. . . . . "154"^^ . . . "lv"^^ . . "Cienījamā Saeimas vadība, cienījamie deputāti! Daudz tika runāts, daudz \nbagātināja viena un otra puse šajā jautājumā, kas ir jau polarizējis Latvijas \nsabiedrību un tās politiķus. Pozīcijas iespējas argumentēt daudzas izteiktās \nkritiskās piezīmes ir samērā ierobežotas, taču tajā pašā laikā nekad nedz \nvaldība, nedz Ārlietu ministrija nav vairījusies runāt par šīm lietām. Diemžēl \nauditorijā, kurā arī bija domāts runāt par to varbūt vēl plašāk nekā šodien, \ngalvenokārt skatoties uz šo ļoti vēlo vakara stundu, speciālajā konferencē, ko \n\"Latvijas ceļš\" organizēja sestdien Vāgnera zālē, diemžēl bija ļoti maz \npārstāvju, un tā arī nebija acīmredzot pieslēgta radiotranslācijai visai \nrepublikai. \nEs gribētu šajā ļoti īsajā savā runas reizē atgriezties tikai pie dažiem \nmomentiem, kas tika jau izteikti, un sākt vēlreiz, citējot Andreja Krastiņa \nvārdus šeit, ka tas nav jautājums, ko lemj partija partijas interesēs, tā nav un \nnedrīkst būt. Šeit ir jābūt politiskai atbildībai, visas Saeimas atbildībai. Un \ntāpēc šāda jautājuma izskatīšana Saeimā nav neuzticības izteikšana valdībai, bet \nšādai sarunai ir jānotiek slēgtā Saeimas sēdē - vai nu plenārsēdē, vai arī \nĀrlietu komisijai ir jāorganizē ārlietu diskusija, kurā piedalās ikviens, kuram \nšis jautājums interesē, kuram ir ko teikt, un šai sēdei jābūt slēgtai viena \napsvēruma dēļ. Pirms mēs pieņemam lēmumu, jums ir jāzina arī viss tas, kas ir \nmūsu rīcībā. Es jau teicu, ka mums ir ierobežotas iespējas argumentēt un varbūt \nnoraidīt vienu otru aplamu uzskatu šeit tikai tāpēc, ka es nevaru atļauties \ntādus teicienus, kā var Berklava kungs, būdams deputāts, ka Amerikas varasvīriem \nliekas tā un tā. Es pat nevaru citēt vēstules, kurās valdības pārstāvji varbūt \nmin pretējus argumentus, bet es to visu varu darīt zināmu Saeimas deputātiem. \nMan nav neviena dokumenta, kuru es nevaru ne tikai minēt, bet varu pat nolikt \noriģinālu uz atsevišķa galda, un katrs, kam tas interesē, tie pieies un \niepazīsies. Šeit var būt arī sarunu projekti, līgumprojekti, kurus nav pieņemts \niepriekš pavairot un izplatīt, bet kuru katru mūsu dokumentu noliek jau no rīta \nkatram uz galda, kamēr norit sarunas. Tas nav nopietni, tā to nedara. Slēgtā \nsēdē var, ja ne izplatīt, tad vismaz pieiet un izlasīt katrs var, kāds pašreiz \nsarunu projekts ir uz doto brīdi, kāda ir Latvijas nostāja vienā vai otrā \njautājumā un kāda ir Krievijas nostāja. \nEs aicinātu atgriezties pie šādas sarunas, ja mēs tiešām gribam palīdzēt meklēt \nrisinājumu. Mīļie kolēģi, risinājumu nesāk veidot tā, ka viens politiskais spēks \niesaka pieņemt aizliegumu un šāda kopēja kompromisa labāko variantu sāk meklēt \nno nulles - no nepiepildīta dokumenta jau sākotnēji. Sarunu un diskusiju beigās \ntop tas projekts, ko varbūt pēc tam vēl pārspriež, un par to balso visa \nplenārsēde. Šodien kaut vai uz šā ļoti emocionālā fona tika minimāli argumentēts \nun tikai pateikts, cik slikti ir saglabāt Skrundu Latvijā, un mēs nevienu brīdi \nnešaubāmies, ka tas ir slikti. Vai tiešām jūs domājat, ka valdība ir tik \naprobežota, ka uzskata, ka tas ir kaut kas labs Latvijai? Vai arī Krievija \nvaldības locekļiem ir samaksājusi kaut kādu kukuli, lai viņi piekrīt? Var jau \nbūt, ka kāds pieņem pat tā. Mums ir jāzina, kas notiks, ja neparakstīs nekādu \nlīgumu. Un, lai to pateiktu, ir vismaz jāzina, ko par to domā citi, un es \nnedomāju, ka globālā mērogā politiķi šeit, šajā zālē, ir visi tie gudrākie, visi \ntie orientētākie. Jā, par Latviju viņiem sāp visvairāk. Nevienam ārpusē Latvija \nnesāp tā kā mums. Bet tā ir par maz. Šīsdienas situācijā, mīļie draugi, tā ir \npar maz! Un mums vēlreiz derētu varbūt ieklausīties vārdos, kas man pilnīgi kā \nar āmuru pirms divām dienām iesitās atmiņā, kad mēs ar Ministru prezidentu \nrunājāmies ar Izraēlas prezidentu, kurš ir bijis lielisks karavīrs, Gaisa kara \nspēku virspavēlnieks, pirms kļuva par prezidentu. Viņš pateica: mazām valstīm - \ntādām, kādas ir Baltijas valstis un kāda ir Izraēla - ir jābūt ārkārtīgi \nuzmanīgām savā taktikā, ārkārtīgi gudrām un to rīcībai ir jābūt pirmšķirīgai, es \ngan nezinu, kā tulkot vārdu \"excellent\". Jā, varētu tulkot kā \"lielisks\", bet \nvalstu attiecībās tas diez vai ir tas labākais vārds, taču tas nav tik svarīgi, \njo katrs saprot šā vārda jēgu. \nEs tikai gribu parādīt, ka katrai lietai ir divas puses. Cienījamais Grīnblata \nkungs pateica: jā, pareizi, kad Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģentam uzreiz \nuzdeva nesagatavotu jautājumu, vai Skrunda var būt mērķis. Viņš teica, ka jā, kā \ntad. Un tad aprāvās. Turpretī citas personas jau teica ko citu, un tam Grīnblata \nkungs jau drusku mazāk pieskārās. Arī mūs šis jautājums ļoti interesē. Ne velti \nmēs vienmēr to aktīvi izvirzījām Amerikas pusei. Mēs pieprasījām vēl \nvēstniecībā, lai viņi noskaidro, jo tur, pretēji mums, kas tikai varēja kaut ko \npierakstīt savos blociņos, tur visi ieraksti paliek vārds vārdā. Amerikas puse \njau nepiegāja šim jautājumam tik pavirši, ka tikai parunājās, un tie latvieši \naizbrauca. Lūk, ko mēs saņēmām par šo sarunu pēc tam. Cilvēks, kas tajā brīdī ar \nmums runāja, toreiz vēl nebija valsts sekretārs aizsardzības jautājumos, bet \nkļuva par tādu pēc tam - dienu vēlāk. Tas jau ir minēts un avīzēs rakstīts. Bet, \nlūk, tātad Viljams Peri jautājumā par Skrundas radiolokāciju kā iespējamu ASV \nkodoluzbrukuma mērķi teica sekojošo (tas ir stenogrammas izraksts): \"Savienoto \nValstu kodoluzbrukuma mērķis zināms tikai ļoti ierobežotam cilvēku lokam, un šī \ninformācija nav izpaužama, bet es varu jums teikt, ka jums nav pamata domāt, ka \nSkrundas radiolokācijas stacija varētu būt ASV kodoluzbrukuma mērķis eventuāla \nkodolkara gadījumā. \" Pavisam nesen, 28. februārī, mūsu vēstniecība Vašingtonā \ntikās ar cilvēku (es pagaidām nenosaukšu viņa uzvārdu), kurš ir šā pieminētā \npretballistisko raķešu līguma zinātniskais sagatavotājs. Un sarunā viņš teica, \nka ir ar mieru braukt uz Rīgu, ja viņu uzaicinātu vai kādam interesētu ar viņu \ntikties. Viņš varētu paust savu viedokli šajā jautājumā, un viņa vārdi ir \nsekojoši: \"Kara gadījumā... (pie kam tie ir teikti kādas divas dienas \natpakaļ)... kara gadījumā Skrunda būs absolūti bezvērtīga ne tikai kā mērķis, \nbet pat konvenciālo ieroču lietošanas gadījumā. \" Tātad tā nav derīga pat kā \nmērķis konvenciālajiem ieročiem, nerunājot par kodolieročiem. Te ir liels \nizskaidrojums arī tāpēc, ka, ja nav kodolkara, tad iznīcināt šādas agrās \nbrīdināšanas stacijas ir tas pats, kas pieteikt kodolkaru, jo neviens nezina, \nkas tam sekos. Ja tas ir jāizdara, tad to var izdarīt ar citiem paņēmieniem, \nkaut vai ar spēcīgu elektromagnētisko starojumu. Priekš tam nav vajadzīgas \nbumbas. Tātad viedokļi var būt dažādi. Es nebūt negribu teikt, ka šeit ir \nizsmeļoša garantija. Protams, tās nav. Bet katra šī detaļa, ko mēs šodien šeit \nizvirzījām, ir jāapskata no vairākām pusēm. Un tikai tad pateiksim visi kopā, \ncik liela mums ir drošība vienā vai otrā jautājumā. Tad spersim nākamo soli. \nŠodien viennozīmīgi pateikt, ka delegācijai nevajag dot mandātu un pieprasīt \ntūlīt ar 31. augustu izvākt šo ierīci ir vairāk nekā nenopietni. Es aicinu jūs \nvēlreiz uz šādu sarunu. \nTika minēts Berklava kungs, minēja Vācijas prezidentu Kolu. Dīvaini, ka arī \npartijas līderi, kas kritizē mūsu politiku, avīzē rakstīja, piemēram, Krisberga \nkungs, ka būtu interesanti zināt, vai tāpat domā prezidents Miterāns un kanclers \nKols. Varbūt mūsu līmeņa cilvēki varēs pa tiešo pazvanīt. Mēs varam darīt tikai \nto, ko varam savā līmenī. Vācijas Ārlietu ministrijas atbilde 24. februārī uz šo \njautājumu bija šāda. Citēju: \"Jautāts par Vācijas viedokli jautājumā par panākto \nvienošanos par Skrundas lokatoru... (es neminēšu uzvārdu, tātad tas ir augsts \nārlietu ministrijas darbinieks)... Vācijas Ārlietu ministrija izsaka atbalstu \nLatvijas valdībai un norāda, ka ar Krieviju panāktā vienošanās ir saprātīgs \nkompromiss. (Ja tā būs panākta, vēl jau nekas nav panākts.) Šāda kompromisa \npanākšana atbilst ne vien Latvijas interesēm, bet ir svarīga arī Eiropai. Tas \nneapšaubāmi ir būtisks faktors stabilitātes nodrošināšanai visā reģionā, un \nVācija kā valsts ir ieinteresēta šādas stabilitātes veicināšanā un tādējādi arī \nkompromisa panākšanā, kas to nostiprina. \" Es nezinu, vai to ir parakstījis \nkanclers Kols. Man nav tādas iespējas - uzlikt par pienākumu Valsts prezidentam \nar viņu saistīties. Dabūsim atbildi arī uz šo jautājumu. Es no savas puses esmu \nar mieru izvirzīt šo jautājumu 9. martā, tiekoties ar Vācijas ārlietu ministru \nKinkela kungu. Pēc viņa uzaicinājuma Baltijas ārlietu ministri dodas uz Bonnu. \nUn tā soli pa solim. Uz šo brīdi man ir 37 rakstiski dokumenti tikai Skrundas \njautājumā - par šā kompromisa vajadzēšanu, nevajadzēšanu, derīgumu vai \nnederīgumu, vai tas rada lielākas briesmas vai zināmu tomēr lielāku drošību. Un, \ntikai saliekot visu to kopā, redzam, ka tur ir arī šaubu elementi, kā, piemēram, \nASV Baltijas institūta, kura dokumentu arī jūs saņēmāt, kur ir pilnīgi pretēji \napgalvojumi. Bet izvērtēsim visus tos kopā! Mans lūgums šodien ir vispār \nnepieņemt lēmumu šajā sakarā, bet vienoties par nopietnu apspriešanu. Nevienu \ndokumentu mēs vēl neesam parakstījuši. Nākamā delegāciju tikšanās tiek plānota \n14. martā. Līdz tam laikam ieinteresētā Saeimas daļa var tiešām palīdzēt \ndelegācijai izvērtēt, līdzsvarot savu lēmumu, bet delegācijas uzdevums ir \nieklausīties šādā padomā, nevis atsevišķa politiskā spēka mazdrusciņ uz emociju \nviļņa sagatavotā dokumentā. Tas, protams, ir ļoti labi pieņemams Latvijas \ntautai, un tas ir saprotami. Nu kurš no mums balsotu pret? Bet iepazīsimies \ndrusku nopietnāk! Paldies."@lv . . "1994-03-03"^^ . . . . . . . . . . . .