http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_03-seq20 an entity of type: Speech
xsd:integer
20
xsd:date
1994-03-03
Godātā Saeima! Ja Riteņa kunga demisija dotu kaut latu pie pensijas, es domāju,
man nebūtu jāaicina Riteņa kungu atkāpties, viņš pats būtu atkāpies. Taču katrai
lietai ir sava attīstības loģika, un šī attīstības loģika valdības programmā
attiecībā uz pensijām sāka realizēties 1993. gada novembrī. Jums ir redzami šie
skaitļi. Pensijas apmērs: 1993. gada oktobris - 14 lati 89 santīmi, novembris -
22 lati 03 santīmi, 1994. gada februāris - 24 lati 63 santīmi. Pensiju
paaugstināšanas un indeksācijas rezultātā kopējās pensiju izmaksas pieaugušas no
9,2 miljoniem līdz 14,9 miljoniem. Tātad par 47,9 procentiem ir pieaudzis
vidējais pensiju apmērs, turpretim inflācijas pieaugums ir 21,5 procenti. Tas ir
tas darbs, kas ir padarīts, un tas neapšaubāmi ir nepietiekams. Par to nav šaubu
arī klātesošajiem zālē un tiem klausītājiem, kas šodien sēž pie mikrofoniem. Un
tomēr mēs varam daudz pārmest Riteņa kungam, mēs varam pārmest viņa personīgās
īpašības, viņa aroganci, mēs varam pārmest viņam dažus nepārdomātus izteikumus.
Bet es negribētu viņam pārmest to, ka viņš necenšas realizēt reformu. Šī ir ļoti
grūta sfēra. Tā ir ļoti atbildīga attiecībā uz daudziem cilvēkiem un ir ļoti
jūtīga. Un tomēr, manuprāt, līdz šim brīdim valdība ir izdarījusi maksimumu, kas
šajos apstākļos bija iespējams. Mani ļoti neapmierināja, teikšu atklāti, tas, ka
1. martā valdība neiesniedza pensiju pārrēķināšanas kārtību, jauno kārtību, nevis
jauno likumu, kā te tika minēts, kā mēs to bijām paredzējuši. Mēs to izdarījām
tikai, indeksējot pensiju un nedaudz palielinot to tādēļ, ka vidējās algas
apjoms bija cēlies. Tas celsies arī turpmāk. Es esmu par to pārliecināts. Un
tādēļ pensiju pārrēķins, kas likumā ir noteikts, tiks izdarīts atkal. Un tomēr
mums ir ārkārtīgi jāintensificē darbs. Un tādēļ valdība Kabinetā noteica
termiņus, kuros ir jāiesniedz likumprojekti. Man diemžēl ir jāpiekrīt Kiršteina
kungam, ka virkne likumprojektu to sarežģītības, iekšējās pretišķības dēļ netiek
laikus iesniegti. Mēs esam reformu ceļā, un šis reformu ceļš nav tik viegls un
nav tik rožains, kā tas varbūt izskatās no malas. Varbūt arī no opozīcijas
krēsliem tas izskatās vieglāks. Un tomēr valdība tātad ir noteikusi, ka
likumprojektam par sociālo drošību, kuru gatavo Bites kundzes vadībā, ir jātiek
iesniegtam līdz 1. aprīlim. Likumprojektam par sociālo nodrošinājumu un valsts
sociālajiem pabalstiem, kuru gatavo Makarova kunga vadībā, ir jātiek iesniegtam
līdz 15. aprīlim. Likumprojektam par apdrošināšanas maksājumiem, pie kura strādā
darba grupa Baranovska kunga vadībā, jābūt iesniegtam līdz 1. maijam.
Likumprojektam par darba pensiju fondu, kuru izstrādā Bites kundzes vadībā,
jābūt iesniegtam līdz 1. jūnijam. Pie likumprojekta par bezdarba apdrošināšanu
darba grupa Bērziņa kunga vadībā strādās līdz 1. aprīlim. Pie likumprojekta par
apdrošināšanu sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām strādās darba
grupa Bērziņa kunga vadībā līdz 15. aprīlim. Un likumprojektu par autovadītāju
obligāto apdrošināšanu darba grupa Juršēvica kunga vadībā izstrādās līdz
15. maijam. Es minēju šos likumprojektus tikai tādēļ, lai parādītu jums reformas
vērienīgumu un apjomu. Lai gan reformas rezultāti reāli nedos uzreiz efektu
naudas pieauguma ziņā pensionāru un daudzu trūcīgo cilvēku maciņos, tomēr šiem
likumprojektiem, šīm reformām ir jāieliek stabils pamats nākotnei. Un, lai gan
pareizi teica Kiršteina kungs, neapmierina mūs tas, ka nākotnē mēs solām
rožainas perspektīvas, bet pensiju pieaugums, pabalstu pieaugums iet līdztekus
vidējam darba algas pieaugumam, un līdztekus valdība strādā pie projektiem, kuri
ieliek pamatus nākotnei. Es nevaru piekrist Kiršteina kungam, kad viņš raksta
presē, ka Riteņa kungs sola ieviest pensiju no 67 gadiem. Tas ir piemērs, kas
tika veikts tiešām Dānijā, bet tas nav mūsu uzdevums. Mēs esam deklarējuši, ka
pensijas vecums Latvijā ir jāpalielina līdz 65 gadiem, un mēs to darīsim. Bet es
lūdzu Saeimu un radioklausītājus ņemt vērā to, ka šī reforma ir realizējama 20
gadu periodā. Diemžēl mēs neuzsākām to ar 1. janvāri, palielinot pensijas vecumu
par pieciem gadiem, tas ir jāizdara nekavējoties. Un es esmu lūdzis Riteņa kungu
šo likumprojektu iesniegt. Bet tas ir jādara. Pensiju reforma, apdrošināšanas
sistēmas reforma, kura ir uzsākta, var turpināties efektīvi, ja ministra kungs
paliek savā vietā. Ja viņš tiks nomainīts, tādā gadījumā reformas aizkavēšanās
būs vienkārši lielāka. Paldies par uzmanību.
xsd:language
lv