Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāšu kā deputāte, jo vakar Sociālo un darba lietu komisija - par cik es biju slima, es tur nepiedalījos - ir pieņēmusi citu lēmumu. Acīmredzot arī par to komisijas sekretārs jums paziņos, tāpēc es šobrīd nepaudīšu komisijas viedokli. Man liekas, ka te jau gandrīz viss, ko varēja pateikt, ir pateikts, bet es gribētu mēģināt to drusciņ saklasificēt. Pirmkārt, te tika pieminēti draugi Tupeša kungs, Berķa kungs un Riteņa kungs kā speciālists. Mēs arī esam braukuši uz ārzemēm. Cik man zināms, Tupeša kungs, pie jums mani neviens nav sūtījis risināt sociālās apdrošināšanas jautājumus. Tādēļ es neuzskatu, ka jūs esat speciālists šajos jautājumos un varat pateikt, vai ir jābrauc uz Ameriku vai ne. Uz Ameriku mani pie jums neviens nesūtīja. Tā ir tāda maza replika. Protams, vakar preses konferencē intervijā es jums pateicu, un to, man liekas, visi saprot un vairs nav jāaģitē. Protams, Riteņa kungs to naudu negādā un ekonomikas graušana nenotiek no Riteņa kunga puses. Tas jautājums ir jāatdala. Un nevar saistīt tos piecus latus ar Riteņa kungu. Kaut daļēji varbūt ir runa par diviem. Varētu būt runa par tām deklarācijām, par kurām pareizi runāja. Es domāju, ka 2 lati pie pensijas normāli pensionāriem bez nervu bendēšanas maksātu lētāk, nekā deklarāciju izsniegšana uz vietām par tiem pašiem diviem latiem. Tā ir tāda tehniska kļūda, un varbūt to varēs ar laiku arī izlabot un to ņems vērā nākamreiz. Bet es gribētu parunāt par Riteņa kungu kā par ministru. Te jau pateica par to, ka Riteņa kungam - un tas ir apsveicami - ir patiešām komandas sajūta, drauga plecs. Bet redzat, viņš ir īpašs ministrs, un, kā man liekas, visās valdībās, arī ārzemēs, tas ir īpašs ministrs. Par ko labklājības ministram maksā algu? Viņš vienīgais profesionāli, saņemot algu, aizstāv visu sociālo sfēru. Un pēc būtības, pēc viņa iekšējās filozofijas, viņš vienmēr ir opozīcijas ministrs pret valdību. Jo visā pasaulē, pat ļoti bagātās valstīs, sociālajai sfērai vienmēr drusciņ pietrūkst. Un tai ir jābūt šā ministra būtībai šinī Kabinetā. Es domāju, ka Riteņa kungs patiešām ir ļoti labs komandas loceklis, bet viņš nav labklājības ministrs. Otrs moments. Es pirmo reizi uzstājos atklāti, teiksim, pret ministru kā tādu, un es atļaušos atgādināt, ka 1. martu un novembra reformu, kad arī es te stāvēju tribīnē un lūdzos to balsojumu, lai 1. novembrī paceltu pensijas. Un tad tika noteikts 1. marts. Un tad daudziem bija skaidrs, ka tas nebūs izpildīts, kā arī tas notika. Bet, redzat, ja šeit būtu profesionāla valdība, kas ir daudzreiz šeit nozākāta, bet nevis politiska valdība, tad tas būtu viens jautājums. Ir politiska valdība, to ir deklarējusi vadošā pozīcija, un tas nav opozīcijas izdomājums. Un politiskajai valdībai ir jāatbild par politiskajām kļūdām. Tie 660 000 un tie bērni, un tie cilvēki gados, kuriem patiešām ir atlicis vienkārši nodzīvot savu mūžu, lai arī kāda viņiem būtu skatījumu dažādība, nav pelnījuši, ka viņus vēl tracina ar tādiem paziņojumiem. Viņiem jau tā ir mazas pensijas, viņi jau tā mums nedzīvo visbagātāk, un tādēļ, runājot ar šo auditoriju, vienmēr ir jāatceras, ka lieks satricinājums var viņiem maksāt dārgāk nekā pat 50 santīmi pie pensijas. Un es domāju, ka šoreiz par to ir aizmirsis i Riteņa kungs, i valdība. Un tie cilvēki gaidīja, jo mums cilvēki ir pieraduši gaidīt un ticēt. Un mierīgi gaidīja. Es domāju, ka tā ir visrupjākā kļūda, ko ir pieļāvis ministrs, un es domāju, ka jau februāra sākumā bija zināms, ka nebūs 1. marta reformu. Acīmredzot šo jautājumu vēl varēja mīkstināt un tautai to sākt skaidrot, nevis pēdējā plenārsēdē uz urrā, kā steidzamu, to pagarināt bez motivējuma. Un tādēļ par nožēlu es domāju, ka Riteņa kungs patiešām nevarētu būt labklājības ministrs. Es netaisos apspriest viņa profesionālās spējas, bet runāju kā par labklājības ministru. Es vēlreiz atkārtoju - tas ir vienīgais ministrs, kam maksā algu par to, ka viņš ir opozīcijā, ka viņš valdībā iestājas par to, ko valdība negrib dot sociālajai sfērai. Un, ja tāda ministra nebūs šinī valdībā, tad labklājības mums valstī arī nebūs, jo acīmredzot viņš ne vienmēr panāks, bet viņam ir jāmeklē kompromisi. Un pēdējais, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Te ļoti daudzi operē ar skaitļiem. Par cik tie ir skaitļi -, es tos arī atceros no galvas - es gribētu atgādināt, ka 47 procentu pieaugums daļēji sastāv no tā, ka no 1. novembra atjaunoja tos pašus apkures talonus, tikai naturālā veidā, un tas, ka bija realizēta indeksācija, es atvainojos, tas nav nekāds valdības sacerējums vai pienākums. Tas ir arī vecajā pensiju likumā. Arī tur bija paredzēta indeksācija, ko Godmaņa valdība vienkārši uz laiku bija apstādinājusi. Tādēļ reāli izmaiņas pensijās, ka būtu kaut kādi panākumi, nav notikušas. Mēs esam, paldies Dievam, noturējuši to līmeni, kas mums jau ir bijis. Tādēļ es patiešām ar lielu nožēlu jūs arī aicinu balsot par labklājības ministra kunga demisiju. Paldies.  @lv