Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_30(23)-seq52> ?p ?o. }

• 2014_01_30(23)-seq52 type Speech.
• 2014_01_30(23)-seq52 number "52".
• 2014_01_30(23)-seq52 date "2014-01-30".
• 2014_01_30(23)-seq52 isPartOf 2014_01_30(23).
• 2014_01_30(23)-seq52 spokenAs 101.
• 2014_01_30(23)-seq52 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas locekļu vairākums atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas paredz pagarināt termiņu, lai likumā noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības vai nesadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju. Šodien ziņojumā par komisijas sēdes norisi es, godātie kolēģi, gribu pievērst jūsu uzmanību diviem svarīgiem jautājumiem, kas tika izskatīti komisijas sēdē. Un, proti, pirmais jautājums. Es redzu, ka ir pieteikušies daudzi debatētāji, un es tiešām ļoti lūdzu paklausīties, kāds ir šā likumprojekta mērķis, par kuru tika runāts Juridiskās komisijas sēdē. Tātad pašreiz spēkā esošais likums noteic, ka sadarbības fakta konstatēšanas termiņš, kad likumā noteiktā procesuālā ceļā sadarbības faktu ar VDK var konstatēt gan pēc valsts iestādes ierosinājuma, gan pēc pašas fiziskās personas ierosinājuma, beidzas šā gada 28.maijā. Tātad notiek sadarbības fakta konstatēšanas termiņa pagarināšana tiesiskā ceļā. Kādas būtu sekas, ja Saeima šo termiņu nepagarinātu? Pirmkārt. Ja šis termiņš netiks pagarināts, tad valsts institūcijām vairs nebūs iespējas likumā noteiktajā kārtībā konstatēt Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekus, kuriem šodien pastāv tiesību ierobežojumi baudīt pasīvās vēlēšanu tiesības, tas ir, tikt ievēlētiem vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā. Otrkārt. Personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi. Tātad nebūs speciāla tiesiskā regulējuma. Sēdē, protams, tika diskutēts arī par to, vai šis termiņš ir 30 gadi, vai tas ir samērīgs un vai šeit nebūtu jānoteic īsāks periods, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas Ādamsona kunga lietā un Ždanokas kundzes lietā. Es gribu uzsvērt, godātie kolēģi, ka komisijas sēdē piedalījās tiesību aizsardzības augstāko institūciju pārstāvji: ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Zatlera kungs, SAB vadītājs Maizīša kungs, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Ābolas kundze, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Jansona kungs un zvērināts advokāts, bijušais Augstākās padomes deputāts Muciņa kungs. Šīs nosauktās personas, izņemot Jansona kungu, uzskatīja, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms. Otrs jautājums, par kuru es jums gribu šodien pastāstīt un kurš ir saistīts ar Juridiskās komisijas sēdes norisi, ir šāds. Iepriekšējās dienas vakarā pirms Juridiskās komisijas sēdes es saņēmu Nacionālās apvienības iesniegtu alternatīvu likumprojektu attiecībā uz grozījumiem šajā likumā. Tas netika izskatīts, tādēļ ka Juridiskās komisijas deputāti ar to nebija paspējuši iepazīties, jo tikai no paša rīta to saņēma, un Nacionālās apvienības pārstāvim Bērziņa kungam - viņš var apliecināt - tika izskaidrots, ka šo likumprojektu Nacionālajai apvienībai ir tiesības virzīt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, iespējams, tieši šā iemesla dēļ komisijas sēdē izvērtās diskusija, kas tikai netieši skar minētos likuma grozījumus, - proti, par to, kādā veidā tika pārņemti VDK materiāli (par to stāstīja Muciņa kungs, kurš tajā laikā bija klāt), par informācijas, kura atrodama aģentūras kartotēkā un reģistrācijas žurnālā, patiesumu, par prokuratūras un tiesu praksi sadarbības fakta konstatēšanā, par bijušo padomju bloka valstu praksi šajā jomā. Un uzaicinātās tiesībsargājošo institūciju amatpersonas uzsvēra, ka bez nepilnīgas aģentu kartotēkas un reģistrācijas žurnāliem nav saglabājusies neviena darba... tā sauktā darba lieta, kas varētu kalpot kā izsmeļošs pierādījums sadarbības fakta konstatācijai. Es uzsveru - izsmeļošs pierādījums! Protams, ar netiešiem pierādījumiem šādi fakti ir tikuši konstatēti. Es citēju Ābolas kundzes teikto: „Gribu uzsvērt, ka Latvijā nav saglabājusies neviena aģenta personas un darba lieta - galvenā pierādījuma, uz kuru varam balstīties, pierādot vainu. Tās izvestas uz Krieviju”. Citāta beigas. Savukārt Maizīša kungs apstiprināja, ka kartītēs paraksta par to, ka persona ir gatava sadarboties, nav. Viņš norādīja, ka VDK praktizēja arī tādu darbības veidu, ka personām tika sastādītas VDK kartītes, bet viņas par to nezināja. Līdz ar to uzaicinātās amatpersonas secināja, ka personas datu atrašanās kartotēkā pati par sevi neliecinot par sadarbības faktu kā tādu, jo uz kartītēm, kā es jau teicu, nav aģenta paraksta, kartītes ir par tādām personām, kuras, iespējams, nav veikušas nekādu darbību. Gan Baltijas valstīs, gan citās tā sauktajās bijušajās sociālisma bloka valstīs pastāvot ļoti liela atšķirība attiecībā uz to, kādā veidā tiek konstatēts sadarbības fakts, un kartītes diemžēl varot būt arī par tādām personām, kuras pašas to nav zinājušas un vispār nav sadarbojušās. Taču, kā es jau teicu, šī diskusija tikai netieši attiecas uz šodien izskatāmo likumprojektu. Godātie kolēģi, tie, kas esat pieteikušies debatēs! Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka šis likumprojekts... šie likuma grozījumi skar valsts drošības intereses, jo, nepastāvot likuma 14. un 15.pantā noteiktajai sadarbības fakta konstatēšanas procedūrai, visas šajā kartotēkā esošās personas varēs noliegt savu sadarbības faktu un drīkstēs ieņemt amatus valsts pārvaldē, ieņemt arī tiesnešu amatus, kā arī varēs balotēties, lai kļūtu par deputātiem. No otras puses, likumā noteiktās procedūras trūkums liegs personai, kas nepatiesi tiek turēta aizdomās par sadarbību ar VDK, tiesas ceļā pierādīt to, ka viņa nav vainojama šādā sadarbībā. Komisijas vārdā es vēršos arī pie plašsaziņas līdzekļiem, es lūdzu jūs informēt sabiedrību par šā likumprojekta patieso mērķi, nevis apgalvot, ka Saeimā pašlaik ar šo likumprojektu tiek lemts, ka čekas maisi netikšot atvērti vēl 30 gadus. Tā nav patiesība! Diemžēl šā jautājuma sarežģītības dēļ notika tā, ka Juridiskās komisijas 15.janvāra sēdē nolemtais atsevišķos medijos diemžēl tika atspoguļots nekorekti un, šķiet, maldināja ne tikai sabiedrību, bet arī deputātus, kas īsti šā likumprojekta jēgu nav sapratuši. Un šodien no šīm debatēm mēs varēsim pārliecināties, vai jūs tiešām šā likumprojekta jēgu un mērķi esat sapratuši. Proti, komisija, atbalstot šo likumprojektu, lēma nevis slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo tā saukto čekas maisu saturu, bet gan lēma par to, lai Valsts drošības komitejas štata darbinieki un tā sauktie stukači, aģenti, vismaz pēc dažiem mēnešiem nevarētu jau ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Protams, uz otro lasījumu mēs varam iesniegt arī grozījumus šajā likumprojektā, bet šodien es aicinu runāt par likumprojekta mērķi, nevis par to, ka Juridiskā komisija ir lēmusi slēpt čekas maisos esošo produkciju, ja tā drīkst izteikties. Paldies par uzmanību.".
• 2014_01_30(23)-seq52 language "lv".
• 2014_01_30(23)-seq52 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q822919.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q211.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q193089.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q39731.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q159.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q1576026.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q1092499.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q2498135.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q80919.
• 2014_01_30(23)-seq52 mentions Q122880.