Es domāju, ka ilgi nerunāšu un runāšu divās daļās. Viena - tā ir vispārīgā daļa. Tas ir visiem skaidrs. Es domāju, ka atbildīgie deputātu kandidāti un kandidāti to jau arī uzsvēra priekšvēlēšanu kampaņas laikā - ka nav koncepcijas Latvijai, ka mēs nezinām, kur iet, un mēs nezinam, kur mēs ejam, un grūti ir tam buriniekam, kurš nezina savu galamērķi, jo tam nekad nepūtīs ceļavējš. To es domāju, raksturojot arī šodienas situāciju. Vēl viena tāda pārdoma ir par reformām reformu pēc. Es gribu teikt, ka nekad nebūs tāds stāvoklis, kad nevajadzēs reformu. Tas ir process. Process, kamēr saule apspīdēs šo zemi. Vienmēr vajadzēs mainīties, vienmēr būs kaut kādi apstākļi, vienmēr vajadzēs kaut ko labāku, un es domāju, ka mēs to sapratām un izdzīvojām, jo jau kopš perestroikas sākuma ir gandrīz 10 gadi pagājuši. Mēs esam dzirdējuši simts un vienu anekdoti, un es domāju, ka reforma reformas pēc vai pārmaiņas pārmaiņu pēc nevienam nav vajadzīgas, un šodien valdība reformas izmanto kā tādu vīģes lapu. Viņiem saka, ka karalis ir kails, viņi saka - nē, nav kails, ir reforma. Nu labi, lai ir reforma, lai dzīvo reforma! Attiecībā konkrēti uz Riteņa kungu un uz šo situāciju. Es domāju, ka arī tie, kas piedalījās šajā politiskajā procesā, arī valdības sastādīšanā, tie, kas runāja arī ar Zemnieku savienības atbildīgajiem cilvēkiem, jau toreiz brīdināja, ka, ieejot valdībā un ieņemot divus posteņus - zemnieku ministra posteni un labklājības ministra posteni, tas ir vairāk nekā nenopietni. Mēs jau toreiz teicām, ka agri vai vēlu šis būs tieši tas posms, kas plīsīs, un ka būs peramais zēns, un peramais zēns būs Zemnieku savienība ar visām labklājības lietām. Vēl jo vairāk - mēs brīdinājām, ka šī situācija, kas ir samilzusi veselības aizsardzībā un sociālās aprūpes sfērā, ir hroniska, ka pagājušā Augstākā padome četru gadu laikā tā arī nespēja radīt nevienu konkrētu normālu teikumu. Šis process ir likumsakarīgs. Tas ir likumsakarīgs tāpat, kā man mācīja vēsturē, kad vācieši bija apstājušies toreiz pie Staļingradas un Hitlers sāka mainīt ģenerāļus... Protams, ka kaujas spars uzlabojas un ka situācija mainās, un to var darīt. Varbūt kaut kādas pozicionālas izmaiņas gaidāmas, bet es neceru. Es pilnīgi neceru, ka kaut kas radikāli var mainīties. Un pēdējais. Es tomēr balsošu pret Riteņa kungu, jo galu galā, cik esmu runājis... Es negribētu teikt, ka tie cilvēki ir pūlis - Pensionāru federācija, visdažādākās organizācijas. Es neesmu runājis ne ar vienu cilvēku, kas atbalstītu Riteņa kungu, izņemot varbūt valdību un "brāļu" komandu. Ne ar vienu! Un man tagad rodas tāda sajūta, ka ir kādi simts vai simts divdesmit cilvēku un ka viņi runā, ko viņi grib, un viņiem vienmēr ir patiesība. Un visi pārējie ir muļķi, es arī to skaitā esmu muļķis. Nu tad es izmantošu savas muļķa deputāta tiesības un balsošu "pret", kaut gan es nesaprotu, ko grib valdība, ko grib Ritenis un ko viņš sola. Es tikai gribētu teikt, kas parasti tādiem sludinātājiem, kas vienmēr stāsta par saulainām tālēm un kā ir jādzīvo, un ka būs... Nu man atliek tikai teikt, nu tad dariet tā! Nevajag te ciniski skaidrot, ka jums vienīgajiem ir programma un ka jūs zināt, ko darīt, un ka jums ir visi likumprojekti, ka jums ir simtdienu programma, ka jūs ātri visu darīsit, reformēsit. Simts dienas jau ir cauri. Divsimt un trīssimt drīz būs cauri. Rezultāta nav. Paldies.