Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_01_22_a-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! „Veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīt latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināt latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.” Šāda sadaļa mums bija iepriekšējās valdības deklarācijā, taču šāda sadaļa un šāds teksts nav iespējams šajā Valdības deklarācijā. Pateicoties iepriekšējās valdības deklarācijai un balstoties uz šo dokumentu, mēs varējām izcīnīt televīzijā raidījumu, kas skan latgaliski, - „Citādi latviskais”. Šāds raidījums, kaut kas latgalisks, Latvijas televīzijā bija iespējams tikai LNT šovos. Un mēs atceramies, ka tikai 10 vai pat 15 gadus atpakaļ Anta Rugāte vadīja raidījumu „Latgale”. Pateicoties šai sadaļai, mums ir iespēja redzēt valdības atbalstu. Mums Latvijas Radio 1.programmā ir raidījums „Kolnasāta”, kas arī ir pastāvīgs raidījums un kuram ir savs ritmiskums, un tas ir ieguvums. Šajā sadaļā... šīs valdības deklarācijā šis teksts nav iespējams. Divus gadus šāds teksts bija iespējams, nevienu tas netraucēja, bet tagad tas nav iespējams. Runājot par šo jautājumu, es Druvietes kundzei jautāju: „Kā tas iespējams, ka šajā Valdības deklarācijā šāda sadaļa nav iespējama?” Uz to nākamā izglītības un zinātnes ministre spēja atbildēt vien tā, ka tagad ir cita valdība un ka mums jau tāpat ir daudz dots. Es nesaprotu, kas ir zem šā jēdziena. Kas mums ir daudz dots un kas ir maz dots - es to tālāk neattīstīšu, bet man ir skumji, ka topošajai izglītības un zinātnes ministrei latgaliešu valodas saglabāšana šķiet esam lielāks drauds latviešu literārajai valodai nekā Latgales pierobežā dominējošā Austrumu informatīvā telpa. Man ir skumji to atzīt. Katrā valstī ir tāda „latgaliešu valoda”, un katra inteliģenta valdība saprot, ka tā ir kultūrvēsturiska vērtība un ka tā ir jāsaglabā. Un es ceru, ka nākamā izglītības un zinātnes ministre to saprot.".
- 2014_01_22_a-seq16 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vispirms gribu pateikt milzu paldies Valda Dombrovska komandai un visam tam, ko tā ir izdarījusi. Ja man būtu cepure, es to jūsu priekšā paceltu. Es esmu ļoti priecīgs, ka mums ir bijusi tik laba valdība ar tik ļoti labiem ministriem un ar tik labu komandas vadītāju. Man ir ļoti žēl, ka kādu iemeslu dēļ Valdim Dombrovskim bija jāuzņemas politiskā atbildība par to, par ko viņam nebija jāuzņemas nekāda politiskā atbildība. Un vēl vairāk! Jāizsaka nožēla par to, ka tie cilvēki, kam būtu jāuzņemas vistiešākā atbildība... no viņiem tā atbildība nav prasīta - ne no Valsts prezidenta, ne no kāda cita puses. Es runāju par Nilu Ušakovu un Andri Ameriku. Es gribu turpināt ar to, ka es neesmu apmierināts ne ar Ministru kabineta veidošanas procesu, ne ar tā rezultātu. Process sākās Valsts prezidenta kabinetā - sākās ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisiju vēl nenoskaidrotos apstākļos un nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Ministru kabineta veidošanas process nav bijis atklāts, Ministru prezidenta amata kandidāte nav devusi novērtējumu par ministru amata kandidātiem un nav pamatojusi, kādēļ dažus uzskatījusi par labiem esam, bet it sevišķi vienu - Danielu Pavļutu - noraidījusi jau no sākta gala bez konkrētiem pamatojumiem vai skaidrojumiem, krasā pretstatā ar to, ka viņu ļoti daudzi cilvēki, ļoti daudzas iestādes novērtē kā vissekmīgāko ekonomikas ministru, kāds mums tagad, neatkarības gados, otrās neatkarības gados, ir bijis, un daži pat uzskata, ka viņš ir visdrosmīgākais ministrs, kāds ir bijis, un varbūt pat labākais ne tikai ekonomikas ministrs, bet labākais ministrs, kāds mums pēc neatkarības atgūšanas ir bijis. Neesmu arī dzirdējis argumentus, kādēļ vēl trīs ministri, kas, manuprāt, arī darījuši ļoti labu darbu un bijuši sekmīgi līdz tam brīdim, kad tika „uzmesti”... Es te runāju par Jāni Bordānu, es runāju par Arti Pabriku, es runāju par Ilzi Viņķeli. Tie ir cilvēki, kas godam ir darījuši to, ko mēs viņiem bijām uzdevuši darīt, bet kāda iemesla dēļ viņi pēkšņi vairs nav piemēroti savam ministra amatam. Un ar šādu rezultātu es neesmu apmierināts. Notiek dīvainības. Pieminēšu tikai dažas. Piedāvā ministriju frakcijai, kura saka, ka tai nav piemērota kandidāta. Vai nebūtu labāk noskaidrot, kurai frakcijai ir kompetenti un atbilstoši kandidāti, un tikai tad izdarīt izvēli? Manuprāt, šāds process un rezultāts neceļ Saeimas prestižu vēlētāju acīs, bet panāk tieši pretējo. Es šādā procesā nevēlos piedalīties un tāpēc arī balsojumā nepiedalīšos. (No zāles: „Ooo!”) Paldies par uzmanību.".
- 2014_01_22_a-seq14 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Topošās valdības deklarācijā ir rakstīts: „Ir jāuzsāk rīcībpolitikas īstenošana, lai realizētu nacionālās attīstības plānā noteiktās prioritātes, kas vērstas uz stratēģisko mērķi.” Proti, uz iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju sasniegšanu. Es pilnībā atbalstu šo nodomu un šo mērķi vēl vairāk tāpēc, ka Latvija ir visbēdīgākajā stāvoklī, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja mēs rēķinām tieši kopprodukta lielumu uz vienu iedzīvotāju. Mēs esam trešie tajā sarakstā, un tikai Bulgārija un Rumānija ir zem mums. Lai sasniegtu Eiropas valstu labklājību vēl šīs paaudzes... Latvijas labklājības līmeni vēl šīs paaudzes laikā, valstī ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Jādubulto! Un šādu izaugsmi nodrošina iekšzemes kopprodukta pieaugums - 7 procenti gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka 7 procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Kā mūsu jaunā valdība taisās nodrošināt šo mērķi, kuru tā ir definējusi savas deklarācijas pašā sākumā? Kādus rīkus, kādus līdzekļus tā ir aprakstījusi savā deklarācijā? Es šeit saredzu divus galvenos. Pirmais ir akcents uz Eiropas Savienības fondu apguvi, kas, kā es saprotu, ir iepriekšējo valdību politikas turpinājums, kā arī Fiskālās disciplīnas likuma normu stingra ievērošana. Es vakar vakarā atgriezos no Briseles, kur piedalījos Eiropas Savienības nacionālo parlamentu deputātu saietā, kas bija veltīts dalībvalstu ekonomikas attīstībai. Neskatoties uz to, ko runāja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vairākums to deputātu, kuri piedalījās un joprojām turpina piedalīties tajā sanāksmē Briselē, uzskata, ka bargas taupības politika jeb, kā mums to politiski korekti nosauca Latvijas elite, pārmērīgas taupības politika ir izgāzusies. Eiropas visu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir tuvs 1 procentam vai pat ir negatīvs salīdzinājumā ar Ameriku vai Japānu, kur attīstības tempi ir nesalīdzināmi augstāki. Un mēs joprojām turpinām piekopt šo politiku arī jaunajā valdībā! Es uzskatu, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ievedīs vēl dziļāk auzās mūsu valsti un mūsu ekonomiku. Es redzu deklarācijā arī tādu frāzi: Nacionālajā attīstības plānā „noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar valsts, pašvaldības, mājsaimniecības un ikviena indivīda līmenī”. Man tā izskatās tā kā psihoterapeita iedvesma vai mācītāja pamācība, nevis kā konkrēts nodoms un rīcības plāns, kas nodrošinās tieši šo izrāvienu. Skaidrs, ka topošā valdība, tāpat kā pati Straujumas kundze, ir līdzšinējo valdību filozofijas gūstekne. Bet es maz... tā varētu apzīmēt jaunos ekonomikas izrāviena virzienus un līdzekļus. Tie deklarācijā nav noteikti. Tāpēc šo deklarāciju atbalstīt un Ministru kabinetam izteikt uzticību, es uzskatu, mēs nevaram. Paldies.".
- 2014_01_22_a-seq13 spokenText "Paldies. Vārds Igoram Pimenovam.".
- 2014_01_22_a-seq12 spokenText "Labdien, Ministru prezident! Labdien, Ministru prezidenta amata kandidāte! Ekselences! Kolēģi! (No zāles: „Paldies valdībai!”) Šodien mēs esam vēsturiska brīža priekšā, un es gribētu tomēr nedaudz paanalizēt šo situāciju un gribētu teikt, ka politiskais process ir novedis mūs līdz tam, ka (No zāles: „Reformu nebija!”) šis brīdis daudz neatšķiras no tā brīža, kad bija 10.Saeima un toreizējā valdība, kuras darbs bija politbiznesa un oligarhu bloķēts. Atšķirība ir tikai tā, ka tajā piedalāmies mēs, Reformu partija, ar 14 deputātu vietām un trim potenciāliem ministriem: Edgaru Rinkēviču, Rihardu Kozlovski un Vjačeslavu Dombrovski. Es gribu pateikt lielu paldies saviem kolēģiem par nesavtīgo un brīžiem pārmērīgo darbu, ko mēs esam līdz šim darījuši, lai noturētu demokrātiju un izskaustu korupcijas shēmas (No zāles: „Savās rokās!”), kas ir mūsu valstī. Būsim modri, jo oligarhi un dažādas ietekmju grupējumu intereses (No zāles: „Ooo!”) aizvien ir ļoti lielā... (Zālē smiekli. SC frakcijas deputātu starpsaucieni. Dep. A.Elksniņš: „Kā jūs tur sadzīvosiet?”) Redziet, man ir diezgan grūts šis brīdis, jo es redzu, ka šīs koruptīvās un korporatīvās ietekmes šeit aizvien ir augstas un tās vēl aizvien diemžēl ir svarīgākas par to, kas ir sabiedriskais labums. Vēl cītīgāk ir jāstrādā, lai apkarotu ēnu ekonomiku un lai vairotu sabiedrības uzticību mums, politiķiem, un arī valsts pārvaldei. Es atbalstīšu šo valdību, lai jaunizveidotās koalīcijas vienošanās tiktu pildīta, lai tā mazinātu nevienlīdzību mūsu sabiedrībā un lai veiktu visus tos darbus, kas deklarācijā ir uzskaitīti. Man šeit ir jāpiemin, ka koalīcijas veidotāji un Valdības deklarācijas rakstītāji publiski apsolīja, ka koncepts... ka valdības rīcības plānā būs iekļauta koncepcijas izstrāde par valsts finansēta NVO fonda izveidi, kas ir būtiska demokrātijas nostiprināšanā un NVO sektora attīstībai šajā valstī. Ir ļoti svarīgi, lai mēs sekmīgi strādātu un ar panākumiem sagatavotos un novadītu Eiropas Savienības prezidentūru 2015.gadā. Ilgtspējīga valsts attīstība ir mūsu kopējās interesēs, tāpēc vēlu, lai Saeima un valdība veiksmīgi sadarbotos nākošajā deviņu mēnešu periodā. Vēlu veiksmi! Paldies jums! (Daži deputāti aplaudē.)".
- 2014_01_22_a-seq10 spokenText "Labdien, kolēģi! Labdien visiem! Vai jūs zināt, kādi ir divi vispopulārākie solījumu veidi? Tie ir solījumi, kuru piepildīšanos tu gaidi, un tie, kurus nevar izpildīt. Nu tad parunāsim par Valdības deklarāciju, par valdības veidošanas procesu! Tas ir beidzies, un jau no tā, ko mēs esam redzējuši, rodas pamatoti jautājumi: pēc kādiem principiem un kā interesēs īsti ir tikusi veidota šī valdība? Valdības veidotāji nemaz nav slēpuši, ka primārais valdības sastādīšanā nav valsts un sabiedrības intereses, bet gan tas, lai partijām būtu iespējams izveidot sev... izvietot sev vajadzīgos cilvēkus sev vajadzīgajos krēslos un lai būtu iespēja tālāk cīnīties jau par nākošajiem krēsliem uz nākošajām vēlēšanām. Un nav svarīgi, cik labs un kompetents ministrs tu esi bijis! Ja partija nevarēs tevi izmantot nākošajām vēlēšanām, tu vari doties mājās ar visu savu profesionālismu un visiem saviem paveiktajiem darbiem. Protams, valdības veidotāji teiks, ka viņiem tas ir labāk redzams un ka viņi ir gatavi uzņemties politisko atbildību par savu izvēli, par to, kā strādās valdība, un tā tālāk. Labi! Bet kāpēc tad jūs tagad tik drebelīgi skrienat apstiprināt šo valdību, kad vēl tinte nav nožuvusi parakstam uz Valdības deklarācijas? Kādēļ nedodat iespēju deputātiem kārtīgi iepazīties ar to, ko esat parakstījuši, izdiskutēt to? Nu, būtu vajadzējis vismaz ļaut noskaidrot, kādi tad darbi īsti ir domāti zem šīm skaistajām deklarācijas frāzēm. Ar šādu rīcību jūs uzskatāmi demonstrējat, līdz kam Latvijā jūs esat degradējuši demokrātijas principus! Parlamentāra demokrātija kā valsts pārvaldes iekārta Latvijā ir tikai uz papīra, un Satversmē noteiktos principus jūs varat atļauties klaji ignorēt. Parlaments ir kļuvis par balsošanas pogu spaidāmo mašīnu, nevis kalpo par instrumentu, ar kuru īstenot valstī demokrātiju un tautas varu. Vai tam nepiekrīt kāds no jums? (No zāles starpsaucieni: „Nē! Piekrītam! Piekrītam!”) Par to ļoti vienkārši pārliecināties. Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa koalīcijas deputātu nemaz nezina, par ko viņi šodien īsti balsos. Un, ja žurnālisti aiz durvīm nepaslinkos un pajautās, kas īsti ir rakstīts Valdības deklarācijā, reti kurš būs spējīgs vispār jēdzīgi atbildēt kaut ko. Savulaik jums bija ambīcijas pretendēt uz tiesiskuma un atklātības koalīcijas statusu. Tagad jūs esat no tā atteikušies. Pamatoti un vismaz godīgi! (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies!”) Atgriežos pie deklarācijas. Tātad - kādi bija divi populārākie solījumu veidi? Tie, kurus mēs gaidām, un tie, kurus nevar izpildīt. Es ļoti gribētu, lai deklarācijā būtu mazāk to otro. Un, lai gan man nav bijusi iespēja strādāt pie Valdības deklarācijas, es varu piekrist, ka daudzas lietas, kas tajā ir ierakstītas, ir tiešām nepieciešamas. Nu, kaut vai tas: „2014.gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas īstenošana (..).” Tā vien gribas iesaukties: „Aleluja! Beidzot!” Es domāju, ka visa sabiedrība jau ir novesta līdz baltkvēlei ar šo valdības nespēju pieņemt, pat sagatavot kvalitatīvus un laicīgus lēmumus; tas rada miljoniem lielus zaudējumus, pamatotu vilšanos un rūgtumu sabiedrībā, vai tas attiektos uz kādu konkrētu lietu, teiksim, „Liepājas metalurgu”, vai uz ko plašāku, teiksim, uz veselu nozari - uz būvniecību vai uz enerģētiku. Es ļoti ceru, ka šai valdībai būs potenciāls īstenot šo apņemšanos. Ja mēs paskatāmies, kas ir... paskatāmies uz Valdības deklarāciju, tad redzam, ka tur ir ļoti tiešas, patīkamas un spēcīgas apņemšanās: 161 punkts - deviņos mēnešos. Braši! Jūs tiešām gatavojaties to izpildīt? Vai jūs tiešām ticat, ka jūs to izpildīsiet? Vai arī tā ir vienkārši tautas mānīšana? Varbūt tā ir sevis mānīšana? Varbūt tomēr būtu bijis prātīgāk, ja katra ministrija, teiksim, būtu paņēmusi divus vai trīs veicamos darbus, ar kuriem tā apņemas tikt galā? Tas būtu ticamāk! Tas nebūtu, protams, tik braši, tomēr ticami. Vienīgais mīnuss šinī gadījumā būtu tāds, ka tos nāktos arī pildīt, jo tad nevarētu lēkāt pa šiem daudzajiem uzdevumiem, daudzajiem solījumiem: „Te, redziet, to mēs neizpildījām, bet mēs sākām pildīt šo!” Jūs apgalvojat... Protams, jūs apgalvosiet, ka šie solījumi ir pārdomāti un ka valdība ir gatava to darīt. Labi, paskatīsimies konkrēti! Atšķiram Valdības deklarāciju, skatāmies. 1.punkts: „Veidot zināšanu ekonomiku.” Es esmu „par”! Es tiešām esmu gatavs kaut vai ar asinīm parakstīties par šo, tāpēc ka... (Zālē smiekli. Starpsaucieni: „Nevajag!”) nav svarīgāka uzdevuma šinī valstī, lai mums tiešām būtu radoši, uzņēmīgi cilvēki, jo tikai tas ir reālais tautas labklājības pamats. Skaisti fiskālie cipari to nenodrošinās! Tikai nianse ir tāda, ka zināšanu ekonomika prasa lielus ieguldījumus. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka budžetā mums nauda tam nav paredzēta. Kā jūs zināt, finansējums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā attiecībā uz zinātni. Tas ir daudzkārt zemāks nekā tādās valstīs, kuras tik tiešām cenšas reāli īstenot šādu zināšanu ekonomiku. Tad ir jautājums: no kurienes radīsies nauda, ja jūs esat nolēmuši budžetu negrozīt? Jā, kāds uzreiz izmanīgi teiks: „Tā būs Eiropas fondu nauda, ko mēs ieliksim iekšā.” Bet, kolēģi, vai jūs vispār esat lietas kursā, kas notiek šinī jomā attiecībā uz zinātni? Vai jūs zināt, ka Eiropas Komisija nākošajam periodam attiecībā uz Eiropas fondiem ir noteikusi nosacījumus... konkrētus ExAnte nosacījumus, kurus neizpildot pie šīs naudas vispār nevarēs tikt? Un kā viens no tiem ir Viedās specializācijas stratēģijas izstrāde, uz ko Eiropa jau vairākkārt ir norādījusi mūsu ierēdņiem, ka nekas nav izdarīts un ka tas neies cauri. Un, ja tas neies cauri, tad reāli naudas nebūs. Ja mēs pašlaik esam šādā situācijā, tad runāt par kaut kādu zināšanu ekonomikas veidošanu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pa šiem deviņiem mēnešiem jūs labākajā gadījumā tikai tiksiet galā ar Briseles ierēdņiem, nemaz nerunājot par to, ka varētu sākt kaut ko vispār veidot. Tas ir labākajā gadījumā! Jo pašlaik, redzot to, kāda līdz šim ir bijusi valdības nostāja, ar to vispār nevajag nodarboties. Pietiks ar kaut kādu informatīvu ziņojumu par visu šo pasākumu, kuru, protams, Eiropas Komisija neakceptēs. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Tāpēc man ir konkrēts priekšlikums. Mums šodien pulksten 12.00 ir Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde. (No zāles dep. A.Latkovska starpsaucieni.) Lūdzu, ņemsim un risināsim to! Valdība jau būs apstiprināta, un jūs varēsiet, kā savā deklarācijā rakstījāt, sākt mērķtiecīgu un efektīvu rīcību šīs politikas īstenošanā. Lūdzu, pēc divām stundām būs reāls pirmais pierādījums, ka jūs to tiešām taisāties darīt! Otrais. Paņemsim nākošo punktu... paņemsim pēc kārtas 2.punktu: „Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu (..) kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.” Es domāju, Latvijas vēstures grāmatās rakstīs par to, cik kvalitatīvi valsts pārvaldes uzdevumi ir tikuši īstenoti šajā periodā. Taču, nerunājot par to, kas jau ir ticis sagrauts un kas nav ticis izdarīts, tomēr ir divas lietas, kur mēs skaidri zinām, ka sabiedrība gaidīs no jums atbildi, gaidīs šo jūsu rīcību, - tā ir Zolitūdes traģēdija un „Liepājas metalurgs”. Diemžēl par „Liepājas metalurgu” jūs tagad runājat, ka pirmais ir nodrošināt... nodrošināt atbalstu tiem darbiniekiem, kuri tiks atlaisti, bet jūs vairs nemaz nerunājat par to, ka „Liepājas metalurgu” varētu glābt. Cik man ir zināms, tad Valsts kases rīcībā ir dokumenti, kas saka... kas parāda, ka „Liepājas metalurgu” var glābt, jo valsts tagad kā kreditors, kad sācies maksātnespējas process, pārņem šo uzņēmumu. Ja sakārto jautājumu par lūžņu piegādi, tad „Liepājas metalurgs” var sākt strādāt. Nu tad, lūdzu, - uz priekšu! Sāciet to darīt! Mērķtiecīgas, efektīvas rīcībpolitikas īstenošanā tas būs viens labs piemērs. Tālāk. (No zāles dep. J.Reirs: „Trešais!”) Es varētu iet... (Starpsauciens no zāles: „Trešais!”) Jā, trešais. Labi, trešais! Trešais. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs. Ļoti labs lozungs! Paņemsim atkal vismaz divas konkrētas lietas. Viena: mikrouzņēmumi. Savediet kārtībā šo jautājumu! Pabeidziet to, ko Saeimas deputāti ir iesākuši, -atgrieziet atpakaļ šo nodokļa likmi - 9 procentu likmi. Otra lieta: sakārtojiet jautājumu ar VID, ja jūs tik tiešām gribat, lai tie cilvēki, kas mēģina iesaistīties un kļūt ekonomiski aktīvi, uzreiz netiktu atgrūsti, atsisti ar šo iniciatīvu! Paskatieties, kādu iniciatīvu mehānismu jūs esat izveidojuši priekš VID! Pašlaik mehānisms, kas motivē VID darbiniekus, ir šāds: jo vairāk viņi iekasēs nodokļus, jo lielākas viņiem būs algas. No vienas puses, it kā pareiza doma, bet - pie kā tā ir novedusi? Pie tā, ka VID darbinieki skatās nevis uz to, kā sistēmiski sakārtot nodokļu administrēšanu tanīs jomās, kur nodokļu administrēšana galīgi nevedas, kur tā nav sakārtota... piemēram, kontrabanda... tā vietā viņi vienkārši skatās, kā paņemt vairāk naudas no tiem, kas tos nodokļus jau maksā. Tā ir ļoti nepareiza iniciatīva! Tā es, protams, varētu iet cauri visai deklarācijai, bet diemžēl man nav tādas iespējas, tāpēc es pāriešu uz sadaļu, ar kuru... ar kuras jomu man ir nācies strādāt ļoti daudz. Un tā ir enerģētika. Ir acīm redzami, ka tam, kurš ir gatavojis šo sadaļu, nav pietiekoši dziļu zināšanu un sistēmiska skatījuma uz šo nozari. Ir vienkārši saliktas skaistas, klišejiskas frāzes, lai pareizi, labi skanētu, bet - cik jēgpilni ir šie solījumi? Paņemsim konkrētus piemērus. 74.punkts runā par to, kādi atbalsta pasākumi tiks veikti, izmantojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas sāks darboties 2014.gada 1.aprīlī. Tātad no šejienes izriet tas, ka fondam ir jābūt jau gatavam... Principā, lai varētu izdarīt to, par ko es runāju, būtu jābūt tā, ka fonds jau ir gatavs un ka tas jau strādā pie metodikas, pie tā, kādā veidā notiks šī kompensēšana, un ka jau tiek veidota klientu datubāze un tiek testēts finansēšanas modelis. Es gan neko par to visu... neesmu dzirdējis, ka Ekonomikas ministrija kaut ko tādu jau darītu. Tagad vairāk gan izskatās, ka nekādu kompensāciju uz to laiku nebūs. Taču ne par to ir stāsts. Stāsts ir par kaut ko citu. Ja mēs palasām 75.punktu, tad redzam, ka tas runā par to, ka valdība apņemas īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tā vien gribas iesaukties: „Ku - kū! Kas ir rakstījis šo deklarāciju?” (Zālē smiekli.) Proti, 74.punktā jūs runājat par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tātad par to, ka elektroenerģijas cenu noteiks tirgus, taču pēkšņi 75.punktā jūs runājat par to, ka paredzēts īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tātad paredzēts noteikt tarifus, turklāt valdība tos noteiks diferencētus. Nu ļoti interesanti! Mēs vēl varētu turpināt. Par enerģētiku te varētu ļoti daudz ko pateikt, bet šajās pāris... šajās dažās minūtēs, kas man bija atvēlētas, es centos palīdzēt ar padomiem, kas varētu noderēt ceļamaizei jaunajai valdībai. Un nobeigumā es vēlos dot vēl vienu padomu - pēdējo padomu. Kad jūs būsiet mazliet jau pastrādājuši un kad būsiet jau atkal saķīvējušies - un jūs būsiet saķīvējušies, to jūs paši ļoti labi zināt! -, un, kad jūs būsiet tā ķīvējušies, ķīvējušies un būsiet atkal viens otram un visiem apnikuši ar saviem ķīviņiem, tad, lai šos ķīviņus varētu izbeigt, jūs nonāksiet pie vienas neizbēgamas atziņas - ka ražīgi strādāt Latvijas labā valdībā bez saska��as nav iespējams. (Zālē smiekli.) Un tas jums ir 162.uzdevums. Jums ir deviņi mēneši, lai to iemācītos. Ja jūs to neiemācīsieties, tad nākošo valdību mēs veidosim bez jums! (SC frakcijas aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar, malacis!”)".
- 2014_01_22_a-seq8 spokenText "(Starpsauciens no zāles.) Paldies, Loskutova kungs! Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Labrīt, Straujumas kundze un topošie ministri! No vienas puses, kā Latvijas pilsonis un cilvēks, kam nav vienaldzīga Latvijas un tās iedzīvotāju nākotne, vēlos novēlēt veiksmi darbā un izteikt cerību, ka topošais Ministru kabinets apzinās tās atbildības līmeni, kura tam šodien, bez šaubām, tiks deleģēta. No otras puses, neskatoties uz to, ka vairāki jaunie ministri man cilvēciski patīk, tomēr kā politiķis es nevaru valdību un valdības veidošanas procesu vērtēt pēc tā, cik labs cilvēks ir viens vai otrs ministrs. Es vērtēju procesu un rezultātu kopumā. Un, vērtējot kopumā, sākot no Ministru prezidenta amata kandidāta meklējumiem un beidzot ar Valdības deklarāciju, kas publiski bija pieejama tikai kopš vakardienas pēcpusdienas, es nevaru uzņemties politisku atbildību un balsot „par” jauno valdību, jo valdības veidošanas process jau no paša sākuma izskatījās ļoti dīvains un nepameta sajūta, ka Valsts prezidents un demisionējušais premjers kaut ko tomēr nepasaka līdz galam. Šajā procesā spilgti iezīmējās un šobrīd liedz uzņemties politisko atbildību, balsojot „par”, tas, ka tā viennozīmīgi nebija cīņa par idejām un par vērtībām, bet gan par amatiem valdībā, spilgti nodemonstrējot mūsu politiskās kultūras zemo līmeni. Papildu jautājumus liek uzdot fakts, ka neviens no partiju līderiem nevēlējās uzņemties jaunās valdības vadīšanu, kas ir ierasta prakse attīstītajās demokrātijās. Par to, ka amati bija prioritāte numur viens, liecina arī Valdības deklarācija, kurai pēc būtības vajadzētu būt esencei no valdību veidojošo partiju programmām, kas savukārt apliecinātu politiskās sistēmas briedumu. Taču ne šoreiz! Par to liecina vairāki Valdības deklarācijas punkti, kas sākas ar vārdiem: „Izvērtēsim iespēju...”, „Izstrādāsim koncepciju...”, „Uzsāksim diskusijas...” un tā tālāk, kas liecina, ka jaunajai valdībai nav pārliecības par turpmākiem darbiem, bet kam Valdības deklarācijā vajadzēja atspoguļoties skaidru uzdevumu formā. Tie vēl tikai tiks vērtēti un par tiem tiks diskutēts. No Valdības deklarācijas 161 punkta tikai daži ir skaidri un nepārprotami. Uzskatu, ka jaunās valdības prioritāšu sarakstā noteikti vajadzēja iekļaut investīciju apjoma palielināšanu ražošanā, jo bez tā nav iespējama Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīga un strauja izaugsme, kas savukārt ir nepieciešama mūsu valstī samilzušo demogrāfisko, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai. Ja 2013.gadā ekspluatācijā nebūtu nodots Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrais energobloks, investīcijas ražošanā Latvijā faktiski līdzinātos deviņdesmito gadu sākuma rādītājiem. Protams, mēs turpinām apgūt Eiropas Savienības kārtējo dāvinājumu - struktūrfondu līdzekļus. Diemžēl šo fondu noteikumi neparedz iespēju risināt visu uzņēmēju vajadzības. Piemēram, ir gandrīz neiespējami iegūt līdzekļus, lai attīstītu jaunas idejas vai lielas ražotnes, efektīvi atjauninātu esošās ražotnes un tamlīdzīgi. Lai nerunātu tukšas runas, mēs ar domubiedriem jau izdiskutējām un izvērtējām vairākas idejas, kas ir tendētas uz investīciju apjoma palielināšanu ražošanā. Priekšlikumi tika sadalīti trīs daļās: pirmā - investīcijām draudzīga nodokļu politika; otrā - investīcijām draudzīga valsts pārvalde; trešā - investīcijām nepieciešamo finanšu pieejamība. To visu jau pagājušajā nedēļā mēs aizsūtījām visām valdību veidojošajām partijām, taču neviena no šīm idejām tā arī netika iekļauta Valdības deklarācijā. (No zāles dep. J.Reirs: „Sliktas idejas!”) Tā vietā mēs redzam kārtējos vārdus „izvērtēsim”, „izdiskutēsim”. Prognozējamas nodokļu politikas vietā, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, mēs saņemam rindkopu, kurā rakstīts, ka līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai netiks veikti būtiski grozījumi nodokļu politikā, kas nozīmē, ka gada beigās uzņēmēji var piedzīvot kārtējos nepatīkamos pārsteigumus. NAP 2020 definēto ekonomisko izrāvienu un jaunu darba vietu radīšanu jaunā valdība vēlas panākt (citēju): „Uz efektīvākas Eiropas Savienības fondu sistēmas ieviešanas un investīciju uzsākšanas rēķina”, kaut gan jau šobrīd ir skaidrs, ka mūsu Nacionālajā attīstības plānā iekļautie pasākumi, kurus mēs vēlējāmies īstenot, piesaistot naudu no Eiropas Savienības fondiem, ir pretrunā ar to, kam pati Eiropas Savienība ir gatava piešķirt finansējumu. Deklarācijā ir rakstīts: „Veiksim konkrētu, uz rezultātu orientētu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas Doing Business un globālās konkurētspējas indeksa reitinga uzlabošanai un sagatavosim turpmāku pamatu darbaspēka nodokļa samazinājumam, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā.” Toties tas neiet kopā ar to, kas un kā ir ierakstīts deklarācijā. Jau šobrīd vairākas auditorkompānijas atzīst, ka gan reitingā Doing Business, gan globālās konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no kaimiņiem - atpaliek arī tāpēc, ka mūsu kaimiņi ir ātrāki un efektīvāki lēmumu pieņemšanā. Savukārt mēs atkal izvērtēsim, izdiskutēsim, izveidosim darba grupas... (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsauciens: „Repše visu zina!”) Straujumas kundze! Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es tiešām nevaru balsot „par”. Vēlos arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis gads būs īpašs ne tikai ar to, ka mūs sagaida Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas, bet arī ar to, ka valdībai nāksies lemt par vairākiem ļoti smagiem jautājumiem, piemēram, sakarā ar airBaltic, sakarā ar „Liepājas metalurgu”, sakarā ar investīciju piesaistīšanas zemo līmeni, kā arī iespējamo inflācijas pieaugumu ārpus prognozētā (par to šobrīd neviens nediskutē un nerunā). Ņemot vērā to, es ceru, ka jūs tikāt izvirzīta kā persona, kura ir pārliecināta pirmām kārtām par saviem spēkiem un zina, ko dara, jo pretējā gadījumā risks kļūt par politiķu manipulāciju upuri ir pārāk liels. Vēlu jums veiksmi, Straujumas kundze!".
- 2014_01_22_a-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien Latvijai ir liela diena - tiek apstiprināta jauna valdība, un Latvija atkal kādu laiku varēs atvilkt elpu, cerot, ka kaut kas reāli uzlabosies. Tiek cerēts un gaidīts, līdz partiju solījumi atkal atduras pret nepārvaramiem šķēršļiem. Citkārt tie ir birokrātiski, citkārt - sponsoru diktēti, un cerības un gaidas atkal sarūk. Godātie klātesošie! Visu cieņu ministriem, kas turpinās savu darbu nozarēs, kurās tie bauda gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības uzticību. Bet neizprotams priekš manis šajā kontekstā paliek tiesiskuma jautājums. Vai zināt, ar ko tiesiskums atšķiras no tieslietām? Tiesiskums ir kritērijs, ar kura palīdzību mums jāraugās uz visiem procesiem absolūti visās ministrijās un to pārraudzības iestādēs, lai attīstītu Latviju un tā beidzot no postsovjet valsts kļūtu par mūsdienīgu Eiropas valsti. Tiesiskums ir izpratne civilizētā sabiedrībā, kā veidot kvalitatīvu demokrātiju. Visbeidzot, tas, kāda tiesiskuma izpratne valda mūsu Latvijā, lielā mērā ietekmē arī to, vai un kā mūsu tuvākie sabiedrotie - Rietumvalstis - mūs ciena un respektē. Mūsu atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gados tieslietu joma, kam ir būtiska nozīme tiesiskas vides Latvijā sakārtošanā, tradicionāli nav uzskatīta par pietiekami nozīmīgu, lai par to nopietni iestātos. Arī sabiedrībā ticis vairots stereotips par pelēcīgu un ne pārāk nozīmīgu ministriju ar tikpat pelēcīgiem ministriem. Godātie kolēģi! Tieši iepriekšējā valdība - Valda Dombrovska valdība - un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, mūsuprāt, bija tie, kuri beidzot iedzīvināja jaunu tradīciju un vismaz vienā - Tieslietu ministrijā - ļāva notikt kvalitatīvām reformām, kuras jau tuvākajos gados ļautu mūsu valstij mainīties. Jā, daudz kas Latvijas valdībā un vadībā nav bijis tā, kā vajag. Latvijas ekonomiskā vadība bieži vien gājusi pa kursu, kurš daudziem mūsu pilsoņiem ir bijis un joprojām paliek neizprotams. Šo kursu varētu raksturot tā: paši sev neticam, ka spējam, uzskatīdami, ka valsts ir vārga, neefektīva un nespēj sekmīgi pārvaldīt savus uzņēmumus, paļaudamies uz to, ka gandrīz visās nozarēs brīvais tirgus būs tas, kas sekmīgāk visu sakārtos, un ignorēdami to, ka mums blakus, Skandināvijā, notiek daudz brīvāka modelēšana ar šiem jautājumiem un ka tur cilvēkiem netiek iestāstīts, ka valsts ir slikta savu uzņēmumu pārvaldniece un ka viss būtu jānodod privātās rokās. Mēs esam maza valsts, un arī šajos jautājumos mums jābūt godīgiem pašiem pret sevi. Kur varam, palīdzam uzņēmējiem, maksimāli veicinot vietējā kapitāla izaugsmi. Kur vajag un kur redzam reālus ieņēmumus valsts budžetā, nekautrēsimies dot jaunu sparu valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuros privātais sadarbojas ar valsti. Taču tas viss kļūst neiespējams, ja valdības tiek veidotas pēc principa „slaucamākās un mazāk slaucamās ministrijas” un ja notiek nepārtraukta piekāpšanās partiju sponsoriem, kas raksturojami ar vārdu „piezīdekļi”. Tie ir tie, kas piezīžas valsts pasūtījumiem un prestižos sabiedrības krējuma pasākumos sauc sevi par biznesmeņiem. Patiesībā tiem nav nedz radošuma, nedz sajēgas par to, ko nozīmē paša attīstīts biznesa uzņēmums. Tiem ir tikai sajēga par to, kā izmantot mūsu valsts vājo spēju pašaizsargāties. Mums nevar notikt ekonomiskā attīstība un līdz ar to arī nevar atjaunoties cilvēku uzticība savai valstij, saviem politiķiem, ja mēs neļaujam reformēt vienu no vissteidzamāk reformējamām sistēmām valstī - tieslietu sistēmu. Mani māc pamatotas šaubas, vai Nacionālā apvienība turpinās Bordāna uzsākto kursu un stingro stāju; es baidos, ka viņi mainīs tās tradīcijas, kuras paši šajā ministrijā iedibinājuši. Godātie kolēģi! Es baidos, ka šoreiz valdības veidošanas likmes ir bijušas pārāk augstas Latvijai: būsim atkāpušies vairākus soļus atpakaļ virzienā, no kura mēs kopā rautin rāvāmies ārā. Postsovjetiskā domāšana, blatu sistēma... kampt to, kas nav piesiets... Izdzīvo tie, kas ir sistēmai vispaklausīgākie, kā tiesneši, tā prokurori, tā arī „pareizie” maksātnespējas administratori... un, protams, čomi - cietuma priekšnieki... Mēs vieglu roku upurējam to, ko tik daudzi cerēja, ka spēsim noturēt. Sabiedrībā ir sākusies attieksmes maiņa pret tieslietu sistēmu. Pirmkārt, sabiedrība vispār bija sākusi par to runāt - atšķirībā no šīs valdības veidotājiem, kuri par tieslietām vispār nerunāja un tieslietu jomu neminēja kā svarīgu un kuri runāja tikai par formālu ministra nomaiņu. Otrkārt, sabiedrība sāka atzinīgi vērtēt tiesu darbību. Formālu iemeslu dēļ novācot ministru, kurš to panāca, sabiedrībā tikai vēl vairāk radīsies neuzticība politikai, cerību zudums, pārliecība, ka labi darbi tikai kaitē karjerai un dzīvei. Novēlu šai valdībai īstenot kaut ko Latvijas izaugsmei noderīgu un ticu, ka atsevišķās ministrijās tas arī izdosies. Bet Tieslietu ministrijai un Nacionālajai apvienībai novēlu: lai pa šiem atlikušajiem mēnešiem līdz Saeimas vēlēšanām neizdodas izjaukt neko no tā labā, ko izdarījis Bordāns! Tāpat novēlu, lai pēc vēlēšanām Tieslietu ministrija nonāktu atkal kāda valstiski domājoša politiķa virsvadībā. Mēs, biedrības „Demokrātiskie patrioti” biedri, šodien nebalsosim „par” jauno valdību, bet nebalsosim arī „pret” - aiz cieņas pret Straujumas kundzi un atsevišķiem nozaru ministriem, kuru darba spējas un motivāciju augsti vērtējam. Paldies. (Dep. D.Kazākas aplausi.)".
- 2014_01_22_a-seq4 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Straujumas kundze! Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centra” vārdā es nepieskaršos politisko partiju programmām, koalīcijas veidošanas procesam, intrigām un meliem, Ministru kabineta sastāvam, demisionējušā Ministru kabineta padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Nozīme ir vien tagadnei un mums visiem daudzsološai nākotnei, kas izriet no deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību. VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība - šāda bija koalīcija arī iepriekšējā Saeimā. Šāds tandēms nodrošināja balsošanu par šīm partijām vēlamiem lēmumiem kā Saeimā, tā arī Ministru kabinetā. Intereses pēc aprēķināju balsojumu skaitu pagājušajā parlamentā: to ir sanācis mazliet vairāk par pusotru tūkstoti. Tad nāca „godīgums un tiesiskums”. Tie bija tie iemesli, kuru dēļ toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja parlamenta atlaišanu. 2011.gadā diskutējām par to, kā mainījusies un mainīsies Latvijas politika, par godīgu un tiesisku valsti. Valsts prezidenta Zatlera rīkojums par Saeimas atlaišanu, VIENOTĪBAS pielīdēju cīņa pret oligarhiem. Morālā izvēle toreiz bija ļoti skaidra: melns bija melns, un balts bija balts. Oligarhu atbalstītāju rindas pēkšņi bija kļuvušas tukšas. Šīs Saeimas ievēlēšanu noteica cīņa - pieteiktā cīņa pret oligarhiem. Šāds bija arī Dombrovska iepriekšējās valdības veidošanas pamats. Īpatnēji, bet cīņa pret oligarhiem nav nekāds jaunums. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar oligarhiem cīnās jau kopš 2006.gada un vienā no saviem paziņojumiem ir norādījusi: „Tiesiskais nihilisms un politiskā korupcija kā astoņkājis ir apņēmusi šo valsti un žņaudz.” Ieklausoties šajās dzejas rindās toreiz, cilvēki tam ticēja, ieklausoties šodien - smejas. VIENOTĪBĀ ietilpstošā „Sabiedrība citai politikai” ar tādiem korupcijas apkarotājiem kā Loskutovs un Štokenbergs pauda visai emocionālu viedokli: „Velns ar ārā! Kam tad šī valsts īsti pieder?! Valsts liktenis tiek lemts džipos, mežos, zoodārzos. Saeimas deputātu vairākums ir kļuvuši par klauniem un vadāmām lellēm, kas vairs nevada valsti, bet tikai nodrošina balsošanas mašīnas darbu šaura loka „pelēko kardinālu” interesēs.” Un šodien - ko mēs redzam? Kas tad patiesībā ir mainījies? Protams, mēs varam runāt par to, ka Valdis Zatlers pēc četriem Valsts prezidenta krēslā pavadītiem gadiem pēkšņi ir sapratis to, par ko vēl pirms četriem gadiem viņam zoodārzā nebija ne jausmas. Taču vainīgais toreiz tika definēts pietiekami skaidri: gan no Zatlera Reformu partijas, gan no VIENOTĪBAS puses tika pieteikta cīņa pret Zaļo un Zemnieku savienību. Nacionālā apvienība, kā jau ierasts, lišķīgi pieslējās tiem, kuri solīja viņiem iespēju parotaļāties ar varu. 2011.gadā mēs saņēmām to, ko bijām laikam arī pelnījuši: „tiesiskuma koalīciju” - koalīciju, kura ir izsaimniekojusi „Latvijas Krājbanku”, „Liepājas metalurgu”, airBaltic, algojot pašiem ar sevi saistīto Prudentia. Tā ir divkosības paraugstunda - pašiem pastrādāt noziegumus un vēlāk uzņemties to izmeklēšanu! Straujumas kundzes valdības veidošanas pamatā ir tieši Dombrovska kunga demisija saistībā ar bardaku būvniecības nozarē - nozarē, kuras pārraudzību no valsts puses pati VIENOTĪBA iepriekš tika iznīcinājusi. Šodien jaunajai valdībai mēs redzam pievienojamies Zaļo un Zemnieku savienību. Viennozīmīgi piekrītu gan Āboltiņai, gan Čepānei, gan Raivim Dzintaram un arī „svētajam” Valdim Zatleram, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir mainījusies. Divus gadus pavadot kopā ar viņiem opozīcijā, mēs varam droši teikt: „Zaļo un Zemnieku savienība, mums jūsu pietrūks!” Un patiesībā tā ir ne jau jūsu vaina, ka jūs tagad atrodaties koalīcijā. Vienkārši VIENOTĪBA, Reformu partija un Nacionālā apvienība vēlas mums visiem teikt: „15 gadus ilgā cīņa pret oligarhiem ir vinnēta! Savu sodu Zaļo un Zemnieku savienība ir izcietusi. (Zālē smiekli. Dep. I.Grigule: „Nosacīti!”) Nu mums ir spēcīga tieslietu sistēma, valstī nav korupcijas, korupcijas apkarotāji cīnās viens ar otru, un valstī vairs arī nav ko dalīt.” Nepārprotami, šī valdība būs nākamās turpinājums, un ir skaidrs, ka par iedzīvotājiem atkal netiks domāts. Šī gada budžets arī netiks grozīts, bet, plānojot nākamā gada budžetu, kā pirmo prioritāti atkal ieraudzīsim tankus. Tanki vispār ir zīmīgs simbols šai koalīcijai. Arī izdaudzināto ekonomikas stabilizāciju izjutīs vien Prudentia īpašnieki, nevis ierindas iedzīvotāji, kuriem arī šogad par apkuri būs jāmaksā lieli rēķini, jo koalīcija negrib, piemēram, samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei. Cilvēki atkal nevarēs saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi, bet veselības ministre televīzijā vien atzīs: „Jā, tas tā ir, un tur neko vairs nevar darīt.” Bet ir arī pozitīvā nots - šīs koalīcijas pastāvēšanas ilgums. Tautai tā būs jāpiedzīvo vien astoņus mēnešus, pēc kuriem situāciju mēs visi varēsim arī labot. Paldies. (SC frakcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_01_22_a-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Šodien Saeimas vērtēšanai piedāvāju jaunu Ministru kabinetu. Manis izveidotās valdības sastāvs nav skatāms šķirti no tās veicamajiem darbiem. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā valdība ir turpinājums sekmīgam, nosvērtam un tālredzīgam darbam, kas ilgtermiņā stiprinājis Latvijas valsti, darbam, kuru, piedaloties tūkstošiem godprātīgu un pašaizliedzīgu cilvēku, vadīja, manuprāt, izcilākais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vēlos paust sirsnīgu pateicību par ieguldījumu Valdim Dombrovskim un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas kopā spēja pārvarēt nedienas tautsaimniecībā un ielikt stabilu pamatu ekonomiskai izaugsmei. Latvijas Republika pilnvērtīgi ir iekļāvusies Eiropas Savienības attīstīto valstu saimē, neatgriezeniski nodrošinot brīvas, demokrātiskas un uz tautas labklājību vērstas Latvijas neatkarību. Pirms gandrīz pieciem gadiem retais ticēja, ka tik drīz Latviju atzīs par starptautiski uzticamu un ilgtspējīgu valsti. Nav noticis brīnums! Ir veikts rūpīgs, bieži nepateicīgs, dažkārt nesaprasts, taču cītīgs un neatlaidīgs ikdienas darbs. Mums ir zināmi apstākļi, kāpēc veidojam jaunu valdību. Domāju, ka ikvienam ir skaidri jāapzinās, ka traģēdija, kura pērn piemeklēja Latvijas tautu, varēja notikt tāpēc, ka daudzi bija piemirsuši ētikas principus. Mums pietrūka rūpības rīcībā, atbildības pret citiem cilvēkiem un nopietnas attieksmes pret kārtību, kā arī patiesas cieņas pret likumu. Nelaime mums ikvienam lika saprast, ka tiesiskums nav tukši vārdi. Tiesiskums nav tikai cīņa ar kādiem atsevišķiem ļaundariem, bet gan ikviena cilvēka rīcība, patiesi cienot likumu, saprotot, ka likumi ir visas sabiedrības kopīga vienošanās. Ministru kabinetam, kuram šodien lūdzu Saeimas deputātu uzticību, ir atvēlēts samērā īss laiks līdz brīdim, kad tauta vēlēšanās paudīs savu vērtējumu mūsu darbam. Tāpēc mana valdība būs pēctecības valdība, sadarbības valdība, kura sekos zināšanu ekonomikas, ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem. Izveidotās valdības prioritātes ir šādas: ikvienam cilvēkam ir jādod iespēja rīkoties, lai vairotu savu izaugsmi un labklājību tepat Latvijā. Valdības uzdevums būs motivēt ikvienu, kurš to spēj, iespējami vairāk iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, nodrošinot viņam cienīgu darbu, atbilstošu atlīdzību, sociālo aizsardzību, mazinot ienākumu nevienlīdzību. Mūsu uzdevums būs strādāt, lai nodrošinātu Latvijas tautas ataudzi, sniedzot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā, jūtot šeit drošību un pilnvērtīgas, garīgas un materiāli turīgas dzīves perspektīvas. Esmu pārliecināta, ka valoda, kultūra, izglītība un Latvijas vide ir tas, kas veido Latvijas nacionālo savdabību, kas rada mums piederības un drošības sajūtu. Tāpēc gadā, kad Rīga, kas devusi daudzus pasaulē izcilus sasniegumus kultūrā, filozofijā un zinātnē, ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kultūras un izglītības jomas ir būtiski svarīgas valdības darbā. Katras Latvijas valdības uzdevums ir neatlaidīgi veidot zināšanu ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kura pieaug, pateicoties ieguldījumiem zinātnē, izglītībā un inovācijās, kā arī uzturēt spēcīgu, laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošināt latviešu nācijas valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. Caurskatāmība, atklātums un paredzamība jāievēro apjomīgo Eiropas Savienības struktūrfondu naudas līdzekļu sadalē. Topošā valdība ir apņēmusies nodrošināt Nacionālā attīstības plāna un stratēģiskā plāna „Latvija 2030” prioritāšu ieviešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, iedarbīgākas fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darba vietu radīšanu. Šī gada uzdevums ir pabeigt gatavošanos Latvijas 2015.gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanā. Valdības pienākums ir turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un tātad arī pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu. Nacionālajā attīstības plānā noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar ik cilvēka, ik uzņēmuma, ik novada, ik pilsētas līmenī un kopīgi nacionālajā līmenī. Katram jāspēj nonākt pie atziņas, kādas papildu prasmes, zināšanas un iemaņas apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma ražīgumu, kā tieši izglītosim bērnus pilnvērtīgai kulturālai un atbildīgai dzīvei sabiedrībā, kā mainīsim ieradumus, lai uzturētu veselīgu dzīvesveidu, efektīvāk un saudzīgāk izmantotu Latvijas dabu, tās resursus, un cik godprātīgi, savstarpēji izpalīdzīgi, uz kopīgiem panākumiem vērsti veidosim attiecības ar līdzcilvēkiem. Neatņemams valdības uzdevums būs stiprināt Latvijas novadus, nodrošināt pilnvērtīgu un līdzsvarotu reģionālo attīstību. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tagad pievērsīšos konkrētiem topošā Ministru kabineta darbiem, kas ir ietverti mūsu sagatavotajā deklarācijā. Atbildība pret līdzcilvēkiem un sociālā solidaritāte nav iespējama bez neatlaidīgiem centieniem īstenot cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem. Tādēļ valdība līdz šī gada 1.martam sagatavos un iesniegs Saeimai likuma grozījumus, kas paredz pensiju vai to daļas indeksāciju 2014.gada 1.oktobrī un turpmāk. Lai turpinātu nevienlīdzības mazināšanu, mēs izstrādāsim koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtēsim iespējamos finansējuma modeļus, kā arī noslēgsim vienošanās memorandu ar pašvaldībām par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Zināšanu ekonomika nav iespējama bez zinīga, prasmīga un garīgi vispusīga cilvēka, tāpēc mēs pievērsīsim uzmanību izglītības sistēmas pēctecīgai, līdzsvarotai un pārdomātai uzlabošanai, pirmām kārtām aktualizējot izglītības saturu. Tas ir ilgtermiņa darbs, taču arī laikā, kas atvēlēts līdz Saeimas vēlēšanām, mums ir konkrēti uzdevumi. Lauku skola ir vēsturiska, garīga un ekonomiska vērtība - Latvijas novadu kultūras un sabiedriskās dzīves pamats. Mēs veidosim tādu skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu saglabāšanai. Neatliekams uzdevums ir arī taisnīga un stimulējoša pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde. Mēs sagatavosim priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas pilnveidei, kas veicinātu intelektuālo izcilību un valsts izaugsmi. Kultūras nozarē mūsu prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana ar jaunām, laikmetīgām vērtībām. Mēs veicināsim radošā potenciāla un inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru sadarbību. Aktīva ekonomiskā darbība nav iedomājama bez fiziski vesela un darbīga cilvēka. Mēs sagatavosim normatīvos aktus Veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību. Iepriekšējās valdības - Valda Dombrovska valdības - atstātais pozitīvais mantojums ir makroekonomiskā stabilitāte, atzinība starptautiskajos finanšu tirgos un stingra fiskālā disciplīna. Veiksim visus 2015.-2017.gada vidēja termiņa budžeta ietvara un 2015.gada valsts budžeta projektu sagatavošanas darbus, lai nākamajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām būtu iespēja īsā laikā pabeigt darbu pie šiem projektiem. 2014.gadā valsts budžeta deficītu saglabāsim zem 0,9 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet turpmākajos gados pieturēsimies pie vidēja termiņa budžeta ietvara... budžeta ietvarā noteiktajiem deficīta mērķiem. 2014.gadā nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti, līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai neveiksim būtiskus grozījumus nodokļu politikā, tostarp nemainīsim galveno nodokļu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa - likmes, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes. Manis vadītā valdība neatlaidīgi vērsīsies pret likumpārkāpumiem nodokļu jomā - pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, ar PVN saistītas krāpšanas, aplokšņu algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma principu attiecībā uz sodiem, pilnveidosim publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus, ierobežosim ārzonu iespējas piedalīties valsts iepirkumos. Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka ekonomikas izrāviens ir iespējams tikai tautsaimniecībā ar augstu pievienoto vērtību, kur valsts ciena un atbalsta darba ražīgumu un intelektuālo ieguldījumu. Dialogā ar uzņēmējiem, kā arī strādājošajiem turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, gatavojot ekonomikas transformāciju par labu uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un spēju radīt labāk atalgotas darba vietas. Valdība strādās, lai novērstu pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevumu sniedzēju darbību Latvijā, tostarp paredzot stingrākas prasības maksātspējas vērtēšanai, ierobežojot aizņemšanās kopējās izmaksas un parādsaistību apjoma pieaugumu. Veiksim izmaiņas būvniecības regulējumā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības uzņemšanos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām. Turpināsim pilnveidot lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, veicinot lauksaimniecības zemes pieejamību ražojošiem lauksaimniekiem. Mēs sagatavosim priekšnoteikumus, lai sekmētu neizmantotās lauksaimniecības zemes atgriešanu lauksaimniecībā, tādējādi radot pievienoto vērtību nacionālajam zemes resursam. Eiropas Savienības fondu nākamajā plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību. Šobrīd nepakavēšos pie katra Valdības deklarācijā ietvertā uzdevuma. Šis dokuments ir pieejams Saeimai un Latvijas sabiedrībai. Mūsu valdības rīcības plāns ietver konkrētus darbus dažādās tautsaimniecības nozarēs, valsts drošības jomā, ārlietās un pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanā. Varu apsolīt, ka valdība savā darbā nodrošinās regulāras konsultācijas un pilnvērtīgu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldībām. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Aicinu jūs paust uzticību izveidotajam Ministru kabinetam un plānotajiem uzdevumiem. Izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties gribošs. Valdības sastāvā ir tikai divi ministri, kuriem nav iepriekšējas valdības darba pieredzes. Balsojot par šo valdības sastāvu, jūs balsojat par līdzsvarotu darbu stabilai ekonomikas attīstībai, par ilgtspējīgu, izglītotu un nacionālu valsti un par centieniem sniegt vairāk taisnīgu iespēju katram cilvēkam. Gribu pateikt paldies visām koalīcijā iesaistītajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem par konstruktīvu darbu jaunās valdības veidošanā. Gribu arī aicināt politiskās partijas turpmākās valdības darbības laikā, kad priekšā ir divas vēlēšanas, nezaudēt pragmatismu un paturēt prātā, kāpēc demisionēja iepriekšējā valdība, kā arī atcerēties, ka mūs vērtēs pēc izdarītajiem darbiem, nevis tukšiem solījumiem. Mūs gaida daudz nopietnu darbu - darbu, kuru veikšanai no svara būs savstarpēja cieņa, nosvērtība, pašaizliedzība un patiesa sadarbība. Strādāsim visi kopā un godam strādāsim Latvijas uzplaukumam un tautas labklājībai! Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_01_22_a-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 22.janvāra ārkārtas sēdi. Šodien mums darba kārtībā ir viens jautājums - lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Vārds Ministru prezidenta amata kandidātei Laimdotai Straujumai.".
- 2014_01_16-seq297 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 16.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_01_16-seq296 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Jānis Dūklavs... nav, Daina Kazāka... nav, Igors Pimenovs... nav, Edvards Smiltēns... nav, Inga Vanaga... nav.".
- 2014_01_16-seq294 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēc 15 minūtēm Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pēdējā sēde. Paldies.".
- 2014_01_16-seq293 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.".
- 2013_09_05-seq81 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.".
- 2013_06_06-seq152 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.".
- 2014_01_16-seq292 spokenText "Cienījamie kolēģi, kuri strādā Sporta apakškomisijā! Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās. Paldies. Uzreiz!".
- 2014_01_16-seq291 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.janvāris, izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lienes Liepiņas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs reģistrējamies, uzklausīsim vairākus paziņojumus. Pirmais paziņojums. Es jūs visus vēlos informēt, ka Latvijas Radio ir informējis Saeimu par to, ka Latvijas Radio 5, kurā katru ceturtdienu tika translētas Saeimas sēdes, plāno pārtraukt šo sēžu translēšanu (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies Dievam!”), sākot ar šā gada 10.februāri. Tieši tāpat ar 10.februāri tiek plānots pārtraukt Saeimas sēžu translāciju Latvijas Radio 3 - Klasika ārpus Rīgas. (No zāles starpsaucieni: „Atbalstām!”) Esmu jums šo vēstuli jau novizējusi, lai dzirdētu par to visu frakciju viedokļus. Lūdzu, apspriediet to frakcijās, dodiet savu vērtējumu, lai mēs varētu sagatavot atbildi Latvijas Radio, kā mēs redzam šo situāciju par sabiedrības iespējām tikt informētai par to, kas notiek Saeimas sēdēs. Un vēl mums ir četri deputātu jautājumi. Tātad ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Zariņa, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par lobēšanas tiesisko regulējumu”. Uz šo jautājumu ir saņemta atbilde, bet atbilžu sniedzējs nevar ierasties. Tātad atbilde tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu. Tāpat ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Zariņa, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu”, kas pāradresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Taču, tā kā par šo nav saņemta rakstveida atbilde, tad arī šīs atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Tāpat ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Zariņa, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarības stiprināšanas tiesisko regulējumu”. Ministru prezidents atrodas komandējumā Somijā, tāpēc nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tātad jautājums tiek pārcelts. Tāpat ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Zariņa, Agešina un Rubika jautājums vides un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājam Danielam Pavļutam „Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”. Arī tas tiek pārcelts uz nākamo nedēļu. Tāpat ir saņemts jauns deputātu Kabanova, Agešina, Zariņa, Rubika un Orlova jautājums kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par akciju sabiedrības „Rīgas Kinostudija” valsts kapitāla daļu pārdošanu”. Jautājums tiks nodots ministrei. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.".
- 2014_01_16-seq290 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.janvāris, izskatīšana - 30.janvārī.".
- 2014_01_16-seq289 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_01_16-seq288 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pagājušās sesijas beigās mēs apstiprinājām likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Šis likumprojekts sastāvēja gan no starptautiskā līguma elementiem, gan no likuma elementiem, kas nosaka procedūru, kādā Latvijai būtu jāpieņem lēmumi, ņemot dalību Eiropas Stabilitātes mehānismā. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma Finanšu ministrija izstrādāja likumprojektu, kuru mēs tagad izskatām, - „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu nodod pirmajam lasījumam. Kāpēc tas ir nepieciešams? Juridiskais birojs, analizējot iepriekš pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā, uzskatīja, ka ir nepieciešams atdalīt tās normas, kas ietver likumu... likuma normas. Tātad visa procedūra, kā tiek pieņemti lēmumi Latvijā, lēmumu sadalīšana, kompetenču sadalīšana, ir nepieciešama atsevišķā likumā, un šis likums tad arī to nosaka. Līdz ar to mums ir nepieciešams apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, piešķirt šim likumprojektam steidzamību un izskatīt gan iepriekš apstiprināto likumprojektu, gan šo likumprojektu Saeimas 30.janvāra sēdē. Komisija jau ir sagatavojusi... likumprojektā „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” ir izskatījusi un izslēgusi visas tās normas, kas ir iekļautas šajā likumprojektā. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojekta steidzamību un likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.".
- 2014_01_16-seq287 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.janvāris, izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2014_01_16-seq286 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.janvāris, un izskatīšana - Saeimas 30.janvāra sēdē.".
- 2014_01_16-seq285 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_01_16-seq283 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2014_01_16-seq282 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” un aicina vispirms noteikt tam steidzamību.".
- 2014_01_16-seq281 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.janvāris. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informētu jūs, ka ir saņemti vēl četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad deputāti Zaķis, Latkovskis, Lejiņš, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 16.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Zaķis, Latkovskis, Lejiņš, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 16.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat deputāti Zaķis, Latkovskis, Lejiņš, Rībena un citi lūdz izdarīt izmaiņas 16.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un deputāti Zaķis, Latkovskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 16.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
- 2014_01_16-seq280 spokenText "2014.gada 30.janvāris.".
- 2014_01_16-seq279 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq278 spokenText "Kolēģi, visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_05_16-seq376 spokenText "Kolēģi, visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_01_16-seq276 spokenText "47. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums par informatīvo atsauci uz ES direktīvām. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq274 spokenText "46. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq264 spokenText "41. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq262 spokenText "40. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq258 spokenText "38 - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq256 spokenText "37. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq254 spokenText "36. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq252 spokenText "35. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq250 spokenText "34. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq246 spokenText "32. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq244 spokenText "31. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums par līguma slēgšanas formulējuma maiņu. Jā, ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq242 spokenText "30. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq240 spokenText "29. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq238 spokenText "28. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq234 spokenText "26. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq231 spokenText "(Noklaudzina ar āmurīti. No SC frakcijas: „Nāciet iekšā!”) Paldies.".
- 2014_01_16-seq230 spokenText "25. ...".
- 2014_01_16-seq228 spokenText "24. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq226 spokenText "23. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq224 spokenText "22. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq222 spokenText "21. - atbildīgās komisijas priekšlikums par atteikumu un citām līguma izbeigšanas tiesībām. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq220 spokenText "20. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq218 spokenText "19. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq216 spokenText "18. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq214 spokenText "17. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq212 spokenText "16. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq210 spokenText "15. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq208 spokenText "14. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq206 spokenText "13. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq202 spokenText "11. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq200 spokenText "10. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq198 spokenText "9. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq194 spokenText "7. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq192 spokenText "6. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_09-seq159 spokenText "6. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq188 spokenText "4. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq186 spokenText "3. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq184 spokenText "2. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
- 2014_01_16-seq182 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Esam saņēmuši 47 priekšlikumus. Komisija atbalstījusi vai daļēji atbalstījusi visus. Atgādināšu, ka likumprojekta sākotnējais mērķis ir efektīva patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzība un uzraudzības sistēmas izveide, optimizējot un uzlabojot uzraudzības iestāžu darbu saistībā ar komercprakses atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu. 1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kunga priekšlikums par komercprakses īstenotāju. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq181 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_01_16-seq180 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 30.janvāris.".
- 2014_01_16-seq179 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq178 spokenText "Tātad visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_01_16-seq176 spokenText "5. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq175 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 27. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq174 spokenText "4. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq172 spokenText "3. ... (Pauze. No zāles dep. V.Agešins: „21.lapaspuse!”) 3. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq170 spokenText "2. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq168 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Esam saņēmuši piecus priekšlikumus un visus daļēji vai pilnībā atbalstījuši. 1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq167 spokenText "Tātad arī šī likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 21.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_01_16-seq166 spokenText "21.janvāris.".
- 2014_01_16-seq165 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq164 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2014_01_16-seq163 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.".
- 2014_01_16-seq161 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.janvāris. Paldies.".
- 2014_01_16-seq160 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris.".
- 2014_01_16-seq159 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq158 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3106. Šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības attīstības sadarbības politiku, kuras ietvaros arī Latvijai ir jāveic iemaksas Eiropas Attīstības fondā, par kuru apjomu Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās daudzgadu budžeta finanšu shēmu ietvaros. ES ietvaros ir panākta vienošanās, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem izveido kārtējo Eiropas Attīstības fondu. Šis iekšējais nolīgums paredz izveidot 11. Eiropas Attīstības fondu, kurš darbosies līdz 2020.gadam un turpinās finanšu līdzekļu piešķiršanu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja to.".
- 2014_01_16-seq157 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2014.gada līdz 2020.gadam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_01_16-seq155 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.janvāris. Paldies.".
- 2014_01_16-seq154 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.janvāris.".
- 2014_01_16-seq146 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.janvāris.".
- 2014_01_16-seq153 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq150 spokenText "2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos.".
- 2014_01_16-seq148 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums par to, kā reliģiskās organizācijas vai to iestādes reģistrē apliecības. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_01_16-seq147 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2014_01_16-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_16-seq142 spokenText "Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Ir saņemts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.".