Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_08-seq146 spokenText "Un pēdējais - 22.priekšlikums - attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Man gribētos jums atgādināt, ka mēs sākām strādāt ar attiecīgo likumu tādēļ, ka ir problēma... bija konstatēta problēma ar 17.pantu. Proti, saskaņā ar likumu mēs varam piemērot procedūru, kas domāta informatoru un VDK aģentu konstatēšanai, līdz šī gada jūnijam, un tad... ja neizdarītu grozījumus, tad būtībā situācija būtu ļoti neskaidra. Tāpēc mēs, Juridiskā komisija, piedāvājam noteikt, ka likums būs spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq144 spokenText "21. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka pēc izpētes pabeigšanas... tātad līdz 2018.gada 31.oktobrim ir jāpieņem noteikumi, kas regulēs pieejamību un informācijas izmantošanas kārtību. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq142 spokenText "20.priekšlikums paredz, ka izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Un attiecīgajam priekšlikumam ir piekrituši gan komisijas locekļi, gan arī eksperti, kas bija aicināti uz mūsu komisijas sēdi. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq140 spokenText "19. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas arī saistīts ar nākamajiem priekšlikumiem un paredz, ka zinātniskā izpēte veicama līdz 2019.gada 31.maijam. Juridiskās komisijas sēdē mēs diskutējām, vai ir tiešām nepieciešams tāds laiks - pētīt to līdz 2019.gadam. Ir saņemta informācija, ka, protams, ir jāveic pēc iespējas ātrāk, bet mēs nevaram paredzēt nereālu laiku, jo tad kvalitātes nebūs. Un diskutējot Juridiskā komisija izveidoja savu priekšlikumu, kas paredz citu laiku, bet Nacionālās drošības komisijas priekšlikums tika atbalstīts daļēji, iekļaujot to 20. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq138 spokenText "Komisijas vārdā es varu jūs informēt, ka mēs diskutējām arī par MK noteikumu saturu un runājām par to, cik plaši ir jābūt definētam deleģējumam. Mēs saprotam, ka likumā nevar atkārtot MK noteikumu tekstu. Likuma mērķis ir cits - pateikt, ka valdībai ir pienākums līdz nākamā gada 1.janvārim komisiju izveidot. Un ļoti svarīgi ir tas, ka tiek veidota komisija, kas veiks zinātnisko izpēti. Mēs nevaram zinātniekiem diktēt, kādi secinājumi viņiem ir jāizdara. Ļoti svarīgi, lai, veicot attiecīgo analīzi, būtu ievērotas visas zinātniskās metodes, lai būtu izmantotas zinātniskas metodes, lai tiešām tas notiktu kvalitatīvi. Bet, runājot par attiecīgas komisijas izveidošanu, jāteic, ka nākamajos priekšlikumos jūs redzēsiet arī informāciju par tiem laikiem, un tad nu nākamie priekšlikumi palīdzēs labāk saprast attiecīgās normas būtību. Bet komisija 18.priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2014_05_08-seq137 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Tātad deputāti atbalsta komisijas... Jā, lūdzu, komisijas vārdā!".
- 2014_05_08-seq136 spokenText "...deleģējums Ministru kabinetam ir pārāk plašs. Paldies. Tātad aicinu priekšlikumu atbalstīt, jo citas alternatīvas likumprojektā nav.".
- 2014_05_08-seq135 spokenText "Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_05_16-seq424 spokenText "Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2013_03_21-seq82 spokenText "Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2014_05_08-seq134 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Mēs šobrīd ar šo priekšlikumu deleģējam Ministru kabinetam tādu ļoti plašu un neskaidru uzdevumu - veidot komisiju, likumā skaidri nenorādīdami, kāda būs šī komisija un ko tieši tā darīs. Runājot par šo 18.priekšlikumu, vispirms ir jāvaicā, kāds ir šīs izpētes mērķis. Ko ir plānots izpētīt? (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas 1.pantā norādīts!”) Jā, ir norādīts 1.pantā, ka pētniecība notiks atbilstoši likuma mērķim. Tomēr katram likumam ir gars un katram likumam ir burts. Šajā gadījumā, runājot par zinātnisko izpēti, ir ļoti svarīgi, lai likuma gars un jēga netiktu mākslīgi sašaurināta līdz burtam. Var vaicāt: vai patiesi vienīgais jautājums VDK darbības kontekstā ir tikai un vienīgi par aģentiem - pašu pēdējo posmu VDK struktūras zirnekļa tīklā? Ja runā par zinātnisko izpēti, tad ir pilnībā jāatklāj cēloņsakarības, konkrēti vēsturiskie apstākļi un visa VDK pavēļu devēju un izpildītāju sistēmas mijiedarbība un saistība. Izpētei ir jāatklāj arī tie, kas, esot šī VDK tīkla centrā, deva pavēles, uzdevumus, plānoja operācijas, - tātad VDK štata jeb tā sauktie operatīvie darbinieki. Un kas ir vēl būtiskāk - jābūt izpētei arī par tiem, kas deva pavēles pašai VDK. Un tā bija Komunistiskās partijas spice - kompartijas darbinieki. Ir nepieciešams atklāt pašu sistēmu un atklāt padomju sistēmas represīvo būtību un pavēļu devējus gan Rīgā, gan Maskavā. Nav pieļaujams, ka aiz VDK aģentu mugurām arī turpmāk slēptos pavēļu devēji. Te gan jāpiebilst, ka daļa aģentu sadarbojās ideoloģisku motīvu, citi - merkantilu apsvērumu vadīti, bet daļa to darīja piespiedu kārtā, tiekot šantažēti. Otrs jautājums, ko, runājot par 18.priekšlikumu, vēlos uzsvērt. Šī likuma redakcija nerada skaidrību, kāda īsti būs pati pētniecības komisija, kas to vadīs, kas noteiks darba kārtību un ievirzi, respektīvi, zinātnieki, vēsturnieki vai ierēdņi un prokuratūras darbinieki. Kā norādīts vēsturnieku atklātajā vēstulē Saeimai, VDK arhīva mantojuma pētniecības deleģēšana ierēdņiem sabiedrībā var radīt aizdomas un neizpratni par valsts attieksmi pret šo, salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, neizprotami novilcināto sabiedrības un valsts turpmākajai attīstībai nozīmīgo darbu. Manā skatījumā, Saeimas komisijas kopumā ļoti piesardzīgi veidotie likuma normu formulējumi liecina par to, ka politiskajās aprindās joprojām nav vēlmes atklāt patiesību par mūsu smago vēsturi visās tās niansēs un ka joprojām padomju pēdējie gadi, 70.-80.gadi, ir tabu. Par to runāt nav vēlēšanās. Kā uzsvērts vēstulē, padomju režīma izpētei jānotiek kvalitatīvi un atbilstoši zinātniskajai praksei. Ministru kabineta komisijai būtu jārūpējas par zinātniskās izpētes finansiālu nodrošināšanu, savukārt pētniecība būtu jāuztic vēsturniekiem, bet dokumentu publicēšana - institūcijām ar gadiem ilgi uzkrātu pieredzi. Un, piemēram, viena no tām varētu būt Latvijas Nacionālais arhīvs, kura krājumā šobrīd ir tūkstošiem VDK un ar to nesaraujami saistītās Latvijas Komunistiskās partijas dokumentu. Latvijas Nacionālais arhīvs ir apliecinājis, ka spēj to paveikt, un par to liecina, piemēram, fundamentālais zinātniskais izdevums „Aizvestie”. Vēl viens jautājums, kas ir ļoti svarīgs, - lai pētniecībai tiktu piešķirts nepieciešamais finansējums. Bez valsts finansiāla atbalsta likuma grozījumi paliks tikai un vienīgi uz papīra. Latvijas Nacionālā arhīva Juridiskajai komisijai sniegtajā atzinumā ir minēti konkrēti skaitļi - piemēram, 200 tūkstoši eiro dokumentu digitālajai apstrādei, kas nepieciešama to publicēšanai. Tāpat arhīvam ir arī citas aplēses. Šo priekšlikumu aicinu atbalstīt, jo tam nav citas alternatīvas, tomēr, manā skatījumā, priekšlikums nav pietiekami skaidrs un...".
- 2014_05_08-seq133 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2013_11_06_a-seq1802 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2012_11_15-seq1816 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2014_05_08-seq132 spokenText "Tātad 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izveidot komisiju, kura veiks zinātnisko izpēti. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq130 spokenText "17. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas paredz izveidot speciālu komisiju, kura veiks zinātnisko izpēti. Priekšlikums konceptuāli ir atbalstīts, bet daļēji precizēts, pilnveidots, un tādēļ komisija nolēma to atbalstīt daļēji un iekļaut 18. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq128 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls un paredz izslēgt vārdus „štata un ārštata” attiecībā uz darbiniekiem un VDK informatoriem, jo tie vārdi ir lieki. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq126 spokenText "15.priekšlikums ir analogs. Arī šeit aizstāj nosaukumu... Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq124 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls, paredz aizstāt vārdus „Kriminālprocesa kodeksā” ar vārdiem „Kriminālprocesa likumā”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq122 spokenText "13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt atsauci uz likumu „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, jo šis likums 1998.gadā zaudēja spēku. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq120 spokenText "12. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq118 spokenText "11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 12.pantu ar jaunām daļām - trešo, ceturto un piekto daļu. Saskaņā ar šiem grozījumiem politiski represētās personas, personas, kuras tika vajātas ideoloģisku motīvu dēļ... šiem cilvēkiem būs tiesības pieprasīt un saņemt informāciju (tai skaitā par VDK darbiniekiem un informatoriem) par personām, kuras bija iesaistītas darbībās pret viņām. Un ir arī paredzēts, ka, saņemot attiecīgo informāciju, personai nebūs tiesību šo informāciju izpaust. Attiecīgais priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq116 spokenText "10. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums par represēto personu tiesībām saņemt informāciju par cilvēkiem, kuri rīkojās pret viņām un kuri bija informatori. Šis priekšlikums redakcionāli precizēts un daļēji atbalstīts, iekļaujot 11. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq114 spokenText "9. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq113 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq112 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 9.pantu ar 1.1 daļu, kura paredz, ka valsts drošības iestādēm valsts drošības interesēs ir tiesības neizpaust iegūto un to rīcībā esošo informāciju par VDK darbiniekiem un informatoriem. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. I.Bite: „Balsot!”)".
- 2014_05_08-seq110 spokenText "7. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar 9.pantu, par tiesībām neizpaust informāciju. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 8.priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq108 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 9.pantu (runa ir par 9.pantu „Informācijas neizpaušana”). Un tas paredz, ka gadījumā, ja ir attiecīgā informācija, tā nav izpaužama, izņemot gadījumus, ja šajā likumā ir paredzēts citādāk. Tad paredz izņēmumus. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq106 spokenText "5. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq104 spokenText "4. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas arī ir redakcionāls un līdzīgs iepriekšējiem, kā arī paredz izslēgt atsauci uz likumu „Par arhīviem”, kas 2011.gadā zaudēja spēku. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq102 spokenText "3. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls un kas sakarā ar grozījumiem citos normatīvajos aktos paredz aizstāt vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq100 spokenText "2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas, definējot likuma mērķus, piedāvā vārdu „politiski” aizstāt ar vārdu „zinātniski”. Proti, likuma mērķis dod iespēju zinātniski izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu par grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Ir saņemti 22 priekšlikumi. Un 1. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kas paredz papildināt normu par likuma mērķiem. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq97 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_05_08-seq96 spokenText "Sirsnīgs paldies!".
- 2014_01_23-seq146 spokenText "Sirsnīgs paldies!".
- 2014_05_08-seq95 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_08-seq94 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus 17 priekšlikumus. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq92 spokenText "Un visbeidzot 17., pēdējais, priekšlikums - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums - par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq90 spokenText "Un 16.priekšlikums - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums -, kurš paredz, ka jautājumos par mantojuma saraksta sastādīšanu, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā, ir piemērojams valsts nodevas atvieglojums ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Tātad pašvaldība pati var arī lemt par lielāku atvieglojumu. Tas ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq86 spokenText "14. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq84 spokenText "13. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums, kurš paredz audžuģimenēm tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. Un šāda lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā persona var izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību aizsardzību līdzekļus.".
- 2014_05_08-seq82 spokenText "12. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq80 spokenText "11. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas ir saistīts ar tikko izskatīto priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq78 spokenText "10. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Tas paredz papildināt pantu par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu ar jaunu daļu, kurā paredzētas bāriņtiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai bāriņtiesas locekļa tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna obligātu ārstēšanos vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu gadījumos, kad bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai arī nepamatoti vēlas to pārtraukt. Un komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq76 spokenText "9. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq74 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu, kurš paredzēja, ka, pieņemot vienpersonisku lēmumu, var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība vai dzīvība ir apdraudēta.".
- 2014_05_08-seq72 spokenText "7. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz, ka jēdziens „pilnvērtīga attīstība” tiek aizstāts, nosakot, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski lēmumu par bērna izņemšanu var pieņemt tikai tad, ja atklājas, ka bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq70 spokenText "6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq68 spokenText "5. - Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq66 spokenText "4. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq64 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt jēdzienu „ekonomiskā vardarbība” no Bāriņtiesu likuma 19.1 panta attiecībā uz bērnu. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq62 spokenText "2. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq60 spokenText "Un visbeidzot ceturtais šīs paketes likumprojekts. Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” arī ir izskatīts Juridiskajā komisijā pirms trešā, galīgā, lasījuma. Izskatīti visi priekšlikumi. 1. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Juridiskajā komisijā neguva atbalstu.".
- 2014_05_08-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 22. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2014_05_08-seq58 spokenText "Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq56 spokenText "7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq54 spokenText "6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Un arī Juridiskā biroja tāds pats priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq52 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz, ka gadījumos, kad mantojumu pieņēmušie mantinieki iesnieguši rakstveida iebildumus pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas un nav panākta vienošanās, zvērināts notārs atsakās izsniegt pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq50 spokenText "4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_08-seq48 spokenText "3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
- 2014_05_08-seq46 spokenText "2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā.".
- 2014_05_08-seq44 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma arī likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā”. Visi šie likumprojekti ir vienotā paketē un savstarpēji saistīti. 1.priekšlikums šajā likumprojektā ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, ar kuru precizē regulējumu attiecībā uz mantojuma apsardzību un aizgādnību. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2014_05_08-seq42 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq40 spokenText "Un 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq38 spokenText "2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2014_05_08-seq36 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma arī šo likumprojektu, un tajā ir saņemti trīs priekšlikumi. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2014_05_08-seq34 spokenText "Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq32 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” pirms trešā, galīgā, lasījuma. Komisijā bija saņemts viens priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā, un tas ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_08-seq31 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2014_05_08-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_08-seq28 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3805. Šis nolīgums, kas turpina paplašināt gaisa satiksmes nozari, tika izskatīts. Neviens priekšlikums netika saņemts. Līdz ar to Ārlietu komisija atbalstīja to otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq27 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_08-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_08-seq24 spokenText "Paldies. Lūgums atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2014_05_08-seq22 spokenText "21.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums -, ar kuru par likuma spēkā stāšanās datumu tiek noteikts 2014.gada 1.septembris.".
- 2014_05_08-seq20 spokenText "Paldies. 19.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - attiecībā uz valsts vērtspapīriem. Mēs sākotnējā versijā jeb redakcijā esam nolēmuši to, ka valsts vērtspapīrus varēs emitēt attiecībā uz imigrācijas atļaujām no 2015.gada 1.janvāra. Lūgums atbalstīt.".
- 2014_05_08-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja tā caurlūkošana. Atgādināšu, ka pēdējo reizi, kad mēs skatījām šeit, Saeimas sēdē, šo likumu, deputātu vairākums neatbalstīja komisijas piedāvāto redakciju par likuma spēkā stāšanās laiku. Līdz ar to mēs atgriezām šo likumu komisijām, pārstrādājām tehniski šīs normas, kuras netika atbalstītas, un tagad likums ir atgriezts Saeimas sēdē komisijas redakcijā uz galīgo apstiprināšanu. Tātad runa ir par trim priekšlikumiem, tas ir, par 17.A, 19.A un 21.A priekšlikumu, kas mums tad sekojoši arī ir jāatbalsta. 1.priekšlikums - atbildīgās komisijas 17.A priekšlikums - noteikt, ka darījumu pēdējie datumi pēc vecajiem noteikumiem ir iespējami tiem darījumiem, kas ir nostiprināti zemesgrāmatā līdz 2014.gada 31.augustam. Lūgums atbalstīt.".
- 2014_05_08-seq17 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja caurlūkošana. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_05_08-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_05_08-seq14 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_05_08-seq12 spokenText "Ārlietu komisija atbalstīja arī 4.priekšlikumu, kurš ir no Juridiskā biroja. Tās ir redakcionālas izmaiņas.".
- 2014_05_08-seq10 spokenText "Arī 3. - no Juridiskā biroja. Tās ir redakcionālas izmaiņas, un Ārlietu komisija to atbalstīja.".
- 2014_05_08-seq8 spokenText "Arī 2.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir precizējošs. Ārlietu komisija to atbalstīja.".
- 2014_05_08-seq6 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” mēs saņēmām četrus tehniskus priekšlikumus no Saeimas Juridiskā biroja. Ārlietu komisija ir apstiprinājusi 1.priekšlikumu, kam ir precizējošs raksturs.".
- 2014_05_08-seq5 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_08-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms es pāriešu pie Saeimas lēmuma projekta, es īsumā informēšu par vakardienas negadījumu, kas ir noticis Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vakardien notika plānotās mācības laivu vadīšanā Rīgas līcī. Notika negadījums, kurā gāja bojā viens Nacionālo bruņoto spēku karavīrs un viens karavīrs ar hipotermijas pazīmēm tika ievietots Rīgas slimnīcā. Šī karavīra veselības stāvoklis ir stabils, un viņu tuvākajā laikā izrakstīs no slimnīcas. Attiecībā uz bojāgājušo cilvēku, protams, ir informēti tuvinieki un ir izteikta līdzjūtība bojāgājušā karavīra tuviniekiem, un es esmu uzdevis Nacionālo bruņoto spēku vadībai un Aizsardzības ministrijai īsā laikā veikt šajā sakarā speciālo un dienesta izmeklēšanu. Ģenerālinspekcija ir izveidojusi komisiju, kas veiks šo izmeklēšanu. Militārā policija ir uzsākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tā ka tad, kad būs precīzi zināmi lietas apstākļi, Aizsardzības ministrija, protams, informēs sabiedrību par lietas būtību. Varbūt mēs varētu pieminēt ar īsu klusuma brīdi bojāgājušo karavīru. (Klusuma brīdis.) Paldies. Tagad par Saeimas lēmuma projektu. Tātad Saeimas lēmuma projekts paredz piešķirt mandātu NBS karavīru dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā. Operācija tika uzsākta šī gada 1.aprīlī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, lai palīdzētu Āfrikas Savienības un Francijas spēkiem stabilizēt situāciju valstī, aizsargāt valsts iedzīvotājus un nodrošināt humānās palīdzības drošas piegādes. Mandātu Eiropas Savienības iesaistei Centrālāfrikas Republikā izsniedza ANO Drošības padome šī gada 28.janvārī ar attiecīgu rezolūciju. Šobrīd situācija Centrālāfrikas Republikā saglabājas ļoti nopietna. Pagājušā gada martā Centrālāfrikas Republikā musulmaņu grupējums „Seleka” ieņēma valsts galvaspilsētu Bangi un gāza prezidentu Fransuā Bozizu. Tam sekoja vispārējā politiskā krīze valstī. Šī gada janvārī Centrālāfrikas Republikas Nacionālā pārejas padome par valsts jauno pagaidu prezidenti iecēla Ketrīnu Sambu-Pancu, ļaujot izveidot jaunu pārejas valdību, taču, neskatoties uz politiskās situācijas stabilizēšanās pazīmēm, drošības situācija valstī joprojām ir ārkārtīgi trausla. Regulāri tiek ziņots par vardarbības uzliesmojumiem, kad musulmaņu vai kristiešu bruņotie grupējumi uzbrūk pretējās reliģiskās piederības civiliedzīvotājiem gan galvaspilsētā Bangi, gan pārējā valsts teritorijā. Situācija ir turpinājusi destabilizēties ar risku pāraugt masu slepkavībās. Humānā situācija Centrālāfrikas Republikā ir ļoti sarežģīta - iekšzemē pārvietoto personu skaits ir sasniedzis aptuveni 585 tūkstošus, bet ap 250 tūkstošiem iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās uz Centrālāfrikas Republikas kaimiņvalstīm. Kopumā humānā palīdzība Centrālāfrikas Republikā nepieciešama 2,5 miljoniem iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā puse no 4,6 miljoniem Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāju. Ņemot vērā izveidojušos situāciju Centrālāfrikas Republikā, Eiropas Savienība ir apņēmusies dot savu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā un humānās palīdzības sniegšanā. Eiropas Savienības militārā misija ir plānota kā pārejas operācija, lai uzturētu drošu vidi bēgļiem un nepārtrauktu humānās palīdzības piegādi civiliedzīvotājiem, kamēr atbildība par šo uzdevumu veikšanu tiks nodota plānotajai ANO misijai. Operācija tiek plānota kā Eiropas Savienības atbilde uz starptautisko humanitāro organizāciju lūgumu sniegt atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai un humānās palīdzības drošai piegādāšanai civiliedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik drošības situācijas stabilizēšanas nolūkos Centrālāfrikas Republikā jau darbojas Āfrikas Savienības vadītā starptautiskā atbalsta misija Centrālāfrikas Republikā un Francijas operācija „Sangari”. Plānotais Eiropas Savienības operācijas kopējais apjoms ir līdz 1000 karavīriem ar operācijas izvietojumu valsts galvaspilsētā Bangi un tās apkaimē. Starp svarīgākajiem operācijas uzdevumiem ir Bangi lidostas apsargāšana, jo lidosta šobrīd kalpo par patvērumu lielam skaitam bēgļu, un patrulēšana uz stratēģiski svarīgiem ceļiem atbildības rajonā, lai veicinātu drošību un humānās palīdzības piegādes. Plānotais operācijas ilgums ir seši mēneši pēc pilnas operacionālo spēku sasniegšanas, kas, visticamāk, tiks sasniegta šī gada jūnijā. Starp valstīm ar lielāko ieguldījumu operācijā jāmin Francija, Gruzija, Spānija, Polija, Igaunija un Itālija. Abām mūsu kaimiņvalstīm parlamenta mandāts iesaistei šajā operācijā ir jau piešķirts. Igaunija operācijā iesaistīsies ar vada līmeņa kājnieku vienību - līdzīgi, kā to plāno arī Latvija. Savukārt Lietuva operāciju jau atbalsta ar transporta lidmašīnu un tās apkalpi, kas izvietota operācijas rajonā. Runājot par Latvijas dalības politiskajiem aspektiem, būtu jāņem vērā šīs operācijas nozīme Eiropas Savienības rīcībspējas demonstrēšanā, risinot aktuālo humāno un drošības krīzi Centrālāfrikas Republikā. Mēs bieži runājam par Latvijas interešu aizstāvēšanu un Eiropas Savienības procesu ietekmēšanu sev būtiskos jautājumos. Taču mēs to nevaram izdarīt, ja stāvēsim nomaļus no procesiem, kas ir īpaši aktuāli Eiropas drošības interesēm. Šis ir arī solidaritātes jautājums, kad mēs kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm varam sniegt operācijas mērogam un valsts spējām adekvātu ieguldījumu kopējos Eiropas Savienības centienos risināt Centrālāfrikas Republikā humāno krīzi, kas draud paplašināties visa reģiona mērogā. Šādu soli spert mums atļauj arī plānotā iesaistes samazināšana operācijā Afganistānā. Vēlos uzsvērt, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir svarīgi attīstīt militārās spējas un iegūt jaunu pieredzi. Līdz ar to ir plānots, ka mūsu Nacionālie bruņotie spēki operācijā piedalīsies ar vada līmeņa vienību uz operācijai apstiprināto mandāta laiku - tātad uz sešiem mēnešiem. Un kopumā iesaiste sastādīs līdz 40 karavīriem. Jāuzsver, ka Eiropas Savienības operācija neparedz iesaisti kaujas operācijās. NBS karavīri būs iesaistīti bāzes apsardzes un patrulēšanas uzdevumu pildīšanā un nepiedalīsies nekādās Francijas vai Āfrikas valstu īstenotajās kaujas operācijās Centrālāfrikas Republikas teritorijā. Mandāta apstiprināšanas gadījumā NBS vada līmeņa vienības nosūtīšana operācijā plānota jūnija pirmajā pusē. Izdevumus, kas saistīti ar NBS karavīru dalību šajā operācijā, ir plānots segt no Aizsardzības ministrijai jau piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, tāpēc papildu līdzekļi šai operācijai nebūs nepieciešami. Aicinu Saeimu atbalstīt mandāta apstiprināšanu mūsu karavīru dalībai operācijā Centrālāfrikas Republikā.".
- 2014_05_08-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.maija līdz 13.maijam. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Ināras Mūrnieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 15.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”. Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.".
- 2014_05_08-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es vēlos informēt jūs par attiecīgā likumprojekta būtību, jo tas tiešām paredz diezgan radikālu risinājumu un, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Runa ir par ceļu satiksmi un par cilvēku tiesībām vadīt transportlīdzekli. Saskaņā ar mūsu likumu cilvēks, kas grib vadīt transportlīdzekli, var nokārtot teorijas un praktisko eksāmenu, un, ja viņam nav nekādu slimību, valstij ir pienākums dot viņam tiesības vadīt transportlīdzekli. Bet mums ir cilvēki, kas, manuprāt, nekvalificējas, kas nedrīkst sēdēt pie stūres, jo viņi izdara smagus noziegumus - viņi regulāri pārkāpj ceļu satiksmi, un tāpēc, ka viņi veic tādas darbības, iet bojā cilvēki. Saskaņā ar Krimināllikumu mēs varam viņus sodīt, bet pēc soda izciešanas viņi var droši doties uz CSDD un prasīt, lai valsts viņiem atkal piešķirtu tiesības vadīt transportlīdzekli. Tā notiek, un tā ir! Es savulaik pētīju praksi, un es redzēju gadījumus, ka sākumā cilvēks izdara vairākus pārkāpumus - ir divu lapaspušu gara izdruka ar to, cik daudz pārkāpumu viņš izdarījis. Taču pēc tam, atkal vadot transportlīdzekli reibuma stāvoklī, viņš izraisa avāriju, iet bojā cilvēki, un viņam uz pieciem gadiem - tas ir maksimālais sods! - atņem tiesības, bet pēc tam viņš atkal atgriežas... apsēžas pie stūres un vada transportlīdzekli. Tāda ir tā prakse! Tad kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Es piedāvāju paredzēt, ka valsts faktiski var atteikt tiesību piešķiršanu atsevišķām kategorijām. Un šī kārtība var būt šāda: ja cilvēks izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vadot transportlīdzekli reibumā, un ir gājuši bojā cilvēki, tiesa piespriež sodu. Taču, ja tiesa piespriedīs lielāku sodu - atņems tiesības uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, - tad attiecīgajam cilvēkam nekad vairs nebūs tiesību vadīt transportlīdzekli. Proti, runa ir par tiesību atņemšanu uz mūžu. Es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas šķiet pārāk radikāli, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiesības vadīt transportlīdzekļus nav cilvēktiesības, kas garantētas ikvienam. Ir cilvēki, kas nevar vadīt lidmašīnas, ir cilvēki, kas nevar vadīt varbūt laivas. Un ir cilvēki, kas ar savu uzvedību skaidri demonstrē, ka viņi nedrīkst sēdēt pie stūres. Tas ir pirmais priekšlikums. Un otrais priekšlikums saistīts ar jaunām psihoaktīvām vielām un narkotikām. Un būtība ir šāda: ir piedāvāts noteikt, ka gadījumā, ja kāds cilvēks ir lietojis jaunas vai vecas psihoaktīvās vielas un šis fakts ir konstatēts, tad viņš nevarēs dabūt tiesības vadīt transportlīdzekļus trīs gadu laikā. Tātad - kāda ir priekšlikuma būtība? Tas ir sava veida demotivators. Tātad jaunietim, kuram ir 17 gadu un kurš sapņo iegūt tiesības un vadīt transportlīdzekli, ir izvēle - pamēģināt šīs vielas un nesaņemt tiesības vadīt transportlīdzekli vai tomēr, domājot par savu nākotni, atteikties no attiecīgo vielu lietošanas. Man nav ilūziju, ka... Visus cilvēkus tas, protams, neatturēs no narkotisko un citu psihoaktīvo vielu lietošanas, bet, es domāju, būs arī tādi cilvēki, kas, izvērtējot, teiksim, šo situāciju, atteiksies lietot un nelietos attiecīgās vielas. Es aicinu likumprojektu atbalstīt, nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju es lūdzu strādāt ātri un pieņemt attiecīgos grozījumus. Paldies.".
- 2014_05_08-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 8.maija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pēc sadaļas „Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Bērziņš, Cilinskis, Laizāne, Dombrava, Latkovskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 8.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Latkovska, Ašeradena, Zaķa un Čigānes iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_05_04_s-seq4 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2014.gada 4.maija svinīgo sēdi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā pasludinu par slēgtu. Bet aicinu visus klātesošos uz Sarkano zāli, lai vēl baudītu mirkli atmiņās un svinētu svētkus! Paldies. ".
- 2014_05_04_s-seq3 spokenText "Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Neticēsim tiem, kas stāsta, ka laiks vienmēr rit vienādi. Patiesībā laikam piemīt spēja izplesties un sarauties. Reizēm tas rit mierīgi un rimti, taču dažreiz samērā īsā laika sprīdī, šķiet, kopā sanāk veseli laikmeti. Tie ir tie vēsturiskie mirkļi, kuri vienmēr dzīvos mūsu biogrāfijās – gan katram atsevišķi, gan mums kopā kā tautai. Šogad aprit divdesmit pieci gadi vienam šādam laika sablīvējumam – 1989.gadā krita Berlīnes mūris –, kas skaidri iezīmēja aukstā kara beigas Eiropā. Arī Latvija togad skaidri sajuta Eiropas kopīgās vēstures elpu. 1989.gadā mēs vēl tikai sapņojām kļūt brīvi. Tomēr jau pavisam noteikti apzinājāmies: atpakaļceļa vairs nav; mūsu priekšā pavēries jauns vēstures posms, kurā daudz ko nāksies izlemt pašiem. Mēs tobrīd bijām gatavi brīvībai – pat ja mums dažbrīd pietrūka zināšanu, tad to noteikti atsvēra izlēmība un stipra pārliecība. Tieši ar gatavību jaunajam laikmetam mēs visi kopā stāvējām Baltijas ceļā un uzņēmām noteiktu kursu uz Latvijas neatkarību. 1990.gada 4.maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšana bija tas īpašais brīdis, kad tautas Trešajā atmodā un Dziesmotajā revolūcijā dzimušās cerības un ticība neatkarīgai Latvijai pārtapa īstenībā. Šodien, kad politiķi un vēsturnieki runā par PSRS sabrukumu, bieži tiek pieminēti dažādi iemesli – padomju sistēmas vājums, ekonomiskā krīze, Rietumvalstu spiediens. Tas viss ir pareizi, taču ar to vien nepietiek, lai izprastu šī vēsturiskā pavērsiena iemeslus. Reizēm tiek aizmirsts kaut kas ļoti būtisks: mēs kļuvām brīvi nevis sistēmas vājuma dēļ, bet gan mūsu pašu spēka dēļ, jo bijām pārliecināti, ka gribam un spējam dzīvot savā neatkarīgā valstī. Tieši par šo spēku es arī vēlētos šodien jūs uzrunāt. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Cilvēkiem nepatīk atzīties savā vājumā – vājums šķiet pazemojošs, niecīgs. Tomēr ir reizes, kad mēs negribam atzīties arī savā spēkā – tajā, ko varam, ko spējam sasniegt, par ko protam uzņemties atbildību. Jo spēks uzliek pienākumus; ir taču ērti izlikties vājākam, nekā patiesībā esi. Tad vari bezpalīdzīgi gaidīt, ka kāds nāks tev palīgā, ka kāds pateiks, kas jādara un kā jārīkojas. Turpretī spēcīgajam ir jāspēj atzīties savā spēkā un pieņemt spēcīgā atbildību. Šodien mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gadadiena tiek svinēta nemierīgā laikā. Mūsu reģionā ir sākusies ģeopolitiska mērošanās spēkiem. Gaisā vēdī trauksme, kas kopš aukstā kara laikiem daudziem jau bija piemirsusies. Dažu lielvalstu ģeopolitisko ambīciju rēgi nevar palikt bez ievērības pie mums Latvijā, kuras mierīgo dzīvi 20.gadsimtā iedragāja divi totalitāri režīmi. Latvijai ir skaidri jāteic savs vārds, kad tiek pārkāptas starptautiskās tiesības; kad šķietamās rūpēs par tautiešiem tiek anektētas citu valstu teritorijas; kad militārā vara liekulīgi slēpjas aiz civiliedzīvotāju mugurām. Latvija zina, cik traģiskas sekas ir šādām lielvaru mahinācijām, tāpat kā Latvija zina arī to, ko nozīmē bezatbildīgi pašmāju politiķi. Tieši tādēļ mums ir jāseko līdzi Ukrainas notikumiem, nenogurstoši atgādinot par šīs eskalācijas draudiem Eiropai un pasaulei. Šādos apstākļos mēs nedrīkstam aizmirst par savu spēku un, ļaujoties ļaunām priekšnojautām, palikt pasīvi. Latvija šodien ir spēcīga; tā ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk savā vēsturē. Mums šobrīd ir aktīvi jārīkojas, lai izmantotu šo spēku savas valsts un Eiropas kopīgās nākotnes vārdā. Nenoliegsim, Ukrainas notikumi daudzviet Eiropā ir radījuši neizpratni un mulsumu: kā šodien, vairāk nekā divdesmit gadus pēc aukstā kara beigām, vēl ir iespējama šāda brutāla, spēkā balstīta politika? Godātie klātesošie! Latvijas pienākums šajā situācijā ir atgādināt mūsu partneriem par nepieciešamību enerģiski aizstāvēt tās vērtības, kuras ir liktas Eiropas Savienības pamatos. Tieši pie tādām vērtībām kā miers, tiesiskums un solidaritāte mums ir jāatgriežas šodien, lai Eiropa kritiskās situācijās turpmāk varētu runāt vienā balsī. Mums ir jāatzīstas savā spēkā. Latvija ir sekmīgi pārvarējusi ekonomisko krīzi, un arī šogad mūsu valsts būs visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Līdzsvarojot budžetu un pieņemot virkni valstij vajadzīgu likumu, mēs esam ielikuši pamatu ilgtermiņa attīstībai. Ir samazinājusies arī emigrācija, un arvien vairāk mūsu jauno cilvēku saista savu nākotni ar Latviju. Mēs šodien atrodamies vēl straujākas izaugsmes priekšvakarā, taču tā nenotiks pati no sevis. Galvenais iemesls, kurš var mūsu attīstību kavēt, ir mūsu pašu pasivitāte un neticība saviem spēkiem. Bieži piesauktā Latvijas bezspēcība nav realitāte; tas vairāk ir apziņas stāvoklis, kas traucē mums attīstīties. Paraudzīsimies uz mūsu mākslinieku un zinātnieku sasniegumiem; uz Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ar tās lielisko pasākumu programmu; uz mūsu sportistu šā gada spožajiem panākumiem; uz „Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio kora saņemto Grammy balvu; uz Andra Ambaiņa pētījumiem kvantu skaitļošanas teorijā, kuru autors ir atzīts par vienu no 300 izcilākajiem Eiropas zinātniekiem. Tādas lietas netop vājās valstīs; tās visas kopā apliecina mūsu spēku. Mūsu izcilības ekonomikā, zinātnē, mākslā un sportā nebūt nav nejauši izņēmumi. Gluži pretēji – tās ir apliecinājums mūsu potenciālam domāt, strādāt un radīt pasaules līmenī. Taču spēcīga potenciāla atzīšana nebūt nav vienkārša – tā prasa rīcību, lai šo potenciālu izkoptu un attīstītu. Tādēļ reizēm ir ērti šo potenciālu neievērot un izlikties, ka „īstās lietas” notiek kaut kur citur – Rietumeiropā, Amerikā vai Ķīnā. Arī šajā ziņā Latvijai ir ērti izlikties vājākai, nekā tā patiesībā ir. Šodienas pasaule, tostarp Ukrainas krīzes kontekstā, parāda, ka sava potenciāla ignorēšana var būt visai bezatbildīga. Ierastā „ko nu mēs” mentalitāte padara valsti par iekārojamu objektu dažādām ģeopolitiskām mahinācijām. To der atcerēties reizēs, kad esam gatavi nolaist rokas, aizmirst par Latvijas potenciālu, atsaucoties uz „politisko konjunktūru”, sabiedrības izpratnes trūkumu un uz savu šķietamo nespēju ietekmēt norises, un tamlīdzīgi. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kā atceramies, 11. Saeimas ieplānotos darbus Latvijas sabiedrība saņēma ar ļoti sakāpinātām gaidām. Šodien, kad šīs Saeimas sasaukuma periods pamazām tuvojas noslēgumam, katrs varam sev pavaicāt: cik daudz esam spējuši atbilst šīm gaidām? Cik daudz esam realizējuši no pieteiktajām reformām; kāda šodien izskatās Latvijas augstākā izglītība, nodokļu politika, iedzīvotāju sociālā aprūpe? Daudzas labas lietas ir paveiktas; taču ne reizi vien sīku strīdu un personisku antipātiju dēļ esam arī atstājuši neizmantotas iespējas ielikt stingrāku fundamentu nākotnes attīstībai. Domāju, ka tas nav palicis nepamanīts arī mūsu vēlētājiem, kuri izdarīs savu izvēli oktobra vēlēšanās. Tieši par šo spēju pildīt solījumus mums ir jādomā 12.Saeimas vēlēšanu kontekstā. Runa nav tikai par to, lai nedotu neizpildāmus solījumus priekšvēlēšanu kampaņās. Runa ir arī par to, ka mūsu darbam jākļūst efektīvākam, lai Latvijas vēlētāji nākotnē varētu arvien skaidrāk vērtēt savus politiķus pēc reāli paveiktā, nevis pēc skaļiem, populistiskiem saukļiem. Pēdējos mēnešos Ukrainas notikumu kontekstā ir nopietni aktualizējies jautājums par Latvijas militāro varēšanu. Ukraina ir mums skaidri parādījusi, ka nākotnē ir jāveido atbildīgāks aizsardzības budžets; jāveltī uzmanība zemessardzes stiprināšanai. Mēs nevaram cerēt, ka citi mūsu vietā samaksās par mūsu drošību. Vienlaikus valsts spēks mūsdienu politikā nozīmē ne tikai bruņojuma spējas, bet arī efektīvu stratēģisku sadarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Diemžēl NATO un Eiropas Savienības ietvaros mēs joprojām bieži domājam „mēs” un „viņi” kategorijās. Taču īstenībā šajās organizācijās jau sen nav nekādu „mēs” un „viņi” – ir tikai „mēs”. Mūsu spēks slēpjas pārliecināšanā un prasmē sadarboties, nevis noslēgtībā un vainīgo meklēšanā. NATO un Eiropas Savienības spēks ir arī mūsu spēks – tas uzliek mums atbildību, taču vienlaikus padara Latviju spēcīgāku un drošāku. Spēks uzliek pienākumus. Un te mūsu pienākums ir vispirms domāt par praktiskām lietām. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Labākā aizsardzība pret citu valstu ambīcijām ir droša pārliecība, ka Latvija ir vajadzīga un dārga ikkatram mūsu zemes iedzīvotājam, ka mūsu cilvēku domas ir slēgtas citu valstu demagoģijai un propagandai. Pie šīs pārliecības mums visiem ir jāturpina strādāt. Latvijā joprojām ir ļoti augsts sociālās nevienlīdzības līmenis, kura mazināšanu valdība uzskata par savu prioritāti. Mēs gribam tieši to, lai pārticis un par savu nākotni drošs būtu tieši vidējais Latvijas iedzīvotājs, nevis tikai neliels sabiedrības virsslānis. Nav pareizi domāt, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs sagaida savu labklājību tikai no valsts vai pašvaldības, gluži pretēji – viņš ir gatavs radoši strādāt, izglītoties, investēt savā un bērnu nākotnē. Es esmu pārliecināta, ka mūsu vidējais latvietis nevēlas pārtikt no pabalstiem. Viņš vēlas, lai ar paša darbu spētu sev un savai ģimenei nodrošināt 21.gadsimta Eiropai atbilstošu dzīves līmeni; lai viņam būtu labs darbs tepat dzimtenē; lai viņš varētu sagaidīt vecumdienas bez bailēm no nabadzības. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Tieši šeit sākas grūtākais uzdevums mums kā politiķiem – radīt cilvēkam daudzveidīgas iespējas un drošības sajūtu. Tas ir krietni grūtāk un sarežģītāk nekā gluži vienkārši iedot naudu vai atlaidi kādam pakalpojumam. Mums ir vajadzīga spēcīga vidusšķira, kura vienīgā var veidot augsni valstiskai apziņai un patriotismam. Mūsu patrioti ir un būs tie, kuriem Latvijā ir, ko zaudēt. Un jo vairāk tādu būs, jo drošāka un spēcīgāka būs mūsu valsts. Latvija ir mājas visām šeit dzīvojošām tautībām, kuras respektē un atzīst mūsu valsts pamatprincipus, prot un ciena latviešu valodu, mūsu valsts ģeopolitisko piederību Eiropai un Rietumu kultūras telpai. Taču nenoliegsim, ka arī mazākumtautību integrācijas jomā joprojām ir daudz neizmantota potenciāla, nespējas atzīties savā spēkā un varēšanā. Reizēm mūsu politiķiem ir bijis ērti veidot aplenkta cietokšņa atmosfēru un meklēt ienaidniekus – tā vietā, lai pasniegtu roku cittautietim un neatstātu viņu citu valstu agresīvas propagandas varā. Tieši to, manuprāt, no latviešiem prasa viņu valstsnācijas statuss mūsu valstī. Latvieši ir ne tikai bijuši gana stipri, lai izveidotu un aizstāvētu savu valsti, bet ir arī gana spēcīgi, lai uzņemtos rūpes un atbildību par visiem, kas vēsturiski dzīvo mūsu valstī un jūtas tai piederīgi. Godātie klātesošie! Pēdējo mēnešu mācības mums rāda, ka spēcīga Latvija būs tikai reģionāli līdzsvarota Latvija. Rīgas durvīm ir jābūt vienmēr atvērtām novadiem un reģioniem – jo Rīga bez spēcīgiem novadiem ir vāja. Mūsu cilvēki Latvijas novados un pilsētās ir nozīmīgs veselā saprāta avots, kurš liek mums samērot savus vērienīgos plānus ar realitāti, katra Latvijas novada dzīves vajadzībām. Cienījamās dāmas, godātie kungi! Nenoliegsim, pašreizējās ģeopolitiskās reālijas vieš bažas. Tomēr ir jāatceras, ka īsta patriotisma saknes ir meklējamas nevis bailēs, bet gan mierīgā pārliecībā par savu mērķu pareizību. Latvijas valsts nav nekas nejaušs; tā ir mērķtiecīgi veidots un pašaizliedzīgi stiprināts politisks projekts, kura mantinieki esam mēs visi. Tieši šo pārliecību mēs vēlamies nostiprināt arī mūsu Satversmes ievadā, kas ir jāpieņem šīs Saeimas laikā. Arī šis valsts pamatprincipu formulējums ļaus mums apzināties savu spēku un līdz ar to – arī atbildību Latvijas nākotnes priekšā. Šodien, kad problēmas mūsu reģionā atkal kāds mēģina risināt ar tankiem un automātiem, mums ir jābūt gudriem un modriem. Mums ir jāapzinās savs spēks un tā atbildība, kuru šis spēks mums uzliek. Mēs esam senas brīvības tradīcijas mantinieki mūsu neatkarīgajā valstī, kuras labākās dienas vēl ir tai priekšā. Šo spēku dzejas rindās ir precīzi tvēris mūsu šī gada jubilārs, dzejnieks Jānis Peters: Kuršu un jātvingu ceļā dzintara dzīsla deg, ceļā, kur izkusa sveķis, tagad Daugava tek. Somu un ugru, un baltu ceļā, kas Baltijas ceļš, dzīsla kā dzintara čūska naidnieka zobenu dzels. Kuršu un jātvingu ceļā zēģelē Tēvzemes vējš, vilki pret debesīm gaudo, valoda – akmeni plēš. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota valsts himna.)".
- 2014_05_04_s-seq2 spokenText "Vārds svētku uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.".
- 2014_05_04_s-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2014.gada 4.maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai.".
- 2014_04_24-seq644 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 24.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_04_24-seq643 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Jānis Ādamsons... nav, Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... ir, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Jeļena Lazareva... nav, Artis Pabriks... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Dāvis Stalts... nav, Ilze Viņķele... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
- 2014_04_24-seq641 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.30.".
- 2013_12_12-seq281 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.30.".