"Godājamie kolēģi! Lai tiktu tiešām projām no tiem populistiskajiem toņiem un \napakštoņiem, kas šajās debatēs ir ieviesušies, es arī savu izskaidrojumu sākšu \nar dažiem skaitļiem. Jo beigu beigās atbildes uz visiem šiem jautājumiem laika \ntecējumā būs jāmeklē skaitļos. Un, par skaitļiem runājot, es varu tikai vēlreiz \nuzsvērt to, ka, šai valdībai darbu sākot, pensijās mēnesī izmaksāja Latvijā 9,2 \nmiljonus latu, turpretim jau šā gada februārī mēs - Labklājības ministrija - \npensijās izmaksājām 14,9 miljonus latu. Tas ir konstatētais pensiju maksājumu \npieaugums, un tas līdzinās 47,9 procentiem. Par šo pieaugumu runājot, saprotams, \nir jādomā arī par inflāciju. Un es domāju, ka Kreitusa kungs, arī Kreitusa \nkungs, nekādi nevarēs tikt garām faktam, ka inflācija šajā laikā - no oktobra \nlīdz janvārim - bija 21 procents, tas katram objektīvam vērotājam skaidri rāda, \nka pensionāru stāvoklis šajā laika posmā tiešām ir ievērojami uzlabojies. Tomēr \nnevar apstrīdēt (un to teica jau Ministru prezidents Birkava kungs), ka mūsu \ngrūtdieņiem vēl nebūt nav iestājušās labas dienas. Nevar apstrīdēt to, ka tālāk \nļoti intensīvi ir jānodarbojas ar šo problēmu risināšanu. Bet šīs problēmas \nnevar, godātie kolēģi, atrisināt Labklājības ministrija, ministram šeit vienā \njaukā dienā ienākot, uzkāpjot šajā tribīnē un dodot kādu tukšu solījumu, ka \npensijas no tāda un tāda datuma tiks paaugstinātas tādā un tādā apjomā. Lai to \nvarētu darīt, ir jāatrod valsts kasē vajadzīgie līdzekļi, un tos, saprotams, mēs \nnevarēsim valsts kasē atrast tik ilgi, kamēr nebūs iestājusies zināma atlabšana \nvisas Latvijas saimnieciskajā situācijā. Starplaikā mēs, saprotams, varam darīt \nkaut ko citu. Un tas \"kaut kas cits\" ir - mēģināt uzlabot mūsu valstī esošo \nsociālā nodrošinājuma sistēmu un skatīties, cik papildu līdzekļu mēs varam \natrast tūdaļ jau šajā veidā. Visas šīs lietas, saprotams, pagājušajos mēnešos ir \nļoti rūpīgi pārdomātas Labklājības ministrijas darba grupās, par kurām Kiršteina \nkungs gan teica, ka tādas vispār neeksistējot. Un šajās darba grupās mēs esam \nnākuši pie slēdziena, ka nav iespējams apmierinoši salāpīt veco, uz padomju \nlaika pieņēmumiem balstīto sociālās nodrošināšanas sistēmu. Mēs esam \nkonstatējuši arī to, ka uz šīs sistēmas pamatiem - un pie līdzīga slēdziena ir \nnākušas valdības, nākušas saeimas arī visās citās postkomunistiskajās valstīs, - \ntādu, kā jūs zināt, kolēģi, Austrumeiropā un Viduseiropā šodien ir veselas 18, - \nun visas šīs valdības, visas šīs saeimas ir nākušas pie slēdziena, ka uz \nvecajiem pamatiem vispār neko jaunu nav iespējams būvēt. Un mēs šajā situācijā \ntāpēc izvēlējāmies turpināt vecās sistēmas radītajos ietvaros dot iespējamo \nsociālo nodrošinājumu, un tas ir tas, ko mēs darām, - dot (tātad pagaidām vecās \nsistēmas ietvaros) iespējamo sociālo nodrošinājumu, pie viena ķeroties pie \njaunas sociālās apdrošināšanas sistēmas plānošanas un ieviešanas. Un šajā ziņā \nes varu jums teikt, ka pašreiz jau beigām tuvojas 1993. gada nogalē uzsāktais \nreformu plānošanas darbs, kas visās citās jau pieminētajās postkomunistiskajās \n18 valstīs vēl nebūt netuvojas noslēgumam, tātad mēs esam virzījušies uz priekšu \nātrākā tempā, mēs esam citiem tālu priekšā, jo visur citur šā apjomīgā darba \nveikšana ir prasījusi vairākus gadus. Pēc mūsu plāna, panākams būtu tas, ka mēs \nizveidojam pavisam jaunu sociālās drošības sistēmu, kas garantētu visiem mūsu \nvalsts iedzīvotājiem sociālo drošību jebkurā dzīves situācijā un kas pie viena \natbilstu arī visiem sociālā taisnīguma principiem. Reformas īstenojot, mēs \nvadāmies no pieņēmuma jeb īstenībā no 4-5 pamatpieņēmumiem. Tie ir šādi. \nPirmais. Nevar notikt sociālā nodokļa maksājumu paaugstināšana, bet vienīgi \nracionāla pārdale. Tas nevar notikt tādēļ, ka mēs visi esam skaidrībā, ka, ja \ndrastiski paaugstināti tiktu Latvijas sociālā nodokļa maksājumi, tad valsts \nprogress, saimnieciskais progress, visās citās plāksnēs apstātos un mēs pēc \ngadiem vēl būtu tāda nabadzīga valstiņa, kurai nav nekādas attīstības \nperspektīvas. \nMūsu otrais pamatpieņēmums ir, ka valsts sociālās drošības sistēmas uzlabošana \nnedrīkst apdraudēt tātad vispārējo valsts saimniecisko attīstību. Tālāk - \ntrešais. Mēs domājam, ka reformai ir jādod iespēja visiem valsts iedzīvotājiem \n(un šeit es runāju par kaut ko jaunu, tas ir krasā pretrunā ar to, ko teica \nKiršteina kungs), - mēs domājam tātad, ka šīs reformas attīstībai ir jādod \niespēja, tirgus saimniecībai attīstoties, visiem valsts iedzīvotājiem \niesaistīties sevis pašu un savu ģimenes locekļu vecumdienu sociālā nodrošinājuma \nplānošanā un radīšanā. Un šis, saprotams, ir vienkāršs princips, izriet no \nliberālās pieejas vai jautājuma kārtošanas, kas valda abās mūsu frakcijās, tas \nir, \"Latvijas ceļā\" un Zemnieku savienībā. \nUn ceturtais. Mēs domājam, ka reformai ir vienlaicīgi jāpalīdz tādēļ radīt \nfondus, kuros uzkrātais kapitāls būs lietojams ne tikai pensiju izmaksai, bet \narī valsts attīstībai. Valsts attīstībai tādā pašā veidā, kā to darīja, \npiemēram, pēckara Vācijā, kur apdrošināšanas un pensiju fonda strauja \npielietošana veicināja tikpat strauju valsts saimniecisko attīstību pēckara \ngados, kuru mēs visi šodien pazīstam kā Wirtschaftswunder. Un kopš šo lēmumu \npieņemšanas notikumu attīstības gaitā skaidrs bija arī tas, ka šeit vairs runa \nnav tikai par kaut kāda atsevišķa it kā pensiju likuma pieņemšanu, bet par visas \nsistēmas pilnīgi pamatīgu pārkārtošanu un sakārtošanu. Un, lai to izdarītu, ir \nvajadzīgs ne tikai viens likums (un tas izskaidro šīs lietas aizkavēšanos), bet \nir vajadzīga vesela sērija likumu. Vesela sērija likumu, kas sastāv no \natsevišķiem likumprojektiem. Šajā paketē ietilpst tātad astoņi atsevišķi \nlikumprojekti, pie visiem tiem ir strādāts jau diezgan daudz un diezgan ilgi, \nmēs esam jau tik tālu, ka varam saistīties, dodot valdībai attiecīgos solījumus \npar to, ka šie likumprojekti nonāks valdības izskatīšanā, un tie grafiki jau ir, \nsaprotams, vispārībai pieejami, tie bija pieejami arī šeit, iepriekšējā Saeimas \nsēdē. \nNu, īsumā par to, kas tad ir šajā paketē iekšā. Pirmkārt, mēs gatavojam \"jumta\" \nlikumprojektu par sociālo drošību. Tas iezīmēs jaunās sistēmas pamatus un radīs \nvajadzīgos fondus, jā, Kiršteina kungs, vajadzīgos fondus dažādu specifisku \nuzdevumu risināšanai, un mūsu problēma ir tieši tā, ka mums nav to vajadzīgo \nfondu, kurus mēs varētu lietot, mums nav tā instrumenta, kuru varētu lietot \nproblēmu risināšanai, tāpēc mums vispirms ir jātiek pie instrumentiem, kurus mēs \nvaram lietot, un tikai tad mēs varēsim nopietni runāt par šo jautājumu tālāku \nrisināšanu. Šo likumprojektu (es gribu to uzsvērt, un to minēja jau arī Birkava \nkungs) mēs esam apņēmušies valdības izskatīšanai nodot līdz 1. aprīlim. Un šis \nlikumprojekts un arī tie citi paketes likumprojekti nav sajaucami ar likumu par \npensiju izmaksas kārtības pārkārtošanu, kas īstenībā, strikti ņemot, bija \nvienīgā lieta, kas bija pārkārtojama līdz 1. martam, un beigu beigās tas arī tika \nizdarīts. \nTālāk - otrais. Mēs strādājam arī pie sociālās nodrošināšanas fonda radīšanas. \nNo šā fonda nākotnē ar iztikas minimumu - un par iztikas minimumu runājot, man \njāsaka, kas tas, mūsu uztverē, ir minimālā alga mīnus 10% (saprotams, ne \nminimālā alga vēl joprojām pašreizējo 15 latu apmērā, bet valdības plānotā \npaaugstinātā minimālā alga), - tātad no šā fonda būs jānodrošina ar iztikas \nminimumu visi Latvijas iedzīvotāji, un šeit ir problēmas, kurās mums būs jālūdz \npēc Saeimas palīdzības, jo mēs domājam, ka attiecībā uz fondu un vispār mūsu \nlikumdošanā būs jāiestrādā arī zināmi principi, ka tiesības saņemt sociālās \npalīdzības maksājumus ir tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šeit, Latvijā, \nir nodzīvojuši vismaz 5 gadus. Jo mēs visi zinām, ka mūsu sociālās palīdzības \nsadales sistēma pašreiz cieš no ļoti lielas spriedzes, mēs sagaidām no tās par \ndaudz, un tas daļēji rodas tādēļ, ka mēs šīs izmaksas izdarām ļaudīm, kam tās \nnebūt nevajadzētu izmaksāt. Tādēļ šī spriedze ir jāsamazina, un būtu skaidri \njādefinē, kas ir tiesīgi šos maksājumus saņemt, un tā, saprotams, ir politiska \nproblēma, kuru neatrisinās Labklājības ministrijā. Bet tātad šai iedzīvotāju \ngrupai piederētu tie cilvēki, kas ir bijuši šeit legāli 5 gadus, kam nav citu \nienākumu un kuri nekvalificējas piederībai Valsts pensiju fondā. Šai grupai \npiederēs arī ilgstošie bezdarbnieki, kas nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, \ninvalīdi no bērnības, kā arī apgādnieku zaudējušie bāreņi, tātad visumā cilvēki \nbez pietiekama darba stāža. No šā paša fonda izmaksās arī bērnu naudas, bāreņu \nun trūcīgo iedzīvotāju speciālos pabalstus un tāda veida maksājumus, kurus visus \nir jāsakārto un jāievieto pavisam skaidri vienā skaidri definētā fondā, iepriekš \nminot arī jau vajadzīgo līdzekļu avotus. \nTrešais. Ar diferencētām pensijām tos, kam ir lielāks darba stāžs (un par to arī \nte tika daudz runāts) un kas ieguldījuši daļu savu privatizācijas sertifikātu \nValsts pensiju fondā, turpmāk apkalpos šis fonds. Tātad tas ir arī viens no \njaunradāmiem fondiem, un mēs paredzam, ka šim fondam nākamajos gados piederēs \nlielākā pašreizējo pensionāru daļa. Fonda darbībai nostabilizējoties, fonda \nikmēneša izmaksas pensionāriem, pēc mūsu pārliecības, - un šajā ziņā vēl tiek \nizdarīti aprēķini ar ārzemju konsultantu, ar ārzemju aktuāru palīdzību, bet ir \njau tagad pamats pieņemt, ka izmaksas no šā fonda, ja varētu nostabilizēt \nprivatizācijas sertifikātu ieguldījumus šajā fondā un to vērtību, varētu \ntuvoties caurmēra izpeļņai, tas nozīmētu to, ka šo pensionāru lielākās grupas \ndzīvē iestātos ļoti liela stabilitāte. \nGatavota tiek likumdošana arī par Valsts darba pensiju fondu. Un tas nu ir kaut \nkas pavisam jauns, jo tas ir domāts tiem, kas turpinās strādāt vēl vismaz \nnākošos 10-15 gadus. Šis fonds ļaus pašiem strādājošajiem nodrošināt savas \nvecumdienas. Fonds tiks finansēts no tā locekļu iemaksām, un, domājot par šīm \niemaksām, es varu minēt tikai dažus piemērus. Paliksim pie Somijas. Somijā šajā \nfondā darba ņēmēji iemaksā apmēram 15% no savas algas, lai saņemtu apmēram 60% \nvecuma pensiju, 60% no 5 pēdējo viņu darba gadu caurmēra algas apmēra. \nParedzams, ka valsts civildienestā strādājošiem daļu šo iemaksu, kā Gaiļa kungs \ndroši vien apstiprinās, pārņems valsts, bet citur nodarbinātajiem būs jāpanāk \nattiecīgas norunas savos darba koplīgumos. Te jāuzsver gan tas, ka maksājumi par \npiederību Valsts darba pensiju fondam nav padomju stilā sasaistāmi vai sajaucami \nar sociālā nodokļa maksājumiem. Un šeit es it īpaši gribu vērsties pret \nmēģinājumiem presē, pret mēģinājumiem šajā augstajā namā pretendēt, tāpat kā \npadomju dienās, ka īstenībā ir tikai divas kulītes - jūsējā un valsts kulīte - \nun ka līdzekļi var nākt no vienas vai otras. Īstenībā tajā sabiedrībā, kurā mēs \ngatavojamies ieiet, kuru mēs te pašreiz veidojam, būs diezgan daudz līdzekļu \navotu, un tāpēc, ja mēs runājam par kaut kādu līdzekļu sadali, pārdali un \nizmaksām, tādā gadījumā mums ir arī skaidri jāvar definēt, kas no katras kulītes \nnāk. \nVēl es gribu pieminēt likumprojektu par bezdarba apdrošināšanu. Šis \nlikumprojekts arī ir ļoti vajadzīgs, un tas arī būs zināms jaunievedums, kaut \ngan jāsaka, ka zināma likumdošana par bezdarba apdrošināšanu Latvijā bija \nieviesta jau 30. gados. Nu, šeit tas paredzējums ir tāds, ka tās iemaksas \nattiecīgajā fondā izdarītu kā darba devēji, tā darba ņēmēji, katrs 1,5% apjomā, \nun tas nebūt nemainītu (kā tas ir visās citās Rietumeiropas zemēs) izmaksātās \nalgas apmērus. Tajā pašā laikā šāda fonda radīšana mazinātu spriedzi uz citiem \nfondiem, kas ir jāfinansē, un tas ir tas svarīgais, kas ir jāfinansē no sociālā \nnodokļa. \nFonds būs saistīts ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšanu. \nPirmām kārtām tas saistīsies ar patiesi drošu darba apstākļu ieviešanu visās \ndarbavietās un ar darba negadījumos ievainoto speciālu aprūpi un rehabilitāciju. \nMaksājumus par šo apdrošināšanu visās Rietumvalstīs - es uzsveru: visās \nRietumvalstīs! - izdara darba devēji. Paredzams, ka līdzīgs izkārtojums Latvijā \npieļaus lielus sociālā nodokļa samazinājumus un pie viena ļoti mazinās \ninvaliditātes radīto spriedzi uz mūsu pensiju fondiem, kas joprojām cieš no \ndažādiem padomju laika unikāliem izkārtojumiem. Es varētu par tiem diezgan ilgi \nrunāt, un tas, saprotams, varbūt arī Kreitusa kungam apliecinātu, ka es tiešām \nkaut ko zinu par visām šīm lietām un par šo lietu kārtošanu arī šeit, Latvijā, \nbet es domāju, ka tas aizņemtu par daudz laika. \nTālāk. Jāpiemin ir tas, ka Latvija un Lietuva ir vienīgās valstis Eiropā, kurās \nnav ieviesta obligātā autovadītāju apdrošināšana. Tas liek Latvijas \nautobraucējiem, kas dodas uz Rietumiem, izņemt tā saucamās zaļās kartes, par \nkurām te tik daudz tiek runāts, kaut gan tās, kā jūs redzat, ir vienkārši \nanomālija, un atstāt autobraucēju ievainotus cilvēkus bez medicīniskas aprūpes \nun rehabilitācijas. Invaliditātes gadījumā par ievainotajiem nu iznāk rūpēties \nnodokļu maksātājiem caur to uzturētajiem fondiem, un tas savukārt palielina \nspriedzi uz šiem fondiem. Tādēļ ieviešamais izkārtojums radīs speciālu, \nsatiksmes līdzekļu īpašnieku apmaksātu fondu, no kura tiks izdarītas izmaksas \nvisiem satiksmes negadījumos ievainotajiem, kas ir arī turklāt ilgstoši pacienti \nārstniecības iestādēs un kam tādēļ sniegtā palīdzība ir ļoti dārga, un atkal pie \npašreizējā izkārtojuma maksa tiek ņemta no nodokļu maksātāju sagādātiem fondiem. \nPie viena, garāmejot, jāpiemin arī tas, ka tiek strādāts pie veselības \napdrošināšanas un slimokases plānošanas. Vienīgi, nepaaugstinot naudas aizplūdi \n(un tas, kā jūs dzirdējāt, ir viens no mūsu pamatprincipiem), pārāk lielu naudas \naizplūdi uz sociālās drošības fondiem, mēs pie šā jautājuma galīgās \natrisināšanas pašreiz nevaram ķerties, un tādēļ pagaidām būs jāsamierinās ar jau \nieviesto ārstniecisko pakalpojumu apmaksas sistēmu. \nTālāk. Man jāsaka (un ar to es gatavojos arī beigt), ka visiem ir skaidrs, ka \nlīdz šim aprakstītais darbs noteiks ne tikai to, kā nākotnē tiks mazināta \npašreiz Latvijā valdošā lielā sociālā spriedze, bet arī to, kā turpināsim \nizlietot vairāk nekā pusi caur valsts kasi plūstošo līdzekļu. Un tādēļ šiem \nprocesiem, saprotams, ļoti uzmanīgi seko tādas starptautiskas organizācijas kā \nApvienotās Nācijas, it īpaši to Starptautiskā darba organizācija, Pasaules \nbanka, Eiropas kopienas Palīdzības fonds, PHARE un G-24 valstu, tas ir, bagāto \nvalstu, organizācijas. Un Starptautiskā darba organizācija, - jums būs droši \nvien interesanti dzirdēt, kolēģi, - mūsu darbu izvērtējot, savā žurnālā \nattiecīgajam rakstam lika tādu virsrakstu: \"Latvia-Social Security at a \nDifferent Pace\". Tātad runa ir par social security reform, un šajā rakstā tika \nsecināts, ka mūsu rīcība Latvijā izceļas ar ātrumu, fondu loģisku kopsasaisti, \nkā arī ar ļoti vērā ņemamiem jaunievedumiem. Un šeit runā vispieredzējušākā \nstarptautiskā organizācija tieši šo specifisko jautājumu kārtošanā. Tas mudināja \nApvienotās Nācijas apmaksāt Latvijā šai sakarā veicamo apdrošināšanas aktuāru \ndarbu, kas jau šeit darbojas un kas šeit notiek. Pasaules banka arī no savas \npuses nupat ir nodrošinājusi Labklājības ministrijai 500 000 dolāru piešķīrumu \ntieši šeit aprakstīto un pieminēto reformu veikšanai, jo Pasaules bankai, norisi \nvērojot, ir skaidrs, ka mums ir šeit šajā ziņā vajadzīga zināma konsultantu \npalīdzība, un, ja Pasaules banka šajā sakarībā, notikumus ļoti rūpīgi vērojot, \nir par kaut ko nobažījusies, tad tas ir par to, ka mūsu reformu procesi norit \ntādā tempā, jo, tādā tempā mums uz priekšu virzoties, Pasaules bankai ir zināmas \ngrūtības palīdzēt mums ar vajadzīgo ekspertu grupām un arī vispār izsekot \nnotikumu ātrai attīstībai. Vēl es varu minēt, ka PHARE savukārt ir solījusies \npiešķirt Labklājības ministrijai 2 miljonus ekiju, tātad apmēram 3 miljonus \ndolāru, pēcreformu informācijas tīkla radīšanai un sociālās palīdzības \ndarbinieku apmācībai, kas pacels mūsu darbu Eiropas līmenī. Arī G-24 valstis ir \nsolījušas papildpalīdzību, ja tādu vajadzētu. Un tas, cienījamie kolēģi, rāda, \nar kādu atsaucību tiek uzņemts mūsu darbs lietpratēju saimē - starptautisko \nlietpratēju saimē, kas šā darba vērtību tiešām saprot un kas to ir tiešām \nspējīgi noteikt. Un tādēļ šeit šodien varu tikai Saeimu lūgt un apliecināt to, \nka mums šajā augstajā namā ir diezgan politiskās gribas turpināt uzsāktos \nreformu procesus un nenogrimt neauglīgā, populistiskā spriedelēšanā. Paldies."@lv . . . "1994-03-03"^^ . . . . . . . "lv"^^ . . . . "26"^^ . . . .