Godājamie parlamenta dalībnieki! Dāmas un kungi! Man patiešām tas ir liels gods - uzrunāt jūs šeit šodien. Mēs esam sasnieguši ievērojamu pakāpi mūsu attiecību uzlabošanā un kāpināšanā. Pavisam drīz jūsu valsts tiks uzaicināta piedalīties iestāšanās sarunās, lai iestātos Eiropas Savienībā, un arī es kā Eiropas Komisijas prezidents personiski apsveicu šo notikumu. Es ļoti uzmanīgi lietoju šādus vārdus, taču turpmāko pāris mēnešu laikā, es domāju, mēs droši varēsim teikt, ka mēs kopīgi rakstām vēsturi. Mēs rakstām 21. gadsimta vēsturi! Eiropa ir daudz ko iemācījusies no vēstures, no savas pagātnes, un arī tās cilvēki ir iemācījušies to, ka ir jābūt kopā. Tā būs sociālā ziņā ļoti integrēta Eiropa. Ļoti nozīmīga nodaļa vai lappuse Latvijas vēsturē tika ierakstīta jau 1998. gada rudenī - tad, kad Eiropas Komisija atzina, ka Latvija ir panākusi ievērojamu progresu, lai tā varētu atbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas valstīm, lai tās varētu iestāties Eiropas Savienībā, un kad tika uzsvērts, ka 1999. gada beigās iestāšanās sarunas ar Latviju varētu sākties. Šim viedoklim piekrita arī lielās dalībvalstis. Galīgo lēmumu par to pieņēma Helsinku samitā, un 1999. gadā tika uzrakstīts arī ziņojums. Jūs, godājamie parlamentārieši, esat spēlējuši nozīmīgu lomu visā šajā kontekstā un esat spējuši noturēt savus panākumus. Šobrīd es gribu tik tiešām izteikt jums cieņu un ar pilnu atbildību atzīmēt to, ka jūs esat tādu sasniegumu veikuši. Projekts integrācijai Eiropā, es uzskatu, ir viena no visnozīmīgākajām prioritātēm, ko jūs esat sev izvirzījuši. Tikai vēl vakar jūs pieņēmāt stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, un tas ir nozīmīgs signāls, apliecinājums tam, cik apņēmības pilni jūs esat, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā es Briselē tikos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, un tur bija arī apvienoto parlamentāro komisiju pārstāvji, kuri norāda tieši visus šos jautājumus saistībā ar uzņemšanas sarunām. Helsinkos Eiropas Savienības padome pieņēma lēmumu, kas bija nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām piecām kandidātvalstīm. Mēs zinām, ka tagad ir iespējas šīs valstis integrēt politiskā ziņā, balstoties arī uz ilglaicības principiem. Visa Eiropas Savienība tādā kārtā uzņem šīs valstis, un tās kļūst par vienotu Eiropas saimi. Un līdz ar to būs 500 miljoni cilvēku iekļauti šajā Eiropas saimē, kas kopīgi strādās, lai varētu uzlabot dzīves apstākļus saviem bērniem un turpmākajām paaudzēm savās valstīs. Es gribu apliecināt to, ka paplašināta Eiropa spēs labāk rūpēties par labklājību un par visaugstākajiem sabiedrības dzīves standartiem. Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Šis, varētu pat teikt, augstais ambiciozais grafiks palīdzēs mums tikt galā ar šīm problēmām. Mēs vēlamies apsveikt jūs un arī pārējās kandidātvalstis par to, ka jūs esat apņēmušās līdz 2002. gadam pabeigt savus galvenos mājasdarbus. Mēs cenšamies panākt to, lai jaunas dalībvalstis patiešām varētu ienākt mūsu saimē. Tas nozīmē, ka jūsu valstīs tiks veiktas ļoti nopietnas reformas, lai varētu dažādi institucionāli pasākumi tikt uzlaboti jūsu valstīs. Protams, tas nebūs viegls darbs. Taču, lai tik tiešām panāktu risinājumu, tas ir pats nepieciešamākais. Mērķi, kādus jūs sev spraužat, protams, nav viegli sasniedzami, un būtu nepareizi teikt, ka mums šobrīd jārunā tikai par sasniegumiem, jo vēl arvien ir taču tādi jautājumi, ar kuriem jātiek galā. Visupirms es gribu mudināt jūs, lai jūs vairāk strādātu pie sociālās integrācijas. Jūs jau esat guvuši zināmus panākumus, ir pieņemts Pilsonības likums, un tika pieņemts arī Valodas likums, kas jums tika atdots pārskatīšanai. Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība ir atšķirīga no jebkuras citas institūcijas, jo tā ir visnozīmīgākā ideja. Tad, kad es biju Rumānijā un tikos ar Rumānijas parlamenta pārstāvjiem un runāju arī ar minoritāšu pārstāvjiem, es dzirdēju, ka arī viņi vēlas tikt Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība ir minoritāšu savienība. Tas ir stipri uzsvērts - nevis mažoritātes, vairākuma, bet mazākuma. Un tādēļ mums ļoti uzmanīgi jāskatās uz minoritātēm. Mums ir uzmanīgi jāaplūko valodu jautājums, citādi mēs nevaram tikt galā ar šo problēmu. Jo būtībā vēsture mums ir devusi labu pieredzi šajos jautājumos. Šajos jautājumos mums ir jābūt atvērtiem, ļoti apdomīgiem un saprātīgiem, un dažkārt, protams, šie jautājumi nav viegli risināmi, nav viegli dot uz tiem atbildes. Taču būtībā tas ir pats pamats, uz kā balstās Eiropas saime. Eiropas Parlaments nav lingvistiskā jeb valodas ziņā mažoritārs, mums ir 11 vai 12 oficiālas valodas, un drīzumā, līdz ar jūsu iestāšanos, arī jūsu valoda kļūs par tādu, un tad jau 20 oficiālas valodas skanēs Eiropas Parlamentā. Tā ir Eiropa, tās nav Amerikas Savienotās Valstis. Tā ir Eiropa, un tas nozīmē, ka tur ir dažādas nācijas, dažādas tautas, tautības un ka tur ir stingras saknes. Brisele lepojas ar to, ka tā var noturēt un palīdzēt šīm tautām savas saknes saglabāt. Mēs it kā veicam varbūt tādu vēsturisku eksperimentu. Es nemeloju un nestāstu jums melus. Tas ir kaut kas tāds, kas vēsturē vēl nav bijis, un ļoti ceru, ka arī jūs paši būsiet līdzdalībnieki šīs vēstures tālākajā veidošanā. Viena no bažām vai bailēm, kādas cilvēki izjūt, kad tie iestājas Eiropas Savienībā, ir tāda, ka, lūk, varētu it kā zaudēt savu nacionālo identitāti, savu kultūru vai savas valodas īpatnības. Es gribētu teikt to, ko es jau pirms tam sacīju, - ka latviešiem, latviešu tautai vajadzētu būt pārliecinātai par to, ka daudzpusībai ir ārkārtīgi liela nozīme un ka šis mantojums allaž tiek lolots un sargāts un mēs to saglabājam par katru cenu. Valoda, kultūra - tās dažkārt, protams, var izraisīt grūtības, jo cilvēki neizprot… Arī tādā sakarā, ka, ja pie mums skan 20 valodas... jūs varat saprast, ko tas nozīmē! Taču mūsu spēks ir tieši tajā apstāklī, ka mēs integrējam cilvēkus no dažādām vietām, ar dažādu pagātnes mantojumu. Mēs vienkārši pēc tam atklājam, kādas šīs saknes vispār ir, kādas šīs tradīcijas ir. Un tad, kad šie cilvēki, šo dažādo kultūru pārstāvji, saliek savas galvas kopā, rezultāts ir tas, ka tik tiešām rodas, ģenerējas jaunas idejas. Un tāpēc mani ļoti iepriecē tas fakts, ka Latvijas valdība nesen pieņēmusi sociālās integrācijas programmu. Tur tiek uzsvērts, ka, integrējot savu sabiedrību, jūs daudzējādā ziņā varbūt pat ejat pa priekšu daudzām citām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, jo jūs sekojat senai Eiropas tradīcijai. Jūs cenšaties saglabāt šo kohēziju, saplūšanu, šo daudzpusību un saglabāsiet arī savu kultūras mantojumu. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jums ir daudzi uzdevumi veicami šobrīd, daudz izaicinājumu. Ļoti daudzi cilvēki vēl šobrīd ir varbūt nedaudz atstatus no Latvijas sabiedrības, viņiem jāmācās latviešu valoda, viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzīgā roka daudzējādā ziņā… jo šādā ziņā jūs varat lielā mērā palīdzēt. Visu cilvēku apņemšanās veidot integrētu sabiedrību ir nozīmīgs punkts, un attiecīgo cilvēku kultūra, tradīcijas kļūst par neatņemamu sabiedrības daļu. Progresa ziņojumā jūs varat redzēt, kādas ir grūtības un kas ir vēl jāveic, un kāda bija pagājušā gada krīze. Taču, neraugoties uz pagājušā gada krīzi, Latvija tomēr spēja saglabāt aizsākto ceļu, saglabāt tirgus ekonomikas pamatus. Protams, jums jādomā par to, kādā veidā jūsu valsts virzīsies tālāk, kā tā varēs tikt galā ar tiem daudzajiem patērētājiem, ar kuriem jums būs saskare, iestājoties Eiropas Savienībā. Jums būs jādomā arī par to, kādā veidā panākt, lai jūs varētu sniegt visaugstākā līmeņa pakalpojumus, jo latviešu ražotais taču faktiski virzās uz šo lielo tirgu, ar kuru viņiem vajadzēs konkurēt. Jums vajadzēs rūpēties arī par apkārtējo vidi, lai tā būtu biznesam jeb uzņēmējdarbībai draudzīga, lai jūs varētu nodrošināt pilnīgu tā funkcionēšanu… pilnu tirgus funkcionēšanu, ņemot vērā arī apkārtējās vides jautājumus. Pirmajos gados jūs esat vairāk vai mazāk tikuši galā ar šiem jautājumiem, bet ir vēl daudz kas jums jāpielāgo. Tad, kad tika uzrunātas kandidātvalstis, es, protams, runāju arī par to, kā jūs pieņemat acquis communautaire, tas ir, visas Eiropas Savienības likumdošanas kopumu. Protams, tas ir liels darbs, un katrai valstij, kura vēlas kļūt par dalībvalsti, jātiek ar šo materiālu galā. Latvija jau ir daudz ko paveikusi un lielu daļu no tā pārņēmusi. To jūs varat izlasīt mūsu pēdējā ziņojumā. Taču vēl ir vairākas jomas, pie kurām nāksies piestrādāt. Un tas būs jādara neatkarīgi no tā, kādas sadaļas vai nodaļas tiks šeit apspriestas uzņemšanas laikā. Es zinu, ka Latvija jau ir daudz ko paveikusi, un es esmu ļoti pateicīgs jums par to. Lai varētu virzīties tālāk, mēs novērtējam arī to, cik nopietni jūs esat šiem jautājumiem pievērsušies. Lai varētu sasniegt vēl ievērojamāku progresu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl daudziem jautājumiem. Jo galu galā mūsu kopīgais mērķis ir ne tikai atvērt šīs nodaļas, bet arī slēgt vai aizvērt šīs nodaļas, beigt sarunas par šīm nodaļām. Un ļoti svarīgi ir, cik daudzas šīs nodaļas vai sadaļas jūs spēsiet aptvert šajās sarunās. Helsinkos tika izlemts, ka būs konceptuāla diferenciācija attiecībā pret valstīm. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Tātad par katru valsti individuāli spriedīs, par katras valsts progresu tiks spriests atsevišķi. Tas, protams, ir ļoti izdevīgi katrai valstij, jo ikvienai būs dota iespēja panākt kādu citu valsti. Un valstij, kura būs gatava, mēs ļausim iestāties, jo, ja jau ir likumi pieņemti, tie ir jārealizē. Protams, realizēšana jau ir daudz grūtāka, jo tā ir pirmām kārtām saistīta ar naudas jautājumiem. Un nav jau noslēpums, ka Latvijai, kā mēs zinām, ir ļoti nopietni uzdevumi administratīvajā jeb valsts pārvaldes jomā. Lai varētu izveidot modernu pārvaldes sistēmu, ir daudz kas jārestrukturizē. Tas ir nozīmīgs šīs reformas segments. Jums, godājamie parlamentārieši, ir pēdējais vārds sakāms budžeta jautājumos. Ņemot vērā visus tos stingros budžeta pasākumus, lēmumus, kādi dažkārt pieņemti, jums vajadzētu pārliecināties, vai sociālajos jautājumos tas tiek nodrošināts. Ieradies Latvijā, es gribu apliecināt jums, ka Eiropas Komisija darīs visu, lai varētu jūs atbalstīt jūsu sagatavošanās darbā un piešķirtu arī visus tos līdzekļus, kas jums ir paredzēti. Mēs darīsim visu iespējamo. Kas attiecas uz lauksaimniecību, tas, kā jūs zināt, ir vispār tāds ļoti smags jautājums. Lauksaimniecības tirgus izveidošana, noregulēšana un noslīpēšana - tas ir ļoti svarīgs jautājums. Gribu izmantot šo izdevību, lai runātu arī par tiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, lēmumiem, kurus jūsu valdība pieņēma attiecībā uz cūkgaļu. Tā ir viena no tām problēmām, uz kurām mēs varam, protams, lūkoties no tāda viedokļa, ka mēs panāksim kompromisu. Ka mēs tomēr varēsim kaut ko liberalizēt šajā ziņā. Acīmredzot to vajadzēs pakāpeniski izdarīt, ņemot vērā visus apstākļus, to, kādas ir intereses un vajadzības latviešu zemniekiem. Protams, tas taču ir ļoti būtisks jautājums. Jūs jau zināt, kādā situācijā viņi ir. Situācija, kādā viņiem ir jāstrādā, ir ļoti grūta. Protams, kandidātvalstīm tiks sniegta finansiāla palīdzība. Šogad Latvija saņems ievērojami lielāku palīdzību no PHARE programmām un pirmsuzņemšanas fondiem - SAPARD un ISPA. Es gribētu aicināt jūs izmantot šo naudu visnepieciešamākajiem mērķiem, mērķa fondiem, un izvirzīt, protams, savas prioritātes, kas nepieciešamas uzņemšanas procesā. Tas ir svarīgs vēsturisks moments, taču mēs dažkārt aizmirstam to, ka mūsu centieni faktiski ir paredzēti cēlam un augstam mērķim. Es tāpēc vēlos atkārtot, ka mēs šobrīd būtībā rakstām vēsturi. Vēsture tagad ir kļuvusi par nozīmīgu daļu mūsu dzīvē. Atgriežoties pie darba darītāja, tātad jāteic: darbs veido meistaru. Es atceros, ka mēs veicām šo ļoti nozīmīgo darbu, kas bija ar augstiem mērķiem. Taču atkārtoju: mēs nevaram teikt, ka mēs esam tikai tirdzniecības partneri, vadoties no tirdzniecības līgumiem. Mēs sēdēsim vienā un tajā pašā parlamentā. Mēs dalīsimies savās vērtībās un apmainīsimies ar tām, uzskatīsim vienas un tās pašas vērtības par savām, un tas ir ļoti nozīmīgs darbs. Mēs darīsim kaut ko tādu, ko pirms mums vēsturē neviens cits vēl nav darījis. Es nesen biju Ķīnā. Ķīnas prezidents man jautāja: “Kā tad būtībā šī uzņemšana vispār notiek? Kā var šobrīd salikt kopā 11 valstis, kam būs tagad kopīga valūta? Kā to vispār varēs vēl paplašinātākā veidā darīt?” Man tika jautāts: “Kā to praktiski vispār var spēt vadīt, kā to var darīt?” Es teicu: “Jā, mēs to esam, tā teikt, panākuši. Vairāk vai mazāk tas darbojas. ” Es vēlējos jums pateikt to, ka jaunajā Eiropā mazo valstu telpa un loma paliek tāda pati. Visi tie likumi, noteikumi ir bijuši izvirzīti tieši tādēļ, lai to garantētu. Lai mazajām valstīm būtu savs noteikts garants. Kā es jau teicu, tā ir minoritāšu jeb mazākuma Eiropa, kura respektē pati sevi visā pilnībā. Protams, tā ir vēlme dzīvot kopā, vadoties pēc demokrātijas principiem. Tā ir vēlme dzīvot mierā. Eiropā iepriekšējā, pēdējā gadsimtā bijis tik daudz ciešanu, tāpēc es vēlu, lai mēs varētu visi kopā izjust šo draudzību, lai mēs varētu visi sadarboties un kopā strādāt ilga miera labā visā Eiropā. Tas būs miers, kurā tiks ievērots vienlīdzības princips. Paldies.