. "1994-03-03"^^ . . "18"^^ . . . . . . "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Atļaujiet iepazīstināt ar LNNK \nfrakcijas iesniegto priekšlikumu un galvenajiem motīviem, kāpēc mēs gribam \nizteikt neuzticību labklājības ministram Jānim Ritenim. \nPašreizējā situācijā mēs vairākas reizes esam analizējuši stāvokli sociālajā \nnodrošināšanā. Ir 4 galvenie iemesli, kas neļauj mums turpmāk izlikties, ka \ndarbs sociālās nodrošināšanas laukā ir organizēts vismaz apmierinoši. Es gribu \nteikt, ka šeit nav runa par to, ka vajadzētu budžeta ietvaros kādai nozarei \nsamazināt naudu vai kādiem samazināt algas un pārlikt šīs algas jeb šos naudas \nlīdzekļus sociālajā sfērā, bet ir jautājums par to, ka acīmredzot vispirms \nvajadzētu sakārtot esošo likumdošanu jau esošā budžeta ietvaros, un ir konkrēta \nruna tieši par Pensiju likumu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ir \npiespiedis mūsu frakciju, kaut arī ar novēlošanos, iesniegt šo priekšlikumu. Jo, \nņemot vērā to, ka mēs katrs pārstāvam kaut kādu vēlētāju daļu, ir diezgan grūti \nnepārtraukti uzklausīt pārmetumus, un mēs tomēr jūtam, ka esam kaut kādā mērā \nlīdzatbildīgi par šādas situācijas rašanos, jo visi ļoti labi atceras, kas tika \nsolīts šeit rudenī. Tātad rudenī, kad mēs spriedām šeit par pensijām, visa esošā \nsituācija tika raksturota kā pagaidu, un valdība solīja divas lietas. Pirmā bija \ntā, ka, vēlākais, līdz pavasarim tiks izstrādāts un pabeigts jaunais Pensiju \nlikums, kurā būs ietverti visi tie priekšlikumi, kas pašreiz nav atrisināti un \nkas izraisa pamatotu sašutumu. Tātad - kas tad visvairāk uztrauc cilvēkus? Ne \njau vienmēr ir runa par to, ka tā pensija varbūt ir pārāk maza. Ļoti daudz \ncilvēku saprot to, kādas ir pašreizējās budžeta iespējas, bet lielāko sašutumu, \nkā jūs visi zināt, izraisīja tā situācija, ka notika pilnīga pensiju nivelēšana. \nTātad tie cilvēki, kas ir visu mūžu strādājuši (un daudzu darba stāžs ir pat 40 \ngadu un vairāk), ir spiesti saņemt gandrīz tikpat daudz vai tieši tikpat daudz \nkā tie cilvēki, kas praktiski saņem kaut kādu pabalstu vai ir strādājuši, maigi \nizsakoties, daudz mazāk. \nŠeit ir arī ļoti svarīgs tāds faktors, ka šis Pensiju likums, kurš tika apsolīts \nuz 1. martu, skar vismaz 25 procentus valsts iedzīvotāju. Vispār šī sociālās \nnodrošināšanas joma skar tātad 25 procentus valsts iedzīvotāju. Un izlikties, ka \ntā ir nesvarīga problēma un ka mums nav nekādas daļas par šiem 25 procentiem \nvalsts iedzīvotāju, - es domāju, ka tā ir nepiedodama kļūda šajā gadījumā. \nTātad galvenais jautājums ir tas, ka šis Pensiju likums nav izstrādāts līdz \n1. martam. Tas nav vienīgais likumprojekts (un mēs jau par to runājām \nStarpfrakciju padomē), kuru apsola vai nu valdība, vai kāda komisija, un pienāk \nšis noteiktais termiņš, par ko zina visi vēlētāji, zina visi iedzīvotāji, un \ndiemžēl nekas nenotiek. Tiek mierīgi paziņots nākamais termiņš, ka pēc diviem \nvai trim mēnešiem šis Pensiju likums tiks pabeigts, tiks izstrādāts. Tātad \npirmais un galvenais iemesls ir, ka šajā gadījumā valdība nav pildījusi savu \nsolījumu un uz 1. martu šis Pensiju likums nav izstrādāts. \nOtrs iemesls, kāpēc šis likums nav izstrādāts, ir acīmredzot saistīts ar darba \norganizāciju pašā ministrijā. Mūsu frakcijai ir labi zināms, kas notiek \nLabklājības ministrijā, kā tiek organizēts darbs un sadarbība starp \ndepartamentiem, un jāatzīmē, ka arī šeit šī darba organizācija, tiešā saikne \nstarp ministru un viņam pakļautajiem dienestiem acīmredzot ir nenormāla, jo \nkatrs saprot, ka ministram pašam nav jāraksta Pensiju likums, bet, ja ministrijā \nnav organizēts darbs, ja šis likums nav izstrādāts, ja nav nodibinātas šīs darba \ngrupas, ja nav pieaicināti šie konsultanti, kas strādā pie šā likuma, tad \nacīmredzot, izejot no tās koncepcijas, kuru ir pasludinājis \"Latvijas ceļš\" (ka \nministrs ir politiski atbildīgs, tātad cilvēks, kurš dod šos darba virzienus, \nbet kurš arī atbild par to, kādas darba grupas, kādi speciālisti tiks \npieaicināti, ar kādām citām ministrijām šī sadarbība notiks), ministrs ir \npierādījis, ka viņš absolūti netiek ar šo darbu galā, jo viņš nespēj organizēt \ndarbu savā ministrijā. Lūk, šis darba organizācijas jautājums ir otrs galvenais \niemesls. \nTrešais iemesls (atkal izejot no \"Latvijas ceļa\" koncepcijas, ka ministrs ir \npolitiski atbildīgs par savu darbu) ir tas, ka Riteņa kungs savā darbībā ietur \nvirzību uz brīvprātīgiem sociāliem fondiem, taču, nenoliedzot šīs idejas \nperspektivitāti nākotnē, diemžēl jāatzīmē, ka pašreiz šī iecere neatbilst \nsociālas valsts modelim un nav pieņemama pašreizējiem Latvijas apstākļiem \nvienkārši tā iemesla dēļ, ka mums nekādi sociālie fondi patlaban nav uzkrāti. Un \ntos cilvēkus, kam tagad ir, teiksim, 65 gadi, varbūt maz interesēs tas, ka mēs \npēc kādiem 10 vai 15 gadiem būsim bagāta valsts ar ļoti lieliem sociālo fondu \nuzkrājumiem un varēsim maksāt, teiksim, šīs pensijas. Šeit zināmā mērā ir arī \nliela valdības vaina, jo mēs ļoti labi atceramies, ka, apspriežot šo pašu \npensiju situāciju rudenī, tika solīts, ka no jaunā gada, no janvāra (mēs diemžēl \npieņēmām budžetu ar nokavēšanos), tiks sakārtota valsts ieņēmumu sistēma un, \npalielinoties šiem valsts ieņēmumiem (tātad ieņēmumiem no muitas, no pārējām \nnozarēm), katru mēnesi būs iespējams pielikt divus vai trīs latus pie šīm \npensijām, un tas pakāpeniski arī ļautu diferencēt pensiju lielumus atkarībā no \nkatra cilvēka padarītā darba. Diemžēl ir jāsaka, ka šis plāns ir pilnībā \nizgāzies, jo ieņēmumi kā tādi ne tikai nepalielinās, bet februārī pat ir \nsamazinājušies. Atkal sliktās darba organizācijas dēļ! Un, ja mēs zinām, ka, \nteiksim, no tās pašas Lietuvas Latvijā joprojām ienāk bez muitas vairāki ešeloni \nar degvielu un mēnesī mēs zaudējam miljoniem latu tikai tādēļ, ka nav organizēts \ndarbs vienā pašā muitas iestādē, un ja mēs zinām to, ka joprojām nav iesēdināts \nneviens nodokļu nemaksātājs, kaut gan jau rudenī valdība pateica, ka tai ir \nzināmi šie lielākie nodokļu nemaksātāji, tad ir skaidrs, ka tas viss, kas bija \ncilvēkiem rudenī solīts, ir izrādījies par grandiozu utopiju un neko vairāk. \nTātad atkārtoju vēlreiz: Latvijai pašreiz nav šo sociālo uzkrājumu fondu, un \npašreiz šis princips par brīvprātīgiem sociālajiem fondiem nedarbojas un nevar \nbūt. Mēs tos tikai sākam veidot, un tas viss būs nākotnē. \nCeturtais iemesls. Kaut gan attiecībā uz Pensiju likumu nav konkrētu \npriekšlikumu, diemžēl ir jāatzīst, ka ministrs, kurš ir politiski atbildīgs par \nsavas ministrijas darbu, varētu, pirms viņš nāk klajā ar fantastiskām un \nutopiskām idejām, labākajā gadījumā šīs idejas pārbaudīt vai nu pie saviem \nradiniekiem, vai pie ģimenes locekļiem. Pārbaudīt, pirms publiski tās paziņot. \nEs gribu nosaukt te pāris, trīs vai četras idejas, kuras pēc tam, protams, tika \natmestas, bet kuras pilnīgi nevajadzīgi tracināja cilvēkus un šīs dusmas tika \npilnīgi pamatoti izgāztas uz visām frakcijām, kas atrodas šeit, Saeimā. \nTātad pirmā ideja - samazināt pensiju tiem, kuriem ir kaut kādi īpašumi, vai \nizmaksāt pensiju atkarībā no īpašuma lieluma. Es saprotu, ka šādas idejas varbūt \nlabi darbojas Austrālijā vai kādās citās valstīs, kur cilvēki ir bagāti un vēl \nbagātāki, bet tur, kur cilvēki knapi var savilkt galus, teiksim, ar saviem \nmaksājumiem, viņiem daudz neko nedod tas, ka viņiem ir īpašums, par kuru viņi \nnespēj ne nomaksāt, teiksim, kaut kādu summu par enerģiju vai zemes nodokli, bet \nno kura viņiem vispār nav nekādu nodokļu, tātad respektīvi pie mums ir pavisam \ncitas problēmas. Un problēmas ir tādas, ka cilvēki vispār pašreiz nevar... Visi \nšie īpašumi - namīpašumi vai kādi citi - iet bojā nesakārtotās likumdošanas dēļ. \n\nVēl viena ideja bija - samazināt pensijas laulātiem pensionāru pāriem. Tātad: ja \nir divi cilvēki, kuriem ir abiem diviem mazas pensijas, tad viņiem tomēr \nvajadzētu saņemt katram atsevišķi mazāku pensiju nekā tad, ja cilvēks dzīvo \nviens. Protams, teorētiski jau to varētu saprast, bet praktiski, es uzskatu, šī \nideja nebija politiski pārdomāta, un arī tā neizraisīja nekādu sajūsmu. \nTrešā ideja. Lai sāktu veidot šo sociālo uzkrājumu fondu, parādījās priekšlikums \nsākt maksāt... likt maksāt vēl strādājošajiem 18 procentus papildus, lai veidotu \ntātad šo pensiju fondu, kas kopumā radītu ar visiem nodokļiem 56 procentu \nnodokļu likmi no darba algas, kas, protams, būtu arī tieši tas pats, ka visi \nstrādājošie paliktu praktiski bez jebkādiem līdzekļiem. \nIr diezgan apšaubāmi arī daži izteicieni, kurus ministra kungs ir atļāvies, \ntiekoties ar Pensionāru federācijas organizēto sanāksmju klausītājiem. Varbūt \ntie bija tādi pārsteidzīgi paziņojumi, kaut gan varbūt tādā lielākā griezumā ir \nzināma taisnība, jo mēs visi šeit savā ziņā esam savas sistēmas bērni, bet \nkonkrēti - es runāju par tādu paziņojumu, ka jums arī nekādas lielās pensijas \nneesot vajadzīgas, jo jūs neviens neko neesot sastrādājuši, jūs esat strādājuši \nkomunistiskajā sistēmā un nekāda lielā jēga tam jūsu darbam nav bijusi. Tātad \nšāda veida domu gājieni ir stipri apšaubāmi, jo tomēr ir jāatzīst, ka tie \ncilvēki, kam tagad ir 65 gadi un vairāk, savulaik strādāja un nodrošināja \npensijas tiem cilvēkiem, kuri bija strādājuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet \nkuru sociālos uzkrājumus nozaga padomju valsts. Jo mēs zinām, ka tos nozaga \nvārda vistiešākajā nozīmē - kaut vai zelta stieņu veidā no Latvijas Bankas. \nTātad neviens cilvēks nav pats vainīgs pie tā, ka viņš ir strādājis šajā \nkomunistiskajā sistēmā, un katrā ziņā šāda veida paziņojumi cilvēkus \nneapmierina. \nTāpēc kopumā es saprotu, ka valdība, kura solīja sakārtot šos ieņēmumus un kura \nir līdzatbildīga par to, ka bija arī solījusi, ka 1. martā tiks pabeigts šis \njaunais Pensiju likums, kaut kādā mērā ir ieinteresēta pašreizējā brīdī saglabāt \nRiteņa kungu kā ministru, bet jāsaka, ka šis varbūt ir pirmais gadījums šās \nSaeimas vēsturē, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, pat ja šis \nbalsojums, teiksim, nebūtu mums labvēlīgs, nav ieinteresēta politisku iemeslu \ndēļ kaut kādā mērā saglabāt šo ministru, jo mēs saprotam, ka viņš jebkurā \nsituācijā, palikdams savā darbā, turpinātu graut - arī pašreizējā situācijā - \ngan valdības prestižu, gan \"Latvijas ceļa\" prestižu. Mēs šinī gadījumā esam \ntomēr ieinteresēti, lai kaut kādā veidā šis darbs turpinātos Labklājības \nministrijā un lai šis Pensiju likums būtu izstrādāts pēc iespējas ātrāk, jo \njautājums ir pārāk nopietns (es atkārtoju!) un šajā situācijā varbūt nebūtu \nvietas, teiksim, kaut kādām atsevišķu frakciju politiskajām interesēm, jo \npersonīgi mūsu frakcija šinī gadījumā arī ir līdzatbildīga par to situāciju, \nkāda ir izveidojusies sakarā ar šo Pensiju likumu. Faktiski mums vajadzēja \napspriest to jau kaut kad janvārī vai februārī, jo jau tad bija apmēram zināma \ntā situācija, ka nez vai līdz martam tas tiks šeit izstrādāts. \nTāpēc es aicinu jūs to pārdomāt un atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu \"Par \nneuzticības izteikšanu labklājības ministram J. Ritenim\". Paldies par uzmanību."@lv . . . "lv"^^ . .