus vajadzētu ievērot, kad bērnam, kas uz laiku vai pastāvīgi ir šķirts no ģimenes, ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Proti, tā nodrošināma šādā hierarhijā: vispirms - ģimenes radinieki, tad - aizvietojošā ģimene ar audžuvecākiem (vai adopcijas kārtā), un tikai trešām kārtām pieļaujama bērna kopšana iestādē. Diemžēl šis priekšlikums nav vērsts uz to, lai jebkādā veidā veicinātu šajā rokasgrāmatā ietverto principu realizāciju. Jo pirmais, ko vajadzētu darīt šai iestādei, - parūpēties par to, lai bērns nonāk gādīgās rokās ģimenes locekļu vidū, nevis pašā iestādē. Un vēl mazliet par fonu, kas mani īpaši dara bažīgu. Varbūt vienā otrā citā gadījumā es varētu skatīties uz šo priekšlikumu pozitīvi, jo tiešām dzīvē ir tādas situācijas, ka ģimene, kurā uzturas bērns, varbūt nav bijusi pietiekoši uzraudzīta un tajā ir notikuši noziedzīgi nodarījumi. Bet ir arī tādi gadījumi, ka tikai uz aizdomu pamata vai uz viena kaimiņa sūdzību pamata... Konstatējot, ka bērnam ir zilums uz kājas, un varbūt pat neiedziļinoties, kā viņš to ir dabūjis, bērns tiek ar vienpersonisku lēmumu izņemts no ģimenes, un visa tā procedūra, kas notiek pēc tam, lai šī ģimene atgūtu bērnu, ir ļoti sarežģīta. Lēmums par izņemšanu tiek pieņemts vienā īsā mirklī, savukārt atgriezt bērnu ģimenē ir gana sarežģīti! Un tagad par fonu. Savulaik, kad mēs strādājām pie Nacionālā attīstības plāna, bija Nacionālā attīstības plāna sākotnējā redakcija, kurā tika iekļauti vairāki priekšlikumi, kas bija no atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām un kas pēc tam tika nodoti apspriešanai. Un no Labklājības ministrijas bija saņemts kāds rādītājs, kas sākotnēji tika iekļauts pie rīcības virziena „Stabils pamats tautas ataudzei”, pie mērķiem: panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tur tika iekļauts viens tāds rādītājs, kas raisīja bažas toreiz. Tas gan tika izņemts, bet kā signāls tas tomēr ir un paliek. Proti, pie mērķu sasniegšanas rādītājiem 233.punktā „Vardarbības ģimenē izplatība” tika norādīts, ka ar to tiek saprasts „personu skaits, kurām pārskata gadā ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu”. Tur tika izvēlēta tā sauktā bāzes vērtība, ka 2011.gadā tika izņemti 186 šādi bērni, un tika uzskatīts (vismaz varbūt kāda Labklājības ministrijas ierēdņa ieskatā), ka šim rādītājam, kas liecinātu par labu darbu, vajadzētu palielināties - ka 186 izņemtu bērnu vietā 2014.gadā tādiem vajadzētu būt 207 bērniem, 2017.gadā - jau 228 bērniem, 2020.gadā - 249 bērniem. Tas ir solis nepareizā virzienā! Vai nu mēs vēlamies, lai bērni aug ģimeniskā vidē (citi rādītāji liecina par to, ka mēs uz to virzāmies), vai arī uzskatām, ka var pat neinformēt ģimenes radiniekus par vienpersonisku lēmumu, ko var pieņemt pat bāriņtiesas loceklis... uzskatām to par pamatotu. Uzskatu, ka nē. Tāpēc aicinu neatbalstīt...".
- 2013_12_19-seq451 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas paredz, ka, pieņemot vienpersonisku lēmumu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība un dzīvība ir apdraudēta.".
- 2013_12_19-seq449 spokenText "7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq447 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iekļauti abi iepriekš minētie priekšlikumi. Tas paredz, ka bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, vecāku rakstveidā informē par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē; par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu; par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq445 spokenText "5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq443 spokenText "4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq441 spokenText "3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Tas paredz, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par bērna ārstēšanu vai sociālo rehabilitāciju, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt vai nepamatoti vēlas pārtraukt ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq439 spokenText "2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena kunga priekšlikums, kas nosaka, ka bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq437 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi arī trešo saistīto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz otro lasījumu... izskatījusi iesniegtos priekšlikumus. 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2013_12_19-seq436 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 20.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2013_12_19-seq435 spokenText "2014.gada 20.janvāris.".
- 2013_12_19-seq434 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_12_19-seq433 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".