. . . "Godātie kolēģi! Šobrīd visu Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu process ir \nnonācis tiešā pretrunā ar likumu \"Par Latvijs Republikas starptautiskajiem \nlīgumiem\", kura 3. un 7. pants nosaka, ka lēmumu pieņemšana par starpvalstu \nlīgumu, to skaitā līgumu par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu \nLatvijas Republikas teritorijā, noslēgšanu neietilpst Ministru kabineta \nkompetencē. It īpaši to der atcerēties, runājot par Skrundas lokatora jautājumu \nun par to, vai Saeima var vai nevar ierobežot delegācijas pilnvaras. Ministru \nkabineta dotās pilnvaras Latvijas delegācijai starpvalstu sarunās parakstīt \nlīgumu par Skrundas lokatora turpmāko darbību darbību (gan pēc formulas \" \"3 + \n1\", gan pēc formulas \"4 + 18\", (gan pēc jebkādām citām formulām) ir zaudējušas \njuridisko spēku no minētā likuma spēkā stāšanās brīža, jo Skrundas \nradiolokācijas stacija neapšaubāmi ir Krievijas Federācijas bruņoto spēku \nsastāvdaļa. \nLīdz ar to frakcijas \"Tēvzemei un brīvībai\" un LNNK deputātu iesniegtais \nlēmumprojekts ir ne tikai politiski, bet arī juridiski pamatots. Vai nu Saeimai \nir jāpieņem lēmums par tāda starptautiska līguma slēgšanu, kas paredzētu \nSkrundas lokatora tālāku funkcionēšanu, un jāpilnvaro šī vai cita delegācija \nsarunas vest, vai arī pašreizējai delegācijai, kas ir valdības delegācija, jāved \nsarunas par okupācijas karaspēka ātru, pilnīgu un bezierunu izvešanu, jo šādas \npilnvaras Ministru kabinets ir tiesīgs dot. \nTurpmāk par iepriekšminēto jautājumu, uz kuru ir devis atbildi Levita kungs, - \npar mūsu prasību iepazīstināt deputātus ar Latvijas-Krievijas starpvalstu \nsarunās iesniegto un apspriežamo nolīgumu projektiem. Šeit jāņem vērā, ka \nMinistru prezidenta vietas izpildītāja Levita kunga atbilde kārtējo reizi nav \natbilde uz mūsu jautājumu, gluži tāpat kā tas bija gadījumā ar jautājumu par \nMinistru kabineta rīcību 8. poliklīnikas sakarā. Atgādināšu, ka jautājums skanēja \nšādi: \"Lūdzam darīt zināmu Saeimas deputātiem Latvijas-Krievijas starpvalstu \nsarunās abu pušu iesniegto un apspriežamo nolīgumu projektus. \" Uz šo konkrēto un \nnepārprotamo jautājumu atbildes vietā tika atsūtīts papīrs ar juridisko terminu \nskaidrojumiem: ko nozīmē \"ratifikācija\", \"parafēšana\" un tamlīdzīgi. \nEs esmu spiests Levita kungam darīt zināmu, ka mūsu frakcijas deputātu vidū nav \njuridisko analfabētu, kuri nezinātu šo terminu nozīmi. Tāpēc man nekādi nav \nizprotams, kādēļ Levita kungs cenšas mūs atrunāt no līguma izskatīšanas Saeimā \ndivas reizes, ja mēs to vismaz šajā konkrētajā jautājumā nekādi neprasījām. Mēs \nprasījām vienīgi darīt zināmu apspriežamo nolīgumu projektus Saeimas deputātiem. \n\nTādēļ tonmēr būtu loģiski uzzināt, kādā veidā īsti jāsaprot šis Levita kunga \nparakstītais dokuments. Vai tā, ka Ministru kabineta locekļi nespēj izprast trīs \nrindiņas rakstītā jautājuma saturā? Vai arī tā, ka viņi tīši atteicās atbildēt \nuz jautājumu pēc būtības, uzskatot, ka ne tikai tautai, bet arī Saeimas \ndeputātiem nav tiesību sekot līdzi Latvijas un Krievijas sarunu gaitai? \nAcīmredzot nebūtu īsti korekti apvainot ministrus lasītneprašanā, tādēļ ticamāks \nir otrais variants, un tas nozīmē, ka, pirmkārt, Ministru kabinets kārtējo reizi \nizrāda necieņu pret Saeimas deputātiem, neatbildot uz jautājumu pēc būtības. \nOtrkārt, šajos nolīgumos, visticamāk, ir ietvertas Latvijas interesēm \nneatbilstošas normas, jo kādēļ gan citādi tie būtu tik ļoti jāslēpj? Par tādu \njautājumu, ka atbilde nav sniegta Kārtības rullī paredzētajā kārtībā - 48 stundu \nlaikā - es nerunāšu, jo tas notiek regulāri. \nAcīmredzot Ministru kabinets uzskata, ka ir lietderīgāk, ja Saeimas deputāti par \nnolīgumu projektu vai jau parakstīto dokumentu saturu uzzina no preses \npublikācijām, kur avotus noskaidrot ir visai problemātiski. Tieši tāpēc, ka \nvaldība šobrīd atsakās deputātiem darīt zināmus autentiskus nolīgumu projektus, \nmēs esam spiesti savai argumentācijai izmantot divus dokumentus, kas publicēti \nvienā no šās nedēļas laikrakstiem, un lūgt Ministru kabineta locekļus vai nu tos \napstiprināt, vai debašu laikā noliegt to autentiskumu. \nŠie dokumenti ir Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības \nvienošanās projekts \"Par Latvijas Republikas teritorijā uz laiku izvietoto \nKrievijas Federācijas bruņoto spēku un robežapsardzības karaspēka militārpersonu \nun viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību līdz to pilnīgai izvešanai\" un \nLatvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības pagaidu vienošanās par \ncaurlaides punktiem pierobežas iedzīvotāju vienkāršotai satiksmei pāri Latvijas \nun Krievijas robežai. \nLaikraksta redakcija informē, ka 31. janvārī abus dokumentus akceptējusi Ministru \nkabineta Ārlietu un drošības komiteja un ar Levita kunga parakstu un uz \nTieslietu ministrijas veidlapas tie iesniegti izskatīšanai 1. februāra Ministru \nkabineta sēdē ārpus darba kārtības. \nPar izskatīšanas rezultātiem Ministru kabineta sēdē redakcijai pagaidām \ndokumentālu pierādījumu nebija. Cerams, ka Ministru kabineta locekļi mūs šodien \nvarēs informēt par šīs izskatīšanas rezultātiem. \nTagad pavisam īsi par dokumenta saturu. Citēšu tikai tos pantus, kuru saturs ir \ngalējā pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm. Vispirms - vienošanās par \nmilitārpersonu sociālo aizsardzību, 4. pants. Citēju: \n\"Šīs vienošanās norādītās personas ir tiesīgas vispārpieņemtā kārtībā pārdot vai \ncitādā veidā nodot īpašumtiesības uz viņiem piederošo nekustamo īpašumu Latvijas \nRepublikā dzīvojošiem tuvākajiem radiniekiem, pilsoņiem vai iedzīvotājiem. \" \nLoģiski rodas jautājums: uz kāda likuma pamata Krievijas militārpersonai var \npiederēt nekustamais īpašums Latvijas Republikā? Mēs ceram sagaidīt konkrētu \natbildi. \nTālāk - 5. pants, 2. punkts. Citēju: \"Militārpersonas ir tiesīgas nodot viņiem un \nviņu ģimenes locekļiem piešķirto apdzīvojamo platību kopā ar viņiem \ndzīvojošajiem vecākiem, izņemot tos, kuri atrodas viņu apgādībā, vai \npilngadīgajiem bērniem, kuri paliek Latvijas Republikā un kuri pastāvīgi \npierakstīti Latvijā. \" Atkal loģisks jautājums: vai tas nozīmē, ka Ministru \nkabinets ir iecerējis Krievijas militārpersonu vecāku un viņu pilngadīgo bērnu \npalikšanu Latvijā? Un, ja tas tā ir, kādēļ tas nebija ierakstīts valdības \nprogrammā un \"Latvijas ceļa\" priekšvēlēšanu programmā? \nTālāk - 5. panta 3. punkts: \"Militārpersonas, kurām nav apdzīvojamās platības, \ntiek apgādātas ar dzīvokļiem, izmantojot militārpersonu atbrīvoto apdzīvojamo \nplatību neatkarīgi no tās resoriskās piederības, kā arī Krievijas Federācijas \nbruņoto spēku pavēlniecības īrētās platības. \" Atkal rodas jautājums: vai ar šādu \napbrīnojamu pretimnākšanu Krievijas puse netiek mudināta paturēt savus bruņotos \nspēkus Latvijas Republikā pēc iespējas ilgāk? \nUn visbeidzot - 10. pants: \"Garnizonos var tikt izveidotas vidusskolas, lai \nturpinātu militārpersonu bērnu apmācību. Šo personu bērniem ir tiesības apmeklēt \nvai tikt uzņemtiem pirmsskolas iestādēs. \" Domāju, ka šeit komentāri ir lieki. \nInteresanti būtu zināt, cik jaunu vidusskolu līdz 31. augustam tiks atvērtas? Es \nvēlreiz atkārtoju, ka es citēju tikai visabsurdākās normas. \nTālāk - par otru dokumentu, kuru es minēju. Šī vienošanās par pierobežas \niedzīvotāju vienkāršotu robežas šķērsošanu faktiski daļēji atjauno tā dēvēto \ncaurspīdīgo robežu, kāda tā bija pirms vīzu režīma ieviešanas. Šāda vienošanās, \nprotams, ir ārkārtīgi izdevīga Krievijai, jo rada papildu iespējas nelegālai \nmigrācijai uz Latviju un politiskām provokācijām, un izlūkdienesta darbības \npastiprināšanai. \nPats interesantākais ir fakts, ka abas šīs vienošanās paredz, ka tās stājas \nspēkā parakstīšanas dienā, pretēji tam, ko tā saucamajā atbildē raksta Levita \nkungs, ka visi Latvijas Republikas un Krievijas starpvalstu sarunās apspriestie \nlīgumu projekti satur normas par to ratifikāciju. Domāju, ka deputātiem būtu \nārkārtīgi svarīgi uzzināt, kādi ir šīs patoloģiskās nesakritībaas cēloņi. Starp \ncitu, otrais dokuments ir tiešā pretrunā ar Saeimā šā gada 13. janvārī pieņemto \nun 26. janvārī Valsts prezidenta izsludināto likumu \"Par Latvijas Republikas \nstarptautiskajiem līgumiem\", kura 9. pants nosaka, ka Saeimā ir apstiprināmi \nlīgumi, kas nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus. Jautājums par \nārvalstnieku izceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā ir izšķirts ar \n1992. gada 9. jūnija likumu, un minētā pagaidu vienošanās daļai ārvalstnieku, kas \ndzīvo Latvijas pierobežā, paredz citu kārtību. Līdz ar to vai nu šī vienošanās \nir jāratificē Saeimā, vai arī tā nevar būt prioritāra attiecībā pret Latvijas \nlikumiem un līdz ar to ir spēkā neesoša no paša sākuma. Tāda ir šo faktu \njuridiskā loģika. Bet šis, protams, ne tuvu nav pirmais gadījums, kad Ministru \nkabineta voluntārai rīcībai tiek pakārtotas gan tiesības, gan likumi, gan \nLatvijas valsts intereses. Mēs ceram, ka mēs debašu gaitā saņemsim atbildes uz \nšiem jautājumiem. Paldies."@lv . "lv"^^ . "1994-03-03"^^ . . . . "121"^^ . . . . .