Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_02_06-seq26 spokenText "...Liepiņa kungs, 1.priekšlikums ir par pievienošanu Latgales...".
- 2014_02_06-seq25 spokenText "Vai tas ir demokrātiski?...".
- 2014_02_06-seq24 spokenText "Liepiņa kungs...".
- 2014_02_06-seq23 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liekas, ka deputāts Viļums ir pateicis to varbūt ļoti smago vārdu, ko es lietošu, - ir norādījis uz to absurdu, ka cilvēkiem, kas ir deklarējušies kādā vēlēšanu apgabalā, kas nav Rīgā... ja viņi atrodas ārzemēs, ārvalstīs, viņiem vienīgā iespēja ir balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Es domāju, ka tā ir tāda ļoti principiāla un būtiska demokrātisko tiesību ierobežošana. Risinājums, man liekas, nav tāds, kā deputāts Viļums ir minējis. Jo - ko mēs faktiski darītu? Mēs vienu tādu nevienlīdzību - es pat teikšu, absurdu! - nomainītu ar otru. Un tas nozīmē, ka mums faktiski ir diezgan grūti balsot par šo lietu. Atbalstot priekšlikumu, mēs atbalstīsim vienu... viena absurda nomainīšanu ar otru; es ļoti atvainojos deputātam Viļumam, bet tā tas, man liekas, ir. Noraidot mēs atbalstīsim to absurdu, kas patlaban pastāv Saeimas vēlēšanu likumā. Es domāju... Man daži deputāti nupat aizrādīja: „Mēs ceram, ka tu nerunāsi par vēlētāju reģistru!” Es domāju, vēlētāju reģistrs ir tas, ar ko mēs varētu atrisināt šo problēmu un tās daudzās citas nevienlīdzības, kuras ir jau tagad Saeimas vēlēšanu likumā un kuras jau ir vairākkārt deputāts Viļums pieminējis. Es domāju, ka mums pie šī jautājuma risināšanas būs jāķeras klāt, mums būs jāieklausās profesionālu cilvēku novērtējumā par Saeimas vēlēšanu likumu un beidzot būs jāķeras klāt pie šī jautājuma, kas dažiem politiķiem ļoti šauru politisku iemeslu dēļ nebūs patīkams. Es domāju, šinī brīdī jārunā par to, kāda ir godīga vēlēšanu sistēma un kāda ir mūsu attieksme pret vēlētājiem. Tāda attieksme, kas tagad parādās Saeimas vēlēšanu likumā, nedara godu nevienam no mums, ne arī visai Saeimai. Mēs liedzam balsstiesības tādiem cilvēkiem, kas uzticējās un paņēma personas apliecību kā vienīgo dokumentu. Ja viņi tagad gribēs balsot, tad viņiem - vairākiem tūkstošiem! - būs jāpērk pase, kas ir ceļojumu dokuments, par 20 latiem, lai viņi varētu balsot. Vai jūs domājat, ka tas ir godīgi? Vai...".
- 2014_02_06-seq21 spokenText "Paldies. Protams, apzinos, ka vismazāk ir cerību saņemt atbalstu no tiem Saeimas deputātiem, kas piedalījās un plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās, startējot tieši Rīgā. Tomēr, dāmas un kungi, atcerieties: reģionos tomēr ir Latvijas patiesais spēks! Reformu partijas frakcijai šajā jautājumā būs brīvais balsojums. Ceru, ka arī citās frakcijās deputāti ir brīvi paust savu patieso, nevis Rīgas diktēto viedokli. Paldies. (Dep. G.Igaunis un dep. G.Bilsēns aplaudē.)".
- 2014_02_06-seq20 spokenText "Deputāti neiebilst. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kāpēc viņš drīkst?”)".
- 2014_02_06-seq19 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Valsts prezidents savā skaidrojumā, kādēļ atdod šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, uzsvēra, ka visiem ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem jābūt vienādām, vienlīdzīgām tiesībām. Tas faktiski nozīmē, ka, izvērtējot pašreizējās tehniskās iespējas, mums jāatsakās no iepriekš apstiprinātā piedāvājuma: tiem, kas balso pa pastu, dot tiesības izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu atdot savu balsi. Taču kopā ar šo vēstulē Valsts prezidents norāda (citēju): „Attiecībā uz pastāvošo sistēmu, kas paredz vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, balsu pieskaitīšanu tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam, norādāms, ka minētais princips tika ieviests 1995.gadā, izstrādājot Saeimas vēlēšanu likumu. Tomēr nepieciešams ņemt vērā, ka, (..) mainoties valsts attīstības ekonomiskajiem un sociālpolitiskajiem apstākļiem, ir nepieciešams izvērtēt, vai nebūtu pārskatāma vēlēšanu tiesību sistēma saskaņā ar aktuālo situāciju valstī. Proti, ekonomiskās lejupslīdes apstākļos uz ārvalstīm devās liels skaits balsstiesīgu vēlētāju (..). (..) Ņemot vērā būtiski pieaugušo ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu un to, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā iegūto deputātu mandātu skaits proporcionāli palielinās, ievērojot vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, pieskaitītās balsis, būtu vērtējams jautājums par šādas vēlētāju balsu pieskaitīšanas sistēmas samērīgumu.” Citāta beigas. Starp citu, vai kāds var pastāstīt pamatojumu, kāpēc gandrīz pirms 20 gadiem ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem tika piedāvāts tieši Rīgas vēlēšanu apgabala saraksts? Tāpēc, ka Rīga ir galvaspilsēta, tāpēc, ka jau tāpat Rīgā dzīvo lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa un kopējā katlā šīs balsis mierīgāk izšķīdīs? Varbūt tāpēc, ka trimdas latviešiem toreiz lielākie kontakti bijuši tieši ar Rīgu un šeit palikušajiem radiem un draugiem? Tomēr kopš tā laika Rīgas iedzīvotāju kopējais skaits nav daudz mainījies, savukārt Latgale ir zaudējusi gandrīz trešo daļu savu iedzīvotāju. Savulaik Satversmes sapulcē no 150 tautas pārstāvjiem 36 bija no Latgales, tātad 27 procenti. Deviņdesmito gadu beigās Latgales vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 18 Saeimas deputāti. Ar katrām nākamajām vēlēšanām šis skaits samazinājās, līdz pagaidām apstājies pie 15. Valsts prezidenta vēstulē arī norādīts: „Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantā uzsvērts, ka katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata (..).” Iespējams, tieši vēlētāju reģistra ieviešana atrisinātu gan jautājumu par ārzemēs un Latvijā dzīvojošo līdzvērtīgām izvēles tiesībām, gan traģikomisko situāciju ar ID karšu nederīgumu Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu nolūkiem, gan daļēji manos priekšlikumos ietverto būtību. Komisijā tie diemžēl atbalstu neguva. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Šausmas!”) Iespējams, kāds uzskatīs, ka Latgale atkal vēlas piesaistīt pārāk daudz uzmanības, tāpēc līdz patiešām vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai varētu paredzēt, ka ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem rotācijas kārtībā katrās nākamajās vēlēšanās tiek piedāvāts nobalsot par citu vēlēšanu apgabalu, arī Kurzemi, Vidzemi, Zemgali. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumā šobrīd noteikto ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji saņems tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu vēlēšanu zīmes un viņu balsis tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm. Šis regulējums tika ieviests, kā jau teicu, laikā pirms iespaidīgās pilsoņu emigrācijas, kāda Latvijā bija vērojama pēdējo gadu laikā. Turklāt jānorāda, ka emigrācija un tās rezultāts - iedzīvotāju skaita kritums - visdramatiskāk izpaužas reģionos, sevišķi Latgalē, kura iedzīvotājus zaudē nevienlīdzīgā konkurencē ar ekonomiski attīstītākiem Eiropas Savienības reģioniem. Lai vismaz daļēji kompensētu šādu apstākļu radītās sekas un lai pēc iespējas vairāk veicinātu Latvijas vēlēšanu sistēmas veidošanu atbilstoši Valsts prezidenta vēstulē norādītajiem vienlīdzīgas attieksmes principiem, lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus - 1. un 2.priekšlikumu. Protams, apzinos, ka vismazāk ir cerību saņemt atbalstu no tiem Saeimas deputātiem, kas piedalījās... (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu man piešķirt burtiski pusminūti, lai varu pabeigt domu. (No zāles dep. V.Agešins: „Vajag gatavoties!”)".
- 2014_02_06-seq17 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Likuma otrreizējai caurlūkošanai bija sagatavoti pieci priekšlikumi. Komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, nolēma sekojošo. 1. - deputāta Viļuma priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2014_02_06-seq16 spokenText "Tā kā deputāti ir lūguši atzīt pieprasījumu par steidzamu, mums vispirms ir jālemj par to, vai mēs pieprasījumu atzīstam par steidzamu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 54, atturas - 3. Pieprasījums par steidzamu atzīts netiek. Tātad tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2014_02_06-seq15 spokenText "Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies, Ivar! Paldies!”)".
- 2014_02_06-seq14 spokenText "...precīzi nosaka - trīs minūtes. Paldies.".
- 2014_02_06-seq13 spokenText "Pa šo laiku es jau būtu pabeidzis.".
- 2014_02_06-seq12 spokenText "Garās debates ir tad, ja pieprasījums tiek izskatīts, bet pieprasījuma pamatošanai Kārtības rullis...".
- 2014_02_06-seq11 spokenText "Jā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Lai runā!”)".
- 2014_02_06-seq10 spokenText "Nē, nedrīkst pabeigt! Jums bija laiks trīs minūtes, jūs varējāt sagatavoties.".
- 2014_02_06-seq9 spokenText "Drīkst pabeigt?".
- 2014_02_06-seq8 spokenText "Zariņa kungs, saskaņā ar Kārtības rulli pieprasījuma pamatošanai laiks ir trīs minūtes! Jums...".
- 2014_02_06-seq7 spokenText "Labdien, kolēģi! Nesen tika apstiprināta valdība. Vai jūs atceraties, kāda ir šīs valdības deklarētā pirmā - galvenā prioritāte? Tā ir zināšanu ekonomika. Zināšanu ekonomikas īstenošana nav iespējama bez atbilstoša finansējuma. To ir paredzēts nodrošināt, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu. Lai iegūtu šo finansējumu, Eiropas Komisija ir noteikusi katram mērķim atbilstošus tā sauktos ex-ante nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai šo finansējumu varētu iegūt. Attiecībā uz pētniecības un inovāciju jomu ex-ante nosacījums ir, ka „ir jābūt Nacionālajai reformu programmai, atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā”. Diemžēl Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju par šo nākošā perioda Eiropas fondu finansējumu Latvijas zinātnei, pētniecībai un inovācijām līdz šim nav bijušas veiksmīgas, un Eiropas Komisijas pārstāvji jau četras reizes ir atdevuši atpakaļ priekšlikumu un ieteikuši uzlabot Latvijas ierēdņu sagatavoto piedāvājamu... līdzekļu izmantošanas piedāvājumu, lai Latvija varētu izpildīt paredzētos ex-ante nosacījumus. Pagājušā gada 17.decembrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, kā arī par pamatnostādnēm attiecībā uz zinātnes un tehnoloģijas attīstību un inovācijām, tas ir, tos jautājumus, kas ir saistīti ar šiem ex-ante nosacījumiem. Diemžēl tika pieņemta programma, kura neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo nav plānota inovācijām atbilstoša infrastruktūra... Vispār nav plānota! Šāda pieeja sabotē valsts Nacionālo attīstības plānu, pārvērš to par tukšiem vārdiem... un arī visus šos solījumus par „ekonomikas izrāvienu”... un vēl jo vairāk valdības deklarēto prioritāti - zināšanu ekonomiku. Esošo situāciju jo kritiskāku padara fakts, ka minētajos dokumentos vērojamas lielas skaitliskas neatbilstības attiecībā uz zinātnei un inovācijām paredzēto finansējumu; tas pamatoti liek apšaubīt šo dokumentu izstrādes kvalitāti, atbildīgo amatpersonu kompetenci un Latvijas pozīcijas pārdomātību, kā arī spēju īstenot sekmīgu zinātnes un inovāciju politiku. Tā, piemēram, šinīs pamatnostādnēs, kas ir viens no šīs jomas attīstības pamatdokumentiem, kopējais struktūrfondu finansējums zinātnes un tehnoloģijas attīstībai un inovācijām ir paredzēts 558 miljonu apmērā; savukārt, ja tajā pašā dokumentā tālāk skatāmies, kur šis finansējums tiek izvērsts, sniegts pa pozīcijām, tad redzam, ka tā kopsumma sanāk nedaudz vairāk par 552 miljoniem. Jautājums Izglītības un zinātnes ministrijai: kur palikuši 6 miljoni? Ja mēs paskatāmies tālāk... Šis nav vienīgais piemērs. Ir citas finansējuma pozīcijas, kur šīs neatbilstības ir mērāmas 10 miljonos. Un, lai gan šajā dokumentā ir atsauce uz Viedās specializācijas stratēģiju kā vienotu dokumentu, reāli tas joprojām...".
- 2014_02_06-seq6 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Sveicam Gunāru Kusiņu ar apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! (Aplausi zālē.) Tā. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Pieprasījums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”. Deputāti ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Vispirms vārds deputātam Ivaram Zariņam pieprasījuma pamatošanai.".
- 2014_02_06-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Aicinu Jāni Strazdiņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Orlovs, Ražuks, Ādamsons, Mirskis, Reirs un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Mirskis, Zaķis, Naudiņš, Rasnačs un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.janvārī. Atvaļinājums tika piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.februārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_02_06-seq4 spokenText "Es, Jānis Strazdiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
- 2014_02_06-seq3 spokenText "Aicinu Jāni Strazdiņu dot svinīgo solījumu.".
- 2014_02_06-seq2 spokenText "Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Raimonda Vējoņa iesniegumu par to, ka viņš 11.Saeimas deputāta mandātu noliek uz aizsardzības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Jānis Strazdiņš. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Strazdiņam uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Raimonds Vējonis ir nolicis mandātu uz aizsardzības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.".
- 2014_02_06-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 6.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka mums ir iesniegti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Deputāti Vanaga, Bite, Igaunis, Viļums, Bilsēns, Ozoliņš, Kursīte-Pakule un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Vanaga, Bite, Viļums, Igaunis, Bilsēns, Ozoliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Zariņš, Elksniņš, Agešins, Mirskis, Ribakovs, Kabanovs, Potapkins, Tutins, Ņikiforovs un Rubiks lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā, jo viņi ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”. Šis jautājums ir iekļaujams darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, deputāti tikai turpina saviesīgās rīta sarunas. (Starpsauciens: „Jā!”) Paldies. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut lēmuma projektu „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2014_01_30-seq143 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 30.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_01_30-seq142 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Judins... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... ir, Jānis Ozoliņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav.".
- 2014_01_30-seq140 spokenText "Cienījamie kolēģi! Informēju jeb atgādinu, ka rīt Saeimā Sarkanajā zālē pulksten 10.00 sāksies konference „Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana”, kuru atklās Ministru prezidente Straujumas kundze. Piedalīsies arī labklājības ministrs Uldis Augulis. Deputātus aicinu piedalīties. Paldies.".
- 2014_01_30-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi 30.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā dzimšanas dienā sveikt mūsu jauno kolēģi Leldi Stumbri, kurai tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi zālē.) Jā. Paldies. Un vēl man ir informācija par deputātu jautājumiem. Tātad bija iesniegts deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanu, pārdošanas plānu un tā nepilnībām”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet nekompetences dēļ viņi nevēlas uzdot papildjautājumus, līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Tieši tāda pati situācija ir ar deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā”. Arī šajā gadījumā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet viņi nevēlas uzdot papildu jautājumus, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks. Un ir saņemts jauns jautājums - deputātu Elksniņa, Zariņa, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim „Par kritērija „pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos”. Jautājums tiks nodots ministram. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2014_01_30-seq138 spokenText "(No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!”) Labdien, kolēģi! Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 45.pantu, Saeimai ir jālemj par neatkarīga zvērināta revidenta izvēli 2013.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai Valsts kontrolē. Līdz ar to aicinu Saeimu pieņemt lēmumu: apstiprināt, ka par zvērināta revidenta komercsabiedrību Latvijas Republikas Valsts kontroles 2013.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA „Auditorfirma Padoms”.".
- 2014_01_30-seq137 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likuma otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datums - 2014.gada 10.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.".
- 2014_01_30-seq136 spokenText "6.februāris.".
- 2014_01_30(23)-seq38 spokenText "6.februāris.".
- 2014_01_30-seq135 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq132 spokenText "Un 3.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, nosaka likuma spēkā stāšanās datumu. Protams, komisijā tas ir atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq130 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir no zemkopības ministres Straujumas, un tas paredz papildināt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju kompetencē esošo jautājumu uzskaitījumu. Komisijā guva atbalstu.".
- 2014_01_30-seq128 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā”, otrais lasījums. Saņemti ir trīs priekšlikumi. 1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Šis priekšlikums nodrošinās, ka likums regulē arī akvakultūras dzīvnieku audzēšanu. Komisijā guvis atbalstu.".
- 2014_01_30-seq127 spokenText "Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_01_30-seq126 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 31.marts. (No zāles: „Oooo!”)".
- 2014_01_30-seq125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq124 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau es iepriekš norādīju, likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir saistīts ar likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” jau iepriekš minēto apsvērumu dēļ. Komisija ar vienas balss pārsvaru neatbalstīja minēto likumprojektu. Šobrīd gan komisijas vārdā es tomēr aicinu atbalstīt, ņemot vērā, ka likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” ir atbalstīts pirmajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq123 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2014_01_30-seq122 spokenText "Kolēģi! Ņemot vērā šo jautājumu loku, kas ir iezīmējies, priekšlikums būtu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī gada 31.martu.".
- 2014_01_30-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Šķīrējtiesu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq120 spokenText "Jā, paldies. Tikai divas lietas es gribētu piebilst komisijas vārdā. Pirmā. Atkārtoju to, ko jau teica Čepānes kundze, proti, šķīrējtiesas nav bizness, tas ir alternatīvs strīdu risināšanas veids. Un otrā. Esam runājuši arī ar Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju un esam saņēmuši apliecinājumu, ka likumprojekta atbalstīšanas gadījumā Tiesu politikas apakškomisija varētu turpināt strādāt pie šī likumprojekta pilnveidošanas. Paldies.".
- 2014_01_30-seq119 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_01_30-seq118 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir noteikti jāatbalsta. Pamatā Čepānes kundze jau pateica, kāpēc tas ir jāatbalsta. Tāpēc, ka jau kopš pagājušā gadsimta, kad šīs šķīrējtiesas veidojās kā sēnes pēc lietus, izveidojās ļoti daudzas tādas situācijas, kuras analizējot nepārprotami radās skaidrība, ka šķīrējtiesu darbība diskreditē šķīrējtiesu institūtu kā tādu kopumā. Ne velti šķīrējtiesas bieži vien tautā sauc vienk��rši par šaraškina kantoriem, kur jāaiziet un kur sen jau iepriekš viss ir izlemts. Un to daudzi cilvēki runāja tāpēc, ka viņi rūgti bija izbaudījuši uz savas pieredzes bāzes to, kas tur notiek. Diemžēl likums tajā laikā (es nezinu, kā ir šobrīd) neļāva publiskot to, kā lemts šķīrējtiesā un kāds ir bijis šķīrējtiesas process. Tā ka tā problēma ir ielikta pašā saknē. Kāpēc jāpieņem? Tāpēc, ka nu vienreiz tas sastrutojušais zobs ir jārauj ārā, analgīns mums te nederēs. Bet tas, ko teica Elksniņa kungs, - es domāju, tas ir ļoti, ļoti nopietni. Tas ir ļoti nopietni! Un mēs pārbaudījām, kāda bija Šķīrējtiesu likuma redakcija, kad to gatavoja Gaidis Bērziņš. Tur nebija šo divu šķīrējtiesu „draugu biznesa” iekšā. Savukārt pēc tam... kad ministriju vadīja godīgākais no visiem ministriem - Bordāns -, tad parādījās šķīrējtiesu „draugu bizness”. (No SC frakcijas: „Šausmas!”) Līdz ar to šis projekts noteikti - noteikti! - ir jānodod Juridiskajai komisijai tālākai skatīšanai; Tiesu politikas apakškomisijā rūpīgi tiks vērtētas šīs normas. Es aicinu noteikti balsot „par” šo likumprojektu, jo, pieņemot šo likumprojektu, arī nāks atklātībā daudzas tās lietas, kuru dēļ šīs „draugu biznesa” normas tika iekļautas šajā projektā. Paldies.".
- 2014_01_30-seq116 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tik tiešām, runājot par tiem grozījumiem, kas veikti, kad tika izvirzītas prasības šķīrējtiesnešiem, ka viņiem ir jābūt ar juridisko izglītību, ar pieredzi un ar nevainojamu reputāciju, rezultātā no 214 šķīrējtiesām ir pārreģistrējušās tikai 102 - tātad par pusi mēs esam samazinājuši šo šķīrējtiesu skaitu. Šis likumprojekts, par kuru mēs šodien runājam, ir vārds vārdā 2008.gadā jau virzītais likumprojekts, kas netika pieņemts izskatīšanai, tieši ņemot vērā gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertu viedokļus. Un tagad ir saprotams - kāpēc. Es tagad pievērsīšu jūsu uzmanību tām prasībām, kritērijiem un novitātēm, kas ir iekļautas šajā likumā. Pirmā novitāte - šķīrējtiesu var nodibināt 10 biedrības, kuru apgrozījums ir 50 miljoni latu. Tieši tāpēc ir saprotams, ka tās būs divas turīgas šķīrējtiesas, kuras jautājumus risinās savu biedru interesēs. Manuprāt, tas nav pieļaujams. Otrā novitāte - prasības pret šķīrējtiesnešiem. Šobrīd ir prasība, ka viņiem ir jābūt ar juridisko izglītību, turklāt likumprojektā ir paredzēts, ka viņiem jābūt vienkārši ar augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, piemēram, inženierim, menedžerim, skolotājam būs jānokārto speciālais eksāmens, lai varētu saņemt sertifikātu. Es gribu atgādināt, ka jau 2005.gadā profesors Torgāns savā publikācijā „Jurista Vārdā” ir paudis viedokli, ka šķīrējtiesnesim jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai. Patlaban, kā es jau minēju, šāda prasība pastāv. Un nu vienkāršs piemērs. Ja pats Torgāna kungs, kurš patlaban ir senators, kādreiz nolems atgriezties šķīrējtiesā, kurā viņš ilgu laiku ir strādājis, viņam komisijā būs jānokārto eksāmens kā attiecīgajam speciālistam. Tajā piedalīsies divi Tieslietu ministrijas pārstāvji, divi rajona tiesas tiesneši un augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvis. Vēl gribu pievērst uzmanību tam, ka likuma mērķim ir jābūt, lai ieviestu 1985.gada UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma normas. Bet ar šo likumprojektu mēs vienkārši iznīcinām konkurenci un izveidojam divu „kabatas” šķīrējtiesu sistēmu - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesu un arī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesu. Protams, šāds likumprojekts ir nepieciešams, bet šis likumprojekts, kurš patlaban atrodas šeit, Saeimā, neatbilst minētajam UNICITRAL Parauglikumam un arī samērīguma principam, kā arī nenodrošina to leģitīmo mērķi kā tādu. Es aicinu to neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_01_30-seq114 spokenText "Godātie kolēģi! Jūs noteikti zināt, ka ielaistu slimību ir ļoti grūti ārstēt. Un diskusija Ministru kabinetā ir ilgusi - kā jūs domājat, cik gadus? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Astoņus!”) Aptuveni deviņus gadus. Un Elksniņa kungs piedāvā tagad vēl laikam turpināt. Es nezinu, cik gadu jūs piedāvājat turpināt... Šodien Bērziņa kungs pilnīgi pamatoti izklāstīja situāciju, ka pašlaik ir 214 šķīrējtiesas; tādu, kas darbojas, ir aptuveni puse, bet 2005.gadā vēl - pēc viena Satversmes tiesas sprieduma - bija 110 šķīrējtiesas. Un tās faktiski vairojās kā amēbas. Un šķīrējtiesu darbs dažkārt ir nevis tiesas spriešana, bet ir pārvērsts par biznesu. Es domāju, ka, neskatoties uz šiem trūkumiem, kuriem... Es varētu daļēji piekrist attiecībā uz tiem trūkumiem, par kuriem runāja Elksniņa kungs, taču es izklāstīšu savu viedokli, kādēļ tomēr šodien tas likumprojekts būtu jāatbalsta un nebūtu jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam. Šķīrējtiesu darbs šodien tiek ārkārtīgi kritizēts. Šķīrējtiesām neuzticas ārvalstu investori. Ir, protams, šķīrējtiesu sakarā izdarīti grozījumi likumā... Civilprocesa likumā mūsu komisijā; tas nedaudz šo situāciju uzlaboja. Es domāju, ka Cvetkovas kundze par to runās (viņa bija viena no iniciatorēm, arī Judina kungs), ka Civilprocesa likumā mēs beidzot pateicām, ka jābūt kaut kādiem kritērijiem, lai kāda persona varētu kļūt par šķīrējtiesnesi. Proti, ir jābūt vismaz juridiskajai izglītībai, un ir jābūt arī nevainojamai reputācijai. Kolēģi, šķīrējtiesas taču nav bizness! Un, protams, ja runājam par 2.pantu, kur ir viss galvenais smagums, kādēļ tagad mēs varbūt iebraucam no viena grāvja otrā grāvī... Kā Elksniņa kungs teica, bija 200, taču tagad, iespējams, atbildīs šiem kritērijiem, ko paredz likumprojekta 2.pants, varbūt kādas divas vai cik šīs šķīrējtiesas. Protams, man ir arī vairāki jautājumi. Proti, pirmais: vai šķīrējtiesas dibinātāju apgrozījums varētu nodrošināt šķīrējtiesas kvalitatīvāku darbību? Man ir grūti atbildēt. Nākošais jautājums: vai, ja nozīmīgs tirgus dalībnieks kopā ar saistītiem uzņēmumiem izveidos biedrību šķīrējtiesas dibināšanai, - vai tas nodrošinās šķīrējtiesas kvalitatīvu darbību, strīdu objektīvu izšķiršanu (piemēram, nevis tikai dibinātāju starpā, bet, piemēram, starp šo tirgus dalībnieku un kādu citu viņa partneri)? Man ir ļoti grūti atbildēt arī uz šo jautājumu objektīvi. Bet... Taču, neskatoties uz... Tur varētu mēs vēl daudz runāt - par sertifikāciju, par juridisko izglītību (vai tā būtu nepieciešama, piemēram, kaut vai tiesas priekšsēdētājam), par to, ka dažkārt advokāti... ir bijuši gadījumi, ka vienā gadījumā viņš ir šķīrējtiesas tiesnesis, bet otrā gadījumā viņš ir advokāts varbūt vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tāda lieta nedrīkst būt! Bet, manuprāt, mums ir tomēr jāuzņemas atbildība un jāstrādā ir pie šī likumprojekta. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts ir tāds, kāds tas ir. Tāds tas ir, jā, bet mēs nevaram vairs gaidīt, mēs nevaram palikt par apsmieklu arī citu valstu priekšā. Un mēs Juridiskajā komisijā diskutējām, ka varētu būt apmēram, nu, līdz diviem mēnešiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un mēs tad arī visus šos oponentus aicinātu iesniegt priekšlikumus. Juridiskajā komisijā mēs uzaicinājām arī sabiedrības ar diezgan... ar pietiekami labu reputāciju - šķīrējtiesas - pārstāvjus, kuri arī kritizēja šo likumu, bet tajā pašā laikā lielākā daļa izteica tādu viedokli, ka šis likumprojekts gan nav ideāls, bet tas ir nepieciešams. Paldies.".
- 2014_01_30-seq113 spokenText "Paldies. Pirms mēs tupinām debates, atgādinu, ka ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet ir saņemts piecu deputātu - Kalniņa, Ašeradena, Reira, Čepānes un Kursītes - iesniegums ar lūgumu turpināt 30.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2014_01_30-seq112 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nepārprotami - regulējums, kurš būtu likuma formā un kurš paredzētu, kādā veidā būtu jādarbojas Latvijas Republikas teritorijā šķīrējtiesām, ir nepieciešams. Par to nav strīdu. Sagatavotais likumprojekts lielā mērā ir... satur tās normas, kuras faktiski jau pašreiz ir paredzētas Civilprocesa likumā. Uz šo brīdi diskusija saistībā ar šo likumprojektu pastāv vienīgi attiecībā uz šķīrējtiesu skaitu. Tiešām līdz šim brīdim Latvijā eksistē 214 šķīrējtiesas, tās ir tās pašas tiesas... arbitrāžas tiesas, kuras izskata tos strīdus, par kuriem puses, stājoties civiltiesiskajās attiecībās, savā starpā ir vienojušās. Likumdevējs pavisam nesen ir īstenojis reformu, kuras mērķis bija izvirzīt augstākas prasības attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Rezultātā notika šķīrējtiesu pārreģistrācija un to skaits no 214 samazinājās burtiski divas reizes, un tiešām uz šo brīdi ir palikušas tikai 102 šķīrējtiesas. Tas, protams, ir ļoti īpatnēji, ka mūsu valstī šāds alternatīvs strīdu risināšanas veids ir ļoti populārs. Viennozīmīgi - no tā ir arī savi pozitīvi ieguvumi, kuri saistīti pirmām kārtām ar to, ka parastās tiesas tiek atslogotas un tajās netiek izskatītas lietas, par kurām attiecīgi personas savā starpā ir vienojušās, ka strīds būtu izskatāms konkrētajā šķīrējtiesā. Es aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu, jo diskusijai attiecībā uz to ir jānotiek nevis parlamentā, bet Ministru kabinetā. Ministru kabinets vairāku gadu garumā šo uzdevumu nav spējis efektīvi īstenot, un diemžēl minētā likumprojekta virzītājs ir bijušais tieslietu ministrs Bordāna kungs, par kuru vēl nesen premjers Dombrovska kungs ir izteicies, ka viņš ir tas garants, kurš garantēs tiesiskuma uzraudzību valstī. Bet ir virkne „bet” attiecībā uz minēto likumprojektu. Tie kritēriji, kurus Tieslietu ministrija ir izvirzījusi attiecībā uz tām prasībām, kādas būtu jāievēro, lai jel kas varētu pārtapt par šķīrējtiesu, satur acīm redzamas lobēšanas un, manuprāt, arī koruptīvas iezīmes, par kurām es tagad no tribīnes jums visiem izstāstīšu. Pirmkārt, Latvijā ir tikai divas šķīrējtiesas, kuras atbilst kritērijiem, kuras tiek izceltas saskaņā ar piedāvātā likumprojekta redakciju. Pirmā - tā ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. Man jums ir jāatgādina, ka viens no minētajiem šķīrējtiesas tiesnešiem kādreiz ir bijis arī pats Bordāna kungs. Jautājums: vai šodien viņš ir atgriezies tajā šķīrējtiesā? Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums. Bet par to, ka konkrēti šīs šķīrējtiesas intereses tiek lobētas, skatoties caur konkrētā likumprojekta prizmu, manuprāt, nav jābūt šaubām. Otrā un arī pēdējā šķīrējtiesa, kura atbilst pašreiz šiem kritērijiem, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa. Tās padomes priekšsēdētājs, piemēram, ir zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris. Ir arī padomes loceklis - Lauris Liepa. Viena otra šķīrējtiesneša politiskās simpātijas attiecībā uz vienu vai otru politisko partiju arī šodien es neapspriedīšu. Īpatnēji, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas padomes priekšsēdētājs Ūdra kungs vienlaicīgi ir tā persona, attiecībā uz kuru Bordāna kungs 2014.gada 7.janvārī, nepilnu mēnesi iepriekš, ir pieņēmis... parakstījis rīkojumu par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem Ieguldījuma strīdu izšķiršanas starptautiskā centra Administratīvajā padomē padomnieku ekspertu grupā un arbitru ekspertu grupā, kurā Ziedoni Ūdri apstiprina par vienīgo Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi šā centra padomnieku ekspertu grupā. Nu it kā nav nekā slikta! Nākamais. Vēl nesen mēs pieprasījām informāciju par tiem juridiskās palīdzības līgumiem un konsultācijām, kuras Tieslietu ministrija ir lūgusi un par kurām tā ir maksājusi. Un arī saistībā ar šiem līgumiem uzpeldēja tāds cilvēks kā Ziedonis Ūdris, kurš Tieslietu ministrijai par naudu bija sniedzis juridiskās konsultācijas, juridiskos pakalpojumus, lai izvērtētu - drīzāk, es pieļauju, lai diskreditētu - iepirkuma procedūru, kuru plānoja Tieslietu ministrija attiecībā uz Olaines cietuma būvniecību 50 miljonu latu apmērā. Jautājums: vai tas lielā mērā ir atbilstošs risinājums un atbilst jebkāda veida saprātam... Tas ir nekaunības kalngals, ka virza likumprojektu no Ministru kabineta, no tā ministra puses, kurš īstenībā savā ikdienas darbā uz ministriju atnesis sagatavotus advokāta atzinumus, par kuriem samaksāts... vienlaicīgi virza to pašu advokātu kā vienīgo pārstāvi attiecīgajā padomnieku ekspertu grupā un vienlaicīgi arī rada likumprojektu, kura augļus baudīs tā pati šķīrējtiesa, kuras vadītājs ir tas pats cilvēks. Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šāda veida situācija parlamentā nav pieļaujama. Un minētā likumprojekta virzīšana tagad pēc tiem kritērijiem, ko kādreiz ir piedāvājis tieslietu ministrs Bordāns, manā skatījumā, lielā mērā ir arī koruptīva. Nākamais jautājums ir arī par to, cik lielā mērā šāda veida likumprojekta pieņemšana tagad, pastāvot kritērijiem, ka paliks vienīgi divas šķīrējtiesas, būs atbilstoša tiem nosacījumiem, par kuriem cilvēki savā starpā ir vienojušies... Ir parakstījuši sava veida līgumu par šķīrējtiesu klauzulu, kuras tad būs tās šķīrējtiesas, uz kurieni tie cilvēki, tie strīdnieki nākotnē ies. Uz tām pašām tieslietu ministra lobētajām šķīrējtiesām! Divām: uz vienu, kur strādā viņa draugs, vai uz otru, kur strādāja viņš pats. Vai tas ir pieņemami, es nezinu. Zatlera kungs, kad viņš ienāca politikā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām, lielā mērā mums visiem jau ir atbildējis uz šo jautājumu, bet pieņemams tas, visdrīzāk, mums nebūtu. Jautājums: vai tagad ir jāatbalsta šāda veida darba augļi, kas nāk no tieslietu ministra puses? Es arī nedomāju, ka tas būtu likumīgs solis. Godājamie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Parlaments ar 2012.gada novembrī izdarītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ir radījis pietiekami augstu latiņu attiecībā uz šķīrējtiesas darbības tiesisko regulējumu. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies divas reizes. Nu minētais likumprojekts būtu atgriežams atpakaļ Ministru kabinetā, lai tur vēlreiz notiktu diskusija pēc būtības un lai tiktu iestrādāti tādi kritēriji, atbilstoši kuriem šķīrējtiesas nākotnē būtu ne tikai divas, kas ir saistītas ar tieslietu ministru Bordānu, bet to būtu daudz vairāk un tās lielā mērā nebaudītu politisko aizmuguri, par kuru mēs tagad runājam minētā likumprojekta kontekstā. Paldies.".
- 2014_01_30-seq110 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Šķīrējtiesu likums”. Minētais likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu - „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Saeimas Juridiskās komisijas sēdē Tieslietu ministrija iepazīstināja ar šķīrējtiesu darbības regulējumu un tajās plānotajām izmaiņām. Tieslietu ministrija norādīja uz to, ka jaunā regulējuma izstrādes mērķi ir nostiprināt šķīrējtiesas procesu kā tiesisku un efektīvu alternatīvu strīdu risināšanas veidu, atjaunot sabiedrības uzticību šķīrējtiesu institūtam un mazināt vispārējās jurisdikcijas tiesu noslodzi. Būtiskākās izmaiņas skartu to dibināšanas prasības un attiecīgi arī pārejas noteikumus, pārreģistrāciju, šķīrējtiesnešu kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību, darbības atklātumu un pieejamību. Juridiskās komisijas sēdē tika pieaicināta arī virkne ekspertu, to skaitā pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras un arī praktizējoši - šķīrējtiesneši. Diskusiju laikā iezīmējās vairāki jautājumi, par kuriem, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu, acīmredzot diskusija būtu turpināma. Proti, vai minētais likumprojekts ir atbilstošs ANO 1985.gada 21.jūnija Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas jeb tā dēvētās UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikumam, kas visnotaļ ir vērtējams jautājums. Jāatzīst, ka viens no karstākajiem diskusiju objektiem bija jautājums par to, kas varētu veidot patstāvīgo šķīrējtiesu, tātad par šiem kritērijiem, konkrēti par vienu kritēriju - par kritēriju, ka biedrības biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks, kā tas ir norādīts šobrīd likumprojektā, par 50 miljoniem latu. Tika arī uzdots jautājums par to, cik tad šobrīd šķīrējtiesu kvalificējas šādam kritērijam, uz ko tika sniegta atbilde, ka atbilstoši šai pieejamai informācijai šobrīd kvalificējas tikai divas šķīrējtiesas, proti, tā būtu Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa. Tātad acīmredzot, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts, būs diskusijas par šiem kritērijiem, atbilstoši kuriem ir iespējams veidot patstāvīgo šķīrējtiesu. Tāpat diskusijas iezīmējās arī attiecībā uz šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām. Kā mēs zinām, jau kādu laiku atpakaļ tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzēja šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasību izmaiņas, nosakot, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt personai ar jurista kvalifikāciju. Jāatzīst, ka, ieviešot šos Civilprocesa likuma grozījumus, līdz 2013.gada 1.aprīlim bija jāveic šķīrējtiesnešu, tātad arī šķīrējtiesu pārreģistrācija, iezīmējot šīs kvalifikācijas prasības. Juridiskās komisijas sēdē tika konstatēts sekojošais. Proti, vismaz tajā dienā, kad noritēja šī komisijas sēde, tika konstatēts, ka Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas un ka atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajai informācijai, kura gan neparādās publiskajā reģistrā, tikai 102 šķīrējtiesas ir iesniegušas nepieciešamos... nepieciešamās... izpildījušas nepieciešamās prasības, kas ir noteiktas Civilprocesa likumā. Līdz ar to pilnīgi pamatoti radās jautājums, kāpēc līdz šim Šķīrējtiesu reģistrā parādās šķīrējtiesas, kuras faktiski neatbilst jau spēkā esošajam likuma regulējumam, un neatkarīgi no tā, kā šobrīd deputāti lems par minēto likumprojektu, Tieslietu ministrija ir apņēmusies šo jautājumu atrisināt. Kā jau minēju, komisijā notika diskusijas par visiem šiem jautājumiem. Komisija ar vienas balss pārsvaru neatbalstīja minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq109 spokenText "Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Šķīrējtiesu likums”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2014_01_30-seq108 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.februāris.".
- 2014_01_30-seq107 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq104 spokenText "2.priekšlikums arī ir iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq102 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3383. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Bija divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq101 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.".
- 2014_01_30-seq99 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Paldies.".
- 2014_01_30-seq98 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13.februāris.".
- 2014_01_30-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq96 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likum�� „Par aviāciju””. Likumprojekta tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir veikt izmaiņas likuma „Par aviāciju” 41.1 pantā paredzētajā tiesiskajā regulējumā, lai precizētu nosacījumus informācijas apritei par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiem, nosakot: „Informāciju par izdotajām būvatļaujām, būvniecības pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā objektiem, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa pārsniedz 60 metrus, bet nepārsniedz 100 metrus, saņem no Būvniecības informācijas sistēmas (..)”. Mēs tādējādi atvieglotu un vienkāršotu informācijas aprites procesu - pašvaldību būvvaldes atsevišķi nesniegtu informāciju par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiem. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq95 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2014_01_30-seq94 spokenText "Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 13.februārim.".
- 2014_01_30-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq92 spokenText "Kolēģi! Šis likumprojekts paredz precizēt termiņu Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei, un ir paredzēts arī tehnisks grozījums - ļoti svarīgs! -, ar kuru vārdi „laikraksts „Latvijas Vēstnesis”” tiek aizstāti ar vārdiem „oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis””... Nu, kaut kā tā apmēram. (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Kā tā - apmēram?”; „Precīzāk nevar?”) Šāds tehnisks grozījums. Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq91 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. (No zāles starpsaucieni: „Žēl, ka Dūklava kunga nav!”; „Sveiciens Dūklava kungam!”)".
- 2014_01_30-seq90 spokenText "7.februāris.".
- 2014_01_30-seq89 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_01_30-seq88 spokenText "Mēs lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā, ja jums ir drosme.".
- 2014_01_30-seq87 spokenText "Un ko jūs lūdzat darīt ar šo likumprojektu?".
- 2014_01_30-seq86 spokenText "Sveicināti, kolēģi! Grozījumi paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, pār kuru ir nodibināta aizgādnība. Tas arī viss.".
- 2014_01_30-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2014_01_30-seq84 spokenText "Nu, un līdz ar to vienīgais priekšlikums ir izskatīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq82 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Ir saņemts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas izsaka norādi par likuma spēkā stāšanos un ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2014_01_30-seq80 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2010_10_21-seq198 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2010_10_14-seq195 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2009_05_21-seq94 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2008_03_13-seq231 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2007_03_29-seq98 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_01_30-seq78 spokenText "2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas izsaka norādi uz likuma stāšanos spēkā, un tas ir atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq77 spokenText "Debates slēdzu. Deputātiem nav iebildumu... (No zāles dep. I.Parādnieks: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq76 spokenText "Prettiesisku darbību rezultātā cietušu bērnu reputācijas aizsardzību par nepieciešamu atzīst gan Labklājības ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Valsts tiesību aizsardzības inspekcija un tās vadītāja Rieksta-Riekstiņas kundze, gan bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās nevalstiskās organizācijas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniegtie dažādu tiesnešu atzinumi par likuma grozījumiem ir atbalstoši, un kopējā nostāja ir tāda, ka likumā ir nepieciešams un ir pieļaujams ietvert visplašāko iespējamo nepilngadīga bērna aizsardzību, aizliedzot publicēt informāciju par bērna privātumu, identitāti un reputāciju visplašākajā šī vārda nozīmē. Un tas arī uzliek pienākumu medijiem tomēr operatīvi atspoguļot notikumus, nevis ieņemt nogaidošu attieksmi. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, taču vēlos arī izteikt komentāru, kāpēc tik gari runāju par šo, jo saskaņā ar Kārtības rulli likumu pavada anotācija. Un dažreiz, kamēr likumprojekts iziet visus trīs lasījumus - un arī šajā gadījumā tas tā ir -, īstenībā anotācija vairs neatbilst tā pamatbūtībai vai tā būtība ir papildināta. Tātad anotācijā netiek parādīta likumprojekta būtība, līdz ar to vienīgais, pēc kā iedzīvotāji, juristi un arī likuma interpretētāji var spriest par šā likuma patieso būtību un terminoloģiju, ir klausīties mūsu Saeimas stenogrammas. Un tieši tāpēc es aicinu Juridisko komisiju izskatīt iespēju likumprojektus papildināt ne tikai ar anotāciju, kas vairs nav maināma, bet arī ar likumu paskaidrojošu rakstu, kāds tad likums galu galā ir pieņemts. Jo citādi šī procedūra ir apgrūtinoša. Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt šo Bordāna priekšlikumu!".
- 2014_01_30-seq75 spokenText "Deputāte lūdz divas minūtes. Jā, bet es... Deputāti neiebilst. Paldies.".
- 2014_01_30-seq74 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Runāšu par šo likumprojektu un konkrēto priekšlikumu - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu. Principā mēs esam šo terminu iekļāvuši no iepriekšējā likumprojekta, esam to pārcēluši uz šo, jo saistībā ar direktīvas pieņemšanu mēs... šīs diskusijas mums bija ļoti plašas komisijā, un sakarā ar to, ka direktīva bija jāpieņem laikus, mēs šo diskusiju... saistībā ar šo likumu pārcēlām no viena likumprojekta uz citu... Līdz ar to principā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra Direktīvai 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI... Mums šī direktīva ir pamats, lai iekļautu... Lai gadījumos, kad tiek runāts par cietuša bērna aizstāvību, ierobežotu tiesības runāt par viņa privātumu, identitāti un reputāciju. Kā jau minēju, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija ļoti plašas diskusijas par šo jautājumu. Šobrīd likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.pants nosaka, ka aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu. Savukārt, papildinot likumu ar vārdu „reputācija”, konkrētajā pantā mēs īstenībā pasakām, ka termins „reputācija” ir daudz plašāks par „gods” un „cieņa”. Un šeit es citēšu Latviešu konversācijas vārdnīcu. Vārds „reputācija” nozīmē: „gods, cieņa, sabiedrības domas par kādu personu; laba vai ļauna slava par kādas personas personiskajām vai aroda īpašībām”. Tāpēc mēs paceļam to... ietveram to plašākā jēdzienā, jo gods kā tikumības un ētikas kategorija raksturojams ar indivīda īpašību pozitīvu novērtējumu no apkārtējo puses. Jēdziens „cieņa” ir uzlūkojams divos līmeņos. Pirmais līmenis - vispārcilvēciska cieņa. Šajā aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi - neatkarīgi no eksistences formas, sociālā stāvokļa un citiem ārējiem atribūtiem. Un otrais līmenis - personiskā cieņa; tas raksturojams ar šaurāku izpratni. Proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Reputācija savukārt ir izveidojies vērtējums, viedoklis sabiedrībā par indivīda pozitīvajām pusēm un arī trūkumiem. Reputāciju veido faktiskās ziņas par personu un personas uzvedību un rīcību un arī tas veids, kā atspoguļo... tas, kā šis tēls atspoguļojas sabiedrībā. Šādi grozījumi likumā ir nepieciešami, lai aizsargātu prettiesiskas darbības rezultātā cietušo bērnu, veicinot atbildīgu rīcību no žurnālistu puses. Nav mazsvarīgi, ka pret bērniem, kuri kļuvuši par upuriem prettiesisku darbību rezultātā, informācijas publiskošana var tikt izmantota kā draudi, līdz ar to bērns var noklusēt informāciju par pāridarījumu un nemeklēt palīdzību, baidoties no iespējamām sekām. Īpaši tas attiecināms uz pedofilijas gadījumiem, kad varmāka izmanto draudus publiskot kompromitējošus materiālus par bērnu, lai pakļautu bērnu arī turpmāk. Sekas, kādas var radīt negatīva, reputāciju ietekmējoša informācija par bērnu medijos, bērnam var būt graujošas. Tas var smagi traumēt bērna psiholoģisko stabilitāti, emocionālos pārdzīvojumus, var ļoti negatīvi ietekmēt bērna garīgo veselību, rosināt mazvērtības izjūtas veidošanos, radīt nespēju veidot attiecības un pat rosināt domas par pašnāvību. Atlabšana pēc pārdzīvotā var notikt ilgstoši, pat vairāku gadu garumā, lai bērns spētu atkal pilnvērtīgi dzīvot. Pēc pārdzīvotā negoda bērnam var nākties veidot savu dzīvi pavisam no sākuma: gan savu sabiedrisko dzīvi, jo attiecības ar agrākajiem draugiem un paziņām, skolas biedriem vairs nav iespējamas, jo pret bērnu tiek īstenota ņirgāšanās un mobings. Jāuzsver, ka šī norma neierobežo policijas tiesības izmantot medijus, lai publicētu informāciju par pazudušu bērnu, aicinot sabiedrību ziņot policijai, ja tās rīcībā ir informācija par pazudušo bērnu. Šī norma arī neatbrīvo medijus no pienākuma pēc policijas lūguma izplatīt sabiedrībai informāciju par pazudušo bērnu. (No zāles: „Laiks!”; dep. J.Urbanovičs: „Lai runā!”) Pret... Lūdzu divas papildu minūtes!".
- 2014_01_30-seq72 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar grozījumiem likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt tekstu 7.pantā „Nepublicējamā informācija”. Minētajā pantā ir teikts, ka ir aizliegts bez Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišanas publicēt „tādu informāciju, kas var būt par pamatu prettiesiskas darbības rezultātā cietuša bērna interešu (privātums, identitāte) apdraudējumam”. Un tieslietu ministra priekšlikums - papildināt ar vārdiem „un reputācija”. Komisija uzklausīja atbildīgo nozaru ekspertus, pārstāvjus, un pēc ilgām debatēm šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2014_01_30-seq68 spokenText "Arī 6.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq66 spokenText "5.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq64 spokenText "Arī 4.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq62 spokenText "3.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq60 spokenText "2.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq58 spokenText "Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Visi priekšlikumi saņemti no Juridiskā biroja. Tie ir tehniska rakstura, un komisija tos ir izskatījusi. 1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2014_01_30-seq56 spokenText "Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2014_01_30-seq54 spokenText "3. - finanšu ministra priekšlikums, kas ir papildinājums pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2014_01_30-seq52 spokenText "2.priekšlikums pilnveido precizēto priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_01_30-seq50 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus. 1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas precizē lietotos terminus. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_01_30-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 25. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".