Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_11_20_273-seq57 spokenText "Paldies Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai. Nākamajam vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
• 2014_11_20_273-seq56 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē Saeimas deputāti lēma par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Grozījumi paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta uz laiku, kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu. Un, tā kā frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti principā ir pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem pret nekustamā īpašuma iegādi, mēs arī neatbalstām šāda veida manipulācijas. Jo tā vietā, lai šobrīd pie varas esošās partijas jautājumus risinātu pēc būtības un atbildētu, kādas investīcijas Latvijai ir svarīgas, lai mēs nodrošinātu tautsaimniecības attīstību, radītu investīcijām pievilcīgu vidi ar stabiliem, skaidriem, prognozējamiem uzņēmējdarbības apstākļiem un stiprinātu iekšējo un ārējo drošību, valdošās partijas novērš sabiedrības uzmanību no problēmas būtības un kārtējo reizi veic sevis spodrināšanas akcijas. Mēs uzskatām, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politika ir jāsaskaņo ar tautsaimniecības attīstības mērķiem, panākot, ka investīcijas par uzturēšanās atļaujām reāli atbilst Latvijas interesēm, tautsaimniecības attīstībai, nevis tiek ieguldītas nekustamajā īpašumā. Latvijas drošībai nepieciešamas tādas ārējās investīcijas, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un ļauj palielināt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitu, gan veidojot jaunus uzņēmumus, gan attīstot esošos. Droša valsts ir valsts, kurā ģimenēs ir labklājība, ir darbs un stabilitāte. Tieši tāpēc mēs virzīsim likumdošanas iniciatīvu par nacionālas inovāciju sistēmas izveidi un tāda neatkarīga valsts pētniecības centra izveidi, kas noteiktu ekonomiskās attīstības politiku, kā arī analizētu politikas ieviešanas rezultātus. Latvijai ir nepieciešama strauja ekonomikas izaugsme, kas panākama, ieguldot būtiskus līdzekļus izglītībā, nevis taupot uz pedagogu atalgojuma rēķina. Taču kārtējo reizi mēs redzam, ka interesē nevis Latvijas izaugsme... un ka neredz to, cik svarīga ir mūsu bērnu izglītība, ka kvalitatīva izglītība būs iespējama tikai tad, ja būs motivēts pedagogs. Un tieši tāpēc ir jāstiprina pedagogu prestižs, gan paaugstinot skolotāju kvalifikāciju un motivējot par pedagogiem strādāt talantīgākos, gan arī atbilstoši atalgojot pedagogus. Tas ir nepieņemami – nepildīt pedagogiem dotos solījumus, norobežoties no atbildības! Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu jauna, izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, jo šobrīd valsts pedagogiem joprojām neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā. Pateicos par jūsu uzmanību.".
• 2014_11_20_273-seq55 spokenText "Paldies Mārtiņam Bondaram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
• 2014_11_20_273-seq54 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Labrīt visiem visā Latvijā! Šobrīd 12.Saeima uzsāk savu darbību, nododot dažādus likumprojektus komisijām izskatīšanai, kā arī priekšlikumu iesniegšanai. Bet tajā pašā laikā, protams, būtisks ir jautājums, kurš vienmēr ir bijis spēkā pirms vēlēšanām un ir spēkā vēl joprojām, arī šodien, – jautājums, kas ir saistīts ar uzticēšanos Saeimai, uzticēšanos valsts varai, un dienās, kad mēs pieminam Zolitūdes traģēdiju, ir svarīgi, ka mēs atceramies dotos solījumus Maxima traģēdijas upuriem, viņu radiniekiem un arī cilvēkiem, kuri cieta šajā traģēdijā, kā arī visus citus pirmsvēlēšanu laikā dotos solījumus. Un man ir jāteic, ka pēcvēlēšanu laikā un 12.Saeimas darbības uzsākšanas laikā ir iezīmējusies tāda ļoti skaidra tendence, ka politiskie spēki mēģina izvairīties no tiem jautājumiem, kurus risināt tie ir solījuši saviem vēlētājiem (kā piemēru varu minēt jautājumu par skolotāju algām un skolotāju algu pielikumu, jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli un citus), un tas neveicina, protams, uzticēšanos ne Saeimai, ne politiskajai varai. Otrs jautājums, kurš arī ir ļoti cieši saistīts ar uzticēšanos, ir jautājums par atbildību – atbildību visvienkāršākajā līmenī. Izskatās, ka iepriekšējās varas zināmā mērā ir palaidušas garām šādu būtisku jautājumu, bet mums tomēr ir jāatgriežas pie tām tradīcijām, ka katram darbam pretī ir vārds un uzvārds, katram vārdam, uzvārdam ir pretī ieņemamais amats, katram ieņemamajam amatam ir pretī institūcija, nevis vienkārši tikai ziņotājs – Finanšu ministrija... Tad pēc būtības beigās nevar Finanšu ministrijā vai citā ministrijā atrast nevienu atbildīgo par konkrēto jautājumu vai jautājumu kopumu. Principā ir jāsāk ar vienkāršām lietām, lai mēs spētu risināt daudz sarežģītākus jautājumus. Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par atbildību visos līmeņos, un mēs turpināsim – gan kā deputāti, gan kā deputātu grupa – uzstāt uz atbildības piemērošanu visu līmeņu ierēdniecībai un politikai. Paldies jums par uzmanību. Visu to labāko!".
• 2014_11_20_273-seq53 spokenText "Paldies. Līdz ar to šodienas sēdi slēdzu. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes un arī citām aktualitātēm. Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!".
• 2014_11_20_273-seq52 spokenText "Cienījamie deputāti! Šodien sēdes noslēgumā nav reģistrējušies: Aija Barča, Inga Bite, Jānis Klaužs, Dainis Liepiņš, Romāns Mežeckis, Silvija Šimfa un Jānis Vucāns.".
• 2014_11_20_273-seq50 spokenText "Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu uz īsu Juridiskās komisijas sēdi pulksten 10.00 Juridiskās komisijas telpās.".
• 2014_11_20_273-seq49 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
• 2014_11_20_273-seq48 spokenText "Kolēģi! Lielbritānijas un Latvijas sadarbības grupas dibināšana notiks tūlīt Viesu zālē!".
• 2014_11_20_273-seq47 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
• 2014_11_20_273-seq46 spokenText "Lūdzu, delegāti! Mēs tūlīt blakustelpā dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Visus, kas ir ieinteresēti, aicinu piedalīties!".
• 2014_11_20_273-seq45 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
• 2014_11_20_273-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uzmanību Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas locekļiem! Otrdien, 25.novembrī, pulksten 12.00 notiks grupas tikšanās ar Izraēlas vēstnieku. Vieta tiks paziņota ar e-pastu visiem grupas locekļiem. Visi, kas grib pievienoties, - lūdzu! Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq43 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”” (Nr. 2/12Lp). Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā””. Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 20.novembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Atbildīgais ministrs ir paziņojis, ka šodien nevar ierasties, un arī rakstveida atbilde nav saņemta. Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Šis jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kas ir informējusi, ka šodien nevar ierasties, un arī rakstveida atbilde nav sniegta. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni: “Vārdu sakot, deputāti tiek ignorēti! Tautas vara nedarbojas!...”) Līdz ar to atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.".
• 2014_11_20_273-seq42 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 19.decembrim.".
• 2014_11_20_273-seq41 spokenText "Tātad debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā Juridiskā komisija būs atbildīgā? Iebildumu nav. Tātad 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq40 spokenText "Un pēdējais likumprojekts ar šādu nosaukumu paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar " target="t_nu 22.A nodaļu ar nosaukumu “Vienošanās par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo konceptu, kas paredz, ka gadījumā, ja cilvēks izdarīja pārkāpumu vai arī juridiskā persona izdarīja pārkāpumu un atzina savu vainu, tad var vienoties par soda izpildi un soda apmērs tiks samazināts līdz 50 procentiem. Mēs vēl turpināsim diskutēt par procentiem un par procedūru, bet koncepts ir atbalstīts, ņemot vērā, ka Latvijā ir nopietnas problēmas saistībā ar naudas soda iekasēšanu, izpildi un šis ierosinājums, ko izstrādāja un iesniedza Tieslietu ministrija, var problēmu risināt. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu un darba turpināšanu.".
• 2014_11_20_273-seq39 spokenText "Tātad priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 4.decembrim. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.31/Lp12). Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_20_273-seq38 spokenText "4.decembris.".
• 2014_11_20_273-seq34 spokenText "4.decembris.".
• 2014_11_20_273-seq30 spokenText "4.decembris.".
• 2014_11_20_273-seq26 spokenText "4.decembris.".
• 2014_11_20_273-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.30/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts - likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq36 spokenText "Tas ir samērā neliels likumprojekts, par kuru Juridiskā komisija divas reizes diezgan ilgi diskutēja. Likumprojekta mērķis - noteikt, ka Maksātnespējas administrācija turpmāk varēs piemērot sodus par pārkāpumiem maksātnespējas jomā. Tiešām bija diskusijas, bet, ņemot vērā, ka Maksātnespējas administrācija ir valsts institūcija, kas veic uzraudzību, kontroli pār maksātnespējas administratoriem, Juridiskā komisija nolēma, ka ir svarīgi atbalstīt attiecīgo likumprojektu. Protams, arī otrajā lasījumā mēs turpināsim diskutēt, un tad arī Saeimas sēdē noteikti būs tāda iespēja. Bet šobrīd lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu.".
• 2014_11_20_273-seq35 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.30/Lp12). Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_20_273-seq33 spokenText "Paldies. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.29/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts - likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka Juridiskā komisija būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq32 spokenText "Ar šo likumprojektu Saeima sāka strādāt 2012.gadā, un tas bija iesniegts vienā paketē ar diviem citiem normatīvajiem aktiem. Proti, pieņemot grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, mēs varējām arī grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Likumprojekta mērķis ir, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome varētu izskatīt materiālus par pārkāpumiem reklāmas un komercprakses jomā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar speciālu regulējumu. Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojekta pārņemšanu un turpināt ar to strādāt. Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq31 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.29/Lp12). Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_20_273-seq29 spokenText "Paldies. Debatēt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.28/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. 11.Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq28 spokenText "Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šo likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, lai risinātu problēmu, proti, lai dotu tiesības aizskartas mantas īpašniekiem pārsūdzēt amatpersonas rīcību un lēmumu attiecībā uz mantu. Mūsu Satversmes tiesā ir iesniegta konstitucionāla sūdzība, un iemesls ir ļoti vienkāršs: juridiskajai personai tika izņemta manta, bet tā nevar pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, jo pie atbildības saukta fiziskā persona. Reaģējot uz šo problēmu, ir izstrādāts likumprojekts. Lūdzu atbalstīt tā pārņemšanu un darba turpināšanu. Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq27 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.28/Lp12). Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_20_273-seq25 spokenText "Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.27/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu darba kārtībā ir pieci likumprojekti ar vienādu nosaukumu - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskajā komisijā mēs uzskatām, ka tā ir problēma, un mēs mēģināsim, protams, šos likumprojektus apvienot, bet šodien mums jālemj atsevišķi par pieciem likumprojektiem. Pirmais likumprojekts otrajā lasījumā tika pieņemts šā gada 23.oktobrī, un tas ir izstrādāts pēc valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” iniciatīvas, lai nodrošinātu starptautiskās civilās aviācijas organizācijas drošības uzraudzības audita laikā un Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas audita laikā konstatēto neatbilstību novēršanas izpildi un lai izpildītu Eiropas Savienības noteikto tiesību aktu prasības. Otrajā lasījumā 11.Saeima atbalstīja arī grozījumus 149.8 pantā “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Šajā pantā ir 27 daļas un ir paredzēts grozīt sankcijas par ātruma pārsniegšanu dažādās situācijās. Juridiskā komisija uzskata, ka mums noteikti jāturpina darbs ar attiecīgo likumprojektu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu pārņemt attiecīgo likumprojektu un turpināt ar to darbu. Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq23 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības " target="t_tājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.27/Lp12). Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_11_20_273-seq22 spokenText "28.novembris.".
• 2014_11_20_273-seq21 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 7. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq20 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē vienbalsīgi atbalstīja lēmumu - turpināt skatīt likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Grozījumus likumā sagatavoja 11.Saeima un Veselības ministrija. Tajos ietverta vēlme pastiprināt tiesisko regulējumu mākslīgajai apaugļošanai un ļaut importēt un eksportēt embriju. Lūgums atbalstīt, kā to izdarīja arī Sociālo un darba lietu komisija.".
• 2014_11_20_273-seq19 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
• 2014_11_20_273-seq18 spokenText "11.decembris.".
• 2014_11_20_273-seq17 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim!".
• 2014_11_20_273-seq16 spokenText "Cienījamie deputāti! Mēs rosinām atbalstīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā... ka tās Krievijas pilsoņiem nebūtu piešķiramas. Kādēļ šāda norma ir nepieciešama? Tādēļ, ka Krievija šogad ir uzsākusi faktiski jaunu ārpolitiku. Tā oficiālā līmenī ir izvirzījusi koncepciju russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju un uz tās bāzes sākusi iekarot Eiropas valstis ar mērķi aizstāvēt krievu pasaulei piederīgos. Latvijā tādu ir ļoti daudz, kā mēs zinām. Mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi... Visbeidzot - mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz Krievijas... krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Tieši tāpēc starptautiskie mediji un drošības eksperti vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē. Turpinot izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, mēs vārda tiešā nozīmē spēlējam krievu ruleti. Mums jau tagad situācija ir vairāk nekā nopietna, bet mēs, runājot līdzībās, ņemam Krievijas... krievu ruletes revolveri un papildinām tā aptveri vēl ar papildu patronām, tādējādi apzināti samazinot savas izredzes izdzīvot. No valsts drošības viedokļa, tā ir absolūti neprātīga un pašnāvnieciska rīcība! Tā kā Latvija ir NATO, tad Krievija visdrīzāk šeit ar tankiem iekšā nebruks. Notiekošais Donbasā rāda, ka agresijas attaisnošanai tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie. Tas nozīmē, ka formāli nepastāv karš starp divām valstīm un ir apgrūtināta Rietumu palīdzības sniegšana. Nav grūti iedomāties, ka arī jebkādi agresīvi plāni attiecībā uz Latviju tiek izstrādāti ne mazāk ciniski un viltīgi. Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas spēlēs centrālo lomu agresijas attaisnošanā Latvijā. Mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, krievu pilsoņi, kuriem fašisti grib atņemt likumīgos īpašumus, krievu bērni, kuriem liek mācīties latviski... RTR Planeta un Russia Today sižeti liecina, ka Kremlis māk sarīkot pirmsiebrukuma histēriju ne sliktāk kā savulaik Gebelss pirms Hitlera iebrukuma Čehoslovākijā un Polijā. Cienītie deputāti! Es aicinu nemānīt sevi arī ar to, ka šeit brauc un uzturēšanās atļaujas pieprasa it kā tikai disidenti un politiskie bēgļi. Tā tas nav! Un, pat ja būtu, varam nešaubīties, ka vajadzības gadījumā Putina propaganda pasniegs arī viņus kā vietējās etnokrātijas upurus. Uzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas pilsoņiem grauj ne tikai Latvijas drošību, tā iznīcina Latviju kā latvisku valsti. Pieņemu, ka daudzi no jums šonedēļ... daudziem no jums šonedēļ bija iespēja iepazīties ar Vladimira Poznera vērojumiem, ierodoties šeit, Latvijā. Viņš secina, ka Jūrmala pēdējos gados ir kļuvusi tik krieviska, ka viņam vairs nepatīkot šeit uzturēties. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Pēc Poznera sacītā, Jūrmala esot pārvērtusies par “no Krievijas atbraukušo cilvēku anklāvu” (citāts!). Ļoti negribētos, lai par šādu anklāvu pārvērstos arī pārējā Latvija. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Imigrācijas likuma grozījumus, apturot uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem. Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq15 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu deputāti Šnore, Dzintars, Dombrava, Kols un Parādnieks ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanu. Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!".
• 2014_11_20_273-seq14 spokenText "Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 4.decembrim. (No zāles: “Kura gada?”)".
• 2014_11_20_273-seq13 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Slīteres nacionālā parka likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā paliek šī atbildīgā komisija? Deputātiem nav iebildumu. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq12 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”. Divos lasījumos iepriekšējā Saeimā šis likumprojekts ir izskatīts, un praktiski šajā likumā tiek precizētas gan funkcionālās zonas, to robežas, gan arī paša rezervāta robežas tur, kur rezervāts piegulst jūras teritorijai, jo, kā zināms, ir izveidota atsevišķa jūras aizsargājamā teritorija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu nelikt šķēršļus šī likumprojekta tālākai izskatīšanai.".
• 2014_11_20_273-seq11 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Slīteres nacionālā parka likums” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2014_11_20_273-seq10 spokenText "Kā jau es minēju iepriekš, priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts nedaudz garāks, un tas ir nākamā gada, 2015.gada, 20.janvāris, lai visi var paspēt sagatavot un iesniegt priekšlikumus šajā likumprojektā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kura gada?”) Paldies.".
• 2014_11_20_273-seq9 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq8 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija diskusijas par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” pārņemšanu. Kopumā var teikt, ka šis likumprojekts risina vairākus būtiskus jautājumus, kuri ir aktuāli gan pakalpojumu sniedzējiem, gan arī katrai pašvaldībai, īstenojot pašvaldības autonomās funkcijas komunālo pakalpojumu jomā. Bija daži iebildumi no jaunajiem kolēģiem - deputātiem no Latvijas Reģionu apvienības -, bet kopumā komisija nolēma šo likumprojektu virzīt tālāk 12.Saeimā, nosakot nedaudz garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu arī iesniegt priekšlikumus.".
• 2014_11_20_273-seq7 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2014_11_20_273-seq6 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim komisijā līdz šī gada 4.decembrim.".
• 2014_11_20_273-seq5 spokenText "Paldies. Debatēt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_11_20_273-seq4 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Savulaik ar šo likumprojektu strādājām 11.Saeimā. Galvenā doma, kāpēc tas tika virzīts, bija tā, ka šie grozījumi paredzēja iespēju Ministru kabinetam vai pašvaldības domei pieņemt lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemes gabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas noteikumi vai privatizācijas projekts ir apstiprināts vienu reizi vai izsole ir izsludināta vienu reizi, bet neviens pretendents nav pieteicies privatizēt īpašumu. Nu, bija arī citi noteikumi... Komisijā par šo jautājumu mēs lēmām, un komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu pārņemt 12.Saeimas darba kārtībā.".
• 2014_11_20_273-seq3 spokenText "Saeimas dokumenti ir pieejami visiem Saeimas deputātiem. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Tātad deputāti Bergmanis, Bondars, Kiršteins, Kalniņš, Ivans Klementjevs un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”. Tātad deputāti Mirskis, Āboltiņa, Daudze, Sudraba, Ilmārs Latkovskis un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Tātad deputāti Kaimiņš, Šimfa, Andrejs Klementjevs, Spolītis, Mežeckis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Ir iesniegts arī Saeimas lēmuma projekts “Par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Tātad mums ir jābalso par katru no šiem jautājumiem atsevišķi. Un vispirms ir jābalso par lēmuma projekta pirmo daļu - par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Viens lēmums - divi balsojumi?!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pirmo daļu - par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un nu balsosim par deputāta Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2014_11_20_273-seq2 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Vai es varētu lūgt, pirms mēs balsojam, tomēr uzzināt, par ko mēs balsojam, - kurš ir vadītājs un kurš - vadītāja vietnieks? Vairāk neko citu es nevēlējos. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Lēmums jālasa!”, “Lasīt vajag!”)".
• 2014_11_20_273-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi! Šajās dienās aprit gadskārta kopš Zolitūdes traģēdijas. Aicinu ar klusuma brīdi godināt traģiski bojāgājušo piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies. Kolēģi, sāksim Saeimas 20.novembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”” (Nr.2/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1275/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut arī Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.324/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība groz��ta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut arī Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1037/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Un arī šoreiz darba kārtība tiek grozīta. Savukārt deputāti Viļums, Ruks, Kleinberga, Vucāns, Kursīte un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozīšanu? (Dep. J.Ādamsons no zāles: “Vai tie ir dažādi dokumenti?”; dep. J.Urbanovičs: “Tas ir tas pats dokuments!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību. Par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Daiņa Liepiņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu. Nākamais darba kārtības punkts – “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 19.novembra līdz 25.novembrim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Klauža iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 19.novembra līdz 25.novembrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu. Un nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 4. un 5.decembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.decembrī. Līdz ar to mums par šo atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts - atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti Mežeckis, Andris Bērziņš, Spolītis, Dombrava, Kleinberga, Lejiņš un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”. Deputāti Spolītis, Lejiņš, Ražuks, Mežulis, Ādamsons, Parādnieks un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Deputāti Šnore, Lejiņš, Dombrava, Seržants, Spolītis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Ā... Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!".
• 2014_11_18_272-seq4 spokenText " Līdz ar to Saeimas svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai, pasludinu par slēgtu. Aicinu visus klātesošos turpināt svētkus visiem kopā Sarkanajā zālē, paceļot glāzi šampanieša! ".
• 2014_11_18_272-seq3 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Mīļie tautieši! Novembris ir mūsu valsts likteņmēnesis. Tajā ik gadu pieminam savus varoņus – Latvijas neatkarības izcīnītājus. Ar pateicību svinam mūsu valsts dibināšanas gadadienu. Novembrī jau ierasts, ka biežāk un dziļāk domājam par savu valsti, vērtējam un atskatāmies uz paveikto tās labā. Šogad esam runājuši un sprieduši par Latvijas valsts būtību vairāk, nekā iepriekšējos desmit gados kopā ņemot. Tieši 2014.gadā iekšēju kustību un ārēju norišu rezultātā Latvijas sabiedrība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Tas skāra gan pašvērtējumu, gan attieksmi pret savu pagātni un valsti, tāpēc šo gadu pilntiesīgi varam saukt par pavērsiena gadu. Šie ir pirmie valsts proklamēšanas svētki, ko atzīmējam pēc tam, kad Satversmē redzamāka kļuvusi valsts nepārtrauktība, dziļāk atklāti Latvijas valsts pamati un pastāvēšanas jēga, skaidri nosaukti Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi. Satversmē ir teikts: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.” Citāta beigas. Latvijas valstiskums un Satversme ir savā starpā saistīti, un Satversme izriet no valstiskuma. Papildinātā Satversme dod ievirzi mūsu valstiskumam. Latviešu skaits mūsdienu Latvijā pārsniedz 62 procentus, un to īpatsvars pieaug. Tomēr proporcija starp valstsnāciju un mazākumtautībām nav matemātikas jautājums. Latvija, tāpat kā vairums Eiropas valstu, ir radīta kā nacionāla valsts. Savukārt valstsnācijas nacionālā identitāte rada valsts kultūras saturu un formu. Valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu, citiem vārdiem, kamēr ir stingra tās valstsgriba. Tā ir politiska izvēle – pastāvēt kā valstsnācijai ar savu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un gribēt savu nacionālu valsti. Ar šo stingro gribu mēs kā sabiedrība, kuru vieno piederība Latvijai, esam kļuvuši stiprāki, saliedētāki, līdzīgāk uztveram pagātnes notikumus un jūtam stingrāku pamatu zem kājām. Lai arī netālu liesmojošais bruņotais un ideoloģiskais konflikts radījis apdraudējumus mūsu zemei, mēs raugāmies nākotnē ar lielāku ticību un pašpārliecību. Grūtākiem laikiem, ja tādi nāktu, esam gatavi, jo zinām – savas zvaigznes paturot spožas, izdzīvosim cauri arī tiem. Latvijas valsts veidošanas laikā Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs” rakstīja: “Tauta jau ir iemīļojusi Latviju. Katrs, kas gribēs viņai aizcirst saknes, saņems pelnītu naidu un nicināšanu.” Skalbe arī vērsās pie latviešiem, jautājot: “Vai jūs nemanāt šajās dienās, ka par jūsu personīgām rūpēm jums tuvākas kļūst kādas citas rūpes, kuras jūs glabājat pie pašas sirds? Tās ir rūpes par Latviju. Laiks kaļ jūsu sirdis priekš Latvijas. Jūs topat par pilsoņiem un patriotiem. Pašiem nemanot, jūsu dzīve ir paplašinājusies. Latvija ir tapusi par daļu no jūsu dzīves, par jūsu dzīves saturu. Latvija ir darbs un cīņas.” Apgalvošu, ka līdzīgi noticis arī ar mums gandrīz gadsimtu vēlāk. Un nav nejaušība, ka latvieši kā valstsnācija un Latvijas mazākumtautības arvien vairāk novērtē valsts lomu un nozīmi savā un sabiedrības dzīvē. No vēstures mēs zinām, ko var izdarīt ar veselu nāciju, kad valsti brutāli iznīcina un tā savus pilsoņus vairs nespēj aizsargāt. Turpretim demokrātiskas valsts ietvarā varam augt un pilnveidoties. Nācijas pamatvērtības vienmēr sakņojas vēsturiskajā pieredzē. Acīm redzami, ka Latvijā spēkā pieņemas patriotisma noskaņas un strāvojumi, atgūstam pašapziņu un pašcieņu. Kad apliecinām piederību savai zemei un tautai, mūsu nācijas kopīgajai atmiņai, nereti jūtamies īpaši aizkustināti. To piedzīvojām Lāčplēša dienā pie Brīvības pieminekļa un pie Daugavas Rīgā un citur Latvijā, kur vien lieli un mazi, veci un jauni no sirds godināja valsts aizstāvjus, aizdedzot svecītes. Iespējams, šodienas jaunajai paaudzei, kas uzaugusi atjaunotajā demokrātiskajā Latvijā, valsts himnu dziedot vai sarkanbaltsarkanā karoga plīvošanā noraugoties, kaklā vairs nekāpj saviļņojuma kamols, acīs neriešas asaras. Viņu izjūtas pret Latvijas valsti ir līdzsvarotākas, attieksme – racionālāka nekā viņu vecākiem un vecvecākiem. Un tā ir jābūt! Tā ir nācijas vitalitātes pazīme, jo šī paaudze, rakstnieka Dzintara Soduma vārdiem runājot, ir “savai valstij audzināta” un dod savu artavu Latvijas šodienai un nākotnei. Patriotismu, mīlestību uz savu valsti rada zināšanas un kultūra. Ikviens no mums dzīvo savas tautas kultūrā, bagātinoties no citām kultūrām. Nācijas pilnvērtīga dzīve bez kultūras nemaz nav iedomājama. Kārlis Skalbe savulaik Satversmes sapulces dalībniekiem atgādināja, ka Latvijas valsts saturs nav nekas cits kā nacionālā kultūra, kuras ārējā forma ir valsts: “Kur nav nacionālas kultūras, tur nav nācijas, tur nevar būt valsts. Tāpēc šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.” Skalbe tā būtu teicis arī šodien. Ieguldot kultūrā, mēs ieguldām savas nācijas pastāvēšanā, savās noturīguma un aizsardzības līnijās. Tam jāatspoguļojas arī kultūras finansējumā. Ierādīsim mūsu valsts valodai – latviešu valodai – tai pienācīgo vietu ikdienas, ne tikai parādes norisēs. Dāmas un kungi, jūs piekritīsit – teju gadsimta ceturksni pēc neatkarības atjaunošanas valsts amatpersonu un ierēdņu runām un intervijām Latvijas medijos beidzot jāskan vienā – latviešu valodā. Tas ir valsts pašcieņas jautājums. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, tā ietver saturisku kultūras vēsti un vēstures bagāžu. Valsts valoda – demokrātiskās līdzdalības valoda – ir kopēja visiem valsts iedzīvotājiem, lai kādā valodā mēs katrs savās mājās, ģimenes vai draugu lokā arī runātu. Visu gadu mūs bagātina un lutina Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – programmas pasākumi. Vasarā notika grandioza pasaules koru olimpiāde. Ar gandarījumu atklājām jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Arhitekts Gunārs Birkerts tajā iedzīvinājis dzejnieka un sabiedriskā darbinieka jaunlatvieša Ausekļa izauklēto latviešu garīgās Gaismas pils tēlu. Tas redzams ne vien Daugavas krastā Rīgā, bet arī pasaules izcilāko arhitektūras žurnālu lappusēs. Nākamgad, Latvijai uzņemoties Eiropas Savienības prezidentūru, Gaismas pils – latviešu garīgā mantojuma un potenciāla simbols – nonāks visu Eiropas Savienības dalībvalstu starmešu gaismā. Tā atkal Latvijai būs iespēja sevi parādīt visā spožumā kā kultūras lielvalsti un arī kā ārpolitikas lielvalsti. Prezidentūras laikā Latvijas parlamentam būs pirmreizēja izdevība ietekmēt Eiropas Savienības darbakārtības saturu. Tā būs iespēja virzīt mums būtiskus jautājumus Eiropas mērogā, piemēram, jautājumus par Latvijas un Eiropas enerģētisko neatkarību un stipru kopējo ārpolitiku. Dāmas un kungi! Latvija ir arī sporta lielvalsts. Ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs iegūto medaļu skaits iepretim valsts iedzīvotāju skaitam mūs ierindo pasaules vadošo valstu vidū. Gūtie panākumi liecina, ka esam talantiem bagāta sabiedrība. Ikdienā ne vienmēr apzināmies, ar kādu neatlaidību un pūliņiem kultūrā, izglītībā, zinātnē un sportā tiek kaldināta izcilība. Daudzās jomās mūsu talantiem un censoņiem nākas paļauties uz saviem spēkiem vien. Toties, sasniedzot augstākās virsotnes, panākumus tie dala ar savu valsti un tautu. Svētku reizē ir īstais brīdis viņiem teikt: “Paldies”! Latvija īsteni par valsti kļuva tikai tad, kad visgrūtākajā brīdī sevī pašā atrada stipru latviska spēka avotu, kad vairs neskatījās apkārt pēc sveša palīga, bet radīja pati savu nacionālo armiju. Šodienas pasaule ir fundamentāli mainījusies. Pastāvēt var tikai tie, kas sadarbojas. To simboliski parāda Baltijas ceļa vienojošais spēks, kura nozīmi mēs aktualizējām arī šogad. Latvija ir uzticama Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībniece, un Nacionālo bruņoto spēku karavīri starptautiskajās misijās godam mūs pārstāv, stiprinot arī Latvijas drošību. Mūsu dzimtenes aizstāvju gēns nekur nav zudis. To apliecina spēku pieplūdums Zemessardzes rindās. NATO sanāksme Velsā deva apliecinājumu tam, ka mēs pirms 10 gadiem izdarījām pareizu ģeopolitisko izvēli. Tomēr, tāpat kā pirms gadsimta, Latvijas valsti sargā mūsu pārliecība, ka tai jābūt brīvai un neatkarīgai. Tas jo īpaši svarīgi šodien, kad noteikti spēki Latviju cenšas iztēlot par vāju, neveiksmīgu valsti, provokatīvi uzdodot jautājumu: vai tā maz šodien ir vajadzīga? Vīrišķību un noturīgumu Latvijas ikdienā mēs varam mācīties no visiem, kas dažādos laikos iestājās par Latvijas neatkarību, toskait arī Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuri ir mūsu vidū. No tādām personībām kā trīsreiz par pretošanos okupācijas varai represētā Lidija Lasmane-Doroņina. Paldies viņiem par viņu devumu, atjaunojot Latvijas valstiskumu! Nekad neviens nav spējis atņemt latviešiem to Latviju, kas pastāvējusi sirdīs, sapņos un domās. Tomēr realitātē mums skaidrāk jāapzinās pašiem un jāliek saprast citiem, ka demokrātijai ir pienākums sevi aizsargāt, kad tās robežas tiek pārkāptas. Demokrātiska valsts nav un nedrīkst būt bezpalīdzīga vai gļēva, tās pienākums ir gādāt par to, lai Latvijas valsts pamati netiktu apdraudēti vai grauti. Mūsu aizsardzības līnijām arī praktiski ir jābūt spēcīgām. Eiropas drošības situācija ir būtiski mainījusies. Ukrainā rit cīņa ne tikai par valsts nedalāmību un ekonomisko ietekmi, bet arī par tās izvēlēto attīstības virzienu – par to, kur tiks nosprausta mūsdienu Eiropas kultūrtelpas austrumu robeža. To saprot mūsu tuvākie kaimiņi un domubiedri Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Polijā, to saprot Rietumeiropā un citviet pasaulē. Ukraiņi aizstāv arī mūsu neatkarību, un Latvijas pienākums ir viņus atbalstīt. Latvijā uzsvars no Kremļa “maigās varas” pasākumiem ir pārlikts uz atklātu, masīvu informatīvo karu. Mērķtiecīgi un sistemātiski to īsteno jau vairākus gadus nolūkā vājināt mūsu garu un valstsgribu. Vāclavs Havels, dramaturgs un vēlākais Čehijas prezidents, viena no Eiropas morālajām autoritātēm, teicis: “Ja vērojam mūsdienu pasaules konfliktus, visbiežāk tie nav tikai ekonomikas vai varas interešu konflikti, bet galvenokārt vārdu – tātad ideoloģiju vai doktrīnu konflikti.” Vārdu karā par cilvēku prātiem un sirdīm mums jāspēj stāties pretim uzbrucēja garīgajam spiedienam. Kā? Pirmkārt, katram kritiski vērtējot publiskajā telpā rodamo informāciju, otrkārt, valstij ir jānostiprina Latvijas informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika. Prasmīgi koordinēta un efektīva valsts rīcība ilgāk vairs nav atliekama. Izšķiroša nozīme jebkuros apstākļos ir cilvēka iekšējam pamatlikumam un dzīves izjūtai. Tikai brīvi un izglītoti cilvēki veido pašpārliecinātu nāciju. Demokrātijas pieredze Latvijai 20.gadsimtā bijusi neliela, tomēr pietiekami bagāta, lai tai būtu vērā ņemams mantojums. Mūsu valsts demokrātijas pamatlicējam un pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem septembrī svinējām 155 gadu jubileju. Čakstes autoritāte dzīves laikā bija tik liela, ka tautas atmiņā viņš simbolizēja neatkarīgo Latviju arī ilgajos valsts nolieguma gados. Čakstes spējas salāgot ideālismu ar reālpolitiku raksturo divi viņa izteikumi: “Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses. Latvijas valsts stāv augstāk par visu.” Un otrs: “Taisnība uzvarēs vienmēr.” Čakstes personība un loma Latvijas valsts vēsturē turpmāk publiskajā telpā jāizceļ daudz redzamāk. Sabiedrībā arī jāiedzīvina demokrātijai raksturīgie taisnīguma un samērīguma kritēriji, kas viņam bija tik skaidri, mums šodien – vajadzīgi un svarīgi. Šogad Saeima Dziesmusvētkiem piešķīra valsts svētku statusu, un pirmo reizi Dziesmu un deju svētkus kā valsts svētkus atzīmēsim tieši Latvijas simtgades gadā – 2018.gadā. Varbūt Jānis Čakste tāpat kā Dziesmusvētki var kļūt par vienu no gaidāmās simtgades zīmēm? Atskatoties savas zemes, tautas un valsts pagātnē, padarot redzamākas valsts vēstures kontūras, raugāmies arī rītdienā – kādu gribam redzēt Latviju tās 100 gadu jubilejā un kādi gribam būt paši. Jau uzsākts darbs pie valsts simtgades kultūras pasākumiem, paverot ceļu jaunām idejām, iespējām un panākumiem. Šīs izcilās kultūras pērles mēs varēsim savērt kopējā vainagā un cēli ar pašcieņu nest. Vienlaikus mums jārod risinājums, kā mazināt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības, lai krāšņo kultūras vainagu Latvijai nenāktos nest caurās vīzēs, bet kājās lai būtu pienācīgas kurpes. Sociālā nevienlīdzība, kas sasniegusi kritiskus mērogus, līdz Latvijas simtgadei ir būtiski jāsamazina. Nabadzība ir valsts drošības jautājums, jo apdraud demokrātiju un rada riskus pašai Latvijas valstij. Tuvākajos gados ir jāspēj līdz galam mērķtiecīgi un strukturēti izvērtēt un pārvarēt totalitārā komunistiskā režīma sekas. Neatkarīgā demokrātiskā Latvijas valsts strikti jānošķir no padomju okupācijas laika iekārtas un morāles. Ir jāattīrās no okupācijas sārņiem arī mūsu apziņā, domāšanā, pasaules uztverē. Valstij jārada iespēja atvieglot sirdsapziņu un nokārtot rēķinus ar pagātni tiem, kuri vēlas to izdarīt. Šis solis nevar būt novēlots! Pretēji varmācīgā pagātnē sakņotai pieredzei, kur cilvēka dzīvība un cieņa netika turēta nekādā vērtē, Latvijā cilvēks būtu jāuzskata par galveno vērtību. Pirmām kārtām cilvēkam, nevis ekonomiskajiem plāniem jābūt visu lietu mēram. Tad ne tikai starp draugiem un radiem, bet arī svešu ļaužu saskarsmē valdīs savstarpēja cieņa un labvēlība. Tā šobrīd mūsu sabiedrībā vēl ne tuvu nav pašsaprotama. Tāda Latvija būtu pievilcīgāka arī tai mūsu tautas daļai, kas dzīvo citur pasaulē, jo dzīvesvietas mūsdienu latvietim mēdz būt daudzas, bet mājas – tomēr tikai vienas. Mīļie tautieši! Latvijas valsts ir dzimusi laikā, kad kalendārais gads tuvojas noslēgumam. Pelēcīgo novembri esam spējuši piepildīt, tumsai pretī liekot sveču liesmas, uguns burvību un starojošus gaismas brīnumus galvaspilsētas ielās. Kopībā paužam patriotismu un mīlestību pret savu valsti. Līdzīgi citām Eiropas valstīm, arī mēs varam teikt: Latvijas valstij šodien klājas labi! Bet ar to vien nepietiek. Latvijai patiešām klāsies labi tad, ja labi klāsies visiem tās ļaudīm. Mēs visi kopā ar savām ilgām, cerībām un spēku esam Latvija. Saules mūžu Latvijai! Visus latviešus, visas Latvijas ļaudis tuvumā un tālumā sveicu mūsu valsts 96. dzimšanas dienā! Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)".
• 2014_11_18_272-seq2 spokenText "Vārds uzrunai Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.".
• 2014_11_18_272-seq1 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Saeimas svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai, pasludinu par atklātu.".
• 2014_11_13_271-seq45 spokenText " Paldies Lolitai Čigānei no partijas VIENOTĪBA frakcijas! Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu! ".
• 2014_11_13_271-seq44 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es visus vispirms sirsnīgi gribētu apsveikt šajā valsts svētku nedēļā, novēlēt prieku un patriotisku noskaņojumu jūsu mājās, iespēju pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem, savu ģimeni un skaisti nosvinēt šos mūsu valstij tik ļoti nozīmīgos svētkus! Attiecībā uz Saeimas šodienas sēdi es no VIENOTĪBAS frakcijas puses gribētu pastāstīt par kādu būtisku lēmumu, ko šodien mūsu Saeima ir pieņēmusi. Un tas ir saistībā ar to, kā no Krievijas Federācijas noteiktā embargo ir cietusi mūsu piena ražošanas nozare. Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā Krievija augustā lēma par pārtikas preču embargo noteikšanu. Šis pārtikas preču embargo ļoti smagā veidā ir skāris tieši mūsu piena ražošanas nozari. Šobrīd Latvijas piena ražotāji, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem, ir ievērojami sliktākā situācijā tieši vidējās piena iepirkuma cenas ziņā. Šobrīd mūsu piena iepirkuma cena ir par 20–26 procentiem zemāka nekā vidēji Eiropā. Mūsu piena ražotāji ir jau uzrādījuši ievērojamu konkurētspēju un arī salīdzinoši ļoti lielus līdzekļus ieguldījuši investīcijās, lai modernizētu savu ražošanu, tomēr Krievijas embargo noteikto sankciju ietekmē mūsu piena ražotājiem šobrīd būtu nepieciešams piecus sešus mēnešus ilgs tieši finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības, lai varētu pārorientēties un atrast citus noieta tirgus savai produkcijai. Šeit pamatā mēs runājam par pienu, par siera izstrādājumiem un citiem būtiskiem un svarīgiem Latvijas produktiem. Vakar Eiropas lietu komisijā tās deputāti ar gandarījumu atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pozīciju, kas bija paredzēta Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomei, kur vēl papildus Latvijas valsts norādīja, ka prognozētos papildu ienākumus 2015.gadā lauksaimniecības sektorā būtu jānovirza tieši piena ražotājiem Baltijas valstīs un arī Somijā, kas ir cietuši no Krievijas embargo. Šobrīd Eiropas Savienībā jau ir panākta vienošanās par apmēram 300 miljonu liela pabalsta novirzīšanu dārzeņu un augļu ražotājiem. Mūsu augļu un dārzeņu audzētāji arī saņems atbalstu no šīs summas, tomēr šobrīd vienošanās par atbalstu piena ražotājiem vēl nav panākta. Lai panāktu šo vienošanos, ļoti ievērojamu ieguldījumu ir snieguši Latvijas eiroparlamentārieši. Tieši pēc Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiropas parlaments vērsās pie Eiropas Komisijas prezidenta Junkera kunga, aicinot nekādā ziņā nepiešķirt 2015.gadā prognozētos papildu ienākumus lauksaimniecības sektorā citiem mērķiem, bet novirzīt tos tieši piena ražotājiem, kuri ir cietuši no šī Krievijas embargo. Līdzīgā veidā septembrī Latvijā viesojās iepriekšējais lauksaimniecības komisārs Čološa kungs, kam iepriekšējās darba gaitās ar mūsu premjeri Laimdotu Straujumu, kad viņa bija zemkopības ministre, bija izveidojies ļoti ciešs kontakts, tāpēc viņš pēc savas iniciatīvas ieradās vizītē Latvijā, lai kopā ar Straujumas kundzi noskaidrotu tieši Latvijas piena ražotāju situāciju un embargo ietekmi uz viņu ikdienas darbu. Šādā veidā, strādājot kopā – apvienojoties gan mūsu pašu Saeimas deputātiem, gan Eiropas parlamentāriešiem, gan mūsu izpildvarai, gan arī izmantojot mūsu balsi Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomē, mums ir jāpanāk, lai tiktu nodrošināts finansējums mūsu piena ražotājiem, lai būtu nodrošināts tas, ka viņiem tiek dots finansējums pārejas periodam jaunu tirgu atrašanai, lai cilvēki nezaudētu darbavietas un varētu turpināties ražošana. Paldies par uzmanību, un es vēlu jums jaukus svētkus!".
• 2014_11_13_271-seq43 spokenText "Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq42 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos Nacionālās apvienības vārdā sveikt visus Latvijas iedzīvotājus Latvijas valsts svētku nedēļā, patriotisma mēnesī. Šī pirmā praktiskā Saeimas sēde šodien aizritēja konstruktīvā gaisotnē, kā arī iezīmēja pēctecību, pārņemot vairākus likumprojektus, likumu grozījumus no iepriekšējās – 11.Saeimas. Tas nozīmē, ka arī šī saikne tiek nodrošināta: likumprojektus, kas tika aizsākti iepriekšējā Saeimā, turpinās izskatīt 12.Saeimā. Vēlos arī bilst, ka šodien vienbalsīgu... gandrīz vienbalsīgu atbalstu guva gan lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izmeklēšanu saistībā ar bankas “Citadele” pārdošanu, gan arī lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai. Tas ir būtisks apstāklis, lai ne tikai vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, bet arī noskaidrotu dažādus miglā tītus apstākļus abos šajos gadījumos. Otra lieta, ko vēlamies uzsvērt, – ka šodien Saeimas sēdē ir sniegts būtisks atbalsts piena ražotājiem. Tātad ir lūgums Eiropas Komisijai sniegt atbalstu – tiešos maksājumus – piena ražotājiem, jo esošajā situācijā nacionālā līmenī atbalsta mehānismi ir pietuvojušies maksimumam un šie griesti, kā saka, ir ierobežoti. Jebkurā gadījumā arī nākamnedēļ turpinās to jautājumu izskatīšanu, kuri skatīti iepriekšējā Saeimā, un Nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz to, ka ir jāturpina izskatīt likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, kā arī Imigrācijas likuma grozījumi. Tāpat vēlētos uzsvērt, ka tagad, tā kā komisijas ir izveidotas, aktuāls ir jautājums par apakškomisiju darbību, un Nacionālā apvienība iestājas par to, ka ir jāturpina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas darbība, it īpaši ņemot vērā 40.vidusskolā konstatētos... neteiksim pārkāpumus, bet situācijas, kad skolotāji pauž klaji nelojālu attieksmi pret valsti. Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu 18.novembrī piebiedroties Nacionālās apvienības organizētajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, tātad uz Krišjāņa Valdemāra ielas, dalīties patriotiskajās jūtās un izbaudīt šos svētkus! Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq41 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq40 spokenText "Labdien visiem! Šodien mums pirmo reizi ir iespēja vērsties pie jums, un tāpēc centīsimies izmantot to pēc iespējas produktīvi. Par galveno šodienas sēdē izskatīto jautājumu mēs atzīstam komisiju izveidi, it sevišķi – Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanas komisijas izveidi. Mēs ceram, ka tajā tiešām politiķi nenodarbosies ar populismu vai kaut kādiem savstarpējiem ķīviņiem, bet mēģinās noskaidrot, kas visā šajā sistēmā ir bijis nepareizi, kas ir novedis pie šāda veida traģēdijas. Mēs pievienojāmies un atbalstījām arī bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanas komisijas izveidi. Mēs, frakcija, nebijām tās iniciatori viena iemesla pēc: mums liekas, ka tas vilciens nedaudz ir novēlots... jau ir aizbraucis. Bet, protams, noskaidrot iemeslus, kāpēc kāds ir darbojies tieši tā, kā viņš ir darbojies, – to mēs atbalstām un ceram uz rezultātiem. Par pārējiem Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem varu teikt sekojošo. Steidzamības kārtā šodien mēs atbalstījām likuma grozījumus, kas bija zemes privatizācijas... lauku zemes privatizācijas jautājumā. Taču mēs redzam, ka šis likums nebūt vēl nav pilnīgs, arī mums nākotnē būs savi ieteikumi attiecībā uz zemēm – ne tikai lauksaimniecības, bet arī meža zemēm. Mums būs savi priekšlikumi, un mēs noteikti vēl vērsīsimies pie parlamenta ar saviem viedokļiem. Šodien atbalstījām likumprojekta “Valsts dienesta likums” nodošanu izskatīšanai komisijās. Un šeit uzreiz varam teikt, ka mēs noteikti būsim tie, kas nepiekritīs tam, ka Valsts kanceleja varētu kļūt atbildīga par visu centralizēto personāla politiku valsts iestādēs, jo, mūsuprāt, tas ir nedemokrātiski, bīstami, tas var radīt precedentus atkal politiskām intrigām un kaut kāda veida ietekmēšanai no malas. Kopumā ņemot, mēs esam jauns politiskais spēks, bet tajā pašā laikā – ar pieredzējušiem politiķiem, jo no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētie politiķi visi ir ar lielu dzīves pieredzi un bagāžu. Uzskatām, ka mūsu galvenais... galvenā lieta, uz ko mums šobrīd koncentrēties, ir jautājums par vienmērīgu reģionālo attīstību un tie projekti, kas to skars. Mēs noteikti par tiem iestāsimies un tos atbalstīsim. Un mums vēl ļoti būtiski liekas, ka birokrātijas un normatīvu strauja samazināšana ir viens no pamatmērķiem, kam būtu jābūt šā parlamenta dienaskārtībā, jo ik dienu redzam gan komisiju sēdēs, gan parlamenta sēdēs, ka šīs birokrātiskās atrunas un birokrātija pārņēmusi šobrīd valsts pārvaldi. Protams, arī mēs iestāsimies par tautas vēlētu Valsts prezidentu – neatkarīgi no tā, kādas ir bailes par to, ka varētu tikt ne tas cilvēks ievēlēts... Mēs uzskatām, ka tautas izvēle ir patiesa izvēle. Paldies jums! Līdz nākošajai reizei!".
• 2014_11_13_271-seq39 spokenText "Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq38 spokenText "Godātie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos runāt par diviem ļoti būtiskiem lēmumiem, kas šodien tika pieņemti. Pirmais ir attiecībā uz piena nozari. Saeima šodien apstiprināja aicinājumu Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem. Kopš Krievijas embargo Latvijas lauksaimnieki, jo īpaši piena nozare, ir nonākuši grūtā stāvoklī: iepirkuma cenas ir kritušās, daudzas saimniecības apsver ganāmpulka samazināšanu, kas negatīvi varētu ietekmēt nozari ilgtermiņā, ietekmēt pārstrādi, ietekmēt tūkstošiem darba vietu gan laukos, zemnieku saimniecībās, gan pārstrādes uzņēmumos. Latvija līdz šim ir izmantojusi daudzas savas iespējas – gan attiecīgi grozījusi likumdošanu, nākot pretī ar nodokļu atvieglojumiem, ar iespēju atlikt nodokļu maksājumus, ar iespēju atlikt projektus, gan arī... Piešķirti vairāk nekā 13 miljoni eiro atbalstam, taču Eiropas Komisija šajā laikā nav reaģējusi un nav pieņēmusi konkrētus lēmumus par tiešu atbalstu piena nozarei tajās valstīs, kur tā ir cietusi no Krievijas embargo. Latvijas Republikas Saeima šodien pievienojās daudziem aicinājumiem, ko jau ir izteikuši gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan Baltijas un Somijas lauksaimniecības ministri, un mēs aicinām Eiropas Komisiju steidzami sniegt konkrētu atbalstu, tiešu atbalstu, Latvijas piena ražotājiem. Tas palīdzēs pārvarēt grūtības, palīdzēs saglabāt ganāmpulkus, un, stabilizējoties situācijai, atrodot jaunus tirgus, mēs būsim nodrošinājuši to, ka laukos joprojām būs zemnieku saimniecības, kuras ražos labus un vērtīgus produktus. Otrs, kam jāpievērš uzmanība, – grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Sākot ar 1.novembri, ir stājusies spēkā jauna kārtība – Latvijā zemi nevar pirkt lauksaimniecības mērķiem jebkurš, vairs nevar spekulēt tā, kā tas bija senāk, un spekulanti gan no ārzemēm, gan mūsu vietējie, lai iegādātos zemi, vairs tik vienkārši nevar izdarīt to, un ir jāatbilst noteiktiem, konkrētiem kritērijiem. Taču diemžēl likumā tika konstatētas atsevišķas nepilnības, un zemes tirgus faktiski novembra sākumā ir apstājies. Šodien Saeima ļoti produktīvi strādāja un pieņēma attiecīgos grozījumus, lai pašvaldības varētu izveidot komisijas un sākt apstiprināt un vērtēt darījumus ar lauksaimniecības zemi. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq37 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq36 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” deputātu vārdā paust tos nozīmīgos lēmumus, kurus mēs uzskatām par nozīmīgiem un kuri ir pieņemti šajās divās pirmajās, jau produktīvajās, parlamenta sēdēs. Tās ir mūsu atbalstītās iniciatīvas par divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu. Vienu no tām paredzēts izveidot, lai izmeklētu darījumu ar banku “Citadele”, jo, mūsuprāt, ir svarīgi sabiedrībai atklāt šī darījuma patiesās aizkulises, informēt sabiedrību par to, cik ekonomiski pamatots ir bijis šis darījums un ko tas dos vai nedos valstij. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai jau tagad ekonomikas ministre nāktu klajā ar iniciatīvu un panāktu, ka šā darījuma dokumenti tiek atslepenoti, jo faktiski viss darījums ir noticis zem grifa “Ierobežotas pieejamības informācija”. Tas, ka darījums ir slepens, nekādā veidā neļaus arī turpmāk atklāt sabiedrībai to, kas patiesi ir šī darījuma aizkulisēs. Un otra izmeklēšanas komisija – par to, kādas mācības ir gūtas pēc Zolitūdes traģēdijas. Ir svarīgi saprast, kāpēc līdz šim bija iespējams pieņemt likumdošanas iniciatīvas, kas ir likumīgas, bet kas tajā pašā laikā ir sabiedrības drošību apdraudošas, kas beidzas ar traģiskām sekām (tāds ir arī gadījums ar “Citadeli”): pieņem grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem būvniecības drošība tiek ļoti samazināta, faktiski vairs nav būvkontroles pār objektiem. Tas ir sabiedrībai bīstami, bet parlaments šādas likumdošanas iniciatīvas atbalsta un virza! Mēs uzskatām, ka viens no būtiskiem šīs izmeklēšanas komisijas uzdevumiem ir parlamenta darbu padarīt tādu, lai likumdošanas iniciatīvas šauru grupu interesēs nebūtu iespējamas. Un viena no iniciatīvām, kuras mēs, partija “No sirds Latvijai”, uzskatām par būtiskām un tālāk virzāmām, ir tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcija. Tas ir svarīgi, lai iegūtu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos, panāktu amatpersonu tiešu atbildību. Un viena no nelielām iniciatīvām, kas šodien tika skatīta parlamentā, – par zemes īpašumu privatizāciju lauku apvidos, par zemes pirkšanas tiesībām. Mēs uzskatām, ka, protams, ir svarīgi novērst katru tehnisko problēmu, kas ir attiecīgajā likumā, bet mēs redzam, ka jau šobrīd likuma darbībā nav tikai dažas tehniskas problēmas. Juristi redz ļoti daudz problēmu, lai šos darījumus kārtotu, formētu, redz nepamatotus ierobežojumus iesaistīties darījumu veikšanā. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi ne tikai steigā veikt dažus grozījumus; ir svarīgi izvērtēt un darīt to ātri, lai likums patiešām spētu darboties un lai tas neradītu pretrunas ar Satversmi, par ko jau šodien runā daudzi no juristiem un šī likuma lietotājiem. Pateicos.".
• 2014_11_13_271-seq35 spokenText "Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA. Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq34 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par darāmo darbu sarakstu 12.Saeimas pirmajās sēdēs. Pirmais jautājums – Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Otrkārt, – parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Treškārt, – Satversmes grozījumi, un tas ir jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Domāju, ka Saeimai ir iespējams nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu attiecīgajiem grozījumiem Satversmē, jo pirms vēlēšanām vismaz pieci no sešiem jaunajā sasaukumā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu idejai, ka Valsts prezidentu ievēlētu tauta. Ceturtkārt, frakcija SASKAŅA attīstīs arī ideju par pašvaldību daļas palielināšanu no iekasētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Un, piektkārt, obligāti virzīsim ideju par pazeminātu pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai. Šodien Saeima veidos Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, uz kuras izveidi uzstāja 36 opozīcijā esoši frakcijas SASKAŅA, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti. Par komisijas izveidi otrdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma visi Saeimas deputāti. Jaunveidojamās komisijas veidotāji apņēmušies vērtēt Latvijas valsts rīcību, pārbaudot un izvērtējot cēloņus teju pirms gada notikušajai Zolitūdes traģēdijai, kurā, iegrūstot veikala jumtam, gāja bojā 54 cilvēki un cieta vēl vairāki desmiti cilvēku. Iecerēts, ka komisija spriedīs arī par to, kas līdz šim ir padarīts, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, un arī pati iniciēs likumprojektus. Partijas SASKAŅA ierosinājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Citadele” pārdošanas darījuma pārbaudei arī ir guvis šodien Saeimas deputātu atbalstu. Šādas komisijas izveidi SASKAŅA pamato ar steigā noslēgtu darījumu un to, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu. Proti, valsts var nesaņemt pat to summu – jau iepriekš izskanējušos 74 miljonus eiro. Lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai būtu jāizmeklē 75 procentu “Citadeles” akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi. Un nobeigumā par vienu Saeimas šīsdienas kārtējā sēdē izskatīto jautājumu – par grozījumu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Lai mazinātu sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari, Saeima šodien nulles lasījumā ir atbalstījusi attiecīgu grozījumu, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām. Paldies par uzmanību.".
• 2014_11_13_271-seq33 spokenText "Paldies. Līdz ar to sēdi slēdzu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pēc tās jūsu uzmanībai nākamajās minūtēs skanēs 12.Saeimas sasaukuma pirmais “Frakciju viedokļu” raidījums. Par Saeimas šīsdienas sēdes un citām aktualitātēm tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles pirmais runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2014_11_13_271-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Ints Dālderis, Rihards Eigims, Arvīds Platpers un Mārtiņš Šics. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq30 spokenText "Labdien, augsti godātie deputāti! Saeimas Prezidijs un Frakciju padome pulksten 11.30 runās par izmeklēšanas komisijām, runās par deleģējumu, cik tajās būs pārstāvju no katras frakcijas. Tajā paziņojumā, ko jūs saņēmāt, bija runa par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju. Es lūdzu pievienot tam arī otro lēmumu, ko mēs nobalsojām, par “Citadeles” bankas pārdošanas izmeklēšanas komisiju. Lemsim par abām divām komisijām vienā kopīgā sēdē. Paldies par uzmanību.".
• 2014_11_13_271-seq29 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Pirms beidzam Saeimas sēdi, ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2014_11_13_271-seq28 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmais. Runājot par izmeklēšanas komisijām un to darbības nepieciešamību, te tika kritizēta iepriekšējo komisiju darbība. Jā, noteikti ir, kas pelnījuši šo kritiku. Bet, darbojoties dažādās komisijās, to skaitā izmeklēšanas komisijā, es jau sen esmu nonācis pie secinājuma, ka, ja deputāti vienojas un ir kopējs mērķis, tad izmeklēšanas komisija – jebkura! – var daudz ko panākt. Nākošais. Šeit daudzi runā par nepieciešamību... par to, vai Parex banku varēja pārņemt vai nevarēja pārņemt, par ieguldītajiem līdzekļiem... Runājot ar vienkāršu sabiedrību, kura pārsvarā – Šadurska kungs, atšķirībā no jums! – neorientējas ne makroekonomikā, ne mikroekonomikā, bet parasti ir pieradusi skaitīt to naudiņu, kas ir kabatā, jāteic, ka viņiem tas rēķins ir ļoti vienkāršs: Parex glābšanā tiek ieguldīts pusotrs miljards. Šeit mēs runājam par “Citadeles” pārdošanu – 74... Bet tā nav galīgā summa, būs noteikti pie 50. Tad mēs paskaitām peļņu... un, lai būtu kaut vai 100 miljoni eiro, taču tās attiecības – tas nav bizness! Latvijā es esmu redzējis daudzas dažādas noziedzīgas, organizētas shēmas nodokļu atmazgāšanā, banku sektorā un tamlīdzīgi, bet tādu shēmu, tādu biznesu, kāds ir šajā gadījumā, es līdz šim neesmu manījis. Ļoti bieži tiek piesaukts jautājums par drošību: redziet, mums ir nepieciešams stratēģisks investors, kurš atrodas aiz okeāna. Bet, redziet, arī šeit ir tāda sagadīšanās, ka viens no šiem potenciālajiem investoriem nez kāpēc ir tiesāts par korupciju. Otrs... Otra potenciālā investora vistuvākie radinieki... radiniekus ir atšāvuši Kolumbijas mafijas pārstāvji. Runājot par drošību un to, kam tad tā banka tiek pārdota, atgādināšu, ka viens no Krievijas oligarhiem jau vēl pirms šīs krīzes, jau ļoti sen, gribēja iegādāties šo banku, tikai nevarēja vienoties par cenu. Un, redziet, tagad atkal tādas dīvainas sakritības: tajā brīdī, kad atkāpjas Privatizācijas aģentūra praktiski pilnā sastāvā, kad ir jābūt parakstītam līgumam par bankas “Citadele” pārdošanu, tas pats bijušais oligarhs, kurš gribēja nopirkt šo banku jau sen, tā pavisam nejauši atrodas Latvijā! Vai tiešām viņš tā nejauši te atrodas vai viņam ir kādas intereses? Iepriekšējā valdošā koalīcija bija tā sauktā antioligarhu koalīcija. Bet varbūt jūs paskatītos, Šadurska kungs, ka viens no oligarhiem (bet – tas, kurš neatrodas pie jūras!) nez kāpēc bija tas “motors”, kurš “bīdīja” visas šīs shēmas. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Kurš?”) Es aicinu atbalstīt šīs izmeklēšanas komisijas izveidi un arī deputātus, kas tur darbosies, ļoti nopietni strādāt. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq27 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.".
• 2014_11_13_271-seq26 spokenText "Parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Citadeli” ir absolūti nepieciešama, un es tūlīt paskaidrošu – kādēļ. Pirmā kārtām, kā jūs zināt, sabiedrībai cītīgi tiek stāstīts, ka šis darījums ir noticis sabiedrības un valsts interesēs. Reāla iespēja pārliecināties par to nevienam nav bijusi. Visi fakti liecina par pretējo. Tātad vispirms tiek izveidota ļoti savdabīga pārdošanas procedūra, kad ekskluzīvā pozīcijā tiek nostādīts viens speciāli izlasīts pircējs. Un šim vienam, ekskluzīvi izlasītam, pircējam tiek dota iespēja nopirkt šo banku par ļoti zemu cenu, tāpēc ka viņš ir ekskluzīvi izlasīts un var diktēt valdībai savus nosacījumus. Ļoti līdzīga shēma, kā tika izpārdota arī Hipotēku un zemes bankas komercdaļa. Tieši tāpat tika izveidota precīzi tāda shēma (No zāles dep. A.Elksniņš: “Noziedzīgi!”), kurā ekskluzīvā situācijā nonāk divi pircēji, kas var iegādāties šīs bankas daļas. Viņi var “izgriezt rokas”, bet valdība var tikai pateikt: atvainojiet, bet mēs neko labāku nevarējām izdarīt šinī situācijā! Plus mēs vēl piemaksājām 25 miljonus latu par šāda darījuma iespējamību, lai pārdotu tālāk skandināvu bankām pa lēto Hipotēku un zemes bankas daļas. Ja mēs runājam tālāk par “Citadeli”... tātad, ja tiek atrasts šāds pircējs, tad ko mums, visai sabiedrībai, stāsta: “Ziniet, tas ir ļoti pareizi! Tā vajag darīt, jo tas ir saistīts ar ģeopolitiskiem riskiem. Tādā veidā mēs nodosim banku pareizajās rokās.” Labi, tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai šeit ģeopolitiski pareizi tiktu šis darījums veikts. Mēs pilnīgi piekrītam, un mēs arī iestājamies par to. Bet ko mēs dzirdam tālāk? Tiklīdz tuvojas darījuma noslēgšana, pēkšņi tiek paziņots: šie pircēji iebilst, ka viņi nevarēs pārdot tālāk šīs akcijas un ka viņiem ir jāgaida ilgāk par diviem gadiem. Kolēģi, tad kas šeit notiek? Tas viss acīm redzami sāk liecināt, ka šis patiesībā ir tāds starpnieku darījums un ka tie īstie pircēji, iespējams, atrodas kaut kur citur. Un tad tik tiešām var sanākt šie ģeopolitiskie riski, un sanāk arī tā, ka jūs tagad vienkārši melojat sabiedrībai. Jo kā gan citādi lai izskaidro šo negatīvo Valsts kancelejas atzinumu, kā lai izskaidro to, ka padomes locekļi... Privatizācijas aģentūras valdes locekļi atsakās parakstīt šo darījumu vispār? Kāpēc tas tā notiek, un ko dara valdība šinī brīdī? Valdība rīkojas kā klasiskie ēnu biznesa naudas atmazgātāji (No zāles dep. A.Elksniņš: “Reideri!”). Viņi uz ātru roku ieceļ zicpriekšsēdētājus, kuriem liek parakstīt šo dokumentu. Tas ir klasisks veids, kā darbojas nodokļu izkrāpēji un ēnu ekonomikas darboņi: viņi ieceļ zicpriekšsēdētājus, liek tiem parakstīt kaut kādus darījumus... dokumentus par savu darījumu un pēc tam pasaka: “Viss kārtībā!” Un tas viss ir noticis pašlaik ar “Citadeles” banku! Jūs, Šadurska kungs, minējāt, ka komisija... parlamentārās izmeklēšanas komisija nav vajadzīga, ka ir citi instrumenti. Tik tiešām ir arī citi instrumenti, un mēs tos centāmies izmantot. Ir virkne jautājumu, ko mēs esam uzdevuši premjerei, taču ne uz vienu no tiem viņa nav ieradusies atbildēt. Viņa izvairījās no pēdējā jautājuma, pat pārkāpjot likumu, – neatbildēja vispār neko. Un pēdējais jautājums bija tieši par šo ģeopolitisko izvēli. Vai šinī situācijā, kad mēs zinām, ka šī banka tiks tālāk pārdota un pārdota Dievs vien zina kam, premjere joprojām uzskata, ka šis darījums tiek veikts valsts interesēs un nav spekulatīvs? Vienkārši spekulatīvs! Un vai pēc diviem gadiem Latvijas valstij šie ģeopolitiskie riski vairs nebūs svarīgi? Uz šo jautājumu viņa vispār izvairījās atbildēt. Tā ka pamats šādai komisijai ir. Tālāk. Par izmeklēšanas komisijas produktivitāti. Divas principiālas lietas, kas ir mainījušās. Kāpēc šādai komisijai ir potenciāls būt ražīgai? Pirmā lieta ir tā, ka tagad opozīcijā ir nevis viena partija, bet... Ir partiju līdzsvars: ir trīs partijas koalīcijā, trīs partijas – opozīcijā. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas komisijā koalīcija, valdības partijas, nespēs diktēt savus nosacījumus un būs līdzsvars. Un, ja kaut vienam no valdības partiju pārstāvjiem ierunāsies sirdsapziņa, tad šī komisija var būt ļoti rezultatīva. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Otra lieta. Ļoti svarīgi, ka, pateicoties Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijas darbībai, ir panākts tas (No zāles dep. E.Smiltēns: “Kas ir panākts?”), ka ir veikti likumdošanas grozījumi. Un es jums to, par bēdu, atgādināšu: tagad parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības strādāt ar finanšu dokumentiem, ar tiem dokumentiem, kuri agrāk tai bija liegti. Un kāpēc izgāzās Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisija? Viens no iemesliem... Un kāpēc es biju tas, kurš neparakstīja šo ziņojumu? Jo es nevēlējos, lai tās komisijas darbs beigtos. Tagad to var atjaunot. Un, ja ir tāda politiskā griba, var noskaidrot patiesos Latvijas Krājbankas kraha iemeslus, un visiem kļūs skaidrs, kāpēc jūs to slēpāt! (No frakcijas VIENOTĪBA: “Laiks! Laiks beidzies!”) Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt vismaz šo komisiju un izvest tīros ūdeņos to, kas patiesībā ir noticis ar “Citadeli”. Aicinu atbalstīt! (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_11_13_271-seq24 spokenText "Godātie kolēģi, negribu ļaunprātīgi izmantot sēdes laiku, atnācu tribīnē tikai tādēļ, lai no sirds atvainotos Sudrabas kundzei, jo patiesi runāju tikai tā vispārīgi... nu nezināju jau, kā jūs tur pa Parex saimniekojāt... ka jūs tiešām nebijāt valdes locekle, bet jūs bijāt viceprezidenta vietniece klientu kreditēšanas jautājumos, kas droši vien ir augstāks amats nekā valdes locekļa amats. Es ļoti atvainojos, ja es atkal kļūdos! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) Un, Sudrabas kundze, es vēlreiz atkārtoju savu ierosinājumu – jums šī komisija ir jāvada, jo... Ceru, ka es atkal nekļūdos, bet jūs bijāt tajā valdības sēdē, kur par 2 latiem Parex banku nopirka, un es saprotu, ka jūs neiebildāt. Jums tiešām ir ļoti daudz informācijas par šo darījumu un par šīm lietām jau no paša sākuma. Jūs būsiet ļoti laba vadītāja šai komisijai. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_11_13_271-seq22 spokenText "Jā, labdien, kolēģi! Man, tāpat kā Elksniņa kungam, bija tas gods būt Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijā, un tanī laikā es biju opozīcijā; tad mums patiešām bija liela vēlēšanās kaut ko tajā komisijā izdarīt. Bet es varu atbalstīt arī Elksniņa kunga teikto, ka Lāčplēša kungs patiešām bija, nu, es teikšu, augstākās pilotāžas birokrāts, kas ļoti labi mācēja, teiksim tā, imitēt darbību, neko nedarot. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Par naudu!”) Bet, nu, par naudu... naudu... Bet jāteic, ka šīs komisijas lielākā neveiksme bija tā, ka valstij ir Kredītiestāžu likums un vēl daži likumi, kas saistīti ar šo sfēru, un šī likumdošana neļāva komisijas darbiniekiem un deputātiem iegūt vērā ņemamu, konkrētu informāciju. Un tad, kad nāca pie mums, piemēram, tā pati Krūmanes kundze, kas bija, nu, var teikt, vislielākā Latvijas Krājbankas “nogulētāja”, viņa atnāca, apsēdās, uzmeta kāju uz kājas un pateica: ”Ziniet, es jau divas nedēļas neesmu amatpersona, man vairs valsts noslēpumam pieejas nav, un es jums neko nestāstīšu.” Un ar to arī viss šis stāsts beidzās, kaut arī katrā komisijā mums bija prokurors, un patiešām mēs cerējām kaut ko tur arī dzirdēt, bet neko neviens mums stāstīt negribēja. Mēs, loģiski, dabūjām diezgan vispārīgu informāciju. Lāčplēša kungs uzrakstīja to, ko es jau te pagājušajā sēdē demonstrēju, – slēdzienu uz 12 lapām, kuru viens deputāts neparakstīja (vārdu nesaukšu, jo tad mums sēde ievilksies), bet es parakstīju tikai tāpēc, ka man atļāva uzrakstīt vienu lappusi – manus konkrētos iebildumus, kuri man ir pret šo slēdzienu. Nu, jebkurā gadījumā šis slēdziens tā arī palika Saeimas arhīvā – nepublicēts, tā teikt, neskarts. Tā ka nu patiešām, ja šī bankas “Citadele” pārdošanas izmeklēšanai izveidotā komisija grib nonākt pie kāda rezultāta, tad nevajag varbūt mēģināt tikt pie kaut kādiem sensitīviem datiem, jo arī... Vajadzētu, lai visiem komisijas deputātiem patiešām būtu pielaide valsts noslēpumam, ja grib kaut ko konfidenciālu uzzināt un tiešām koncentrēties uz to, cik aktīvi mēs bijām, lai varētu šos bankas pārdošanas nosacījumus mainīt. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq21 spokenText "Paldies. Nākamais debatētājs – deputāts Kārlis Šadurskis... (No zāles: “Seržants!”) Nākamais debatētājs – deputāts Kārlis Seržants.".
• 2014_11_13_271-seq20 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es jūs aicinu nestrīdēties par šo jautājumu. Protams, pieprasījums sabiedrībā pēc tā, lai saprastu, kas noticis ar šo darījumu un kāpēc, ir diezgan liels, tāpēc es no savas puses uzskatu, ka tad, kad šis process bija, zināma slepenība bija jāievēro (tam ir ļoti tieša korelācija ar cenu, un esmu gatavs pēc tam skaidrot, kā un kāpēc). Bet tad, kad darījums ir pabeigts, vajag – es arī uzskatu, ka, protams, vajag! – pilnībā atskaitīties par to, kas bija izdarīts un kāpēc. Tāpēc komisijas izveidošanu, ja ir tāds pieprasījums, es atbalstu – un ne jau tikai tāpēc, ka tas ir vai nav pretrunā ar Satversmi. Man ir tikai divi praktiski ieteikumi. Pirmais ir tāds: es aicinu kolēģus skatīties uz šo procesu daudz plašāk nekā uz šo konkrēto darījumu – paskatīties uz visu to vēsturi kopš 2009.gada, kad Parex banka tika pārņemta. Jo, nesaprotot šo kontekstu, jūs iztērēsiet laiku, lai izanalizētu šo konkrēto darījumu, un tad pēc gada vai diviem veidot vēl vienu komisiju nu jau būs ne visai ērti. Un otrais. Attiecībā uz komisijas vadību, lai tiešām kliedētu, teiksim, kaut kādas bažas vai izskanējušo kritiku par to, ka, lūk, tiks iecelti koalīcijas deputāti, lai kaut kādā veidā īstenotu kaut kādas sabotāžas, man tiešām arī ir aicinājums, tāpat kā Šadurska kungam, – iecelt, ja, protams, Sudrabas kundzei nav iebildumu, par komisijas vadītāju Sudrabas kundzi, galvenokārt ņemot vērā viņas iepriekšējo darba pieredzi Valsts kontrolē. Tā, manuprāt, ir īsti piemērota darba pieredze, lai šo lietu izmeklētu, lai nevienam nebūtu šaubu par kaut kādu netīru spēli. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq19 spokenText "Paldies. Nākamais debatētājs – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2014_11_13_271-seq18 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es neesmu neviena iepriekšējā runātāja stila piekritējs, bet te ir lieliska iespēja ļoti asprātīgi izgāzt samazgas vienam uz otru, vienlaicīgi atbalstot šīs komisijas izveidošanu. Es gribu pateikt vienu lietu, kam vajadzētu pievērst tomēr galveno uzmanību, veidojot šo komisiju, un kas būtu noderīga mums visiem. Proti, tas ir jautājums, kas arī šeit nedaudz jau izskanēja, – cik aktīva un savlaicīga mēs, Latvija, bijām sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijas interesēs. Jo tas jautājums, cik izdevīgi mēs šo banku pārdosim, šobrīd, manuprāt, īpaši nav izšķirošs. Neko jau izdevīgāk to arī nepārdotu! Varbūt ir tikai jautājums – kuram pārdos, un par to bija zināms cīniņš. Bet patlaban noteikumus diktē globālie investori. Mēs spēlējam, valstis spēlē pēc viņu noteikumiem un arī zaudē. Es atceros šos argumentus par steidzamību un par slepenību, kas, protams, bija šajā gadījumā. Un tie argumenti bija tādi: vienošanās ar Eiropas Komisiju, tādi noteikumi vai tāds labais tonis ir biznesa vidē, un, ja mēs tā nerīkosimies, tad viņi aizies un mums to investoru nebūs. Šobrīd pasaulē varbūt ir vairāk intelektuāla un akadēmiska diskusija par to, ka globālie investori diktē visu – likumus, tikumus, dzīvesveidu un masu patēriņu pilsonim. Un mēs pēc šiem noteikumiem spēlējam. Tātad, manuprāt, es te varētu aiztaupīt asprātīgus izteicienus vienam par otru, bet es novēlētu šai komisijai pievērst tiešām galveno uzmanību tam, cik aktīvi bijām sarunās ar Eiropas Komisiju un ko mēs tur būtu varējuši mainīt. Pēc neoficiālas informācijas, teikšu: izcili neaktīvi bijām! Bet mana informācija ir neoficiāla, un es aicinu komisiju pārbaudīt un izdarīt visiem noderīgus secinājumus par to. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq17 spokenText "Paldies. Nākamais debatētājs – deputāts Ilmārs Latkovskis.".
• 2014_11_13_271-seq16 spokenText "Es saprotu, ka no šīs tribīnes melošana laikam ir vispārpieņemta prakse. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Es atvainojos, ka man bija jānāk otro reizi šeit runāt, taču man ir jālabo tas, ko teica Šadurska kungs. Es nekad neesmu vadījusi Parex banku, nekad neesmu bijusi šīs bankas valdes locekle! (No zāles dep. A.Latkovskis: “Kas jūs tur bijāt?”) Tas stenogrammai, lai šī informācija tur paliktu... lai informācija stenogrammā būtu patiesa. Un otrais. Arī jūs ļoti labi zināt, Šadurska kungs, ka Valsts kontrolei nekad nav bijušas tiesības būt... strādāt kā tiesībsargājošai institūcijai, rosināt kaut kādus kriminālprocesus, virzīt lietas, meklēt vainīgos, nodot lietas tiesai un tā tālāk. To jūs ļoti labi apzināties, un tāpēc man ir lūgums vienkārši nejaukt tās funkcijas, kas ir Valsts kontrolei, ar tām funkcijām, kas ir tiesībsargājošajām institūcijām. Un noteikti tie ir tie paši likumi, kurus jūs šeit pat, parlamentā, esat pieņēmuši. Paldies. (Frakcijas NSL un frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_11_13_271-seq15 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs deputāte Inguna Sudraba, otro reizi.".
• 2014_11_13_271-seq14 spokenText "Par aizdomām attiecībā uz ģeopolitisko interesi un virzību. 2013.gada vasarā SASKAŅA iniciēja likumprojektu, kuru parakstīja trīs pašreizējie un arī iepriekšējās valdības ministri – Vējonis, Augulis un arī Dūklavs. Iniciatīva bija par to, ka, ja valsts grib pārdot valstij piederošās bankas “Citadele” akcijas, par to būtu jāpieņem atsevišķs likumprojekts, kas paredzētu, ka procesam jābūt atklātam, saprotamam, bet galvenajam kritērijam – ka banka būtu atstājama valsts īpašumā. Tāda bija iniciatīva, un mēs par šo iniciatīvu nobalsojām. Šis likumprojekts vēl joprojām atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ko dara VIENOTĪBA ar to ģeopolitiku? Viens VIENOTĪBAS spārns atstiepj Šefleru un mēģina pārdot viņam, bet otrs VIENOTĪBAS spārns atstiepj Ripplewood un mēģina ar viņiem vienoties par šā darījuma caurskatāmību un bankas atdošanu vienkārši par bankas vērtību. Jūs paši nodarbojaties ar korupcijas shēmām (No zāles dep. A.Loskutovs: “Nu, nu, nu!”; frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) un skatāties pa labi un pa kreisi, mēģinot parādīt, kurš tad īsti ir vainīgais. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_11_13_271-seq13 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā, Jā!”; dep. K.Šadurskis: “Lai parunā!”) Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq12 spokenText "Godājamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām jāvēršas individuāli pie Šadurska kunga un jāpasaka viņam viena tāda neliela paruna: “Meliem īsas kājas.” Un jūs esat melis! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Vismaz lielā mērā jūs nesakāt patiesību. Es pateikšu, kāpēc. Pirmām kārtām parlamentārās izmeklēšanas komisija – tāpat kā Saeimas deputātu jautājumi, tāpat kā Saeimas deputātu pieprasījumi! – saskaņā ar Kārļa Dišlera idejām un vīziju ir viena no parlamentārās uzraudzības formām, ko parlaments īsteno pār Ministru kabinetu. Es pilnīgi saprotu jūs. Jūs esat tā politiskā partija un pārstāvat to politisko spēku, kas veido Ministru kabinetu. Līdz ar to parlamentārā uzraudzība pār Ministru kabinetu kā tāda jums de facto nav nepieciešama. Un tāds ir jūsu jājamzirdziņš! Attiecībā uz iepriekšējo pieredzi. Esmu bijis pagājušajā sasaukumā divās izmeklēšanas komisijās – Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijā un ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu un privatizāciju saistītajā izmeklēšanas komisijā. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Un rezultāti?”) Jautājums: kas vadīja šīs izmeklēšanas komisijas? Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisiju vadīja VIENOTĪBAS biedrs Lāčplēsis, kurš speciāli bija ievests tajā komisijā un torpedēja ikvienu iniciatīvu, ko opozīcija virzīja, lai izmeklētu tos nosacījumus. Jūs atbalstījāt tajā laikā arī pozīcijas pārstāvi no Nacionālās apvienības – Stalta kungu, kurš arī nodarbojās ar Ķemeru sanatorijas situācijas izmeklēšanu. Attiecībā uz šiem jautājumiem jāteic: tās ir pilnīgas muļķības, ko jūs tagad pārmetat opozīcijai – ka tas ir kārtējais līdzeklis, lai kaut ko pierādītu! Par naudām. Jūsu tie paši ielikteņi šajās izmeklēšanas komisijās šīs algas arī ir saņēmuši – gan par priekšsēdētājiem, gan par sekretāriem, gan arī par visu pārējo... Par aizdomām attiecībā uz ģeopolitisko izvēli... Es varu palūgt vēl vienu minūti?".
• 2014_11_13_271-seq11 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš, otro reizi.".
• 2014_11_13_271-seq10 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesi Satversmes 26.pants nosaka, ka, ja vismaz viena trešā daļa Saeimas locekļu pieprasa parlamentārās izmeklēšanas komisijas sasaukšanu, tad tā ir jāsasauc. Šajā ziņā Elksniņa kungam ir pilnīga taisnība. Ja mēs šodien balsotu “pret” šo komisiju, tad patiesībā mēs pārkāptu Satversmi. Tālāk gan Elksniņa kungs mazliet pārspīlēja, runādams par parlamentāro kontroli un garantijām, ka šī komisija varētu dot kaut ko labu. Statistika liecina, ja esmu pareizi saskaitījis, ka līdz šim – laikā no 5. līdz 11.Saeimai – ir darbojušās 19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuru visu darbība ir beigusies bez iecerētā rezultāta. Vienīgais rezultāts ir bijusi iztērētā nodokļu maksātāju nauda un konsultantu darbs. Sākotnēji – 5., 6. un 7.Saeimā – bija pa četrām piecām izmeklēšanas komisijām, bet pēc tam, kā lai to saka, deputāti saprata šī pasākuma zemo produktivitāti, un pārējās Saeimās bija viena vai divas. Nu, šobrīd mums divās nedēļās jau ir divas. Tā ka labi strādājam, un tiešām opozīcija... solīja, ka tiešām šajā Saeimā tā būs konstruktīva, un mēs redzam izcili konstruktīvu opozīciju. Es gribētu opozīcijai palīdzēt. Godātie kolēģi, ir arī citas konstruktīva darba metodes: kā mēs šodien redzējām no SASKAŅAS puses, jautājumi Ministru prezidentei par to pašu “Citadeli”; var veidot ēnu kabinetu (tas gan ir grūti), var iesniegt likumprojektu (tas arī grūti), bet parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir brīnišķīgs veids, kā pievērst sev uzmanību un strādāt. Protams, ir arī ļoti svarīgi sasaukt ārkārtas sēdi, nevis kārtējā sēdē ielikt šo jautājumu (nu, tā ir papildu publicitāte). Un es jūtu, ka opozīcija tiešām ir konstruktīva un labi spēj strādāt. Mani gan neatstāj tādas aizdomas, ka, ja, pārdodot “Citadeli”, būtu piesaistīts nevis ASV kapitāls, bet Krievijas kapitāls (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.)... Nu, redzat, ka kolēģi jau zina, ko es teikšu tālāk! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) ...tad šādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas laikam nebūtu. Bet, tiesa, man ir cerība, ka varbūt šī komisija nebūs tik bezjēdzīga kā visas pārējās, un es ar lielām cerībām skatos uz Sudrabas kundzi, jo kā Parex bankas valdes locekle un kā Valsts kontroles vadītāja viņa ļoti labi zināja situāciju bankā. Man bija iespēja noklausīties Valsts kontroles ziņojumu par “Citadeles”...par Parex bankas pārņemšanu. Ziņojums bija iznīcinošs un satriecošs. Es gaidīju, ka būs daudz, daudz kriminālprocesu šajā sakarā, bet nebija neviena. Nu, droši vien, ja Sudrabas kundze vadīs šo komisiju, tad mēs varam sagaidīt ļoti labus rezultātus. Vēlu sekmes! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_11_13_271-seq9 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_11_13_271-seq8 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Par motivāciju izveidot šo izmeklēšanas komisiju. Bankas “Citadele” pārdošanas sasteigtais, haotiskais process un neskaidrie līguma nosacījumi, pēkšņā amatpersonu nomaiņa, tikpat ātrā rezervistu atrašana, nevēlēšanās informēt sabiedrību – šie fakti neliecina, ka izpildvara ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus, ka tā darbojas sabiedrības interesēs un ievēro labas pārvaldības principus, to skaitā atklātību pret privātpersonu un sabiedrību. Šobrīd ir noslēgts bankas pārdošanas līgums, un lauzt to nav iespējams. Bet mums ir jāspēj sabiedrībai atbildēt uz jautājumu: vai tas bija sabiedrības interesēs un vai valdība rīkojās ar nodokļu maksātāju īpašumu kā krietns un rūpīgs saimnieks? Vispirms par “izdevīgajiem” (pēdiņās) līguma nosacījumiem. Par bankas “Citadele” pārdošanas līgumā iekļautajiem nosacījumiem, protams, mēs varam spriest tikai pēc tās informācijas, ko atbildīgās amatpersonas pauž publiskajā telpā. Sabiedrībā ir sašutums par mazo ieguvumu no valsts bankas pārdošanas, salīdzinot ar bankā līdz šim ieguldītajiem valsts resursiem. Pie tam ir jautājums, vai valsts šī darījuma rezultātā saņems pat tos publiski izskanējušos 74 miljonus eiro. Bankas vērtību būtiski ietekmē tās kredītportfeļa kvalitāte. Un, protams, īpašnieki... pirms iegādāties šo banku, potenciālie investori iepazinās arī ar bankas kredītportfeļa kvalitāti, bet šiem īpašniekiem jau kā īpašniekiem pēc bankas nopirkšanas nekas netraucē vēlreiz izvērtēt bankas kredītportfeli, prasot veidot papildu uzkrājumus riskantajiem kredītiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka bankas “Citadele” reālā cena būs vēl mazāka, nekā tā šobrīd publiski izskanējusi. Tātad noteikums par aizliegumu tālāk pārdot bankas akcijas divu gadu periodā ietver to, ka bankā, iespējams... ka banka, iespējams, tiks iegādāta par tās pašlīdzekļiem, investoram nemaz neveicot nekādus būtiskus ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā. Ar grāmatvedības metodēm, ar nelielu aktīvu piesaisti ir iespējams nodrošināt šīs bankas rentabilitāti, un rezultātā banka tiks iegādāta, nevis to nopērkot, bet faktiski izpērkot par pašā bankā ģenerētiem līdzekļiem. Par amatpersonu nomaiņu. Visā bankas “Citadele” pārdošanas procesā bija daudz neskaidrību. Tomēr es apšaubu, ka demokrātiskās valstīs būtu iespējams dažas minūtes pirms parlamenta balsojuma par jaunas valdības apstiprināšanu parakstīt tik nozīmīgu līgumu, turklāt vēl apstākļos, kad pārdevēja pusi pārstāvošās institūcijas un valdes locekļi atsakās to darīt... faktiski viņi atkāpjas no amata. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, kuri dedzīgi aizstāvēja “Citadeles” darījumu, palīdzēja premjerei publiskās diskusijās skaidrot darījuma būtību un pircējus, pēkšņi paziņo un aicina nesteigties ar līguma parakstīšanu un turpināt sarunas par bankas pārdošanu, bet šīs amatpersonas neviens nesadzirdēja. Turklāt šajos apstākļos līgumu paraksta nevis valdība, attiecīgi uzņemoties atbildību par šo darījumu, bet gan par atbildīgo izvēlas steidzamības režīmā atrastu personu, Privatizācijas aģentūrā nozīmējot jaunu valdes locekli. Es nemaz nerunāšu par to, vai šāda valdes locekļa iecelšana atbilst spēkā esošajai kārtībai un kā tā atbilst kārtībai, kādā veic kandidātu atlasi valsts un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, vai nesen apstiprinātajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kā arī korporatīvās pārvaldības labas prakses principiem. Šis likums, kas kārtējo reizi ir droši vien pieņemts, lai apliecinātu mums vajadzīgajiem partneriem OECD, ka šajā valstī ir labi kapitāla daļu pārvaldības principi, ir uzrakstīts uz papīra, bet uzreiz, jau pie pirmajiem darījumiem, faktiski dzīvē nedarbojas. Un nu par sabiedrības neinformēšanu. Sabiedrībai kārtējo reizi nav bijusi iespēja iepazīties ar visu nepieciešamo informāciju, lai varētu saprast un novērtēt šī darījuma nosacījumus, kā arī saprast patiesos Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās iemeslus. Ir tik ērti un arī ierasti klasificēt dienesta vajadzībām jebkuru informāciju, par kuru sabiedrība var uzdot papildu jautājumus. Premjere pauda viedokli, ka dokumentu atslepenošana ir jāvērtē, ņemot vērā saistības pret investoriem un trešajām pusēm, ar kurām noslēgti konfidencialitātes līgumi. Zinot sabiedrības paaugstināto interesi par šo jautājumu, nav skaidrs, kāpēc jau līguma sagatavošanas procesā šie jautājumi netika pārrunāti ar iesaistītajām pusēm un nebija panākta vienošanās. Es aicinu ekonomikas ministri rīkoties atbildīgi un steidzami panākt dokumentu atslepenošanu. Mēs atbalstām parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai atklātu bankas “Citadele” pārdošanas darījumu aizkulises un informētu sabiedrību, cik pamatots un ekonomiski lietderīgs ir bijis bankas pārdošanas darījums valstij. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq7 spokenText "Debatēs nākamā ir pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.".
• 2014_11_13_271-seq6 spokenText "Mēs vērtēsim arī izdevumus, kuri ir jāsedz “Société Générale” attiecībā uz pārdošanas procesa virzību. Mēs vērtēsim, kādos apstākļos... Kā ir norādījusi viena no bankas “Citadele” padomes loceklēm Rubesas kundze, pēc Privatizācijas aģentūras ierosinājuma, ko bija ieteikusi Ekonomikas ministrija, notika pārrunas ar tādiem jauniem investoriem kā Šefleru, kurus īstenībā arī ir lobējusi, tā teikt, viena no VIENOTĪBAS iekšējām grupām. Līdz ar to, godājamie kolēģi, izmeklēšanas komisija tiešām būs, manuprāt, ļoti interesanta, ļoti vērtīga. Tā tiešām ir nozīmīga attiecībā uz valsts interesēm un to kritēriju, kuri tika ietverti līgumā, izmeklēšanu. Es aicinu koalīcijas deputātus ļaut – ne tā, kā iepriekš tas ir noticis! – minēto izmeklēšanas komisiju vadīt opozīcijas pārstāvjiem, lai ar grēku slēpšanu nenodarbotos tie paši, kas tagad īstenībā var no koalīcijas puses izmeklēt šo nodarījumu. Paldies.".
• 2014_11_13_271-seq5 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka Elksniņa kungam tiek piešķirts vienu minūti ilgs papildlaiks? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Lai runā! Lai runā!”)".
• 2014_11_13_271-seq4 spokenText "Jūs atļausiet vēl minūtīti...?".
• 2014_11_13_271-seq3 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".

• first
• previous
• next