Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Atļaujiet iepazīstināt ar LNNK frakcijas iesniegto priekšlikumu un galvenajiem motīviem, kāpēc mēs gribam izteikt neuzticību labklājības ministram Jānim Ritenim. Pašreizējā situācijā mēs vairākas reizes esam analizējuši stāvokli sociālajā nodrošināšanā. Ir 4 galvenie iemesli, kas neļauj mums turpmāk izlikties, ka darbs sociālās nodrošināšanas laukā ir organizēts vismaz apmierinoši. Es gribu teikt, ka šeit nav runa par to, ka vajadzētu budžeta ietvaros kādai nozarei samazināt naudu vai kādiem samazināt algas un pārlikt šīs algas jeb šos naudas līdzekļus sociālajā sfērā, bet ir jautājums par to, ka acīmredzot vispirms vajadzētu sakārtot esošo likumdošanu jau esošā budžeta ietvaros, un ir konkrēta runa tieši par Pensiju likumu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ir piespiedis mūsu frakciju, kaut arī ar novēlošanos, iesniegt šo priekšlikumu. Jo, ņemot vērā to, ka mēs katrs pārstāvam kaut kādu vēlētāju daļu, ir diezgan grūti nepārtraukti uzklausīt pārmetumus, un mēs tomēr jūtam, ka esam kaut kādā mērā līdzatbildīgi par šādas situācijas rašanos, jo visi ļoti labi atceras, kas tika solīts šeit rudenī. Tātad rudenī, kad mēs spriedām šeit par pensijām, visa esošā situācija tika raksturota kā pagaidu, un valdība solīja divas lietas. Pirmā bija tā, ka, vēlākais, līdz pavasarim tiks izstrādāts un pabeigts jaunais Pensiju likums, kurā būs ietverti visi tie priekšlikumi, kas pašreiz nav atrisināti un kas izraisa pamatotu sašutumu. Tātad - kas tad visvairāk uztrauc cilvēkus? Ne jau vienmēr ir runa par to, ka tā pensija varbūt ir pārāk maza. Ļoti daudz cilvēku saprot to, kādas ir pašreizējās budžeta iespējas, bet lielāko sašutumu, kā jūs visi zināt, izraisīja tā situācija, ka notika pilnīga pensiju nivelēšana. Tātad tie cilvēki, kas ir visu mūžu strādājuši (un daudzu darba stāžs ir pat 40 gadu un vairāk), ir spiesti saņemt gandrīz tikpat daudz vai tieši tikpat daudz kā tie cilvēki, kas praktiski saņem kaut kādu pabalstu vai ir strādājuši, maigi izsakoties, daudz mazāk. Šeit ir arī ļoti svarīgs tāds faktors, ka šis Pensiju likums, kurš tika apsolīts uz 1. martu, skar vismaz 25 procentus valsts iedzīvotāju. Vispār šī sociālās nodrošināšanas joma skar tātad 25 procentus valsts iedzīvotāju. Un izlikties, ka tā ir nesvarīga problēma un ka mums nav nekādas daļas par šiem 25 procentiem valsts iedzīvotāju, - es domāju, ka tā ir nepiedodama kļūda šajā gadījumā. Tātad galvenais jautājums ir tas, ka šis Pensiju likums nav izstrādāts līdz 1. martam. Tas nav vienīgais likumprojekts (un mēs jau par to runājām Starpfrakciju padomē), kuru apsola vai nu valdība, vai kāda komisija, un pienāk šis noteiktais termiņš, par ko zina visi vēlētāji, zina visi iedzīvotāji, un diemžēl nekas nenotiek. Tiek mierīgi paziņots nākamais termiņš, ka pēc diviem vai trim mēnešiem šis Pensiju likums tiks pabeigts, tiks izstrādāts. Tātad pirmais un galvenais iemesls ir, ka šajā gadījumā valdība nav pildījusi savu solījumu un uz 1. martu šis Pensiju likums nav izstrādāts. Otrs iemesls, kāpēc šis likums nav izstrādāts, ir acīmredzot saistīts ar darba organizāciju pašā ministrijā. Mūsu frakcijai ir labi zināms, kas notiek Labklājības ministrijā, kā tiek organizēts darbs un sadarbība starp departamentiem, un jāatzīmē, ka arī šeit šī darba organizācija, tiešā saikne starp ministru un viņam pakļautajiem dienestiem acīmredzot ir nenormāla, jo katrs saprot, ka ministram pašam nav jāraksta Pensiju likums, bet, ja ministrijā nav organizēts darbs, ja šis likums nav izstrādāts, ja nav nodibinātas šīs darba grupas, ja nav pieaicināti šie konsultanti, kas strādā pie šā likuma, tad acīmredzot, izejot no tās koncepcijas, kuru ir pasludinājis "Latvijas ceļš" (ka ministrs ir politiski atbildīgs, tātad cilvēks, kurš dod šos darba virzienus, bet kurš arī atbild par to, kādas darba grupas, kādi speciālisti tiks pieaicināti, ar kādām citām ministrijām šī sadarbība notiks), ministrs ir pierādījis, ka viņš absolūti netiek ar šo darbu galā, jo viņš nespēj organizēt darbu savā ministrijā. Lūk, šis darba organizācijas jautājums ir otrs galvenais iemesls. Trešais iemesls (atkal izejot no "Latvijas ceļa" koncepcijas, ka ministrs ir politiski atbildīgs par savu darbu) ir tas, ka Riteņa kungs savā darbībā ietur virzību uz brīvprātīgiem sociāliem fondiem, taču, nenoliedzot šīs idejas perspektivitāti nākotnē, diemžēl jāatzīmē, ka pašreiz šī iecere neatbilst sociālas valsts modelim un nav pieņemama pašreizējiem Latvijas apstākļiem vienkārši tā iemesla dēļ, ka mums nekādi sociālie fondi patlaban nav uzkrāti. Un tos cilvēkus, kam tagad ir, teiksim, 65 gadi, varbūt maz interesēs tas, ka mēs pēc kādiem 10 vai 15 gadiem būsim bagāta valsts ar ļoti lieliem sociālo fondu uzkrājumiem un varēsim maksāt, teiksim, šīs pensijas. Šeit zināmā mērā ir arī liela valdības vaina, jo mēs ļoti labi atceramies, ka, apspriežot šo pašu pensiju situāciju rudenī, tika solīts, ka no jaunā gada, no janvāra (mēs diemžēl pieņēmām budžetu ar nokavēšanos), tiks sakārtota valsts ieņēmumu sistēma un, palielinoties šiem valsts ieņēmumiem (tātad ieņēmumiem no muitas, no pārējām nozarēm), katru mēnesi būs iespējams pielikt divus vai trīs latus pie šīm pensijām, un tas pakāpeniski arī ļautu diferencēt pensiju lielumus atkarībā no katra cilvēka padarītā darba. Diemžēl ir jāsaka, ka šis plāns ir pilnībā izgāzies, jo ieņēmumi kā tādi ne tikai nepalielinās, bet februārī pat ir samazinājušies. Atkal sliktās darba organizācijas dēļ! Un, ja mēs zinām, ka, teiksim, no tās pašas Lietuvas Latvijā joprojām ienāk bez muitas vairāki ešeloni ar degvielu un mēnesī mēs zaudējam miljoniem latu tikai tādēļ, ka nav organizēts darbs vienā pašā muitas iestādē, un ja mēs zinām to, ka joprojām nav iesēdināts neviens nodokļu nemaksātājs, kaut gan jau rudenī valdība pateica, ka tai ir zināmi šie lielākie nodokļu nemaksātāji, tad ir skaidrs, ka tas viss, kas bija cilvēkiem rudenī solīts, ir izrādījies par grandiozu utopiju un neko vairāk. Tātad atkārtoju vēlreiz: Latvijai pašreiz nav šo sociālo uzkrājumu fondu, un pašreiz šis princips par brīvprātīgiem sociālajiem fondiem nedarbojas un nevar būt. Mēs tos tikai sākam veidot, un tas viss būs nākotnē. Ceturtais iemesls. Kaut gan attiecībā uz Pensiju likumu nav konkrētu priekšlikumu, diemžēl ir jāatzīst, ka ministrs, kurš ir politiski atbildīgs par savas ministrijas darbu, varētu, pirms viņš nāk klajā ar fantastiskām un utopiskām idejām, labākajā gadījumā šīs idejas pārbaudīt vai nu pie saviem radiniekiem, vai pie ģimenes locekļiem. Pārbaudīt, pirms publiski tās paziņot. Es gribu nosaukt te pāris, trīs vai četras idejas, kuras pēc tam, protams, tika atmestas, bet kuras pilnīgi nevajadzīgi tracināja cilvēkus un šīs dusmas tika pilnīgi pamatoti izgāztas uz visām frakcijām, kas atrodas šeit, Saeimā. Tātad pirmā ideja - samazināt pensiju tiem, kuriem ir kaut kādi īpašumi, vai izmaksāt pensiju atkarībā no īpašuma lieluma. Es saprotu, ka šādas idejas varbūt labi darbojas Austrālijā vai kādās citās valstīs, kur cilvēki ir bagāti un vēl bagātāki, bet tur, kur cilvēki knapi var savilkt galus, teiksim, ar saviem maksājumiem, viņiem daudz neko nedod tas, ka viņiem ir īpašums, par kuru viņi nespēj ne nomaksāt, teiksim, kaut kādu summu par enerģiju vai zemes nodokli, bet no kura viņiem vispār nav nekādu nodokļu, tātad respektīvi pie mums ir pavisam citas problēmas. Un problēmas ir tādas, ka cilvēki vispār pašreiz nevar... Visi šie īpašumi - namīpašumi vai kādi citi - iet bojā nesakārtotās likumdošanas dēļ. Vēl viena ideja bija - samazināt pensijas laulātiem pensionāru pāriem. Tātad: ja ir divi cilvēki, kuriem ir abiem diviem mazas pensijas, tad viņiem tomēr vajadzētu saņemt katram atsevišķi mazāku pensiju nekā tad, ja cilvēks dzīvo viens. Protams, teorētiski jau to varētu saprast, bet praktiski, es uzskatu, šī ideja nebija politiski pārdomāta, un arī tā neizraisīja nekādu sajūsmu. Trešā ideja. Lai sāktu veidot šo sociālo uzkrājumu fondu, parādījās priekšlikums sākt maksāt... likt maksāt vēl strādājošajiem 18 procentus papildus, lai veidotu tātad šo pensiju fondu, kas kopumā radītu ar visiem nodokļiem 56 procentu nodokļu likmi no darba algas, kas, protams, būtu arī tieši tas pats, ka visi strādājošie paliktu praktiski bez jebkādiem līdzekļiem. Ir diezgan apšaubāmi arī daži izteicieni, kurus ministra kungs ir atļāvies, tiekoties ar Pensionāru federācijas organizēto sanāksmju klausītājiem. Varbūt tie bija tādi pārsteidzīgi paziņojumi, kaut gan varbūt tādā lielākā griezumā ir zināma taisnība, jo mēs visi šeit savā ziņā esam savas sistēmas bērni, bet konkrēti - es runāju par tādu paziņojumu, ka jums arī nekādas lielās pensijas neesot vajadzīgas, jo jūs neviens neko neesot sastrādājuši, jūs esat strādājuši komunistiskajā sistēmā un nekāda lielā jēga tam jūsu darbam nav bijusi. Tātad šāda veida domu gājieni ir stipri apšaubāmi, jo tomēr ir jāatzīst, ka tie cilvēki, kam tagad ir 65 gadi un vairāk, savulaik strādāja un nodrošināja pensijas tiem cilvēkiem, kuri bija strādājuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet kuru sociālos uzkrājumus nozaga padomju valsts. Jo mēs zinām, ka tos nozaga vārda vistiešākajā nozīmē - kaut vai zelta stieņu veidā no Latvijas Bankas. Tātad neviens cilvēks nav pats vainīgs pie tā, ka viņš ir strādājis šajā komunistiskajā sistēmā, un katrā ziņā šāda veida paziņojumi cilvēkus neapmierina. Tāpēc kopumā es saprotu, ka valdība, kura solīja sakārtot šos ieņēmumus un kura ir līdzatbildīga par to, ka bija arī solījusi, ka 1. martā tiks pabeigts šis jaunais Pensiju likums, kaut kādā mērā ir ieinteresēta pašreizējā brīdī saglabāt Riteņa kungu kā ministru, bet jāsaka, ka šis varbūt ir pirmais gadījums šās Saeimas vēsturē, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, pat ja šis balsojums, teiksim, nebūtu mums labvēlīgs, nav ieinteresēta politisku iemeslu dēļ kaut kādā mērā saglabāt šo ministru, jo mēs saprotam, ka viņš jebkurā situācijā, palikdams savā darbā, turpinātu graut - arī pašreizējā situācijā - gan valdības prestižu, gan "Latvijas ceļa" prestižu. Mēs šinī gadījumā esam tomēr ieinteresēti, lai kaut kādā veidā šis darbs turpinātos Labklājības ministrijā un lai šis Pensiju likums būtu izstrādāts pēc iespējas ātrāk, jo jautājums ir pārāk nopietns (es atkārtoju!) un šajā situācijā varbūt nebūtu vietas, teiksim, kaut kādām atsevišķu frakciju politiskajām interesēm, jo personīgi mūsu frakcija šinī gadījumā arī ir līdzatbildīga par to situāciju, kāda ir izveidojusies sakarā ar šo Pensiju likumu. Faktiski mums vajadzēja apspriest to jau kaut kad janvārī vai februārī, jo jau tad bija apmēram zināma tā situācija, ka nez vai līdz martam tas tiks šeit izstrādāts. Tāpēc es aicinu jūs to pārdomāt un atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu "Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram J. Ritenim". Paldies par uzmanību.  @lv