Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Paldies Birkava kungam, ka viņš palaida mani pa priekšu. Es nezinu, kā ir pēc Kārtības ruļļa - vai Ministru prezidents var regulēt rindu, lai nepatīkami runājošos palaistu sev pa priekšu. Es to vēlāk pats paskatīšos. Tā, ko es gribēju teikt? Es gribēju teikt, ka mēs šodien nesagaidījām no valstsvīriem atbildi uz tiem jautājumiem, kas te tika izvirzīti. Daudz un plaši tika runāts par saulainiem nākotnes nodomiem, tika visādas pamatnostādnes šeit deklarētas, bet netika pateikta skaidra un gaiša atbilde uz tiem dažiem jautājumiem. Tāpat es nekādi nenonācu pie pārliecības, ka Riteņa kungs zina patieso stāvokli savā sfērā, jo es diezgan daudz prasīju, kur viņš ir bijis: vai ir bijis uz to milzīgo pašvaldību saietu un vai ir bijis uz Pensionāru federācijas sēdēm, kur mēs, piemēram, ar Panteļējeva kungu kopā bijām. Un Panteļējeva kungs dzirdēja to, ko es saku - tos pārmetumus. Viņš neļaus man šeit stāvēt un melot. Mēs tur divi bijām un mēs dzirdējām visu to tikai daudz sāpinātākā veidā, nekā es šeit esmu spiests pateikt, citādi es uzreiz saņemšu no priekšsēdētāja aizrādījumu par rupju runāšanu. Riteņa kungs vēl savā runā teica, ka pensionāru stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Tas ir pats trakākais, ko mēs no šīs tribīnes dzirdam! Ja tas cilvēks, kuram ir jācīnās par savu lauku, var šitā pateikt, bet tanī pašā laikā mēs zinām, ka daudzi cilvēki ir pilnīgā trūkumā un grūtībās... Un tas nav pirmo reizi, tas tiek jau nez kuro reizi pateikts, ka stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Melots tika par 47,9 procentu pensijas pieaugumu, bet Gaiļa kungs teica, ka pat par 66 procentiem, ja es pareizi dzirdēju. (No zāles labklājības ministrs J. Ritenis: "Kur un kad?") Es saku: ja mēs izmetam tur ārā apkures talonus un visu ko tādu, tad mēs varam skaitļus te jebkādus sarakstīt, bet jāskatās jau ir tas, cik kas maksā un cik cilvēkam ir kabatā. Tagad par tām dažām pamatnostādnēm, kas tika pieminētas. Pirmā pamatnostādne, kas tika pieminēta Riteņa kunga runā, ir tāda, ka sociālais nodoklis nevarēja tikt palielināts, bet tikai pārdalīts, jo citādi pēc gadiem šeit būtu nabadzīga valstiņa. Pats Riteņa kungs pavisam nesen lika priekšā iekasēt 18% no darba devējiem un šo nodokli palielināt uz 56,2 procentiem. Tagad viņš īsā brīdī ir nonācis līdz secinājumam, ka tad te būtu nabadzīga valstiņa. Nu nevar tādā veidā runāt: vienu dienu - vienu, otru dienu - otru. Jābūt ir kaut kādai skaidrai un drošai un precīzai runai. Un tai jātiek ievērotai ilgākā laika periodā. Tālāk. Ceturtajā pamatnostādnē tika aizrunāts līdz tam, ka šīs nākotnes reformas kalpotu ne tikai pensionāru stāvokļa uzlabošanai, bet arī visas valsts attīstībai. Es domāju, ka tas nebūtu šīs ministrijas un šā ministra uzdevums -domāt par visas valsts attīstību -, ja viņš netiek galā ar viena likumprojekta iesniegšanu. Aizrunājās tiktāl, ka iesniegs astoņus likumprojektus, bet šodien jau runa nav par astoņiem, šodien mēs lūdzam lūgšus, lai dod to vienu - to vienu, kas tika solīts līdz 1. aprīlim. Šeit nāk priekšā ar aprīļa jokiem - likšot 1. aprīlī kaut kādus jaunus likumprojektus galdā. Dodiet, lūdzu, to vienu, kas tika solīts līdz 1. martam. Es atvainojos, ka pārteicos, minēdams datumu. Tāpat par privatizācijas sertifikātiem. Šeit mēs nevaram laika trūkuma dēļ iztirzāt jautājumu par to koncepciju, kā veidosies pensiju fonds, kurā Riteņa kungs ir paredzējis privatizācijas sertifikātiem milzīgi lielu daļu, bet uz savu jautājumu es vienreiz saņēmu atbildi, ka šī daļa esot jāpiepilda martā. Protams, šobrīd tas termiņš tiks pārbīdīts, jo nekāda sertifikātu lieta nav iedarbināta, bez tam ar kaut kādiem sertifikātiem izveidot kaut kādu milzīgi lielu pensiju fonda daļu praktiski ir neiespējami. To, es domāju, visi, kas klausās, saprot šajā valstī. Te tika runāts, protams, par saulaino nākotni, ka izmaksās pensijas no šiem mistiskajiem fondiem, kuros es neredzu, kā iekasēsies nauda, kā tās tuvosies vidējai izpeļņai. Jā, tā tas ir Vācijā un tā tas ir daudz kur citur, bet tā atkal ir tikai tāda skaista nākotnes apspriešana. Tika pieminēts, ka Riteņa kungs zinot diezgan daudz par sociālisma laikmeta stāvokli, bet es domāju, ka sociālisma laikmetā tiem pensionāriem tomēr bija, ko ēst. Un, ja mēs salīdzinām šo pensijas lielumu ar produktu dārdzību, tad mēs redzam, ka tā pensija bija ievērojami lielāka. Mēs visi gribam vienu mērķi - mēs gribam brīvu Latviju, un tāpēc mēs nevaram pieļaut tādu stāvokli, kāds pašreiz veidojas ne vienā vien postkomunisma zemē, kas ir pārgājusi uz šādu attīstības ceļu un kuras cilvēki pēc īsa laika sāk prasīt atpakaļ sociālisma laikmeta situāciju, bez tam ne vienā vien virzienā, jo viņi ir badā. Nevar cilvēkus mērdēt badā, nemēģinot kaut ko darīt viņu labā! Tā. Nu vēl es gribētu mazlietiņ pieskarties tam, ko Kuprijanovas kundze teica par opozīcijas ministru. Es pilnībā tam piekrītu - tas ir ministrs, protams, no šīs pašas pozīcijas, bet šim ministram ir jācīnās par savu maisu, kuli vai kulīti, kā teica Riteņa kungs. Viņam par to ir jācīnās! Un labākais piemērs, ko mēs te dzirdējām no Saeimas tribīnes, ir tas, kā Kuprijanovas kundze cīnījās par bērnu pabalstu jautājumu, un šajā pašā jautājumā mēs no ministra kunga nedzirdējām ne pušplēsta vārda aizstāvībai. Ne pušplēsta vārda! Viss bija saskaņots, visam bija piekrists. Protams, viņa gribēšana uzliktu Oša kungam milzīgi lielas grūtības. Jā, tā tas ir, bet nekas jau nenotiek tik gludi - ka budžeta ministrs izstrādā budžetu un liek priekšā, un visi piekrīt, neraugoties uz trūkumu, kas ir tai nozarei izdalīts. Ir tādi interesanti dati, piemēram. Ik pa laikam avīzē ir redzami ministru reitingi, kurus nosaka sabiedriskās domas aptaujas rezultātā. Šis ir ļoti nopietns, man liekas, rādītājs. Un es nebūt negribu teikt to, ka tur tikai Andrejeva kungs ir plusos. Tas ir, protams, labi, bet arī citiem ministriem, kam ir mīnusi... To mēs saprotam, ka šajā grūtajā reformu brīdī nevar jau visiem plusi būt. Bet trakākais tur ir kas cits - ka Riteņa kunga mīnusa stabiņš ir tik garš, ka to avīzē nevar nopublicēt. Tas iznāk ārpus apakšējās malas. Riteņa kunga stabiņš tur nekad nav bijis uzzīmēts. Tur ļoti retu reizi ir kāds skaitlis pieminēts. Tas ir daudzkārt zemāks nekā citiem ministriem. Un šeit, es domāju, ar daiļrunību, vienalga, vai no Ministru prezidenta puses vai no citiem šīs frakcijas cilvēkiem, ir par maz. Daiļrunībā mēs varam visu ko ietērpt, bet mēs taču runājam par konkrētu lietu. Te man tika pārmests no Gaiļa kunga puses - es gribētu atbildēt -, ka Kreituss aicināja un vedot uz neatkarības zaudēšanu. Mūsu sarunā netika, starp citu, vakar runāts par to, ka jālikvidē ārvalstu vēstniecības, bet es, ja par šo jautājumu tiešām jāsaka, tad varbūt varētu kādu arī mazāk atvērt tautai kritiskā brīdī. Un tāpat par aizsardzības lietām arī mēs vakar nerunājām, ka tur būtu jāsamazina līdzekļi. Es runāju par to, ka rūpniecības virzienā vajadzētu darīt to, par ko te daudz jau tika runāts no tribīnes gan Lucāna kunga runā, gan Kides kunga runā, tāpēc es neatkārtošos. Es runāju par to, kā mēs kritiskā brīdī, valstij grūtā brīdī, varētu tās iedzīvotājiem atrast naudu. Un šeit var jebkā locīties priekšā tie, kas stāda budžetu, un stāstīt, bet arī es strādāju Budžeta komisijā. Mēs skaitām, ka var atrast. Nevar atrast Oša kungs naudu uzreiz nezin cik, ne no kurienes, bet var atrast iespēju kaut ko pārdalīt. Var atrast, un mēs to esam rādījuši - no kurienes. Tas netiek darīts, jo viss tiek darīts saulainās nākotnes vārdā, kura ir jāgaida. Jāpaciešas un jāgaida, bet tā paciešanās beidzas ar to, ka daudzi pa to laiku nomirst. Kāpēc tad tiem ir jāpaciešas tik briesmīgi? Mēs jau visu laiku cietāmies iepriekšējās paaudzes laikā. Tad vēl. Nu, protams, te varētu runāt par to, cik ir pašnāvību Latvijā, kā to skaits ir palielinājies, kā to ietekmē trūkumcietēju stāvoklis, bet es domāju, ka par to man nav jārunā. Par to mēs varētu varbūt precīzus datus no statistikas paprasīt un nopublicēt. Tie būs visai interesanti. Es neesmu manījis arī nevienu vēstuli no pensionāriem, ka viņi būtu apmierināti ar savu stāvokli. Tikai diemžēl nāk mums visādi citādi dokumenti - Pensionāru federācijas apkopoti dati par traģisko stāvokli, kāds ir. Tie netiek ņemti vērā, visu laiku tiek stāstīts, ka viss ir it kā labi. Un beigās es gribētu teikt tā: mani ļoti izbrīnī Zemnieku savienības frakcijas kaismīgās aizstāvības runas. To varētu klasificēt par tādu cirku visas Latvijas zemniecības priekšā, jo zemnieki jau par zemniecību nerunā, Zemnieku frakcijas cilvēki par zemniecību Latvijā nerūpējas. Es domāju, ka to jau visi ir sapratuši. To ir sapratusi, es domāju, arī Zemnieku federācija un tās biedrības, kas tur taisās atkal rīkot nākamo kongresu un kaut ko šīs lietas labā darīt. Bet tagad mēs redzam, ka viņi nerūpējas arī par citiem grūtdieņiem. Un tikai tāpēc vien, lai ievērotu to norunu par koalīciju, balso, protams, pret savu sirdsapziņu. Nu kaut kā jau tas ir jāattaisno. Labākais būtu vismaz nenākt šeit, tribīnē, un nemēģināt taisnoties, jo, ja rīt tā situācija mainās, tad nāksies atkal, vai ne, teikt, ka viņi tā nav runājuši vai kaut ko tamlīdzīgu, jo nevar jau baltu pataisīt par melnu. Es brīnos vēl par vienu - es brīnos, kāpēc, dzirdot visu šito te, ko mēs sakām... Es domāju, ka mēs šeit pasakām daudz mīkstāk, nekā skan tie vārdi, ko mēs esam dzirdējuši tanīs sapulcēs, kuras es jau pieminēju. Es brīnos, kāpēc Riteņa kungs pats nedomā par demisionēšanu, ka viņš viennozīmīgi pats iedomājas, ka viņam ir taisnība un ka viņam vienīgajam ir taisnība, ka viņa politikai un izvērstajai darbībai ir taisnība, bet tas, kas ir šodien, tas viņam nav jāzina. Viņam nav jābraukā apkārt, viņam nav jāskatās. Tagad jau būtībā ir sasniegts tāds līmenis, ka mēs "Dadzī" un vēl citur par Riteņa kungu lasām anekdotes, un es domāju, ka mūsu paaudze ar nostāstiem par saulaino Riteņa tēlu drīz vien baidīs savus bērnus. Es tikai varu pateikt beigās, ka, lai apturētu latviešu tautas grimšanu postā, Demokrātiskā partija neapstāsies šīs demagoģijas priekšā un pieliks nopietnas pūles, lai panāktu šī mazspējīgā vīra Riteņa demisiju. Paldies par uzmanību!