Nākamais jautājums. Jautājums, kas neprasa ne kapeiku naudas un ko es tikko kā izbaudīju pati. Aizejiet uz slimnīcām un apskatieties, kas tur notiek. Neviena humanitārā palīdzība slimnīcā nenonāk. Un, lai tā nonāktu slimnīcā, Riteņa kungs, jūsu ministrijā ir speciāls dienests, kas nodarbojas ar humanitārās palīdzības sadalīšanu. Kāpēc vienreizējās lietošanas šprices nav akūtās ķirurģijas nodaļā, bet ir lejā slimnīcas aptiekā par 16 santīmiem gabalā? Kas par to atbild? Man gribas jums, Riteņa kungs, novēlēt - nonāciet slimnīcā! Un šie sociālisma upuri jūs izārstēs, izoperēs, apkops un pēc tam noliks... Jūs lietojāt vācu vārdus un citus šeit svešvārdus, bet es jums pateikšu vienkāršā valodā, gan jums iztulkos - ... un pēc tam noliks uz tā, kā slimnīcā cilvēkus baro, - šķidra kāša - pišča naša šodien. Padzīvojiet mēnesi tur un tad, iznācis ārā, pastāstiet mums vēl par gaišo nākotni. Šeit nav vajadzīga nauda. Šeit ir vajadzīga cilvēka sapratne situācijā, kas ir uz vietas. Ja jūs nesaprotat, ka turpinās tā pati zagšana, kas notika sociālismā, tad jums to nevar pārmest, jo jūs to neesat redzējis. To var novērst tikai cilvēks, kas to ir piedzīvojis un zina. Cilvēks, kas sajēdz, ko tas nozīmē. Sajēdz un grib strādāt, bet nevis pašapmierināts pensionārs Riteņa kunga izskatā, kuram mēs visi esam upuri un muļķi.