Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_06_19-seq347 spokenText "17. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq345 spokenText "16. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq344 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq343 spokenText "Jā. Strādājām ar šo priekšlikumu. Faktiski priekšlikuma pieņemšanas rezultāts būtu tas, ka ziņas par kavētām maksājuma saistībām persona varētu vienkārši dzēst no savas kredītvēstures, tās vienkārši apstrīdot. Tanī konstrukcijā, kas ir likumprojektā iestrādāta, tas mehānisms nodrošina, ka gadījumā, ja persona ir izteikusi iebildumus, tad ir jāiekļauj kredītvēsturē ieraksts par šiem iebildumiem. Tad, ja būs nepieciešami papildinājumi, mēs uz trešo lasījumu skatīsim, lai pēc iespējas efektīvāk novērstu tiesvedības iespējamos riskus, ja tādi būtu. Tātad komisijas vārdā izsaku lūgumu noraidīt 15.priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq342 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ozoliņa kungs!".
- 2014_06_19-seq341 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pateicoties "Saskaņas Centra" un Juridiskā biroja pozīcijai un iebildumiem pret likumu, Ekonomikas ministrijas piedāvātajā redakcijā, protams, tika veikti būtiski papildinājumi un, kā pareizi ir uzsvēris Ozoliņa kungs, tika paplašināts likuma tvērums. Un tagad ir paredzēts, ka kredītbirojs apkopos ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo kredītvēsturi, veidojot kredītreitingu jeb tā saukto skoringu, kas savukārt dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ļaus izvērtēt riskus un piemērot individuālus līgumus un līguma nosacījumus, pieņemsim, potenciālajiem kredītņēmējiem. Šis mans priekšlikums paredz iekļaut likumā izņēmumu gadījumā, ja kredītbirojs ir nosūtījis brīdinājuma vēstuli parādniekam un ja parādnieks ir izteicis iebildumus pret to. Piedāvātajā panta redakcijā vispār nav paredzēti izņēmuma gadījumi, kuros šī informācija nav iekļaujama, un ir pietiekami tikai ar to, ka kredītbirojs sniedz motivētu atbildi parādniekam. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama. Un, nerunājot arī par iespējamām tiesvedībām, vispār nav ar likumu paredzēts, ka būtu veicama kaut kāda atzīme jeb ieraksts attiecīgajā datubāzē. Un tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_06_19-seq339 spokenText "15. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq335 spokenText "13. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq331 spokenText "11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq329 spokenText "10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq327 spokenText "Paldies. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq326 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq325 spokenText "8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")".
- 2014_06_19-seq321 spokenText "6. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq311 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Kredītbiroju likums"... tā sagatavošanu otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 51 priekšlikumu. Būtiskākās izmaiņas: pirmām kārtām ir precizēti likuma termini - vārds "kredītbirojs" ir aizstāts ar vārdiem "kredītinformācijas birojs", lai uzsvērtu, ka regulējums aptver informācijas apstrādi, nevis kādu citu darbību, teiksim, kredītu izsniegšanu. Tieši tāpat ir gan precizēts likuma mērķis, gan arī paplašināts likuma tvērums. Šis regulējums ir paplašināts, lai šai kredītvēsturē... personu kredītvēsturē varētu iekļaut ne tikai negatīvo informāciju, tas ir, ziņas par parādiem, bet arī citas, piemēram, par laikā izpildītām saistībām, un arī to, ka citu ziņu saturu kontrolēs Datu valsts inspekcija, kā to paredz 12.panta otrā daļa. Tieši tāpat ir noteikta arī citu ziņu, kas ir ar glabāšanas termiņu, labošanas un dzēšanas procedūra, ņemot vērā šo paplašināto likuma tvērumu. Papildus ir noteikts arī, ka kredītinformācijas birojs ir jālicencē ar licences darbības termiņu - pieci gadi... pirms tam bija beztermiņa... šādā veidā atvieglojot uzraudzības iestādei, Datu valsts inspekcijai, procedūru licences darbības pārtraukšanai. Papildināts ir arī, ka šo ziņu sniedzēju lokā ir iekļauta pašvaldība vai tās iestādes, ja tā slēdz līgumu, kas saistīts ar kredīta risku vai sabiedriskajiem pakalpojumiem. Pašvaldības varēs pieprasīt arī personas kredītvēsturi, lai izsniegtu garantijas studentu kredītiem. Tas būtu īsumā par galvenajiem grozījumiem. Tātad ir 51 priekšlikums. Skatīsim cauri! 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq310 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūlijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Kredītbiroju likums", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_06_19-seq309 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.".
- 2010_06_16_a-seq68 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.".
- 2014_06_19-seq308 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_06_19-seq307 spokenText "Lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu, ka likumprojekts atbalstāms otrajā lasījumā.".
- 2014_06_19-seq305 spokenText "2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
- 2014_06_19-seq303 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektu "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"" Ārlietu komisija apsprieda savā sēdē 11.jūnijā. Par likumprojektu tika saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Borisa Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq302 spokenText "Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 12.38. Un izskatīšana - Saeimas šīsdienas sēdē. Izskatīsim to kā pēdējo jautājumu droši vien. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.".
- 2014_06_19-seq301 spokenText "...izskatīšanai šīsdienas sēdē.".
- 2014_06_19-seq299 spokenText "Šinī gadījumā, godīgi sakot, man būtu jāsasauc komisijas sēde, lai pieņemtu šo lēmumu, bet, es domāju, 30 minūtes būtu pietiekams laiks, lai iesniegtu priekšlikumus komisijai izvērtēšanai un...".
- 2014_06_19-seq298 spokenText "Tātad mums jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli: ja kaut viens deputāts iebilst pret tūlītēju balsošanu otrajā lasījumā, tad komisijai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Lūdzu, Dolgopolova kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!".
- 2014_06_19-seq297 spokenText "Kolēģi, es lūdzu tomēr dot termiņu priekšlikumu iesniegšanai - vismaz 10-15 minūtes.".
- 2014_06_19-seq296 spokenText "Deputāti neiebilst... Lūdzu... Uzsākam debates. Deputāti tomēr iebilst. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_06_19-seq295 spokenText "Komisijas vārdā es aicinu pieņemt likumprojektu šodien otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas un priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.".
- 2014_06_19-seq294 spokenText "Paldies. Tātad vispirms mēs balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija ir noraidījusi. Pēc tam mēs balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un tad - par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kuru komisija ir noraidījusi, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 81, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Tātad mēs tagad varam lemt par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Tā kā komisija ir lūgusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_06_19-seq293 spokenText "Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot Ministra kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", ļoti rūpīgi izvērtējot to, pēc garām debatēm nolēma šo iesniegto likumprojektu noraidīt un pieņēma arī lēmumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Šīs novitātes būtība ir ļoti vienkārša - atvieglot valdībai, jaunizveidotajai valdībai, dzīvi, izstrādājot Valdības deklarāciju. Šeit parādās divi momenti: pirmais moments ir tas, ka šinī procesā tiek iekļauts Pārresoru koordinācijas centrs, kurš tiešām koordinē visus plānošanas dokumentus mūsu valstī, un, otrkārt, ir paredzēta nepieciešamība rūpīgi izvērtēt arī esošos likumprojektus, runājot arī par jaunām deklarācijām, par jaunām normām, kas deklarācijās ir iekļautas. Līdz ar to parādījās diezgan sabalansēts, manā skatījumā, likumprojekts, ko komisija atbalstīja vienbalsīgi. Un līdz ar to komisijas priekšlikums būtu sekojošs: pirmkārt, noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un, otrkārt, atbalstīt izstrādāto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā, piešķirot tam steidzamību, jo tas ir svarīgi. Tuvojas vēlēšanas, parādīsies jauna valdība, un atvieglot tai dzīvi būtu mūsu svēts pienākums. Paldies.".
- 2014_06_19-seq292 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", pirmais lasījums, kas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", pirmais lasījums, kuru ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš ziņos par abiem šiem likumprojektiem. Un tad pēc kārtas būs arī balsošana par šiem abiem likumprojektiem. Ja deputāti vēlas pieteikties debatēs, tad debates notiek par abiem šiem likumprojektiem.".
- 2014_06_19-seq291 spokenText "Šā gada 1.augusts.".
- 2009_07_16_as1-seq186 spokenText "Šā gada 1.augusts.".
- 2009_06_04-seq546 spokenText "Šā gada 1.augusts.".
- 2009_06_04-seq542 spokenText "Šā gada 1.augusts.".
- 2014_06_19-seq290 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_19-seq289 spokenText "Man jāteic īpašs paldies Cileviča kungam par uzsākto diskusiju par mediju jautājumiem. Sen neesam par tiem tā ilgāk un detalizētāk diskutējuši. Saistībā ar šo likumprojektu komisija uzskata, ka ir jāveic papildu risku analīze, un komisijas sēdē mēs cerējām, ka šādu risku analīzi ir veikusi Nacionālās drošības komisija, un es ticu, ka šāda risku analīze ir veikta. Tomēr mēs aicinājām arī NEPLP iesniegt risku analīzi un, ja nepieciešams, vēl detalizētāk izstrādāt un iesniegt to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un šī risku analīze, komisijas skatījumā, aptvertu gan potenciālos tiesvedību riskus, kurus šobrīd mēs redzam kā samērā minimālus, ja NEPLP izdarīs visus nepieciešamos mājasdarbus, gan satura veidošanas riskus, gan arī latviešu valodas telpas palielināšanās vai samazināšanās riskus. Un mēs ceram sagaidīt šo dokumentu. Attiecībā uz Cileviča kunga argumentiem - uz to, ka tas it kā potenciāli apdraud vai traucē komercdarbībai. Te es gribu atgādināt, ka mediji tomēr nav tikai komercdarbība, bet ka tie tomēr ļoti būtiski ietekmē arī vidi, kāda pastāv Latvijā... Un, runājot par valodu principu un valodu sadalījumu, neviens jau neliedz, ja programma ir valsts valodā, iekļaut tajā arī raidījumus vai ziņas svešvalodā, tikai tādā gadījumā, protams, šiem fragmentiem ir jābūt tulkotiem. Tā ka, kolēģi, es nevēlos, ka kāds tiktu maldināts. Attiecībā uz mūziku. Mūziku jebkurā - gan latviešu valodā, gan arī svešvalodās skanošajā - radiostacijā var iekļaut pēc tāda principa, kā programmas veidotāji to vēlas, un valodas princips šeit netiek ņemts vērā. Tātad otrais mājasdarbs, kas ir jāveic NEPLP, - ir jābūt tikšanās pasākumiem ar 11 radiostaciju pārstāvjiem, kuri šobrīd veido programmas svešvalodā. Jāatrisina arī jautājums, ko iesākt, ja apraides atļauju kāda radiostacija ir saņēmusi konkursa rezultātā. Tā ka gribu teikt, ka šeit vēl ir risināmi jautājumi, bet tas ir pietiekami normāli, apstiprinot likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija to atbalstīja, un arī es aicinu atbalstīt.".
- 2014_06_19-seq287 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par šādu īsu, bet saturīgu izklāstu! Patiešām šis likumprojekts ietver vairākas pareizas domas un patiešām šī ideja, ka vajadzētu atteikties no tām valodu proporcijām, ir atbalstāma, jo šobrīd spēkā esošā likuma 17.panta norma faktiski provocē šo lietu. Saskaņā ar šo normu viens no kritērijiem, kad piešķir frekvenci... brīvu frekvenci radio, ir tāds, cik liela daļa raidījumu ir valsts valodā. Un faktiski tāpēc visi, kas grib dabūt šo frekvenci un uzsākt raidīšanu, vienkārši ir spiesti pieteikt tur pēc iespējas augstāku daļu savu raidījumu tieši valsts valodā, un tas noved pie tās situācijas, ko Mūrnieces kundze precīzi aprakstīja. Tajā pašā laikā vesela virkne šā likumprojekta normu vieš zināmas bažas, un es centīšos īsi un vienkārši aprakstīt šo situāciju. Pirmais. Attiecībā uz pāreju raidīšanai vienā valodā. Šķiet, ka mēs esam gatavi tagad iekrist citā galējībā, jo faktiski ir aizliegts... Tas ir paredzēts likumprojektā, ka, ja radio raida tikai valsts valodā, tad ir aizliegts veidot pat īsas ziņas mazākumtautību valodās. Vai tas ir pareizi? Jo informatīvie kari, par kuriem mēs daudz runājam, un informatīvā drošība - tas ir nevis valodas, bet satura jautājums, ko tad klausīsies tie cilvēki, kuri šobrīd klausās radio krievu valodā. Jo neaizmirsīsim to, ka tehnoloģijas attīstās un jau tagad daudziem cilvēkiem ir pieejami radioraidījumi, kas veidoti ārpus Latvijas, ārzemēs. Pagaidām situācija radio vēl atšķiras no televīzijas tirgus, bet ļoti ātri notiek arī radiodigitalizācija - ar internetu, ar mobilo telefonu palīdzību var klausīties radio arī no ārzemēm. Un faktiski vienīgā auditorija, kas tagad saglabājas tieši radio (atšķirībā no televīzijas un interneta), - tie ir autovadītāji, jo radio klausās pie stūres automašīnā. Un jau tagad ir pilnīgi iespējams - un tas vairs nav pārāk dārgi un nav tehnoloģiski neiespējami - klausīties citas radiostacijas, kas atrodas ārpus Latvijas. Ja mēs to neņemsim vērā, tad vienkārši šie grozījumi nebūs aktuāli. Tāpēc es uzskatu, ka nav pareizi vispār aizliegt tam radio, kas orientējas galvenokārt uz latviski runājošu auditoriju, veidot raidījumus arī mazākumtautību valodās, pirmām kārtām krievu valodā, jo tas vienkārši nav saistīts ar cilvēktiesībām. Tas vienkārši ir saistīts ar mūsu vēlmi veidot daudzveidību šajā informācijas laukā. Turklāt var rasties arī jautājums par nevienlīdzīgu konkurenci, jo tam radio, kurš izvēlēsies raidīt tikai mazākumtautību valodā, tikai krievu valodā, būs iespēja vērsties arī pie latviski runājošas auditorijas, bet tam radio, kas izvēlēsies tikai valsts valodu, šādas iespējas - vērsties arī pie krieviski runājošas auditorijas - nebūs. Un es domāju, ka šeit var parādīties zināmi jautājumi. Otrais. Sakarā ar normu par pašu veidoto raidījumu veicināšanu... Tie 80 procenti - jā, tas ir acīmredzot pareizi, bet rodas jautājums: kas ir pašu veidotie raidījumi? Jo - vai jūs zināt daudz tādu radio, kuriem ir savs plašs korespondentu loks visā Latvijā vai ārzemēs, Briselē un tā tālāk? Nu, tādu vienkārši nav! Jo pirmām kārtām šeit ir runa par ziņu raidījumiem. Un, veidojot ziņas, visi barojas no viena un tā paša avota, tās ir ziņu aģentūras... tās lentes... Un jautājums ir tikai par to, no kādām lentēm šīs ziņas tiks ņemtas. Un, ja šīs ziņas ir sakompilētas, tad ir jautājums: kā noteikt, vai tas ir pašu veidotais raidījums vai nav? Jo tas princips, kas ir ietverts likumā... šobrīd vienkārši nav skaidrs, kā tas tiks īstenots praksē. Trešais. Nu, vislielākās bažas, protams, ir saistītas ar pārejas noteikumiem. Jo tā norma, kas stingri paredz, ka jāpārveido tā koncepcija un programmas stratēģija... nu, šķiet, ka tas tomēr iet par tālu. Tā ir tīri administratīva iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Neaizmirsīsim, ka radio... ka pirmām kārtām tā ir uzņēmējdarbība! Atšķirībā no televīzijas, kur, pateicoties mūsu ievēlētās padomes darbībai, ir faktiski lielā mērā iestājies monopolstāvoklis, radio tirgus konkurence ir ļoti sīva: tur ir apmēram 60 spēlētāju, katrs ar savu koncepciju, visi cīnās par auditoriju, visi cīnās par reklāmu. Un tagad mēs vienkārši iejauksimies šajā tirgū un noteiksim, ka jāmaina šī koncepcija! Jūs varat iedomāties... Uzņēmējs paredzēja, ka 50 uz 50, bet mēs tagad viņam sakām: "Tev pilnīgi jāatsakās no puses visa sava tirgus!" Vai tas ir pareizi, vai tas atbilst tirgus ekonomikas principiem? Es domāju, ka šeit var būt zināmas problēmas. Un pats pēdējais... nu, nav pats pēdējais, tur varētu vēl turpināt... Es minēju tikai dažus momentus attiecībā uz termiņiem, jo pārejas noteikumi faktiski paredz visu apraides atļauju pārreģistrāciju līdz nākamā gada beigām. Atgādināšu, ka apraides atļaujas agrāk tika izsniegtas uz pieciem gadiem, tagad - uz desmit gadiem. Un te rodas nopietni jautājumi par tiesisko paļāvību, jo uzņēmēji patiešām saņem apraides atļaujas uz noteiktiem nosacījumiem. Runa ir tikai par tiem uzņēmumiem, kas pilnībā pilda gan visas likuma prasības, gan savas koncepcijas noteikumus, jo tos, kas nepilda, - tos soda citādāk. Un arī padomes pārstāvji atzīst, ka šeit ir runa tieši par tiem, kas strādā godīgi, saskaņā ar koncepciju. Un te pēkšņi mēs ļoti radikāli mainām spēles noteikumus spēles gaitā! Vai mēs ceram sagaidīt, ka uzņēmēji to tā vienkārši pieņems un piekritīs tam? Vai varbūt mēs varam sagaidīt problēmas ar Satversmes tiesu un tā tālāk? Kopumā es domāju, ka vislielākās problēmas ir tieši ar pārejas noteikumiem. Domāju, ka tas modelis, ko piedāvāja likumprojekta autori, ir tiešām labāks nekā šobrīd esošais modelis, bet tas veids, kā tiek piedāvāts pāriet uz šo modeli, man šķiet tiešām... kā es tikko jau pamatoju, tas ir pretrunā ar veselu virkni labas likumdošanas principu. Mēs šobrīd nevaram atbalstīt šo likumprojektu. "Saskaņas Centra" frakcija balsos pret to. Mēs aicinām turpināt šo darbu un tomēr izstrādāt tādu risinājumu, kas būtu saskaņā ar mūsu vispāratzītajiem principiem gan uzņēmējdarbības jomā, gan vārda brīvības jomā, kā arī ņemtu vērā tos informatīvos karus un Latvijas sabiedrības daudzveidību. Paldies.".
- 2014_06_19-seq285 spokenText "Godātie deputāti! Šī likumprojekta mērķis ir sakārtot situāciju radio jomā, un tie ir divi galvenie aspekti: pirmkārt, valsts valodas lietojums; otrkārt, nodrošināt, lai ārvalstīs veidotajos raidījumos... lai ar ārvalstīs veidotajiem raidījumiem netiktu maldināti radioklausītāji, kuri pieņemtu, ka šie raidījumi ir Latvijā veidoti, jo programmā tie nav nodalīti. Un faktiski situācija ir tāda, ka daļa radiostaciju šobrīd savas programmas veido tā, ka programmas latviešu valodā tiek izvietotas vēlos vakaros, naktī, agri no rīta, kad auditorija tās klausās vismazāk. Klausītākajā laikā skan faktiski programmas svešvalodā. Otra problēma. Virkne radio, kuri veido programmas svešvalodā, tās veido nevis paši, bet saņem ārvalstīs svešvalodā veidotas programmas un raidījumus, kurus iekļauj savās programmās. Tas neveicina Latvijas žurnālistikas attīstību. Un tāpēc ir paredzēts, ka turpmāk radio programmas tiks veidotas vai nu valsts valodā, vai svešvalodā. Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citur Eiropā - Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Somijā un citās valstīs. Tas nozīmē, ka, ja šobrīd radiostacijas programmas daļa - vismaz 50 procenti - ir valsts valodā, tad šai radiostacijai būs jāpāriet uz raidīšanu valsts valodā. Ja apjoms ir mazāks par 50 procentiem, tad tā varēs izvēlēties, vai turpināt raidīt svešvalodā vai pāriet uz raidīšanu valsts valodā. Otrkārt. Likumprojekts nosaka, ka vismaz 80 procentiem raidījumu būs jābūt pašu veidotiem. Neatkarīgo producentu un retranslētajiem raidījumiem būs jābūt nodalītiem no programmas ar īpašiem paziņojumiem. Un gribu teikt, ka šai pieejas maiņai tiek nodrošināts pietiekami ilgs pārejas periods un ka jaunie nosacījumi stātos spēkā 2016.gada 1.janvārī. Atgādināšu, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi NEPLP, izskatījusi arī Nacionālās drošības komisija, kura to ir atbalstījusi, un to atbalstījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.".
- 2014_06_19-seq284 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2014_06_19-seq283 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.augusts.".
- 2014_06_19-seq282 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_19-seq281 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.1165/Lp11 - "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā". Likumprojektu sagatavoja Veselības ministrija, un tas paredz precizēt definīciju terminam "paaugstināta riska subjekts", kā arī paredz, kā tiks apturēta paaugstināta riska subjektu darbība vai to sniegtie pakalpojumi un kā notiks to darba atjaunošana. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_06_19-seq280 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz veikt grozījumu Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un pēc 12., tātad acīmredzot pēc darba kārtības 13.punkta, iekļaut lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un mums ir vēl divi iesniegumi. Pirmajā desmit deputāti - Lolita Čigāne, Dzintars Zaķis, Ilze Viņķele, Dzintars Ābiķis un Arvils Ašeradens un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Tāpat ir arī saņemts otrs iesniegums, šo pašu desmit deputātu iesniegums, ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Bet mums rodas zināms kāzuss saistībā ar mūsu Kārtības rulli, jo saskaņā ar Kārtības rulli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā jau ir pārstāvēti visu Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvji, tā ka... VIENOTĪBAS partijas frakcija ir deleģējusi darbam šajā komisijā deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli, kura nav pārtraukusi darbu šajā komisijā. Tad acīmredzot būs jāsanāk Frakciju padomei, lai lemtu, ko šādā situācijā darīt, jo ir nepieciešami frakcijām pārstāvji... un tas ir jautājums par pie frakcijām nepiederošiem deputātiem. Šajā komisijā divi deputāti... Es aicinu katru no viņiem iepazīties ar Saeimas kārtības rulli un citiem likumiem un tomēr būt likumpaklausīgiem pilsoņiem. Bet šobrīd mēs darba kārtību negrozām, kamēr šis jautājums ir atrisināts, jo Lolita Čigāne ir atsaukusi savu iesniegumu... savu parakstu uz abiem šiem iesniegumiem. Līdz ar to tie nav šodien darba kārtībā. Bet jautājums par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sastāvu, protams, joprojām ir aktuāls. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir piedāvājusi šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā skatīt Saeimas 19.jūnija sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr.1171/Lp11; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks skatīts Saeimas 19.jūnija sēdē. Paldies. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2014_06_19-seq279 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus un ar lielu prieku un gandarījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_06_19-seq277 spokenText "41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq275 spokenText "40.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq273 spokenText "38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39. un 40.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq271 spokenText "37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq302 spokenText "37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq267 spokenText "35. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq265 spokenText "34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_16-seq333 spokenText "34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq263 spokenText "33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq261 spokenText "32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq259 spokenText "31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq257 spokenText "Tālāk ir 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq256 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq255 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tas ir tās iepriekšējās sarunas turpinājums. Palasīsim 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Par ko tajā ir runa? Svītrot 27.2 panta pirmās daļas 3. un 4.punktu. Kas ir teikts šinīs punktos? Te ir runa par palīdzību gadījumos, kad notiek stihiska nelaime, avārija vai kā citādāk... un otra pozīcija ir energoefektivitātes pasākumi. Līdz ar to Ekonomikas ministrija... un ar to, starp citu, sākās darbs pie visa šā likumprojekta... bija piedāvājusi izslēgt vispār tādu iespēju, ka valsts piedalās palīdzības sniegšanā. Komisija, kaut daļēji atbalstīja... Atbalstīja ko? Izsvītrot vienu no pantiem tikai tādēļ, ka šis pants ir formulēts citādāk un ir izdalīts kā atsevišķs likumprojekta pants. Bet otrs, kur ir runa par stihiskām nelaimēm un avāriju situācijām un par ko referente arī ziņoja, tas atkal ir atsevišķs punkts, kas saglabājas, neskatoties uz Ekonomikas ministrijas pozīciju. Tāpēc es vēlreiz gribu aicināt atbalstīt komisijas viedokli šī likumprojekta virzībā, jo tas ir nosvērts, izvērtēts un, godīgi sakot, palīdz atjaunot to, ko gribējām krīzes laikā un daļēji izdarījām, - izsvītrot ārā no mūsu likumdošanas valsts dalību palīdzības sniegšanā dzīvokļa jautājumu risināšanā. Paldies.".
- 2014_06_19-seq253 spokenText "29.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq251 spokenText "28.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq250 spokenText "Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 27.priekšlikumu. 28.priekšlikums...".
- 2014_06_19-seq249 spokenText "Jā, kolēģi! Galvenie argumenti tika izklāstīti, bet es tikai papildināšu, ka komisija iepazinās arī ar Ministru kabineta sagatavoto, teiksim tā, kārtību, kas būs izstrādāta, lai īstenotu šo programmu, un mēs tur nesaskatām... mēs tur nesaredzējām to, ka tiešām Ekonomikas ministrija spējīga identificēt tās jaunās ģimenes. Un, ņemot vērā, ka viņi jau savos MK noteikumos pieļāva brāķi, paļauties uz viņiem mēs nevaram. Tāpēc mēs pieturamies pie esošās, likumā noteiktās kārtības, ka galvenajam akcentam jābūt liktam tieši uz ģimenēm ar bērniem.".
- 2014_06_19-seq248 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Saprotu, ka deputāti nelūdz balsojumu par 27.priekšlikumu... Jā, arī vēl komisijas vārdā Marjana Ivanova-Jevsejeva vēlas papildināt.".
- 2014_06_19-seq247 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šeit tiešām bija gara debate, bet, godīgi sakot, formulējums, ko piedāvā Ekonomikas ministrija - nu, visu cieņu pret ierēdņiem, kas gatavoja šo ierosinājumu! -, tomēr bija absolūti abstrakts, un nebija runa par laulībām, par laulātajiem un tā tālāk, bet bija runa - par ko? Kas ir jaunā ģimene - jaunizveidota ģimene vai jauna ģimene? Ja jauna ģimene, tad - līdz kādam vecumam? Ja tā ir jaunizveidota ģimene, tad - vai tā ir reģistrēta laulība vai nereģistrēta laulība vai kā citādāk? Tāpēc - kāds piedāvājums bija, tāds arī tika skatīts. Bet tikai nevajadzētu pieļaut to, ka mēs sākam improvizēt komisijas sēdēs, kur jau skata gatavos priekšlikumus, un tad noteikt - nu, varbūt līdz 35 gadiem, varbūt līdz 40 gadiem... Tāpēc šodien tas ir viens arguments, kura dēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Otrs arguments ir sekojošs. Ja šodien mūsu valstī budžeta iespējas būtu neierobežotas un ja mēs varētu runāt par bezgalīgu skaitu galvojumu, tādā gadījumā varētu ieskaitīt šinī reģistrā visus, kas vēlas tos saņemt. Bet diemžēl to gadījumu skaits ir ierobežots, ņemot vērā tās reālās budžeta iespējas, par ko teica arī referente, ziņojot jums, ka ir runa par tūkstoš galvojumiem pašlaik... pie tās esošās, iedalītās naudas summas... Tāpēc mēs varam rakstīt visu ko... Ja mēs nevaram to realizēt, tad labāk par to klusēt un pieņemt tikai tādas normas, kas strādā, kas ir lietderīgas, jo šeit ir arī citas problēmas, par kurām arī būtu vērts padomāt. Jo galvojums... izsniedzot galvojumu, lai nopirktu pirmo dzīvokli... tas ir ne tikai... tā ir ne tikai privilēģija, bet arī smaga nasta un liela atbildība no galvojuma ņēmēja puses. Vajadzētu septiņas reizes nomērīt un vienreiz griezt, pieņemot šāda veida lēmumu. Tāpēc es arī aicinu tos, kas pretendēs uz šiem galvojumiem, izsvērt, apsvērt un izvērtēt savas iespējas segt šos aizņēmumus un prātīgi rīkoties arī ar piedāvāto iespēju. Bet noslēgumā jāteic, ka šī iespēja tomēr ir ļoti labs sociālais atbalsts ģimenēm ar maziem, nepilngadīgiem bērniem. Un es domāju, ka tas ir jau savukārt atbalstāms ar abām rokām, kājām un visu pārējo. Paldies.".
- 2014_06_19-seq245 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es neprasu balsojumu par šo priekšlikumu. Es gribu paust viedokli par priekšlikumu, kas bija no Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas kundzes. Komisijā tas neguva atbalstu un šajā tabulā nav redzams. Proti, tas skan šādi: "Dot iespēju jaunām ģimenēm, kas vēl tikai sāk savu kopdzīvi un ir bez bērniem, dabūt valsts galvojumu, tikai attiecības juridiski ir jāreģistrē - jāstājas laulībā." Cik noprotu, komisijā vārds "laulība" bija kaut kāds nepārvarams šķērslis un likās brīvību un mūsu demokrātiskos uzskatus ierobežojošs. Es gribu jautāt: vai tiešām reģistrēta laulība, pirms sieva ir grūta, ir kaut kas neiedomājams? Vai tiešām komisijas deputāti nevar iedomāties, ka nu nekādi nevedas plānot savu ģimeni, ja tev jādzīvo pie draugiem, vecākiem, kopmītnēs, pie onkuļiem, tantēm un tā tālāk? Vai tiešām mēs negribam, lai mūsu bērni sākumā juridiski nokārto savas attiecības, tad dabū valsts galvojumu normālai dzīvojamai platībai, mājai, tad lai dzimst bērni un visiem ir pietiekami vietas... lai būtu tā, kā ir dzīvnieku pasaulē... kā putniem, ka sākumā vij ligzdu un pēc tam laiž pasaulē bērnus?".
- 2014_06_19-seq244 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.".
- 2013_12_12-seq234 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.".
- 2013_06_20-seq308 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.".
- 2014_06_19-seq243 spokenText "27.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq241 spokenText "25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq237 spokenText "23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq235 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.".
- 2012_11_01-seq272 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq231 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq227 spokenText "Jā. Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq226 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Bites, Vanagas un Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpiniet ar 18.priekšlikumu!".
- 2014_06_19-seq223 spokenText "Paldies. Es gribu pateikt, ka šis likumprojekts un tieši šis priekšlikums ļoti labi parāda to, cik sarežģīti ir vispār likumprojekti, kas saistīti ar mājokļa politiku, tāpat kā šis, tāpat kā iepriekšējais un daudzi citi. Un tas, ja arī pašvaldību vadītāji nespēj izlasīt šīs normas, tad kaut kas ar tiem likumiem nav kārtībā. Bet mazāk sarežģītus tos arī nevar uzrakstīt, jo tur tik daudz interešu saduras, ka tie diezgan skrupulozi ir jāraksta. Un es aicinu vismaz nākošo Saeimu izstrādāt kaut kādu jumta likumu, mājokļa kodeksu, kur visi šie jautājumi tiktu vienkārši izskaidroti, jo šeit vairāk ir problēmu skaidrošana, kāda pašvaldību vadītājiem ir iespēja. Šis priekšlikums pēc būtības neko nemainīs. Tā vienkārši ir tāda ieskicēšana... iespējas ieskicēšana.".
- 2014_06_19-seq221 spokenText "Cienījamie kolēģi! Visnotaļ atbalstāms priekšlikums. Bet tādā gadījumā būtu arī lietderīgi un prātīgi šo sarakstu, kur ir runa par tiesībām, papildināt ar visām pārējām grupām, kurām ir nepieciešama palīdzība: prominentām personām, kas nokļuvušas tādā situācijā, ka ir nepieciešama ārpusrindas... ārpuskārtas palīdzība, invalīdiem ratiņniekiem, vēl... Šodien vispārīgā norma, kas ir likumā, paredz katrai pašvaldībai noteikt tās specifiskās prioritātes un lemt atkarībā no tā. Pašvaldība patstāvīgi lemj par savām prioritātēm, no vienas puses, bet, no otras puses, ņem vērā arī budžeta iespējas. Ir viegli pateikt: "Nu, tā ir palīdzība izīrēšanai!" Ja pašvaldībām stāvētu brīvs īrējamais fonds, municipālais fonds, tad, godīgi sakot, šī problēma vispār nepastāvētu un nevajadzētu arī šo likumu grozīt, "lobīt" un mēģināt uzlabot vēl tālāk. Man šķiet, ka esošais regulējums pilnīgi ietver visas prasības un dod visas iespējas rīkoties tā, kā liek vēlētāji, kā liek situācija un kā tas būtu nepieciešams. Es aicinu šoreiz 17.priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_06_19-seq219 spokenText "Godātie kolēģi! Likumam ir jābūt saprotamam un skaidram ne tikai juristiem, bet arī sabiedrībai un - vēl jo vairāk! - valsts varas pārstāvjiem, kas šajā gadījumā ir pašvaldības. Ja likums nav pietiekami skaidrs un pietiekami saprotams, ja tas ir daudzkārt jāskaidro un tik un tā turpinās diskusijas par to, tad acīmredzot ir nepieciešami precizējumi, jo likumu lasīšana un tulkošana ir ne tikai juristu privilēģija, bet visas sabiedrības un katra sabiedrības locekļa uzdevums. Šobrīd likuma 15.pants paredz, ka pašvaldības dome var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, īrējot dzīvojamo telpu. Darbojoties Demogrāfijas lietu apakškomisijā, gan apakškomisijas kopīgajās izbraukuma sēdēs, gan arī ārpus oficiālajām sēdēm es esmu saņēmusi lūgumus gan no ģimenēm, gan arī no pašvaldību pārstāvjiem precizēt likumu tādējādi, lai pašvaldībai būtu tiesības - un es uzsveru šeit: tiesības, nevis pienākums! - piešķirt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā arī ģimenēm ar bērniem. Mēs zinām, ka lielajās pilsētās ir liela problēma ar dzīvojamo fondu, ir lielas rindas, un tāpēc piešķirt vēl papildus kādai kategorijai, protams, lielajās pilsētās nav iespējams. Taču mēs zinām arī, ka reģioni diemžēl Latvijā kļūst arvien tukšāki un tur atbrīvojas arī dzīvojamais fonds, ar ko pašvaldība varētu atbalstīt savas ģimenes ar bērniem. Tāpēc priekšlikums paredz, ka pašvaldībai... nu, precizē to, ka pašvaldībai ir īpašas tiesības arī šajos gadījumos palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Esam dzirdējuši argumentu, ka taču tiek paredzēta palīdzība kredīta ņemšanai. Un te es gribētu teikt, ka, jā, tas ir ļoti svarīgi, ka valsts atbalsta un garantē kredītu. Taču šeit mēs runājam par dzīvojamo telpu izīrēšanu. Un es gribētu vērst uzmanību uz to, ka kredītu tomēr var paņemt ne visi Latvijas iedzīvotāji, jo tas - agrāk vai vēlāk - būs jāatmaksā. Tāpēc šī personu kategorija, uz kurām attiecas šis likuma grozījums, ir cita, un šeit mēs runājam par iespēju pašvaldībai izīrēt dzīvojamo telpu. Kāpēc tas ir svarīgi? Protams, tas ir svarīgi ģimenēm, lai tām būtu, kur dzīvot. Bet tas ir svarīgi arī valstij kopumā. Tas ir svarīgi arī pašvaldībai, jo tādā veidā pašvaldībai, kura kļūst arvien tukšāka, būs iespējams, pirmkārt, nodrošināt iedzīvotāju piesaisti reģionam, otrkārt, nodrošināt nodokļu maksātāju piesaisti, lai viņi maksātu nodokļus konkrētās pašvaldības budžetā. Tāpēc, kolēģi, lai arī pamatots ir arguments, ka jau pašreizējā likuma redakcijā ir iespējamas šādas tiesības pašvaldībām, pēdiņās runājot, "ielasīt", es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un precizēt šo likuma normu, lai tā būtu skaidra ne tikai mums šeit, bet arī ģimenēm, lai tā būtu skaidra arī pašvaldībām un lai iedzīvotāji tiešām varētu saņemt to palīdzību, kas viņiem pienākas, nevis kādu neskaidrību vai neprecizitāšu, vai nesaprašanas dēļ paliktu bez šīs palīdzības. Paldies, kolēģi! Lūdzu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_06_19-seq217 spokenText "17. - deputātu Bites, Vanagas un Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq211 spokenText "14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq193 spokenText "6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_29-seq194 spokenText "6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq191 spokenText "5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_06_19-seq187 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
- 2005_03_17-seq623 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.".
- 2014_06_19-seq185 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq1125 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq272 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_05_23-seq253 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_16-seq269 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_10_14-seq16 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_10-seq147 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_05_20-seq1379 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq59 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_06_11-seq372 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq183 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", kas izskatāms trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 41 priekšlikumu. Vairākumā gadījumu tie ir redakcionāli, taču daži ir ļoti būtiski un ar tiem precizēts tas, ka... mēs paplašināsim palīdzības klāstu, tostarp bērniem bāreņiem, ģimenēm ar bērniem un denacionalizētu māju iedzīvotājiem. Lai ietaupītu jūsu laiku, es nestāstīšu par visām būtiskām lietām, bet tikai par galveno, kas tapa tieši trešajam lasījumam. Tātad likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, nosakot, ka no nākamā gada bērns bārenis varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto ūdeni, elektroenerģiju un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, un jaunā redakcija nosaka, ka tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam izvēlēties sev mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā un saņemt pabalstu, nevis gaidīt, kamēr pašvaldība viņam piešķirs dzīvokli, dzīvot pagaidu mītnēs, kur apstākļi bieži vien neveicina viņa adaptēšanos jaunā vidē. Savukārt, risinot denacionalizēto māju īrnieku jautājumus, likumprojekts paredz, ka pašvaldībai būs pienākums izvērtēt, vai sliktā tehniskā stāvoklī esošās mājas neapdraud iedzīvotāju dzīvību, un lemt par palīdzību īrniekiem. Šādu māju iemītniekiem pašvaldība kā palīdzības veidu piedāvās īrēt pašvaldības dzīvokli vai sociālo dzīvokli, paredzot, ka denacionalizētās mājas īrnieki varēs pretendēt uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Šādu pabalstu turpmāk pašvaldība varēs piešķirt arī tad, ja tam nav paredzēts valsts budžeta finansējums. Tiesības uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu likumprojektā paredzētas arī tām personām, kuras dzīvo kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošos dzīvokļos, kas netika privatizēti likumā noteiktajā kārtībā. Ar likuma grozījumiem arī plānots pilnveidot dzīvojamās telpas piedāvāšanas kārtību. Turpmāk, ja persona no trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem būs atteikusies pamatotu iemeslu dēļ, tai saglabās kārtas numuru palīdzības reģistrā. Savukārt no palīdzības reģistra varēs izslēgt personu, ja tās atteikums būs nepamatots vai arī tā nebūs pašvaldībā sniegusi atbildi uz īres piedāvājumiem. Tāpat izmaiņas likumā precizē valsts palīdzības sniegšanu ģimenēm ar bērniem un personai, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgs bērns vai daži bērni, dodot galvojumu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Saskaņā ar likuma izmaiņām jau no šī gada 31.jūlija atbalsta programmas ietvaros hipotekārajiem aizdevumiem plānots piešķirt tūkstoti galvojumu, un to apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Likumprojekts arī paredz, ka valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atlīdzina pašvaldībām izdevumus par dzīvojamo māju atjaunošanu, ja tās cietušas stihisku nelaimju, avāriju vai citu katastrofu gadījumos. Tas bija par priekšlikumu būtību, un tagad pāriesim pie pašiem priekšlikumiem. Tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq182 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.".