. "1994-03-03"^^ . . . . . . "lv"^^ . . . . . "Augsti godāto priekšsēdētāj! Prezidij, cienījamie kolēģi! Es, kā strādājošs \nzinātnē, fizikā, arī esmu bijis saistīts ar šo problēmu no tīri zinātniska \nviedokļa un tādēļ gribu mazliet tuvāk pakavēties nevis pie šiem \nstarptautiskajiem aspektiem, bet pie mūsu vietējās dzīves un nedaudz analizēt šo \ndokumentu nr. 210, kurš mums tika izdalīts pirms dažām sēdēm, tas ir, runāšu par \nKuldīgas rajona Skrundas pagasta Tautas deputātu padomes veidlapu, un tur ir \nvairāku pagastu atklātās sesijas lēmums, kurš tika mums izdalīts. \nTātad vispirms ir skaidrs, ka no starptautiskā viedokļa šis objekts ir \npietiekami pazīstams un ir pietiekami labi izanalizēta šā objekta iespējamā \nietekme uz cilvēku veselību un vidi, un tādēļ šī nostāja, ka starptautiskā \niejaukšanās jeb līdzdalība šā objekta tālākajā darbībā būtu ļoti nepieciešama un \nsvarīga, un varbūt pat zināmā mērā (kā jau iepriekšējais runātājs atzīmēja) \nnoņemtu šo psiholoģisko spriedzi un kaut kādā ziņā atrisinātu veselības \njautājumus, pat nemainot situāciju, ir ļoti laba. \nTālāk. Vai ir vai nav vajadzīgs līgums un ko mēs varam panākt ar līgumu un bez \nlīguma? Mana viennozīmīga nostāja ir, ka līgums ir vajadzīgs - un ir vajadzīgs \ntāds, kādu pašreiz apspriežam. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja šajā gadījumā parādās šī \nnepiekāpība, nu, teiksim, tāda zināmā mērā varbūt arī spītība, tad acīmredzot ir \nsagaidāms tas pats, un arvien oficiālāk, par ko jau brīdināja mans kolēģis \nIndulis Bērziņš, ka Krievijas puse savu nostāju var mainīt, un visādā ziņā \nneviens nešaubās (un es, tālāk analizējot šo dokumentu, arī parādīšu, ka pat \nvietējie iedzīvotāji nešaubās), ka šā objekta darbība Latvijā vēl turpināsies \nvairākus gadus, un šis termiņš - četri gadi darbībā un pēc tam 18 mēnešu ilga \nnojaukšana - ir minimālais, ko var panākt, nenoslēdzot līgumu. Nenoslēdzot \nlīgumu, tas var būt garāks, un tas var būt saistīts ne tikai ar to, ka tas ir \ngarāks, bet saistīts ar vēl vienu blakus momentu - ar blakus momentu, ka tiek \npārskatīts arī šīs armijas izvešanas pēdējais termiņš - šā gada 31. augusts. Un \nlīdz ar to iznāk paradokss. Es gribu nolasīt šīs apvienoto pagastu atklātās \nsesijas pirmo punktu: Skrundas radiolokatora stacijas, tātad objekta ar kaitīgu \nietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā Krievijas militārās bāzes \nturpmākā darbība Latvijas teritorijā vairs nav pieļaujama un izbeidzama līdz ar \nKrievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas. Redziet, te iznāk tas \nparadokss, ka Krievija var šo punktu viegli izpildīt, neizvedot armiju \n31. augustā, bet izvedot pēc pieciem vai sešiem gadiem, un punkts būs izpildīts. \nPunkts ir izpildīts, bet mēs nonākam daudz sliktākā situācijā, nekā noslēdzot \nlīgumu, kurā ir noteikts šis termiņš - 31. augusts. \nTālāk. Gribu paanalizēt nākamos punktus. Nākamajos punktos (es tos nelasīšu) ir \npamatā problēmas, kuras tiešām radījis šis objekts un kuras arī atklājās \npagājušās sestdienas konferencē, kuru organizēja \"Latvijas ceļš\", - ka šeit \ntiešām ir radīti zināmi, zināmā mērā pat ievērojami zaudējumi šiem pagastiem \ntīri finansiāli, un tos vajadzētu kompensēt. Gan izglītības, gan veselības, gan \ndabas resursu atjaunošanas jomā, - tie visi ir finansiāli jautājumi. Tos \natrisināt var - nu, kaut vai ne visus, bet daudz labāk atrisināt tos var tikai \ntad, ja līgums ir noslēgts. Pašreiz, protams, Latvija par šā objekta darbību \nneko nesaņem. Neko! Ja noslēdz līgumu, tad vismaz kaut ko saņems. Vairāk vai \nmazāk - tas, protams, ir apspriežams jautājums; protams, vēlams, lai būtu \nvairāk, un, ja tās finanses tiks saņemtas, tad, protams, tās varēs lietot \ngalvenokārt tieši šo vietējo, pagastu problēmu risināšanai, un tas droši vien tā \nnotiks. \nVēl īpatnējāks ir trešais punkts, ka vajag pieprasīt iekļaut šī lokatora \nsaldēšanas iekārtās izmantot freona daudzumu Krievijas puses lietojamos \ndaudzumos atbilstoši Monreālas protokolam. Un šeit ir viena nianse: acīmredzot \nir skaidri redzams, ka vietējie iedzīvotāji jau pilnīgi skaidri saprot, ka šis \nobjekts eksistēs pēc 31. augusta, jo saskaņā ar Monreālas protokolu kaut kādi \nierobežojumi freona izmantošanā sākās tikai ar 1991. gada 1. janvāri, tātad ir \nskaidrs, ka cilvēki jau saprot, ka tā lieta turpināsies, un tad mums vienīgi ir \njāizvēlas, vai mēs to turpinām, šādi nevienojušies, kas draud, manā uztverē, ar \ndaudz lielākām briesmām nekā tad, ja esam vienojušies, jo, ja jau mēs esam \nvienojušies saprātīga līguma robežās (un es uzskatu, ka tie momenti, kas šeit ir \nizspriežami, ir saprātīgi, jo citādi var sanākt vēl sliktāk), tad mēs to visu \nvaram panākt. Un te tālāk atkal seko jautājumi par visāda veida ekoloģiskām \nekspertīzēm, rekultivāciju un tā tālāk, kas visi atkal ir finansiāli jautājumi. \nUn atkal mēs varam atrisināt šos finansiālos jautājumus daudz vieglāk, ja līgums \nir noslēgts, jo tad mēs varam paredzēt tomēr kaut kādu finansiālu ieguvumu no \ntā. Nobeigumā jāsaka, ka es saprotu, ka visu šo pagastu vadītāji tiešām grib, \nlai ar demokrātiskiem līdzekļiem šo jautājumu risinātu, un demokrātiski līdzekļi \ntomēr ir līgumu slēgšana, nevis līgumu neslēgšana. Un tātad es domāju, ka mēs \narī izpildīsim šo pagastu priekšsēdētāju (kuri diemžēl šo dokumentu neviens nav \nparakstījuši, mēs gan esam pieraduši ar parakstītiem dokumentiem strādāt; es \nnezinu, vai tad visi šo pagastu priekšsēdētāji to atbalsta, nu, lai tā būtu, ka \nviņi to visu atbalsta) vēlmi tiešām risināt šo jautājumu ar demokrātiskiem \npaņēmieniem, un demokrātisks paņēmiens ir līguma noslēgšana. Paldies par \nuzmanību."@lv . . "129"^^ .