Labdien, cienījamais Prezidij! Deputāti! Atļaujiet man izteikties, ka es šodien jūtos kā pie zivju tīrīšanas galda. Redzat, ir tāda lieta, ka mūsu sabiedrībā tā galva iet bojā, bet parasti zivis sāk tīrīt no astes, un šodien šajā procesā mēs, tā sacīt, esam iesākuši ķidāt tās zivtiņas pašā vārgākajā un, godīgi sakot, mūsu sabiedrībai visvājākajā vietā - tās ir slimnīcas, veselības aizsardzība, tie ir pensionāri, bet patiesībā tas sākās jau no tā mirkļa, kad mums pagriezās dzīve pavisam uz citu pusi, kad mēs esam zaudējuši savai tradicionālajai produkcijai tirgu. Un kā var būt nauda, ja nav, kur to ietirgot? Mums ir zudis Austrumu tirgus. Mēs līdz šim mirklim vēl neesam apguvuši ne Rietumu tehnoloģijas, ne arī atguvuši atpakaļ Austrumu tirgu. Mums patiesi ir ļoti grūts stāvoklis tautsaimniecībā, lauksaimniecībā un, jāsaka, arī zinātnē. Un šodien viss tas negatīvais, kas ir tautsaimniecībā, atbalsojas sociālajā sfērā, un visvairāk cieš no tā mūsu pensionāri, mūsu slimnieki, tajā skaitā, arī veselības aizsardzības cilvēki. Paskatiet, kas šodien notiek, kad nav naudas! Ķemeros iet bojā veselu divu gadsimtu mūsu ieguldītās pūles - sanatorijas. Tāpat slimnīcās ir diezgan slikts medikamentu klāsts, un, jāsaka, ka tas viss ir spogulis tam, ka mēs ļoti lēni sākam ražošanu, sākam darbu, un šī kašķēšanās ir arī lielā šodienas runāšana, kad mēs jau varējām pieņemt daudz lietderīgu likumu, kas veicinātu ražošanu. Patiesībā es jūs lūgtu padomāt: vai ir prātīga šī garā runāšana? Un tāpēc es īsi lūgtu: cienījamie šā departamenta darbinieki! Ne jau ministrs viens ir vainīgs, ka iet slikti šajā sfērā, un arī ne tikai ministrija, kā šeit teica daudzi deputāti - Rugāte un deputāte no frakcijas "Saskaņa Latvijai". Jāsaka, ka taisnība viņām ir. Mēs visi esam atbildīgi šo pensionāru priekšā, un tāpēc es lūgtu gan zinātnieku, gan arī šajā departamentā strādājošo atbalstu, lai mēs varētu ātrāk strādāt. Es teiktu, ka ne tikai vienam Riteņa kungam, patiesībā salīdzinot ar citiem ministriem, darba ražīgums ir lielāks. Es jums pateikšu, ka līdz šodienai vēl daudzās ministrijās nav programmu. Un kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs, kur man ir visu frakciju pārstāvji, gribu teikt, ka mēs visi esam atbildīgi, ja vēl neesam no ministrijām pieprasījuši kārtīgi, laicīgi un diezgan efektīvi strādāt ar programmām. Patiesībā mēs vēl ļoti daudz uz vietas buksējam. Un es uzskatu, ka nevajag mainīt ministru, jo citādi mēs apturēsim pensiju reformas gaitu, un tas galarezultātā dos mūsu sabiedrībai tikai zaudējumu, bet runa ir par to, ka mums jāstrādā efektīvāk un labāk varbūt pat ekstremālos apstākļos. Es ļoti ļoti lūdzu - un jo sevišķi es lūdzu Zemkopības ministriju - padomāt, ka nāk sēja.