Godātie deputāti! "Latvijas ceļa" pārstāvis Indulis Bērziņš aizrādīja uz to, ka tāpat jau viss ir zināms, un jāsaka, ka es no rīta pat biju mazliet pārsteigts, ar kādu vieglumu šis visai kutelīgais jautājums no 39. pozīcijas tika pārbīdīts uz dienas sākumu, ka tam tiek atvēlēts milzīgi daudz laika un ka cilvēki to klausās... Es tiešām to gribētu mazliet aizrādīt un lūgt deputātu kungus un dāmas atcerēties, ka cilvēki to visu klausās. Un vai nebūs tā, ka rītdien būs pilnas avīzes ar to, ka simts cilvēku, atvainojiet, muldēja piecas stundas un tā arī neko būtisku neizlēma... Es atvainojos, tas attiecas uz visām frakcijām. . Vienkārši to saku tāpēc, lai nebūtu tukšas muldēšanas, jo tēma ir pietiekami nopietna. Un tā nav jau tik būtiska mums šeit zālē, tiem, kas saņem no 200 latiem uz augšu, un varbūt arī pārējiem, varbūt arī žurnālistiem - ne, bet tiešām tiem 600 tūkstošiem cilvēku, par kuriem te ir runa, un es domāju, ka tiešām nevajadzētu... . Es domāju, ka te nav runa par Jāni Riteni kā par personību. Arī ne tāpēc, ka viņš ir ārzemju latvietis no Austrālijas. Tie visi ir trešās pakāpes jautājumi, bet ir kaut kas daudz būtiskāks. Labklājības ministrs visai gari runāja par nākotnes nodomiem, par tiem nodomiem, kuri deputātiem arī ir vairākkārt piespēlēti kā valdības vai kā ministrijas nodomi, tomēr cilvēki - deputāti un arī pensionāri - droši vien gribēja dzirdēt, kāpēc rudenī tika noteikts, ka līdz 1. martam parādīsies šie jaunie pensiju likumi un kāpēc šie pensiju likumi valdībā tomēr nav izstrādāti. Tas ir pats būtiskākais. Un, ja jau valdība prognozēja, ka šos likumus 4 mēnešu laikā nevarēs izstrādāt, tad kādēļ to uzreiz godīgi nepateica, ka valdībai vajag 6 mēnešus, 8 mēnešus vai 12 mēnešus. Varbūt arī cilvēki būtu to vēl sapratuši un teikuši: ko lai dara, grūti laiki, nevar neko ātri izstrādāt! Tātad runa ir nevis par nākotni, kā būs ap 2000. vai 2005. gadu, bet par to, kādēļ šie likumi nav 4 mēnešu laikā izstrādāti, kas pie tā ir vainīgs un kādēļ ir tāda situācija. Dabiski, ne jau ministrs pats raksta visus likumus no A līdz Z, tātad droši vien kāds cits kaut ko nav darījis vai tam nav piešķirti līdzekļi, par to šeit vajadzēja pateikt. Tālāk. Ja jau pašlaik tiek solīts šis 1. aprīlis, tad tas ir ārkārtīgi bēdīgi, jo, kā zināms, 1. aprīlī jokus vien dzen. Varbūt uzreiz vajadzētu godīgi pateikt, ka nevis 1. aprīlis, bet kāds cits aprīlis. Tad, kad pirms nedēļas vai pirms divām šeit nolēma par pagaidu kārtības pagarināšanu, tas man tiešām izsauca tādu drūmu ironiju - uz noteiktu laiku pagarināt pagaidu kārtību, bet šis noteiktais laiks šajā likumā tā arī netika nosaukts. Un tas man radīja tādas bēdīgas pārdomas, ka laikam valdība arī šobrīd nav spējīga šo noteikto laiku pateikt, kad tad īsti šis noteiktais laiks būs. Te Riteņa kungs runāja arī par to, ka ir ļoti labas starptautisko speciālistu atsauksmes par to, ka visi šie pensiju projekti ir labi un normāli. Man tikai ienāca prātā tāda doma, ka šie ārzemju speciālisti nekad Latvijā šo pensiju nesaņems - ne šodien, ne pēc 5, ne pēc 10 gadiem, un tad par to ir samērā viegli spriest. Protams, ir arī varbūt vēl vairāki citi iebildumi. Es esmu dzirdējis, ka nevajag nemaz prasīt labklājības ministra demisiju, un tam ir vairāki argumenti, kādēļ nevajadzētu. Viens iebildums, ko es dzirdēju, - lai cik arī bēdīgi tas būtu - bija apmēram tāds, ka ministra Riteņa atrašanās šajā amatā tik labi grauj "Latvijas ceļa" autoritāti kā nekas cits. Es domāju, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas, un es labprāt novēlu "Latvijas ceļam" ļoti labu autoritāti, bet runa ir tieši par pensionāriem, un pensionāriem tas grauj nevis autoritāti, bet veselību. Un tās ir divas pilnīgi nesalīdzināmas lietas. Es domāju, ka nesagādāsim šo prieku valdībai tās autoritātes graušanai. Otra būtiska iebilde, protams, ir tā, ka ne jau labklājības ministrs viens pats izšķir to, vai tiešām šīs pensiju reformas tiks realizētas vai ne. Tas ir atkarīgs no veselas virknes citu jautājumu, tajā skaitā arī no valsts budžeta stāvokļa un tā tālāk. Tātad tā ir valdības atbildība kopumā. Tomēr es domāju, ka Jānis Ritenis kā politiķis un arī kā Saeimas deputāts atbild par to, ka viņš personīgi strādā tādā valdībā. Ja reiz viņš redz, ka šī valdība kopumā kaut kādu no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar pildīt to, ko viņš pats, atbraucis uz Latviju ar labiem nolūkiem, ir cerējis izpildīt, tad viņam kā politiķim tomēr ir jāsaprot, ka nevajag sēdēt tādā laivā, kas airē ne uz to pusi, kā viņš ir gribējis. Tā ir viņa, politiķa, personīgā atbildība, tāpēc arī frakcija "Tēvzemei un brīvībai" pilnībā pievienojas LNNK aicinājumam - panākt labklājības ministra atkāpšanos - un balsos tāpat. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Paldies par uzmanību!