Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_07_03_as-1-seq721 spokenText "40. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq719 spokenText "39. - Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq717 spokenText "38. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq715 spokenText "37. ir VARAM parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 38.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq713 spokenText "36. - Jāņa Dombravas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq711 spokenText "Jā, komisijas iesniegtais priekšlikums - 34.priekšlikums - ir atbalstīts. 35. - Jāņa Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq710 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Saprotu, ka balsojums par 34.priekšlikumu nav nepieciešams, jo deputāti atbalsta 34. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.".
- 2014_07_03_as-1-seq709 spokenText "Es mēģināšu ļoti īsi uzsvērt tikai vienu: raugiet, visiem šiem ierobežojumiem attiecībā uz to, cik lielas zemes platības vienai fiziskajai vai juridiskajai personai var būt īpašumā, - visiem šiem ierobežojumiem ir jābūt skaidri un strikti pamatotiem. Un, ja raugāmies šinī atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā, tad te skaidri un gaiši redzam, ka ir tomēr jānosaka šie griesti, teiksim tā, platības lielumam, pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem un telpiskās attīstības perspektīvu, un tā tālāk. Tātad šeit pilnīgi noteikti ir obligāta prasība, lai pašvaldībai arī būtu šāds ilgtermiņa attīstības redzējums. Tas ir viens aspekts. Otrs, vispār runājot par šiem ierobežojumiem kā tādiem. Tātad nu paliek tagad, cik es saprotu, 2 tūkstoši hektāru kā griesti. Tad arī šie 2 tūkstoši hektāru... Kāpēc bija šie ierobežojumi vajadzīgi? Vai tie būtu 500 hektāri vai 2 tūkstoši hektāru, vienalga... Kāpēc tad šie ierobežojumi bija vajadzīgi? Un vai tiešām ir iespējams, ka nu šis punkts netiks pārsūdzēts Satversmes tiesā vai kā citādi apstrīdēts? Raugiet, tomēr atbildīgā komisija ļoti rūpīgi analizē esošo situāciju, kuru jau Kuduma kungs paraksturoja. Virs 2 tūkstošiem hektāru ir tikai kādām 40 saimniecībām; pamatmasa ir tātad tās, kurām ir līdz 2 tūkstošiem hektāru. Tātad būtībā šī norma - 2 tūkstoši hektāru - pamatojas uz jau esošo situāciju. Nākamais. Ja mēs raugāmies uz Latvijas teritorijas lielumu un administratīvi teritoriālo iedalījumu, tad arī raugāmies, ka, teiksim, 2 tūkstoši hektāru vai, pieņemsim, kaut vai tūkstotis hektāru ir visai samērojams skaitlis ar varbūt nelielā pašvaldībā, nelielā novadā vispār kopumā esošās lauksaimniecības zemes daudzumu. Tātad būtībā, es domāju, mēs izslēdzam tādu iespēju, ka Latvijā visa lauksaimniecības zeme piederētu... nu, katrā novadā varbūt vienam saimniekam - un viss! - un vairāk nevienam citam vienkārši tāpēc, ka šīs zemes nav. Tātad šādas situācijas mēs izslēdzam. Bet mēs paredzam to, ka šie griesti tomēr ir tādi, kas ļauj saimniekot arī gana izdevīgi un ir peļņu nesoši. Tā ka šeit - es vēlreiz uzsvēršu! - visi šie ierobežojumi - tiem ir jābūt, un tie arī ir! - patiešām ir balstīti uz kaut kādiem konkrētiem aprēķiniem un situācijas analīzi. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq707 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs patiešām šim jautājumu blokam, šķiet, desmitiem stundu un neskaitāmas dienas veltījām, diskutējot ar zemnieku organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Un, kamēr mēs veltījām tam dienas un nedēļas, tikmēr mēs patiešām bijām tajā situācijā, ko var raksturot ar vārdiem: "Latvju zeme vaļā stāv." Jo tikmēr visi varēja pirkt kaut miljonu hektāru. Un līdz ar to mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jābeidz stāvēt katram savā stūrī, kaut arī mana pārliecība bija, ka 500 hektāru ir īstais skaitlis. Bet daudziem cilvēkiem bija pārliecība, ka var būt 2 tūkstoši hektāru un vairāk. Un, ja mēs būtu turpinājuši katrs stāvēt savā stūrī, tad tā latvju zeme vaļā stāvētu, no tās iztecētu spēks, tad šāda situācija būtu vēl ilgāk. Tādēļ politikā ir jāspēj kādreiz pieņemt arī kompromisa lēmumus. Paldies zemnieku organizācijām un paldies Latvijas Pašvaldību savienībai, kas panāca soli pretim un bija gatavas kompromisam, ko izsaka šis priekšlikums, 34.priekšlikums. Pēc mana ieskata, 34.priekšlikums ir viens no būtiskākajiem šajā likumprojektā un pavisam noteikti šajā jautājumu blokā. Atbalstot 34.priekšlikumu, mēs ļausim katrai pašvaldībai atbilstoši tās attīstības plānam noteikt šīs pašvaldības teritorijā maksimāli iegādājamo lauksaimniecības zemes hektāru apjomu. Tas nozīmē, ka varbūt ir gluži loģiski, ka Zemgales plašumos, kur lielās platībās audzē graudus un kur tas atmaksājas primāri lielās platībās, būs lielāks šis skaits. Un tur arī ir mazāks skaits zemnieku saimniecību šobrīd, un objektīvi jau šī zeme ir nopirkta. Bet savukārt Vidzemē, kur Vidzemes augstienē un pakalnēs nemēdz būt lieli un plaši lauki, jo vienkārši tā ģeogrāfija ir savādāka, un kur ir tradīcijas audzēt lopus vai audzēt augļus un ogas, pašvaldības varēs atbilstoši noteikt kaut vai 50 hektārus vai 100, vai 500 hektārus un tādējādi arī veicināt kādas noteiktas nozares attīstību, un tādējādi arī palīdzēt veidoties kādam lauksaimniecības nozares klasterim savā teritorijā. Mēs zinām, ka, piemēram, Alūksnē jau šobrīd ir izteikta sadarbība starp ogu audzētājiem... Ir viens uzņēmums, kas ražo svaigās sulas, kā arī konfektes (dražejas) no upenēm, jāņogām, avenēm; apkārtējie zemnieki tās ražo. Šai pašvaldībai, visticamāk, ir jēdzīgi noteikt nelielu skaitu hektāru un tādējādi stimulēt vairāk šādu ogu ražotāju attīstību. Savukārt citā būs cita situācija. Mums visiem ir labi zināmi dimdiņkāposti, kas ir radušies konkrētā zemnieku saimniecībā. Šobrīd tas ir liels uzņēmums, kam joprojām pieder tikai 200 hektāru lauksaimniecības zemes. Visus tos daudzos kāpostus, ko mēs ar gardu muti ēdam, it īpaši Ziemassvētku laikā, viņi saražo uz 120 hektāriem zemes, bet dod darbu 75 cilvēkiem, kas strādā ražotnē, un kopējais apgrozījums ir 4 miljoni. Tas ir lauksaimniecības veids ar apstrādes rūpniecību turpat uz vietas; to es gribu redzēt savā Vidzemē. Un šis priekšlikums - 34.priekšlikums - ne tikai ļaus ar pašvaldību iesaisti tam attīstīties, bet arī stimulēs to, jo, es ceru, brīdis, kad pašvaldības pieņems saistošos noteikumus par to, cik hektāru ir atļauts konkrētās pašvaldības teritorijā, mudinās pašvaldības arī padomāt, kādā veidā var palīdzēt lauksaimniekiem kooperēties, kādā veidā var palīdzēt sadarboties, lai veidotu kopējus noieta tirgus un tādējādi aizvien jaunas darba vietas ar labām algām radīt un attīstīt reģionos un pašvaldībās. Un, skatoties uz šo likumu, lauksaimnieciskā ražošana un efektivitāte mums ir jāsabalansē ar ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību reģionos, lūkojoties uz pēc iespējas labāk apmaksātām darba vietām. Un tādējādi tas būs viens no instrumentiem. Tādēļ, kolēģi, vērsim nu tās latvju zemes durvis ciet, atbalstīsim 34.priekšlikumu un apstiprināsim arī kopumā likumu! Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq706 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2014_04_24-seq68 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2014_02_27-seq60 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2013_02_21-seq348 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2013_01_31-seq707 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2014_07_03_as-1-seq705 spokenText "34. ir atbildīgajā komisijā formulēts priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq703 spokenText "33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_07_03_as-1-seq701 spokenText "32. ir deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā. Šis priekšlikums satur ļoti konstruktīvu, sakarīgu piedāvājumu, uz kura bāzes arī veidots kompromiss.".
- 2014_07_03_as-1-seq699 spokenText "31.priekšlikums ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums, kurā arī runāts par 500 hektāriem. Nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq698 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq697 spokenText "30.priekšlikums kompromisa paketē nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq696 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs vēl ko vēlas piebilst?".
- 2014_07_03_as-1-seq695 spokenText "Smiltēna kungam var piekrist tajos aspektos, ka tādā versijā, redakcijā, kādā šis likums virzās, tas tik tiešām, it īpaši viens pats, nesasniedz šos mērķus, un mums tagad atliek gaidīt uz šo zemes fondu, kurš sāks darboties, nu, aptuveni nākamā gada vidū. Taču tad ir svarīgi atzīmēt: ja mēs runājam vispār par zemes platību apjomiem, tad ir svarīgi skatīties arī uz kooperācijas iespējām kā uz konkurētspēju veicinošu aspektu, nevis runāt tikai par lielu saimniecību veidošanu, kas arī ir cieši saistītas ar nodarbinātību šajos reģionos, ja ir attīstīta kooperācija. Bet es vairāk gribētu runāt par Smiltēna kunga pieminēto aspektu - ka šī norma vairāk vai mazāk nerisina šīs problēmas būtību, jo Saeima noraidīja 7.priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt juridiskās personas. Un šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka neatkarīgi no tā, vai tiek ieviests 500 hektāru vai 2 tūkstošu hektāru liels ierobežojums, realitātē personai varēs piederēt neierobežots apjoms zemes, tāpēc ka nav instrumentu, kā konstatēt, vai viņai nepieder vairāk. Izmantojot dažādas SIA vai vienkārši uz citu ģimenes locekļu vārda varēs reģistrēt vienā vai otrā platībā šo zemi. Ja mēs nosakām mazāku slieksni, tad to ir sarežģītāk darīt dažādu fondu pārvaldniekiem. Tad ir jāveido vairāk šo SIA, kas, protams, sarežģī visu tālāko administrēšanas procedūru. Tieši tāpēc es aicinu pieturēties pie 500 hektāru sliekšņa kā risinājuma, kas vismaz minimāli varētu risināt šo spekulāciju problēmu.".
- 2014_07_03_as-1-seq691 spokenText "...aicinu sekot tam kompromisam un saprast dziļāko būtību, kāda ir likumprojektam, un sekot tiem priekšlikumiem... tam, kā komisija ir lēmusi, jo tas ir labākais kompromiss, ko bija iespējams panākt. Un nepārvērtējiet to... (No zāles dep. A.Bērziņš: "Tā mēs šodien nepabeigsim...")".
- 2014_07_03_as-1-seq690 spokenText "Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2014_07_03_as-1-seq689 spokenText "Pie šī jautājumu es strādāju jau vairāk nekā divarpus gadus, un es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Kuduma kungs. Es pilnīgi piekrītu tam, kā vēsturiski viss šis stāsts ir veidojies. Un pēc garām diskusijām darba grupā, kārtējā darba grupā, ir bijis viens interesants brīdis, kad paši lauksaimnieki atkrita krēslos un teica: cik žēl, ka par to nebija diskusijas un nebija šādu lēmumu pirms 20 gadiem, jo mēs esam aizgājuši tādās sliedēs, kādas tās ir! Un es piekrītu: ja mēs runājam par lauksaimniecības politiku, par to, kādu saimniecību struktūru veidot Latvijā, tad es piekrītu Kuduma kungam. Es piekrītu tam, ka, lai saglabātu lauku apdzīvotību, lai noturētu cilvēkus laukos, lai attīstītu tur ražošanu, lai vietējām skolām būtu pamats eksistēt, lai nebūtu jārunā par to slēgšanu, lai infrastruktūra atmaksātos un tā tālāk... ka tas ir tieši ģimenes saimniecību modelis, kas ir Francijas lauksaimniecības pamatā pēc Otrā pasaules kara, kas ir attīstīts, kam būtu jābūt. Bet mēs vienu lietu aizmirstam - ka šī likuma kontekstā, kurš runā par zemes iegādi, mēs visu laiku zaudējam fokusu uz pašu galveno - mazināt spekulācijas un novērst to, ka mūsu zemi izpērk, un saglabāt šo zemi vietējo rokās. Mēs visu laiku "aizpeldam" citā virzienā un atveram diskusijas par jautājumiem, par kuriem ministrijas un politiķi spriež jau 20 gadus. Milzīgas politikas jautājumi, par kuriem tiek runāts! Es pilnīgi piekrītu, ka ir pareizs tas virziens, kādā būtu jāveido saimniecību struktūra. Un tas jau ir darīts. Pieņemot lauku attīstības plānu, mēs skaidri iezīmējām, ka ir jāstiprina lauksaimniecības vidusšķira. Mums ir 2,68 miljardi eiro nākamajiem septiņiem gadiem, un šis ir politikas instruments... Valstij skaidri un gaiši būs tagad, veidojot arī programmas, jāpasaka... un jārada šie instrumenti, lai atbalstītu mazo un vidējo saimniecību veidošanos un attīstību Latvijā, lai tās spētu augt. Bet šeit mēs runājam par zemes iegādi, par to, ka ierobežojam Satversmē noteiktās tiesības personai brīvi iegādāties sev īpašumu. To atšķirību es gribu pateikt! Runājot par Franciju, jāteic, ka es pats esmu personīgi tur bijis un runājis ar zemkopības ministru, padomniekiem: viņi realizē divas paralēlas politikas, un tas ir ļoti jāņem vērā! Viens ir ģimenes saimniecību modelis, bet otrs (par to tiek noklusēts!) - ļoti nopietna industrializācijas politika, par ko runā jaunais premjers Manuels Valss. Viņi skaidri saprot, ka arī pēc 2015.gada piena kvotas, visi pārējie lēmumi... Ir jāstiprina konkurētspēja. Un šobrīd šī konkurētspēja viņiem ir vājāka. Tāpēc vajag pieminēt arī otru lietu - ka viņi nopietni domā par industrializāciju un arī par tāda veida saimniecībām! Lietuva. Viņa ir noteikusi šobrīd ierobežojumu - 500 hektāru (un tas ir pēdējais punkts, kuram es gribētu pieskarties šī jautājuma kontekstā), bet realitātē... Ja mēs skatāmies, kādas, cik lielas tur ir saimniecības, tad ir izrādījies, ka 500 hektāru limits ir vienkārši mīts, jo lielākā saimniecība ir 29 tūkstoši hektāru. Ko es ar to gribu, mīļie kolēģi, pateikt? Man bija ļoti liels pārsteigums, kad žurnālisti man pienāca šodien klāt un teica: "Izstāstiet dažos vārdos par šo likumu! Tas likums ir par tiem maksimālajiem hektāriem, vai ne?" Šis jautājums tika iesniegts uz otro lasījumu. Tā nozīme un loma šajā likumā ir labi ja viens procents. Vai jēga... ? Ko mēs gribam vispār panākt? Tas kā instruments pēc būtības ir vairāk deklaratīvs, tāds, kas dod signālu par to, ka mēs negribam redzēt milzu uzpircējus. Mēs nespējam juridiski definēt tā sauktās saistītās personas, mēs nespējam izsekot kapitāla izcelsmei. Vienīgais, ko mēs varam, šeit stāvot, izdarīt - nosakot kaut 2 tūkstošus hektāru vai 500 hektārus, godīgi pateikt sabiedrībai, ka mēs varam radīt vienkārši simbolisku lēmumu, mītu par to, ka mēs kaut ko ierobežojam. Patiesie ierobežošanas instrumenti ir Latvijas zemes fonds, pirmpirkuma tiesības, visi entie instrumenti, kas ir ārpus šī likuma: nodokļu politika, zemes kreditēšanas programma, lauku attīstības plāns ar visiem no tā izrietošiem pasākumiem. Tie ir īstie instrumenti, kas ierobežos! Šis konkrētais strīds par 500 hektāriem vai 2 tūkstošiem hektāru ir diemžēl mūs novirzījis no fokusa, ka mums vajadzētu rūpēties, lai noturētu vietējo rokās šo zemi, un ir izraisījis skandālu un kautiņu starp vietējiem, latviešu, zemniekiem. Līdz ar to es...".
- 2014_07_03_as-1-seq687 spokenText "Paldies. Cienījamie deputāti! Nākošais, 30.priekšlikums, ir Cilinska kunga priekšlikums, kurš paredz nevis 2 tūkstošus hektāru (tā bija otrajā lasījumā iebalsotā maksimālā platība), bet 500 hektārus. Šim priekšlikumam ir pamats - un, manuprāt, diezgan nopietns pamats. Kā veidojas šīs lielās saimniecības? Nedaudz statistikas datu. Līdz 500 hektāriem apsaimnieko 61 240 saimniecības. Vairāk par 500 hektāriem apsaimnieko (īpašumā ir un arī nomas zemes ir) 400 saimniecības; to skaitā tādas, kurām ir 2 tūkstoši hektāru, ir tikai 22 saimniecības. Kā šī situācija vispār izveidojās? Nu, es domāju, ka mēs visi to zinām. Viena lieta bija tā: kad nāca tā sauktie ārzemju investori, tad "pakoja" šeit pa 500, pa 1000 hektāriem un pārdeva. Latviešu zemnieks to nevarēja nopirkt, jo nebija ne naudas, ne kaut kādu citu iespēju, lai to varētu izdarīt. Bet bija arī atsevišķi gadījumi, kuri, manuprāt, ir kliedzoši. Ar valsts galvojumiem, cik es atceros, varēja iegādāties gan tehniku, gan zemi, un arī tāda grupa cilvēku bija, kas šo lietu izmantoja. Līdz ar to viņi arī varēja sapirkt diezgan daudz zemes. Un tādā veidā izveidojās šīs lielās saimniecības. Un vēl viena nelaime, kas bija, - iepriekšējā plānošanas periodā jau faktiski tika balstīti lielie zemnieki. Mazajiem zemniekiem jau faktiski, nu, tādām mazām saimniecībām, bija diezgan grūti dabūt kaut kādas investīcijas, līdz ar to viņi faktiski nav attīstījušies. Tad ko mēs darīsim tālāk? Ja mēs nosakām šos 2 tūkstošus hektāru... Manuprāt, Zemkopības ministrija pat teica, ka ekonomiski izdevīgāk ir 3 tūkstoši hektāru, tad es nezinu, kādā veidā ir veidoti šie aprēķini. Ja mēs tagad paskatāmies, piemēram, Eiropu, tad redzam, ka Latvijā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes... cik tad nu iegūst no šīs zemes eiro? Latvijā, protams, tas ir maz - tikai 586 eiro no hektāra. Tas ir, protams, pats zemākais ieguvums. Bet paskatīsimies tālāk! Ir tāda valsts kā Francija, kur iegūst ap 2200 eiro no hektāra, bet viņiem vidējais saimniecības lielums ir 55 hektāri (No zāles dep. I.Čepāne: "Cik?!") - tikai 55 hektāri ir vidējais saimniecības lielums! -, jo viņu politika ir mazdrusciņ citāda: viņi uzskata, ka teritorija ir jāapdzīvo, cilvēkiem tur ir jādzīvo, un līdz ar to, teiksim, viņi nodrošina sevi un arī lielas krīzes ir spējīgi pārvarēt daudz vienkāršāk. Tā ir valsts politika! Mēs arī šodien veidosim šo valsts politiku. Es jau uzskatu, ka arī šie 500 hektāri ir diezgan liela platība priekš zemnieku saimniecības. Tam, ka lielās vienmēr ir spēcīgākas un labākas un ka tās varēs iegūt vairāk naudas no 1 hektāra, es neticu. Ir daudz piemēru mūsu valstī, kur no daudz mazākām zemes platībām, racionāli tās apsaimniekojot, bija spējīgi iegūt daudz lielāku peļņu. Es domāju... Un vēl viens aspekts, kas mums būtu jāņem vērā, - valsts drošības aspekts. Kā mēs zinām, valsts ir stabila tad, ja tās pilsoņiem pieder ražošanas līdzekļi. Tā ir stabila valsts! Pieder zeme, pieder uzņēmumi - un tā tālāk, un tā tālāk. Ja mēs to gribam... Mūsu valsts nav tik liela, mūsu lauksaimniecības zemes nav tik daudz, tā ir tik, cik ir, tātad šie 500 hektāri būtu ļoti, ļoti... būtu vēlams pieņemt šādu platību, un tas, es domāju, nākotnē atstātu tikai un vienīgi pozitīvu iespaidu. Es aicinu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu, kas paredz šo maksimālo platību - 500 hektārus. Attiecībā uz iepriekš iegūtajām platībām, protams, likumam nav atpakaļejoša spēka. Tiem, kas jau iegādājušies, - tiem tās arī būs. Bet turpmāk... Tātad mūsu priekšlikums ir - 500 hektāru, un tas būtu Latvijai pieņemami. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq686 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Kudumam. Jā, man ir jāizsludina piecas minūtes ilga tehniska pauze, jo mūsu cilvēki, kas nodrošina... Viss! Tātad varam turpināt. Vienkārši tehniski... nestrādāja datori cilvēkiem, kuri nodrošina mūsu sēdes norisi. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.".
- 2014_07_03_as-1-seq685 spokenText "30.priekšlikums ir VARAM parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kurš arī nav atbalstīts un ir gandrīz identisks iepriekšējam neatbalstītajam priekšlikumam.".
- 2014_07_03_as-1-seq683 spokenText "Jā, kolēģi! No 142 priekšlikumiem mēs tikām līdz 28.priekšlikumam, kas ir par maksimālo hektāru skaitu. Kā Zariņa kungs norādīja, ir iesniegti vairāki scenāriji. 3 tūkstoši hektāru - to mēs neatbalstījām nupat. 28.priekšlikums. Pārējie, nākamie, priekšlikumi arī paredz dažādus scenārijus, paredz maksimālo hektāru skaitu. Komisijā pēc ārkārtīgi ilgām diskusijām (šķiet, 16 stundas; Līdakas kungs bija saskaitījis, cik mēs patērējām tikai darba grupā, par šo runājot) mēs nonācām pie kompromisa. Un kompromiss ir tāds, kas balstās uz atziņu, ka katrs novads Latvijā ir pilnīgi atšķirīgs un ka pilnīgi atšķirīgi ir arī saimniecību veidi. Līdz ar to mēs dodam papildu tiesības pašvaldībām: katra pašvaldība savā teritorijā var noteikt, pamatojot šo lēmumu, to maksimālo hektāru skaitu, kādu viena persona var iegūt savā īpašumā pašvaldības teritorijā. Paturot maksimālo robežu... Tātad - nevar valstī kopumā pārsniegt 2 tūkstošus hektāru. Tāda ir, protams, atruna. Tās ir nomas zemes. Tātad tām lauku saimniecībām, kurām ir šobrīd vairāk, kuras jau reāli eksistē, kurām kopā ar nomas zemēm ir... tām, kuras pārsniedz šo limitu, būs tiesības šīs nomas zemes izpirkt, taču nevis līdz konkrētai platībai, bet konkrētos... tām būs tiesības izpirkt tās zemes, par kurām noslēgti konkrētie līgumi. Ja līguma slēdzējs atsakās pārdot, tad diemžēl to zemi tās nevar iegūt īpašumā un zaudē arī to daļu kvotas... Tāds ir kompromiss, kurš ir panākts un kuru šeit varam redzēt, ja sekojam līdzi atbalstītajiem vai neatbalstītajiem priekšlikumiem šobrīd šajā sadaļā par maksimālo hektāru skaitu. Līdz ar to 29.priekšlikums, kuru iesniedza deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica, nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq682 spokenText "Turpinām 3.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Pirms izsludinātā pārtraukuma sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā. Tātad turpinām šo sēdi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_07_03_as-1-seq681 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2014_03_06-seq89 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2014_01_23-seq97 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2013_11_06_a-seq958 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2013_06_20-seq488 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2013_05_09-seq321 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2013_01_31-seq492 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2013_01_24-seq87 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2012_12_13-seq584 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2012_06_21-seq853 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_12_22-seq229 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_12_15-seq859 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_06_16-seq795 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2011_04_14-seq347 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2010_12_16_a-2-seq614 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2010_04_15-seq786 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2010_01_21-seq179 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2009_12_01-seq1256 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. (Pārtraukums.)".
- 2014_07_03_as-1-seq680 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Irina Cvetkova... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ainars Latkovskis... nav, Liene Liepiņa... nav, Valdis Liepiņš... nav, Jānis Reirs... ir, Vladimirs Reskājs... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Vectirāns... nav, Ilze Viņķele... nav, Valdis Zatlers... nav, Igors Zujevs... nav. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq679 spokenText "Tātad debates slēdzu. Deputāts Zariņš uz balsojumu neuzstāj. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 28.priekšlikumu. Bet mēs turpināsim likumprojektu skatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir lēmis, ka pulksten 15.30, kad mēs atgriezīsimies no pārtraukuma, mēs uzsāksim otro ārkārtas sesijas sēdi, lai apstiprinātu lēmuma projektu "Par ārkārtas situācijas ieviešanu saistībā ar cūku mēri", jo šobrīd Saeimā jau ir ieradies zemkopības ministrs. Un, pabeidzot to sēdi, mēs turpināsim šo ārkārtas sēdi un šī likumprojekta izskatīšanu. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_07_03_as-1-seq678 spokenText "Kolēģi! Šo priekšlikumu es iesniedzu, zinādams, ka būs ļoti nopietnas debates par šīm platībām, ka būs arī citi priekšlikumi. Šo priekšlikumu mani aicināja iesniegt zemnieki, lai vienkārši nosegtu visu spēles laukumu - lai parādītu, ka šī situācija nav tik viennozīmīga, ka tā būtu jāskata tikai vienā virzienā. Jo, redziet, ir vairākas sabiedrības, kurām tomēr ir arī vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru un kuras ir vēsturiski veidojušās tādā veidā, ka tās no sākuma bijušas padomju saimniecības, pēc tam - paju sabiedrības, bet tagad ir tā, ka reāli tur ir vairāki zemes īpašnieki kopā zem vienas juridiskās personas un ka viņiem pieder vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru. Un tagad var sanākt absurda situācija... Ja mēs domājam kaut ko mazināt, tad mums jārēķinās ar to, ka var sanākt tiešām reāla absurda situācija, kad vienai personai pieder vairāk nekā 2 tūkstoši hektāru. Un ko tad tagad darīt šim kooperatīvam - sākt dalīties pa daļām? Tāpēc savulaik tika iesniegts šāds priekšlikums, lai vienkārši būtu iespēja par to diskutēt. Es neuzstāju uz balsojumu par šo priekšlikumu, es arī esmu gatavs, ka tas tiek noraidīts, ja mēs konstruktīvi ejam uz priekšu un saglabājam šo kompromisa pozīciju par 2 tūkstošiem hektāru.".
- 2014_07_03_as-1-seq677 spokenText "Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_07_03_as-1-seq676 spokenText "Nākamā sadaļa faktiski attiecas uz jautājumu par maksimālo hektāru skaitu, cik var iegādāties viena fiziskā vai juridiskā persona. Šis ir pilnīgi jauns koncepts, kurš Ministru kabinetā netika skatīts. Tas parādījās otrajā lasījumā pēc deputāta Smiltēna priekšlikuma, kurā es rosināju domāt par to, kāda šobrīd ir situācija, - ka šobrīd tīri teorētiski viena persona var nopirkt un iegūt savā īpašumā kaut 2 miljonus hektāru zemes. Līdz ar to, domājot par līdzsvarotu reģionālo attīstību, domājot arī par kaut kādu... nu, lauku attīstību un vietējo ražošanu, ir skaidrs, ka šāds ierobežojums būtu nepieciešams. Darba gaitā uz trešo lasījumu tika iesniegti priekšlikumi arī par 3 tūkstošiem hektāru, arī par 500 hektāriem. Bija arī virkne ļoti konstruktīvu priekšlikumu, kuri nedefinēja hektāru skaitu, bet noteica papildu iespējas pašvaldībām vai citus scenārijus, kā, teiksim, šo jautājumu varētu regulēt. Līdz ar to visi turpmākie priekšlikumi ir saistīti ar maksimālo apjomu. 28.priekšlikums ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. Viņš ir piedāvājis, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegādāties līdz 3 tūkstošiem hektāru. Es atgādinu, ka mēs otrajā lasījumā pēc garām diskusijām un pēc kompromisiem panācām to, ka šis apjoms varētu būt 2 tūkstoši hektāru. Piedāvājums - 3 tūkstoši hektāru.".
- 2014_07_03_as-1-seq674 spokenText "Un 27.priekšlikums, dēļ kura arī bija nepieciešama maiņas lapa, ir komisijā atbalstīts, un skatieties to 19.lapaspusē.".
- 2014_07_03_as-1-seq672 spokenText "26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.".
- 2014_07_03_as-1-seq670 spokenText "...kurš ir atsaukts. Tieši tā! 25. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 26.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq669 spokenText "...kurš ir atsaukts!".
- 2014_07_03_as-1-seq668 spokenText "Un te man arī uzreiz ir jābrīdina, ka 19.lapaspuse, sākot ar 24.priekšlikumu... Jums ir izdalīta maiņas lapa, un šajā lapaspusē... ejot cauri priekšlikumiem, sekojiet līdzi 19.A lapaspusei. 24. ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš...".
- 2014_07_03_as-1-seq664 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā guvis atbalstu.".
- 2014_07_03_as-1-seq663 spokenText "Deputāti atbalsta. 22. - Juridiskā biroja...".
- 2014_07_03_as-1-seq662 spokenText "21.priekšlikums arī ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq660 spokenText "20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par biedrībām, kurš ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq658 spokenText "Lai sakārtotu regulējumu par biedrībām, deputāts Zariņš iesniedza 19.priekšlikumu, no kura daļa ņemta vērā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. un 38.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq657 spokenText "Jā. Balsosim par 18. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 59, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq656 spokenText "Komisijā 18.priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq655 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu!".
- 2014_07_03_as-1-seq654 spokenText "Es tikai tiem, kuri mēģina pretoties šim priekšlikumam, gribu atgādināt to, ka likums neattiecas... šie ierobežojumi vispār neattiecas uz juridiskajām personām, kuras iegādājas līdz 5 hektāriem zemes, un fiziskajām personām, kuras iegādājas līdz 10 hektāriem. Tas nozīmē to: ja jums ir vēlme iegādāties Latgalē pie kāda ezera sev lauku māju ar zemi līdz 10 hektāriem, jums nav jāatbilst nekādiem šiem likuma ierobežojumiem. Un tajā skaitā biedrības... Bija ārkārtīgi izsvērti, pamatoti priekšlikumi par biedrībām - ka ir nepieciešami kaut kādi zemes pleķīši, teiksim, medniekiem, lai piebarotu zvērus, vai citām funkcijām. Pieci hektāri - tas ir tas apjoms, par ko šobrīd mēs diskutējam. Līdz ar to komisijā mēs tomēr pēc garām diskusijām pieņēmām lēmumu, ka biedrībām mēs atļaujam iegādāties, bet ar ļoti nopietniem ierobežojumiem, lai tomēr neiegrožotu savus vietējos, kas labas lietas grib darīt. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq652 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka Latvijā fiziski nav nemaz tik daudz biedrību, lai, katrai paņemot pa 5 hektāriem, varētu atstāt nopietnu ietekmi uz Latvijas zemes tirgu. Nu, šeit es domāju, ka tās ir tādas pārmēra bailes no kaut kādām shēmām, kuras var realizēt pavisam citādā - daudz vienkāršākā veidā. Ja mēs tomēr pieļaujam, ka juridiskajai personai var piederēt zeme - un ne tikai 5 hektāri, bet arī 500 hektāri! -, tad šim potenciālajam Latvijas zemes izlaupītājam daudz vienkāršāk ir izveidot, nu, kaut kādu cita veida juridisko personu - vai nu tā būtu kaut kāda SIA, vai kas cits - un nopirkt krietni vairāk zemes, nevis 5 hektārus. Es atgādināšu, kāpēc vispār radās doma par to, ka tomēr drīkstētu biedrības, nodibinājumi iegūt īpašumā zemi līdz 5 hektāriem: tāpēc, ka bija ļoti konkrētas organizācijas, kas ar savām vēlmēm vērsās pie Saeimas. Numur viens - tie bija medību kolektīvi, vecie medību kolektīvi, kuriem bija vēlme varbūt iegūt nelielas platības īpašumā, lai būtu kaut kādas garantijas, tur izveidojot medību infrastruktūras objektus. Tad biškopības organizācijas vērsās ar savu lūgumu iegūt īpašumā zemi, kur izveidot paraugdravas un dravnieku apmācības centrus. Nu, un arī, protams, vides nevalstiskās organizācijas, kurām arī līdzīgas intereses ir izveidot kādus paraugapskates objektus vai vides izglītības centrus. Es domāju, ka mēs nedrīkstam... baidoties no kaut kā abstrakta, varbūt nereāla, mēs nedrīkstam "iešaut kājā" mūsu pašu cilvēkiem, mūsu pašu nevalstiskajām organizācijām, kuras patiesībā dara svētu darbu.".
- 2014_07_03_as-1-seq650 spokenText "Es, runādams par šo priekšlikumu, nemēģināšu atkārtoti pārliecināt, kāpēc nav vēlams radīt, ka biedrībām ir iespēja iegādāties zemi. Šie argumenti jau izskanēja arī otrajā lasījumā. Bet es tomēr vēlos arī norādīt, ka šodien mēs sēdes sākumā izskatījām ziņojumu par Latvijas drošību, kur ir norādītas konkrētas organizācijas, konkrēti fondi, kas sniedz finansējumu biedrībām. Un šīs biedrības mēs padarīsim par likumīgām iegādāties zemi Latvijā. Un tas, ko es vēlos atzīmēt, tas, protams, nerada problēmu, ka varētu izpirkt milzīgos apmēros zemi, bet ir jāsaprot, ka, piemēram, pierīgā vai, piemēram, pie kādām ūdens tilpēm jebkura biedrība, kuras īpašnieku struktūra... nevis īpašnieku struktūra, bet biedru kopums un finanšu avots nav skaidrs, varēs netraucēti iegādāties zemi un runāt par to, ka ir kaut kādi noteikti mērķi. Šos mērķus varēs formāli ļoti viegli izpildīt. Tās varēs būt arī pārpirktas vecākas biedrības, un atgādināsim, ka biedrībām valdes priekšsēdētājs var mainīties vienas nedēļas ietvaros. Tāpēc es tiešām vēlos norādīt vēl vienu reizi uz šiem riskiem, kuri rodas, jo mēs biedrībām dodam tiesības pirmo reizi līdz ar šī likuma pieņemšanu iegādāties zemi. Paldies.".
- 2014_07_03_as-1-seq648 spokenText "Un tagad sākas nākamā sadaļa, kas faktiski regulē biedrību tiesības iegādāties zemi. Es atgādinu, ka līdz šim biedrībām šādu tiesību nebija. Komisijā bija diezgan nopietnas diskusijas. Šis priekšlikums ienāca starplaikā. Tas nebija no Ministru kabineta. Bet kopējā vienošanās, lai būtu skaidrs tas rāmis, ir tāda, ka biedrībām šādas tiesības mēs piešķiram, lai gan ar ļoti nopietniem nosacījumiem. Tur ir definēti mērķi, kādiem ir jāatbilst, lai tās būtu tiesīgas iegādāties. Tāpat arī tām nebūs iespējams iegādāties vairāk par 5 hektāriem katrai biedrībai. Tātad tas ir šis minimālais apjoms... Maksimālais apjoms, kas vispār ir noteikts kā slieksnis likumā, līdz kuram zemi brīvi var iegādāties arī juridiskās personas. Līdz ar to mēs biedrībām nekādu īpašu statusu nepiešķiram, vienkārši definējam, ka tās var iegādāties. Un 18. tātad ir Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq646 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_07_03_as-1-seq644 spokenText "Ir atsaukts. Jā, taisnība! 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq643 spokenText "...ir atsaukts.".
- 2014_07_03_as-1-seq642 spokenText "15. - Nacionālās apvienības priekšlikums, kurš...".
- 2014_07_03_as-1-seq638 spokenText "Tad ir 13. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq637 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2013_01_31-seq373 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2003_04_10-seq436 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2002_05_09-seq179 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2001_09_20-seq3 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2001_07_27_as-seq137 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2001_05_17-seq252 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1999_12_09-seq43 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1999_06_03-seq29 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1998_03_05(04)-seq157 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1997_06_19(18)-seq565 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1997_03_20-seq731 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1997_01_23-seq192 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1995_09_14(13)-seq411 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1995_06_08-seq217 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1994_12_22-seq54 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1994_11_17-seq21 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1994_06_09-seq179 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 1993_12_16-seq446 spokenText "Lūdzu, turpiniet!".
- 2014_07_03_as-1-seq636 spokenText "Jā. Paldies Nacionālajai apvienībai, jo viņi ir atsaukuši 15., 24., 75., 91. un 101.priekšlikumu. Tie ir par juridiskajām personām. Nu jā, tie nav balsojami!".
- 2014_07_03_as-1-seq634 spokenText "Un 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir apkopoti iepriekšējie. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq632 spokenText "11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq630 spokenText "10. - deputāta Dombravas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.".
- 2014_07_03_as-1-seq628 spokenText "9., 10. un 11.priekšlikums ir saistīti ar 12.priekšlikumu. Tie visi runā par to, ka juridiskā persona, kurai īpašnieki ir citi... katrā ziņā ir vēl kādi īpašnieki, tad viņiem 100 procentiem no pamatkapitāla būtu jāpieder Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas locekļiem. 9. - deputāta Zariņa priekšlikums - nav atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq626 spokenText "8.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ietver Šveices Konfederāciju kā subjektu, kas tiesīgs iegādāties šeit zemi. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts. Tas izriet no tā, ka 1.maijā beidzās termiņš aizliegumiem...".