. . . . "144"^^ . . . . . . . . . "lv"^^ . "1994-03-03"^^ . . . . . "Cienītie kolēģi! Vispirms gribu teikt, ka Saulīša kungs ir par daudz pazemīgs un \nka viņš veidojas - varbūt lēni, bet labi - par politiķi. Esmu piedalījies kopš \npagājušā gada agrā rudens šajās sarunās ar Krieviju, - ar saviem uzskatiem, ar \nsavas frakcijas aizmuguri, ar zināmiem principiem, ar pagātnes pieredzi \ndarīšanās ar Padomju Savienību dažādos līmeņos. Ja es neredzētu kaut kādu jēgu \nvispār sarunām, tad jau labāk runāt, nekā nerunāt nemaz. Tad droši vien tur \nneatrastos. Kā ar nākotni? Pašlaik grūti pateikt. Katram aspektam tādās sarunās \ntāpat kā valdības darbam ir zināma , varētu teikt, slepenība. Lai gan tas \natklātums ir mazliet sasmērējies ar Gorbačova vārdu, bet katrā ziņā 1985. gadā tā \narī zināmā mērā bija tāda maza revolūcija, ka sāka pēkšņi runāt par atklātumu. \nBet nu arī mūsu Satversme, mūsu Kārtības rullis nosaka, ka šad un tad, bet ne \npārāk bieži (un to es gribētu uzsvērt), tāpat kā mūsu komisijas, arī šis \nAugstais nams var nolemt, ka turpmākās debates būs aizklātas. Tā ka ārējā \npasaule, kas ir ārpus šīs telpas, par to vairs nekā nezinās. Zināsim tikai mēs, \ndeputāti. Arī līdz šim sarunas ir bijušas lielā mērā spekulāciju priekšmets \npresē. Šis tas ir, protams, vienmēr atklāts, sevišķi izteikti vienmēr uzstājies \nir Krievijas delegācijas vadītājs. Man liekas, viņš ir brīvāk runājis un savus \nuzskatus izteicis brīvāk nekā mūsējie, bet vienmēr šis tas jau ir izgājis tautā, \ntaču es personīgi apsveicu šīs debates. Tās ir līdz šim aizturētas, es neredzu \nnekāda iemesla, kāpēc lai tās būtu aizturētas, jo mēs esam vēlēti tautas \npārstāvji un tauta ir nemierīga. Un ir daudz labāk, ja mēs par to varam runāt. \nBet daži iepriekšējie runātāji - sevišķi Kreitusa kungs un Resnā kungs - par \ndaudz aizrāvās ar to domu, ka šeit šīs debates ir galvenokārt, lai iespaidotu \nvēlētājus, pašvaldību vēlētājus, lai gan Dievs un viņi paši uz vietām zina, ka \npašvaldībām ir ārkārtīgi daudz neatrisinātu vietējo jautājumu, kas ir risināmi, \nun mēs zinām, ko tas nozīmē, kā arī to risināšanai viņiem vajadzētu naudu, un \ntās viņiem nav. To vidū ir arī Skrundas iedzīvotāji, Kuldīgas rajons, utt. Tātad \nkaut kāds sakars tam ar pašvaldību vēlēšanām ir. Bet es gribu to pilnīgi, \ntotāli, noraidīt, ka te mēs visu to runājam tikai tādēļ, ka tuvojas pašvaldību \nvēlēšanas. Es domāju, ka šīs debates ir ārkārtīgi nepieciešamas. Un, vēl \njoprojām mazliet ticēdams sarunu jēgai, es tomēr gribu pārdomām minēt dažas \nlietas. Apsvērumam. \nPirmkārt, tas, ko jau pieminēja iepriekšējie runātāji. Ja mēs noslēdzam šo \nlīgumu, nekonsultējoties ar igauņiem. Tie šķiet, varētu, tā pavirši skatoties, \nbūt bijuši it kā cietāki nekā mēs, bet tomēr, ja mēs noslēdzam šo līgumu, tas \nnozīmē, ka tā būs pirmā reize, kad Latvija kopš 1939. gada 5. oktobra būs \nnoslēgusi tāda veida līgumu, un lai nu Kreitusa kungs sevi nemāna ar kaut kādu \nzinātnisku pētīšanas jeb pētniecības centru Skrundā! Nu, to es atstāju jūsu pašu \nfantāzijai jeb izpratnei. Es domāju, ka tas ir mazliet ģeķīgi - runāt par \nSkrundas lokatoru kā kaut kādu zinātnes objektu. Tam netic paši krievi, \npiemēram. Bet mums ir jāapsver, ka tad, ja būs izgājis arī tas karaspēks, kas \ntagad ir Rīgā, kas tagad vēl ir citās vietās, piemēram, Bolderājā un Rīgas \nlidostā, un Lielvārdē, un Dobelē, tā tālāk, un tā tālāk, - kad tas būs aizgājis \n(un to mēs visi tiešām gribam) un nu mums būs šī bāze vai šis zinātnes centrs ar \niedzīvotājiem, kuru skaits visumā (kopā ar piederīgajiem) varētu tuvoties, nu, \nes nezinu, pusotram tūkstotim vai diviem -, ka tas būs tas vienīgais, kas būs \npalicis. Mēs atkal kaut kādi \"noliekam sāņus\" Abreni un tās apgabalu, un tur nu \nir tās stacionētās vienības, un Dievs vien zina vai paši krievi, kad tās no \nturienes aizies. Atceros mūsu delegācijas pagājušā gada augusta vizīti tur, \nBaltinavā, pie robežas. Kad mēs tur, mēģinājām noskaidrot Punduru stacijas \natrašanās vietu, varētu tā teikt, tad dzirdējām vietējos iedzīvotājus, tāpat arī \nvietējā robežapsardzes bataljona komandieri, izsakām bažas sakarā ar Krievijas \nkaraspēka vienībām, kas ir turpat pie Abrenes jeb Pitalovas, kā tagad to sauc, \nun arī tuvējā Pleskavā - un tā tālāk. Tā ka būtībā mēs kaut kādi \"noliekam \nsānis\" to domu, to faktu (kas nav savienojams ar 1920. gada 11. augusta Miera \nlīgumu), ka tiešām mūsu pašu teritorijā vēl atrodas Krievijas karaspēks. Un kad \ntas aizies? Ej nu sazini! Tā ka tas ir tas otrs punkts, par ko mums ir jādomā, \nturpinot sarunas ar Krieviju. Tie ir vairāki punkti. \nPanteļējeva kungs minēja, ka mums ir nepieciešams līgums. Te nu atkal ir \npretarguments. Es tagad vēl nemaz neapgalvoju, ka mums nevajadzētu līgumu - bet, \nteiksim, kāpēc? 1949. gada Ženēvas konvencija noteica, ka okupantam ir, protams, \njāizvācas no okupētās teritorijas. Liktos: pavisam vienkārši! Otrkārt, tā ir tā \npati Konvencija, tikai savādā kārtā šķiet, ka mūsu dienās tā neattiecas uz \nLatviju. Bet Konvencija tomēr ir. Es jau nezinu, varbūt tā ir kaut kādi jāgroza \nun jāsaka - neattiecas uz Baltijas valstīm, bet citādi - jā. Un tā pati \nKonvencija, protams, nosaka, ka tad, ja valsts ir okupēta, nedrīkst, piemēram, \npārvietot iedzīvotājus - un tā tālāk, un tā tālāk. Viss, kas ar to ir saistīts. \nTad vēl mums ir jau pieminētie Helsinku Drošības un sadarbības konferences \npamudinājums Krievijai izvākt savus bruņotos spēkus bez jebkādu saistību \npieprasīšanas, un arī ANO rezolūcijas šajā jautājumā, un liktos, ka, patiesību \nsakot, mums nevajadzētu nekādu tādu līgumu. Tā ir atbilde Panteļējeva kunga it \nkā tādam izmisīgam teicienam: jā, bet ko tad, ja mēs to tagad nenoslēdzam? Bet \nvispirms būtu jāapsver visi šie starptautiskie dokumenti. Un mēs neesam gluži \nvieni paši, ir taču starptautiskās organizācijas, kuras ir to pieprasījušas (un \nvairākkārt), un arī pati Krievija ir piekritusi, ieskaitot Borisu Jeļcinu. Tā ka \nir visi šie nenoskaidrotie punkti, un tie kaut kur \"karājas gaisā\". Tā ka vismaz \ntie ir jāapsver arī mūsu valdībai. Man jau labāk būtu paticis, ja mūsu \ndelegācija būtu tieši Saeimas delegācija, bet tā nu toreiz tika nolemts, ka šī \ndelegācija pārstāv valdību, tātad visumā, ja mēs adresējam šai delegācijai kādas \nrezolūcijas vai lēmumus, jāņem vērā, ka, protams, tā pareizā adrese ir valdības \nadrese. Paldies par uzmanību."@lv . . .