. . "1994-03-03"^^ . . . . "131"^^ . "Cienījamais Prezidij, godātie klātesošie! Tā kā šajā zālē ir jau daudz kas \ncitēts, arī es atradu vienu grāmatiņu, kur vismaz viens teikums drusciņ \natspoguļo to situāciju, kāda mums ir sarunās ar Krieviju un kāda ir mums pašiem \nšeit, zālē, vai starp politiskajiem spēkiem Latvijā. Nu, tā ir tāds vienkāršots \n\"Alise brīnumzemē\" variants. Es domāju, ka visi to sapratīs, un teikums ir šāds: \n\"Tiklīdz tavā priekšā parādās kāda izeja, kā, piemēram, šīs durvis, tai noteikti \njābūt neizejamai. \" Es gribu teikt, ka kaut kādā ziņā mēs esam nonākuši šajā pašā \nfilozofiskās atziņas līmenī. Bet tas, ko es gribu teikt turpinājumā, ir līdzīgs \ntam, ko jau teica Siliņa kungs. Faktiski mūsu izvēle ir diezgan šaura. Un šīs \nizvēles ietvaros mums ir jānosaka savas prioritātes. \nKas mums ir galvenais? Armijas izvešana, Skrunda, kara pensionāri. Kā mēs \nfaktiski šos galvenos jautājumus risinām? Ja Skrunda ir galvenais jautājums, tad \nkā būs ar armijas izvešanu? Ja kara pensionāri ir galvenais jautājums, tad kā \nbūs ar Skrundu un kā ar armijas izvešanu? Un es domāju, ka šos jautājumus tā \nsadalīt tik vienkārši nemaz nav iespējams, bet tie ir jārisina loģiski, secīgi \nun sakārtoti. Diemžēl, neraugoties uz to, ko teica Grīnblata kungs, tā recepte, \nkas tiek piedāvāta, tomēr ved uz to, lai līgums par armijas izvešanu kā tāds, \nnu, labākajā gadījumā šā līguma parakstīšana būtu apgrūtināta jeb aizbīdīta uz \nilgāku laika perspektīvu. Arī manis ļoti cienītais Saeimas priekšsēdētāja biedrs \nAndrejs Krastiņš piedāvāja konceptu, kas prasa darbu vismaz diviem trim gadiem. \nTad jautājums ir tikai viens - ko mēs gribam? Vai mēs gribam šo armiju izvest, \nvai mēs gribam atstāt situāciju tādu, kāda tā ir, ar visu nenoteiktību, kāda ir \nmūsu kaimiņvalstī, un no šīs nenoteiktības izrietošajām dažādajām sekām, vai arī \nmēs vispār negribam neko un vēlamies nodarboties šeit ar diezgan pateicīgu vielu \npriekšvēlēšanu kampaņā? Var būt, ka man nav taisnība, ka es šādi saasinu šo \njautājumu, bet es gribu atrast loģisku, argumentētu un racionālu alternatīvu \ntam, ko dara valdības izveidotā delegācija. Ja šie argumenti ir tādi, ka tos ir \niespējams realizēt (un es domāju, ka gan opozīcijas pārstāvjiem, gan pozīcijas \npārstāvjiem bija iespēja tomēr redzēt, kā un kādā veidā, kādā atmosfērā \nnorisinās šīs sarunas), - ja šos argumentus ir iespējams realizēt, tad, ticiet \nman, tie jau būtu realizēti. Bet sarunas ir divpusējs process. Mums nav \njāuzstājas no pozīcijas, ka Krievijas pozīcija var palikt nemainīga un mēs \nskrienam apkārt ar saviem priekšlikumiem, un tad Krievija viena izvēlas vai \nneizvēlas. Jo tas neatbilst arī patiesībai, tādēļ ka Krievijas pozīcija arī \nmainās, bet, protams, mainās tikai attiecībā uz kādiem tai kardināliem \njautājumiem. Teiksim, sakarā ar Skrundas termiņu un arī ar kādu starptautisku \nspiedienu. \nTā ka es domāju, ka šie ieteikumi ir labi domāti, bet tie neatbilst tai \nrealitātei, kāda šobrīd ir šajās sarunās. \nEs pieņemu to kritiku, kas varētu būt adresēta man, teiksim, ka es nepietiekami \nlabi aizstāvu Latvijas pozīciju, bet es baidos, ka šī kritika varētu būt \nadresējama jebkuram, jebkuras frakcijas jeb politiskas partijas nozīmētam \ndelegācijas vadītājam. Un šis lēmumprojekts par Skrundu - konkrēti, kāds tas \ntika iesniegts, - man ļoti atgādina vienu citu lēmumprojektu jeb faktiski \nlēmumu, ko pieņēma Augstākā padome un kas uzlika par pienākumu Dineviča kungam \nļoti konkrēti izdarīt vismaz četras lietas, kuras izdarīt viņš nu nekādi \nnevarēja, un tie, kas pieņēma to lēmumu, to skaidri zināja, ka delegācija \nnevarēs šo lēmumu izpildīt, bet bija priekšvēlēšanu laiks. Un es gribu tik \ntiešām vēlreiz atgriezties pie tā, ko teica Krastiņa kungs un ko es arī esmu \nvienreiz no šīs pašas tribīnes teicis, - ka, manā uztverē, mēs šeit visi \npārstāvam valsti. Un, ja valsts politika ir vērsta uz to, lai Latvijas zemi \natstātu svešas valsts armija, tad būsim vienoti vismaz šajā jautājumā un \nneradīsim papildu šķēršļus vai neizejamas durvis un nemelosim viens otram, ka pa \nšīm durvīm var iziet, ja ir skaidri zināms, ka mēs paši esam tās aizslēguši! \nPaldies par uzmanību!"@lv . . . . . "lv"^^ .