Cienījamo priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Riteņa kungs šodien patiešām runāja kā labklājības ministrs. Tieši uzsveru - labklājības ministrs! Runājot par Latvijas iedzīvotāju nākotnes labklājību, te es pilnīgi gribu piekrist, ka tāda nostādne labklājības ministram par nākotnes labklājību varētu būt visā tās sarežģītībā un tiesiskajā nodrošinājumā. Bet cienījamais ministrs nemaz nerunāja par tādu jēdzienu, kā izdzīvošanas būtība, un mūsu ministriju drīzāk šajā krīzes periodā vajadzētu nosaukt nevis par Labklājības ministriju, bet par Tautas izdzīvošanas ministriju, un arī tās vadītājam visu savu darbību pašlaik vajadzētu vērst uz tautas izdzīvošanu, protams, neaizmirstot arī tālāko stratēģisko darbību nākotnē, par ko šodien ļoti labi Riteņa kungs runāja. Riteņa kungs runāja par fondiem, par jauniem likumiem priekš nākotnes, un tas viss ir labi. Tika uzskaitīti 6 fondi, bet, ja tie kā tukšas krājkasītes nepildīsies ar naudu, tad šie likumi un fondi paliks tukši. Cienītie deputāti un cienītie klausītāji, jūs zināt, ka mums bija labs Pensijas likums, kas daudzmaz diferencēja pensijas, un varēja ar pensijām cilvēkus daudzmaz nodrošināt, bet šis labais likums, kuru pat varbūt nevajadzēja pārveidot, saplaka, izzuda tā faktora dēļ, ka nepildījās mūsu valsts naudas maciņš. Jūs atceraties, ka mums bija kāda laba sistēma - Ženēvas shēma, pēc kuras maksāja iestāžu darbiniekiem algas, bet tā saplaka kā gaisa pūslis, kurā iedurta adata, jo nauda vairs pie šīs labās shēmas klāt nenāca. Tikpat plakani, Riteņa kungs, būs jūsu tukšie fondi un likumi, ja nenāks klāt nauda. Bet, lūk, skaitļi, par kuriem te teica Krištopana kungs, - ka nav skaitļu, bet ir viens skaitlis, - izdzīvošanas skaitlis, kas skaitās oficiālajos dokumentos 12,9 lati uz vienu cilvēku, uz vienu personu Latvijā. Un otrs skaitlis - 85 procenti. Pēc Labklājības ministrijas datiem, 85 procentiem iedzīvotāju ir jāraksta deklarācijas, jo viņu iztika ir mazāka par 12,9 latiem. Tas ir jāraksta latviešu tautas vairākumam šajās pazemojošajās deklarācijās. Par visu to tika runāts gan Vislatvijas pašvaldību sapulcē, gan Latvijas arodbiedrību lielajā sanāksmē, kur vairāk nekā 1000 cilvēku bija klāt, gan arī tajās bērnu glābšanas akcijās. Tika runāts un tika prasīts mainīt šādu te Labklājības ministrijas un valdības politiku. Protams, tā bija izteikta ar pieprasījumu noņemt jeb likt demisionēt labklājības jeb izdzīvošanas ministram. Un tagad mazs pretstats. Tad, kad runāja Birkava kungs, es sapratu, ka tāpat kā vienmēr viss iet pēc plāna, viss pildās, viss iet uz labo pusi. Tas pats izskanēja no Birkava kunga pašvaldību lielajā Vislatvijas sapulcē, tātad okey! Es domāju, ka tas tālu nav tā. Un tagad, ja tas ir tā, tad tā ir valdības politika un tad viss ir kārtībā, un tad mums vispār ne par ko vairs nav ko runāt. Es atļaušos nocitēt valdības politikas izteikto credo, kas ir izteikts sakramentālajā Panteļējeva kunga frāzē, kas ir publicēta "Baltijas Biznesā". Un tā skan šādi: "Mēs kā liberālkonservatori uzskatām, ka ekonomikas reanimācija nav galvenais valsts uzdevums... " Ieklausieties - ekonomikas reanimācija! Tātad tā patiešām ir reanimējama, bet tas nav valsts galvenais uzdevums. Klausieties tālāk! "Svarīgākais, kas jādara valstī, ir izveidot tādu likumdošanas sistēmu, kurā cilvēkam tiktu dotas maksimāli brīvas iespējas vai nu dzīvot, vai iet bojā. " Kas tur slikts? - kā Bērziņa kungs saka. Tam, kas neiet bojā, nav nekā slikta, bet tam, kas iet bojā? Tomēr valstij par to ir jādomā, jo pretējā gadījumā tiem 85 procentiem Latvijas tautas pārstāvju šāda valdība nezin vai ir vajadzīga. Un tagad par to, kāpēc tad tie maciņi tukši un tie fondi ir tukši. Tāpēc, ka ekonomiku nevajag reanimēt, ekonomiku nevajag uzturēt, ekonomiku nevajag virzīt. Tā virzīsies, Panteļējeva kungs, stihiski! Un šodien, kad miera laikā 40 procenti rūpnieciskās ražošanas ir sagrauti, tas izklausās pēc Sarajevas. Miera laikā, 2-3 gadu laikā, sagraut tā ekonomiku... Tas ir tas ekonomikas sabrukums, kas no labklājības noved līdz izdzīvošanai. Es pieskaršos trim nozarēm. Pirmā ir - lauksaimniecības nozare. Faktiski tur pa lielākajai daļai kapitāls ir sagrauts, tur neražo, un paju saimniecību bijušie darbinieki klīst apkārt kā no skudru pūžņa izbiedētas skudras, nezinot, ko darīt, nedabūjot starta kapitālu un nespējot uzsākt ražošanu. Viņi saņem pabalstus no valsts, kurus varētu maksāt pensionāriem. Bet viņi saņem pabalstus, nevis strādā un saņem algas. Kā jau Lucāna kungs teica, tas pats ir ar rūpniecību, kas raustās agonijā. Mūsu kuģniecībai tika noņemta Jūras ministrijas virsvadība, tā pati stihiski darbojas. Kas notiek tālāk? Seiles kundze šodien teica, ka pašvaldības pamet šādus tuksnešus, šādus sajauktos skudru pūžņus. Man kauns, jo es arī esmu no Cēsu rajona, kur Lodes pagastā pašvaldība pameta pārvaldīšanu bez kādiem resursiem, un šodien mēs, redzams, nozīmēsim kaut kādu vadību, lai tā kaut ko pārvaldītu. Es uzskatu, ka tā nav politiskas valdības politiska atbildība. Kas man šķiet visbīstamākais visā šajā situācijā - tā ir situācijas nenovērtēšana jeb faktiski varbūt lielā pārliecība, ka šī situācija ir pareiza. Tas ir gan Riteņa kunga optimisms, - tieši optimisms! - gan arī valdības optimisms šajā situācijā. Ja es līdz vakar vakaram vēl mazliet šaubījos par Riteņa kunga centieniem, tad tagad, kad viņš televīzijā pateica: "Es daru visu ļoti daudz, bet viņi nekā nesaprot", tad es domāju, ka gan Vislatvijas pašvaldību sapulce, gan arodbiedrību sanāksme, gan organizācija "Glābiet bērnus!" - visas šīs akcijas nav Austrālijas aitu ganāmpulks, kas nekā nesaprot, bet tā ir latviešu tautas daļa, kas ir arī Riteņa kunga un kas tomēr kaut ko saprot. Ko tad darīt? Es domāju, ka nevis ministra maiņa glābs situāciju. Manuprāt, vajadzētu mainīt izdzīvošanas un labklājības politiku, bet tas nav tik viegli. Tad tomēr vajadzētu mainīt vismaz labklājības ministru, lai viņš būtu tāds, kas, kā teica "Saskaņa Latvijai" deputāte Kuprijanovas kundze, vismaz zināmā mērā nostātos sociālā opozīcijā pret valdību un risinātu arī šodienas kārtējās problēmas, protams, neaizmirstot to stratēģiju. Tāpēc es domāju tā: ja nāktu cits ierēdnis, augsts ierēdnis, kas varētu atbildīgi aizstāvēt šīs sociālās intereses, tad varbūt būtu labāk. Paldies.