Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijas pārstāvji nebija iecerējuši piedalīties šodien debatēs par šo sasāpējušo un, pēc LNNK domām, ļoti aktuālo apspriežamo tematu. Un tomēr. Spriežot pēc runātāju teiktā, diemžēl jāsecina, ka nopietni politiķi analizē cēloņu un seku sakarību, bet šodienas saruna apliecina populistisku papļāpāšanu par doto tematu. Nenotiek iedziļināšanās problēmas būtībā. Netiek meklēti ceļi ekonomikas atveseļošanai, nodokļu nasta nospiež vēl eksistējošos uzņēmumus, un to pašu dara arī Valsts Bankas realizētā monetārā politika. Cienījamie kolēģi! Kāpēc necēlāt trauksmi tad, kad mēs šos jautājumus tā vai citādi bijām tiesīgi risināt šeit, Saeimā, pirms budžeta pieņemšanas? Kāpēc balsojāt par to, lai pensionārs strādājot nesaņemtu sev pienākošos savu nopelnīto darba algu? Kāpēc tad neskanēja šīs dedzīgās runas no Saeimas tribīnes? Kāpēc neviena vārda mēs nedzirdam par iespējām papildināt valsts kasi? Kāpēc mēs neuztraucamies par to, ka izsīkst nodokļu avoti? Kāpēc mēs neuztraucamies par to, ka arvien mazāk ir ražojošo sfēru rūpniecībā un lauksaimniecībā? Un ne jau Riteņa kunga vaina šodien ir tā, kā teica mana kolēģe Seile, ka Lodē - es arī esmu cēsiniece - vai Kupravā šodien stāv šie uzņēmumi un šie cilvēki nevar saņemt pabalstus. Un ne jau pabalsti ir tie, kurus šodien gaida tauta pirmām kārtām. Pabalsti ir pēdējais salmiņš. Visi vēlētāji, ar kuriem tiekos es un ar kuriem tiekas mani frakcijas biedri dažādos Latvijas nostūros, neprasa pabalstus - visi prasa darbu! Un tas mūsu tautai ir raksturīgi - strādāt, nevis dzīvot ar pastieptu ķepu un gaidīt, kad tajā kāds kaut ko ieliks. Es domāju, ka šeit mēs runājam par sekām, nevis par cēloņiem. Un šo mūsu ļoti dārgo laiku - šodien mūsu darba kārtībā ir apmēram 40 jautājumu - mēs veltām absolūti neauglīgai sarunai. Un katrs jau šodien zina, ar ko beigsies šī mūsu papļāpāšana. Un vai tas ir tas lielākais noziegums, ka paies vēl nedēļa līdz tam, lai izstrādātu jaunu likumprojektu, kaut gan mūsu frakcijas kolēģi jau sen atgādināja, ka bijušais likumprojekts - Pensiju likums - apmierināja visus pensionārus, ieskaitot Pensionāru federāciju, kas ar to bija ļoti apmierināta. Nelaime ir cita. Nelaime ir tā, ka valstij nav naudas, lai šo likumu varētu īstenot. Un tas, vai to likumu izstrādās Riteņa kungs mēnesi vai nedēļu agrāk vai vēlāk - tas nebūt nav tas nozīmīgākais. Nozīmīgākais ir tas, ka varbūt vēl lielāks noziegums ir šodien apstājušies uzņēmumi, un līdz ar to nav nekādu cerību, ka arī jaunais, labi uzrakstītais, likums darbosies. Konkrēti par Riteņa kungu runājot. Jā, arī mūsu frakcija balsoja pret politisku valdību, bet Saeima ir apstiprinājusi šo Ministru kabinetu. Un šodien sabiedrībā visvairāk ir vajadzīga stabilizācija. Stabilitāte. Un tauta no mums gaida nevis šos savstarpējos apvainojumus, bet tauta gaida, lai ministrs varētu strādāt, lai varētu strādāt konstruktīvi un lai viņam nevajadzētu nemitīgi atskatīties uz kāda pūļa kārtējo reakciju, uzkurināta pūļa - es gribētu teikt. Izskaidrosim saviem vēlētājiem cēloņu un seku sakarību un neaicināsim viņus uz šāda veida reakciju. Laikam tad tas arī ir... No tā, ko es te steigā pierakstīju, laikam tad tas arī ir viss, ko es gribēju pateikt. Un varbūt tomēr pievērsīsimies likumdošanai, jo daudz kas no tā, kas mums šodien tiek atlikts, daudzi svarīgi jautājumi tā vai citādi saistās arī ar nākamajiem sociālajiem jautājumiem, kurus mēs nebūt nerisinām. Paldies.