Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kreitusa kungs no šīs tribīnes ar lielu lietpratību runāja par gaļu un varēja just, ka viņš to regulāri pērk un droši vien arī ēd, pats nemaz nedomādams sekot padomam, ko viņš deva Riteņa kungam - lūkot iztikt ar 25 latiem, kas ir pensionāram. Man ļoti negribētos, lai Kreitusa kunga runāšana par gaļu un šis te LNNK iesniegums, un visas tās daudzās runas būtu sākums cilvēkēšanas tradīcijai mūsu Latvijas parlamentā. Man gribētos aicināt izbeigt politiskās spēles, apelējot pie nelaimīgu cilvēku trūkuma un posta. Spēles, cietsirdīgas spēles! Un, protams, tad uzreiz ir pilnāki žurnālistu soli, uzreiz ir kameras, jo Latvijas Saeimā atkal kaut kas notiek - ēd vai lūko noēst ministru. Es varu apgalvot, ka šajā zālē nav neviena deputāta un vispār arī droši vien neviena, kas šeit nesaprastu, ka no labklājības ministra Jāņa Riteņa šobrīd nav atkarīgs ne pašreizējās pensijas lielums, ne pabalstu lielums bērniem. Tas ir atkarīgs no Finansu ministrijas, tas ir atkarīgs no tā, ko šeit teica Rugātes kundze, bet, pareizāk sakot, tas ir atkarīgs no mūsu valsts pašreizējās ekonomiskās situācijas. Ne jau Ritenis, ne jau šī valdība bija tā, kas nonivelēja pensijas. Tāpat iepriekšējā valdība trīs gadus neko neizdarīja (No zāles deputāts A. Saulītis: "Pats parlamentā sēdēji!") jaunas sociālās nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, un pats Kiršteina kungs savā runā atkal būtībā iesaka šajā virzienā neko nedarīt, jo pašreizējā valsts neesot gatava veidot kādu pensiju fondu un kādu citu sistēmu. Bet alternatīva jau ir tikai tā pati pārdalīšana, kas pašreiz, Kiršteina kungs! Un tas man rada vislielākās bažas, ka ar šo ministra demisijas prasību nākusi klajā LNNK, kas taču allaž sakās aizstāvam tirgus ekonomiku un reformas, bet kas tanī pašā laikā negrib ļaut būtiski pārkārtot sociālās nodrošināšanas sistēmu. (No zāles deputāts A. Kiršteins: "Mēs jau esam pārkārtojušies!") Tā ir viena no visbūtiskākajām reformām. Var mainīties kabineti, mainīsies deputāti un Saeimas sastāvi, bet reformu kurss, es domāju, mums ir jāsaglabā. Un katrai frakcijai neatkarīgi no tā, kas mēs esam, vajadzētu uzturēt šo reformu garu un stiprināt tautā tādu pārliecību, ka šādām reformām ir jānotiek. Citādi var gadīties, ka opozīcija nāk pie varas un ka jūs paši arī vairs nevarat izdarīt šīs reformas tāpēc, ka paši esat radījuši cilvēkos šo te pretestību jebkuram pārkārtojumam. Jūs esat "par" un jūs esat "pret", un jūs sakāt tā, kā ir izdevīgāk. Es jau pirms Riteņa kunga šīsdienas runas, protams, esmu iepazinies ar viņa izstrādāto vai viņa vadībā izstrādāto sociālās nodrošināšanas koncepciju. Mēs ar to iepazināmies frakcijā, mēs to vērtējām Zemnieku savienības valdē. Un, salīdzinot to ar Pensionāru federācijas iesniegtajiem priekšlikumiem, mēs pārliecinājāmies, ka ministra koncepcijā ir ietverti visi priekšlikumi, ko ierosinājuši arī pensionāri, tikai ministra koncepcija bija pasniegta kā vienota, labi pārdomāta sistēma, kas dos iedzīvotājiem iespēju gan izmantot sertifikātus, gan piesaistīs Pensiju fonda veidošanai daļu no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, ļaujot katram pašam iesaistīties savu vecumdienu nodrošināšanā. Te pārmet, ka Riteņa kungs neaizstāvot savus apgādājamos. Jā, ministrs Ritenis ir komandas spēlētājs, un viņš patiešām neiet šeit, parlameta zālē, strīdēties ar valdību. Es vispār gribētu redzēt, kas tā būtu par izrādi, ka šeit kāds ministrs nāktu un strīdētos ar Birkava kungu, darītu to, kas jādara Kabineta sēdēs, bet es zinu, ka pēc Riteņa kunga lūguma Zemnieku savienības valde jau pirms 2 nedēļām, jau pirms visiem šo daudzo organizāciju ierosinājumiem nāca presē klajā ar paziņojumu - nepieļaut pabalsta atņemšanu bērniem. Un tajā laikā, kad LNNK deputāti sacerēja šo te neuzticības izteikšanas dokumentu, ministrs Ritenis Ministru kabineta sēdē aizstāvēja šos pabalstus, tur, Ministru kabinetā, saistot šo jautājumu ar savu palikšanu vai aiziešanu no ministra amata. Zemnieku savienība kā politiska organizācija saprata, ko nozīmē ļaut savam cilvēkam uzņemties labklājības ministra amatu, un tajā laikā, kad mēs par to lēmām, starp mums bija daudzi, kuri teica: kāpēc mums tas vajadzīgs un kāpēc Riteņa kungam tur ir jāiet? Kāpēc viņš nevar palikt, teiksim, par vēstnieku Dānijā vai kur tur, kur viņš bija? Un tad es atceros, ka Riteņa kungs tomēr teica: bet, vīri, kāpēc tad es nācu uz šejieni? Tad jau es varēju palikt turpat Austrālijā un baudīt savas vecumdienas un iztikt no pensijas. Es taču arī gribu kaut ko dot Latvijas labā, es gribu, lai te tiek izmantotas tās zināšanas, ko es zinu un ko jūs te nevarējāt zināt! Un es noliecu galvu šīs te Riteņa kunga toreizējās vēlēšanās priekšā, un es nespēju mierīgi noklausīties, kā pār viņa galvu izgāž zaimus jauni cilvēki, kas ir uz pusi jaunāki par Riteņa kungu un kas tagad te pārmet, cik grūti viņi dzīvojuši. Atvainojiet, kungi! Kad Riteņa kungs tur aizgāja, kā saka, ar to, kas pie rokas un ar to, kas mugurā, tad Rietumvācijā pēc kara arī viņam vajadzēja iziet visas tās grūtības cauri. Un tāpat pie visa, pie kā viņš ir nokļuvis - gan pie savām zināšanām, gan pie tagadējās pensijas - , viņš ir nokļuvis tikai ar un vienīgi ar savu darbu. Un nav te ko pārmest. Un es aicinu, protams, - un Zemnieku savienības frakcija par to vienprātīgi balsos, iestāties par ministra Jāņa Riteņa palikšanu pašreizējā amatā. (No zāles deputāts A. Kišteins: "Bet kur ir pensiju likums?")  @lv