"1994-03-03"^^ . . . . "lv"^^ . . . . . . . "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Runājot par šo Skrundas \njautājumu, ko mēs šodien apspriežam, vienmēr būtiski ir paturēt prātā, kādas \nīsti izvēles priekšā mēs esam. Ja mēs sajaucam tās iespējamās izvēles, tad mums \narī jūk īstas spriešanas loģika. Vai šobrīd mēs esam tādas izvēles priekšā, ka \nSkrundas lokators 31. augustā tiek izvākts, vai Skrundas lokators paliek \n31. augustā? Nē, es domāju, ka mēs neesam tādas izvēles priekšā, jo Skrundas \nlokators paliks pēc 31. augusta - noteikti un viennozīmīgi. Un, es domāju, visi \nšeit klātesošie ļoti labi to apzinās. Līdz ar to īstā izvēle mums ir šobrīd \ntāda: vai Skrundas lokators paliks pēc 31. augusta ar līgumu, vai Skrundas \nlokators paliks pēc 31. augusta bez līguma? Šeit ir tā īstā izvēle. Un mums ir \njāizšķiras par to. Izskanēja doma, ka mums līgums nav vajadzīgs. Var būt, ka tā \nir taisnība. Var būt, ka ir labāk, ka Skrundas lokators paliek pēc 31. augusta \nbez līguma. Es tomēr gribu norādīt uz tiem mīnusiem, kas ir saistīti ar Skrundas \nlokatora palikšanu bez līgumiem. \nPirmkārt, diezgan ilgi cilātais jautājums par kodoltriecienu. Tātad, pirmkārt, \nes gribu teikt, ka jautājumu par to, ka tas būtu pirmā kodoltrieciena objekts, \nneapstiprināja nevienā institūcijā, kaut arī, kā pareizi teica Grīnblata kungs, \nnetika izdarīts arī pilnīgs noliegums šajā jautājumā. Runājot par iepriekšējo \nstratēģisko, militāro karti, kas bija ASV rīcībā, jāsaka, ka tad, ja tiek \nparakstīts līgums, kurā kā trešā puse tiek iesaistītas tās pašas Amerikas \nSavienotās Valstis, šis līgums ir viens no momentiem, kas zināmā mērā maina arī \nšo ASV stratēģiskās darbības karti konflikta gadījumā. Šī karte, starp citu, \nmainās atkarībā no tā, kā mainās pasaules politiskā karte, kā mainās militārais \nstāvoklis, un tad šī izmaiņa būtu. Tas nozīmē - es gandrīz simtprocentīgi \npiekrītu, ka, ja Skrunda paliktu bez līguma, tā, iespējams, būtu pirmā trieciena \nobjekts. Ja Skrunda paliek ar līgumu, kurā amerikāņi piedalās kā novērotāji un \nkā līguma kontrolētāji, tad tā par šādu objektu vairs nebūtu. Tas ir pirmkārt. \nOtrkārt. Ja Skrunda paliek bez līguma, tas nozīmē, ka radiolokatora eksistences \ntermiņš nav ierobežots un mēs nespējam kontrolēt to, vai krievi sāk darbināt \njauno Skrundas raidstaciju vai ne. Visticamāk ir, ka tādā gadījumā krievi sāks \ndarbināt jauno Skrundas radiolokatoru. Ja krievi sāks darbināt jauno Skrundas \nradiolokatoru, tādā gadījumā viņiem atbrīvojas līdzekļi un viņi nav spiesti \npabeigt analoģisku celtni Baranovičos. Ja viņi nav spiesti pabeigt attiecīgo \nceltni Baranovičos, tādā gadījumā faktiski viņi rēķinās ar to, ka šis \njaunuzsāktais stratēģiskais objekts tiešām strādās tos 12 gadus, par kuriem \nrunāja šeit Grīnblata kungs. Un tad ne pēc četriem, ne pēc pieciem gadiem mēs \nnevarēsim šo jautājumu atrisināt, jo visu laiku Krievija atrunāsies ar to, ka \nviņiem, redziet, nav tāda objekta, ka viņiem tur nav pabeigts objekts un tur nav \npabeigts objekts. \nTreškārt. Te visu laiku runā par provokācijām. Arī šā staba spridzināšana ir \nšāds iespējamas provokācijas piemērs. Es pašlaik nezinu, vai tā ir provokācija. \nAtkal atšķirība starp situāciju ar līgumu un situāciju bez līguma. Starp citu, \nprovokācijas nav nekas jauns. Ne pret vienu no amerikāņu bāzēm, kas ir \nFilipīnās, kas ir kaut kur citur. Sadursmes ar kareivjiem. Pat Rietumvācijā ir \nbijuši incidenti, kas saistīti ar ASV kara bāzēm. Bet kur ir tā lielā atšķirība \nsituācijai ar līgumu un bez līguma? Ja militārais objekts atrodas bez līguma, uz \nko mūs šodien aicina daži runātāji, tādā gadījumā tiešām nav ar provokāciju \nsaistītā konflikta atrisinājuma mehānisma. Nav nekāda mehānisma, kā jāseko \ngadījumā, ja ir notikusi provokācija, un katra puse var tikai, kā saka, rādīt un \ndemonstrēt savus muskuļus, un, man liekas, nevienam nav šaubu par to, kuram tie \nmuskuļi ir spēcīgāki šinī gadījumā. Turpretī, ja mēs parakstām līgumu, tad tajā \nlīgumā ir skaidri noteikts, kā rīkojas katra puse attiecīgās provokācijas \ngadījumā: kas notiek, kas izmeklē, kas rīkojas, kas ir ar tiesībām darīt to vai \ncitu. Tātad arī sakarā ar provokācijām daudz bīstamāka ir situācija tad, ja mēs \nnoslēdzam līgumu, nekā tad, ja nenoslēdzam līgumu. Un vēl visi tie momenti ar \nlīgumu. Klāt nāk tie momenti, par kuriem jau runāja Siliņa kungs un attiecībā uz \nkuriem es negribu atkārtoties, - kuri saistīti ar materiālo novērtējumu, \nsaistīti ar ekoloģisko novērtējumu, un (galvenais, vissvarīgākais!) ar līgumu \nmums nāk šā objekta funkcionēšanas starptautiskā novērošana. Bez līguma tās nav, \nbez līguma šī novērošana faktiski ir tikai mūsu pašu ziņā. Es stipri par to \nšaubos, ka to mēs spējam realizēt. \nLīdz ar to es vienkārši gribu vēlreiz atgādināt, dāmas un kungi, par ko mēs šeit \nspriežam. Mēs nespriežam par to, ka Skrundas lokators pazūd 31. augustā. Un, \natsaucoties uz to Kuldīgas tikšanos, es teikšu, ka es arī tur runāju ar \ncilvēkiem un daudzi no viņiem to ļoti labi saprot, tieši tāpēc jau tajā \nrezolūcijā, ko pieņēma toreiz, tajā sapulcē, kur mēs ar Berklava kungu kopā \nbijām, ir ierakstīta ne tikai prasība par Skrundas radiolokatora izvākšanu, kas \nir, protams, saprotama prasība. Es arī parakstu tādu rezolūciju. Es gribētu, lai \nSkrundas lokatora rīt jau vairs nebūtu Latvijā. Bet ir arī ierakstītas daudzas \nkonkrētas prasības - medicīniskas, ekoloģiskas, tehniskas, finansiālas -, kuras \nmums ir jārisina un kuras, protams, mēs risināsim! Es lūdzu jūs paturēt prātā šo \nreālo izvēli, kas mums ir jāizdara, un tomēr atbalstīt domu, ka mums vajadzētu \npanākt līguma parakstīšanu par Skrundas lokatoru, nevis paturēt to bez līguma \nšeit, Latvijā."@lv . "136"^^ . .