. . . . . . "1994-03-03"^^ . . "Cienījamie tautas izraudzītie! Es vispirms gribu dažos vārdos izteikt savu \nviedokli par valdības taktiku, varētu pat teikt, darba stilu. \nŠodien mēs diemžēl atkal saskaramies ar esošās valdības nodomu turpināt mums jau \npazīstamo, bet nepieņemamo darba stilu - paveikt kādu darbu, kas nav tautas \ninteresēs, un tad pamēģināt dabūt Saeimā šādas rīcības sankcionēšanu. Mēs tādus \npiemērus jau zinām daudz, kad nostāda fakta priekšā, un tad, protams, ir bieži \nvien grūtāk izšķirt jautājumu nekā tad, ja mēs to apspriestu pirms tādas rīcības \nsākšanas. \nNu, šoreiz konkrēti runa ir par nodomu parakstīt līgumu ar Krieviju, ka militārā \nbāze, saukta par lokatoru vai kaut kā citādi, Skrundā turpinās darboties vēl \nvismaz 4 gadus, bet ir iespējams, ka termiņš tiks atkal pagarināts (vismaz tāda \niespēja ir jāparedz) un lokators turpinās graut cilvēku veselību, turpinās \ngandēt dabu. Par visu šā lokatora nelabo ietekmi mēs dzirdējām Skrundas pilsētas \nun vairāku apkārtējo pagastu deputātu atklātajā sesijā. Man arī bija iespēja \nšajā sesijā piedalīties un dzirdēt visu to, ko tur teica cilvēki, kuri nu \nvistiešāk un vislielākā mērā ir apdraudēti šā lokatora darbības rezultātā. \nRunāja tur gan biologi, gan mediķi, gan pedagogi, gan apkārtējo pagastu \ndeputāti, un neatradās neviens, kas teiktu:\"Varam vēl paciesties! Slikti jau ir, \nbet varam paciesties!\" Nē! Visi prasīja - izvest nekavējoties un pilnos apmēros. \nKlāt bija arī mūsu cienījamais premjerministrs Birkava kungs, bija klāt arī \nsevišķo uzdevumu ministrs Inkēna kungs, bija klāt valdošās koalīcijas frakcijas \n\"Latvijas ceļš\" priekšsēdētājs Panteļējeva kungs, bija klāt arī citu frakciju \npārstāvji un vadītāji, un mēs visi to dzirdējām. Un arī premjerministrs un arī \nPanteļējeva kungs, arī Inkēna kungs runāja, un neviens necentās apstrīdēt kaut \nvienu tur minēto faktu par šā lokatora darbības kaitīgumu. To nevar noliegt, \nprotams. Nenoliegšu, bija teikts arī tā: jā, nu, protams, labāk jau būtu, ja \nviņi varētu pārtraukt to darbošanos, bet to pašu, ko arī Virša kungs šodien te \nteica, - mums jau izvēles nav vai arī izvēle ir maza. Tas tā varbūt ir, bet es \ndomāju, ka šī izvēle, lai panāktu armijas izvešanu, atstājot šo militāro bāzi, - \ntāda izvēle mums nav pieņemama. Varēja pat jautāt tā: kāpēc tad Krievija, kas \nrunāt negribēja nemaz par to, ka armiju izvedīs (bija gan arī citādas runas, ka \nizvedīs, bet bez termiņa), - kāpēc tad nu tagad gribētu to darīt tik steidzīgi? \nKāpēc tad nu tagad vajag to armiju izvest? Atbilde ir skaidra. Ir, protams, \nzināmā mērā neizdevīgi turēt šeit lielu armiju, maksāt par lietojamo zemi un \ncitādas nodevas, ja to var aizvākt tikai simt kilometrus sāņus un vajadzības \ngadījumā atkal ievest un ja var paturēt šīs militārās bāzes - vienu, vēlāk \nvarbūt būs vēl kāda vajadzīga - un tā tālāk. Tas ir daudz lētāk. Izdevīgāk. Un, \nprotams, tas ir saistīts arī ar to palīdzību, ko Krievija gaida no Rietumiem, \nkas nu tomēr ir nākuši pie slēdziena, ka tās armijas oficiālās daļas tomēr \nvajadzētu izvest. Lūk, tāpēc arī nu ir gatavi parakstīt kādu līgumu, ka tās \narmijas daļas izvedīs. Skrundā arī vietējie iedzīvotāji teica: ne šie zaldātiņi, \nkas te, Latvijā, vēl ir palikuši, ir tie, kas mums visvairāk kaitē, bet mums ir \nvajadzīgs šos kaitīgos militāros midzeņus iznīcināt, - ne iznīcināt, bet gādāt, \nlai tos aizved vispirms. Un mums ir jāpanāk tas, lai mūsu valsts tiktu atbrīvota \nno tiem jau demobilizētajiem un vēl nedemobilizētajiem, pašreiz vēl \ndemobilizējamiem militāristiem, kas atkal paliks Latvijā. Lūk, kāds ir īstais \nmērķis, kāpēc Krievija tagad ir ar mieru to nelielo armijas daļu, kas vēl ir \npalikusi Latvijā, izvest, - bet uzstādot mums nepieņemamas prasības. \nVēl vienam aspektam es gribētu pieskarties. Vai ir tāds kaut kas jauns \npiesolīts, ko jau agrāk Krievija nebūtu teikusi? Un kas Krievijai nebūtu teikts? \nEs neticu, ka Krievija patiešām grib izvest savus bruņotos spēkus no Latvijas. \nPrasība izvest tos pilnos apmēros un ātri ir jau skaidri ierakstīta, piemēram, \nEDSA 1992. gada Helsinku rezolūcijā; tas ir ierakstīts arī 1992. gada un 1993. \ngada ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā, un nekas no tā nav izpildīts. Mums \ntagad jau starptautiska spiediena rezultātā 1993. gada novembrī Krievija savā \nmilitārajā doktrīnā arī garantē savas armijas izvešanu no ārvalstīm 1994. vai \n1995. gadā. Un tur ir gan piezīme - ja vien valstis, kurās atrodas Krievijas \nkaraspēks, ar kādu līgumu vai lūgumu nelūgs to nedarīt. Tas ir diezgan zīmīgi. \nUn, ja mēs tagad izpildīsim Krievijas prasību, vai tas arī nevarēs tikt \niztulkots kā zināma pielaišanās un gandrīz kā lūgums, lai nu paliek tā bāze vēl? \nTātad ir jau starptautiskos līgumos pieprasīts izvākt armiju un ir Krievijas \napliecinājums to darīt. Kāpēc tad šodien atkal mums ir tāda liela steiga - slēgt \nkaut kādu jaunu dokumentu uz mums nepieņemamiem noteikumiem? Nu, es jau teicu, \nka, pirmkārt, Krievija nekad, es uzskatu, nav domājusi savus bruņotos spēkus \npilnīgi izvest un atteikties no Baltijas valstu pakļautības savai politikai, \nsavam iespaidam. Otrkārt, visu lielo armiju uzturēt, kā es jau teicu, ir \nneizdevīgāk, nekā paturēt šeit tikai bāzes, kas tā kā tā būs nemitīgi saistītas \ngan ar Krievijas bruņoto spēku pavēlniecību, gan arī ar valdību. \nVēl viens aspekts šinī sakarībā. Kāpēc, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, \nto dižvīri, dod mums padomu, zināmā mērā rekomendāciju, - parakstīt līgumu ar \nKrieviju šinī sakarībā? Es domāju, ka tas ir viegli saprotams. To dara tāpēc, \nlai noņemtu atbildību par pieminētajām rezolūcijām to izpildīšanas gadījumā, \njeb, pareizāk sakot, to neizpildīšanas gadījumā noņemtu rūpes par jau pieminēto \ndokumentu nepildīšanu. Pašreizējiem Rietumu dižvīriem tad būs mierīga dzīvošana: \nnebūs jāstrīdas ar Krieviju, nebūs nekādi atgādinājumi jāsaka Krievijai, lai tā \ntomēr... gan uzdod tos uzdevumus un solītos nepilda. \nUn vēl. Kāds ļaunums mums līguma parakstīšanas gadījumā būs bez pieminētā \nļaunuma? Pats galvenais, protams, ir cilvēku veselības bojāšana, kropļošana, kas \njau ir vairākkārt minēta un pierādīta, bet kāds ļaunums vēl būs? Vispirms, man \nliekas, ka, parakstot tādu dokumentu, tiks legalizēta okupācijas turpināšanās un \nmums būs grūti tad šo jautājumu izvirzīt vēl - un tieši starptautiskā mērogā. Es \ndomāju, ka nevar nepieminēt arī tādu ļaunumu, ka līdz ar to tiks iznīcināts \nvārīgi uzsāktās Baltijas valstu vienības, tā sakot, asociācijas radīšana jeb \nasamblejas radīšana, jo Igaunija ir kategoriski pateikusi, ka viņa tādus \ndokumentus neparakstīs. Un mēs jau esam redzējuši, ka rakstiskā veidā to atsakās \ndarīt. Ja mēs to darīsim, tātad arī šinī ziņā tas būs liels sitiens \nnepieciešamās Baltijas valstu vienības veidošanai. \nNu, un vēl trešais. Arī tie cilvēki, kas piedalījās Vašingtonā tajās sarunās, \nteica, ka tādā gadījumā, ja šeit šis objekts paliks darboties, Latvija \nneapšaubāmi kļūs par pirmo stratēģisko objektu, kas dabūs pirmo triecienu \nkonflikta gadījumā. \nNu, lūk, iemesli. Kad, piemēram, Birkava kungam Skrundā uzdeva šo jautājumu, arī \ntad, kā es jau pieminēju, teica, ka nav citas izvēles. Es esmu dzirdējis arī vēl \ntādu ieganstu, ka, lūk, ja mēs neparakstīsim šo, nepaklausīsim Amerikas dižvīru \nrekomendācijām, tad ar mums Rietumos vairs neviens nerunās - nerunās ne Eiropā, \nne pāri okeānam. Es baidos... es nevis baidos, bet gribu pasvītrot, ka drīzāk \nnotiks otrādi. Vai tad tiešām mēs neesam jau dzirdējuši, ka veselā grupā \ncilvēku, vadītājos, - un ne tikai atsevišķos vadītājos, bet valstīs - mainās \nviedoklis par šīm rekomendācijām. Piemēram, Kols, Vācijas premjers, ir pateicis, \nka to tomēr nedrīkst pieļaut, ka tās domas, ka vajag nākt pretī Krievijai un \npieļaut, ka vēl paliek kaut kādas militārās bāzes Latvijā, ir nepareizs \nviedoklis. Mēs zinām, ka arī Amerikā nav tikai valsts sekretārs un prezidents, \nbet ir arī senatori un ir parlamentārieši, kuri arī ir citādās domās. Es domāju, \nka ir pavisam ticami, ka var pienākt reize, kad ar mums nerunās, ja mēs paši \nbūsim parakstījuši tādu galīgi mums nepieņemamu dokumentu. Paldies par uzmanību."@lv . . "133"^^ . . . . . . . . . . "lv"^^ .