Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ir jau tiešām vēls, un es iedomājos tādu situāciju, ka jūs esat Amerikas parlamentā. Runa ir par Latvijas neatkarību, un parlamentā ir puse deputātu un jūs kā senatori, kas neesat šajā zālē, dzirdot savu uzvārdu, ka jūs neesat te, domājat, ko teiktu jūsu vēlētāji? Es domāju, ka rīt jūs aizbrauktu uz savu Viskonsijas štatu, arī tad, ja jūs nodarbotos ar biznesu vai kaut ko citu. Tāda ir mūsu attieksme pret šo svarīgāko jautājumu. Bet te šoreiz trīs stundas ir runa, un es visu laiku nesaprotu, par ko mēs runājam. Es gribu nolasīt vēlreiz jautājumu. Te ir skaidri pateikts: deputātu iepazīstināšana ar Krievijas-Latvijas starpvaras sarunu iesniegtajiem projektiem. Es neesmu dzirdējis ne no neviena, ka šodien tāds projekts būtu deputātiem parādīts. Jā, te, kā es saprotu! Vienu momentu! Tad Mārtiņš Virsis uzstājas un saka, ka visu laiku ir durvis ciet. Es saprotu, ka viņš nocitēja Agatu Kristi. Bet tad varbūt nav tik elastīga publika, jo visur, kur mēs ejam, ir durvis ciet. Kāpēc tā? Es trīs dienas atpakaļ biju mūsu kaimiņu - Austrumu - valstī, es redzēju, kāda tur ir situācija šodien, - tā aukla sāk pārtrūkt. Un ilgāk vilcināties mēs nedrīkstam. Šeit politikai jābūt elastīgai, pēc iespējas elastīgam momentam. Un es piekrītu, ka varbūt tiešām vajadzētu, ja tāda iespēja pastāv... Es gan nezinu, varbūt pēc jūsu starpvaldību sarunu konfidencialitātes tiešām vajadzētu apspriest slēgtā Saeimas sēdē šos nolīgumu projektus, izdiskutēt, jo, ja tie būs parakstīti un pēc tam parlamentam vajadzēs parafēt, tad būs par vēlu. Konkrēti vajadzētu apspriest visu, kas ir par un kas ir pret. Mēs tikai dzirdējām termiņus, mēs dzirdējām vienu otru problēmu, bet mēs neredzam visu. Līgumā no "a" līdz "z", ir 10... 15... 20 punkti, kuros ir problēmas. Un es aicinu. Tāda iespēja pastāv, ka tiešām varētu izskatīt varbūt Saeimas slēgtajā sēdē un vienreiz pielikt punktu, jo tiešām katram ir kaut kāda doma, ko varētu ielikt projektā un ieteikt delegācijai. Es lūdzu, lai jūs ieklausītos.