Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Runājot par šo Skrundas jautājumu, ko mēs šodien apspriežam, vienmēr būtiski ir paturēt prātā, kādas īsti izvēles priekšā mēs esam. Ja mēs sajaucam tās iespējamās izvēles, tad mums arī jūk īstas spriešanas loģika. Vai šobrīd mēs esam tādas izvēles priekšā, ka Skrundas lokators 31. augustā tiek izvākts, vai Skrundas lokators paliek 31. augustā? Nē, es domāju, ka mēs neesam tādas izvēles priekšā, jo Skrundas lokators paliks pēc 31. augusta - noteikti un viennozīmīgi. Un, es domāju, visi šeit klātesošie ļoti labi to apzinās. Līdz ar to īstā izvēle mums ir šobrīd tāda: vai Skrundas lokators paliks pēc 31. augusta ar līgumu, vai Skrundas lokators paliks pēc 31. augusta bez līguma? Šeit ir tā īstā izvēle. Un mums ir jāizšķiras par to. Izskanēja doma, ka mums līgums nav vajadzīgs. Var būt, ka tā ir taisnība. Var būt, ka ir labāk, ka Skrundas lokators paliek pēc 31. augusta bez līguma. Es tomēr gribu norādīt uz tiem mīnusiem, kas ir saistīti ar Skrundas lokatora palikšanu bez līgumiem. Pirmkārt, diezgan ilgi cilātais jautājums par kodoltriecienu. Tātad, pirmkārt, es gribu teikt, ka jautājumu par to, ka tas būtu pirmā kodoltrieciena objekts, neapstiprināja nevienā institūcijā, kaut arī, kā pareizi teica Grīnblata kungs, netika izdarīts arī pilnīgs noliegums šajā jautājumā. Runājot par iepriekšējo stratēģisko, militāro karti, kas bija ASV rīcībā, jāsaka, ka tad, ja tiek parakstīts līgums, kurā kā trešā puse tiek iesaistītas tās pašas Amerikas Savienotās Valstis, šis līgums ir viens no momentiem, kas zināmā mērā maina arī šo ASV stratēģiskās darbības karti konflikta gadījumā. Šī karte, starp citu, mainās atkarībā no tā, kā mainās pasaules politiskā karte, kā mainās militārais stāvoklis, un tad šī izmaiņa būtu. Tas nozīmē - es gandrīz simtprocentīgi piekrītu, ka, ja Skrunda paliktu bez līguma, tā, iespējams, būtu pirmā trieciena objekts. Ja Skrunda paliek ar līgumu, kurā amerikāņi piedalās kā novērotāji un kā līguma kontrolētāji, tad tā par šādu objektu vairs nebūtu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ja Skrunda paliek bez līguma, tas nozīmē, ka radiolokatora eksistences termiņš nav ierobežots un mēs nespējam kontrolēt to, vai krievi sāk darbināt jauno Skrundas raidstaciju vai ne. Visticamāk ir, ka tādā gadījumā krievi sāks darbināt jauno Skrundas radiolokatoru. Ja krievi sāks darbināt jauno Skrundas radiolokatoru, tādā gadījumā viņiem atbrīvojas līdzekļi un viņi nav spiesti pabeigt analoģisku celtni Baranovičos. Ja viņi nav spiesti pabeigt attiecīgo celtni Baranovičos, tādā gadījumā faktiski viņi rēķinās ar to, ka šis jaunuzsāktais stratēģiskais objekts tiešām strādās tos 12 gadus, par kuriem runāja šeit Grīnblata kungs. Un tad ne pēc četriem, ne pēc pieciem gadiem mēs nevarēsim šo jautājumu atrisināt, jo visu laiku Krievija atrunāsies ar to, ka viņiem, redziet, nav tāda objekta, ka viņiem tur nav pabeigts objekts un tur nav pabeigts objekts. Treškārt. Te visu laiku runā par provokācijām. Arī šā staba spridzināšana ir šāds iespējamas provokācijas piemērs. Es pašlaik nezinu, vai tā ir provokācija. Atkal atšķirība starp situāciju ar līgumu un situāciju bez līguma. Starp citu, provokācijas nav nekas jauns. Ne pret vienu no amerikāņu bāzēm, kas ir Filipīnās, kas ir kaut kur citur. Sadursmes ar kareivjiem. Pat Rietumvācijā ir bijuši incidenti, kas saistīti ar ASV kara bāzēm. Bet kur ir tā lielā atšķirība situācijai ar līgumu un bez līguma? Ja militārais objekts atrodas bez līguma, uz ko mūs šodien aicina daži runātāji, tādā gadījumā tiešām nav ar provokāciju saistītā konflikta atrisinājuma mehānisma. Nav nekāda mehānisma, kā jāseko gadījumā, ja ir notikusi provokācija, un katra puse var tikai, kā saka, rādīt un demonstrēt savus muskuļus, un, man liekas, nevienam nav šaubu par to, kuram tie muskuļi ir spēcīgāki šinī gadījumā. Turpretī, ja mēs parakstām līgumu, tad tajā līgumā ir skaidri noteikts, kā rīkojas katra puse attiecīgās provokācijas gadījumā: kas notiek, kas izmeklē, kas rīkojas, kas ir ar tiesībām darīt to vai citu. Tātad arī sakarā ar provokācijām daudz bīstamāka ir situācija tad, ja mēs noslēdzam līgumu, nekā tad, ja nenoslēdzam līgumu. Un vēl visi tie momenti ar līgumu. Klāt nāk tie momenti, par kuriem jau runāja Siliņa kungs un attiecībā uz kuriem es negribu atkārtoties, - kuri saistīti ar materiālo novērtējumu, saistīti ar ekoloģisko novērtējumu, un (galvenais, vissvarīgākais!) ar līgumu mums nāk šā objekta funkcionēšanas starptautiskā novērošana. Bez līguma tās nav, bez līguma šī novērošana faktiski ir tikai mūsu pašu ziņā. Es stipri par to šaubos, ka to mēs spējam realizēt. Līdz ar to es vienkārši gribu vēlreiz atgādināt, dāmas un kungi, par ko mēs šeit spriežam. Mēs nespriežam par to, ka Skrundas lokators pazūd 31. augustā. Un, atsaucoties uz to Kuldīgas tikšanos, es teikšu, ka es arī tur runāju ar cilvēkiem un daudzi no viņiem to ļoti labi saprot, tieši tāpēc jau tajā rezolūcijā, ko pieņēma toreiz, tajā sapulcē, kur mēs ar Berklava kungu kopā bijām, ir ierakstīta ne tikai prasība par Skrundas radiolokatora izvākšanu, kas ir, protams, saprotama prasība. Es arī parakstu tādu rezolūciju. Es gribētu, lai Skrundas lokatora rīt jau vairs nebūtu Latvijā. Bet ir arī ierakstītas daudzas konkrētas prasības - medicīniskas, ekoloģiskas, tehniskas, finansiālas -, kuras mums ir jārisina un kuras, protams, mēs risināsim! Es lūdzu jūs paturēt prātā šo reālo izvēli, kas mums ir jāizdara, un tomēr atbalstīt domu, ka mums vajadzētu panākt līguma parakstīšanu par Skrundas lokatoru, nevis paturēt to bez līguma šeit, Latvijā.