Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_15-seq271 spokenText "Kolēģi, nākamie trīs priekšlikumi skar biedrības un nodibinājumus kā pilnīgi jaunus subjektus, kam būtu tiesības iegūt zemi savā īpašumā. Un jāatgādina, ka līdz šim biedrībām un nodibinājumiem tādas iespējas nebija. Šī iniciatīva izraisīja plašas diskusijas komisijā un darba grupā, jo tika norādīts uz kontroles problēmām attiecībā uz patiesā labuma guvējiem un finansējumu, taču komisija beigās apvienoja šos divus iesniegtos deputātu priekšlikumus un izstrādāja savu redakciju, šādas tiesības piešķirot, taču ar virkni ierobežojumu. 10.priekšlikums ir Leldes Stumbres priekšlikums, kas konceptuāli paredz piešķirt zemes iegādes tiesības Latvijā biedrībām un nodibinājumiem, kuru minimālais darbības laiks kopš reģistrācijas ir trīs gadi. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq269 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izslēdz panta daļu par valsts un pašvaldību augstskolām kā subjektiem šā likuma izpratnē. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq267 spokenText "8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē subjektu loku un ietver tajā arī vairākas citas personas, kuras ir, piemēram, individuālie komersanti, kooperatīvās sabiedrības un citi tiesību subjekti. Komisijā tas ir guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq265 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 8.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq263 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē regulējumu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām kā subjektiem. Tas komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq261 spokenText "Paldies. Nākamais, 5.priekšlikums, ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas paredz izslēgt panta daļu par publiskām akciju sabiedrībām, ja akcijas tiek kotētas fondu biržā. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq260 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq259 spokenText "Komisijā šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir komisijas izstrādātais priekšlikums, kas... nu, mēs bijām spiesti šādu priekšlikumu izstrādāt, lai izpildītu līgumu par mūsu pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā to, ka šis pārejas periods - 10 gadi - 1.maijā nupat ir beidzies. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq257 spokenText "Es nezinu, par kādām kamerām Smiltēna kungs runāja, bet... Par konkrēto priekšlikumu. Apakšpunkts tik tiešām padara šo normu stingrāku, savukārt pati panta pamatdaļa paver iespēju jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai iegādāties Latvijas zemi - meža zemi, purvus, ūdeņus, kurus mēs vispār ar šo likumu nekontrolējam. Tāpēc uz trešo lasījumu, kā jau es teicu, mēs iesniegsim priekšlikumu vispār izņemt ārā juridiskās personas, lai likums atbilstu iestāšanās līgumam Eiropas Savienībā, jo mēs apzināmies, ka nav iespējams izkontrolēt Kiprā, Bulgārijā, Maltā reģistrētu juridisko personu īpašnieku struktūru. (No zāles dep. I.Čepāne: „Arī Latvijā!”) Arī Latvijā ir grūti, bet Latvijā ir vismaz mūsu valsts jurisdikcija. Citas valsts jurisdikcijā reģistrētas juridiskās personas īpašnieku struktūru, naudas izcelsmi izkontrolēt nav iespējams.".
- 2014_05_15-seq255 spokenText "Man liekas ārkārtīgi dīvains Dombravas kunga priekšlikums - šobrīd neatbalstīt 4.priekšlikumu, jo es gribu saprast - ne tikai vienkārši papļāpāšanas režīmā, bet reāli! -, kā jūs nodrošinātu to, lai mēs izpildām līgumsaistības, ko esam uzņēmušies, iestājoties Eiropas Savienībā. Pārejas periods ir beidzies! Šobrīd mums, ņemot vērā to, ka pārejas periods beidzies, ir jāizdara šie grozījumi, tāpēc arī atbildīgā komisija un Juridiskais birojs tos sagatavoja. Un, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstītu, tad es to drīzāk uztveru kā mēģinājumu likumprojektu „nograut” vispār, jo tad nākamās normas, kas mēģina piedāvāt citu risinājumu, nonāk pretrunā ar šo normu. Un tas nozīmē to, ka mēs šo likumprojektu vispār nepieņemsim. Man ļoti patīk vispārēji uzstādījumi, bet vajag konkrētus priekšlikumus, kuri ir realizējami, nevis ar kuriem var tikai palepoties kameru priekšā un kuri pēc tam nogrimst. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt - tieši tā, kā komisija ir lēmusi.".
- 2014_05_15-seq253 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es jau nu gan aicinātu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, raugiet, pēc visas Dombravas kunga kvēlās runas sausais atlikums bija tāds: nu, neatbalstiet priekšlikumu, - lai paliek tā redakcija, kura ir pirmajā lasījumā, kura ir krietni, krietni vien maigāka! Nu, nu... Kaut kādā zināmā mērā tomēr pretruna. Un piebildīšu, ka galvenā problēma jau šeit nav varbūt noformulēt šos darījumu subjektus; galvenā problēma šajā likumā attiecībā uz juridiskajām personām un to, teiksim, iespēju iegādāties zemi... galvenā problēma ir tā, ka nav īsti iespējas kaut kādā veidā kavēt šo kapitālsabiedrību dalībnieku struktūru pēc zemes iegādes. Šeit mēs nosakām, kādas juridiskās personas var iegādāties zemi, bet ir ārkārtīgi grūti pēc tam izkontrolēt un saprast, vai pēc nedēļas, kad ir veikts darījums, šī kapitālsabiedrība nemaina savu, teiksim, īpašnieku struktūru un nekļūst pavisam par kaut ko citu, nekā bija pirkšanas brīdī. Tā laikam ir tā lielākā problēma. Kā to novērst? Es domāju, ka vēl trešais lasījums paliek.".
- 2014_05_15-seq251 spokenText "Godātā Saeima! Mūsu tauta ir dzīvojusi šajā zemē tūkstošiem gadu, kopusi to un lējusi asinis par to. No 1.maija Latvijas zemi jebkurš svešinieks var netraucēti iegūt īpašumā bez cīņas, bet ar naudas palīdzību. Šī zemes iztirgošana pārkāpj principu, kas ir pastāvējis kopš antīkās Grieķijas laika, ka zemi īpašumā var iegūt tikai tās pilsoņi - un bieži vien tikai par īpašiem nopelniem valsts labā. Tas tika darīts, jo zemes piederība bija valsts drošības jautājums. Latvijas parlamenta pienākums būtu saglabāt zemi savas tautas īpašumā, nevis pieļaut, ka tā nonāk citu tautu rokās. Mēs varam diskutēt par iepriekšējiem priekšlikumiem, par to, vai citas valsts pilsoņi, kuri būtu ieguvuši Latvijas zemi, būtu gatavi to aizsargāt. Es domāju, ka lielākā daļa ne, bet tas vēl ir diskutējams jautājums. Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka zeme nevar piederēt mistiskām ārvalstu juridiskajām personām, kuru īpašnieku struktūra nav noskaidrojama. Šis priekšlikums pēc būtības nosaka, ka zemi varēs pirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiskā persona. Tas nozīmē, ka Latvijas meža un lauksaimniecības zemi varēs iegādāties, piemēram, Kiprā reģistrētas juridiskās personas, bet īstos īpašniekus un viņu finanšu izcelsmi noskaidrot nevarēs, lai kā mēs to vēlētos. Ņemot vērā, ka šobrīd mēs cenšamies samazināt savu atkarību no Austrumiem, šis būtu plats solis uz to, lai Latvijas zeme nonāktu tieši austrumnieku rokās. Lai gan uz trešo lasījumu piedāvāsim pilnībā atteikties no iespējām juridiskajām personām iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr aicinu neatbalstīt arī konkrēto priekšlikumu. Latvijai nebūs iespējas pārbaudīt citās valstīs reģistrētu firmu īpašnieku struktūru un naudas izcelsmi. Tāpēc aicinu noraidīt konkrēto priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq249 spokenText "4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - attiecas uz juridiskajām personām kā subjektiem, kuru loks tiek papildināts ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas kapitālsabiedrībām, proti, juridiskajām personām. Būtiski ir tas, ka ar šo priekšlikumu mēs kā jaunu prasību tām uzliekam sasaisti ar nodokļu nomaksu Latvijā. Tas ir tas, ko mēs tā kā no jauna ieviešam, proti, lai kvalificētos kā subjekts, tam ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikā kā nodokļu maksātājam. Tātad papildus mēs esam noteikuši, ka visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem ir jābūt Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem vai kapitālsabiedrībām. Un tādā veidā mēs cenšamies nepieļaut subjektu lokā ietvert trešo valstu personas. Jāatzīst, ka tieši iespēja juridiskajām personām iegādāties Latvijas zemi šī 10 gadu pārejas perioda laikā ir bijis lielākais caurums likumā, par ko bija daudz diskusiju komisijā un kas faktiski arī izraisīja elementārus priekšnoteikumus tam, lai būtu iespējams ierobežojumus apiet un ārvalstu kapitālam iegādāties lauksaimniecības zemi, mežus diezgan astronomiskos apmēros, kā mēs šobrīd redzam. Komisijā tika diskutēts arī par riskiem kontrolei pār šo naudas līdzekļu izcelsmi, par patiesā labuma guvējiem. Tieši tādēļ turpmāk šajā likumā ar atsevišķiem priekšlikumiem mēs mēģināsim šos riskus mazināt. Un vēl būtiski būtu informēt, ka šobrīd mēs komisijā analizējam iespēju juridiskajām personām liegt vai ierobežot tām iespēju iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi; pagaidām tas ir tikai diskusiju līmenī. Tāda iespēja tiktu atstāta tikai fiziskajām personām un citiem noteiktiem subjektiem. Par to vēl būs plašākas diskusijas, bet konkrēti šis priekšlikums - 4.priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq247 spokenText "3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē subjektus tā, lai to nosaukumi atbilstu Valsts pārvaldes likumā noteiktajam. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq245 spokenText "Tad faktiski pirmais lielais bloks, sākot ar 2.priekšlikumu un līdz pat 13.priekšlikumam, paredz grozījumus sadaļā „Darījumu subjekti”, kurā tiek definētas tās personas, kuras Latvijas zemi vispār var iegūt savā īpašumā. Un te būtu svarīgi piebilst, ka pirms divām nedēļām, 1.maijā, beidzās šajā likumā un arī līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai noteiktais pārejas posms - 7 gadi, kā arī izcīnītais pagarinājums uz trim gadiem, kurš būtiski ierobežoja ārvalstnieku iespējas iegādāties Latvijā zemi. Tieši tādēļ mēs esam spiesti veikt grozījumus, un ar 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu - tiek papildināts subjektu loks ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem. Tas komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq243 spokenText "Labdien, kolēģi! Beidzot sākam strādāt pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrajā lasījumā. Kopumā ir saņemti 67 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības ir tehniska rakstura un paredz aizstāt vārdu „statūtsabiedrība” ar vārdu „kapitālsabiedrība” un ir komisijā guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq242 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs, izskatīšana - Saeimas 12.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_05_15-seq241 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.maijs, un izskatīšana - šā gada 12.jūnija sēdē.".
- 2014_05_15-seq240 spokenText "Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_05_15-seq238 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Un komisija lūdz atbalstīt arī pirmajā lasījumā?".
- 2014_05_15-seq237 spokenText "Šā gada 8.maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts Nr.1140/Lp11 - „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” - apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Likumprojektā ir ietverti četri jautājumu bloki, kas tiek risināti ar šiem grozījumiem. Pirmais ir saistīts ar direktīvas ieviešanu attiecībā uz tā saukto trešo teritoriju... Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas termina precizēšanu. Otrais ir arī saistīts ar direktīvas ieviešanu un ar īpašo PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīmu trešās valsts un trešās teritorijas PVN maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem. Un būtiskākais grozījums šajā likumā ir jauna termina - „mini vienas pieturas shēma” - ieviešana; tas ir attiecināms uz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu. Trešais bloks ir, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tiek papildināts ar to, ka ar PVN turpmāk netiks apliktas arī cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu (ieskaitot asins plazmas un asins šūnu) piegādes; iepriekšējais regulējums jeb pašreiz spēkā esošais regulējums ietver tikai asiņu piegādi. Un ceturtais bloks ir attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kuriem pieteikts maksātnespējas process, jo ir situācijas, kad uzņēmumi, kas ir maksātnespējas procesā, ilgstoši nav snieguši deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienests attiecīgi viņus ir izslēdzis no PVN maksātāju reģistra, bet maksātnespējas procesa administratoram, pārņemot šāda uzņēmuma vadību, ja tā var teikt, būtu nepieciešams... izpārdodot aktīvus un veicot citas darbības, kas administratoram uzticētas, būtu nepieciešams samaksāt arī PVN. Komisijā gan bija diskusija par to, vai, atjaunojot šāda uzņēmuma reģistrācijas datus PVN maksātāju reģistrā, būtu nepieciešams arī piemērot slieksni, kas ir jaunreģistrētiem uzņēmumiem, - 50 tūkstošu eiro apgrozījums gadā. Lielākā daļa komisijas kolēģu uzskatīja, ka nepieciešams no pirmā eiro aplikt ar PVN, ja iepriekš šis uzņēmums ir bijis PVN maksātājs. Šo diskusiju mēs atstājām uz otro lasījumu. Ņemot vērā to, ka šis regulējums ir ļoti konkrēts un saistīts ar ļoti precīzām lietām, komisija nolēma, ka nepieciešams atzīt šo likumprojektu par steidzamu, un aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq236 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_05_15-seq235 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.".
- 2014_05_15-seq211 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.".
- 2009_05_07-seq288 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.".
- 2014_05_15-seq234 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq231 spokenText "Un 10. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq229 spokenText "9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir mainīta sākotnēji iesniegtā redakcija, izslēdzot likumprojekta 25.panta piekto daļu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.".
- 2014_05_15-seq225 spokenText "Arī 7. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq223 spokenText "6. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq221 spokenText "Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas skar juridisko tehniku. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq219 spokenText "4. - līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq217 spokenText "3. - Juridiskā biroja iesniegts tiesību normu tekstu saskaņojošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq215 spokenText "2. - atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq213 spokenText "Strādājam ar likumprojektu Nr.1106/Lp11 - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Komisijā tika saņemti un izstrādāti desmit priekšlikumi. 1. - atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq212 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_05_15-seq210 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq207 spokenText "Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq205 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šā gada 8.maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē skatīja likumprojektu Nr.1107/Lp11 - „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”. Komisijā tika saņemti divi precizējoši un redakcionāla rakstura priekšlikumi - Juridiskā biroja priekšlikumi. 1.priekšlikums - komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq204 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_05_15-seq202 spokenText "Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs Paldies.".
- 2014_05_15-seq201 spokenText "23.maijs.".
- 2014_05_15-seq197 spokenText "23.maijs.".
- 2014_05_15-seq200 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq199 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3768. Šis ir trešais likumprojekts, kas saistīts ar Pasaules Pasta savienības kongresu. Lai izpildītu Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm noteiktās nacionālās procedūras, ir nepieciešams arī apstiprināt konvenciju. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā.".
- 2014_05_15-seq198 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_15-seq196 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq195 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.3750. Šis otrais likumprojekts, kas izriet no izmaiņām, kuras pieņemtas Pasaules Pasta savienības kongresā, ir par Vispārīgo reglamentu, kurš aizstās 2004.gadā pieņemto Vispārīgo reglamentu un 2008.gadā pieņemto Vispārīgā reglamenta 1.papildprotokolu. Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma un atbalstīja. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq194 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_15-seq193 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs.".
- 2014_05_15-seq192 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq191 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3749. Mēs šodien izskatām trīs likumprojektus, kuri izriet no izmaiņām, kas tika veiktas Pasaules Pasta savienības 25.kongresā 2012.gadā Dohā. Latvija ir viena no 192 pasaules valstīm, kuras veido Pasaules Pasta savienību. Tā veicina starptautiskās sadarbības attīstību, sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvās funkcijas, izdod noteikumus starptautiskās pasta apmaiņas jomā, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu. Pirmais šajā likumprojektu paketē ir likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_05_15-seq190 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Deputāti Eņģelis, Bērziņš, Olšteins, Čigāne un Brigmanis lūdz izdarīt izmaiņas 15.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad turpinām izskatīt mūsu darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_05_15-seq189 spokenText "20.maijs.".
- 2011_05_12-seq131 spokenText "20.maijs.".
- 2010_04_29-seq93 spokenText "20.maijs.".
- 2009_05_07-seq102 spokenText "20.maijs.".
- 2014_05_15-seq188 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_05_15-seq187 spokenText "Tātad mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_05_15-seq185 spokenText "Tā. Pēdējais ir 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz papildināt APK ar jaunu nodaļu - 33.nodaļu. Mēs daudz diskutējām par attiecīgo priekšlikumu, jo, ja mēs to pieņemsim, likumā būs paredzēts, ka lēmumu par tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus nosaka citi normatīvie akti. Juridiskā komisija nolēma, ka tādam priekšlikumam ir jēga, jo, kaut gan mēs nevaram skaidri pateikt APK, kādā veidā ir jāizpilda attiecīgais soda veids, svarīgi, lai likumā būtu nostiprināts deleģējums un lai būtu paredzēts, ka citas institūcijas, teiksim, valdība, var citos normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā izpildīt attiecīgo sodu. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq184 spokenText "Pēdējais priekšlikums. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nevajag uzņemties to, ko nevajag!”)".
- 2014_05_15-seq183 spokenText "Es ļoti atvainojos! Vienkārši... Jā, tiešām atvainojos. Daudz ziņoju šodien, un līdz ar to vienu lapu pa ceļam pazaudēju...".
- 2014_05_15-seq182 spokenText "Judina kungs, lūdzu, atgriezieties tribīnē, lai ziņotu par likumprojektu! Ir palicis viens priekšlikums.".
- 2014_05_15-seq181 spokenText "17.priekšlikums. (Pauze. No zāles dep. V.Agešins: „Slikti sagatavots!” No zāles starpsaucieni: „Nu netērē laiku!”; dep. V.Agešins: „Runāt gribas, bet gatavoties ne!”; dep. I.Cvetkova: „Nav iemācījies strādāt!”; dep. I.Zariņš: „Taisām pārtraukumu!” Zālē troksnis.)".
- 2014_05_15-seq180 spokenText "Nākamais tātad 20.priekšlikums... Es atvainojos.".
- 2014_05_15-seq179 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 58, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq178 spokenText "Jā. Diemžēl pilnīgi iztērēju savu laiku izšķērdīgi, tāpēc komisijas vārdā varu vienīgi atgādināt, ka Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu balsot!".
- 2014_05_15-seq176 spokenText "(Starpsauciens no zāles: „Izšķir šo strīdu!”) Es izšķiršu, jā, godājamie kolēģi, šo strīdu! Absolūti pievienojos visam tam, ko ir teikusi Čepānes kundze (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds brīnums!”), un vēl varu papildināt: īstenībā tas nav Judina kunga priekšlikums, tas ir... to varētu nodēvēt par Kargina un Krasovicka priekšlikumu. Saistībā, piemēram, ar atbrīvošanu no valsts nodevas tiesvedībā, ja, piemēram, cilvēkam nav līdzekļu, ko samaksāt... Ko piedāvā Judina kungs? Ieejot Ministru kabineta telpās, jūs uzreiz redzat, ka tur uz sienas rakstīts: „Viens likums, viena taisnība visiem.” Tagad būs attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem nav iespējams samaksāt sodu... Ko piedāvā Judina kungs? Bez papildu finanšu līdzekļu iedalīšanas vienam pašvaldību subjektam piešķir tās pašas funkcijas, kuras ir tiesu izpildītājiem, kuru takses ir apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem. Tagad pašvaldības komisijas, pirms pieņemt lēmumu par to, vai nodot izpildei lietu, darīs visu to pašu, ko dara tiesu izpildītāji, un izvērtēs (savas jau esošās kapacitātes ietvaros), vai šādu lēmumu pieņemt vai nepieņemt. Bet fundamentālais jautājums jau nav par to, kas to darīs, kas par to maksās un kāds būs rezultāts. Ir princips - soda neizbēgamības princips. Un soda izpilde ir nepārprotami saistīta ar soda uzlikšanu. Nākošais priekšlikums, kas īstenībā ir galējība tai reformai, ko jūs piedāvājat, ir atcelt administratīvo atbildību par visiem pārkāpumiem, par kuriem, piemēram, ir piemērots naudas sods, kas... paredzēts naudas sods, kas lielāks par 70 eiro. Tātad, ja cilvēkam nav naudas, ko samaksāt sodu, tad automātiski iznāk, ka viņš nav... Arī viņam sodi būtu jāizcieš. Un tad valstij pret viņu nebūtu jāvēršas. Tātad tagad, šodien, jūs pieļaujat situāciju, ka cilvēks var pašvaldības teritorijā izdarīt kaut kādu administratīvi sodāmu pārkāpumu un pateikt, ka viņam nav līdzekļu, kā to pateica Kargins un Krasovickis. Ja viņš sacītu: „Viss! Es nemaksāšu šo sodu!” - , tad pašvaldība to lietu pat nenodotu izpildei, lai to sodu piedzītu. Absolūti aloģisks un muļķīgs priekšlikums! Mums vienkārši tagad nav jātērē tam laiks.".
- 2014_05_15-seq174 spokenText "Godātie kolēģi! Es uzskatu... es šo priekšlikumu vērtētu kā uzmanības pievēršanu apstāklim... apstākļiem, par kuriem runā Judina kungs. Taču, no otras puses, es uzskatu, ka šis priekšlikums zināmā mērā degradē administratīvās atbildības institūtu kā tādu. Un man nav skaidrs un es nevaru saprast, kāpēc šajā priekšlikumā paredzētais gadījums, kad varētu neiedarbināt soda piespiedu izpildes mehānismu, attiecas tikai uz pašvaldību administratīvajām komisijām, nevis uz jebkuru valsts vai pašvaldības institūciju, kura ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvo sodu. Es domāju, ka drīzāk šeit būtu jāmeklē risinājums tam, lai ar piespiedu izpildi saistītie izdevumi, kurus pieprasa segt tiesu izpildītāji un kurus ir spiestas segt pašvaldību institūcijas, nebūtu nesamērīgi. Judina kungs, jūs nevienu vārdu neminējāt par to, ka to regulē Ministru kabineta noteikumi. Iespējams, ka šīs takses mēs varētu pārskatīt. Tālāk. Turklāt minētais priekšlikums paredz pašvaldības administratīvajai komisijai papildu funkciju - proti, konstatēt, vai sodītajai personai ir vai nav ienākumi, ir vai nav manta, uz kuru vērst piedziņu. Vai patiešām jūs, Judina kungs, domājat, ka šīs funkcijas veikšana neprasīs papildu izdevumus? Un nav arī analizēts jūsu priekšlikumā, vai tas patiešām būtu samērīgāk. Tikpat labi iespējams, ka lielās pašvaldības... jūs runājat tikai par mazām pašvaldībām... iespējams, ka lielās pašvaldības būs spiestas dibināt kaut kādas īpašas komisijas vai apakškomisijas, kas tagad sāks noskaidrot, vai konkrētajai personai ir kādā bankā noguldījumi vai nav, un vērsīsies pie CSDD, lai noskaidrotu, vai šai personai ir automašīna vai nav, un zemesgrāmatu nodaļās centīsies uzzināt, vai šai personai pieder nekustamais īpašums, kas ierakstīts zemesgrāmatā, vai arī vērsīsies citur. Saprotiet, tas būs tieši tas pats darbs... tas tiks uzvelts uz pašvaldību pleciem! Bet kā pašvaldības piemēros to normu? Pašvaldības piemēros to normu apmēram šādi: vienam, kas, piemēram, saņem minimālo algu, būs jāmaksā šis sods, bet tam, kas, piemēram, ir bezdarbnieks vai arī kaut kādā veidā mēģina noslēpt savus ienākumus vai mantu, nebūs jāmaksā. Es domāju, ka mēs nevaram arī atbalstīt šādu diskrimināciju. Mēs zinām, kā būs Rīgā un citās lielajās pilsētās. Nu kādā veidā...? Tur, Rīgā, taču nepazīst pašvaldību administratīvās komisijas visus savus iedzīvotājus. Kādā veidā viņas varēs secināt, ka vienai vai otrai personai nebūtu jāpiemēro šie 70 eiro? Un kāpēc 70 eiro? Trūcīgai personai, kas saņem minimālo algu, 70 eiro ir ļoti liela nauda. Un, ja jūs paskatītos, Judina kungs, 43.pantu pašvaldību likumā... Tur ir 12 gadījumi, kad pašvaldības drīkst piemērot administratīvos sodus. Vai varbūt šajā gadījumā mēs to atdosim varbūt attiecīgām valsts institūcijām? Un tur lietas, piemēram, par sabiedrisko kārtību, par sabiedriskā transporta lietošanu iet iekšā... Un ir runa arī par daudzām citām lietām. Es domāju, ka mēs nedrīkstam atbalstīt šādu normu. Piedodiet, Judina kungs, - es jau jums teicu, ka tas būtu apmēram tāpat: ja kādam cilvēkam galvā iemetušās blaugznas, bet dārgi maksā šampūni vai dakteri, tad mēs ņemam un nocērtam galvu. Nu, tā mēs nevaram darīt!".
- 2014_05_15-seq173 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2014_03_03(27)-seq238 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2012_11_22(15)-seq107 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2012_11_15-seq1590 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2011_09_08-seq459 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2010_03_11-seq153 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2014_05_15-seq170 spokenText "Paldies, kolēģi, par iespēju runāt. Es mēģināšu ļoti īsi... mēģināšu „noapaļot” jautājumu, paskaidrot problēmu. Tātad saistībā ar šo priekšlikumu tika uzdoti daži jautājumi: kāpēc ir runa tikai par pašvaldībām, kāpēc nav runa par valsts institūcijām? Es jau atbildēju: tāpēc, ka valsts institūcijām nav jāmaksā tiesu izpildītājiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Tika uzdots jautājums: kāpēc nav minēta pašvaldības policija? Manuprāt, par to var diskutēt, bet diemžēl, ja nav atbalstīts koncepts, ka lietu var nenodot tiesu izpildītājam, tad nav pamata arī paplašināt... runāt un skatīties plašāk. Kāpēc 70 eiro? Summa var būt mazāka, un vakar mēs diskutējām par citu risinājumu. Iespējamais variants: likumā var noteikt, ka piespiedu izpildei nav jānodod dokumenti, ja piedzīšana maksā vairāk nekā tāds sods, ko var piedzīt. Un tad es domāju: ja būs atbalsts uz trešo lasījumu, mēs varēsim diskutēt par attiecīgo priekšlikumu. Vēl viens pretarguments bija tāds: pašvaldība taču nevar nodarboties ar izmeklēšanu. Kā viņa zina, tieši kam piemērot un kam nav jāpiemēro? Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mazās pašvaldības ir informētas par saviem iedzīvotājiem. Mazām pašvaldībām, es domāju, tas būs uzreiz skaidrs, papildu izmeklēšana nebūs vajadzīga. Man gribētos arī pievērst uzmanību tam, ka tiesību teorijā ir nostiprināts princips, kas prasa, ka sodam ir jābūt, bet nevajadzētu šo principu jaukt ar soda izpildi. Es piedāvāju nodibināt duālu soda izpildi. Proti, pašvaldība var nodot izpildei dokumentus tiesu izpildītājam, ja uzskata to par nepieciešamu, bet var arī to nedarīt, ja uzskata, ka tas ir neizdevīgi pašvaldības budžetam. Un man gribētos pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka pirms diviem gadiem mēs grozījām likumu „Par nodokļiem un nodevām” un tādu kārtību nostiprinājām attiecībā uz nesamaksātajiem nodokļiem. Kolēģi, jūs bijāt „par”. Un tagad saskaņā ar likumu, ja summa ir mazāka par 15 eiro, tiesu izpildītājam nav jānodod... (No zāles: „Laiks!”)".
- 2014_05_15-seq169 spokenText "Vai deputāti neiebilst? Deputāti lūdz balsojumu par to, vai pagarināt debašu laiku deputātam Judinam. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu debašu laiku deputātam Andrejam Judinam par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - nav. Tātad...".
- 2014_05_15-seq168 spokenText "Jā, kolēģi, un, kaut gan atbalsta nebija (protams, arī oponentiem ir viedoklis, un es to augstu vērtēju un respektēju!), es uzskatu par savu pienākumu informēt par priekšlikuma būtību un piedāvāt jums pašiem tad lemt, vai atbalstīt šo priekšlikumu vai ne. Es neizdomāju šo priekšlikumu, es saņēmu vēstules no pašvaldībām, kas rakstīja par problēmu. Problēma ir būtiska, tā pastāv ilgus gadus, un tā ir jārisina. Tātad ierosinājums ir no pašvaldībām. Un problēmas būtība ir šāda. Mūsu pašvaldības drīkst piemērot administratīvo sodu; pašvaldības administratīvā komisija par administratīviem pārkāpumiem var sodīt pārkāpējus, un pašvaldības izmanto attiecīgo iespēju - piemēro sodu. Bet, kā jums visiem ir saprotams, cilvēki ir dažādi: ir tie, kas maksā naudas sodu, un ir tie, kas nemaksā. Ko paredz mūsu normatīvie akti? Ja cilvēks nav izpildījis savu pienākumu, tad saskaņā ar likum�� noteikto pašvaldībai ir pienākums nodot attiecīgos materiālus tiesu izpildītājam. Šķiet, ka tas ir ļoti labi un loģiski, un pašvaldībai nav nekādas izvēles, pašvaldībai ir pienākums rīkoties šādā veidā. Lielākā daļa pašvaldību pilda šo pienākumu - nodod. Taču daļa - un dažreiz ļoti liela daļa jeb proporcija! - no tādiem ierosinājumiem piedzīt naudu nevar reāli tikt izpildīta (daudziem cilvēkiem nav līdzekļu, nav instrumentu), un pēc kāda laika tiesu izpildītājs nodod materiālus atpakaļ... nodod atpakaļ pašvaldībai, un pašvaldība pēc kāda laika atkal sūta tos atpakaļ tiesu izpildītājam ar lūgumu piedzīt naudu. Viss ir loģiski, viss ir skaisti, bet aiz visa tā stāv nauda. Kad pašvaldība nodod tiesu izpildītājam materiālus izpildei, pašvaldībai ir jāmaksā. Pirmām kārtām ir maksājama valsts nodeva - 2 eiro un 85 centi. Tā nav liela summa, un varbūt nebūtu pamata īpaši diskutēt. Bet papildus tam ir jāsamaksā tiesu izpildītājam par viņa darbu, un šī summa svārstās no 43 eiro līdz 103 eiro. Un tagad padomājiet, kāda situācija veidojas! Pašvaldība piemēro sodu, bet pašvaldība nevar... Pašvaldība, nesaņēmusi to naudu, nodod atkal materiālus tiesu izpildītājam un būtībā vēlreiz maksā par to, lai tas tiktu izpildīts. Kaut gan skaidri saprot, ka izpildes nebūs. Kā var nosaukt šo situāciju? Tā ir naudas izšķērdēšana. Un tādas problēmas nav valsts institūcijām, jo valsts institūcijām nav jāmaksā tiesu izpildītājiem. Tas ir atrunāts Civilprocesa likumā. Pašvaldībām ir jāmaksā! Protams, šeit var teikt: „Viss ir pareizi, viss ir loģiski! Ja sods ir piemērots, sods ir jāsamaksā, un mums par jebkādu cenu ir jāpanāk, lai tas tiktu samaksāts.” Bet, kolēģi, jūs paši redzējāt... un jums smiekli nāk, kad mūsu televīzija mums stāsta par situāciju. Cilvēks nozaga kaut kādu tur buljona paciņu, un mums tagad ir kriminālprocess! Un mums tagad ir kriminālprocess, un visas attiecīgās institūcijas strādā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds sakars?!”) Tātad attiecībā uz kriminālprocesu jūs visi saprotat, ka tas ir dīvaini, tas ir nepareizi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kāds sakars?”) Bet būtībā tas pats notiek saistībā ar APK. Pašvaldība piemēro sodu, pašvaldība pēc tam tērē iedzīvotāju naudu, lai mēģinātu panākt piedzīšanu, skaidri zinot, ka nekas netiks piedzīts. Un kāds ir rezultāts? Mūsu pašvaldības ir tādas, kas rūpējas par savu naudu un negrib tā izšķērdīgi tērēt. Ko sāk darīt dažas pašvaldības? Viņas vairs nesoda pārkāpējus. Tātad tāds ir rezultāts tai sistēmai, ko mēs izveidojām! Pašvaldība negrib sodīt pārkāpējus tāpēc, ka pēc tam, kad sods tiks piemērots, būs jātērē nauda. Protams, var teikt - tāda ir kārtība, tāda ir sistēma. Bet, kolēģi, mēs esam atbildīgi par šo sistēmu! Un, lai gan, jūsuprāt, viss ir pareizi, viss ir loģiski, man jāatzīst, ka es jums nevaru piekrist. Es domāju, ka mums problēma jārisina citādāk. Un kāda ir priekšlikuma būtība? Saskaņā ar likumu tagad ir obligāti jānodod lieta tiesu izpildītājam. Es ierosinu dot iespēju pašvaldībām izlemt - nodot vai nenodot izpildei. Es domāju, ka tas tiešām var atrisināt problēmu, jo pašvaldības, it īpaši tās, kas ir mazas pašvaldības, saprot, kurš cilvēks var samaksāt un kuram tādas iespējas nav. Es domāju, ka šādā veidā pašvaldība varēs ietaupīt naudu, nenotiks tāda nelietderīga naudas izšķērdēšana. Mēs diskutējām ar kolēģiem. Protams, risinājumi var būt citi un to mērķi var sasniegt citādāk. Es lūdzu vēl laiku, lai... (No zāles dep. A.Bērziņš: „Lai runā! Lai runā!” Starpsaucieni. „Kā tad bija ar to vārda brīvību?”)".
- 2014_05_15-seq166 spokenText "16. - deputāta Judina priekšlikums grozīt 296.pantu „Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu nodošana piespiedu izpildei”. Priekšlikums nav atbalstīts. Šeit bija tāda vienprātība, ka būtībā visi... Juridiskajā komisijā atbalsta šim priekšlikumam nebija.".
- 2014_05_15-seq164 spokenText "15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums izslēgt (No zāles dep. J.Tutins: „Atbalstīts! Labs priekšlikums!”) 235.panta tekstā atsauci uz 152.4 pantu un 152.5 pantu. Priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem, un tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq162 spokenText "14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums veikt 231.2 pantā grozījumu, kurš paredz, ka pašvaldību būvvaldes turpmāk izskatīs lietas par 152.4 pantā paredzēto pārkāpumu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq160 spokenText "13. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci un arī par 103.14 pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq158 spokenText "12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums (No zāles dep. J.Tutins: „Atbalstīts!”), kas saistīts ar Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci un paredz papildināt 215.11 pantu pēc vārda „pantā” ar skaitli un vārdiem „kā arī 175.2 pantā”. Tātad tas palielina attiecīgās institūcijas kompetenci. Proti, tas nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojs turpmāk varēs skatīt lietas arī gadījumos, kad ir kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkciju realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, kā arī skatīt lietas par pārkāpumiem, kas saistīti ar biroja likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq156 spokenText "Es atvainojos, mēs pabeidzām ar... Jāsāk ar 11.priekšlikumu. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas paplašina Valsts policijas kompetenci un paredz, ka turpmāk Valsts policija izskatīs lietas gadījumos, kad īpašnieki pieļauj, ka viņu īpašumā notiek jaunu psihoaktīvo vielu realizācija. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq155 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Mums sēde ir jāturpina ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Andrejs Judins. Un mēs pirms pārtraukuma tikām līdz 11.priekšlikumam. Tātad, Judina kungs, lūdzu, turpiniet!".
- 2014_05_15-seq153 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Inese Laizāne... nav, Jeļena Lazareva... nav, Līvija Plavinska... nav, Elīna Siliņa... ir klāt, Jānis Urbanovičs... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
- 2014_05_15-seq152 spokenText "Paldies. Un vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, uz kuriem sniegtās atbildes neapmierina jautājumu iesniedzējus. Ir jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu”. Finanšu ministrs atrodas ārpus valsts un nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu. Tāpat ir deputātu jautājumi veselības ministrei Ingrīdai Circenei: jautājums „Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi” un otrs - „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu...”. Sniegt atbildes uz šiem jautājumiem veselības ministre nevar ierasties, jo joprojām slimo. Un ir arī jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem”, kurš ir pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Arī atbilžu sniegšana uz šo jautājumu nenotiks, jo ekonomikas ministrs atrodas ārvalstu vizītē. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_05_15-seq151 spokenText "Juridiskās komisijas deputātus aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās.".
- 2014_05_15-seq150 spokenText "Deputāti atbalsta. Judina kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad mēs turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2014_05_15-seq149 spokenText "10. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums izslēgt likumprojekta 190.7 pantu. Ir jāatgādina, ka mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu tieši tādēļ, ka bija iesniegts priekšlikums papildināt, grozīt likuma 190.7 pantu. Bet kultūras ministre informēja, ka pēc konsultācijas ar muitas speciālistiem viņa ir sapratusi, ka būtībā tādā gadījumā, ja veiktas panta nosaukumā minētās darbības, nav nepieciešamības piemērot attiecīgo normu, jo par šīm darbībām, proti, par nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauto dokumentu izvešanu no Latvijas, jau ir paredzēta atbildība. Un panta nosaukumā ir runa par kontrabandu. Un tādēļ kultūras ministre faktiski atsauc savu priekšlikumu, ņemot vērā... Nu, juridiski viņa prasa to izslēgt, un Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja.".
- 2014_05_15-seq147 spokenText "9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums papildināt 166.25 pantu ar trešo daļu: „Par statistikas pārskata neiesniegšanu...” Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq145 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz grozīt 166.24 pantu, kurš saistīts ar iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma un koncesijas līguma slēgšanu. Atbilstoši priekšlikumam ir paredzēts veidot šā panta sestajā daļā vēl vienu kvalificējošo sastāvu. Proti, gadījumā, ja izdarīta darbība, kas paredzēta pirmajā daļā, un līguma cena ir 145 tūkstoši eiro vai lielāka summa... Arī šajā gadījumā atbildība tiek pastiprināta un personai būs jāatbild saskaņā ar panta sesto daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq143 spokenText "7.priekšlikums paredz grozījumu 158.3 pantā „Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, tās lēmumu nepildīšana un regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšana”. Grozījumi ir analogi 6.priekšlikumā atbalstītajiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq141 spokenText "6. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums, kas paredz jaunu redakciju 158.2 pantam „Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai reģistrācijas vai licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana”. Ņemot vērā, ka citos normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par darbībām elektroenerģijas un dabasgāzes jomā un APK faktiski dublē tādas normas, ir paredzēts veikt precizējumu un skaidri norādīt, ka minētajos gadījumos ir piemērojamas speciālās normas un 158.2 pants nav jāpiemēro, un papildus tam ir atsevišķi norādītas regulējamās sfēras. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq139 spokenText "5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums izslēgt 152.5 pantu. Priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kuri jau stājušies spēkā un kuri paredz, ka turpmāk kontroli pār šo būvniecību veiks pašvaldību būvpārvaldes. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq137 spokenText "4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas papildina APK ar jaunu pantu - 103.14 pantu, kurš paredz atbildību par informācijas par lauksaimniecības produktu cenām nesniegšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq135 spokenText "3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas piedāvā jaunu 103.3 panta redakciju. Mēs diskutējām ļoti ilgi par attiecīgo normu, un mums nav ne mazāko šaubu, ka ir jāparedz atbildība cilvēkiem un arī juridiskajām personām, kas pārdod lauksaimniecības produkciju no citām zemēm, maldinot pircējus un norādot, ka tā ir Latvijas produkcija. Tā ir problēma, mums par to stāsta, un mēs gribam attiecīgos grozījumus pieņemt, bet mēs ļoti daudz diskutējām par redakciju un... nu, atklāti sakot, ir pamats domāt, ka arī uz trešo lasījumu mēs turpināsim strādāt ar normu. Bet uz otro lasījumu apakškomisija atbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq133 spokenText "Kolēģi! Priekšlikums noteikti ir jāatbalsta, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību problēmai, par kuru es runāju arī Juridiskajā komisijā. Mums jāskatās uz likumiem sistēmiski, mēs nevaram izraut vienu normu un runāt un domāt tikai par šo normu, aizmirstot par citām attiecībām. Es saņemu vēstules, un es gribu jūs arī informēt par attiecīgo situāciju saistībā ar vienu mazu, bet būtisku jautājumu: ja īpašnieks, kas izīrē kādu nekustamo īpašumu, saņem informāciju par to, ka attiecīgās telpas izmantotas, lai pārdotu alkoholu vai narkotikas, tad ko viņam vajag darīt? Ko viņš var darīt? Protams, ka, zinot to, ka, ja viņš neko nedarīs, būs atbildība, viņam ir jārīkojas - viņam ir jāpārtrauc šīs līgumattiecības. Juridiskajā komisijā es jautāju: bet vai var pārtraukt uz tā pamata? Un kolēģi norādīja, ka, protams, var. Un es pilnīgi piekritu. Jā, sakarā ar to, ka notiek nelikumīga darbība, var pārtraukt līgumattiecības. Bet lūdzu padomāt arī par praktisko risinājumu. Cilvēks saprot, ka viņa īpašumā esošā mājā vai dzīvoklī citi cilvēki pārdod... tirgojas ar psihoaktīvajām vielām vai tirgo alkoholu, un viņš grib to pārtraukt, bet vai viņš var to izdarīt vienas dienas laikā? Vai viņš var izsaukt policiju un teikt tā: „Es pārtraucu šo līgumu. Lūdzu, atbrīvojiet telpas!”? Nē! Viņš var iet uz tiesu un gaidīt, kad tiesa pieņems lēmumu. Un vai tas notiks nākamajā mēnesī, nākamajā nedēļā? Tas var prasīt vairākus gadus. Un tā ir problēma! Es domāju, ka mēs pieņēmām un arī tūlīt pieņemsim ļoti pareizu normu. Bet ļoti svarīgi arī saprast normas piemērotājam, ka gadījumā, ja īpašnieks ir brīdināts un sācis rīkoties, proti, ir paziņojis īrniekam, ka viņš grib izbeigt līgumattiecības, - ka šajā gadījumā viņam nevajadzētu atbildēt par to, ka tirdzniecība turpinās, bet līgumattiecības vēl netiek izbeigtas. Viņš nav vainīgs. Manuprāt, ļoti svarīgi, lai šo normu mēs interpretētu šādā veidā, lai mēs nesodītu šos cilvēkus, šos īpašniekus, kuri grib izbeigt šīs attiecības. Tā kā pie mums tiesvedība prasa gadus, viņi to nevar izdarīt ļoti ātri. Priekšlikumu lūdzu atbalstīt. Paldies.".
- 2014_05_15-seq131 spokenText "2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Kozlovska kunga priekšlikums paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu - 45.4 pantu. Pantā ir paredzēta atbildība nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem ir zināms, ka viņu īpašumu izmanto, lai realizētu jaunas psihoaktīvās vielas, kas ir aizliegtas, un kuri ir brīdināti par to, ka attiecīgās darbības notiek, bet kuri diemžēl neko nedara, lai pārtrauktu attiecīgo situāciju. Norma ir analoga tai, kura ir APK 170.3 pantā, kur ir runa par līdzīgu situāciju, bet attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq129 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.1056/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Priekšlikumi ir iesniegti no dažādām ministrijām un saturiski savā starpā nemaz nav saistīti. Tātad sākam izskatīšanu. 1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk var tikt paredzēts naudas sods, kas ir lielāks par 700 eiro, fiziskajām personām un vairāk nekā 14 tūkstoši eiro juridiskajām personām gadījumā, ja persona izdarījusi 103.3 pantā paredzēto pārkāpumu, proti, pārtikas aprites prasības pārkāpšanu. Juridiskā komisija strādāja ar grozījumiem 103.3 pantā, un mēs noteikti darbu turpināsim arī pirms trešā lasījuma. Priekšlikums ir saistīts ar vispārīgu normu un paredz iekļaut attiecīgajā pantā arī atsauci uz 103.3 pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.".