Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es arī gribētu tomēr dažus akcentus salikt, noklausoties visus kolēģu vērtējumus šā Skrundas lokatora jautājumā. Tātad mēs tomēr šeit izšķiram daudz "par" vai "pret" - cik mēs varam vai nevaram piekāpties šai Krievijas prasībai par to, ka pēc Krievijas karaspēka kontingenta lielum lielās daļas izvešanas no Latvijas tomēr Skrunda Krievijai, lūk, nepieciešama vēl vairākus gadus. Tātad šeit ir tomēr trīs aspekti - militārais, zinātniskais un politiskais, cik varēja saskaitīt. Paskatīsimies tātad pirmo aspektu. Objekts nepieciešams Krievijai kā militārs objekts. Tātad to nosaka it kā Krievijas militārās intereses. Tad pavērtēsim, vai tas iztur kritiku. Redzam, ka jaunākā šī radiolokācijas stacija, kas saucas "Darjal", nav pabeigta, tās būvniecība ir pārtraukta ap 1990. gadu, visa būvniecības bāze tika likvidēta, celtniecības daļas izvestas, daļa objektu pat privatizēta, pārdodot to iekārtas, cementa rūpnīcas, betona rūpnīcas citām Latvijas privātstruktūrām, un tā tālāk. Tātad viens objekts vispār nefunkcionē. Otrs objekts - ar nosaukumu "Dņepr" - celts sešdesmito gadu otrajā pusē, 1967. -1968. gadā, un mūsdienās ir neglābjami novecojis. Šobrīd, kā zināms, uz šo radiolokācijas staciju "Dņepr" iet divas elektropievades līnijas, abas pa gaisu: viena - no Tukuma, viena - no Skrundas. Un jau iepriekšējos gados vētras, kuru šeit, Baltijas jūras krastos, ir ne mazums, vairākkārt jau bija pārtraukušas šā objekta darbību. Un, ja vēl šeit pieskaitām klāt kādus incidentus, kas var izcelties kaut vai sprādzienu veidā, kuri jau ir notikuši un par kuriem rit izmeklēšana, vai vienalga ko citu, ja, piemēram, ar cirvi ies viens zemnieks un cirtīs šos elektrības stabus, kur neviens tos nevarēs nosargāt... Šis objekts vienkārši nefunkcionēs. Līdz ar to viens zemnieks ar to pašu tātad var iedragāt Krievijas militārās intereses šeit. Es domāju, ka neviena valsts, arī Krievija, neriskētu paļauties uz to, ka, lūk, tās drošību, tās militārās intereses šādā veidā varētu pasargāt viens lokators svešā valstī. Tātad arī Krievija labi saprot, ka šis lokators ir militāri un tehniski novecojis un ne jau militārās intereses diktē to, ka tam šeit jāpaliek kā karabāzei Latvijas teritorijā. Jā, dažs varbūt iebildīs: pag, pag, bet ir jau autonomā energoapgādes sistēma! Jā, protams, ar solareļļu darbināmi dīzeļmotori, bet tie ieslēdzas pēc apmēram 5 vai 7 minūtēm, un to ražotā elektroenerģija nodrošina to, ka objekts -radiolokācijas stacija "Dņepr"- spēj izpildīt tikai 15 procentus no savām funkcijām. Tātad tajā laika sprīdī jau raķetes, ja tādas tiktu palaistas - vidējās darbības raķetes - jau būtu šķērsojušas Baltijas telpu, bet lokators vēl pat nebūtu iedarbojies. Tātad militāri tas neko Krievijai dot nevar - nevar dot šos iepriekšējā brīdinājuma signālus. Bet vēl viens aspekts, protams, ir klāt - ASV un Krievijas vienošanās, tātad starptautiskais aspekts par notēmēto raķešu dezorientēšanu, kas atrodas abu valstu teritorijās un ir nomērķētas uz konkrētiem objektiem attiecīgi Amerikā vai Krievijā, ka tās tiek dezorientētas, tātad novirzītas no ieprogrammētajiem mērķiem. Līdz ar to šādu lokatoru jēga vispār izpaliek. Tiem vairs nav pat ko fiksēt. Tātad militārais aspekts, ka Krievijai šis objekts vajadzīgs kā militārais objekts, atkrīt. Paliek otrs - tas ir nepieciešams kā zinātniskais objekts. Šeit es nemaz negribu sīkāk pakavēties, jo minēt tos pašus skaitļus, kaut vai tos, ko es tikko nosaucu, un šo objektu celtniecības laiku pirms ceturtdaļgadsimta, nu, zināt, ar šādu novecojušu objektu kaut ko tālāk moderni pētīt... Tādus apgalvojumus izvirzīt ir vienkārši smieklīgi. Tas būtu tas pats, kas teikt, ka studenšu, kas operā ieņem, teiksim, otro balkonu, mazos binoklīšus varētu izmantot, teiksim, Haleja komētas pētīšanai zinātniskiem mērķiem. Nevar ar novecojušu tehnoloģiju virzīt uz priekšu zinātni. Tas ir absurds! Tātad paliek tikai trešais aspekts, trešais jautājums, kāpēc Krievijai ir vajadzīga šī Skrunda, un tas ir politiskais aspekts. Cita nav. Nevis militārās, nevis zinātniskās intereses, bet Krievijas politiskās intereses. Un Krievijai šis Skrundas lokators Latvijā nav nekas cits, kā vien sava veida robežstabs Krievijas interešu sfērai šeit, šajā reģionā. Un kamēr šeit... Protams, šīs intereses paliks arī tad, ja šis robežstabs būs aizvākts, protams, tā cīnīsies ar citiem līdzekļiem, bet šajā gadījumā tas ir klaji un demonstratīvi. Kamēr šeit ir karabāze, tātad šis Krievijas "pirksts" Latvijā, tikmēr arī visi tie spēki, kas šobrīd Latvijā joprojām ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti, jutīsies droši, veidojot savas provokatīvās akcijas; tikmēr šī karabāze būs zināms atbalsta punkts varbūt pat dažādu nelikumīgu un bruņotu grupu apgādei ar ieročiem. Un zināma informācija ir arī jau par notikušo 1993. gada oktobra dumpja laiku Maskavā, kad arī no Latvijas bruņotas grupas, no tā saucamās Krievijas pilsoņu asociācijas Latvijā Liepājas nodaļas, piemēram, Smirnova kunga vadītās, devās uz Maskavu kā Baltā nama aizstāvji, kā lieli patrioti, kas bruņoti devās turp no Latvijas un pēc tam arī bruņoti pēc šā dumpja izgāšanās atgriezās Latvijā un ieročus slēpa, un nogādāja atpakaļ karaspēka daļās. Lūk, arī šāds Skrundas lokators kā karabāze visu laiku būs potenciāla vieta, no kurienes varēs nelegālus bruņotus pretvalstiskus grupējumus apgādāt ar ieročiem, kurus varēs šeit uz līguma pamata jau brīvi ievest Latvijā. Lūk, tātad, ja mēs šādi analizējam situāciju, tad redzam, ka tikai politiskās intereses diktē šā Skrundas lokatora atstāšanu šeit, Latvijā. Tad tomēr mums jāzina, ka mums Latvijā ir savas politiskās intereses, neatkarīgas valsts intereses. Un mums šāda prasība nav pieņemama. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt iesniegto lēmumprojektu ar konkrētām nostādnēm, uz kurām balstīties sarunu delegācijai sarunās ar Krieviju.