. "2000-02-10"^^ . . . . . "lv"^^ . . "2"^^ . . . "Godājamie parlamenta dalībnieki! Dāmas un kungi! Man patiešām tas ir liels gods \n- uzrunāt jūs šeit šodien. Mēs esam sasnieguši ievērojamu pakāpi mūsu attiecību \nuzlabošanā un kāpināšanā. Pavisam drīz jūsu valsts tiks uzaicināta piedalīties \niestāšanās sarunās, lai iestātos Eiropas Savienībā, un arī es kā Eiropas \nKomisijas prezidents personiski apsveicu šo notikumu. \nEs ļoti uzmanīgi lietoju šādus vārdus, taču turpmāko pāris mēnešu laikā, es \ndomāju, mēs droši varēsim teikt, ka mēs kopīgi rakstām vēsturi. Mēs rakstām \n21. gadsimta vēsturi! Eiropa ir daudz ko iemācījusies no vēstures, no savas \npagātnes, un arī tās cilvēki ir iemācījušies to, ka ir jābūt kopā. Tā būs \nsociālā ziņā ļoti integrēta Eiropa. \nĻoti nozīmīga nodaļa vai lappuse Latvijas vēsturē tika ierakstīta jau 1998. gada \nrudenī - tad, kad Eiropas Komisija atzina, ka Latvija ir panākusi ievērojamu \nprogresu, lai tā varētu atbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas valstīm, lai \ntās varētu iestāties Eiropas Savienībā, un kad tika uzsvērts, ka 1999. gada \nbeigās iestāšanās sarunas ar Latviju varētu sākties. Šim viedoklim piekrita arī \nlielās dalībvalstis. Galīgo lēmumu par to pieņēma Helsinku samitā, un 1999. gadā \ntika uzrakstīts arī ziņojums. \nJūs, godājamie parlamentārieši, esat spēlējuši nozīmīgu lomu visā šajā kontekstā \nun esat spējuši noturēt savus panākumus. Šobrīd es gribu tik tiešām izteikt jums \ncieņu un ar pilnu atbildību atzīmēt to, ka jūs esat tādu sasniegumu veikuši. \nProjekts integrācijai Eiropā, es uzskatu, ir viena no visnozīmīgākajām \nprioritātēm, ko jūs esat sev izvirzījuši. Tikai vēl vakar jūs pieņēmāt \nstratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, un tas ir nozīmīgs signāls, \napliecinājums tam, cik apņēmības pilni jūs esat, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. \nPagājušajā nedēļā es Briselē tikos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, un tur \nbija arī apvienoto parlamentāro komisiju pārstāvji, kuri norāda tieši visus šos \njautājumus saistībā ar uzņemšanas sarunām. Helsinkos Eiropas Savienības padome \npieņēma lēmumu, kas bija nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām \npiecām kandidātvalstīm. Mēs zinām, ka tagad ir iespējas šīs valstis integrēt \npolitiskā ziņā, balstoties arī uz ilglaicības principiem. Visa Eiropas Savienība \ntādā kārtā uzņem šīs valstis, un tās kļūst par vienotu Eiropas saimi. Un līdz ar \nto būs 500 miljoni cilvēku iekļauti šajā Eiropas saimē, kas kopīgi strādās, lai \nvarētu uzlabot dzīves apstākļus saviem bērniem un turpmākajām paaudzēm savās \nvalstīs. Es gribu apliecināt to, ka paplašināta Eiropa spēs labāk rūpēties par \nlabklājību un par visaugstākajiem sabiedrības dzīves standartiem. \nGodājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Šis, varētu pat teikt, augstais \nambiciozais grafiks palīdzēs mums tikt galā ar šīm problēmām. Mēs vēlamies \napsveikt jūs un arī pārējās kandidātvalstis par to, ka jūs esat apņēmušās līdz \n2002. gadam pabeigt savus galvenos mājasdarbus. Mēs cenšamies panākt to, lai \njaunas dalībvalstis patiešām varētu ienākt mūsu saimē. Tas nozīmē, ka jūsu \nvalstīs tiks veiktas ļoti nopietnas reformas, lai varētu dažādi institucionāli \npasākumi tikt uzlaboti jūsu valstīs. Protams, tas nebūs viegls darbs. Taču, lai \ntik tiešām panāktu risinājumu, tas ir pats nepieciešamākais. Mērķi, kādus jūs \nsev spraužat, protams, nav viegli sasniedzami, un būtu nepareizi teikt, ka mums \nšobrīd jārunā tikai par sasniegumiem, jo vēl arvien ir taču tādi jautājumi, ar \nkuriem jātiek galā. \nVisupirms es gribu mudināt jūs, lai jūs vairāk strādātu pie sociālās \nintegrācijas. Jūs jau esat guvuši zināmus panākumus, ir pieņemts Pilsonības \nlikums, un tika pieņemts arī Valodas likums, kas jums tika atdots pārskatīšanai. \nEs vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība ir atšķirīga no jebkuras citas \ninstitūcijas, jo tā ir visnozīmīgākā ideja. Tad, kad es biju Rumānijā un tikos \nar Rumānijas parlamenta pārstāvjiem un runāju arī ar minoritāšu pārstāvjiem, es \ndzirdēju, ka arī viņi vēlas tikt Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība ir \nminoritāšu savienība. Tas ir stipri uzsvērts - nevis mažoritātes, vairākuma, bet \nmazākuma. Un tādēļ mums ļoti uzmanīgi jāskatās uz minoritātēm. \nMums ir uzmanīgi jāaplūko valodu jautājums, citādi mēs nevaram tikt galā ar šo \nproblēmu. Jo būtībā vēsture mums ir devusi labu pieredzi šajos jautājumos. Šajos \njautājumos mums ir jābūt atvērtiem, ļoti apdomīgiem un saprātīgiem, un dažkārt, \nprotams, šie jautājumi nav viegli risināmi, nav viegli dot uz tiem atbildes. \nTaču būtībā tas ir pats pamats, uz kā balstās Eiropas saime. Eiropas Parlaments \nnav lingvistiskā jeb valodas ziņā mažoritārs, mums ir 11 vai 12 oficiālas \nvalodas, un drīzumā, līdz ar jūsu iestāšanos, arī jūsu valoda kļūs par tādu, un \ntad jau 20 oficiālas valodas skanēs Eiropas Parlamentā. Tā ir Eiropa, tās nav \nAmerikas Savienotās Valstis. Tā ir Eiropa, un tas nozīmē, ka tur ir dažādas \nnācijas, dažādas tautas, tautības un ka tur ir stingras saknes. Brisele lepojas \nar to, ka tā var noturēt un palīdzēt šīm tautām savas saknes saglabāt. Mēs it kā \nveicam varbūt tādu vēsturisku eksperimentu. Es nemeloju un nestāstu jums melus. \nTas ir kaut kas tāds, kas vēsturē vēl nav bijis, un ļoti ceru, ka arī jūs paši \nbūsiet līdzdalībnieki šīs vēstures tālākajā veidošanā. \nViena no bažām vai bailēm, kādas cilvēki izjūt, kad tie iestājas Eiropas \nSavienībā, ir tāda, ka, lūk, varētu it kā zaudēt savu nacionālo identitāti, savu \nkultūru vai savas valodas īpatnības. Es gribētu teikt to, ko es jau pirms tam \nsacīju, - ka latviešiem, latviešu tautai vajadzētu būt pārliecinātai par to, ka \ndaudzpusībai ir ārkārtīgi liela nozīme un ka šis mantojums allaž tiek lolots un \nsargāts un mēs to saglabājam par katru cenu. Valoda, kultūra - tās dažkārt, \nprotams, var izraisīt grūtības, jo cilvēki neizprot… Arī tādā sakarā, ka, ja pie \nmums skan 20 valodas... jūs varat saprast, ko tas nozīmē! Taču mūsu spēks ir \ntieši tajā apstāklī, ka mēs integrējam cilvēkus no dažādām vietām, ar dažādu \npagātnes mantojumu. Mēs vienkārši pēc tam atklājam, kādas šīs saknes vispār ir, \nkādas šīs tradīcijas ir. Un tad, kad šie cilvēki, šo dažādo kultūru pārstāvji, \nsaliek savas galvas kopā, rezultāts ir tas, ka tik tiešām rodas, ģenerējas \njaunas idejas. \nUn tāpēc mani ļoti iepriecē tas fakts, ka Latvijas valdība nesen pieņēmusi \nsociālās integrācijas programmu. Tur tiek uzsvērts, ka, integrējot savu \nsabiedrību, jūs daudzējādā ziņā varbūt pat ejat pa priekšu daudzām citām \nvalstīm. Tas ir ļoti svarīgi, jo jūs sekojat senai Eiropas tradīcijai. Jūs \ncenšaties saglabāt šo kohēziju, saplūšanu, šo daudzpusību un saglabāsiet arī \nsavu kultūras mantojumu. \nEs esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jums ir daudzi uzdevumi veicami šobrīd, \ndaudz izaicinājumu. Ļoti daudzi cilvēki vēl šobrīd ir varbūt nedaudz atstatus no \nLatvijas sabiedrības, viņiem jāmācās latviešu valoda, viņiem ir nepieciešama \njūsu palīdzīgā roka daudzējādā ziņā… jo šādā ziņā jūs varat lielā mērā palīdzēt. \nVisu cilvēku apņemšanās veidot integrētu sabiedrību ir nozīmīgs punkts, un \nattiecīgo cilvēku kultūra, tradīcijas kļūst par neatņemamu sabiedrības daļu. \nProgresa ziņojumā jūs varat redzēt, kādas ir grūtības un kas ir vēl jāveic, un \nkāda bija pagājušā gada krīze. Taču, neraugoties uz pagājušā gada krīzi, Latvija \ntomēr spēja saglabāt aizsākto ceļu, saglabāt tirgus ekonomikas pamatus. \nProtams, jums jādomā par to, kādā veidā jūsu valsts virzīsies tālāk, kā tā varēs \ntikt galā ar tiem daudzajiem patērētājiem, ar kuriem jums būs saskare, \niestājoties Eiropas Savienībā. Jums būs jādomā arī par to, kādā veidā panākt, \nlai jūs varētu sniegt visaugstākā līmeņa pakalpojumus, jo latviešu ražotais taču \nfaktiski virzās uz šo lielo tirgu, ar kuru viņiem vajadzēs konkurēt. \nJums vajadzēs rūpēties arī par apkārtējo vidi, lai tā būtu biznesam jeb \nuzņēmējdarbībai draudzīga, lai jūs varētu nodrošināt pilnīgu tā funkcionēšanu… \npilnu tirgus funkcionēšanu, ņemot vērā arī apkārtējās vides jautājumus. \nPirmajos gados jūs esat vairāk vai mazāk tikuši galā ar šiem jautājumiem, bet ir \nvēl daudz kas jums jāpielāgo. \nTad, kad tika uzrunātas kandidātvalstis, es, protams, runāju arī par to, kā jūs \npieņemat acquis communautaire, tas ir, visas Eiropas Savienības likumdošanas \nkopumu. Protams, tas ir liels darbs, un katrai valstij, kura vēlas kļūt par \ndalībvalsti, jātiek ar šo materiālu galā. Latvija jau ir daudz ko paveikusi un \nlielu daļu no tā pārņēmusi. To jūs varat izlasīt mūsu pēdējā ziņojumā. Taču vēl \nir vairākas jomas, pie kurām nāksies piestrādāt. Un tas būs jādara neatkarīgi no \ntā, kādas sadaļas vai nodaļas tiks šeit apspriestas uzņemšanas laikā. Es zinu, \nka Latvija jau ir daudz ko paveikusi, un es esmu ļoti pateicīgs jums par to. \nLai varētu virzīties tālāk, mēs novērtējam arī to, cik nopietni jūs esat šiem \njautājumiem pievērsušies. Lai varētu sasniegt vēl ievērojamāku progresu, īpaša \nuzmanība būtu jāpievērš vēl daudziem jautājumiem. Jo galu galā mūsu kopīgais \nmērķis ir ne tikai atvērt šīs nodaļas, bet arī slēgt vai aizvērt šīs nodaļas, \nbeigt sarunas par šīm nodaļām. Un ļoti svarīgi ir, cik daudzas šīs nodaļas vai \nsadaļas jūs spēsiet aptvert šajās sarunās. \nHelsinkos tika izlemts, ka būs konceptuāla diferenciācija attiecībā pret \nvalstīm. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Tātad par katru valsti individuāli \nspriedīs, par katras valsts progresu tiks spriests atsevišķi. Tas, protams, ir \nļoti izdevīgi katrai valstij, jo ikvienai būs dota iespēja panākt kādu citu \nvalsti. Un valstij, kura būs gatava, mēs ļausim iestāties, jo, ja jau ir likumi \npieņemti, tie ir jārealizē. Protams, realizēšana jau ir daudz grūtāka, jo tā ir \npirmām kārtām saistīta ar naudas jautājumiem. Un nav jau noslēpums, ka Latvijai, \nkā mēs zinām, ir ļoti nopietni uzdevumi administratīvajā jeb valsts pārvaldes \njomā. Lai varētu izveidot modernu pārvaldes sistēmu, ir daudz kas \njārestrukturizē. Tas ir nozīmīgs šīs reformas segments. \nJums, godājamie parlamentārieši, ir pēdējais vārds sakāms budžeta jautājumos. \nŅemot vērā visus tos stingros budžeta pasākumus, lēmumus, kādi dažkārt pieņemti, \njums vajadzētu pārliecināties, vai sociālajos jautājumos tas tiek nodrošināts. \nIeradies Latvijā, es gribu apliecināt jums, ka Eiropas Komisija darīs visu, lai \nvarētu jūs atbalstīt jūsu sagatavošanās darbā un piešķirtu arī visus tos \nlīdzekļus, kas jums ir paredzēti. Mēs darīsim visu iespējamo. \nKas attiecas uz lauksaimniecību, tas, kā jūs zināt, ir vispār tāds ļoti smags \njautājums. Lauksaimniecības tirgus izveidošana, noregulēšana un noslīpēšana - \ntas ir ļoti svarīgs jautājums. \nGribu izmantot šo izdevību, lai runātu arī par tiem iekšējā tirgus aizsardzības \npasākumiem, lēmumiem, kurus jūsu valdība pieņēma attiecībā uz cūkgaļu. Tā ir \nviena no tām problēmām, uz kurām mēs varam, protams, lūkoties no tāda viedokļa, \nka mēs panāksim kompromisu. Ka mēs tomēr varēsim kaut ko liberalizēt šajā ziņā. \nAcīmredzot to vajadzēs pakāpeniski izdarīt, ņemot vērā visus apstākļus, to, \nkādas ir intereses un vajadzības latviešu zemniekiem. Protams, tas taču ir ļoti \nbūtisks jautājums. Jūs jau zināt, kādā situācijā viņi ir. Situācija, kādā viņiem \nir jāstrādā, ir ļoti grūta. Protams, kandidātvalstīm tiks sniegta finansiāla \npalīdzība. Šogad Latvija saņems ievērojami lielāku palīdzību no PHARE programmām \nun pirmsuzņemšanas fondiem - SAPARD un ISPA. Es gribētu aicināt jūs izmantot šo \nnaudu visnepieciešamākajiem mērķiem, mērķa fondiem, un izvirzīt, protams, savas \nprioritātes, kas nepieciešamas uzņemšanas procesā. Tas ir svarīgs vēsturisks \nmoments, taču mēs dažkārt aizmirstam to, ka mūsu centieni faktiski ir paredzēti \ncēlam un augstam mērķim. Es tāpēc vēlos atkārtot, ka mēs šobrīd būtībā rakstām \nvēsturi. Vēsture tagad ir kļuvusi par nozīmīgu daļu mūsu dzīvē. \nAtgriežoties pie darba darītāja, tātad jāteic: darbs veido meistaru. Es atceros, \nka mēs veicām šo ļoti nozīmīgo darbu, kas bija ar augstiem mērķiem. Taču \natkārtoju: mēs nevaram teikt, ka mēs esam tikai tirdzniecības partneri, vadoties \nno tirdzniecības līgumiem. Mēs sēdēsim vienā un tajā pašā parlamentā. Mēs \ndalīsimies savās vērtībās un apmainīsimies ar tām, uzskatīsim vienas un tās \npašas vērtības par savām, un tas ir ļoti nozīmīgs darbs. Mēs darīsim kaut ko \ntādu, ko pirms mums vēsturē neviens cits vēl nav darījis. \nEs nesen biju Ķīnā. Ķīnas prezidents man jautāja: “Kā tad būtībā šī uzņemšana \nvispār notiek? Kā var šobrīd salikt kopā 11 valstis, kam būs tagad kopīga \nvalūta? Kā to vispār varēs vēl paplašinātākā veidā darīt?” Man tika jautāts: “Kā \nto praktiski vispār var spēt vadīt, kā to var darīt?”\nEs teicu: “Jā, mēs to esam, tā teikt, panākuši. Vairāk vai mazāk tas darbojas. ”\nEs vēlējos jums pateikt to, ka jaunajā Eiropā mazo valstu telpa un loma paliek \ntāda pati. Visi tie likumi, noteikumi ir bijuši izvirzīti tieši tādēļ, lai to \ngarantētu. Lai mazajām valstīm būtu savs noteikts garants. Kā es jau teicu, tā \nir minoritāšu jeb mazākuma Eiropa, kura respektē pati sevi visā pilnībā. \nProtams, tā ir vēlme dzīvot kopā, vadoties pēc demokrātijas principiem. Tā ir \nvēlme dzīvot mierā. Eiropā iepriekšējā, pēdējā gadsimtā bijis tik daudz ciešanu, \ntāpēc es vēlu, lai mēs varētu visi kopā izjust šo draudzību, lai mēs varētu visi \nsadarboties un kopā strādāt ilga miera labā visā Eiropā. Tas būs miers, kurā \ntiks ievērots vienlīdzības princips. \nPaldies."@lv . . . . . . . .