Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Demokrātiskās partijas frakcija, protams, pilnībā atbalsta Skrundas apkārtnē dzīvojošo cilvēku prasības. Bet mēs šajā jautājumā esam centušies iedziļināties no dažādām pusēm, un mēs gribam redzēt ceļu, kā tas tiks īstenots. Šis jautājums nav jautājums, tas ir koalīcijas un opozīcijas cīņas jautājums. Šis jautājums, es domāju, ir vispārnacionāls Latvijas kopējs jautājums, un tāpēc mums uz šo jautājumu ir jāskatās bez šādām kaislībām. Un, otrkārt, mums visiem ļoti svarīgi ir apzināties, ka uz šo jautājumu ir jāskatās arī bez pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņas kaislībām. Jo šeit mēs nevarētu tādus vieglus solījumus dot un tādus skaļus saukļus, tad to vajadzētu jebkurā brīdī izdarīt. Arī Demokrātiskā partija publicē paziņojumus un spriež par tiem gan mūsu valdē, gan domē. Mēs arī prasām, piemēram, cīnīties par karaspēka izvākšanu no Rīgas līdz pašvaldību vēlēšanām. Jā, to mēs gribam, un mēs mēģināsim kaut ko darīt šinī jautājumā un skatīties, kā to darīt. Bet tas nenozīmē, ka šo jautājumu jāsaista kopā ar šā līguma parakstīšanas jautājumu, kur jārisina ir pilnīgi konkrēti punkti un kur ir jādomā, kā šos punktus realizēt un kādas būs priekšrocības, kādi būs trūkumi šāda līguma parakstīšanas gadījumā. Ņemot vērā, ka mūs klausās cilvēki visā Latvijā, es gribu tomēr nosaukt virkni pozitīvu momentu, kādi būtu līguma parakstīšanas gadījumā. Pirmais. Ja šāds līgums ir, tad Krievijas armija (tā ir aptuveni 17 tūkstošus liela) tiek no Latvijas izvesta līdz 31. augustam. Tā būtu milzīga uzvara. Paliktu tikai mazais Skrundas objekts ar 100 vai pāri par simts cilvēkiem. Nākamais. Tiek saņemts armijas izvešanas grafiks, ko Krievijas puse jau ir sagatavojusi. Tiek saņemts šāds grafiks. Nākamais. Tiek iegūta pārliecība, konkrēta pārliecība Latvijā, Baltijā, Krievijā un citur, ka Skrundas lokators beigs eksistēt, ka sāksies tā demontāža un ka beigsies Krievijas militārā klātbūtne Latvijā. Turklāt, noslēdzot šādu līgumu, mēs varam vienmēr tirgoties tālāk. Es šeit gribu uzsvērt tādu pašu principu, kāds ir biznesā: ja kaut ko grib izdarīt, tad ir jādara soli pa solim. Nevar tā darīt, ka mēs, teiksim, gribēdami slēgt kādu lielu līgumu biznesa jomā, uzreiz sāktu prasīt piecu papildu punktu izpildīšanu. Tad ar mums vienkārši nerunās. Šajā gadījumā arī ir tā, ka mēs slēdzam pirmo līgumu. Tas mums neatņem tiesības un iespējas pēc 31. augusta un pat pirms 31. augusta (es personīgi to darītu jau līguma parakstīšanas dienā) sākt tirgoties par to, kā pēc iespējas vairāk un ātrāk šo Skrundas lokatoru jaukt nost un kā, teiksim, par tā eksistēšanu naudu dabūt. Uzreiz sāktu par šiem punktiem runāt. Piektais. Šajā gadījumā, ja tiek noslēgts šāds līgums, Latvijas pusei rodas iespēja kontrolēt šāda Skrundas lokatora darbību, kontrolēt to, kas tur iekšā notiek. Šeit nevajadzētu runāt par... tādā vārdā to saukt, ka Latvijā paliek militāra bāze un ka tas obligāti tiks ierakstīts šinī līgumā. Es domāju, ka jau līguma parakstīšanas gaitā ir jācīnās par to, lai šādus vārdus tur iekšā nerakstītu, un es domāju, ka tad uz to neviena puse arī nepastāvēs. Pašreiz atkal populistisku mērķu dēļ diezgan daudz tiek runāts par to, ka Latvijā paliek militāra bāze. Es domāju, drīzāk Latvijā paliek bāze, kura vairāk ir zinātniska un kuras darbībā varētu piedalīties arī Latvijas zinātnieki, un viņu piedalīšanās iespēja nav noraidīta. Pats galvenais punkts ir sestais. Mazinās Krievijas nelabvēlība pret Latviju politiskajā, ekonomiskajā un citās jomās. Mēs labi zinām, kāds šodien ir stāvoklis uz robežas tirdzniecībā. Nelabvēlības statuss Latvijai attiecībā pret Krieviju. Var būt, ka rodas iespēja šo nelabvēlības statusu ne tikai mazināt, bet pilnīgi noņemt. Septītais - ļoti svarīgs moments. Reāli parādās iespēja sarunu rezultātā palielināt mūsu budžetu par, es domāju, kādiem 20, 30 miljoniem ASV dolāru par nomu, par šā laukuma nomu. Tur pašreiz bija runa par 2 miljoniem, mūsu puse prasīja 400 miljonus, tas, protams, ir galīgs absurds. Aizrunājās līdz tam, ka jāprasa tikpat daudz kā par kvadrātmetru Tokijas centrā. Es domāju, ka tā ir tāda nevajadzīga runāšana un jautājuma saasināšana. Bet, teiksim, pāris desmitus miljonu mēs mēģinātu izplēst. Vai tad tas nebūtu viens svētīgs darbs? Jo visas Latvijas militārais budžets jeb aizsardzības budžets ir 15,8 miljoni latu. Tātad mēs varam dabūt milzīgu summu par šo nomu vien. Ko vēl uzsver mūsu padomdevēji no Rietumu puses, no Amerikas puses, no daudzo valstu puses, kas piedalījās Zviedrijas sanāksmē? Ka Latvijai radīsies iespēja sadarboties ar Rietumu kolektīvās drošības sistēmām, jo, kā viņi teica, tad dučiem visādas komisijas te brauks šurp to lokatoru skatīt. Skatīt, kā tiek ievērots grafiks. Varbūt lokatora demontāžai būs kaut kāds cits grafiks, tas viss nolīgumā tiks ierakstīts. Vēl nav mazsvarīgi tas, ka Latvija ar šo apliecinās, ka ir spējīga vest kompromisa politiku starptautiskā mērogā. Un būs iespēja turpināt dialogu gan ar šīm valstīm, kuras pulcējās Zviedrijas saietā, gan ar superspēcīgo Ameriku. Tā ka es domāju, ka šo jautājumu nevajadzētu tā viennozīmīgi mēģināt sajaukt ar citiem jautājumiem. Šeit izskanēja no tribīnes, ka šo jautājumu jāliek kopā ar 100 000 virsnieku un viņu ģimenes locekļu izvešanu no Latvijas. Nu, tad jau mēs varam vēl kādu ceturto punktu atrast, ko likt šeit klāt. Un tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neko neatrisināsim. Vai nu mēs mēģināsim pa punktiem šo jautājumu risināt, līdz ar to iegūstot sev iespējas visu laiku tirgoties vēl tūlīt pēc līguma noslēgšanas, tirgoties atkal par drīzāku termiņu, tirgoties par naudas dabūšanu, par šā objekta nost jaukšanu, jo vārdiski arī tika solīts. Es vēl gribu pieminēt tādu visai interesantu momentu, ka nekur jau nav līdz galam apspriestas šā objekta zinātniskas izmantošanas iespējas. Iedomāsimies tādu stāvokli, ka šis objekts tiek pilnībā atstāts un nonāk mūsu Zinātņu akadēmijas rīcībā! Diez vai tad no šīs pašas tribīnes nesāktos runas par to, ka šis objekts patiesībā nav kaitīgs, ka šis lielais objekts, šis lielais monstrs, ir tukšs, pašreiz nestrādā. Var būt, ka tad, ja tas nonāktu mūsu zinātnieku rīcībā, mēs pavisam savādāk sāktu runāt. Var būt, ka mēs tad sāktu runāt, ka šeit ir iespēja pelnīt naudu, ka šeit ir starptautiska iespēja pelnīt naudu. Es nedomāju, ka šobrīd, kad tik asi ir tie momenti, kas šeit tika uztverti, ka šis ir kaut kāds pirmā uzbrukuma objekts. Es domāju, ka pietiekami konkrēti un stingri risinās sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju un ka šī politika ir daudz izsvērtāka nekā draudi no kaut kādām arābu republikām, kuras ar dažādiem paņēmieniem varbūt šodien jau ir ieguvušas savā rīcībā ne vienu vien atombumbu. Drīzāk šis objekts varētu kalpot kā drošības garants Latvijai kopējā tīklā, protams, pret šādiem diversantu uzbrukumiem, kas ir daudz, man liekas, tuvāk uz 2000. gada robežas, un mēs redzam, kādas kataklizmas notiek - it īpaši Vidējos Austrumos. Šādi uzbrukumu draudi ir daudz bīstamāki un daudz nopietnāki nekā starp divām lielvalstīm eksistējošās norunas, un vēlēšanās no Amerikas puses Krievijai palīdzēt izriet no visas šīs krīzes situācijas un ekonomiskās attīstības. Tā ka es, to visu sakot, domāju, ka šeit nevajadzētu tā stādīt jautājumu par to, vai kāda partija, vai kāds grupējums vai frakcija ir "pret" vai "par" šā jautājuma risināšanu. Es domāju, ka visi ir "par". Viennozīmīgi! Un mēs gribam, lai rīt no rīta visa armija būtu ārā un Skrundas lokators tiktu atbrīvots. Bet es, kā zinātnieks, gan negribētu to uzreiz mēģināt izpostīt. Es gribētu pamatīgi ar zinātniekiem to visu izvērtēt. Ņemsim to gadījumu, ko es jau minēju: ja lokators nonāks Latvijas zinātnieku rīcībā, var būt, ka tas var kļūt par objektu, ar kuru var lielu naudu pelnīt. Un tad izrādīsies, ka nav to dokumentu, par kuriem visu laiku tiek runāts, kur varbūt tiek solīts, bet nekur nav dokumentu, kuros būtu ar parakstiem apstiprināts šā objekta kaitīgums - konkrēti, attiecībā uz cilvēku veselību. Es, kā zinātnieks, arī gribētu šādus dokumentus redzēt. Es tikai zinu, ka ir otrādi dokumenti, kuros zinātnieki ir parakstījušies par kaitīgumu, jā, ir noteikti attālumi un ir noteikti skaitļi. Pašreiz, es domāju, vislielākā kaitīgā ietekme ir no psiholoģiskā viedokļa, no šā objekta esamības šo apkārtējo iedzīvotāju tuvumā, kuriem ir diendienā jāredz šis milzīgais monstrs un jāatceras gan okupantu ienākšana šeit 1940. gadā, gan visādas deportācijas un visas citas šausmas, apzinoties, ka tās ir notikušas Krievijas armijas klātbūtnē un ar tās līdzdalību. Un, zinot, ka šeit, šinī objektā, atrodas šī armija, šī psiholoģiskā iedarbība patiešām ir ļoti liela. Un vēl es nepieminēju to, ka, ja mēs šādu tirgošanos taisītu un ja mēs šādā veidā līdzekļus mēģinātu dabūt šā objekta gan varbūt nost jaukšanai, gan apkārtnes sakārtošanai, tad taču mums paveras reāla iespēja tiem apkārtnes cilvēkiem palīdzēt gan to slimnīcu pabeigt, kas tur nav pabeigta, gan katram pensionāram kādu naudu dabūt. Bet, ja mēs šo jautājumu vispār nekādi nerisinām un ja mēs nekādu līgumu nenoslēdzam, tad mēs nedabūjam naudu, nedabūjam neko. Un rīt armija ar mums pat lāgā nerunās. Un pēc 31. augusta armija vēl paliks iekšā. Derētu paņemt šodienas avīzes un paskatīties, kāda ir Krievijas attieksme pret armiju Igaunijā: tur tiek pateikts, ka armijas izvešana netiks izdarīta līdz 31. augustam. Tāpēc es domāju, ka šo jautājumu tiešām vajadzētu risināt soli pa solim, lai šeit nevajadzētu spēlēties ar tādiem lētiem paņēmieniem priekšvēlēšanu kampaņas sarīkošanai. Es domāju, ka mēs visi tos labi mākam. Mēs visi labi mākam, un es saku, ka mēs kliegsim un ar abām rokām balsosim par to, ka jāvāc ir visa armija ārā rīt no rīta. Bet mēs gribētu redzēt ceļu, kā to izdarīt, un pašreiz šis ceļš tiek piedāvāts. Paldies par uzmanību.  @lv