. . . . . . "127"^^ . . . . . . . "lv"^^ . . . . . "Godātie deputāti! Šeit jau tika izteiks jautājuma formā, vai \"Tēvzemei un \nbrīvībai\" grib, lai šo četru piedāvāto gadu vietā būtu pieci gadi. Mūsu pozīcija \nir pavisam cita. Kur ir garantijas, ka šie noslēgtie četri gadi nepārvērtīsies \npar kādiem deviņiem vai četrpadsmit un tā tālāk (zinot Krievijas ārpolitikas \ntradīcijas un arī pašreizējās Krievijas varas nestabilitāti un tieksmi \nnepārtraukti mainīt savu viedokli daudzos būtiskos jautājumos)? Kas attiecas uz \npublikāciju avīzē, kur ir divi nolīguma projekti, tad Jānis Straume, cik es \ndzirdēju, izvirzīja jautājumu, vai tie ir autentiski avoti vai nav, vai valdība \nvar apstiprināt, kā tas ir īstenībā. Protams, mēs nezinām, vai tas tā tiešām ir. \nAttiecībā uz šo objektu vienkārši tās pārdomas, kas jau daudzkārt izteiktas. \nProtams, šis 31. augusts, arī zinot attīstību Igaunijā (Igaunijas - Krievijas \nsarunas ir visai problemātiskas), - tas nekur oficiāli nav apstiprināts, tas var \ndaudzkārt mainīties, un šis projekts ir tapis, kā redzams, pirms vesela mēneša, \ntomēr paliek neatbildēta vesela virkne jautājumu. \nProtams, politiķi var savstarpēji vienoties, bet es atkal domāju par to, kāda ir \nSkrundas iedzīvotāju reakcija, kuru pirms nedēļām divām gan dažu Saeimas \nfrakciju pārstāvji, gan arī valdības pārstāvji, ieskaitot Ministru prezidentu, \nvarēja novērot. Skrundas kultūras namā bija pulcējušies ne tikai sešu apkārtējo \npagastu deputāti, bet arī visai daudzi vietējie iedzīvotāji, to skaitā vairāki \nārsti, vairāku vietējo skolu direktori, un viņu vērtējums - pat bez visādām \npolitiskām kategorijām - šāda objekta saglabāšanai bija negatīvs, vēl jo vairāk, \nja šī saglabāšana notiktu ar Latvijas valdības piekrišanu. Jā, cilvēki cieš no \nšīs situācijas, un ir pilnīgi vienalga, vai kāda starptautiska ekspertīze ir \napstiprinājusi, ka šis objekts ir kaitīgs vai nav, jo cilvēku pašsajūta ir \nslikta, un, kā es atceros, viens no klātesošajiem ārstiem arī izteica izbrīnu, \nkādēļ tie fakti, kurus viņš jau 1991. gadā bija savācis par šīs Skrundas \nradiolokācijas stacijas iedarbību uz cilvēku veselību, netiek izmantoti \npašreizējās sarunās ar Krieviju. Vēl jo vairāk tādēļ, kaut arī trīs gadi ir \ngarām, nav iemeslu domāt, ka šo trīs gadu laikā cilvēku veselība būtu īpaši \nuzlabojusies, nevis pasliktinājusies. Protams, pavisam citādāka attieksme ir \nKrievijas armijas objekta esošajiem virsniekiem. Es tiešām šeit ar zināmu humoru \npavēstīju to, ka tajā vakarā Skrundā mēs, neliela cilvēku grupa, piebraucām pie \nSkrundas radiolokācijas stacijas un, kā par brīnumu, tikām tur iekšā, vismaz \ntajā daļā, kas neskaitās sevišķi slepena, un es jautāju šim apakšpulkvedim \nGromovam, kuru mums stādīja priekšā kā šīs bāzes priekšnieka vietnieku, cik ilgi \nviņš ir šajā daļā un kā viņš jūtas. Viņš ļoti mierīgi pavēstīja, ka viņš tajā \ndaļā esot piecus gadus un jūtoties ļoti labi, un ka piecu gadu laikā viņam tikai \nuzmetusies viena pumpa uz lūpas, nekādas citas kaitīgas pazīmes viņš pie savas \nveselības neesot pamanījis. Var jau būt, ka tie cilvēki, kuri uztver šīs bāzes \natrašanos Latvijā kā ārkārtīgi pozitīvu faktu, arī nejūt nekādu kaitīgu \niedarbību uz savu veselību. Es neesmu ārsts, un es vienkārši varu teikt, ka \nviedokļi var būt dažādi, un krievi teiks, ka viņi jūtas brīnišķīgi un ka šī bāze \nir ārkārtīgi laba veselībai, bet vietējie cilvēki tā nedomā, galīgi nedomā! Es \nuzskatu, ka Latvijas valdības delegācija varētu izmantot arī šos faktus, kas tur \ntiešām ir apkopoti nopietnā veidā (kaut arī par 1991. gadu, nevis par \n1994. gadu), kā pierādījumu tam, ka cilvēki nejūtas pārāk labi. Vēl jo vairāk, - \nšis vispārzināmais fakts, kas nāk no Latvijas valsts statistikas par 1992. gadu, \n- par zīdaiņu mirstību vecumā līdz vienam gadam. Caurmērā Latvijā šī mirstība ir \n10-15 jaundzimušie no 10 000, Kuldīgas apriņķī turpretim 44, šis rādītājs ir \ndaudzkārt augstāks. Arī šis fakts ir izmantojams. \nKas attiecas uz šā objekta nozīmi kara gadījumā, es vienkārši gribu atgādināt to \nepizodi, kuru redzēja visi Latvijas delegācijas pārstāvji Amerikā šā mēneša \nsākumā, kad mēs bijām ASV Valsts departamentā. Vienā no šīm sarunām bija \npieaicināta klāt persona, kuru stādīja priekšā kā ASV izlūkdienesta ekspertu. Uz \nmanu jautājumu, vai Skrundas objekts nevar būt par primāru triecienobjektu kara \ngadījumā, šis kungs, kurš šai sarunā nepavisam nebija galvenā persona, bez \nīpašas apdomāšanās pateica: jā! Sarunas vadītāji - tie bija Oksmena un Veršbova \nkungi, kas vadīja šo sarunu ar Latvijas delegāciju, - visai steidzīgi to \nnoliedza un pavērsa sarunu pilnīgi pretējā virzienā. Kaut gan amerikāņi runāja \nļoti saskaņoti ar mums, šī epizode katrā ziņā nebija plānota un atstāja visai \nnepatīkamu iespaidu. Savukārt tajā pašā dienā pēc pusdienas, kad notika saruna \njau Baltajā namā ar citu Amerikas padomnieku grupu, viens no šiem cilvēkiem \npaziņoja, ka pusdienu laikā ir sazinājies ar ASV Aizsardzības ministriju un tur \nviņam pateikts, ka jautājums par to, vai Skrunda ir trieciena objekts un ir \nstarp primāriem trieciena objektiem kara gadījumā, skaitās tāds jautājums, kuru \nLatvijas pusei izpaust nevar un kuru Savienotajās Valstīs zina daži cilvēki. \nTātad loģiski, ka šis objekts visticamāk ir šādu triecienobjektu skaitā, kaut \narī tūlīt, protams, jāpiebilst, ka mums nav pagaidām īpaša iemesla domāt, ka \nSavienotās Valstis alktu dot triecienu Krievijai pirmās vai ka šāda situācija ir \nreāla. Tomēr, zinot vispārējo spēku pārbīdi pasaulē un ārkārtīgi nenoteikto \nsituāciju, šeit nepavisam nav runa par varbūtēju sadursmi starp Ameriku un \nKrieviju, bet par jebkura veida sadursmi, kas var rasties iepriekš \nneprognozējamā veidā un tieši šo turpmāko četru gadu laikā. \nTālāk. Jautājums: kas notiks pēc četriem gadiem? Labi. Šobrīd Krievija negrib šo \nobjektu turpmāko funkcionēšanu izbeigt, norādot dažādus - īstus vai neīstus - \niemeslus. Jautājums: vai pēc četriem gadiem Krievijā nebūs sagatavoti vēl 10 vai \n15 iemesli šā objekta turpmākas funkcionēšanas pagarināšanai? Uz to šobrīd \nLatvijā neviens precīzi atbildēt nevar, jo pilnīgi jauna objekta radīšanai \nKrievijai, pēc Amerikas ekspertu viedokļa, vajag 8-12 gadus, tā ka tikai tajā \ngadījumā, ja viņi šāda objekta aizstājēju jau gatavo pašlaik, šie četri gadi ir \ndaudzmaz reāli un nopietni. Pretējā gadījumā pēc četriem gadiem viņi prasīs \npagarināt šāda objekta funkcionēšanu vēl uz nenoteiktu gadu skaitu. Nepavisam, \nprotams, nav garantijas, vai Krievijas valdība, kura pašlaik runā ar Latviju no \nKrievijas puses, - kāda būs šī valdība pēc četriem gadiem. To, protams, nevar \nprognozēt neviena frakcija, ne valdība, ne opozīcija. Un kāda būs šī reālā \nsituācija, ja būs šis dokuments par to, ka šī bāze atrodas šeit legāli, nevis \ntādēļ, ka Krievijā vienkārši ir zināms spēks un spiediens neievērot to, ko \nLatvija prasa? Tā, manuprāt, ir mazliet cita situācija. Vai nebūs arī tā, ka, ja \npiekrītam šiem četriem gadiem un vēl pusotru gadu ilgai demontāžai, Rietumu \nlielvalsts, kura šeit pilda starpniecības funkciju starp Rīgu un Maskavu, \natviegloti uzelpos un teiks tā: vismaz uz piecarpus gadiem šī problēma ir no \nmūsu kakla nost, un pēc piecarpus gadiem arī skatīsimies, kas tad šeit par šo \nlaiku ir noticis. Baidos, ka tā tiešām var izrādīties. Vēl viens jautājums: vai \nLatvijas valdība saskaņo un kādā veidā saskaņo savu viedokli šajās sarunās ar \nIgaunijas valdību, kurai situācija ir mazliet cita? Vai lielāku panākumu gūšanai \nnebūtu vēlams arī turpmāk tomēr ievērot šajās sarunās kaut kādu zināmu \nsinhroniskumu Baltijas valstu pozīcijās attiecībā pret Krieviju? \nTālāk. Paskatīsimies, kāda ir situācija ar šiem karavīriem un militāro \npersonālu, kas paliks šai bāzē! Protams, nav būtiski, vai šo cilvēku skaits būs \npar simt vai par divsimt cilvēkiem lielāks, tomēr, zinot līdzšinējo Krievijas \narmijas atrašanās praksi Latvijā, var prognozēt, ka šo četru gadu laikā ir \niespējamas dažādas provokācijas ar Krievijas armijas virsniekiem vai citām \npersonām, gan pie šīs daļas, gan Skrundā, gan kādā citā tuvākajā apdzīvotajā \nvietā, un, ja kāds negadījums - kaut vai uz tīri sadzīviskas bāzes - būs \natgadījies, kur kādam šim krievu armijas kontingenta karavīram vai virsniekam \ngadīsies kāda trauma vai, nedod Dievs, kaut kas ļaunāks, vai tas nebūs \npietiekams iegansts apvainot Latviju un Latvijas valdību jau noslēgtu līgumu \nnepildīšanā un ievest Latvijā papildu kontingentu? Šādi piemēri Latvijas vēsturē \ndiemžēl jau ir bijuši. Un ar ko tas viss var beigties? Protams, jā, Rietumu \npozīcija ir skaidra visos tajos formulējumos, kurus es pats personīgi dzirdēju \ngan Stokholmā, gan Vašingtonā. Skanēja cauri viena doma, ka Latvijai tas ir \nizdevīgs darījums un ka Latvijai nevajag palaist garām šo situāciju, jo Krievija \njau tā mums ir ļoti nākusi pretī no tā, ko viņi iepriekš gribēja un prasīja. Es \nvisur redzu, ka tiek prasīts kompromiss no Latvijas puses, bet man tomēr nav \nīsti skaidrs, kur šie paši Krievijas kompromisi tajā reālajā situācijā, kurā mēs \nesam nostādīti, un vai Latvijas delegācija un Latvijas valdība šos reālos \nkompromisus no Krievijas puses pretī ir prasījusi? Ja jau Krievijai šis Skrundas \nlokators ir tik ārkārtīgi dārgs, tad par to pretī ir jāprasa dārga cena, un ar \nšo dārgo cenu es domāju nepavisam ne to diskusiju par 2 miljoniem dolāru vai 200 \nmiljoniem, vai 400 miljoniem. Naudas izteiksmē tas ir pavisam cits jautājums, un \narī tas, dabiski, ir jārisina, un, godīgi sakot, protams, maza nauda šajā \nsituācijā ir labāka nekā nekāda, bet es runāju par pavisam citiem kompromisiem, \nproti, par to, ka Krievija armijas izvešanas aizsegā pilnīgi atbīda otrā plānā \njautājumu par to, ka daudzas karaspēka daļas faktiski tiek izformētas, sevišķi \ntas attiecas nevis uz karavīriem, bet uz virsniekiem, un atvaļināto virsnieku \nskaits, kurš pēckara gados Latvijā jau tā ir bijis milzīgs, palielinās, un, \nprotams, mums nav vienaldzīgs, kāds būs šo personu tālākais jautājums. Jo kas \ngan būtu noticis, ja pēc 1945. gada vācu nacistu okupācija Francijā vai Polijā \nbūtu izbeigta, izvedot vācu karavīrus, bet vācu virsniekiem atvaļinoties un \nkļūstot par šīs zemes privātpersonām ar pretenzijām uz privātīpašnieku statusu \nun daudz ko citu? Kā uz to skatītos Francija, kā uz to skatītos Polija vai kāda \ncita Eiropas valsts? Jā, šeit ir viena būtiska iebilde: tas bija toreiz, sen, un \nVācija bija karu zaudējusi; Krievija nav karu zaudējusi, un tādēļ tā it kā var \natļauties daudz ko vairāk, - tādu zemtekstu es saklausīju viena vai otra Rietumu \npolitiķa vai eksperta faktiskajā nostājā. Viņi negrib šajā jautājumā iejaukties, \nbet mums par to ir jārunā, pat ja šobrīd Krievija nav gatava nekādi uz šo \njautājumu atbildēt, jo šīs personas pretendē Latvijā būt par privātīpašniekiem, \ntādas tās arī ir, un bez visas kaitīgās ietekmes uz Latvijas iekšpolitisko \ndzīvi, jo, kā zināms, kam ir nauda un kam ir saimnieciskā ietekme, tas agri vai \nvēlu ietekmē arī politisko dzīvi, nebūdams ne deputāts, ne ministrs. Ļoti \nbūtiska ir arī tā situācija, kāda veidojas tautas psiholoģijā, tieši šajā \nsarežģītajā reformu posmā pārejot uz tirgus ekonomiku, uz brīvām cenām, uz daudz \nko citu, pie kā cilvēkiem, it sevišķi vecākās paaudzes cilvēkiem un trūcīgiem \ncilvēkiem, ir grūti pierast, un šī situācija ir vienkārša un viņi to saprot tā, \nka personas, kuras agrāk pārstāvēja Krievijas okupācijas militāro varu Latvijā, \ntagad vienkārši kļūst par šīs okupācijas varas ekonomiskajiem pārstāvjiem, un \ngrūti ir šeit pateikt kaut ko pretī. Jā, tādi ir reālie fakti, un šos cilvēkus, \nšos bijušos krievu ģenerāļus vai pulkvežus, šeit neviens neuztver kā ārzemju \nkapitālistus šā vārda normālā nozīmē. Tātad bez visas ekonomiskās un \nstratēģiskās nozīmes ir nozīme arī tam, ka daudziem cilvēkiem, it sevišķi \ntrūcīgajai sabiedrības daļai, tiek radīta ļoti nelabvēlīga psiholoģiska \nattieksme pret jebkādām ekonomiskām reformām, kas ir vērstas tirgus ekonomikas \nvirzienā, un par to es iesaku padomāt arī valdošajai koalīcijai un valdībai, ja \ntā grib veikt šīs reformas un grib tās veikt kaut kādā pārskatāmā laika posmā, \nnevis 50 vai 100 gadu laikā. \nOtrs jautājums. Droši vien arī no Krievijas puses mēs nevaram sagaidīt kaut kādu \nātru un brīnumainu pretimnākšanu, bet par to ir jārunā kā par cenu šā Skrundas \nobjekta jautājumā. Tās ir Latvijas robežas ar Krieviju, kas ir noteiktas \n1920. gada miera līgumā, saskaņā ar kuru Abrenes apriņķa daļa pieder Latvijas \npusei. Dabiski, ka Krievija šobrīd nav gatava, kā saka, mēneša vai dažu mēnešu \nlaikā šo jautājumu atrisināt, bet Latvijas delegācijai un Latvijas valdībai gan \nbūtu jārunā par to, ka vismaz kaut kāda pārejas perioda laikā šis jautājums par \nAbreni būtu jārisina, ja reiz Krievija grib panākt Latvijas pretimnākšanu \nSkrundas jautājumā. \nVēl viens jautājums. Beidzot savu runu, es gribu teikt, ka arī mūsu frakcija \nneuzskata, ka Latvijai būtu jāizbeidz sarunas ar Krieviju par šo jautājumu. Nē, \nsarunas ir jāturpina, bet sarunās jāizvirza arī tādas prasības, par kurām varbūt \nlīdz šim nav runāts un kuru risināšanu Latvija un Latvijas sabiedrība gaida. \nPaldies par uzmanību."@lv . "1994-03-03"^^ . . . . . . . .