Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_09_18-seq136 spokenText "Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_03_25-seq51 spokenText "Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq132 spokenText "Ir saņemti pavisam trīs priekšlikumi. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq131 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_09_18-seq130 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq230 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq190 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_19-seq184 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_18-seq128 spokenText "Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq124 spokenText "7. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq118 spokenText "4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_09_18-seq112 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Īsi atgādināšu, ka ar šo un nākošo likumprojektu tiek iedzīvinātas tā sauktās nodokļu brīvdienas uzņēmējiem, kuri ir cietuši Krievijas embargo rezultātā. Tātad likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pavisam ir saņemti 9 priekšlikumi. 1. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq111 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_09_18-seq109 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_09_18-seq108 spokenText "Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_18-seq94 spokenText "24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_19-seq361 spokenText "24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq82 spokenText "18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Pēc būtības, kolēģi, trūcīgai un maznodrošinātai ģimenei, personai ne vairāk kā 100 kilovatstundu apmērā elektroenerģijas cena tiek fiksēta nākošajam gadam. Šī nākošā gada laikā arī "Latvenergo" kopā ar Ekonomikas ministriju un Ministru kabinetu faktiski paredz šos noteikumus, lai šo lietotāju grupu varētu apkalpot tas komersants, kurš konkursa kārtībā piedāvās viszemāko cenu. Daudzbērnu ģimenei šis kopējais kilovatstundu skaits, kuru cena tiek nofiksēta, ir 300 kilovatstundas. Te faktiski ir pielikts klāt, jo daudzbērnu ģimenēm šis patēriņš ir lielāks, un arī "Latvenergo" jau šobrīd... iepriekšējā gadā 200 kilovatstundas šīm daudzbērnu ģimenēm, kas to ir vēlējušās, ir kompensējušas papildus. Tagad mēs to noformējam kā pienākumu. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq80 spokenText "17. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19.priekšlikumā.".
- 2014_09_18-seq78 spokenText "16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. un 19.priekšlikumā.".
- 2014_09_18-seq68 spokenText "Es atvainojos, 10.priekšlikumu izlaidām! 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq60 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
- 2013_05_02-seq36 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
- 2014_09_18-seq56 spokenText "5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq52 spokenText "3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq48 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Šo grozījumu galvenā būtība ir kompensācijas mehānisma ieviešana mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm un tiem, kas... Faktiski mēs iepriekšējā sēdē lēmām par to, lai būtu fiksēta cena elektroenerģijai tām patērētāju grupām, kuras nevar atļauties pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas cenu kāpumu. Ir saņemti 30 priekšlikumi. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_09_18-seq46 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu deputātus likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_18-seq44 spokenText "Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_03_14-seq314 spokenText "Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq591 spokenText "Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_09_24-seq94 spokenText "Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq40 spokenText "6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Platonovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2014_09_18-seq34 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2008_03_13-seq51 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2007_10_25-seq31 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2005_02_03-seq172 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq32 spokenText "2. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq30 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Kā atceraties, uzsākām pie tā strādāt, lai nodrošinātu pirmā mājokļa atbalsta programmas īstenošanas iespējamību. Uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi, un atbildīgā komisija ir tos izvērtējusi un sagatavojusi likumprojektu. 1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Platonovas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2014_09_18-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
- 2014_09_18-seq28 spokenText "Kolēģi! Ļoti līdzīga situācija ir arī ar likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā": komisija ir strādājusi pie tā un nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un komisijā likumprojekts ir atbalstīts pieņemšanai otrajā lasījumā, un aicinu to darīt Saeimas sēdē.".
- 2014_09_18-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_09_18-seq26 spokenText "Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Ķīmisko vielu likumā, kurš ir atzīts par steidzamu, un skatām to otrajā lasījumā. Komisijā darbs ir noritējis ļoti veiksmīgi, un komisija nav saņēmusi pilnīgi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_18-seq25 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Bites, Bilsēna un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots. (Likumprojekta iesniedzēju aplausi.) Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par atvaļinājuma piešķiršanu". Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Kučinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana". Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_09_18-seq24 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Visi klātesošie! Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, ņemot vērā, ka tā anotācijā tiek apgalvots, ka bērnu izglītošana cilvēktiesību, veselības un līdztiesības jautājumos tiek pielīdzināta bērnu seksualizācijai. Kā arī ir atsauces uz Satversmes 100.pantu, kas īstenībā liecina, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, cenzūru un aizliegumu. Man šķiet, ka šajā anotācijā nav piemērots pareizais pants no Satversmes, jo tas it kā neatbilst pat tai tematikai, par ko anotācijā tiek liecināts. Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.".
- 2014_09_18-seq23 spokenText "Paldies. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Daina Kazāka.".
- 2014_09_18-seq22 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mūsdienās sabiedrībā ir būtiski vājinājusies sabiedrības tradicionālo vērtību nozīmība. Tradicionālā ģimene tiek nonievāta un atrodas zem agresīva spiediena. Krītas dzimstība, pieaug laulības šķiršanas gadījumu skaits, un Latvijai draud depopulācija, par ko satraucas dažādi speciālisti - ārsti, demogrāfi, pedagogi. Bērnam nepārprotami ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība. Un tieši valsts neatliekams pienākums ir rūpēties par bērna tiesībām un interesēm, kā arī par ģimenes un laulības institūta stiprināšanu. Iedzīvotāju 2011.gada skaitīšanas dati rāda, ka bērnu vecumā līdz četriem gadiem bija 5,2 procenti no iedzīvotāju skaita, bet jauniešu vecumā līdz 19 gadiem - 20 procenti. Salīdzinājumam: saskaņā ar 1989.gadā veiktās iedzīvotāju skaitīšanas datiem šie rādītāji bija attiecīgi 7,8 procenti un 28,3 procenti. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima tikai 20 596 bērni. Šī gada 5.septembrī Tallinā notika pētījuma "Par cilvēkresursu potenciāla attīstību" prezentācija. Pētījums atklāja, ka visu trīs Baltijas valstu kopīga iezīme ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pēdējo 20 gadu laikā Igaunija, Latvija un Lietuva zaudējušas pusotru miljonu cilvēku. Iemesli tam ir dzimstības samazināšanās, mirstības pieaugums un migrācija. Šajā pētījumā Latvija nodēvēta par demogrāfiskās katastrofas valsti, kurā iedzīvotāju skaits sarūk visstraujāk. Tradicionāli ģimene ir viena no būtiskākajām Satversmes 110.pantā nostiprinātajām sabiedrības pamatvērtībām, un tā ir sabiedrības pastāvēšanas stūrakmens. Ģimenei jābūt balstītai uz stabiliem laulības pamatiem, ar ko ir iespējams nodrošināt laulāto un viņu bērnu stabilitātes un drošības sajūtu. Tas ir ļoti nozīmīgs pamats ne tikai sabiedrības emocionālajai veselībai, bet arī veicina demogrāfiskā stāvokļa problēmas risināšanu mūsu valstī. Ar grozījumiem tiek piedāvāts aizsargāt tradicionālo ģimeni atbilstoši Satversmes 110.pantam, kā arī aizliegt seksuālo attiecību propagandu un popularizēšanu izglītības iestādēs, papildinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 47.pantu un attiecīgi grozot 50.1 pantu. Kolēģi, šī gada jūlijā sešas kristīgās konfesijas, proti, Romas Katoļu Baznīca, Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca, Latvijas Pareizticīgo Baznīca, Latvijas Senpareizticīgo Pomoras Baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība un Rīgas Svētā Georga Apgaismotāja armēņu Baznīca, ir griezušās pie sabiedrības ar atklātu vēstuli par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā, cita starpā aicinot atbalstīt izglītības iniciatīvas, kas bērniem izskaidro dzimumu attiecības atbilstoši viņu vecumam un saskaņā ar Satversmē noteikto laulības un ģimenes formu, cilvēku dabisko dzimumdzīvi, cilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, kā arī (citēju) "tuvojoties Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanām, runāt ar politiķiem un prasīt atklāt viņu nostāju tikumības un ģimenes vērtību aizsardzības jautājumos, lai izdarītu savu izvēli". Es aicinu deputātus izdarīt savu izvēli un atbalstīt likumprojekta virzīšanu. Paldies.".
- 2014_09_18-seq21 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Bites, Bilsēna, Bišofas, Igauņa, Vanagas un Meļņikova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. "Par" pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.".
- 2014_09_18-seq20 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir tāds ļoti, varētu teikt, kontroversiāls likumprojekts. Un es gribu izskaidrot, kāpēc es... Es jau pamatoju... Es jau esmu to izskaidrojis pagājušajā nedēļā, kāpēc es balsoju pret. Tiek nostādīts tā, ka šis likumprojekts ir vērsts pret Putina Krieviju. Likumprojekts nebija vērsts pret Putinu vai viņa atbalstītājiem. Liegums būtu sankcija nevis pret Krieviju, bet pret Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas paglābties no Putina diktatūras. Latvijas valsts drošības iestādes nav konstatējušas, ka termiņuzturēšanās atļaujas iegādājas Latvijai naidīgi Putina atbalstītāji, "zaļie cilvēciņi" vai kādi citi Latvijas nelabvēļi. Respektīvi, likumprojekts trāpītu nepareizā mērķī, faktiski uzskatot, ka krievi kā tādi, bet ne citu valstu pilsoņi, ir slikti. Vai tas priekšvēlēšanu periodā būtu gudri? Un tad vēl divi būtiski trūkumi. Pirmkārt, likumprojektā nav paredzēts pārejas periods, un līdz ar to valsts būtu pakļauta tiesvedībai no to uzņēmēju puses, kuri savu darbību balsta uz tiesisku paļāvību un kuri ciestu no termiņuzturēšanās atļauju pēkšņas apturēšanas. Šo iespēju vēl akūtāku padarītu fakts, ka jaunie termiņuzturēšanās noteikumi stājās spēkā tikai pirms dažām dienām - 1.septembrī. Otrkārt, likumprojektā "lieliski" (pēdiņās!) paredzēts, ka liegums būtu spēkā, kamēr turpinās Krievijas agresija Ukrainā. Bet agresija Latvijas likumdošanā vēl nav definēta, kaut tam mēs tuvojamies... Ceru, ka pietiek argumentu, kuru dēļ likumprojekts bija jānoraida. Un atcerēsimies, ka tas viss notiek priekšvēlēšanu gaisotnē, kad dažiem politiķiem sava āda ir tuvāka nekā Latvijas intereses! Paldies par uzmanību. (RP frakcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_09_18-seq19 spokenText "Paldies. "Pret" neviens nav pieteicies runāt, bet zinu, ka deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Mūrnieces iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Ir saņemts... arī šoreiz ir saņemts deputāta Valda Liepiņa iesniegums ar lūgumu nolasīt balsošanas motīvus sakarā ar likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
- 2014_09_18-seq18 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālās apvienības frakcija valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā aicina šos grozījumus Imigrācijas likumā nodot komisijām un iespējami ātrāk pieņemt. Šie grozījumi paredz apturēt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas Latvijas Republikā iegūt nekustamos īpašumus. Analizējot tātad notikumus pēdējo piecu gadu laikā šajā jomā, mēs varam redzēt skaitļus, kuri spilgti parāda Krievijas Federācijas, šobrīd jau kā agresorvalsts, pilsoņu milzīgo īpatsvaru šo termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju pulkā. No 14 tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju 10 tūkstoši ir Krievijas Federācijas pilsoņiem. Šeit jūs redzat shēmu jeb plānu, kurā spilgti varat redzēt termiņuzturēšanās atļauju dinamiku. Tas ir Šlesera-Ušakova piecgadu plāns. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Lai dzīvo Ušakovs!") Šis... Bet ir arī viens cits plāns. Šis plāns (No zāles dep. I.Zariņš: "Tas ir VIENOTĪBAS plāns?") paredz Šlesera-Ušakova iesākto turpināt tiem, kuri saņem finansējumu no šī biznesa pārstāvjiem. Es vienkārši aicinu, kolēģi, gan VIENOTĪBU, gan VIENOTĪBAS adoptēto Reformu partiju (Zālē smiekli un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.), gan arī Zaļo un Zemnieku savienību norobežoties no saviem sponsoriem un lemt tā, kā ir valsts un sabiedrības interesēs.".
- 2014_09_18-seq17 spokenText "Paldies. Tātad nākamais darba kārtības jautājums... Mēs turpinām Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Mūrnieces iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.".
- 2014_09_18-seq16 spokenText "Labdien! Nacionālā apvienība neatbalstīja Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas piedāvātā lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas "Citadele" pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā ir aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi izdarīts. Tā kā bankas "Citadele" pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu ir jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības ministri, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu. Šobrīd darījuma apturēšana var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki: vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā. Nevaram arī izslēgt, ka "Saskaņas Centra" mērķis ir panākt bankas pastarpinātu nonākšanu bijušo "Parex bankas" īpašnieku, "Saskaņas Centra" kādreizējo sponsoru, rokās. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Kopā ar Sudrabu!") Tāpēc Nacionālā apvienība neatbalstīs "Saskaņas Centra" piedāvāto risinājumu un neatbalstīs arī turpmāk ārkārtas sēdes par bankas "Citadele" pārdošanas apturēšanu sasaukšanu. Un, ja gadījumā tas nonāks līdz balsojumam, šādā balsojumā tā nepiedalīsies. Paldies.".
- 2014_09_18-seq15 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso par to, vai izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tās sadaļā "Prezidija ziņojumi" šo 28 deputātu iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 32, atturas - 17. Darba kārtība nav grozīta. Jā, es vienkārši jau šobrīd atvainojos... es kļūdījos balsojumā, uzrakstīšu arī rakstiski... Ir iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli... ir saņemts Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces lūgums ziņot par balsojuma motivāciju. Tātad vārds deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!".
- 2014_09_18-seq14 spokenText "Labrīt, kolēģi! Sakarsēta gaisotne, ļoti sarežģīts jautājums. Var jau saprast "Saskaņas Centra" sponsoru uz grunti nolaisto banku 2008.gadā, kad to bija spiesta pārņemt Latvijas valsts. Tāda izšķiršanās bija ļoti skaudra - vai nu glābt šos noguldījumus un valstij uzņemties atbildību, vai arī ne. Latvijas Bankas aplēses liecināja, ka, nepārņemot banku, šie kopējie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai varētu sastādīt līdz 3 miljardiem latu. Un savukārt saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, kas būtu tāpat jāpilda, šie izdevumi par saistību izpildi varētu sasniegt apmēram 900 miljonus eiro, kas tā kā tā ir lieli izdevumi. Un kolēģi no "Saskaņas Centra" - nu, es cienu viņu profesionalitāti un arī demagoga spējas (No zāles dep. S.Dolgopolovs: "Tāpat kā VIENOTĪBAI!")! - pilnīgi noteikti ir informēti par to, ka, pārņemot banku un vienojoties par šiem bankas pārņemšanas nosacījumiem, obligāta Eiropas Komisijas prasība jautājumā par valsts atbalstu bija tāda: bija noteikts datums, līdz kuram banka ir jāpārņem. (No zāles dep. A.Elksniņš: "Pasakiet! Atklājiet datumu!") Šos nosacījumus parakstīja gan premjers Godmanis, gan arī kolēģi, kas bija valdībā, ieskaitot arī kolēģus no Nacionālās apvienības. (No SC frakcijas: "Ai, ai, ai!") Līdz ar to argumentēt, ka bankas pārdošana ir atliekama, nozīmē ļoti smagi maldināt sabiedrību. Otrs. Kam tad šo banku pārdot? Iespējams, Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" nav pamanījusi, ka bankas šobrīd pasaulē nav tā prece, uz kuru pircēji stāv rindā (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Ej nu ej!?"), un ka pārdot banku ir pietiekami liela veiksme. Un tagad ir izšķiršanās, kam pārdot banku: pārdot Krievijas investoriem vai pārdot Latvijas stratēģiskajiem partneriem - amerikāņiem. Pārdot Krievijas investoriem - tas, iespējams, būtu "Saskaņas Centra" sapnis, jo, iespējams (Zālē troksnis. SC frakcijas deputātu starpsaucieni.), tad varētu atjaunot savu ekoķēdi saistībā ar sponsorēšanas sistēmas pilnveidošanu un nebūtu jāpaļaujas tikai uz Rīgas domes plūsmām, tad varētu diversificēt šo sponsoru klāstu. Bet, ja ir Latvijas ģeopolitiskajā situācijā vēl viena riskam pakļauta banka ar, iespējams, nerezidentu naudas pietiekami lielu ekspozīciju (No zāles dep. A.Elksniņš: "Kauns ir?") un ja tādējādi pastāv risks, ka pie mums varētu atkārtoties vēl viena banku krīze, tad tas ir bezatbildīgi un nepieļaujami pat priekšvēlēšanu laikā, pat tad, ja tas skar jūsu negūto ziedojumu intereses. Ir bezatbildīgi rotaļāties ar dažiem jautājumiem. (No zāles dep. S.Dolgopolovs: "Nu nevajag ņirgāties...!") Līdz ar to, kolēģi, es patiešām lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, apzinoties, cik nopietni tas var ietekmēt Latvijas budžetu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Komisija nebūs pats labākais pārdevējs šai bankai, kas (No zāles dep. I.Zariņš: "Vēl sliktāk nemaz nevar pārdot!"), kā jau es minēju, nav pati iekārojamākā prece pasaulē šobrīd. (No SC frakcijas: "Varbūt uzdāvināt?!") Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu. (Starpsaucieni. Aplausi.)".
- 2014_09_18-seq13 spokenText "Paldies. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.".
- 2014_09_18-seq12 spokenText "Aicinu visus godprātīgos deputātus atbalstīt šo mūsu aicinājumu!".
- 2014_09_18-seq11 spokenText "Zariņa kungs, jūsu... Jā, paldies, Zariņa kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies, bet jūs diemžēl savās piecās minūtes... es nedzirdēju nevienu vārdu par darba kārtības izmaiņām. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Jums bija jārunā par to, kāpēc šodien ir jāgroza darba kārtība un jāiekļauj tas... Es, protams, jums ļāvu runāt un cerēju... (No frakcijas VIENOTĪBA: "Laiks ir beidzies!") Paldies, Zariņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Jūs savu laiku izmantojāt pretēji Kārtības rullī noteiktajam. Paldies.".
- 2014_09_18-seq10 spokenText "Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē šobrīd, pārdodot par neizprotami zemu cenu banku "Citadele" slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem pircējiem, ir pilnīgi nepieņemams, jo savulaik "Parex bankas" glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu apmērā. Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka "Citadele". Bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu. Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt "Citadeles" akciju pārdošanu ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings - par 113 miljoniem eiro. Šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju nozīmīgi samazināt jau tā zemo piedāvāto cenu. Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas pie neizdevīgākā scenārija nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas. (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka šis ir labākais iespējamais risinājums. Iespējams, ka priekš šīs valdības tas tā arī ir! Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss "Citadeles" pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra. Proti, pēc "Parex bankas" restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek "Latvijas Krājbankas" krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības dēļ komercbankas vienkārši nav ieinteresētas to sniegšanā. Statistikas dati uzskatāmi apliecina: komercbanka turpina "izpumpēt" naudu... komercbankas turpina "izpumpēt" naudu no mūsu ekonomikas. Uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un savām iespējām attīstīties. Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība nav griezusies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņu, lai gan iepriekš minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.pantu lūgtu to pārskatīt. Un varbūt pat vispār vajadzētu izskatīt iespēju veidot no "Citadeles bankas" attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā "Citadeles" darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci. Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, un tas ir papildu faktors, reāls forsmažors, kas nostiprina nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt pašas valdības piedāvāto restrukturizācijas plānu, kura 76.pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām. Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam tieši pretējo - termiņš ir ticis saīsināts! Šo termiņu Eiropas Komisija bez valdības piekrišanas pati nevarēja mainīt, jo tas jau bija apstiprināts. Kādēļ valdībai vajadzēja mainīt šo datumu, saīsinot to par trim mēnešiem, tā, lai valdībai nu rastos formāls iemesls (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.), kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām, ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu? Un arī pati šī darījuma īstenošanas shēma... Tā vietā, lai dotu... piedāvātu publiskā pārdošanā iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek pārdota slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru. Turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk. Valdība šo rīcību pamato ar nepieciešamību pārdot banku drošam pircējam, taču pati pēdējā brīdī piekrīt pārdot banku nevis šim pārbaudītajam pircējam - ASV fondam, bet gan nu jau citiem, slepeniem, investoriem. Kas tad pēkšņi ir noticis? Fondam pēkšņi ir aptrūkusi nauda? Kāpēc pēkšņi pēdējā brīdī ir vajadzīgi citi investori, bet pats fonds šajā darījumā vispār vairs nepiedalās? Piedalās viena fiziskā persona, kas saistīta ar šo fondu. Vai tas nozīmē, ka fonds baidās par savu reputāciju un tāpēc vairs neiesaistās šajā darījumā? Vai arī šis fonds ir ticis izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem citiem investoriem iegādāties bankas par izdevīgu cenu. Un kas ir šie citi investori? Vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot akcijas šiem citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi viņus izvērtēt mūsu drošības dienestiem? Vai tie ir snieguši savus atzinumus par šiem pircējiem? Ja ir, tad ir pamatots jautājums: pa kuru laiku tie paspēja to izdarīt, ja šie slepenie investori parādījās tikai pēdējā brīdī?".
- 2014_09_18-seq9 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav! Nav!") Brīnums, ka iebildumu nav! Likumprojekts komisijai nodots. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts 28 deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas izsludinātajā 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu". Tātad saskaņā ar Kārtības rulli... Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No frakcijas VIENOTĪBA: "Jā! Jā!") Tātad mums ir jābalso par to. (No zāles dep. J.Urbanovičs un dep. I.Zariņš: "Motivācijai vārds!") Motivācija par darba kārtības izmaiņām? (No zāles dep. I.Zariņš: "Jā!") Lūdzu! Vārds deputātam Ivaram Zariņam par darba kārtības maiņas motivāciju.".
- 2014_09_18-seq8 spokenText "Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi, augsti godātie kolēģi! Esmu viena no tiem, kuri iesniedza parlamentam šodien likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" ar aicinājumu nodot to atbildīgajai komisijai. Un kādēļ? Šogad oktobra mēnesī pensijas tiek indeksētas ar diviem indeksiem - patēriņa cenu indeksu un algas indeksu, pie kam algas indeksā piemēro 25 procentus. Tagad ir pavisam skaidrs, kāda ir šī indeksācija un ko cilvēki, sākot ar 3.oktobri, Latvijā saņems, jo 5.oktobris ir svētdien. Un, lūk, cienījamie kolēģi, palūkojoties indeksācijas rezultātus, skaidri un gaiši var redzēt, ka tikai 16 procenti cilvēku Latvijā saņem pensiju, kura ir lielāka par 285 eiro mēnesī. Tikai 16 procenti! Un, ņemot vērā, ka šogad, gatavojoties indeksācijai, mēs uzzinājām, nu, manuprāt, to "prieka" vēsti (bet gribu gan likt pēdiņās), ka Latvijā inflācija - gada inflācija! - ir tikai 0,6 procenti... Ja likumā "Par valsts pensijām" nebūtu šis cipars 1 un nebūtu šie 25 procenti no algas indeksa, tad Latvijā vispār indeksācija šogad nevarētu notikt. Es aicinu, kolēģi, šo izstrādāto likumprojektu, pie kā strādājām kopā ar labklājības ministru Uldi Auguli, nodot atbildīgajai komisijai, jo varianti turpmāk varētu būt vairāki. Varētu būt 50 procenti algas indekss pensijām, kuras ir līdz 285 eiro, un pārējām - 25 procenti. Ja būs visiem 50 procenti algas indekss turpmāk, tad, provizoriski rēķinot, nu kā mēs šodien varam to izdarīt? Tad nākošajā gadā tie ir 6,2 miljoni eiro papildus. Es aicinu, kolēģi, nodot likumprojektu atbildīgajai komisijai. Aicinu arī tos, kuri šobrīd varbūt nedomā to darīt. Padomājiet par mūsu cilvēkiem, īpaši par invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas ir vien 100 eiro mēnesī, un viņi šogad saņems tikai 2 eiro un 74 eiro centus! Es aicinu, kolēģi, likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijai.".
- 2014_09_18-seq7 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Bērziņa, Klementjeva, Reiznieces-Ozolas un Strazdiņa iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.".
- 2014_09_18-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija pavisam nejauši... ar godīgu cerību celt patriotismu uzaicināja mūsu Zemessardzes vadītāju Kalniņa kungu un uzzināja, ka jau vairāk nekā desmit gadus Zemessardze cenšas panākt grozījumus Darba likumā, lai nodrošinātu zemessargu dienestu... lai viņi būtu bez bažām par to, ka var zaudēt darbu. Pēdējais mēģinājums grozīt Darba likumu bija 2013.gada martā, kad Latvijas Darba devēju konfederācija kārtējo reizi iebilda un tas tika noraidīts. Pašreiz ir vērojams liels mūsu iedzīvotāju patriotisks pieplūdums Zemessardzē, klāt ir pieteikušies 400 cilvēku, 300 no viņiem vecuma un veselības ziņā atzīti par derīgiem, un nepieciešams viņus apmācīt. Nepieciešams viņus apmācīt! Mūsu likumdošana paredz, ka līdz piecām darba dienām gadā zemessargs var būt brīvs no darba Zemessardzes pienākumu apgūšanai, piecas dienas - Zemessardzes uzdevumu pildīšanai, kā arī piedalīties ārkārtējās situācijās līdz šo ārkārtējo situāciju beigām, kā arī pusotru gadu starptautiskās misijās. Tomēr darba devēji nelabprāt atbalsta savu darbinieku dalību Zemessardzes mācībās un dienesta pienākumu izpildē. Īpaši tas jūtams tad, kad zemessargs izteicis vēlēšanos piedalīties ilgstošās mācībās vai starptautiskā operācijā. Ir bijuši gadījumi, ka zemessargam jāaiziet no darba, lai piedalītos misijā. Saeima ir veikusi priekšdarbus, lai ieinteresētu darba devēju atbalstīt darbinieka dienestu Zemessardzē. Tika veikti grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kur 6.pants ir papildināts ar astoņpadsmito daļu, nosakot, ka nodokļa maksātājam, kas nodarbina darbinieku, kurš dien Zemessardzē, taksācijas periodā apliekamo ienākumu var samazināt par to darbinieka darba algas summas daļu, kas attiecīgajam darbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanu. Diemžēl šos atvieglojumus darba devēji izmanto nelabprāt. Organizējot mācību vienības, nākas saskarties ar to, ka darba devēji nelabprāt izmanto nodokļa atvieglojumus un neatbrīvo darbiniekus no mācībām Zemessardzē. Tāpēc grupa deputātu, kas vairākreiz ir uzklausījusi Zemessardzes komandieri un citus militāros speciālistus, piedāvā grozījumus 109. un 153.pantā, lai darba devējam nebūtu tiesību uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš uz laiku atbrīvots no darba pienākumiem, un darba devējs varētu zemessargam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Šis ir ļoti nepieciešams grozījums pašreizējā situācijā, kad apmācības notiek ne tikai individuāli vai vados, bet vienlaicīgi tiek apmācītas arī rotas vai pat bataljoni. Tas ir nepieciešams, lai mūsu karavīri tiktu sagatavoti ātrāk, nevis triju gadu laikā, kā tas ir, nodarbojoties ar to pa sestdienām un svētdienām, bet to varētu izdarīt gada laikā, piešķirot viņiem piecu... iespējams, pat vairāk dienu atbrīvojumu no darba. Tas padarītu mūsu zemessargus drošus pret atlaišanu no darba, un - galvenais! - sāktos diskusija, saruna starp LDDK un Zemessardzi, tātad lielu sabiedrības daļu. Diemžēl šī saruna pašreiz dažādu iemeslu dēļ nav notikusi. Un kurš gan cits, ja ne mūsu, Sociālo un darba lietu, komisija spēs atrast šo kompromisu, kas ļautu apmierināt abas puses - darba devējus un Zemessardzē dienošos. Aicinu likumprojektu nodot komisijai.".
- 2014_09_18-seq5 spokenText "Paldies. "Par" neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" un iekļautu to Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - 3. Tātad darba kārtība grozīta netiek un likumprojekts paliek darba kārtībā. Paldies. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Bites, Vectirāna, Stalta, Brigmaņa, Liepiņas, Demitera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_09_18-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otro reizi pēc kārtas mēs mēģinām izņemt no darba kārtības jautājumu, kuru pavisam nesen bija piedāvājuši visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji ar vienu mērķi - atjaunot taisnīgumu attiecībā uz nelielu cilvēku grupu. Bez motivācijas tas tika izņemts no darba kārtības pagājušajā reizē - pagājušajā ceturtdienā. Šodien tikpat pēkšņi parādās priekšlikums par to, lai šis likumprojekts tiktu izņemts no darba kārtības šodien. Es negribu aicināt balsot "par" vai "pret", bet es tomēr domāju, ka būtu ļoti pareizi un prātīgi izskaidrot, kādēļ šī taisnīguma atjaunošana tiek vilcināta un atlikta uz absolūti nezināmu laiku un kādi ir šīs rīcības motīvi. Paldies.".
- 2014_09_18-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 4. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts. Kopumā 50... Jā. Mēs varam arī drīz, ja kāds vēl nākamreiz nebalsos, slēgt sēdi. Mums ir interesanta situācija, ka šobrīd nobalsoja 50 cilvēku. Ir saņemts deputātu Mūrnieces, Laizānes, Lībiņas-Egneres, Smiltēna, Zaķa un Lejiņa iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Valsts apbalvojumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un deputāti Upenieks, Zaķis, Lejiņš, Čigāne un Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" un iekļaut to 2014.gada 2.oktobra sēdes darba kārtībā. Lūdzu! Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2014_09_18-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2011. un 2012.gadā, kad barikāžu dalībnieki, mūsu veterāni, sāka diskutēt problēmu par atbalstu un goda un cieņas izrādīšanu tiem, kuri aizstāvēja Latvijas neatkarību, pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka mūsu jaunā paaudze pat teorētiski varētu piedalīties notikumos, kuriem 1991.gadā esam cauri izgājuši mēs. No pašām apakšām šī diskusija lēni attīstījās, un 1991.gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrība Jāņa Ozola vadībā to atnesa uz Saeimu. Tika izveidota darba grupa, un tagad īsā un lakoniskā veidā šis likumprojekts ir sagatavots diskusijai Saeimā. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka tajos gados biju viens no tiem, kuri aicināja cilvēkus nākt uz barikādēm, apzinoties, ka tas var beigties pavisam traģiski - cilvēki var arī neatgriezties mājās. Viedokļu un priekšlikumu ir daudz. Bet kas ir skaidrs, turklāt absolūti skaidrs? Tas, ka pašreizējā situācijā, kad mums jāiedrošina mūsu jaunā paaudze būt gataviem Latvijas aizstāvībai, mums arī jāizrāda gods un cieņa barikāžu aizstāvjiem. Mums ir jāpieņem attiecīgs statuss, kas raksturo 1991.gada barikāžu dalībniekus, jārunā par to, kādam ir jābūt finansiālajam atbalstam, pabalstam, un par citām ar to saistītām priekšrocībām. Ir jālemj un jāizdiskutē! Tā ir garāka saruna, un ar šo Saeimu vien droši vien nepietiks. Tāpēc... Un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mums šis likumprojekts būtu jāatliek pašreizējā globālajā situācijā. Es jūs lūdzu neatbalstīt likumprojekta "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu" izņemšanu no darba kārtības.".
- 2014_09_18-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 18.septembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Jānis Vucāns, Jānis Upenieks un Edvards Smiltēns lūdz izdarīt izmaiņas 18.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu". "Pret" ir pieteicies deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_09_11-seq265 spokenText " Paldies jums! Slēdzam sēdi. Paldies. ".
- 2014_09_11-seq264 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Jānis Ādamsons... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... nav.".
- 2014_09_11-seq263 spokenText "Paldies Romualdam. Rezultāti gatavi. Lūdzu, Jāni Vucān, paziņojiet reģistrācijas rezultātus!".
- 2014_09_11-seq262 spokenText "Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu izbraukuma sēde sestdien, Baltu vienības dienā, Rucavā. Izbraukšana pulksten sešos ar autobusu no Saeimas.".
- 2014_09_11-seq261 spokenText "Paldies Jānim. Nākošais paziņojums. Vārds deputātam Romualdam Ražukam. Romuald Ražuk, lūdzu!".
- 2014_09_11-seq260 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten divos, tas ir, pēc sešām minūtēm.".
- 2014_09_11-seq259 spokenText "Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr gaidām rezultātus, vārdu paziņojumam lūdza deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu, Jāni!".
- 2014_09_11-seq258 spokenText "(No zāles: "Ooo!"; dep. A.Bērziņš: "Translācija iet pa radio? Iet!") Tuvojas nobeigumam veiksmes stāsta viena no spožākajām epopejām, kas saistīta ar "Liepājas metalurgu". Pašlaik ir zināms, ka ir izvēlēts bankrotējušā "Liepājas metalurga" pircējs, kurš ir izsolījis zemāko cenu. No sabiedrības tiek slēpts, kādēļ tāda izvēle. Ne maksātnespējas procesa virzītāji, ne valdība nevēlas par to runāt. Arī "Liepājas metalurga" pircējs slēpjas, izvairās no masu medijiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu svarīgi noskaidrot, kādi tad ir nosacījumi šādai izvēlei. Un kā valdība nodrošinās akcionāru solījuma izpildi, lai neatkārtotos tas pats stāsts, kāds jau bija ar iepriekšējiem akcionāriem? Un galu galā - cik tad īsti no šīs solītās summas atgūs valsts kā kreditors? Un kādā apjomā un kad tiks atjaunota "Liepājas metalurga" darbība? Cik daudz darba vietu taps radīts, atjaunots? Tas viss ir svarīgi, lai pārliecinātos, ka pēc vēlēšanām, pēc šiem skaistajiem solījumiem neatkārtosies... ka nebūs "Liepājas metalurga" sāga numur divi. Paldies, kolēģi! Sēdi vada 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs.".
- 2014_09_11-seq257 spokenText "Līdz ar to visi 11.septembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, piesakot deputātu Zariņa, Tutina, Rubika, Agešina un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu", iesniedzēji ir lūguši dot vārdu deputātam Zariņam, lai izteiktos un motivētu deputātu jautājumu. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_09_11-seq256 spokenText "Paldies par operatīvo darbu.".
- 2014_09_11-seq255 spokenText "Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2014_09_11-seq254 spokenText "Komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā tūlīt bez priekšlikumu noteikšanas termiņa vai atkārtotas izskatīšanas komisijā. (No zāles: "Pareizi!")".
- 2014_09_11-seq253 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_09_11-seq252 spokenText "Jā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_09_11-seq251 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa kungs ko vēlas piebilst? (No SC frakcijas: "Nevajag!")".
- 2014_09_11-seq250 spokenText "Cienījamie kolēģi, jūs atnācāt šeit strādāt, un tāpēc jums būs jāklausās! Un tad... Man ir prieks, ka šodien mēs pieņemsim attiecīgo likumprojektu, jo tas tiešām ir ļoti svarīgs. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, grozot Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, šajā dokumentā mēs norādīsim... izskaidrosim, kas ir agresija. Un tas ir ļoti svarīgi. Taču ir viena būtiska problēma, kas nav saistīta varbūt tieši ar šo aktu, bet ir saistīta ar vienu likumprojektu, ko mēs šodien noraidījām. Proti, šis dokuments stāsies spēkā 2017.gadā, mēs to pieņemsim steidzamības kārtā, un tas ir ļoti labi. Bet, ja jūs pajautāsiet, kas ir agresija saskaņā ar Latvijas likumiem, tad jums nebūs atbildes, tāpēc ka mūsu likumos šis jēdziens nav izskaidrots. Pirms dažiem mēnešiem es lūdzu Tieslietu ministrijai veikt grozījumus likumā un skaidri pateikt, kas ir agresija. Un nu mums ir definīcija, mēs to varam ierakstīt mūsu likumā, lai būtu pilnīgi skaidrs. Un ko atbildēja Tieslietu ministrija? Tieslietu ministrija atbildēja, ka ir jāpadomā, un tas ir ļoti, ļoti slikti. Īpaši tādā situācijā, kādā mēs atrodamies pēdējā laikā, ir svarīgi, lai būtu pilnīgi precīzi pateikts, kas ir agresija un kādā gadījumā ir pamats par to runāt. Mūsu pirmais jautājums, ko mēs skatījām... Tieši par Imigrācijas likumu runājot, bija paredzēts nedot uzturēšanās atļaujas, kamēr nebeigsies agresija. Kas ir agresija - tas nav skaidrs, un es atceros atbildīgas Tieslietu ministrijas darbinieces skaidrojumu: "Agresija - tā ir okupācija." Ar tādu domāšanu mēs nevarēsim šādas normas piemērot. Mans ierosinājums ir šo likumprojektu noteikti atbalstīt - tas ir svarīgi! -, bet Tieslietu ministrijai strādāt un izdarīt attiecīgos grozījumus.".
- 2014_09_11-seq249 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Var arī 2.lasījumā, bet ja viņš nerunās!")".
- 2014_09_11-seq248 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2013_01_24-seq264 spokenText "Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_09_11-seq247 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2014_09_11-seq246 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4160. Likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos". 2002.gadā Latvija ratificēja Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, savukārt Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu Pārskata konferencē Kampalā 2010.gadā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, kas papildināja šos statūtus ar jauniem kara noziegumu veidiem, kuri attiecas uz iekšējiem konfliktiem. Un vienlaicīgi izmaiņas nosaka jurisdikcijas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz agresijas noziegumu. Starp jauniem kara noziegumu veidiem, kas tiek minēti, ir indes vai saindētu ieroču izmantošana, smacējoša, indīga vai cita gāze un visi tām līdzīgie šķidrumi, materiāli un ierīču izmantošana. Šie aizliegumi neattiecas uz starptautiskiem bruņotiem konfliktiem. Tādējādi ar minēto rezolūciju tiek nodrošināts tas, ka Romas Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā būs jāskata gadījumi, kad tikušas lietotas šādas vielas, ieroči vai lodes neatkarīgi no konflikta rakstura. Statūti tika papildināti arī ar jaunu pantu, kurā ir ietverta agresijas nozieguma definīcija, ar agresijas noziegumu saprot tādu agresijas aktu plānošanu, gatavošanu, uzsākšanu vai izpildi, kuri pēc sava rakstura, smaguma vai mēroga ir nepārprotams Apvieno Nāciju Organizācijas statūtu pārkāpums, ko veic persona, kuras stāvoklis tai rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību. Un šis 1.punktā lietotais termins "agresijas akts" nozīmē to, ka valsts lieto bruņotu spēku, vēršoties pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību, vai izmanto jebkādu citu veidu, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Apvienotajām Nācijām... ar to, ka Valsts prezidents pēc nedēļas apciemos Apvienotās Nācijas, Ārlietu komisija lūdz, lai šo likumprojektu skatītu steidzamības kārtā.".
- 2014_09_11-seq245 spokenText "Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2014_09_11-seq243 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris, izskatīšana - Saeimas 18.septembra sēdē. Paldies.".
- 2014_09_11-seq242 spokenText "Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.septembris pulksten 17.00, un izskatīšanas laiks - Saeimas 18.septembra sēdē.".
- 2014_09_11-seq241 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_09_11-seq240 spokenText "Kolēģi! Kā jau iepriekš minēju, abi šie likumprojekti ir saistīti. Pirmajā likumprojektā tika noteikts tātad šis instruments, savukārt šajā likumprojektā par Valsts ieņēmumu dienestu vienkārši ir dotas Valsts ieņēmumu dienestam tiesības šādus pagarinājumus piešķirt. Tātad aicinu piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_09_11-seq239 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris, izskatīšana - Saeimas 18.septembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2014_09_11-seq238 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris pulksten 17.00, un izskatīšanas laiks - 18.septembris.".
- 2014_09_11-seq237 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_09_11-seq236 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu patiešām vajadzētu pieņemt steidzamības kārtībā, jo šis ir ļoti reāls, taustāms solis, kādā veidā mēs atbalstām savus, pamatā pārtikas, ražotājus, kuri ir cietuši no Krievijas Federācijas sankcijām. Ķirša kungs jau diezgan precīzi noraksturoja, kādā veidā mēs nāksim pretim šiem uzņēmumiem, kuri varēs apliecināt to, ka tie ir cietuši, jo tiem ir bijis attiecīgs apgrozījums vai kādi līgumi ar uzņēmumiem, kas ir Krievijas Federācijā, un šo nodokļu nomaksu varēs sadalīt daļās vai atlikt līdz pat pieciem gadiem. Kā jau tika minēts, tas ir tāds ļoti liels pretimnākšanas solis, jo šobrīd tā iespēja, atlikšanas iespēja, ir uz gadu. Šeit mēs paredzam piecus gadus... Un arī šo prasību varēs izteikt 12 reižu gadā, tātad katru mēnesi par katru nodokļu grupu atsevišķi. Mēs ļoti ceram, ka tas patiešām palīdzēs uzņēmumiem atkopties, pārorientēt savu darbību no Krievijas tirgus uz citiem tirgiem. Un šinī gadījumā arī grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā dos nepieciešamos instrumentus Valsts ieņēmumu dienestam, lai sāktu strādāt ar tiem uzņēmumiem, kas ir cietuši no sankcijām. Ļoti svarīgi ir pieminēt to, ka patiešām mums šis likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtībā, lai papildinātu jau pagājušajā nedēļā uzsākto darbu: Publisko iepirkumu likumā mēs noteicām zaļo iepirkumu kā obligātu, iepērkot pārtiku gan mūsu skolām, gan sociālās aprūpes namiem. Tā ka lūdzu atbalstīt gan likumprojekta steidzamību, gan arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā kā ļoti konkrētu atbalstu Krievijas sankciju skartajiem mūsu uzņēmumiem. Paldies.".
- 2014_09_11-seq235 spokenText "Vai Lolita Čigāne grib debatēt par steidzamību? Par steidzamību. Tad vārds debatēm par steidzamību deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2014_09_11-seq234 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis likumprojekts jāskata vienotā paketē ar nākošo likumprojektu, kas ir "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Un tad šo abu likumprojektu, šo abu grozījumu, jēga ir sekojoša. Šā gada 7.augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo virknei preču, pārtikas preču... importam no Eiropas Savienības, kas tātad ir gaļa, augļi, dārzeņi, to skaitā piens un piena produkti, kā arī vēl veselai virknei citu pārtikas produktu. Neapšaubāmi, šis embargo ietekmē arī Latvijas ekonomiku un Latvijas uzņēmējus un ražotājus - visvairāk tieši piena nozari. Tātad piena ražotāji un piena pārstrādātāji izjūt šī lēmuma... šī embargo sekas. Tieši tādēļ valdība ir izstrādājusi virkni instrumentu, kā šo situāciju padarīt maigāku un kā palīdzēt mūsu uzņēmējiem. Tātad šajā arsenālā ir tādi instrumenti kā palīdzība atrast citus eksporta tirgus vai citus preču noieta tirgus, to skaitā tā sauktās kredītgarantijas vai kredītbrīvdienas. Tāpat ir arī vēl citi instrumenti. Un jūsu uzmanībai abos šajos likumprojektos tiek piedāvāts viens no tādiem svarīgākajiem instrumentiem, ko varētu dēvēt par nodokļu brīvdienām. Tātad jau šobrīd uzņēmēji, kuri nonākuši zināmās grūtībās, var prasīt Valsts ieņēmumu dienestam četras reizes gadā kāda nodokļa atlikšanu uz vēlāku laiku un pastiept šo nomaksas termiņu līdz pat pusotram gadam. Diemžēl šis instruments šobrīd no embargo cietušajiem uzņēmumiem varētu būt nepietiekams, tieši tādēļ valdība piedāvā šo termiņu pagarināt līdz pieciem gadiem, kā arī to, ka šim atvieglojumam var pieteikties 12 reižu gadā - tātad faktiski katru mēnesi var lūgt šos nodokļus pārcelt. Bet šim atvieglotajam režīmam nevarēs pieteikties, protams, pilnīgi visi uzņēmumi. To varēs darīt tieši šī embargo dēļ cietušie uzņēmumi, kuriem ir vairāk nekā 10 procentu liela ekspozīcija vai realizācija Krievijas tirgū un tā sauktā netiešā ietekme, un arī tie uzņēmumi, kuri varbūt nevis "pa tiešo" piegādā Krievijai preci, bet dara to pastarpināti caur kādu citu uzņēmumu. Tātad, pēc aptuvenām Ministru kabineta aplēsēm, šajā tiešajā ietekmē varētu būt 65 uzņēmumi un plus vēl šīs netiešās ietekmes uzņēmumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu, atbalstīja to pirmajā lasījumā, bet, tā kā mēs visi esam ieinteresēti, lai šis instruments pēc iespējas ātrāk sāktu darboties, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.".