. . "1994-03-03"^^ . . . . . . . "140"^^ . . . . . "lv"^^ . . "Cienījamais Prezidij, kolēģi! Es atnācu uz šo tribīni vairāk sirdsapziņas \nmocīts, zināmā mērā baiļu mākts par Latvijas nākotni, par tās neatkarību. Gribu \nmēģināt izteikt savu viedokli varbūt daļēji kā aģitācijas veidu. Mēs šodien \nredzējām klasisku frakciju darbību, kad frakcijas runā ar saviem vēlētājiem tā, \nkā viņi to gaida. Un tas ir tīri normāli tad, kad risinās Latvijas iekšējie \njautājumi. Šis jautājums par Skrundu, par Krievijas armijas izvešanu, ir \njautājums par Latviju pašu - būt vai nebūt. Vai būt Latvijai neatkarīgai, \npatstāvīgai, vai kāda apspiestai. Un šeit nevarētu vairs būt nekāda runa par \nkaut kādām frakcijām. Nebūs Latvijas, - nebūs nedz šo frakciju šeit, Saeimā, \nnedz to politisko grupējumu, kas nav tikuši Saeimā un kas eksistē šodien \nrepublikā. Šeit ir, manuprāt, jābūt vienotai Saeimai, Latvijas tautas pārstāvei, \nkas lemj par tālāko nākotni. Es uz to ļoti jūs aicinu. Un aicinu domāt reāli, \nzināmās saprāta robežās. Kāpēc? Es domāju, tāpēc, ka viens no galvenajiem \nLatvijas neatkarības politiskajiem rādītājiem ir šīs armijas iziešana no \nLatvijas. Un diemžēl tas nav tikai politisks jautājums. Tas ir arī ekonomisks \njautājums. Jo mēs šodien ļoti bieži saskaramies ar ārzemju firmām, kuras negrib \nar mums saistīties - it kā mūsu zemās garantijas dēļ. Baidās, vai mūsu \npatstāvība ir stingri garantēta. Un tas mums ir ļoti nepieciešams - šī Rietumu \nsadarbība, šo firmu ienākšana Latvijā. Tā ka, izejot krievu armijai no šejienes, \nrisinājas divi jautājumi - risinājas politiskais un strauji risinājas \nekonomiskais. Tādā gadījumā ekonomiskais jautājums var risināties pozitīvi arī \nar Austrumu tirgu. Esot šādam līgumam, nogaidot šo augustu, atbrīvojot Latviju \nno Krievijas armijas, paliekot Skrundai kaut kādā statusā, es savā izpratnē, \ntautsaimnieciskā izpratnē, saprotu, ka varu lūgt valdību: pagriezieties arī uz \nAustrumiem, mēģināsim tur kaut ko pārdot vai kaut ko nopirkt! Šodien to darīt \nnedrīkst. Valdība to darīt nedrīkst, var tikai privātfirmas. Tas ir viens \njautājums. \nOtrs jautājums. Mēs šeit varam nodeklarēt. Nodiktēsim savus noteikumus, un, ja \nviņi tam nepiekrīt, tātad līguma nebūs. Manuprāt, Krievija vēl darīs daudz ko, \nlai tiešām nebūtu šā līguma. Krievijai tas absolūti nav vajadzīgs. Jo mēs taču \nar roku dzelžiem viņus ārā neizvedīsim. Neviens (mēs zinām savas starptautiskās \nattiecības) netaisās šeit šaut, lai dabūtu viņus ārā. Vienīgais, ko mēs varam \nlūgt savai komisijai, Ārlietu ministrijai, valdībai, ir - prast veidot \ndiplomātiju ar maksimāli izdevīgiem noteikumiem. Bet ir jādabū šis līgums. Bez \nšā līguma neceriet uz kaut kādu armijas iziešanu! \nOtrs jautājums. Nu, nebūsim naivi! Skrundas lokators tapa 1972. gadā divu valstu \nlīguma rezultātā, divu valstu sadarbībā - Amerikas Savienotās Valstis vienojās \nar Padomju Savienību, un šodien Krievija ir kā pārmantotāja. Pretraķešu ātrās \nreaģēšanas, ja tā varētu nosaukt, jeb izlūkošanas radari. Lai dabūtu \nbrīdinājumus, divas valstis ir vienojušās. Mēs lasām presē, ka, faktiski \npateicoties Savienotajām Valstīm, Krievija nedaudz (jeb zināmā mērā) pārskatīja \nsavus termiņus un nostāju, un radās šis termiņš - 31. augusts un 4 + 18. Es \ndomāju, ir jādara viss iespējamais, lai piepildītos šis termiņš - 31. augusts. \nMan pat liekas, ka tas jau nav pat ticams. Tas ir par ātru. Vai viņi uz to ies? \nBet ja mēs dabūjam šādu līgumu, mūs taču atbalsta tagad Rietumu valstis, ja mēs \nšodien turpinām turēties tam pretī, diktējam savus noteikumus, tie rietumnieki \ntaču no mums atteiksies. Kādu mēs varam sagaidīt no viņiem atbalstu? Vai mēs \nvieni spējam ko izdarīt? Nu, nē taču. Un tāpēc es ļoti ļoti ceru, ka mēs \nnetracināsim savus vēlētājus un nejautāsim tiem Skrundas iedzīvotājiem, jo mēs \nzinām, ko viņi grib. Viņiem tā armija nav vajadzīga ne tikai rīt, viņiem nekad \ntā nav bijusi vajadzīga, tāpat kā mums. Ne vakar, ne aizvakar, ne 1940. gadā, bet \ntā diemžēl ir. Un šodien tikai mūsu diplomātija, prasme sakļauties, izjust šo \nkonjunktūru, ļauj cerēt, es tiešām atļaujos pateikt vārdu \"cerēt\", ka viss labi \nbeigsies. Un tā armija tiks izvesta. Jo būs provokācijas, būs diktāti, būs \nvisādi varianti, kuri tiešām mums nebūs pieņemami, bet, šodien parādot \nRietumiem, ka Latvija it kā nepieņem arī Savienoto Valstu variantu un ieteikumu, \nmēs zaudēsim savu vienīgo sabiedroto kaut vai politiskajā plāksnē, kas var darīt \nzināmu spiedienu uz Krieviju. \nEs noeju no šīs tribīnes, domādams, ka es neesmu tukšu ūdeni lējis. Es nezinu, \nko nozīmē Krastiņa kunga piedāvātā slēgtā Saeimas sēde, neesmu tādā piedalījies, \npieļauju varbūtību, ka tas nav sliktākais variants, ja mūs neviens neklausās, \nvarbūt, paši runājot, būsim tiešām vienoti. Bet es vēlreiz naivi aicinu visus \naizmirst savas politiskās ievirzes, savas frakcijas, būt vienotai Saeimai, \nrisinot savas dzimtenes būtību, jeb esamību. Tas ir šodien primārais. Paldies \njums par uzmanību."@lv .