Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_30(23)-seq109> ?p ?o. }

• 2014_01_30(23)-seq109 type Speech.
• 2014_01_30(23)-seq109 number "109".
• 2014_01_30(23)-seq109 date "2014-01-30".
• 2014_01_30(23)-seq109 isPartOf 2014_01_30(23).
• 2014_01_30(23)-seq109 spokenAs 84.
• 2014_01_30(23)-seq109 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis viss prasīs mirklīti jūsu uzmanības. Šodien jums nolasīšu Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumos par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju galaziņojuma īso izklāstu. Atgādinu, ka ar pilnu komisijas galaziņojumu ikvienam Saeimas deputātam un interesentam būs iespēja iepazīties Saeimas mājaslapā un, kā to nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, tas tiks publicēts arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Komisija strādājusi 11 deputātu sastāvā. Kopējais komisijas darbības laiks bija deviņi mēneši. Izmeklēšanas komisija darbojusies regulāri, sēdēm notiekot vienreiz nedēļā, atsevišķos gadījumos - pat divreiz nedēļā. Komisijas galaziņojumu parakstījuši visi komisijas locekļi atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešajai daļai, diviem deputātiem klāt pievienojot savas atsevišķās domas. Komisija savas darbības laikā vērsusies ar dažāda veida lūgumiem, jautājumiem, informācijas pieprasījumiem pie 53 institūcijām, bet saņēmusi atbildes vai komisijai adresētas vēstules un iesniegumus no 49 juridiskajām vai fiziskajām personām. Pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.panta pirmo daļu, pēc komisijas ierosinājuma piedalīties tās darbā tika deleģēta Ģenerālprokuratūras prokurore Gunda Kaparšmite. Kopumā komisija klātienē uzklausījusi 28 personas. Kādi ir svarīgākie komisijas konstatētie fakti, secinājumi un ierosinājumi? Visupirms par faktiem un to novērtējumu. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas juridisko situāciju. Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka vienīgi privatizācijas noteikumos juridiski saistošā veidā paredzēta sanatorijas kompleksa izmantošana tā sākotnējam mērķim, tas ir, kurortoloģijas funkciju pildīšanai. Sanatorijas īpašnieka maksātnespējas procesa ietvaros veiktās objekta izsoles dēļ vairs nebūs iespējams tiesiski saistošā veidā nodrošināt to, ka sanatorijas komplekss tiks izmantots norādītajam mērķim, jo privatizācijas noteikumi jaunajam pircējam vairs nebūs saistoši. Tāpat komisija konstatēja, ka ar Ķemeru sanatoriju saistītais artēziskais minerālūdens urbums nodots privatizācijai atsevišķi no sanatorijas, pieļaujot tā nonākšanu trešās personas īpašumā, kura gan ir saistīta ar Ominasis Italia S.R.L. un SIA „Ominasis Latvia” īpašniekiem, tomēr juridiski uzskatāma par atsevišķu juridisko personu. Tādējādi jau pašā sākumā konkrētā privatizācijas procesa noteikumi nenodrošināja sanatorijas kurortoloģijas funkciju ilgtspējīgu turpināšanos. Apstāklis, ka Ķemeru sanatorija nodota privatizācijai tieši kā valsts uzņēmums (ar visām uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, aktīviem un pasīviem), nevis kā nekustamā īpašuma objekts vai atsevišķs nekustamais īpašums, ir šābrīža problemātikas pamatā. Komisijā saņemtie privatizācijas līguma iespējamās atcelšanas un izbeigšanas situācijas analīzes modeļi paredz, ka, atceļot privatizācijas procesu, atpakaļ atgūstama būtu ne tikai Ķemeru sanatorijas ēka, bet arī SIA „Ominasis Latvia” tiesības un saistības, tajā skaitā tiesiskie kreditoru prasījumi pašreizējā maksātnespējas procesa ietvarā. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas faktisko situāciju. Izmeklēšanas komisija aktīvi centusies panākt valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos tādu risinājumu meklēšanā, kuri pavērtu izeju no katastrofālā stāvokļa, kādā Ķemeru sanatorija nonākusi ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā. Pēc komisijas iniciatīvas notikušas vairākas trīspusējas tikšanās ar nolūku risināt Ķemeru sanatorijas jautājumu starp Jūrmalas domes, Ekonomikas ministrijas un izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem. Tāpat komisijas vadītājs, pildot mediatora lomu, iesaistījies sarunu procesā starp Jūrmalas domi un Finanšu ministriju pēc tam, kad Jūrmalas dome bija izteikusi vēlmi iegādāties sanatorijas kompleksu, taču radās šķēršļi, lai saņemtu aizdevumu no valsts puses. Kā vēlāk tika konstatēts, šie šķēršļi bija mākslīgi radīti un Jūrmalas domes pārmetumi Finanšu ministrijai - nepamatoti. Izmeklēšanas komisija skatījusi jautājumu par kultūras pieminekļu zādzības, bojāšanas un bojāejas gadījumiem, kuru rezultātā, pēc komisijas ieskata, valstij nodarīts būtisks kaitējums. Īpaši šis jautājums tika aktualizēts saistībā ar tā sauktās Peldu iestādes nodegšanu 2012.gada 19. jūlijā. Zināms, ka Peldu iestāde ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un tā bojāeja ir uzskatāma par būtisku valsts kultūras mantojuma zaudējumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija savā 2014.gada 3.janvāra vēstulē norāda, ka uzsākusi Ķemeru sanatorijā ietilpstošo kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarīto zaudējumu novērtēšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas izvirzītajam uzdevumam. Izmeklēšanas komisija apzinājusi, iespējams, nelikumīgus sanatorijas „Ķemeri” kustamās mantas izvešanas gadījumus. Esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt informāciju par SIA „Savant” pārstāvja un šīs sabiedrības apakšuzņēmēju rīcību, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonu, kā arī citu iesaistīto personu rīcību saistībā ar celtniecības materiālu, lifta, ventilācijas un vadības iekārtu, kā arī citu mantu iespējamu izvešanu no Ķemeru sanatorijas un šīs rīcības atbilstību Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Izmeklēšanas komisija saņēmusi atbildi, ka saistībā ar tās sniegto informāciju 2013.gada 26.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu. Informācija sniegta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija atzīmē, ka atbilstoši SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora Ainara Kreica publiski paustajam sanatorijas ēka 2013./2014.gada ziemā netiks apkurināta, jo administratoram neesot līdzekļu maksāšanai par apkuri. Būveksperti atzīstot, ka ēka tādējādi netiks pilnībā izpostīta, taču tās kopējais stāvoklis var būtiski pasliktināties. Šāda administratora rīcība ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 95.panta trešo daļu, kas paredz, ka administrators pārvalda parādnieka mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks. Turklāt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29.panta pirmo daļu administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Līdz ar būtisku vienīgās realizējamās parādnieka mantas kopības stāvokļa pasliktināšanos attiecīgi samazināsies arī tās vērtība un ievērojami zaudējumi radīsies gan kreditoriem, gan valstij. Komisija vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību uz šādu iespējamo notikumu attīstību un lūdz nepieļaut vēl lielāku zaudējumu nodarīšanu valsts kultūrvēsturiskā mantojuma objektam. Izmeklēšanas komisija nav konstatējusi, ka publiskajā sektorā attiecībā uz sanatorijas „Ķemeri” kompleksa potenciālu turpmāko izmantošanu būtu sagatavots kāds ievērojams pētījums vai komercdarbības plāns, vai projekts. Komisijas 2014.gada 9.janvāra sēdē tās locekļi apsprieda iespēju vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu izveidot īpašu, Ekonomikas ministrijai pakļautu, darba grupu, kurā tiktu pieaicināti konsultanti, kas izvērtētu Ķemeru sanatorijas attīstības, biznesa perspektīvas un publisko personu iespējas iesaistīties Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturiska kompleksa saglabāšanas pasākumos. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja šādu ierosinājumu. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu. Komisijas rīcībā ir Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta sagatavots atzinums par privatizācijas likumību un Valsts kontroles kolēģijas 1998.gada decembra lēmums, kurā secināts, ka privatizācijai nav likumīga pamata un privatizācijas procesā pieļautas daudzas būtiskas kļūdas. Komisija ir vērtējusi privatizācijas noteikumus, nomaksas pirkuma līguma noteikumus un nomaksas pirkuma līgumā izdarītos grozījumus un konstatējusi, ka privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka jau 1998.gadā uzsāktā Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa mērķis - nozīmīga tautsaimniecības uzņēmuma darbības turpināšana attiecīgajā profilā - nav sasniegts līdz šim brīdim. Par privatizācijas uzraudzību atbildīgās institūcijas arī nav rīkojušās pienācīgā veidā, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu. Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi. Komisija vairākās sēdēs uzklausīja valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pārstāvjus, kuri vairākkārt atzina, ka sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav pabeigta, jo nav izpildīti visi privatizācijas noteikumi. Komisija saskata privatizācijas noteikumu neizpildīšanu sekojošos nosacījumos: pirmkārt, darbības profila saglabāšanas nosacījumi; otrkārt, darbaspēka izmantošanas nosacījumi; treškārt, investīciju nosacījumi; ceturtkārt, apdrošināšanas nosacījumi; un, piektkārt, nosacījumi, ka pircējam jānoslēdz sadarbības līgums ar Jūrmalas domi. Komisija konstatēja, ka gandrīz visos šajos nosacījumos tā vietā, lai aizstāvētu valsts intereses un rīkotos, Privatizācijas aģentūra meklē ieganstus, lai aizstāvētu investoru, kurš rīkojies negodprātīgi. Šis arī izsaucis vislielākās bažas par Privatizācijas aģentūras ilgtermiņa nolaidīgu vai bezatbildīgu rīcību ar valsts mantu, šajā gadījumā kā uzraugošai institūcijai pilnvērtīgi nereaģējot uz valsts interešu aizstāvības nepieciešamību. Ņemot vērā faktu, ka privatizācija nav uzskatāma par pabeigtu un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim, izmeklēšanas komisija savā darba kārtībā iekļāva jautājumu par iespējamu privatizācijas līguma izbeigšanu, lūdzot Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju sniegt atzinumus par iespējām atcelt valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” un SIA „Ominasis Latvia” 1998.gada 25.augustā noslēgto nomaksas pirkuma līgumu. Izmeklēšanas komisija arī lūgusi sniegt atzinumu par iespējām izmantot valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumos paredzētās atpakaļpirkuma tiesības. Vēlāk saistībā ar šo jautājumu izmeklēšanas komisija vērsās Privatizācijas aģentūrā ar lūgumu sniegt viedokli par iespējām pārtraukt privatizācijas līgumu. Privatizācijas aģentūra sniedza viedokli, ka juridiski nav iespējams atcelt nomaksas pirkuma līgumu, jo nav iestājies neviens no tajā minētajiem atcelšanas iemesliem. Savukārt attiecībā uz atpakaļpirkumu Privatizācijas aģentūra norādīja, ka teorētiski to varētu veikt, taču jāņem vērā problēmas ar atpakaļpirkuma cenas noteikšanu un citi it kā svarīgi jautājumi. Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi nepilnības un pārkāpumus Ķemeru sanatorijas privatizācijas un faktiskās atjaunošanas procesā, taču nav ievērojusi nekādu Privatizācijas aģentūras enerģisku rīcību, kas būtu vērsta uz valsts interešu aizstāvēšanu, proti, Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturisku pieminekļu kopuma saglabāšanu un detalizētu analīzi attiecībā uz iespējām pārņemt Ķemeru sanatoriju atpakaļ valsts īpašumā. Attiecībā uz situāciju ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju. Izmeklēšanas komisija lūgusi Latvijas Republikas ģenerālprokuroru apturēt vai izbeigt uzsākto SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu, lai nepieļautu Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē. Šāds lūgums ticis noraidīts. Izmeklēšanas komisija lūgusi Maksātnespējas administrāciju iesniegt SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatus. Saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu un tai piederošās mantas izsoli komisija ir sniegusi aktīvu atbalstu Jūrmalas domes pieņemtajam lēmumam iegādāties Ķemeru sanatoriju savā īpašumā. Pēc komisijas ieskata, faktiskā situācija, proti, fakts, ka līdz komisijas galaziņojuma izstrādei notikušās divas izsoles ir beigušās bez rezultāta, liecina par to, ka privātais sektors nav ieinteresēts sakārtot šo nozari un atjaunot Ķemeru sanatoriju tās sākotnēji paredzēto mērķu izpildei. Komisijas secinājumi un priekšlikumi. Pirmkārt. Pēc izmeklēšanas komisijas ierosinājuma tika sagatavots likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, kas paredz papildināt minēto likumu, iekļaujot tajā jauno zonējuma veidu - Ķemeru kūrorta zonu, kā arī noteikt šīs zonas izveidošanas mērķi, pamatfunkcijas un izmantošanas mērķus, ar kuru sasniegšanu tiktu nodrošināta vēsturisko kurortoloģijas funkciju saglabāšana un uzturēšana Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Otrkārt. Balstoties uz faktiem, kas apliecina kurortoloģijas kā valstiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares normatīvo regulējumu nepietiekamību, izmeklēšanas komisija vēršas pie Ministru kabineta ar lūgumu līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt un nodot Saeimai pieņemšanai kurortoloģijas likuma projektu. Par šādu lūgumu komisija informē individuāli Saeimas deputātus, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Saeimas Pieprasījumu komisiju, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lūdzot pievērst uzmanību šā likuma tapšanas gaitai un kvalitātei. Treškārt. Izmeklēšanas komisija ir iesniegusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izmeklēšanas komisijas sēdēs izteiktos priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai palielinātu inspekcijas kompetenci kultūras pieminekļu uzraudzības jomā. Komisija aicina inspekciju turpināt šo priekšlikumu virzīšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas un Valsts kultūras pieminekļu komisijas pārstāvju... un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvju 2013.gada 6.decembra sanāksmē izteiktajiem secinājumiem. Ceturtkārt. Izmeklēšanas komisija ierosinājusi, lai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” kā privatizējamā objekta pārvaldītāja līdz pilnīgai privatizācijas procesa pabeigšanai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kā iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, veic kultūras pieminekļiem nodarītā zaudējuma aprēķinu. Atbilstoši izmeklēšanas komisijas aizrādījumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsākusi zaudējumu aprēķināšanu, par to komisiju informējot 2014.gada 3.janvāra vēstulē un norādot, ka vērtējums tikšot sagatavots līdz 2014.gada 20.janvārim. Ekonomikas ministram adresētajā 2014.gada 8.janvāra vēstulē izmeklēšanas komisija lūgusi izvērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu bezdarbību - nereaģēšanu uz valsts kultūras pieminekļu bojājumiem Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā. Vienlaikus izmeklēšanas komisija vērsusies Ģenerālprokuratūrā attiecībā uz Privatizācijas aģentūras un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas bezdarbību. Piektkārt. Ņemot vērā to, ka Ķemeru sanatorijas veiksmīga attīstība un darbības atjaunošana nesaraujami saistīta ar sanatorijai piegulošo zemes gabalu un visas Ķemeru teritorijas attīstību, kā arī sanatorijas ēkas faktiskā stāvokļa pasliktināšanos, ēkas atstāšanu bez apkures arī 2013./2014.gada ziemā, komisija secina, ka steidzami jānodrošina valsts pārvaldes iestāžu sadarbība un attiecīga rīcība, lai kultūrvēsturisko kompleksu saglabātu. Komisija akcentē valsts pašreizējo unikālo iespēju gan labot vēsturiski pieļauto kļūdu - nepārdomāto valsts kurortoloģijas un arhitektūras stūrakmeņa privatizāciju, gan, valstij un pašvaldībai līdzdarbojoties, iegūt Ķemeru sanatoriju valsts vai pašvaldības īpašumā, lai izveidotu sekmīgas tās turpmākās darbības modeli. Pēc komisijas ieskata, Ķemeru sanatorijas iegāde Jūrmalas pašvaldības īpašumā varētu būt viens no visveiksmīgākajiem risinājumiem, ja pašvaldība attiecīgi uzņemtos arī atbildību par šā īpašuma tālāku, attiecīgajiem mērķiem atbilstošu izmantošanu. Sestkārt. Ievērojot apstākli, ka privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi nonākuši valsts budžetā, kā arī valsts politisko atbildību par privatizācijas procesa neveiksmīgo gaitu, kā minimums būtu jāparedz līdzfinansējums sanatorijas iegādei no valsts budžeta. Izmeklēšanas komisija savā Ministru kabinetam adresētajā 2013.gada 16.janvāra vēstulē izvirza uzdevumu mainīt valdības pasīvo attieksmi pret Latvijai nozīmīgā kultūrvēsturiskā objekta bojāeju un rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku bojāejas apturēšanai; pieaicinot ekspertus, izvērtēt Ķemeru sanatorijas attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt kultūrvēsturiskā Ķemeru sanatorijas kompleksa ilgtspējīgu darbību. Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu. Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas līguma un nomaksas pirkuma līguma noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Komisija nav ieguvusi pārliecību par to, ka Privatizācijas aģentūras konstatētie ieguldījumi atbilst norādītajām vērtībām, kā arī par Privatizācijas aģentūras rīcības caurskatāmību un pamatotību, atzīstot SIA „Ominasis Latvia” un Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 1.septembra sadarbības līgumu par privatizācijas noteikumiem atbilstošu. Komisija secina, ka privatizācijas procesā Privatizācijas aģentūra nav pārstāvējusi valsts intereses valstij izdevīgā veidā. Izmeklēšanas komisija norāda uz aizdomām, ka šāda privatizācijas procesa norise bijusi iespējama tāpēc, ka pieļauti noziedzīgi nodarījumi valsts un pašvaldības institūciju dienesta pienākumu izpildē. Komisija lūdz Ģenerālprokuratūru un arī Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību minētajā situācijā un, ja nepieciešams, rosināt kriminālprocesu. Tā kā izmeklēšanas komisijas sēdes ir apmeklējusi Ģenerālprokuratūras deleģēta prokurore, prokuratūra pastāvīgi tika informēta par šajās sēdēs konstatētajiem apstākļiem. Ievērojot Ķemeru sanatorijas kā valsts kultūras pieminekļa būtisko valstisko nozīmi un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2.panta 6.-8.punktu un 21.pantu, izmeklēšanas komisija gaida no Ģenerālprokuratūras aktīvu rīcību un aicina to valsts vārdā izvērtēt iespēju celt tiesā prasību par to zaudējumu atlīdzību, kas Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā valstij nodarīti gan nepilnīgi sagatavota privatizācijas līguma noteikumu rezultātā, gan bezdarbības rezultātā - tāpēc, ka laicīgi nav novērtēts kultūras piemineklim nodarītais kaitējums un nav veikta kompensācijas piedziņa. Pasivitāte izpaudusies, arī nepieprasot privatizācijas līguma laušanu. Tāpat izmeklēšanas komisija secina, ka izraudzītais privatizācijas modelis kopumā ticis veidots pretēji valsts interesēm un nav sasniedzis tā galveno mērķi. Šis privatizācijas process ir vēl viens apliecinājums tam, ka kurortoloģija kā valstiska tautsaimniecības nozare atjaunojama ar publisko personu līdzdarbību, jo tirgus pats šo nozari bieži vien nespēj attīstīt valstiski nozīmīgā vērienā. Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi. Izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas process nav noslēdzies, jo nav izpildīti vairāki privatizācijas nosacījumi un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim. Izmeklēšanas komisija secina, ka nesamaksāto nodokļu piedzīšana sociālās apdrošināšanas budžetā no SIA „Ominasis Latvia” saistībā ar līgumā paredzētajām, taču tā arī neizveidotajām darba vietām neatbilst tam nodokļu apjomam, ko dotu reālu darba vietu izveidošana un cilvēku nodarbināšana, kas būtu bijusi iespējama, ja Ķemeru sanatorija darbotos. Izmeklēšanas komisija nākusi pie secinājuma, ka, ņemot vērā konkrētos apstākļus, valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” bija pienākums privatizācijas līgumu precizēt, nosakot termiņu objekta nodošanai ekspluatācijā, vai, ja tas nebija iespējams, privatizācijas līgumu izbeigt un atgūt objektu valsts īpašumā. Izmeklēšanas komisijā uzklausītie eksperti, kā arī Privatizācijas aģentūras darbinieki komisijai snieguši atšķirīgus vērtējumus par privatizācijas gaitā Ķemeru sanatorijā ieguldīto investīciju apjomu, tāpēc izmeklēšanas komisijai ir šaubas par to, ka ieguldījumi novērtēti atbilstoši privatizācijas nosacījumiem un mērķim, tātad arī par to, ka ieguldījumu veikšanas nosacījumi atbilstoši privatizācijas līgumam ir izpildīti. Komisija lūdz Ministru prezidenti pieņemt lēmumu par starptautisku, neatkarīgu ekspertu piesaisti, veidojot darba grupu, kas konkrētā termiņā vēlreiz izteiktu savu viedokli par objektā ieguldīto investīciju kopīgo apjomu. Paldies. Ar to arī beidzu komisijas galaziņojumu.".
• 2014_01_30(23)-seq109 language "lv".
• 2014_01_30(23)-seq109 speaker Davis_Stalts-1982.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q822919.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q211.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q4294791.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q2660080.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q21625222.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q1771611.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q1092499.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q1021632.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q3154693.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q4208062.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q27056014.
• 2014_01_30(23)-seq109 mentions Q16361131.